Kārsavas Novada Vēstis

Labāko Kārsavas novada izglītības iestāžu audzēkņu godināšana Kārsavas novada izglītības iestāžu 2013./2014.m.g. audzēkņi, kuri tika aicināti un godināti svinīgajā pieņemšanā pie domes priekšsēdētājas: Mežvidu pamatskola Vivita Krišāne Viktorija Krišāne Santa Rupaine Aija Urtāne Salnavas pamatskola Katrīna Ločmele Ivo Burmeisters

15.maijā uz svinīgo pieņemšanu pie Kārsavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājas tika aicināti Kārsavas novada izglītības iestāžu aktīvākie, radošākie, zinošākie izglītojamie, kuri 2013./2014 .m.g. ir piedalījušies un guvuši ievērojamus sasniegumus starpnovadu, reģiona, valsts un starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu lasījumos, publiskās runas konkursos. Audzēkņi , kuri ar savu aktivitāti, radošumu, sabiedrisko darbību popularizējuši izglītības iestādes un novada vārdu, kuri guvuši ievērojamus sasniegumus interešu izglītībā, profesionālā izglītībā un profesionālās ievirzes izglītībā. Uz pasākumu tika aicināti arī šo izglītojamo vecāki un

Daniels Gabranovs

izglītības iestāžu direktori.

Katram audzēknim tika pasniegta dāvanu karte, pildspalva un Kārsavas novada pašvaldības PATEICĪBA par radošu un rezultatīvu darbu 2013./2014.m.g.

Vecākiem, par bērna godprātīgu audzināšanu, tika pasniegts PATEICĪBAS RAKSTS un ziedi.

Paldies par ieguldīto darbu audzēkņu izglītošanā un audzināšanā, pasniedzot ziedus, tika teikts arī izglītības iestāžu vadītājiem.

Pasākuma noslēgumā laureāti tika cienāti ar torti, notika arī kopīga fotografēšanās.

Pasākumu krāšņāku darīja skandētie dzejoļi un dziesmas, kurus sarūpēja novada pagastu pārvalžu vadītāji un kultūras darba organizatori. Paldies par sirsnīgajiem, jaukajiem sveicieniem!

Ralfs Punans Mērdzenes pamatskola Raina Vasiļjeva Elīna Laduševa Laura Bule Sarmīte Stripkāne Kārsavas vidusskola Arnita Lipska Megija Petinena Ludvigs Špeļkovs Samanta Nalivaiko Sanda Poikāne Ina Streļča Laura Čoiča Madara Nogda Kārsavas Mūzikas un mākslas skola Iluta Igaune Sabīne Temne Malnavas koledža Jānis Laizāns Aldis Šicāns Anda Apša Viktorija Eiduka

1 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Redzot iespējas un nojaucot šķēršļus tiekas Latvijas un Krievijas mākslinieki

Šī gada 21.maijā Kārsavas novada pašvaldības, Attīstības nodaļā norisinājās projekta „FORGET A HURRY”/”Aizmirsti steigu!” ietvaros organizētais Teletilts, kur virtuālajā vidē tikās visi projekta partneri – Viļānu, Kārsavas un Šlisselburgas pašvaldību literāti un mākslinieki.

Pateicoties Teletilta starpniecībai, izmantojot videokonferenci, mākslinieki dalījās ar savu daiļradi.

Kārsavas kultūras pasākuma daļu vadīja Kārsavas bibliotēkas vadītāja Inta Jurča. Ar savu dzeju dalījās Nikolajs Nikuļins, kurš ir izdevis grāmatu “Atmiņas par Kārsavu”, atklājot pilsētu dažādos laika nogriežņos. Aleksandra Dolgallo, Intas Nogdas un skolniece Ilzes Nagles, dzejas rindās mijās patriotiskās, dabas un cilvēku attiecību tēmas. Tika deklamēts arī Līgas Rundānes dzejolis latgaliešu valodā, kurš tika pārtulkots arī uz krievu valodu.

Tika demonstrētas latviešu mitoloģiskās zīmes, kuras izgatavojies mūsu mākslinieks Antons Rancāns un kopā ar Kārsavas mūzikas un mākslas skolas audzēkni skaidrota to nozīme.

Teletilts ir pavēris lielisku sadarbības iespēju kultūras, mākslas un literatūras jomā.

Projekta ietvaros ir izveidots vienots blogs: shlb-library.livejournal.com, kur projekta dalībnieki

- visu trīs augstākminēto pašvaldību literāti un mākslinieki, kā arī asociētie partneri - Šlisselburgas mākslas skolas un Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas radošās personības - var publicēt savus darbus, diskutēt un visādi citādi radoši izpausties.

Galvenais projekta mērķis ir panākt ciešāku sadarbību starp Latvijas un Krievijas pašvaldībām. Projekta pilnais nosaukums: ELRII-359 „Latvijas – Krievijas pierobežu pašvaldību vienotas kultūras informācijas telpas un sadarbības tīkla veidošana izmantojot literāri māksliniecisko potenciālu”.

Inese Krivmane Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste

Kārsavas pilsētas brīvdabas estrādes atklāšana Tuvojoties vasaras ziedēšanai, 20. jūnijā plkst.

18:00 svinīgi tiks atklāta Kārsavas brīvdabas estrāde, kura gatavojas ražīgam darba cēlienam, turpmāk bagātinot novada centra kultūras vidi.

Kārsavas pilsētas nozīmīgajā svētku dienā, kad tiek atklāta sen gaidītā brīvdabas estrāde, pulcēsies kopā viesi no Viļāniem un Šlisselburgas, lai ieskandinātu Kārsavas kultūras garu. Šī būs lieliska iespēja novērtēt daudzveidīgo kultūru, ko mums piedāvās kaimiņvalsts mākslinieki, vienojoties kopīgā mākslinieciskā uzvedumā ar mūsu Latgales tradīcijām.

Vakara turpinājumā iedejosim jauno estrādes laukumu VIA p.s. SALA un Daugavpils grupas “No smoking band” džeza un bugi-vugi ritmos.

Papildinot māksliniecisko ceļojumu, būs iespēja baudīt tradicionālo latviešu virtuvi, ar pankūkām, pašbrūvētu mājas alu un kvasu.

Estrāde ir tapusi Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

2007-2013 projekts Nr. ELRII 359. Projektā „FORGET A HURRY” vienojas Viļānu novads, Kārsavas novads un Šlisselburgas pilsēta, kopīgi veidojot vienotas kultūras informācijas telpu un sadarbības tīklu, kurā radoši izpaužas literāti un mākslinieki.

Inese Krivmane Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste

Pasākumi 6.jūnijs Plkst.18.00 Kārsavas vidusskolas aktu zāle 20. jūnijs plkst. 18:00 Kārsavā Kārsavas vidusskolas 12. klases izlaidums Brīvdabas estrādes atklāšana Darbojas mājražotāju gardumu tirdziņš plkst. 21.00 zaļumballe - spēlē VIA p.s. SALA un 7.jūnijs. plkst. 23.00 Goliševa Diskotēka īpašie ciemiņi grupa no Daugavpils "No smoking band" 13.jūnijs, plkst.16.00 Mērdzenes Tautas nams Mērdzenes pamatskolas izlaidums 22.jūnijs plkst. 20.00 Salnavā "Pirmsjāņu skrējiens papardēs"- maratons 1, 3, 5 km distancēs un jautrības stafetes visām vecumu grupām.

13.jūnijs, plkst.17.00 Salnavas pamatskola Salnavas pamatskolas izlaidums Pulcēšanās pie Salnavas KN. Plkst. 22.00 " Ielīgošanas balle" 13.jūnijs, plkst. 18.00 Mežvidu Tautas namā Mežvidu pamatskolas izlaidums 23.jūnijā plkst. 21:00 Kārsavas estrādē Ielīgošana un plkst. 23:00 Jāņu nakts balle, muzicē Kaspars un Toņa.

13.jūnijs, plkst.18:00 Kārsavas KN Kārsavas vidusskolas 9. klases izlaidums 23.jūnijā plkst. 13:00 Mežvidos 15 gadu jubilejas sporta spēles „LĪGO – 2014” 13. jūnijs Salnavā "Vasaras ieskaņas balle", spēlē "Medņevas juniori" Mežvidu skolas sporta laukumā 15.jūnijs plkst. 11:00 Goliševa Bērnības svētki 19.jūlijs Salnavā Bērnības un Jaunības svētki 19.jūnijs plkst. 18:00 Malnavā Vasaras saulgriežu ielīgošana, pie sociālās mājas "Mūsmājas"

Līgo sporta svētki

23.jūnijs Mērdzenes estrādē Plkst. 19.00 Jāņu ielīgošana, plkst. 23.00 - 4.00 Jāņu nakts balle kopā ar Ināru 25.jūlijs plkst. 19.00 Mērdzenē Jaunības svētki plkst. 22.00 Balle kopā ar grupu "Rolise."

26.jūlijs plkst. 19.00 Mērdzenē Bērnības svētki.

Plkst. 22.00 balle kopā ar grupu Rolise

Pirmais brančs* Latgalē

Atklājot Tirgus ciemu Malnavas maiznīcā “Dzīles”, 29. jūnijā vienosimies kopīgajā garšas ceļojumā, kurā baudīsim Latgales lauku labumus no tuvākām un tālākām vietām.

No vienas paaudzes otrai tiek nodota šī kultūras Tradicionālo Pēterdienu no plkst. 11:00 sāksim ar mantojuma sastāvdaļa, vienojot novada iedzīvotājus brīvdienu nesteidzīgām brokastīm ārpus mājas, un popularizējot veselīgu dzīvesveidu un sportiskās degustēsim Latgales mājražotāju piedāvājumu, kuru aktivitātes, svinot latviešu tautas godus. Aicinām varēsim arī iegādāties. visus Kārsavas novada iedzīvotājus un ciemiņus Piedāvājums sevī apvieno tradicionālo vēlo brokastu piedalīties 15. Līgo sporta svētkos un tiem sekojošajā izpratni ar īstenu latgaliešu raksturīgo virtuvi, koncertā un Zaļumballē. Komandas sastāvs: trīs mājražotāju tirgu, tostarp meistarklases, skaista vide sievietes un trīs vīrieši. Pulcēšanās Mežvidu sporta un patīkama kompānija. laukumā plkst. 13.00, kur startēsim gan Informācija par pasākumu un pieteikšanās individuālajos, gan komandu sporta veidos. Jautājumu meistarklasēm pie saimnieces Ainas (26538016). gadījumā zvaniet Antoņina Mūrniece 26306311, antoninamurniece@inbox.lv. * Vēlās brokastis Viena no tradīcijām, kas nav mainījusies 15 gadu garumā, ir Līgo sporta svētki, kas tradicionāli 23. jūnijā norisinās Mežvidos.

3 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Kārsavas novada domes deputāti dodas izbraukuma sēdēs Iesākoties pavasarim, domes deputāti dodas izbraukuma sēdēs ar mērķi apzināt novada resursus, stiprās un vājās puses. Aprīļa un maija sēdēs tika apmeklēti Mežvidu un Mērdzenes pagasti. Otrajā pusgadā ir plānots apmeklēt pārējos novada pagastus.

Pirmajā izbraukuma sēdē deputāti apskatīja II Mežvidu skolas telpas, kuras šobrīd netiek izmantotas, bet pašvaldība labprāt tās iznomātu vai pārdotu uzņēmējiem.

Domes deputātu delegācija devās uz ziemas siltumnīcu kompleksu "Mežvidi", kur šobrīd vairāk nekā sešu metru augstās celtnes plašumā tiek audzēti Latvijas ķekaru tomāti. Deputāti ar lielu interesi iepazina siltumnīcas darbības specifiku un dažādu nozaru mijiedarbības iespējas. Tika novērtēta arī Kārsavas novada pašvaldības sadarbība ar uzņēmumu "Latgales dārzeņu loģistika", jo tādējādi Kārsavas novadā tiek attīstīta dzīvei un darbam piemērota vide.

komitejas un domes sēdes ir atklātas un tās var apmeklēt ikviens interesents. Esiet aktīvi un apmeklējiet savai dzīvesvietai tuvākās izbraukuma sēdes un iesaistīties problēmjautājumu apspriešanā, nodrošinot atklātību un sadarbību.

Mērdzenē tika apmeklēta pirms dažiem gadiem uzbūvētā pamatskola, tādēļ skolēni ir ieguvuši Nākamā sēde plānota 26. jūnijā Kārsavas novada mūsdienīgu mācību vidi un sporta zāli, kur ir pieejams domes ēkā, konferenču zālē. moderns sporta inventārs.

Inese Krivmane Kārsavas novada domes nolikums paredz, ka Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste

Attīstās tematiskie ciemi Latgalē Aizvadīts otrais Latvijas-Lietuvas pārrobežu projekts „Tematiskie ciemi Latgalē un Augštaitijā”, kura mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību pierobežā. Veidojot un attīstot tematiskos ciemus, pierobežas mājsaimniecībām ir iespēja ne vien nopelnīt, bet arī būt kopā ar domubiedriem un rast jaunas idejas savas uzņēmējdarbības attīstīšanai.

Kārsavas novadā ir izveidoti divi jauni tematiskie ciemi- Malnavas tirgus ciems un Salnavas Muzikantu ciems, kas Latvijas un ārvalstu viesiem piedāvā izjust Latgales tradīcijas, kultūru un produktīvi pavadīt brīvo laiku. Sižets no tematisko ciemu noslēguma pasākuma Daugavpilī: http://www.youtube.com/watch?v=9Z3KLvgzRSs Vasaras brīvdienās Kārsavas, Salnavas, Mērdzenes un Mežvidu skolu audzēkņiem tiek piedāvāta iespēja darboties radošajās darbnīcās un pulciņos.

4 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Inga Bernāne Kārsavas novada tūrisma konsultante

Kārsavas vidusskola no 02.06.2014.- 06.06.2014. piedāvā 1.-4.klašu audzēkņiem radošās darbnīcas „Zīļuks ”. Sīkāku informāciju par katras skolas piedāvātām aktivitātēm vasaras brīvdienās savas skolas skolēniem iespējams iegūt, griežoties pie skolu administrācijas.

Mežvidu pamatskolas skolēni – vieni no ekskursiju projektu konkursa “Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi!” uzvarētājiem ekspozīciju: rekonstruētu I Pasaules kara vācu armijas Aprīlī Mežvidu pamatskolas 7.-9. klašu skolēni piedalījās Monreālas Latviešu sabiedriskā centra nocietinājumu sistēmas posmu- blindāžu un daļu no “vācu vaļņa” aizsardzības pirmās līnijas. Šādus vācu un Vītolu fonda ekskursiju projektu konkursā armijas nocietinājumus Ziemassvētku kaujās „Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi!".

Projekta mērķi - veicināt Latvijas vēstures izzināšanai vajadzēja ieņemt latviešu strēlniekiem. veltīto ārpusklases pasākumu norisi skolās, attīstīt Maizes spēku atklājām maizes ceptuves “Lāči skolēnu interesi par Latvijas vēsturi dažādos laika “apmeklējuma , maizes kukuļa , kas ir 100% roku periodos un dažādos novados, kā arī sekmēt Latvijas vēstures kā mācību priekšmeta prestiža celšanu sabiedrībā.

Konkursam bija iesniegti 127 pieteikumi no visas Latvijas, no kuriem tika atbalstīti 52, tajā skaitā arī Mežvidu pamatskolas ekskursijas projekts.

Pateicoties atbalstītajam projektam, 30.aprīļa rītā Mežvidu pamatskolas skolēni devās ekskursijā ar mērķi nostiprināt vēstures stundās iegūtās zināšanas , iepazīstoties ar Baltijas mērogam unikālām liecībām par I un II Pasaules karu. Lai sasniegtu mērķus, tika izvirzīti uzdevumi un izstrādāts Likteņdārza apmeklējuma laikā. Foto: skolotāja R.Pintāne ekskursijas maršruts. Vēstures stundās tika izteikts priekšlikums apmeklēt Latvijas darbs, cepšanas gaitā.

Kara muzeja filiāli “Ziemassvētku kauju muzejs” Atmiņā paliks Salaspils Memoriālā ansambļa Jelgavas novada Valgundes pagasta “Mangaļu”mājās apmeklējums. Staigājot pa šo vietu, pārņem dīvainas un piedalīties interaktīvajā nodarbībā “Strēlnieku izjūtas- augstās skulptūras, pukstošā sirds, milzīgie piedzīvojumi un īsta rudzu maize”; atpakaļceļā vārti, kuros izvietots muzejs. Milzīgā teritorija toreiz , iegriezties maizes ceptuvē “Lāči”, kur iepazīties ar 1941.-1944. , apskatāma fotogrāfijās, skolotājas maizniekmeistaru darbu; apmeklēt Salaspils stāstījums liek aizdomāties par Otrā Pasaules kara Memoriālo ansambli kā vienu no lielākajiem šausmām, par noziegumu pret cilvēci. pieminekļu kompleksiem fašisma upuru piemiņai Pēdējā pieturvieta bija Likteņdārzs. Tā ir piemiņas Eiropā; mājupceļā aplūkot piemiņas vietu visiem tiem vieta Latvijai zudušajiem cilvēkiem 20 gadsimtā. Ļoti cilvēkiem, kas zuduši Latvijai 20.gadsimtāskaista un atmiņā paliekoša vieta ar milzīgajiem Likteņdārzu. akmeņu krāvumiem un skaitajām taciņām līdz Lielu paldies saku mūsu lieliskajiem šoferīšiemDaugavai . Šīs vietas tapšanā var piedalīties jebkurš Aivaram Urtānam un Tālim Mūrniekam. interesents. Lai gan iesāktie darbi vēl turpināsies līdz Likteņdārza atklāšanai 2018.gadā, jau tagad tur ir ļoti Rita Pintāne skaisti.

Ekskursija deva daudz jaunu iespaidu, ieguvām Mežvidu pamatskolas skolotāja noderīgu informāciju par Pirmo un Otro Pasaules karu, kas noteikti noderēs turpmākajā mācību procesā “Ekskursijas laikā nostiprinājām un papildinājām un eksāmenos.” savas gūtās zināšanas Latvijas vēstures stundās par Pirmo un Otro Pasaules karu . Izjutām komandas garu Santa Rupaine nodarbības “Latviešu strēlnieks Ziemassvētku kaujās” norises laikā. Apskatījām teritorijā brīvdabas Mežvidu pamatskolas 8.klases skolniece.

5 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Labākā dzimšanas dienas dāvana Maja vokorā atnōc pi krusta,Atver dvēseli Dīva vōrds svāts.

Dzīšmu vaiņukā teirumim, sātom Sovu paleigu Dīvmōte snādz. / A. Matvejāns/ Nemanot pagājis maijs - Dievmātes godināšanas mēnesis, jo īpaši Latgalē katoļticīgajiem pulcējoties pie ceļmalas vai sādžu krustojumos uzstādītajiem krustiem. Jau izsenis klusos vakaros dziesmu un lūgšanu atbalsis bija dzirdamas no ciema uz ciemu. Šoreiz gribas pastāstīt par viena konkrēta krusta un krucifiksa vēsturi. Un jāsaka, tas nav vienīgais gadījums, kad krusti tika pārvesti un uzstādīti pie mājām, lai paglābtu tos no iznīcības, kā tas bieži gadījās pagājušā gadsimta 50.-60. gados, kad pa nakti pēkšņi pazuda daudzi krusti.

Ciemojamies Mežvidu pagasta Ezernīku ciemā pie Zinaidas Voitkānes, kas pamazām vārdu pa vārdam izstāsta ne tikai sava krusta uzstādīšanas ilgo procesu, bet arī savu dzīves gājumu, kas ir bijis gana raibs un interesants. Varētu pat teikt- mēs ar kaimiņieni Ilgu Rudoviču smaržīgā, klusā vasaras pievakarē klausījāmies īstu vēstures stundu.

Zina, kā viņu uzrunā ģimene un visi kaimiņi, ir dzimusi blakus ciemā, taču, kad 90. gadu sākumā atgriezās uz dzimto pusi, nācās apmesties sava kaimiņa laipni piedāvātajā mājā. Kā jau visiem pagājušā gadsimta pirmajā pusē dzimušajiem, bērnība ir bijusi gana skarba, ģimeni skāra arī Otrā Pasaules kara notikumi. Ģimenē vienmēr bija saglabāta ticība Dievam. Zina uz pātariem tika vesta uz attālo Bērzgales Romas katoļu baznīcu, kaut arī pēc draudžu sadalījuma viņu ciems piederēja pie Stiglavas draudzes. Un te gribas minēt kādu vēsturisku faktuvecmātes vectēvs Pērs bija francūzis, 1812. gadā palicis no Napoleona armijas, ir bijis armijas kalējs.

Apprecējis poļu izcelsmes meiteni ar uzvārdu Visocka. Māte, vienai cīnoties ar dzīves grūtībām un bērnu skološanu, pēc radinieku uzaicinājuma pārcēlās uz Zemgali, Jelgavas apkārtni. Zina, stājoties Jelgavas pedagoģiskajā skolā, izkrita PSRS konstitūcijā un viņas negadījums pat tika atspoguļots vietējā presē; “Kāda meitene no Latgales neko nezina…” ir strādāts slavenajā Jelgavas rajona kolhozā “Avangards,” uzcelta māja Jelgavā, taču dzīve mēdz izdarīt pagriezienus un, sākoties juku laikiem deviņdesmito 6 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

gadu sākumā, ar lielā cerībām un nākotnes plāniem atgriezās kopā ar māsas ģimeni uz dzimto pusi, kopt savu mantoto zemi. Ne viss cerētais piepildījās, likās, ka arī valsts pamazām novērsās no jaunsaimniekiem un darbojās princips-“Kuļaties kā mākat…” Ģimenes pamatnodarbošanās ir aitkopība, ir pateicīgi, ko ar savām rokām nopelna, bet galvenais- maize vienmēr ir uz galda…

Vasarās bieži šeit dzīvoja mazmeita Kristīne un vecmātes galvenā rūpe bija iemācīt strādāt, nebaidīties neviena lauku darba. Mazmeita Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā izstrādāja kursa darbu par Latgales krucifiksiem. Sākumā tika apzināti tuvākajā apkārtnē esošie krusti. Uzmanību un interesi izraisīja krusts, kas atradās pie kaimiņu tukšajām mājām: krusta apakšējā daļa bija pilnībā sapuvusi, saglabājusies tikai mūceņa, tāpēc tas ticis piesiets pie liela ozola, kuru arī mums parādīja. No tiem laikiem arī saglabājies vietas nosaukums - “Krusta ozols, Krusta pļava.” No vecākās paaudzes cilvēku aptuvenām atmiņām krucifikss esot atvests no Francijas un to 1938. gadā iesvētīja bīskaps J. Rancāns, braucot uz Stiglavas baznīcu. Vai tādu vērtību var atstāt novārtā? Protams, ne. Ar mazdēlu Jānīti to atnesām uz mājām, brīžiem tas stāvēja istabā, brīžiem šķūnī. Pienāca laiks, kad mazdēls sasparojās un pagājušajā vasarā mūceņu atjaunoja. Neskatoties uz daudzo gadu laika zoba bojājumiem, krucifikss bija labi saglabājies, droši vien bija labas kvalitātes kokmateriāls. Taču laiks gāja, gandrīz 5 gadi bija vajadzīgi, lai atrastu īsto vietu, kur to uzstādīt. Beidzot šogad radās doma beidzot to uzstādīt vietā netālu no mājām un man to vietu gribas saukt par lapenīti- svētnīcu. Vietā teiciens- viss notiek, kā tam jānotiek… Un 10 maijā, tieši Zinaidas 75. dzimšanas dienā, radu un kaimiņu pulkā Bērzgales prāvests Andris Jonāns to iesvētīja.

Vai var vēlēties labāku dzimšanas dienas dāvanu?

Piekritīsiet, ne katram liktenis dāvā tādu izdevību.

Zinaidai, stāvot pie mazbērnu sarūpētās dāvanas, domās droši vien ir klusa cerība, ka arī bērniem un mazbērniem soļi kādreiz atvedīs pie krusta un lūpas izrunās lūgšanu vārdus:

“Lyudzam Tevi, Dīvamōt, myusu gaitas vodi, Lai nav veļti dzeivoti myusu myuža godi.”

Teksts un foto Veronika Škestere

29. jūnijā - XIIIsvātdīna – Sv. Pītera un Pōvula svātkūs Kōrsovā 9.00 un 11.00; Ruskulovā 13.30 05. jūlijā - sastdīņ Kōrsovā 8.00; 13.00 kopusvātki Dzērvinē 06. jūlijā - XIV svātdīna Kōrsovā 9.00 un 11.00; 13.00 kopusvātki Kabulovā 01. jūnijā - Leldīnu VII svātdīna Kōrsovā 9.00 un 12. jūlijā - sastdīņ 17.00 Kōrsovā 8.00; kopusvātki 11.00; 13.00 kopusvātki Grebņevā Skōbulinā 07. jūnijā – sastdīņ Vosorassvātku vigilija Kōrsovā 13. jūlijā - XV svātdīna Kōrsovā 9.00 un 11.00; 13.00 8.00; 17.00 kopusvātki Zatišķu kopūs kopusvātki Salinīkūs 08. jūnijā svātdīņ VOSORASSVĀTKI Kōrsovā 9.00 19. jūlijā - sastdīņ 17.00 Kōrsovā 8.00; kopusvātki un 11.00; 13.00 kopusvātki Naudaskolnā Kaļvinē 12. jūnijā catūrtdīņ – Jezus Kristus,AUGSTAIS un 20. jūlijā XVI svātdīna sv.Elijs Kōrsovā 9.00 I MYUŢEIGAIS PRĪSTERS Kōrsovā 8.00 sv.Kom., 11.00 Summa un procesija. 13.00 14. jūnijā – sastdīņ Kōrsovā 8.00; 17.00 kopusvātki kopusvātki Kōrsovā Novosilkūs 26. jūlijā – sastdīņ Kōrsovā 8.00; 17.00 kopusvātki 15. jūnijā - Sv. Treisvīneiba Kōrsovā 9.00 un 11.00; Sylarašūs 13.00 kopusvātki Zeļčovā 27. jūlijā - XVII svātdīna RĪGAS METROPOLIJAS 19. jūnijā - caturtdīņ - Sakramenta dīnā Kōrsovā 9.00 DIEVNAMU IESVĒTĪŠANAS un 11.00 GADADIENA Kōrsovā 9.00 un 11.00; 13.00 21. jūnijā – sastdīņ Kōrsovā 8.00; 17.00 kopusvātki kopusvātki Svātyunē Rogūs 02. augustā - sastdīņ Kōrsovā 8.00; 16.00 kopusvātki 22. jūnijā - XII svātdīna Kōrsovā 9.00 un 11.00; 13.00 Daguševā;17.00 kopusvātki Krīveņūs kopusvātki Bōzovā 03. augustā - XVIII svātdīna Kōrsovā 9.00 un 11.00; 24. jūnijā - ūtardīņ - Sv. Jōņa dzimšonas dīnā Kōrsovā 13.00 kopusvātki Zobļovā 8.00; Saļņevā 11.00 Pēc mōceibu beigom pamatskūlōs: Ūtardīnōs 8.00 Kōrsovas bazneicā prīsters un kateheti paleidzēs 26. jūnijā – sasagatavōt Grākusyudzei un Pyrmajai Svātajai caturtdīņ Komunijai, kas byus 20. jūlijā 9:00 Sakramenta Kōrsovā! http://bazneica.lv/ ajezups@apollo.lv oktavā Kōrsovā Kōrtejūs dīvkolpōjumu sōkums: Kōrsovā (Malnovas 8.00 un 18.00 draudzes bazneicā): svātdīnōs Procesija ar 4 un svātkūs 9.00 un 11.00, dorbadīnōs -8.00; Saļņevas Evang. svēteiba bazneicā kotrā ūtrajā svātdīnē giminem ar 13.30; Kūkovā (Ruskulovas bazneicā) kotrā caturtajā bārnim, zōļu mēneša svātdīnē 13.30. pasvēteišona 27. jūnijā Lūdzu ziedot Kārsavas baznīcu uzturēšanai!

Vyssv. Jezus MALNAVAS Sirds svātkūs ROŽUKR.DIEVM.ROMAS KAT.DR. Reģ. Nr.: Kōrsovā 8.00 90000466787 28. jūnijā AS "Citadele banka" Konta numurs (IBAN): LV70 sastdīņ Kōrsovā PARX 0013 8255 1000 1 8.00; 17.00 prāvests Jāzeps Aglonietis 2014. goda 02. aprelī, kopusvātki Kōrsovā Uguļevā Dīvkolpōjumi Malnovas Rūžukrūņa Dīvmōtes (Kōrsovā), Ruskulovas Lurdas Dīvmōtes(Kūkovā), Salnavas svētā Jāņa tuksnesī saucēja balss (Saļņevā) Romas katōļu draudzēs 2014.godā nu juņa leidz augustam.

7 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Kārsavas vidusskolas skolēni dodas uz Spāniju No 12. līdz 17.maijam četri Kārsavas vidusskolas 11.klases skolēni (Sanda Poikāne, Zaiga Protizāne, Arvils Barkāns un Agris Karlāns) 2013./2014.mācību gadā Kārsavas vidusskolā uzsāktā divgadējā Comenius daudzpusējās skolu partnerības projekta „Uzņēmīgi jaunieši Eiropā bez robežām” („Enterprising Youth in Europe Without Boundaries” Nr. 2013-1-PL1-COM0638635) ietvaros devās vizītē uz Spāniju.

dalībnieku izpildījumā. Mūsu izvēlētā tautasdziesma „Tuoļi dzeivoi muna meiluo” prezentēja Latgali, kā Latvijas reģionu, kuram ir gan savs karogs, gan sava valoda. Katalonija, kurai arī ir sava valoda un karogs, un kuri uzskata par savu galvaspilsētu Barselonu, līdzīgi mums lepojas ar savu unikalitāti un savām īpašajām kultūras vērtībām.

Vizītes laikā mums bija vienreizēja izdevība iepazīties ar vairākiem pasaulslaveniem vēstures un kultūras Projekta galvenā ideja ir veicināt jauniešu interesi par pieminekļiem, tādiem kā pasaulē lielākā katoļu uzņēmējdarbības uzsākšanu, lai nākotnē viņi būtu katedrāle Sagrada Familia (Svētā ģimene) un spējīgi veiksmīgi konkurēt darba tirgū Eiropas Katalonijas nacionālās mākslas muzejs Barselonā, mērogā.

Modernisma stila ēkas Manresā, kā arī muzejs, no Visa mācību gada garumā projekta dalībnieki ir kura skatu torņa paveras burvīgs skats uz kalnaino strādājuši pie sava skolēnu mācību uzņēmuma apkārtni. izveides. Tā kā mācību uzņēmumā ražotajai Neapšaubāmi, šis ceļojums bija jauks piedzīvojums, produkcijai ir jābūt saistītai ar vietējo kultūru, vērtīga pieredze darbojoties starptautiskajās grupās un folkloru, etnogrāfiju un amatniecību, tad mācību iespēja iepazīt Spāņu kultūru, dzīvesveidu un uzņēmuma, ko veido Kārsavas vidusskolas Comenius viesmīlīgos, smaidīgos spāņu cilvēkus. komanda, mērķis ir māla svilpaunieku un medaļu ražošana.

Iepriekšējās vizītēs Polijā un Vācijā tika prezentēts uzņēmuma biznesa plāns, bet Spānijas vizītei tika sagatavoti reklāmas materiāli (bukleti, skrejlapas, plakāti un vizītkartes) uzņēmuma atpazīstamības veicināšanai.

Otrs uzdevums, kas bija jāsagatavo šai vizītei, tas bija video ar populāru tautasdziesmu Comenius grupas 8 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Valentīna Barane, ES Mūžizglītības programmas Comenius Skolu daudzpusējās partnerības projekta “Enterprising Youth in Europe without Boundaries” Kārsavas vidusskolas komanda

“Cilvēku dzīve Eiropas valstīs” Comenius skolu daudzpusējās sadarbības projekts 2013-2015

No 5.-10.maijam Mežvidu pamatskolas Comenius komanda 5 cilvēku sastāvā: skolotājas Jolanta Silicka, Inga Jurdže, Rita Pintāne un 5.klases skolnieces Vivita Krišāne, Diona Liepiņa, devāmies trešajā mobilitātes braucienā uz Turciju, Etimesgut pilsētu.

Etimesgut atrodas apmēram 25 km attālumā no Ankaras (Turcijas galvaspilsēta) centra, pilsēta vēsturiski atrodas uz senā zīda ceļa, Anatolijas reģionā. Šoreiz viesojāmies Etimesgut pilsētas pamatskolā Sakarya Ortaokulu, skolā mācās apmēram 1990 skolēni vecumā no 12-15 gadiem, skolā strādā 83 skolotāji, skolā ir arī bērnudārzs. Vienā klasē mācās no 40-45 skolēni, kā izteicās paši turku skolotāji, šis lielais skolēnu skaits klasēs ietekmē skolēnu motivāciju pret mācībām negatīvā veidā.

Trešās vizītes tēma bija „Pavasaris”, mūsu skolnieces uzstājās ar prezentāciju par pavasari Latvijā, laika apstākļiem, stāstīja par dabas pārvērtībām šinī gadalaikā, svētkiem, kas tiek svinēti pavasarī, tradīcijām. Skolotājas bijām sagatavojušas prezentāciju par „Zaķu maratonu”. Projekta svinīgajā atklāšanas koncertā notika apmaiņa ar T-krekliem, mēs turku bērniem un skolotājiem dāvinājām kreklus ar Latvijas karogu, pretim saņēmām kreklus ar Turcijas karogu. Visu projekta dalībvalstu skolēni bija iesaistīti dažādās aktivitātes: sporta, mākslas, mūzikas.

Mūzikas nodarbībā skolēni bija sagatavojuši dziesmu par miera tēmu noslēguma koncertam, moments bija ļoti saviļņojošs, kad visi kāpa uz skatuves un dziedāja, ka neskatoties uz to, ka visi nāk no dažādām zemēm, kultūrām, rasēm, savā būtībā mēs tomēr esam vienādi, smaidot, priecājoties, skumstot, ilgojoties…

Ekskursiju dienā bijām turku tautas vadoņa Ataturka Mauzolejā, Anatolijas civilizāciju muzejā, maizes ceptuvē, Ankaras pilsdrupās, no kurām paveras iespaidīgs skats uz vairāk nekā 7 miljonu iedzīvotāju pilsētu. Tikāmies ar pilsētas vadību un izglītības pārstāvjiem, bijām tautamatniecības centrā, kur mums bija unikāla iespēja iepazīties un pašiem izmēģināt turku slaveno Ebru gleznošanas tehniku jeb gleznošanu uz ūdens virsmas. Tradicionāli notika apmaiņa ar saldumiem, mēs mājās pārvedām Polijas saldumu kasti, bet Latvijas saldumi aizceļoja uz Grieķiju, kas viņiem ļoti garšoja.

Par saviem iespaidiem Turcijā stāsta pārējie

dalībniekiem: Skolotāja Inga Jurdže: „Turcija man paliks atmiņā kā pretstatu zeme. Kontrasti starp seno un mūsdienīgo, krāšņas un kolorītas dabas ainavas, laipni un draudzīgi cilvēki, apbrīnas vērta arhitektūra.

Turki ir tauta, kas lepojas ar savu identitāti un mīl savu zemi. Skolotāja profesija Turcijā ir lielā cieņā.

Nenoliedzami, lielākais ieguvums ir projekta ietvaros satiktie cilvēki. Comenius spēj apvienot dažādas kultūras, reliģijas un dzīves filozofijas, ļaujot gūt nenovērtējamu pieredzi. Uzskatu, ka tieši ar šādu projektu palīdzību tiek atvērtas durvis uz toleranci un internacionālu sadarbību.”

Skolotāja Rita Pintāne: „ Saviļņojošs bija pats atklāšanas pasākums. Uz skatuves mēs kāpām Tkreklos ar Latvijas un projekta simboliku. Tikai tad tu saproti, cik liels gods ir dots- gods pārstāvēt Latviju, savu skolu!

Mūsu meitenes ar meitenēm no viesģimenēm

Skolotāju mājasdarbs bija sagatavot prezentāciju par vienu dienu sava pagasta dzīvē. Veidojām prezentāciju par Lieldienām- Pūpolsvētdienu, olu krāsošanu, „olu kaujām”, „Zaķu maratonu Mežvidos”, apbalvošanu, koncertu tautas namā, arī skolotāju uzstāšanos lugā. Interese bija liela, jo prezentācijā bija redzamas arī skolotājas, kuras piedalās projektā un jau ir bijušas Polijā un Rumānijā.

Bija interesanti pavērot musulmaņu sievietes, viņu apģērbu, daudzas sievietes nēsā lakatus un garās kleitas. Turcijas skolotājas pastāstīja, ka pēc apģērba var pateikt, cik ir spēcīga ticība. Šīs dažas dienas pilnas jaunu iespaidu, daudz redzēts, bet vēl vairāk neredzēts- to sapratu, kad noslēguma dienā rādīja videofilmu par Turciju.”

9 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Diona liepiņa: „Turcijā dzīvoju turku meitenes Nasides ģimenē. Man garšoja turku ēdieni un it īpaši ģimenes dotais kebabs ar govs gaļu pildījumā. Turcijā iepazinos un sadraudzējos ar daudziem foršiem bērniem gan no Turcijas, gan no citām projekta dalībvalstīm. Brauciens uz Turciju mani ļoti iepriecināja un nebaidīja, ieguvu daudz zināšanu un informācijas, uzlaboju savas angļu valodas runāšanas prasmes, kā arī mani iemācīja dažus vārdus Turku valodā.”

draudzeni Eylem Dilanu un viņas mazāko māsu, mammu, vectēvu un vecmammu. Nedēļas laikā uzzināju, kā dzīvo, ko ēd un kādas ir tradīcijas turku ģimenēs. Turcijā iemācījos daudzas interesantas lietas, kuras agrāk nebiju darījusi. Man Turcija ļoti patika, es domāju, ka ir labi šādi projekti, kur bērni var iepazīt dažādu valstu kultūru un dzīvi, uzlabot savas svešvalodu zināšanas.”

Ir noslēdzies Comenius projekta PEACE pirmais gads, skolas komanda ir pabijusi trīs dažādās Eiropas valstīs, esam daudz redzējuši, daudz uzzinājuši, daudz stāstījuši un rādījuši citiem par savu valsti, bet galvenais, esam iepazinušies un sadraudzējušies ar ļoti jaukiem cilvēkiem. Tuvojas vasara, laiks atpūtai, lai smeltos spēkus otrajam projekta gadam, kas mums būs daudz atbildīgāks, jo pēc ceturtās vizītes, kas oktobra beigās norisināsies Grieķijā, janvāra beigās piecu Eiropas valstu draugi viesosies pie mums Mežvidos.

Jolanta Silicka

Vivita Krišāne: „Pirmo reizi lidoju ar lidmašīnu, man tas ļoti patika. Es iepazinos ar jauku turku ģimeni:

Mežvidu pamatskolas skolotāja, Comenius projekta koordinatore

„Caur dzeivi juoīt dzeivam” Pie Artas Ermīnas Galvanovskas uz Salnavas pagasta Zatiškiem jābrauc, kad nomāc grūtsirdība un dzīves likstas spiež pie zemes – viņa ar savu sulīgo humoru un dzīves sparu jebkuram izkužinās tos nedienu ērkšķus no sirds.

Jautāta, vai pašai vienmēr viegli gājis, Arta parāda darba smaguma samezglotos pirkstus un sāk raiti ritināt stāstījumu i par saviem lopiņiem, i dziedāšanu, i spēlēšanu, i jaunībā nepiepildītiem sapņiem, i pieciem mazbērniņiem. Reizi pa reizei viņa savā stāstā iemet kādus atziņu graudus, tik latgaliski trāpīgus un skaistus, ka tos tādus arī atstāju – dzimtajā mēlē.

kombinātam un ir ļoti apmierināti – cena laba, 28 centi par litru, turklāt maksājot regulāri katru mēnesi, „kai pulkstynā”. No sieriem Arta sien tā saucamo slinko saimnieču sieru – lielajā katlā uzkarsē pienu un „Na vīns vīņ jau soka: ”Nazasit, nazasit itai! A kū to piešauj citronskābi, piedevām sāli un garšvielas pēc izvēles vai kādas sēklas, vai arī gatavo saldo sieru ar dareisi? Nūpierksi grobu, saliksi rūkys i siedeisi, žāvētiem augļiem. Ģimenē visvairāk iecienīts ir siers gaideisi, kod jimā guļtīs?”” prāto Arta. Abi ar vīru ar ķiploku-piparu piedevu. Garšvielas Artai neder Pēteri viņi negaida, lai kāds darbu un iztikšanu uz šādas tādas, bet tīra manta no „Santa Maria” paplātes atnestu, tādēļ jau ilgus laikus slauc 4 govis, gadā nobaro pa 5-8 rukši. Pienu nodod Jēkabpils piena plauktiem vai „Anniņas garšvielu maisījums bez sāls”.

10 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Pirms vairākiem gadiem Arta vedusi savus sierus arī uz pirmsjāņu tirdziņu: „Taisiejūs rozpuškuot sovu preci – īkluoju grūzā sedzeņu, izvylku sīrus, niv jau rozlikšu kai ni gleišuok. A napaspieju i apsagrūzēt, kod piercieji tivļeit kluotu i rozgiva. Vanda Žuļina pīguoja ar fotoaparatu, a as jau bez sīra – nogus vīņ nūplatieju.” Tagad Arta nekur tālu vairs nebrauc ar sieriem – sien vien savējiem un līdzņemšanai muzikantu un dziedātāju saietos, ekskursijās.

sova muote kai īguoja pruotā, i osoras kai spruka – ņiparkū cik tuoļi nazasperšu vuicētīs!” Bet kaut kur taču bija jāmācās, un Arta aizbrauca uz Zaļeniekiem, jo te 5 gadu vietā nācās mācīties vien pusotra – to pašu ekonomiku. Tā Arta palika bez augstskolas izglītības, toties ar autovadītāja apliecību: „Lācu mašinā i braucu, i ablavuka kai vuška naasu, kod kaidi papeiri juopylda.”

Un no Zemgales likteņa vēji Artu atpūta atpakaļ uz dzimto Salnavas pusi. Viņas tēvam Zatiškos bija 4 māsas un brālis. Māsas dižen strādīgas un kārtīgas, lai arī pieticīgi dzīvoja. Arta saka: „Nu taidom pīmārs juoņem. Atguoja Marija da myusu cīmā, lai i drēbeitis nabeja jaunas, a brunči skladkuos, lakateņš golvā snīga bolts i gluds kai kalāda, vyss uz glanci!” Anna ieprecējās Novoselkās, un viņas apbrīnojamo „Grantiņi” ir bioloģiskā zemnieku saimniecība jau strādīgumu te zina visi. Domicela savukārt bija godu kopš 2005.gada. Bija plāni no piensaimniecības saimniece, toršu cepēja. Nu jau šajā pasaulītē palikusi pārmest laipu uz aitkopību. Vairāku gadu garumā tikai Zosja. Artas tēvs Jezups sievu bija atvedis no pļavās ganījās ap 100 sprogaiņu. Mūsu apkaimē lieli Balvu puses. Artas māmiņa Alma vienmēr pabaroja aitu ganāmpulki ir retums, tādēļ pie Artas un Pētera katru, kas ciemos atnāca. „Tei i maņ kai muoceiba – brauca intervētāji un fotogrāfi cits pēc cita: gan sava ka dieļ ūtra nažāluosi, i pošam vysod byus gona. I rajona avīzītes žurnāliste, gan Jānis Dimants ar vyspuor as dūmoju: kaids tu pats byusi, taidi i cyti pret Latvijas TV komandu, gan Latvijas Radio. Arta tevi. A, kurs pats valnam leidzeigs, uz tuo i cyti ai smejas, ka LR1 „Viensētu stāstu” arhīvā vēl ilgi pēc rogim viersā īt.” Artai neiet pie sirds pārlieku raidījuma, „kai attaiseisi, tai biļde ar myusu māslu nopietnie un mantrausīgie. Viņa uzskata, ka caur dzīvi čupu”. Bija jau arī ko skatīties – tā mēslu kaudze jāiet dzīvam, tātad aktīvam, strādīgam, atsaucīgam, un būvēta pēc bioloģiskās saimniecības metodes ar skuju jāprot pasmieties par sevi. rakstā apkārt liktām laipām, tā ka rīdziniekiem tā bija Lai arī tēva dzimta bija plaša, Arta savā pusē eksotika. viena palikusi, dzīvo tēva mājās, kur kā piemiņa no Ilgi tomēr nesanāca ņemties ar aitām, jo bija bērnības vēl šūpuļa āķis griestos saglabājies. Kopā ar problēmas ar vilnas un gaļas realizāciju un ganībām. Pēteri izaudzinājusi dēlu Aldi un meitu Maiju. Aldis Un aita ir lops, kas noēd pliku visu. Kaimiņiene Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā apguvis palūgusi dažas aitas, lai nav jāpļauj dārzs un pagalms, veterinārārsta arodu un strādā Valmieras pusē, meita taču pēc tām nepalika arī upeņu un ērkšķogu krūmu... beigusi Baltijas Krievu institūtu un dzīvo Rēzeknē.

Taču, gods kam gods, aitaiņas nopelnījušas saimniecei Arta priecājas jau par pieciem mazbērniņiem: „Četrys Eiropas zemnieku pensiju jau no 55 gadiem, gan dzevkys i Jezupeņs!” Jāzepiņš nokrustīts vecātēva minimālo, bet – paldies par to pašu! Protams, arī to uz vārdā, bet lielākā mazmeitiņa Alma – vecāsmātes paplātes neviens nepasniedza, pati izglītojās, vārdā. Arī pārējām meitenītēm skanīgi vārdi: Gerda, klapatoja, brauca, kārtoja dokumentus. Autovadītāja Nora, Elza. Almiņai jau 7 gadi, un vecvecāki brauks tiesības Artai jau kopš 1971.gada, iegūtas, mācoties uz Rēzekni svinēt pirmo izlaidumu – bērnudārzā. Bet Zaļenieku toreizējā sovhoztehnikumā. Brīnos, ka tik Pēterdienā būs trīskārši svētki – Noriņai paliks apaļš tālu – uz Zemgali – braukusi tenikumā mācīties. Arta gads tieši abu vectēvu vārda dienā. atmet ar roku: „Tok beja izdūmots Jelgovā Par jauno paaudzi Artai prieks. Kaimiņos arī Lauksaimnīceibas akademejā studēt ekonomistūs, i dzīvo jauna ģimene: Armands ar sieviņu Kristīni un dzeivuošona pi rodņas jau sarunuota, i dokumenti bērniem Maritu un Dairi. Strādīgi, aktīvi ļaudis. īsnāgti. A tovu pruotu! Staņcejā īraudzieju, kai vīna „Armands puiss kai luocs,” Artai uzreiz te šķiet meiteņa nu muotis atsavoduos rauduodama, i maņ Piena tirdzniecības kvotas gan saimniece uzskata par nejēdzīgu birokrātisku izdomājumu: „Žurnalā kotru dīnu juoīroksta, cik tu suņam īdevi, cik kačam, cik pats apiedi. Kam tys vajadzeigs?!” Bet visas pārējās dažādu dienestu kontroles viņa uztver kā pašsaprotamas un nežēlojas – neko pāradabisku jau viņi neprasot un kārtībai jābūt.

11 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

drošāk un cerīgāk. Kaimiņu būšanu Galvanovski tur augstā vērtē un savus „sābreišus” slavē – strādīgi un savā starpā izpalīdzīgi. Jo laukos cilvēku mazāk, jo ciešāk visiem jāturas kopā „kai zvuodža zūbim”.

rajona kolhozu „Laima”, un kolhoza šoferis Pēteris ne tikai savā bobikā vizināja glaunos priekšniekus, bet arī spēlēja garmošku. Mīlestība viņu atvilināja uz Salnavu, taču spēlēt tautas muzikantos viņu nevar pierunāt – pirksti vairs neklausot. Artai jau arī darbs Starp slaukšanas un barošanas cēlieniem tos pirkstus samezglojis, bet pirms gadiem 10, kad saimniece paspēj arī „pa pasauli paļākt”. Viņu Vaļeite Dainis viņu mājās mūrējis krāsni, vakarā abi sākuši (tautas nama vadītāja Valentīna Kirsanova) kā „čeiguot”: Arta akordeonu, Dainis harmonikas. Un dzirkstele mākot aizdedzināt katru. Un, tā kā Artai ir „kluba Vaļeite nu pīlypa kai tys dadzs” – vajagot arī dziedāšanas un spēlēšanas luste, viņa dzirksteļo līdzi. Salnavā tautas muzikantus. Tā Arta kopā ar Daini Joki jokiem, taču pirms 15 gadiem viņai bija insults, Ločmeli un Zinaīdu Poltanovu-Ločmeli tautas viena kāja vilkās gluži stīva, bet tad Salnavā muzikantu statusā uzstājušies Medņevā, Vectilžā, nodibināja senioru deju kopu, un Arta savu insultu Bērzpilī, Balvos un gandrīz visos kultūras namos dejodama aizdzina. Sākumā lēca, zobus sakodusi, bet bijušajā Ludzas rajonā. Tālākais ceļamērķis bija žēlošanās nav viņas modē. Tad Salnavā radās ideja par Lietuvā. garīgo dziesmu ansambli, un dzima „Pieskāriens”, kuru tik skanīgā vārdā nokristījusi Antoņina Pitkeviča. „Grantiņu” saimniecei nav sveši arī rokdarbi, un Šopavasar „Pieskāriens” svin savu 15 gadu jubileju, viņa darbojas Tilžas amatnieku biedrībā „Tilžas un Ligitiņa (tagadējā vadītāja Ligita Žukovska) neļauj rūķīši”. Sievas kopā auž, ada, knipelē, tapo, izšuj un savām dziedātājām atmest visam ar roku, bet mudina dzied. Šopavasar viņas pulcināja un priecināja tautu turpināt skaisti dzīvot un slavēt Dievu par to. akcijā „Satiec savu meistaru”. Līdz ar to arī pašām interesantāka dzīve, un Arta nesēž tikai govij pie Vēl viena skaista nots Artas ikdienā ir akordeons, astes, bet ar tilžēnietēm pabijusi Lestenē, Bauskā, cītara un tautas muzikanti. Maza būdama, atnākusi no Kalsnavā, Pētera Upīša ceriņu dārzā, jūsmojusi par skolas, burzīja un raustīja skolas somu kā garmošku, rododendriem Babītē.

Tā Artas dzīve arī paralēli lopiņu kopšanai rit krāsaini un ikdienai piedod svētku garšu. Kā Arta saka, „nav kod skumt i līkū reizi mute juonūmozgoj, i jer dzynuls spertīs uz prīšku”. Arī pirksti kļūst lokanāki, un datora taustiņi vien klab, kad Arta elektroniski samaksā rēķinus, paskatās bildēs savus bērnus un draugus un pat izburas cauri mašīnas apdrošināšanai. Ja dators sāk neklausīt, tad palīdz labi cilvēki – viens telefona zvans, un Anniņa (Anna Gabrāne) ir klāt kā ātrā palīdzība ar visu savu Jānīti. līdz māte nenocietās un nopirka meitai akordeonu.

Arta atceras kā šodien – pirmais akordeons bijis zaļā krāsā, un viņa ar vienu pirkstu spaidījusi taustiņus, līdz uztaustījusi kādu meldiņu. Un tā prasme atnāca – ar pacietīgu darbu un patikšanu. Artasprāt, tādas iemaņas esot no Dieva liktas, citādi nekas nesanāk.

Jaunībā ballēs ziņa par to, ka Arta spēlē, izplatījās kā baloža nesta, un, kad viens spēlmanis piekusa, kāds akordeonu ielika rokās Artai, un balle turpinājās līdz rīta gaiļiem.

Arī ar savu Pēteri Arta saspēlējās un sadejojās ballēs. Salnavieši rīkoja draudzības vakarus ar Balvu 12 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Artasprāt, Latvijai būs nākotne, ja valdībā būs redzīgas acis, kas redz patieso dzīvi laukos. Ne sliņķus un dienderus pabalstīt, bet sevišķi jaunos censoņus, kuri grib strādāt. Ne ārzemniekiem izpārdot zemīti, bet savējiem, lai jaunatne var iesakņoties tepat, savā dzimtajā pusē.

Antonija Šarkovska Kārsavas Novada Vēstis viesautore

Kārsavas novada vizuālās mākslas un mūzikas MA Ražīgais maijs 30.04.14. - 03.05.14. 2.Starptautiskā Mūzikas olimpiāde Olimpiādē piedalījās vispārizglītojošo skolu skolēni no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Slovēnijas, Čehijas un Latvijas. Starptautisko mūzikas olimpiādi vērtēja starptautiskā žūrija, žūrijas priekšsēdētājs bija komponists Ēriks Ešenvalds.

Bronzas diploms - Kārsavas vidusskolas 9. klases skolniecei Megijai Petinenai

07. 05. 14. Kārsavas novada vizuālās mākslas olimpiāde. 1.-4.klašu skolēniem.

Rezultāti: 1. vieta  MARIJA SKANGALE(Salnavas psk., skolotāja I.Punane).  MIHAELA GAVEIKA(Kārsavas vsk., skolotāja R.Nagle),  EVERITA BORISOVA (Mežvidu psk., skolotāja E.Grabovska).

GERDA VJAZŅIKOVA (Kārsavas vsk., skolotāja R.Nagle),  VIKTORIJA KRIŠĀNE (Mežvidu psk., skolotāja E.Grabovska). 

3. vieta:  AGNESE BLEIVE (Salnavas psk., skolotāja I.Punane),  MARGITA BORISOVA (Mežvidu psk., 2. vieta: skolotāja E.Grabovska).  BRIGITA MŪRNIECE KRIŠĀNE (Mežvidu  ZANE ŠICĀNE (Kārsavas vsk., skolotāja psk., skolotāja E.Grabovska).

A.Jurdža).  LIGITA DUBKEVIČA (Mežvidu psk.,  ROBERTS ZELČS, SAMANTA DAUGULE skolotāja I.Linuža), (Kārsavas vsk., I.Kirovaine)  EVITA KALNEJA, SOFIJA IVANOVA  INGA KAUPUŽA, LAURA KIVLE (Kārsavas vsk.,skolotāja A.Jurdža).

(Kārsavas vsk., skolotāja R.Nagle),  MAREKS KRIŠĀNS, AGNESE SKANGALE  RAIVIS TUTANS (Salnavas psk., skolotāja (Salnavas psk.,skolotāja V.Daukste), E.Bleive).  MOISEJENOKA, MARINA POPOVA (Kārsavas vsk., skolotāja I.Kirovaine).

Lilita Laganovska Kārsavas novada vizuālās mākslas un mūzikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja

13 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Sports 11. maijā Rēzeknes novada Kaunatas vidusskolas sporta hallē norisinājās Rāznas kauss volejbolā vīriešu komandām.

Sacensībās piedalījās astoņas komandas no Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes, Dagdas, Kārsavas un Viļānu novadiem. Komandas tika sadalītas divās apakšgrupās: „A” apakšgrupa – SK Kuorsova, Rāznas līcis, Kaunata, Saldie, un „B” apakšgrupa – Malta, Bērzgale, Ezernieki un Rogovka. Spēles notika pēc divmīnusu sistēmas, divos setos, pēc labākas „+” „-” starpības.

SK Kuorsova volejbolisti pirmajā spēlē uzvarēja Rāznas līci, nākamajā spēlē saspringtās setu galotnēs bija pārāki par Saldie un iekļuva pusfinālā, kur tika pieveikti arī Kaunatas volejbolisti. Finālā pretī stājās atkal Saldie komandas volejbolisti. Tā kā visa turnīra laikā SK Kuorsova volejbolisti ar katru spēli tikai uzlaboja savu sniegumu un saspēli, tad finālā tika izcīnīta pārliecinoša uzvara.

Līdz ar to, par Rāznas kausa ieguvējiem volejbolā pelnīti kļuva SK Kuorsova volejbolisti, kuri tika apbalvoti ar kausu un medaļām, otrajā vietā – Saldie, 4. maijā, kinopilsētā „Cinevilla” notika jau sestais „Stipro skrējiens”, kurā piedalījās turpat 6500 stiprinieki.

Laikapstākļi nelutināja nevienu, tomēr visi drosmīgi stājās uz starta līnijas, lai pārvarētu sevi, palīdzētu viens otram un dotos kopīgā, vienojošā skrējienā par Latviju.

bet trešie palika mājinieki – Kaunatas volejbolisti, kuri mazajā finālā pieveica Maltas volejbolistus.

SK Kuorsova komandā spēlēja: Arturs Vorkalis, Jānis Kondrāts, Jānis Gabranovs, Jānis Potašs, Jānis Jurdžs un Laimonis Naglis.

Neviens no tā nebijās un uz starta stājās 728 sievietes, 2025 vīrieši un 920 komandas (3884 skrējēji).

No Kārsavas novada šogad startēja divas komandas: Kārsavas novada komanda (Jānis Ļubka, Lauris Ļubka, Edgars Potašs, Mārīte Babāne) un SK Kuorsova (Edgars Urtāns, Kaspars Šogad „Stipro skrējiens” izvērtās par īstu pārbaudījumu ikvienam Valenieks, Arvils Barkāns, Olga Pavārniece), kuras 950 tā dalībniekam, jo lija lietus, dažbrīd pat sniga sniegs un bija komandu konkurencē ierindojas pirmajā piecdesmitniekā. krusa. Šķēršļus nācās pārvarēt patiešām ekstrēmos apstākļos.

14 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Vieglatlētika 25.04.2014. Ilūkstē notika Latgales reģiona Pavasara krosa sacensības.

Zaiga Protizāne – 1500m – 1.v.

1995.-97.g. dzim. kopvērtējumā – 2.v.ieta; Ēriks Starodumovs – 1500m – 2.v.

1998.-99.g. dzim. kopvērtējumā – 2.v.ieta; Linda Kiščenko – 1000m – 2.v.

Lenarts Krieviņš – 1000m – 3.v.

2000.-01.g. dzim. kopvērtējumā – 1.v.ieta; Agita Kondrāte – 500m – 3.v.

2002.-03.g. dzim. kopvērtējumā – 3.v.ieta.

Sporta skolotājs Viktorijs Krišāns

2000.-01.g. dzim. Zēni – 8.v. (Artjoms Gavrilovs, Gatis Grišulis, Lenarts Krieviņš) 2002.-04.g. dzim. Jaukta – 5.v. (Kintija Rudzīte, Agita Kondrāte, Roberts Rancāns, Edgars Kolosovs) Kopvērtējumā Vidusskolu grupā Kārsavas vidusskola izcīnīja – 2. vietu!

Sporta skolotājs – Viktorijs Krišāns Futbols 21.04.2014. Mērdzenes pamatskolas zālē notika „2014.g. Kārsavas novada Lieldienu telpu minifutbola turnīrs”, kurā četru komandu konkurencē pirmo vietu ieguva komanda SK „Kuorsova”. Speciālās balvas saņēma: Rinalds Bulinskis, Maksims Aleksejevs, Raivis Zagorskis, Mihails Oļipovs.

09.05.2014. Ludzā notika Starpnovadu kausa izcīņa futbolā vidusskolu grupā.

29.04.2014. Rīgā. Latvijas skolnieku 67.

1995.-97.g. dzim. grupa – 2.v.ieta; 1998.-99.g. dzim. grupa – 5.v.ieta; Spartakiādes Finālsacensības pavasara krosā „Latvijas Avīzes” pavasara krosa sacensības stafetēs - 2000.-01.g. dzim. grupa – 5.v.ieta.

2014 18. un 19. maijā Mērdzenes pamatskolas stadionā un 1994.-97.g.dzim. Jaunietes – 2.v. (Paula Dūmiņa, Kārsavas vidusskolas stadionā notika Kārsavas novada Zaiga Protizāne, Elīna Oļipova) jauniešu minifutbola turnīri „Futbola Diena - 2014”, 1994.-97.g.dzim. Jaunieši – 3.v. (Vadims Lepjaks, kurā piedalījās arī ciemiņi – futbola Guntis Grišulis, Arvils Barkāns) komanda no Bērzgales. Visi bērni pēc sacensībām 1994.-97.g.dzim. Jauktā – 4.v. (Laura Čoiča, Elza saņēma saldas dāvanas. Čoiča, Agris Karlāns, Viesturs Murnieks) 1998.-99.g.dzim. Zēni – 3.v. (Agris Rudzītis, Dairis Rubulis, Ēriks Starodumovs) 2000.-01.g. dzim. Meitenes – 2.v. (Zara Suhovskaja, Sofija Ločmele, Linda Kiščenko) 15 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Ārpus formālās izglītības iespējas jeb Viens eksāmens sniedz jaunas iespējas!

Ir daudz cilvēku, kuri savas dzīves laikā iemācījušies profesionāli veikt dažādus darbus, patstāvīgi apguvuši amatus un ir ilgstoši strādājuši kādā nozarē. Taču, lai pierādītu savu kompetenci kādā jomā, trūkst šīs prasmes apliecinoša dokumenta. Jūs varbūt protat kvalitatīvi metināt, remontēt mašīnas, veikt santehnikas darbus vai gatavot garšīgus ēdienus, taču, dažreiz, stājoties darba attiecībās vai startējot kādos konkursos, ir jāapliecina kvalifikācija un jāuzrāda profesionālās izglītības dokuments. Šobrīd ir iespēja ikvienam griezties mācību centrā „BUTS”, lai noteiktu profesionālās kompetences, ko nosaka LR Ministru kabineta noteikumi Nr.146 „Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci” (22.02.2011.)

Atbilstoši Latvijas Republikas normatīviem aktiem, mācību centrs „BUTS” ir deleģēts kā Profesionālās kompetences novērtēšanas institūcija veikt ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu.

Maksa par eksāmena kārtošanu ir noteikta saskaņā ar LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 791 "Profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis". Maksas lielums ir atkarīgs no eksaminējamo cilvēku skaita, cenā ir iekļauta konsultācija par eksāmena norises

gaitu.

Sekmīgi nokārtojot eksāmenu, pretendents iegūst valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.

Iespējams, šo noteikumu zināšana kādam dos iespēju atbilstoši savai kompetencei iegūt valsts atzītu izglītības dokumentu, nostabilizēt savas pozīcijas daba vietā vai arī atrast jaunas darba iespējas.

Mācību centra „BUTS” Rēzeknes filiālē šobrīd savu kompetenci var pārbaudīt un sekmīgi nokārtojot eksāmenu iegūt valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu šādās programmās: „Auklis”, „Aprūpētājs”, „Ceļojumu konsultants”, „Lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG)” un „Informācijas ievadīšanas operators”.

Lai uzzinātu par bezmaksas konsultācijām un eksāmenu norises laikiem, ieskatieties mūsu mājas lapā www.buts.lv. Ja vēlaties uzzināt detalizētāk par Jums svarīgiem jautājumiem attiecībā uz kompetences novērtēšanu, esiet laipni aicināti apmeklēt mūs 18. novembra ielā 35, Rēzeknē.

Ligita Maģiča Mācību centra „BUTS” Rēzeknes filiāles vadītāja (mob. 27898043)

Cienījamie jubilāri, sirsnīgi suminām Jūs svētkos!

70 gadu jubileja

Georgijs Visočenoks

85 gadu jubileja

Janīna Greiškāne Jānis Kaupužs Antonija Keiša Lidija Kondratjeva Staņislavs Laganovskis Irēna Mortuļeva Vivina Naglova Staņislava Nalivaiko Galina Paliy Veneranda Rubule Feodora Saveļjeva Jānis Stripkāns Lidija Valujeva

75 gadu jubileja

Helēna Nagļa 90 gadu jubileja

16 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

Romualds Kancāns Broņislava Krišāne Valentina Logina Jeļena Prazdņikova Zoja Vinogradova 80 gadu jubileja Jevgēnija Bilinska Jānis Gabranovs Leontina Laganovska

JŪNIJS 2014

Velta Ivuškane Veronika Vorza 91 gadu jubileja Juzefa Driča 92 gadu jubileja Modests Nalivaiko

Izglītība Kārsavas novadā Malnavas koledža ir viena no lielākajām un tradīcijām bagātākajām izglītības iestādēm Latgalē.

Cauri gadu ritumam ir vairākkārt mainījušies skolas nosaukumi, te strādājušas un mācījušās daudzas paaudzes. Pat Malnavas dižie, gadsimtus nodzīvojušie ozoli dažkārt vairs neiztur stiprākus vēja pūtienus..., liek domāt par jaunas maiņas stādījumiem, dzīves turpinājumu jaunā kvalitātē.

puķkopībā.

Malnava...vecā, sirmā, viesmīlīgā un tomēr jaunā...

Katru gadu pavada dzīvē jaunos speciālistus un sagaida jauno maiņu, lai mācītu darba dzīvei. Šogad, kā apliecinājumu par neatlaidīgu mācību darbu 4 gadu garumā, diplomus par profesionālās vidējās izglītības ieguvi saņems 98 jaunie speciālisti: grāmatveži, lauku īpašuma apsaimniekotāji. automehāniķi, autoelektriķi (pirmais izlaidums) un finanšu darbinieki. Izlaiduma svinīgais pasākums notiks 28.jūnijā. Gada nogalē profesionālās kvalifikācijas apliecības saņems 30 dārzkopji, kas gada laikā būs apguvuši darba prasmes augļkopībā, dārzeņkopībā,

speciālisti lauksaimniecībā, autoservisa speciālisti un grāmatveži.

Mācību laikā jaunieši saņem valsts stipendiju un ESF mērķstipendijas. Viņu vieta skolas solā nedrīkst palikt tukša, to turpinās tagadējie pamatskolu absolventi no visiem Latgales un Austrumvidzemes novadiem. .

Šogad Malnavā, bez jau minētām profesijām, vēl jauns piedāvājums: pēc 9.klases iespēja apgūt Malnavas skolas nosaukums KOLEDŽA arī vēl dārzkopības tehniķa specialitāti un reizē pilnu pavisam jauns - 10 gadi. Bet tas ir jaunas, mūsdienīgas, modernas, kvalitatīvas izglītības iestādes vidusskolas kursu. Jauniešiem no 17 līdz 19 gadiem apliecinājums, ko sasnieguši un pierādījuši malnavieši piedāvājam viena gada laikā apgūt autoatslēdznieka prasmes, mācību laikā saņemot ESF mērķstipendiju – izglītojamie, skolotāji, darbinieki un, protams, absolventi, kas nes ar cieņu un godu Malnavas vārdu līdz 113 EUR mēnesī. pasaulē. Gandrīz katru nedēļas nogali Malnavā ir Studiju un pētnieciskā darba nodaļa savas darbības ciemiņi; jaunāki vai vecāku gadu absolventi. 17.maijā 10 gados ir sagatavojusi 477 pirmā līmeņa uz satikšanos savā jaunības sapņu skolā bija 1964. profesionālās augstākās izglītības speciālistus, gadā beigušie zootehniķi, 31 maijā – 1956.gada 2014.gadā diplomus saņems 90 pilna un nepilna absolventu salidojums un tā arvien... apmācības laika studenti: uzņēmējdarbības

Malnavas koledža atkal gaida jaunus, uzņēmīgus, mācīties un darboties motivētus jauniešus pēc pamatizglītības vai vidējās izglītības ieguves.

Mācīsimies kopā! Ar gudru prātu un godīgu darbu veicināsim mūsu Latgales izaugsmi un attīstību. Mūsu vietā nedarīs to cits. Uz satikšanos Malnavā!

Direktora vietniece mācību darbā Anna Bozoviča.

Mob.29444832.

Kārsavas novadā maijā mūžībā aizgājušie Ņina Gromova Ciblas novads 01.05.1920 – 23.05.2014

Rita Novika Mērdzenes pagasts 03.03.1955 – 30.04.2014

Ināra Brence Mežvidu pagasts 09.01.1957 - 27.05.2014

Leonida Onukrane Mērdzenes pagasts 28.12.1941 - 11.05.2014

17 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014

Sveicam 9. un 12.klašu absolventus!

Absolventiem novēlam droši un pārliecināti spert soļus lielajā pasaulē, īstenot savus sapņus, neapstāties pie sasniegtā, bet tiekties uz ideāliem!

Liels paldies skolotājiem un vecākiem par dāvāto mīlestību, labestību un prieku, par Jūsu izturību un pašaizliedzību!

Kārsavas novada pašvaldības izglītības metodiķes

„Durvis ir atvērtas. Tu stāvi uz sliekšņa. Nē, - Tu esi gatavs iet pāri slieksnim; vismaz sirds jau ir ceļā, un sirds vienmēr sāk ceļu ātrāk, nekā plauksta uz durvju roktura vai kāja solim. Jo sirds zina mērķi. Tātad: durvis ir atvērtas, un TU esi ceļā”. (M. Laukmane)

Kārsavas novada jaunākie iedzīvotāji!

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles Un savās saknēs zemes spēku smeļ, Tā Jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas, Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.

Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam, Lai mūža kalvē pats sev laimi kaļ.

Lai visur viņa gaišās pēdas rodam, Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.

Gabriela Kudlāne Alise Ločmele Ērika Sļadze

twitter.com/karsavas_novads Informatīvais izdevums „Kārsavas Novada VĒSTIS” ; Iznāk 1 reizi mēnesī; Tirāža - 1700 eksemplāri ;t. 26 606 506; e-pasts: inese.karsava@gmail.com

18 KĀRSAVAS NOVADA VĒSTIS

JŪNIJS 2014