Viľam uzmācās doma: dzert to vai arī atstāt pasauli, lai tā iet bojā savos grēkos? Cilvēka saprašanai Viľa ciešanas bija par lielām. Kungam briesmīgi mokoties, „Viľa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemes” (Lūkas 22:44). Noslēpumainais kauss trīsēja Viľa rokās. Šajā drausmīgajā krīzes mirklī, kad visas lietas bija liktas uz spēles, Kristum līdzās nostājās varens eľģelis no Dieva tuvuma un nevis lai šo kausu izľemtu no Viľa rokām, bet gan lai stiprinātu Viľu to iztukšot, sniedzot Viľam Tēva mīlestības apliecinājumu. Kristus dzēra kausu un, tāpēc grēcinieki var nākt pie Dieva un atrast piedošanu un ţēlastību… Vai ľemsim uz sevi krustu un sapratīsim, ko nozīmē sekot Jēzum, parādot pašaizliedzību ikkatrā solī? – Vēstule 66. 1906. g. 10. febr., vec. Sludinātājam S.N. Haskelam ar dzīves biedri. [50]
11. februāris
Dieva labestība ir atklājusies „Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā” 1. Pētera 2:9. Kā vasks uzľem precīzu zīmoga līdzību, tā dvēsele pieľem un saglabā Dieva morālo attēlu. Uzlūkojot Viľa skaidrību un taisnību, mēs kļūstam ar to piepildīti un pārveidoti… Ja mēs neuzmanīsimies un neparādīsim stipru, nelokāmu un darbīgu ticību, tad mēs kļūsim miegaini un mūsu ticība vājināsies… Dieva ļauţu tagadējais lielais grēks ir tāds, ka mēs nevērtējam Dieva svētības, kuras Viľš mums ir dāvājis. Mēs kalpojam Dievam ar dalītu sirdi. Mēs mīlam kādu elku un zemojamies tā altāra priekšā. Dieva mīlestība ir augsta un svēta un, ja tā saauţas ar mūsu dzīvi un raksturu, dvēsele tiek darīta svēta. Dievs ar Savu patiesību cenšas mūs izveidot par atšķirtiem un īpašiem ļaudīm. To panāk patiesības iespaids. Mūsu paklausība un nodošanās nelīdzinās mums dotajai gaismai un priekštiesībām, un mums uzliktais svētais pienākums staigāt kā gaismas bērniem netiek izpildīts. Mēs kā kristieši neaizsniedzam mūsu augsto aicinājumu. Dievs mūs ir brīdinājis un norājis, bet tas uz mums atstājis tikai īslaicīgu iespaidu, jo iešanu uz priekšu un uz augšu mēs neuzskatām par savas dzīves darbu. Ak, kaut Dieva ļaudis ľemtu vērā tiem dāvātās augstās priekštiesības un Dieva Vārda gaismā saprastu, ka mēs tiksim tiesāti saskaľā ar gaismu, kas spīd uz mūsu takas. Visas priekštiesības un izdevības, kuras Dievs mums devis, ir dotas ar nolūku, lai mēs kļūtu par labākiem cilvēkiem. Savā rīcībā Dieva ļaudīm jāvadās no stingra pamatlikuma, par galveno izceļot Dieva valstības un Viľa taisnības meklēšanu, un tad virzīties no gaismas pretī vēl lielākai gaismai… Ikkatra dvēsele, kas patiesi tic Dieva Vārdam, to parāda arī savos darbos. Dieva lielākā labvēlība atklājas Viľa darbos.