varētu redzēt, ka mēs esam bijuši ar Kristu un no Viľa mācījušies… Raugieties pastāvīgi uz Kristu! Ar pazemīgu garu meklējiet Dieva tuvumu! Vārdos, izturēšanās veidā un dzīvē aplieciniet Kristu! – „Review and Herald” 1892. g. 10. maijā. [140]
11. maijs
Ceļš, patiesība un dzīvība „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsiet lūgt, ko gribat – tas jums notiks” Jāľa 15:7. Daudzi cilvēki paceļas pāri Jēzus Kristus atklātajai vienkāršībai, domādami, ka, lai darītu Dieva darbus, viľiem jāveic kaut kas liels. Citu cilvēku uzmanību pilnīgi saista laicīgās lietas, un viľiem nepavisam neatliek laika domāt par mūţības realitāti. Noguruši no rūpēm, kas novērš domas no garīgām lietām, viľi nevar atrast laiku ciešākai savienībai ar Dievu. Viľi pastāvīgi paši sev jautā: „Kur lai es atrodu laiku Dieva Vārda pētīšanai un īstenošanai dzīvē?” Kristus pazīst šīs grūtības, kas pārbauda katru dvēseli, un saka: „Palieciet Manī, un Es – jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. Es esmu vīna koks, jūs zari. Kas Manī paliek, un Es viľā, tas nes daudz augļus, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” (Jāľa 15:4-5). Mūsu pirmais un augstākais pienākums ir apzināties, ka mēs pastāvīgi atrodamies Kristū. Darbs jādara Viľam. Mums jācenšas uzzināt, „ko saka tas Kungs”, nododot savu dzīvi Viľa vadībā. Ja mums būs mūsos mājojošais Kristus Gars, viss mums izmainīsies. Vienīgi Pestītājs var dot dusu un mieru, kas mums tik ļoti vajadzīgs. Un ikkatrā aicinājumā, ar kuru Viľš liek mums meklēt Kungu, ka mēs to atrodam, Viľš aicina mūs arī palikt Viľā. Dieva Gars ir tas, kas mūs skubina nākt. Ja mums būs šī dusa un miers, mūsu ikdienišķās nepatikšanas vairs neliks mums būt skarbiem, rupjiem un nelaipniem. Tad mēs neiesim pa saviem ceļiem un nedarīsim savu prātu. Mēs vēlēsimies darīt Dieva prātu, paliekot Kristū, kā zari vīna kokā. Kristus par Sevi saka (ka Viľš ir): „Ceļš, patiesība un dzīvība” (14:6). Ceļš uz Debesīm attēlots kā šaura taka, kas nosprausta, lai pa to ietu Kunga atpirktie. Bet pie ikkatra soļa šo taku apmirdz gaisma… Pestīšana nozīmē pilnīgu dvēseles, miesas un gara padošanos. Mūsu dabas nevaldāmo elementu dēļ, virskundzību bieţi gūst kaislības. Grēcinieka vienīgā cerība ir izbeigt grēkot. Tad viľa prāts saskanēs ar Kristus prātu. Viľa dvēsele nonāks sadraudzībā ar Dievu. – Manuskripts 73. 1899. g. 11. maijā. „Paliekat Manī”. [141]
12. maijs