nav dzirdējušas šo vēsti, ka jūs tiktu pamodināti praktiski pūlēties viľu labā. Tā, atvēruši acis ap mums esošo lauku praktiskām vajadzībām, mēs mācīsimies sašaurināt mūsu pašu iedomātās vajadzības. Mūsu darbam misijas virzienā jākļūst daudz plašākam. Mums tagad jādzīvo pašaizliedzīgāk un uzupurīgāk, tā, kā to neesam darījuši nekad agrāk. Tikai rosīgi pūloties piepildīt Dieva lietas vajadzības, mēs nonāksim saskarē ar visa spēka Avotu. Tomēr, lai neviens nelolo domas, ka ļaudīm, kas satvēruši patiesību, vairāk vajadzētu dot nekā ľemt. Jūsu garīgie izdevumi nedrīkst pārsniegt jūsu garīgos ienākumus. Pirmais vispilnīgākā mērā atkarīgs no otrā. Ja nebūs ienākumu, tad nebūs arī izdevumu. Visinteresantākie un rosīgākie Dieva kalpi visos laikmetos ir bijuši tie, kuru dievbijība bijusi vispraktiskākā un visdzīvākā. Viľu garīgās vajadzības tika aizpildītas no nekad neizsīkstošā spēka Avota, lai tad viľiem būtu ko dot citiem. Ja mēs pastāvīgi domāsim, kā pagodināt tikai Dievu, tad mēs arī rūpēsimies par savas personīgās dievbijības padziļināšanu. Draud briesmas, ka, izvēršot vispusīgu reliģisku aktivitāti, mūsu dievbijība nekļūs dziļāka, bet gan seklāka. Draud briesmas, ka mūsu strādnieki kļūst arvien atkarīgāki no cilvēcīgā darba spēka, no daţādiem iekārtojumiem un no lieliem sagatavošanās darbiem, pazaudējot stipru ticību Dievam; sniedzot ārējas labklājības izskatu, bet atstājot novārtā sirds darbu. Filantropija, lai cik plaša tā būtu, nekad neaizvietos personīgu dievbijību. Briesmas draud no visām pusēm un mums pastāvīgi jājūtas atkarīgiem no Dieva, lai Viľa Svētais Gars var darīt mūsu sirdis šķīstas, nesavtīgas un jūtīgas pret norādījumiem no augšienes… Dieva darbā nav nekā mazsvarīga un, piešķirot atalgojumu, vērā tiks ľemta uzticība, ar kādu darbs ticis padarīts, bet nevis padarītā darba daudzums. Tā cilvēka darbs, kuram ir viens talants (pods), Dieva acīs ir tikpat vērtīgs kā tā, kuram ir pieci talanti (podi). – Manuskripts 25. 1899. g. 12. martā, „Uzticība Dieva darbā”. [81]
13. marts
Izgaismojot ceļu „Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās, lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātās un samaitātās pasaules vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē” Filipiešiem 2:14-15. Kristiešiem jātop par gaismas rādītājiem, kas citiem pasniedz dzīvības vārdus. Apustulis tos skubina aizsniegt dievbijības augstāko pakāpi. Pasauli nepārliecinās tas, ko māca no paaugstinājuma, bet gan tas, ko draudze īsteno dzīvē. Ceļš uz Debesīm var būt tumšs vai gaišs, tieši proporcionāli draudzes sniegtajai skaidrajai un spēcīgajai vai arī apšaubāmajai un untumainajai gaismai. Sludinātājs no paaugstinājuma pasludina evaľģēlija teoriju, bet draudzes praktiskā dievbijība stāsta par