Issuu on Google+

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE · 2011. gada decembris Nr.49 --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Foto A.Lode

Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts!!

--____________________--

--__________________-1


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Mācītāja sleja “ Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī” Lk.2:19

Uzrunāt Jāņa draudzi Ziemassvētkos gribas pavisam klusi un uzmanīgi. Lai netraucētu katra paša sarunas ar Dievu šajā laikā. Tām ir jābūt galvenajām, tām ir jāskan cauri visam ārējam, kas zina,- kas mūs ik brīdi var sagaidīt, kāda krīze, kādas baumas, kāds skandāls... Lai tas viss paliek ārpus mūsu uzmanības un redzes, lai ar acs kaktiņu manām kustību ap mums, bet esam citur – citā laikā un vietā – tur, kur ir pavisam mierīgi, priecīgi un silti ap sirdi. Dieva miers mūs apņem kā sega, un pilnīgi jūtami mūs aizsargā. Tā mēs varam justies šajā laikā, pavisam reāli. Ir tikai sev jāpasaka, ka tas man ir svarīgi – būt ar Dievu, runāt ar Kristu par Viņa nākšanu šajā pasaulē, domāt par visiem gudrajiem Viņa mācības vārdiem, bet pāri pār visu par Viņa ierašanos redzamā veidā. Tik daudz jautājumu, uz kuriem atbildes ir nepilnīgas, pašu cilvēku sadomātas. Galvenais tomēr ir vēlēties tās uzklausīt, sadzirdēt, būt kustībā un nomodā. Būt dzīvam, mīlošam dzīvi, kā mūsu vecākā paaudze. Ir jau arī viens otrs nīgrs, bet tie, kas runā ar Dievu, tie ir pildīti ar Viņa gaismu, citādi es to nemāku izteikt. Nu, staro no viņiem labestība un mīlestība bez nekādiem brīnumiem! Tādēļ gribas runāt klusi, lai necenstos sevi aizlikt Dievam priekšā. Tā var sanākt, sevi un savu cenšanos var aizlikt Viņam priekšā. Skatīsies un visur sevi vien redzēsi. Ne tu, ne es, bet Viņš. No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas. Ja cilvēku drūzmā nesatiekamies, tad gribu novēlēt mums visiem – lai mūsu Jāņa baznīca nebūtu soli, kuros blakus sēžam, bet, ka mēs paši justu sevi kā Baznīcu, kā dzīvu Kristus miesu, kurā visi kopā elpojam, pie viena Svētā Vakarēdiena kausa pieskaramies, kopā lūdzam – par visiem un par tiem, kam īpaši žēlastība nepieciešama, vienas domas domājam, jo vienus Kristus vārdus dzirdam un sevī tos aiznesam. Lai sirdī tos pārdomātu. Sirsnībā, katram lūdzējam Dieva klātbūtni vēlēdams jūsu mācītājs Juris Zariņš

--____________________--

--__________________-2


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Ziemsvētku vakara sprediķis Vēstule Tītam 2:11-14 Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, 12 audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, 13 gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; 14 Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos. Es sveicinu jūs visus šajā skaistajā Ziemassvētku vakarā, kad iedeguši svecītes mūžzaļajā eglītē, domājam un atceramies par Dieva Dēla piedzimšanu pasaulē. Pasaulē, kura vienmēr bijusi sarežģīta, konfliktu pilna, smaga - tieši tādēļ, ka tajā dzīvo cilvēki. Tikai vientuļā salā vai dziļā mežā mēs varam staigāt kā Ādams un Ieva un priecāties par Dieva radīto skaistumu. Dieva Dēlam bija jānāk, lai mums palīdzētu tikt galā pašiem ar sevi - vai par daudz brīvības mums tika iedots, vai par augstu tikām celti, par daudz prasīts – vai tomēr, mēs spējam attaisnot Dieva liktās cerības – un pārvaldīt šo tik daudzveidīgo, bagāto un teiksmaino zemi? Kā lasām evaņģēlijā, tad Jēzus piedzimšanas notikumā bija iesaistīti visi – gan valdnieki, kuru vārdi te ir uzskaitīti kā skaidra un vēsturiska laika liecība, tāpat arī daudz vienkāršu ļaužu, kā gani - arī viņi piedalās, lai saņemtu un nodotu tālāk Dieva vēsti pasaulei. Pēc ķeizara Augusta pavēles visi devās uz savām dzimtas mājām, lai pierakstītos, un arī šodien Ziemassvētki ir laiks, kad visi dodas uz mājām, lai būtu kopā kā dzimta. ...Vai arī tieši pretēji- dodas prom, kalnos vai uz siltām jūrām, atvaļinājumā, brīvdienās, prom - no savas dzimtas un valsts nedienām. Es sveicinu tos, kas ir mājās atbraukuši, lai būtu kopā ar savējiem!

--____________________--

--__________________-3


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Mēs redzam, cik cilvēkiem ir sarežģīti sarunāties, vienoties par kaut ko, samiti un tikšanās visos līmeņos, dažādās valodās un par dažādām tēmām, bet - vai nu par daudz gudrības, vai par daudz viens no otra gribam dabūt - bet nekas prātīgs nesanāk. Tik daudz viltus piedzīvots, ka nevar tā vienkārši parādīt roku bez cimda, lai redzētu, ka tur nav paslēpts ierocis, jo lielākais ierocis šodien ir cilvēka prātā. Tas ir attīstījies un izveidojis metastāzes, kas pārņem un ir gatavs nožņaugt visu dabīgo un cilvēcīgo. Ja apzināmies, ka pie šo metastāžu veidošanas klāt savu daļu ir pielicis ļaunais pasaules valdnieks, tad var zust cerība, un ticība pārvēršas par māņticību, to redzam ik uz soļa, bet mīlestība par ienaidu. Ja zinām par ļaunā ietekmi, tad mēs varam arī saprast, ka ar saviem spēkiem mēs nevaram to pievarēt, un mums ir skaidri parādīts glābšanās ceļš, kurā mūs uzstājīgi ved Kristus. Mēs satiekamies ne tikai ar naidīgiem vai neuzticīgiem ļaudīm, mums ir arī daudz draugu, ar kuriem ir tik viegli sarunāties par visām lietām, ka bieži nevaram vien šķirties, kaut arī tiekamies varbūt pirmo reizi, bet liekas, esam vienmēr bijuši pazīstami! Ja cilvēki ir kristīgas ticības, tad viņu viedoklis neplēšas ar otru, diskusijas nevis sanaido un šķir, bet ved aizvien tuvāk pie viena mērķa, virziena atrašanas! Bieži, ar interesi lasot kādu interviju, tikai beidzamajā rindkopā cilvēks pasaka: Tā ir Dieva svētība, ka visi darbi šķiras, un mums ir pārliecība par nākotni – un mēs saprotam, ka kopīgs Gars ir tas, kas mūs vieno. Ne vienādas domas, bet viens pamats. Ne vienāds uzskats - par ūdens daudzumu kristībās, kas izveido dažādas konfesijas, bet viena Kristus klātbūtnes apzināšanās. Katram ir citādi Ziemassvētki, vienam vingrošana pa sniegu, skriešanās no kalna un pa ledu, ka vaigi sarkani un veselība veselam mēnesim, citam dziesmās un dejās mēli un augumu lokot, vēl citam baznīcā Ziemassvētku dziesmas dziedot. Vai to visu būtu grūti sākt no tā viena, ka pāri visam skan – Gods Dievam augstībā! --____________________--

--__________________-4


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Visvairāk jautājumu un lielākās neskaidrības mums ir par sevi un savu dzīvi. Līdz brīdim, kad Svētais Gars mums sāk atklāt visas lietas, un mēs nonākam saskaņā ar Dieva prātu. Ja arī otrs cilvēks ir šādā saskaņā, tad tas ir tas kopīgais pamats, uz kura stāvot var sākt tādas pasaules veidošanu, kur ļaunumam ir grūti iespraukties. Katri Ziemassvētki, pat katra ienākšana baznīcā ir iespēja sākt ceļu, kas izmaina visas attiecības, jo nav jāgaida kāds īpašs datums, tas jau ir noticis, tas ir piepildījies tajā laikā, kuru šeit apraksta evaņģēlijs un Pāvila vēstules: “žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam.” Dieva Gars jau ir pie mums klāt, tikai jālūdz, lai Viņš darbojas pie mums caur lūgšanām un nāk atbrīvodams grēku piedošanā. ...Līdz tam ir kāds ceļa gabaliņš ejams, jo prāts mums neļaus tā uzreiz atvērt sirdi Dieva priekšā. Mēs ilgi sevi stiprinām ar pašu izdomātām teorijām par stiprajiem un vājajiem cilvēkiem, sevi uzskatīdami par pietiekami patstāvīgiem un stabiliem. Bet, vai tad visas vecās paaudzes, kas pirms mums dzīvojušas, kas šodienas zinātnei pamatus ielikušas, būtu tās nestabilās? Tieši visa kopuma – fiziskā un garīgā, redzamā un neredzamā, bet tikpat skaidri eksistējošā, lietošana spēj izskaidrot viņu panākumus. Mūsu laikā pasaule ir kļuvusi tik sarežģīta, ka garīgo apgraiza, jo liekas, nav ko likt klāt vēl kāda Dieva lietas, bet tieši tās visu izskaidro. Vienotība ir iegūstama nevis vienotā laika vai finanšu sistēmā, bet viena Gara, vienas dzīvības apziņā, tas ir pamats, kas uzreiz visas mūsu attiecības saskaņo – pašiem ar sevi, savā starpā, un ar Dievu. Šī uzdevuma dēļ dzima Jēzus un nav svarīgi, kurā tieši gadā tas notika, un kāda tieši zvaigzne stāvēja virs Viņa šūpuļa. Tās ir tikai tādas brīnumdarītāja roku kustības, kas novērš mūsu uzmanību no galvenā – Dievs ienāk pasaulē ienāk

pasaulē kā cilvēks, un cilvēks piedzimst, nevis nolaižas ar šķīvīti. --____________________--

--__________________-5


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Viņš pirmajā savas dzīves vakarā droši vien neganti brēca un meklēja pēc mātes, nevis apskaidrotām acīm skatījās uz saviem pestījamiem radījumiem. Viņam bija jābūt cilvēkam, un cilvēkam ir jāēd un jāaug, līdz pienāk laiks, kuram Viņš ir aicināts un izredzēts. Arī mums būtu laiks apzināties, ka mēs esam kas vairāk kā cīnītāji par savu labklājību, mums ir dota jauka vieta uz šīs zemes, to kādreiz prātīgi apsaimniekoja, labi dzīvoja, un bērnus sūtīja skoloties. Jāatceras, ka esam šo seno, vēstures notikumu izpluinīto dzimtu pēcnācēji, un ka mums dzimtas gods jānes tālāk. Iesvētes mācībās tas ir paslēpies zem 4.bausļa – Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē. Te ir gan mūsu zeme, gan mūsu labklājība – un tā sākas no iepriekšējo paaudžu iegūtās mācības pārņemšanas. Lai mēs viens otru cienītu un palīdzētu, lai arī kaimiņu redzētu, kura bērni tālumā. Lai arī to, kas sniegā guļ, pieceltu. Jo cilvēks cilvēkam nav vilks, tieši to saka Ziemassvētku vēsts - “Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu." Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts." Āmen! Mācītājs Juris Zariņš

--____________________--

--__________________-6


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Gaidīšanas svētki Kā sniegs apsedz pelēko zemi ar savu baltumu, un visa pasaule tik pārsteidzoši izmainās, tā Dievs mūsu skumjas maigi apsedz ar Savu mīlestību, un mūsu dzīve atkal iegūst jaunas krāsas... Adventa laiks. Tas ir klusu pārdomu un katra cilvēka dvēseles stāvokļa pārbaudes laiks. Šīs dienas mēs cenšamies pavadīt mierā, klusumā un paļāvībā. Cenšamies, bet ne vienmēr mums tas izdodas... Adventa ir arī pirmssvētku laiks, gaidīšanas svētki. Tas ir laiks, kad mēs sagatavojam un atveram savas sirdis lielajai Ziemassvētku dāvanai – Kristus atnākšanai. Gana pilns dzīvas rosības, gaidu un cerību. Kā visās draudzēs, tā arī pie mums, pirms Ziemsvētkiem notiek tāda kā pamošanās no miega. Cilvēki nāk klāt, jautā, kā var palīdzēt, ko darīt, kur pielikt savas rokas. Daudzi draudzes locekļi un pavisam sveši cilvēki ar prieku piesakās kalpot un piedalās diakonijas organizētajos pasākumos un darbos. Mēs visi kļūstam priecīgāki, atsaucīgāki, devīgāki, un kā izrādāsmūsu baznīcā nemaz netrūkst darba roku... Dievs Sava Brīnuma pēdas atstāj ikviena cilvēka dzīvē, mums tikai ir jāprot tās saskatīt un lietot, jāatrod sevī drosme un uzdrīkstēšanās parādīt sev un pasaulei, cik tālu mēs esam atvērti Dieva dāvanām. Arhibīskaps Jānis Vanags savā vēstījumā draudzēm 2004.gada Diakonijas dienās saka: „... pamanīt nepamanītos. Tā ir Dieva pagodināšana, kas dara bagātus mūs pašus, jo apaugļo un dara jēgpilnu katru dāvanu un talantu, kas mums dots.”

Lai pateicība visiem diakonijas darbiniekiem un visiem labas gribas cilvēkiem par kalpošanu, par ziedojumiem, par mīlestību, kas ir tik ļoti mums visiem vajadzīga. Lai arī Jaunajā gadā mēs būtu redzīgi, darbīgi un sagatavojušies, gatavi iet un gatavi kalpot. Lai Dievs mums palīdz nepazaudēt svētku prieku! Nepazaudēt šo gaidīšanas sajūtu! Lai visa mūsu dzīve ir svētki- gaidīšanas svētki uz pašu dārgāko un lielāko notikumu mūsu dzīvē- mūžīgo dzīvošanu! Diakonijas vadītāja Zaiga Ābele --____________________--

--__________________-7


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Kas mēs esam? Kas es esmu? Kāpēc es esmu? Kāda ir mana sūtība dzīvē? Šos lielos nopietnos jautājumus sev ir uzdevis ikviens, neskatoties uz ticību, tautību vai politisko pārliecību. Šie jautājumi nevienam no mums nav sveši, un mēs meklējam atbildes, lai savu dzīvi padarītu piepildītu, saskanīgu un vērtīgu. Vai šie jautājumi būtu svarīgi arī vienai Svētai kristīgai draudzei? Vai Svētā Jāņa baznīcai būtu jāuzdod sev šie eksistenciālie jautājumi? Mūs Jāņa baznīcā vieno Dieva vārds un ticība Kristum. Iespējams, ļoti dažādi ceļi mūs ir atveduši uz šo baznīcu. Vienam vēsturiskas ģimenes saites vai draugu ieteikums, citam mācītāja uzruna, vēl kādam vienkārši skaista ēka Vecrīgas centrā. Caur kristībām, iesvētībām un laulībām esam piederīgi mūsu baznīcai, esam reģistrēti baznīcas grāmatā, bet vai patiesi piederam šai draudzei? * Sv. Jāņa baznīcas draudze ir otrā lielākā latviešu luteriskā draudze pasaulē ar gandrīz 2000 biedru. Taču ko mums līdz lielais biedru saraksts, ja uz Dievkalpojumiem regulāri nāk tikai ap 300, ja savus ziedojumu pienes tikai viena trešā daļa, ja par Desmito tiesu kautrējamies runāt, un baznīcas bēdīgais finanšu stāvoklis ir noklusēta tēma? * Mums pieder viena no skaistākajām vēsturiskām garīgām celtnēm pašā Rīgas sirdī, taču tā noveco, un ēkas uzturēšana maksā lielu naudu. Skarbā realitāte ir tāda, ka ar grūtībām maksājam savus apkures rēķinus un ēkai nepieciešami lieli kapitālie ieguldījumi. Valsts mums nekādā veidā nepalīdz, paši maksājam algas, pašiem jādomā, kā uzturēt baznīcas ēku un apsaimniekot savus īpašumus. * Mēs varam lepoties ar ļoti bagātu muzikālo dzīvi un ar milzu potenciālu tūristu piesaistē, taču mums pietrūkst palīdzīgu roku, lai realizētu visas skaistās idejas. * Mūsu draudzes mantojumā ir iespaidīgs lauku īpašumu Bēvuļēnos, par kādu citas draudzes var tikai sapņot. Mēs ticam, ka Bēvuļēni var būt garīgi bagātinošs centrs, taču vēl tāls ceļš ejams un jāiegulda liels darbs, lai sapnis piepildītos, un īpašums nekļūtu mums par apgrūtinājumu. Varētu domāt, ka baznīcas vienīgais uzdevums ir ticības nešana tautai. Noteikti jā, un tai pat laikā baznīca ir arī liela saimniecība, kas jāfinansē, jāuztur un jāattīsta. --____________________---__________________-8


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Mums ir jāvar paskatīties racionāli uz baznīcas garīgo dzīvi un saimniecību šodien. Manuprāt, ir ļoti svarīgi atbildēt uz jautājumiem- Kāda ir mūsu baznīca šodien? Kāds ir tās virsuzdevums? Kādu mēs gribam to redzēt ideālajā nākotnē? Kādi ir svarīgākie uzdevumi, kas būtu jāpaveic jau tūlīt? Draudzes padomē esam jau sākuši runāt par šīm lietām. Un es ļoti ceru, ka mūsu draudzē ir vēl daudzi, kuriem nav vienaldzīga mūsu baznīcas nākotne. Jo baznīca taču nav tikai vieta, kur pasēdēt un padomāt, baznīca pati domā. Ja mēs kā draudze esam sveši, tad varam tik pasēdēt, bet, ja esam dzīvs organisms, zinām viens otra domu un mūs vieno kopīgs gars, tad arī domājam un radām ko jaunu. Es pateicos Dievam, ka viņš mani ir nolicis šai laikā un vietā, lai es ar savām zināšanām un spējām varētu būt baznīcai noderīga. Es aicinu līdzdarboties arī jūs. Kopīgi lūgsim, lai Dievs mums parāda īsto ceļu, pa kuru iet. Un lai mums pietiek spēka un gribēšanas. Padarīsim pasauli ticīgāku! Ar sirsnīgiem Adventes laika sveicieniem, Katrīne

Ieraudzīsim savu baznīcu jaunā gaismā! Šajā un turpmākajos rakstos pastāstīšu par mūsu baznīcu, kāda tā ir, palūkojoties ienācēja, ciemiņa, tūrista un arī jauna kristieša - draudzes locekļa acīm. Tu, lasītāj, uzzināsi, kas te ir vislabākais, kas vienkārši labs un kas mums vēl izlabojams un darāms. Vispirms atbildēšu uz pašsaprotamo vaicājumu, kāds labums draudzes loceklim no tūristam patīkamas baznīcas? Pirmkārt, visiem patīk redzēt ap sevi kārtību un spodrību, sakoptību un harmoniskas krāsas. Kas labs dzīvoklī, tam īpaši labam jābūt dievnamā. Pacilājoša vide noskaņo labāk uztvert sludināto Vārdu. Mūsu senči, ceļot un rotājot baznīcas ēkas, to labi saprata. Vēstures klātbūtnes zīmes baznīcas telpā liecina par Kristus sludināšanas astoņiem gadsimtiem, raisa respektu ciemiņos un liek mums justies lepniem par saviem senčiem, par kristiešu paaudzēm pirms mums. --____________________--

--__________________-9


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Arī jaunajam draudzes loceklim, kurš bikli paver baznīcas durvis, vai tam cilvēkam, kurš par kristīšanos tikai domā, ir jāierauga valdzinoša telpa, kas viņu mudinās atgriezties vēl un vēl. Mūsu gadsimtā jebkurā dzīves jomā vārdi ir jāpapildina ar attēlu, lai cilvēks labāk uztvertu teikto. Sludināto Dieva vārdu pastiprina baznīcas vide, kurā nav traucējošu un disharmonisku lietu, kur viss ir savā vietā, formā un krāsā. Tāpēc baznīcu izskats ir ne tikai draudzes iekšēja lieta, bet kopējās kristīgās misijas sastāvdaļa. Mums šai ziņā vēl daudz kas paveicams. Otrkārt, viesi aiznes Latvijā un tālāk vēsti par atvērtu un interesantu kristīgu telpu Rīgas pilsētas centrā, un ārzemnieki ierauga mūsu bagāto un dramatisko vēsturi. Šie tūristi dod draudzei ienākumus no malas, ļaujot vēl kādu ēkas daļu uzlabot un padarīt skaistāku, ļaujot siltāk kurināt un vairāk palīdzēt. Draudzes tūrisma ienākumi varētu būt pieckārtīgi un desmitkārtīgi (!), taču ir mājas darbi, kas jāpadara, lai mācētu šo naudu godam paņemt. Apmeklētājam ir jājūt, ka ciemošanās pie mums ir sniegusi tādu pārdzīvojumu, tik daudz jauna, ka par to ir vērts dot ziedojumu. Skaistai mūzikai, mieram un relaksācijai klāt nāks mūsu sarūpētie skaistie skati un interesantie stāsti. Tāpēc esam aizsākuši izmaiņas, par kurām pastāstīšu. Kas jau mainījies baznīcā ārienē un no iekšienes? Nomainīta savu laiku nokalpojusī plāksne pie baznīcas draudzes ieejas – tagad tā ziņo par laikiem, kad baznīca vaļā mūsu kalpošanai, kad atvērta tūristam un citam viesim, ap kuru stūri viņam jāapiet līdz tūristu ieejai. Papildu labums ir tāds, ka galvenās durvis vairs nav jāapsprauda ar norāžu papīrīšiem. Durvīm un sienām piesprausti un pielīmēti papīri bojā katras celtnes izskatu, un mums arī tas jāatceras. Kas piederas vidusskolnieka istabiņai un lauku klubam, dievnamam neder. Otrs darbs ir pamanāmāks. Tā kā mūsu griesti ir neparasti skaisti (par tiem būs atsevišķs stāsts), esam sagatavojuši pašu pirmo griestu spoguli visā Baltijā. Tāds ir vajadzīgs, jo pacelt skatu tieši uz griestiem ir diezgan grūti, un fotoaparātu cilājot, var zaudēt līdzsvaru. Ārzemēs Seviļas dižā katedrāle, Venēcijas draudžu apvienības scuolas ar izgleznotajiem griestiem par saviem ciemiņiem ir parūpējušās tieši tādā veidā. Tagad arī mēs pievienojamies šim pulkam. Cik interesanti pašportreti iznāk šai spogulī – feisbukam vai pašmāju draugiem, un katram ceļotājam patīk nofotografēties neparastās vietās. Tūristu laikos spogulis atrodas centrālajā ejā, pārējā laikā nostumts malā. Gribat nofotografēties – pēc kalpošanas lūdzu! --____________________--

--__________________-10


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Tāpat dažus svarīgākos skatus un lietas baznīcas ēkā esam aprakstījuši vairākās valodās uz nelielām plāksnītēm, lai viegli atrast pašu vērtīgāko. Izlasiet arī jūs! Vērīgākie būs pamanījuši joprojām tukšās kabatiņas pie sānsienas ielas izejas pusē. Tur atradīsies senās baznīcas un draudzes vēstures īss apraksts piecās pasaules valodās, jo mums ir par ko pavēstīt. Šī raksta autors apņēmās to uzrakstīt jau rudenī – un izrādījās, ka esošajās grāmatās un rakstos par mums ir lieli robi. Labs stāsts vēl neiznāk, daudz kas jāatklāj arhīvos. Protams, draudze jau zina, cik veiksmīgi esam ieveduši dievnamā tūkstošus cilvēku 2011.gada Muzeju naktī. Vismaz tikpat atvedīsim atkal nākamajā. Tāpēc tiek apdomāti jauni pārsteigumi, jo tādus gaidīt ir cilvēka dabā. Pirms runāt par nākamajiem plānotajiem darbiem, īsi pavēstīšu par pašu stāstītāju – sevi. Kultūras pazīšana ir no ģimenes un Mākslas akadēmijas (pabeidzu to kā gleznotājs pie Induļa Zariņa), vēlāk pievienoju maģistra grādu mākslas zinātnēs. To, kā izskatās un kā ticīgos un viesus uzņem dievnami, esmu vērojis droši vien tūkstošos baznīcu, sinagogu, gurdvaru, tempļu un mošeju visās zemes malās, jo ir pazīstama apmēram puse pasaules valstu. Liekot lietā tūrisma eksperta māku, ir pavadīti gadi valsts tūrisma padomē, un vēl vairāk, mācot bakalaurus un tūrisma maģistrus. Lekciju laika gan atliek aizvien mazāk, jo jau piekto gadu kā tūrisma operators vadu Mundus Travels. Tagad ar pateicību pieņemu iespēju izdarīt ko labu mūsu ticībai un savai draudzei. Turpmākajiem darbiem ir vajadzīgi palīgi, daži puiši un vīri, kas nelielās talkās var ziedot pa stundai sava spēka. Ja Tu spēj palīdzēt – lūdzu, paziņo man vai Andrim Blūmam, vai tiksimies pēc dievkalpojuma. Intriga nākamajam rakstam: kā zināt, pēc postījumiem un kariem izsistie stikli ēkām tiek aizbāzti ar to, kas pa rokai, vai aiznagloti ar saplāksni, līdz pienāk labāki laiki. Vai zini, kas mūsu ēkā aiznaglots un kas aiz saplākšņa slēpjas? Stāstu par mūsu baznīcu sadalīsim posmos, un nākamajā raksta turpinājumā sāksim no altāra daļas. Gatis Blunavs --____________________--

--__________________-11


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Vai mums pietiek drosmes liecināt par Kristu? Tepat kaut kur ir daudz, daudz ļaužu, kuri nekļūst par kristiešiem tikai viena iemesla dēļ: nav neviena, kurš viņus par tādiem padarītu. ( Francisks Ksavjērs)

Ziemsvētki. Dievs no jauna mums pieskaras ar savu cilvēk tapšanas gaismu, kas mūs paceļ, liek kļūt labākiem un gaišākiem. Tā mums dod mieru un paļaušanos, cerību un neizmērojamu bagātību-mūžīgo dzīvību. Lai arī mēs šo žēlastību saņemam nepelnīti, to mums neviens nevar atņemt. Nekad. Neviena zemestrīce vai vētra to nevar izpostīt, nevienas bankas maksātnespēja to nevar atcelt, neviens valdnieks to nevar anulēt. Kamēr vien mēs ticam un apliecinām, ka Kristus ir mūsu Pestītājs, mēs esam drošībā, un šī mūsu bagātība nav apdraudēta. Bet Jēzus no mums, kristiešiem, pieprasa un gaida, lai mēs nestāvētu malā, lai mēs neklusētu, bet sludinātu Viņa Vārdu. Lai mēs liecinātu par jaunās un mūžīgās dzīves apsolījumu, kuru mums atnesis šis mazais bērns-Jēzus Kristus. Lai mūsu ticība nepaliktu vien baznīcas sienās, no Kristus saņemto gaismu ir jānes cilvēkiem, to nepieciešams atklāt pēc iespējas vairāk citādi domājošajiem. Svētie Raksti saka- un Viņš tos izsūtīja sludināt Dieva valstību… (Lk.9:2) Bet, vai mums vienmēr tam pietiek drosmes? Tieši Baznīca ir tikšanās vieta ar dzīvā Dieva Dēlu un tādējādi arī tikšanās vieta citam ar citu. Tad, kad esam kādā dievnamā vai savā draudzē, mums ir sajūta, ka visi mums apkārt ir mūsu brāļi un māsas, ka visi mēs domājam vienādi un mums pat prātā nevar ienākt, ka kāds te netic Jēzum. Bet pasaulē ir daudz, ļoti daudz tādu vietu, kur tu jūties kā „ baltais zvirbulis”. Miljoniem cilvēku nepazīst Jēzu. Adventa laikā es kārtējo reizi nokļuvu tādā sabiedrībā, kur uz manu jautājumu- vai jums šeit ir arī kapela, kur ticīgiem lūgt Dievu- saņēmu nepārprotamu atbildi: „Ko jūs iedomājieties! Te ir sanatorija! Te cilvēki ārstējas nevis lūdzās!” Pirmajā brīdī apstulbu. Mēģināju vēl kaut ko runāt, stāstīt par Adventu, par Ziemsvētku gaidīšanas laiku, ka pie mums Latvijā visur jau ir Adventa vainagi ar svecēm, ka …, bet sapratu, ka tas ir veltīgi. Dzirdēju kā garajā koridorā māsiņas vēl ilgi šausminājās: „Ievazā te visādas muļķības!” … Mani mīļie, lai Dievs dod mums spēku drosmīgi pastāvēt par savu ticību! To mums šodien māca Jēzus bērniņš silītē, mūs aicinot visus pie Sevis. Mēs dzīvojam laikmetā, kad visapkārt ir daudz nelaimju, slimību un katastrofu. --____________________---__________________-12


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Ģimenes pamatvērtības ir degradējušās, bērni neparko netur savus vecākus, brālis

ienīst brāli, valdības domā tikai par savu labumu. Mēs nevaram gaidīt morālo un garīgo vērtību uzplaukumu savā dzīvē, ja tai par pamatu neliekam Dieva likumus. Apātijas un vienaldzības dēļ arī daudzi kristieši ir zaudējuši interesi par morālām un garīgām vērtībām, viņi vairs neprot un nevēlās aizstāvēt vai apliecināt to, uz ko mūs šodien aicina silītē guļošais Pestītājs. Šīs pasaules lielās skumjas draud iespaidot mūsu Ziemassvētku prieku par ticību. Prieku par to, ka Dievs ir kļuvis viens no mums, lai mēs varētu dzīvot ar Viņu, lai mēs varētu Viņam pieskarties. Kristū Dievs ir kļuvis cilvēks, un Viņš dāvā mums Sevi Svētajā Sakramentā. Zem maizes un vīna zīmēm Viņš kļūst par maizi un garīgo dzērienu, no kā mēs dzīvojam. Vai mums ir drosmes liecināt par Viņa dzīvi, nāvi un Augšāmcelšanos? Zaiga Ābele

Sirsnīgs sveiciens Kristus Dzimšanas svētkos manai mīļajai Jāņa baznīcas draudzei, mācītājiem un visiem, visiem maniem mīļajiem! Sniegpārsliņu balets Debess tumšās dzīlēs. Zemes mātes ilgas Tiek nu piepildītasSiltas, mīkstas villainītes Zemei pāri klājas. Kristus bērniņš, ilgi gaidīts Katru gadu nāk. Ienāk katrā sirsniņā Pestīt to no ļauna. Gaisma uzaust pasaulē, Piedzimst tā no jauna. Elza Zaimiņa ( 91gads) 2011.gada Ziemassvētkos --____________________---__________________-13


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Meditācijas dienas Bēvuļēnos 2011.gada 16. – 18.decembris

Laikam jau pirmais, kas būtu jāsaka – paldies mācītājam Jurim Zariņam par apņemšanos mūs ievest jaunā, vēl līdz šim nepieredzētā lūgšanas pasaulē, paldies par pacietību un sapratni, ka ne vienmēr meditējot visi varējām rāmi un klusi nosēdēt, bet tas nāks ar laiku; paldies Zaigai par gardajām maltītēm, vēders nekad nepalika tukšs. ☺ Braukt uz Bēvuļēniem nolēmu, jo nesen tikai esmu uzsākusi savu ceļu ticībā un uzskatu, ka ir jāņem un jāizmanto visas iespējas, kādas mums tiek dotas, lai stiprinātu savu saikni ar Dievu. No savas pieredzes varu teikt, ka ne vienmēr viss notiek tā, kā plānot, jo tik tiešām darbojas kāds cits spēks, kas gribēs vilkt atpakaļ bezdibenī un darīs visu iespējamo, lai tikai attālinātu no Dieva. Suns sagrauzīs datora lādētāju, kas radīs neparedzētus izdevums, sāks sāpēt zobs, darbā sāksies nepatikšanas, notiks visādas lietas tikai, lai tu nevarētu braukt un nodoties savas ticības stiprināšanai. Ir jāmāk tam visam pārkāpt pāri un, neskatoties ne uz ko, ir jādodas ceļā, šādu iespēju nevar laist garām. Pirmajā vakarā ieradāmies, iekārtojāmies, iepazināmies...nonācām līdz pirmajai meditācijai. --____________________--

--__________________-14


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Godīgi sakot – grūti, likās, ka nieka 20 minūtes velkas veselu mūžību, nezini kā īsti pareizi koncentrēties, ko domāt, ko nedomāt, kā sēdēt, kā elpot. Nav viegli atslēgties no ārējās pasaules, jo mūsdienās visi ir tik aizņemti un stresaini, visādi darbi, pienākumi un citas lielas lietas gulstas uz mūsu pleciem un „piesārņo” mūsu prātus. Varbūt jau ar pirmo meditācijas reizi jums izdosies apklusināt savas domas un visu sakārtot, bet man tas neizdevās ne pirmajā, ne otrajā, ne pat trešajā meditācijas reizē. Nākas domās bļaut uz domām, lai tās apklust. Katram individuāli pienāk tas brīdis, kad ir sācies domu „sakārtošanas process”. Neapšaubāmi mūsos ienāk liels miers, tāda kā pacilātības un viegluma sajūta, it kā kāds cits uz šo brīdi būtu pārņēmis mūsu problēmas, ļāvis mums no tā atpūsties. Meditācija ir tas brīdis, kad mēs ieejam sevī, varbūt tieši tāpēc tajā brīdī mēs sākam dzirdēt pilnīgi visu, kas notiek mūsu galvās, citu vārdu kā „haoss” es šeit nespētu piemērot. Ir bardaks un tas ir jāsakārto, gluži kā istaba, kā teica mūsu viesis Georgs Indulēns :„Ir jāatver durvis uz istabu un jāsakārto tā.” Mūsu prāti ir gluži kā istabas, kuri sauc pēc kārtības. Šeit pavadītajās dienās esmu daudz ko ieguvusi un ceru, ka citi arī. Jūtu, ka tagad 20 minūtes meditēšanai ir nieks, tās nevelkas kā mūžība, spēju ilgāku laiku palikt mierā un klusumā, kas sākotnēji šķita neiespējami. Patiesībā ikvienam no mums ik pa laikam ir nepieciešams laiks sev. Ir vajadzība pēc iekšējā miera un līdzsvara. Tas viss ir panākams un domāju, ka meditācija ir ļoti labs paņēmiens, kā sakārtot savu iekšējo pasauli. Ja iekšējā pasaule ir kārtībā, tad arī visa ārēja pasaule sāk rādīties košāka, pozitīvāka un labāka. ☺ Dana, rekolekciju dalībniece

Man visu rekolekciju organizētāju un vadītāju vārdā jāsaka paldies dalībniekiem par uzticību. Jo pirmajā iepazīšanās vakarā noskaidrojās, ka nevienam nebija ne tikai iepriekšējas pieredzes, bet pat nojausmas, kas tas par notikumu, kurā viņi ir ar mieru piedalīties. Pēc trim kopā pavadītām dienām un naktīm, viss bija mainījies – uzskatāmi bija redzama sadraudzība savā starpā, tuvība un sirsnība, kaut arī šīs dienas bija pavadītas klusējot, --____________________--

--__________________-15


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

izrādījās, ka ārējais klusums mums ir nepieciešams, lai ietu tālāk pie iekšējās vienotības ar Radītāju. Par miegu Bēvuļēnos radīsies nostāsti, jo tas ziemas laikā iedarbojās ļoti dziļi, vairāki (arī mācītājs) regulāri nedzirdēja nekādus modinātājus, kas nenotiek nekur un nekad citur! Tas izraisa ne tikai smaidu, bet arī nopietnas pārdomas par mūsu attiecībām ar miegu un klusumu.

Rekolekciju dalībnieki un viesi

Viesos bija uz dažām stundām iebraucis Latvijas kristīgās meditācijas kopienas vadītājs Georgs Indulēns, kas vadīja sarunu un pēc tam arī meditāciju, tā pavērdams citu pusi mūsu dienās. Bija arī padomes locekļi, kuri redzami kopējā bildē pie altāra – Andrejs, Ivars un Juris- viņi kopā ar draudzes priekšnieku un Gati sprieda par saimniekošanas lietām. Tajā skaitā arī par to, ka šajā relaksācijas kompleksā ir jābūt pirtij. Tie ciemiņi, kas piedalījās arī meditācijā, kļuva ļoti ieinteresēti atgriezties vēlreiz, lai piedalītos pilnā ciklā. Man pašam otrajās meditāciju dienās kļuva uzskatāmi redzams, ka šo dienu visas sastāvdaļas ir vienlīdz svarīgas. Tā kā cilvēkam ir svarīga gan miesa, gan gars, miesas tīrība ved pie gara tīrības, un otrādi.

--____________________--

--__________________-16


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Kopīgs mielasts ir īsta sadraudzība pie galda, kas neatpaliek no kopības meditācijā, jo mēs klusējam un tukši nerunājam. Viens no rīta uzdevumiem pēc maltītes ir doties ārā pastaigā vai rīta lūgšanā, tiešā sarunā ar Kungu. Šajā stundā ir meditācijas uzdevums klausīties skaņas. Īpaši piemetinu, ka mums ir sagādāta ūdens čaloņa strautā, nezinot, ka visus sagaidīs jestru putnu bars tieši krūmā pie ieejas durvīm!

Sniegs gan pirmajā dienā nokusa, bet otrajā dienā sagādāja problēmas, Bevulēni mūs negribēja atlaist, Kārlim bija jāvelk Gvido mašīna ārā no dūkstes. Pirmajā vakarā negaidīti saņēmu arhibīskapa zvanu, un uzzinot, ka stāvu Bevulēnu pagalma vidū, lai sāktu meditāciju dienas, vēlāk tika saņemti arī svētības vārdi mums visiem: “Lai Dievs ar jums tā, ka nekas nav pret jums! Pax Christi!” +Jānis. Lai šie svētības vārdi skan katram mūsu draudzē ieejot Kristus Piedzimšanas laikā! Mācītājs Juris Foto Z.Ābele

--____________________--

--__________________-17


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Eņģeļi aiz žoga Tas notika pirms 5 gadiem - 2005, gada 22.decembrī, kad kalpoju Matīsa cietumā kā kapelāns. Tuvojoties Adventa laikam, kopā ar ieslodzītajiem kristiešiem, kuri apmeklēja kapelu, nolēmām atzīmēt Kristus dzimšanas dienu ar skaistu, muzikālu uzvedumu, kurā piedalītos, gan ieslodzītie - pieaugušie, gan jaunieši no iepriekšējās izmeklēšanas izolatora. Atveidojot ainas no Lūkasa un Mateja evaņģēlijiem, uzvedot muzikālu uzvedumu cietuma pagalmā, uzaicinot kristiešus no dažādām konfesijām. Lai cik, neiespējami, tas neizskatījās, tomēr ar Dieva palīgu cerējām to paveikt. Kad sākām lūgt Viņu un runāt ar cietuma administrāciju, durvis vienas pēc otras atvērās un cietuma administrācijas, un daudzu labas gribas cilvēku atbalstu, mums izdevās svinēt svētkus Jēzum. Laikraksts diena 23.decembra,2005 gada numurā rakstīja:" Ziemsvētku priekšvakarā eņģeļu dziedāšana skanēja pat aiz stiepļu žoga. Ceturtdien Rīgas Mateja cietuma pagalmā, kur bija uzstādītas dekorācijas ar tradicionālo Betlēmes kūtiņas motīvu, ieslodzītie un darbinieki izrādē attēloja Jēzus Kristus dzimšanas ainu. Koši tērpi, ieslodzīto kora dziedājumi, dejas, radinieku klātbūtne, dāvanas un speciāli aicināts 'aktieris' - dzīvs ēzelītis - radīja īsto Ziemsvētku noskaņu sarīkojumā, kuru organizēja Latvijas Cietumu Kapelānu Asociācija sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu un reliģiskajām organizācijām." Izklausās diezgan neticami, bet tā bija. Vēl vairāk, ik uz soļa veidojot šo uzvedumu ievēroju, kā viss padodas un cilvēki ar prieku iesaistās svinēt šos svētkus. Kaut vai tas, kā atradām uzveduma galveno solisti - jaunu meiteni no toreizējās grupas „Framest" sastāva. Braucot maršruta autobusā uz Jūrmalu, sarunājos pa telefonu ar kādu cilvēku par to, ka meklēju solisti, to dzirdēja netālu sēdošā meitene vārdā Annija, kura uzrunāja mani un teica, ka viņai patīk dziedāt un nosauca vairākas, izrādes, kurās ir piedalījusies, kaut nebiju tās apmeklējis, tomēr nolēmu viņu uzaicināt. Viņa kļuva par šī uzveduma vienu no galvenajām atbalstītājām, sagatavojot eņģeļu kori un dziedot pati. Tie bija patiesi svētki visiem, kuri tajos piedalījās. Tomēr visvairāk man atmiņā paliks mirklis, kad pēc uzveduma jaunieši, kuri piedalījās, vēl uz īsu brīdi atradās cietuma kapelā kopā ar vecākiem viens otru apskāvuši un daudziem acīs, atceros bija asaras. Tās bija izlīguma, piedošanas un prieka asaras. Tās liecināja, ka šajos Ziemsvētkos šo cilvēku dzīvē un attiecībās ir jauns sākums.... --____________________--

--__________________-18


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Fonā Annija dziedāja R.Paula dziesmu ar Aspazijas vārdiem „Dzied circenītis aizkrāsnē.", tika dalīta dzimšanas dienas torte, kuru bija sarūpējusi Jaunās Ģertrūdes baznīcas draudze, Tomēr pats svarīgākais bija tas, ka visi klātesošie sajuta to, ka Pats dzimšanas dienas Jubilārs ir mūsu vidū! Bībelē stāv rakstīts: „Jo tik ļoti Dievs pasauli ir mīlējis, ka devis savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic nepazustu, bet dabūtu Mūžīgo Dzīvību!„ Jāņa 3.16 Kad dāvinām viens otram dāvanas, ir vērts atcerēties, kāpēc mēs to darām - un atbilde ir: Lai atgādinātu, sev un citiem, ka Dievs mums ir devis visdārgāko dāvanu - Savu Dēlu! Tāds ir mans Brīnišķīgais Ziemsvētku stāsts, kuru es neaizmirsīšu nekad! www.eiropasziemassvetki.lv

--____________________--

--__________________-19


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Baznīcas durvju dežurantu kalpošana - liecība par draudzi, Baznīcu un Dievu. Mūsu kalpošana pie baznīcas durvīm kā dežurantiem bieži vien, šķiet, kļuvusi pierasta un pašsaprotama. Pie sevis domājam: „Tas jau nav nekas liels – pastāvēt pie durvīm un iedot ienācējam dziesmu grāmatu.” Mēs bieži piemirstam, cik lielu un atbildīgu uzdevumu Dievs mums ir uzticējis. Mēs esam pirmie draudzes un līdz ar to Dieva pārstāvji, ar kuriem sastopas no ielas ienākušais cilvēks. Raugoties uz mums ,viņš izdara secinājumus, kāda ir šī draudze, Baznīca kopumā un arī līdz ar to pats Dievs. Savā kalpošanā atcerēsimies, ka mūs pie baznīcas durvīm nav nolikusi diakonijas vadītāja, mācītājs vai mēs paši – mūs šeit ir atsūtījis pats Dievs un devis mums misiju pasludināt Kristu ar visu savu būtību. Mūsu uzdevums ārēji šķiet praktisks un vienkāršs, bet tas slēpj sevī lielas iespējas, kā uzrunāt baznīcā ienākuša cilvēka sirdi un, bieži vien, bez vārdiem iedrošināt viņu palikt svinēt dievkalpojumu. Mēs esam kā Dieva sūtņi – eņģeļi, kas stāv sardzē, lai noņemtu, tikko baznīcā ienākušajam cilvēkam pirmos šķēršļus – gan redzamos, gan neredzamos, lai tie netraucētu tālākajai Dieva kalpošanai pie cilvēka sirds dievkalpojumā, ko šis vārds arī nozīmē – Dievs kalpo jums. Sagatavošanās kalpošanai. Lai mūsu kalpošana būtu augļus nesoša un Dievu pagodinoša, ir svarīgi būt sagatavotam. Vispirms garīgi sagatavotam. Sagatavošanās nesākas svētdienas rītā, kad ierodamies dievnamā, bet jau sestdienas vakarā. Pirmkārt, sestdienas vakaru varam lietderīgi izmantot pārdomājot nedēļā piedzīvoto un kā Dievs ir darbojies šajā laikā pie mums. Ļoti iespējams, šīs nedēļas pieredzi Dievs lietos mums kalpojot svētdien pie durvīm, jo mēs nezinām, kādus cilvēkus Dievs atsūtīs un kāda palīdzība viņiem būs nepieciešama. Šādi pārdomājot, mēs ļaujam Svētajam Garam pie mums darboties – atgādinot, atklājot, ierosinot, un sagatavojot nākamajai dienai, pat pašiem nemanot un nezinot. Otrkārt, neiztikt bez lūgšanas. Pārdomājot iepriekšējās nedēļas notikumus, noteikti Svētais Gars uzrādīs arī grēkus, kurus mums jānožēlo, situācijas, kas joprojām nomoka mūsu prātus, cilvēkus par kuriem jāaizlūdz. Visas šīs lietas mūs mudina traukties pie Tēva lūgšanā, lai Viņš paņem visu smagumu, kas mūs nomoka un atvieglina prātu, sirdsapziņu un arī jūtas. Lūgšanai varam iedvesmoties no psalmiem. Dītrihs Bonhēfers ir teicis: „Psalmi burtiskā nozīmē ir Jēzus Kristus lūgšanu grāmata. Viņš ir lūdzis psalmos, un nu Viņa lūgšana ir mūžīga.”1 Kā, piemēram, grēksūdzei palīdzēs 32. un 51. psalms. --____________________---__________________-20


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Treškārt, mums jāļauj Dievam pabarot mūs ar Dzīvības maizi – Viņa vārdiem. Kad esam „izkratījuši” savas sirdi Tēva priekšā¸ tad apklustam un Svētajos Rakstos klausāmies Viņa balsī. Vispirms lūdzam, lai Dievs dod mums tos Viņa vārdus un uzrunā tieši tā, kā mums tas ir vajadzīgs pašlaik. Vairākus pantus no 119. psalma varam izmantot kā lūgšanu pirms Dieva vārdu lasīšanas, kas slavē un priecājas par Dieva vārdiem. Šādi pavadot sestdienas vakaru, mēs dodam Dievam iespēju nomierināt mūs pašus no visas nedēļas satraukumiem, pārdzīvojumiem, kā arī iedrošināt un stiprināt. Pavadot laiku Viņa klātbūtnē, arī nākamās dienā kalpošanā mēs būsim mierīgi, priecīgi, sagatavoti kā derīgi trauki Dievam. Pamostoties svētdienas rītā mūsu gatavošanās kalpošanai turpinās, kad nākam pie Tēva pateicības lūgšanā par jaunu piedzīvotu rītu. „Tāpēc, lai rīta agrumā klusē viena otra doma un daudzi nevajadzīgi vārdi un lai pirmā doma un pirmais vārds pieder Tam, kam pieder visa mūsu dzīve.” 2 Tāpat neaizmirsīsim lūgt par dievkalpojumu, visiem kalpotājiem un arī sevi. Lūgšanā ietversim, lai Dievs sūta cilvēkus, kuri vēl nav uzdrošinājušies spert kāju pār baznīcas slieksni un lai piešķir mums gudrību kā katrā situācijā rīkoties. Palīgs rīta lūgšanai svētdienas rītā pirms došanās uz baznīcu var būt 27. un 92. psalms. Savos Dieva vārda lasījumos svētīgi būtu iekļaut arī paredzētos lasījumus svētdienai no Baznīcas gadagrāmatas, kurus dzirdēsim lasām arī baznīcā. Tā kā kalpojot pie durvīm, mūsu uzmanība nebūs tik koncentrēta Dieva vārdam kā tas ir, sēžot baznīcas solā, tad jau iepriekš lasītais un pārdomātais Dieva vārds, būs vieglāk uztverams, dzirdot to vēlreiz dievkalpojumā. Komandas darbs. Bez garīgas vajadzīga arī arēja sagatavotība kalpošanai. Tai nevajadzētu notikt tikai sestdienas vakarā, bet jau agrāk. Mēs, draudze, esam Kristus miesas locekļi un viens bez otra nevaram iztikt, tāpat arī auglīgi kalpot. Nevaram noliegt, ka cilvēka ārējais izskats arī ir ļoti svarīgs, ja esam pirmie, kurus cilvēks ierauga, ienākot baznīcā. Šajā gadījumā, manuprāt, uzpucēšanās būtu īstā laikā. Mums ir lieliska iespēja ar savu apģērbu liecināt par Baznīcu, izmantojot liturģiskās krāsas. --____________________--

--__________________-21


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Viens piemērs, kā to varam izdarīt ir, piemēram, nedēļas laikā sazvanoties ar mūsu paredzētās kalpošanas kolēģi – otru dežurantu un sarunāt apģērbā iekļaut vienotu liturģiskās krāsas akcentu vai pat konkrētu apģērba daļu. Cilvēks, ienākot baznīcā, pamanīs abu dežurantu apģērbā vienotu krāsu, kuru varēs redzēt arī tālāk baznīcā. Viņam varētu rasties jautājums, kāpēc šodien dominē, piemēram, violetā krāsa? Iespējams, šis cilvēks uzdos mums jautājumu, un mums būs iespējams paskaidro, un šādā veidā stāstīt par Kristus ciešanām, pasludinot evaņģēliju. Pat ja viņš nepajautās, iespējams mājās ielūkosies internetā, ko Baznīcai nozīmē violetā krāsa un arī šādā veidā saņems evaņģēlija vēsti. Lai pēc iespējas labāk mēs spētu palīdzēt kādam baznīcā ienākušam cilvēkam, ir svarīgi apzināties un sajust vienotību ar visu draudzes kalpošanas nozaru atbildīgajiem cilvēkiem. Tas ir ļoti noderīgi, kad mēs saprotam mūsu nekompetenci atbildēt uz kādu jautājumu un sniegt palīdzību. Ir labi ja šādā gadījumā mēs zinām, kurš cilvēks ir jāpieaicina palīgā pirms vai pēc dievkalpojuma. Liecība par Dievu ar mūsu rīcību. Kad ieejam kādā iestādē vai veikalā, mēs vienmēr labprātāk gribētu redzēt smaidīgus, laipnus un atsaucīgus cilvēkus mūs apkalpojam. Kāpēc gan lai cilvēks, kurš pirmo reizi ienāk baznīcā , negaidītu to pašu no mums? Mums nav nekādu iemeslu, lai to arī nesniegtu, jo mēs taču esam vislaimīgākie cilvēki uz pasaules, jo piederam Dievam, visas pasaules Radītājam. Pāvils atgādina mums neaizmirst par viesmīlību, jo iespējams arī pār mūsu baznīcas slieksni ienāk eņģelis (Ebr.13:2; 1.Moz.18:1-8, 19:1-3). Eņģeļa nākšana paliek Kunga ziņā, bet mums paliek atbildība būt viesmīlīgiem un laipniem. Šādi mēs varam iedrošināt bailīgos neapstāties pie baznīcas durvīm, bet doties tālāk un pat apsēsties solā, paliekot dievkalpojumā. Mēs apliecinām, ka baznīca ir atvērta ikvienam un jebkurš te ir gaidīts. Tā ir arī liecība konkrēti par mūsu draudzi, visu Baznīcu un, visbeidzot, arī par pašu Dievu. Mēs taču esam Dieva atspulgs šeit uz zemes. Tā ir liela atbildība un mums tas jāsaprot un jāatceras. Bieži vien kaut vai viens nelaipns skatiens, sadrūmis vaigs un vārds atņem drosmi tikko ienākušam cilvēkam palikt dievnamā uz dievkalpojumu, bet liek pēc iespējas ātrāk doties prom un, iespējams, vairs nekad neatgriezties. --____________________--

--__________________-22


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Ir situācijas, kad ienāk cilvēks ar jautājumu, kas nemaz neattiecas ne uz mūsu draudzi, ne dievkalpojumu. Mums ir divas iespējas: 1) vienkārši un ātri „tikt vaļā” no šī cilvēka, 2) ieklausīties, kas īsti slēpjas aiz viņa jautājuma un kā mēs varam viņam pēc iespējas labāk palīdzēt, domājot par to, ka arī šāds cilvēks var būt Dieva sūtīts tieši pie mums. Varbūt šobrīd esam vienīgie cilvēki, kas varam viņam palīdzēt un ar savu izpalīdzību liecināt par Dievu, ka arī Viņš ir izpalīdzīgs un atsaucīgs. Neaizmirsīsim, ka neesam vieni kalpošanā, mums ir blakus otrs dežurants, kā arī durvju sargs. Atcerēsimies, ka vienmēr domās varam lūgt Dievam pēc gudrības un padoma, kā rīkoties. Paturēsim prātā, ka ir vērts papūlēties palīdzēt cilvēkam, jo Dievam ikviens ir svarīgs, un konkrētajā situācijā Viņš mums šo cilvēku ir uzticējis. Baznīcā ierodas cilvēki arī ar ļauniem nolūkiem un viltīgi izplānotu rīcības plānu, kā kaut ko varētu nozagt un kaitēt draudzei. Dežuranta uzdevums ir ne tikai būt viesmīlīgam un izpalīdzīgam, bet arī modram un bargam, kad tas ir vajadzīgs. Tāpat kā Dievs, kurš ienīst grēku un netaisnību, arī mēs esam aicināti vērot, kas notiek baznīcā – solu rindās, kas uziet balkonā, un ar gudrību vērot cilvēkus, kas ienāk. Nenoniecināsim intuīciju, kas ir kā iekšējs brīdinājuma signālu no Svētā Gara. Tomēr arī gadījumos, kad rodas aizdomas par kāda cilvēka nodomiem, tad vispirms izmantosim laipnību, lai konkrēti pievērstu uzmanību, piemēram, ar jautājumu: „Kā varu palīdzēt?” Šādos gadījumos ļoti svarīga savstarpēja dežurantu sadarbība, viens otram dodot mājienu ar skatieniem, norādēm un ķermeņa valodu. Pārdomājot visu tikko lasīto, atcerēsimies, ka Dievs līdz ar šo kalpošanu mums ir uzticējis lielu atbildību – caur savu paša piemēru un rīcību parādīt tikko ienākušajam cilvēkam baznīcā, kāds ir Dievs. To šis cilvēks spriedīs pēc mums. Mums nav jābīstas šīs atbildības priekšā, bet jāatceras, ka ne jau savā spēkā spējam efektīvi kalpot Dievam, bet tikai Viņa paša spēkā (1.Pēt.4:11). Spēku no Dieva mēs rodam attiecībās ar Viņu, kas ir pamats augļus nesošai kalpošanai. 1 2

Dītrihs Bonhēfers „Dzīve kopībā”, 36. lpp. Dītrihs Bonhēfers „Dzīve kopībā”, 33. 34. lpp.

Linda Freimane --____________________--

--__________________-23


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Veselība Dūņas Filmās par savvaļas zvēriem bieži redzams, cik laimīgus tos dara izvārtīšanās purvainos dumbrājos. Dzīvnieki instinktīvi jūt, ka dūņas glabā informāciju no aizlaikiem, kad pasaule vēl bija harmoniska un vesela. Prasme šo vēstījumu uztvert un izmantot svarīga arī mums. Dūņas ir viena no lielajām un joprojām pienācīgi nenovērtētajām balvām, ar ko daba mūs aplaimojusi. Daudzus gadu tūkstošus atrazdamies bez skābekļa vidē, augu un dzīvnieku sabrukšanas produkti tajās pamazām sabiezējuši viendabīgā, bioloģiski aktīvā masā, kas satur tādas minerālvielas, antioksidantus, vitamīnus, fitohormonus, aminoskābes, antibiotiķu analogus un citus komponentus, ko mūsu organisms atpazīst, spēj uzņemt un izmantot. Pirms sākt dūņu terapiju, noteikti vajadzētu aprunāties ar speciālistu. Dūņas mazina sāpes, uzmundrina šūnas, spēj kavēt dažādus iekaisuma procesus. Uzliktas sāpošām rokām, ceļgaliem, pleciem un mugurai, tās pabaro skrimsli, kliedējot iekaisumu un darot elastīgākas locītavu saites. Dažkārt uz kaula, skrimšļa vai locītavām veidojas sāpīgi sabiezējumi, ko mēdz saukt par radziņiem. Dūņas palīdz šos sablīvējumus mīkstināt, veicinot to uzsūkšanos. Dūņu biostimulējošā iedarbība pastiprina šūnu aktivitāti, tāpēc kavē novecošanos, veicina brūču un iekaisuma dzīšanu, sekmē arī dažādu nevēlamu veidojumu, piemēram, cistu, iekapsulēšanos. Lietošanā svarīgi ievērot mērenību. Katrai dienai dūņu procedūras noteikti nav paredzētas. Liekot aplikācijas uz sāpošajiem locekļiem, pietiks ar pāris reizēm nedēļā, taču veikt vairāk par desmit procedūrām pēc kārtas noteikti nevajadzētu. Šādas kūres var atkārtot divas vai trīs reizes gadā. Kā jārīkojas ar dūņām? Visvienkāršāk- uzlikt problēmu vietai aplikāciju. Drāniņu iemērc karstā ūdenī, noklāj ar pāris mm biezu dūņu kārtiņu un blīvi apsaitē locītavai. To vēl aptin ar plēvīti, virsū uzklāj dvieli un atstāj mierā no 40 līdz 50 minūtēm. Pēcāk „melno zeķi” noskalo, bet roku sasmērē ar barojošu krēmu vai eļļu: der pat parastā pārtikas eļļa vai sviests. Taukvielas veicina dūņās esošo vielu dziļāku iekļūšanu ķermenī arī pēc procedūras beigām. Esiet veseli! --____________________--

--__________________-24


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Literārā lappusīte Anda Līce Dvēsele decembrī Tumsa ir tāda, ka var pazaudēt sevi. Un arī otru. Dubļi ir tādi, ka nevar neiekāpt. Un dvēselei nebeidz slāpt. Mēs mēģinām pāri tikt, tur, tajā pusē, kur gaisma, tomēr rīkojamies kā visi, kā saka kāds priekšā, kā scenārijs paredz. Un arī kā lētāk sanāk. Kaut arī bez liela prieka, jo kāda jausma čukst- tam jānotiek citādi. Ne jau mijoties čalām ar tostiem un ar hi-hi un ha-ha. Mēs ilgojamies pēc klusuma au pēc miera- tomēr spraucamies iekšā pūlī un paši noberžam svētku gaišumu dvēselei nost, kā taurenim ķeramais tīkls no spārniem sudrabu noberž. Kāds nemiers cilvēkus pārņem, kad tikko iesācies Advents! Tik daudz eglīšu, ka nezini, pie kuras skriet, zem kuras kādas dāvanas slēpt vai gluži otrādi- lai visi redz, priekšā nolikt. Tik daudz izrotātu un dārgu egļu, pēc kurām dvēselē paliek vien tukšums. Bailes no brīža, kad vajadzēs ieraudzīt sevi tādu, kāds tiešām esi, cilvēki slēpjas troksnī, aiz smiekliem un jokiem par silīti, bērniņu tajā, par Mariju, kura mūžam ir jauna, par Jāzepu, Austrumu gudrajiem un to kūtiņu, kurā joprojām viss notiek. Un, protams, par nevainību, ko šodien pat pieminēt kaunas. Forši, ka atkal ir iegansts vēl vienu tusiņu svinēt, sabīdīt vēl vienu dropi un vēl... vienas pohas (latviskipaģiras) dabūt. Bet bailes ar troksni nevar padzīt. Tās tikai pabēg aiz koka vai mājas stūra. Cik pamošanās tad ir sūra! Lai slavētas paģiras, ja kāds pēc tam atžirgst pavisam, līdz pēdējai dvēseles vīlei, līdz domai, ka ticībā nabagais tukšuma nevar izbēgt. Vai ģimenē savā un rosoties ārpus mājām mēs pieminam lietas, kas vienīgās izšķir gan dzīvi, gan nāvi? Kā nenovīdības vidū stāvēt, kā nodzēst aizvainojuma guni, kas sprēgā ikvienā vietā? Kā saprast, ka visu nevar dabūt un man arī nevajag visu, vien to, kas man nolikts? Kā godam pelnītos sitienus neizdāļāt citiem? Kā tumsu un dubļus nevis vairot, bet noliegt? Dvēselei nebeidz slāpt. Cilvēkus nemiers caur Adventu dzenā kā lapas caur rudeni vājš. Ar cerību klusu- varbūt tomēr kāds brīnums notiks. Varbūt vismaz uzsnigs sniegs pār nožēlā noliegtajām galvām. Un arī pār lepnības kronētajām. Tāds viegls, viegls un tomēr tik smags, ka noliegs un noliks savā vietā ikvienu. Un Kristus dvēselē rakstīs - šī ir tava ticības dzimšanas diena. --____________________--

--__________________-25


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Rainis Nāk ziema saltajā gadskārtā Sniegbalti mirdzošā uzvalkā Man ziema patīk, man viņa laba Vai tiešām tik barga ir viņas daba? Gan sniegi snieg un putina, Gan sals aiz ausīm plucina, Bet skatat, cik skaista nāk ziema pa āri Vai paļājot nedarat tai pāri? Lai skan, kā sprakt- tas man tik nieks Braukt ragutiņām jo lielāks prieks Kā puteņu putenīšus tā kaisa Kā bērniem sudraba taciņas taisa Nē, mīļā ziema, es neļaušu, Ka tevi par bargu kāds pataisa. Un ja tev ar jāiet, kad ziedonis smaida Nāc atkal, uz tevi bērniņi gaida.

--____________________--

--__________________-26


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Es palūgšu baltajam eņģelim, Kurš man tik pazīstams šķiet, Lai aiziet pie Tevis un palūko, Kā Tev šais Ziemassvētkos iet? Lai uzliek roku uz pleca, Un nekad vairs nenoņem nost. Lai likteņa asie zobi, Jaunas brūces tev nespēj kost. Es palūgšu baltajam eņģelim, Kurš man tik pazīstams šķiet Lai atnāk pēc tumsas reiz gaisma, Un projām vairs neaiziet! Autors nezināms

Katros Ziemassvētkos mūsu sirds kaut ko gaida! Tā gaida brīnumu, ka notiks kaut kas neparasts un pārvērtīs visu dzīvi. Bet vai tad tā notiek? Vai Ziemassvētkos notiek brīnumi? Š.g. 25. decembrī plkst. 10.00 Svētdienas skola aicina lielos un mazos uz dievkalpojumu un uzvedumu, kurā varēsim uzzināt kaut ko vairāk par to, kas notiek Ziemassvētkos, un kas ir Tas, kas izmaina mūsu sirdis un dzīves! Pēc dievkalpojuma, kā parasti, sadraudzība ar dziesmām, spēlēm, rotaļām, arī cienastu, draudzes nama 3. stāvā! Visi mīļi aicināti! --____________________--

--__________________-27


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Interesanti fakti Ne visi zina, ka Daniela Defo romāna galvenajam varonim Robinsonam Kruzo bija reāls prototips Aleksandrs Selkīrs - skotu jūrnieks, kuru 1705. gadā pēc strīda ar kuģa kapteini izsēdināja uz neapdzīvotas salas Klusajā okeānā. Uz atvadām viņam izsniedza kramenīcu, mazliet pulvera un lodes, tabaku, nazi, cirvi, katliņu, dažus auduma gabalus, iedeva segas un spilvenu, Bībeli, dažas grāmatas un navigācijas ierīces. Sala, uz kuras nokļuva nelaimīgais jūrnieks, atrodas dažus simtus jūdžu no Dienvidamerikas krastiem. Tā nebija nekāda paradīze, taču pēc dabas un klimatiskajiem apstākļiem pilnīgi piemērota dzīvošanai. Jūrnieks izdzīvoja, taču atšķirībā no sava literārā varoņa samaksāja par to ļoti dārgi. Kad pēc vairākiem gadiem Selkīrs atgriezās dzimtenē, viņa izturēšanās bija dīvaina. Vecāki bija ļoti priecīgi par viņa atgriešanos, taču pieradums pie vientulības spieda Selkīru arī mājās vairīties no cilvēku sabiedrības. Turklāt viņš gandrīz pilnīgi bija aizmirsis dzimto valodu. Viņš tēva dārzā nomaļā vietā izraka alu un pastāvīgi dzīvoja tur nošķirtībā līdz sava mūža pēdējām dienām. □ Izrādās, ka zirnekļi ir lieliski sinoptiķi. Tie reaģē uz vismazākajām laika izmaiņām. Piemēram, ja līst lietus, bet zirnekli sāk aust tīklus, tas nozīmē, ka debesis drīz noskaidrosies. Ja gaidāma laika pasliktināšanās, zirnekļi .atstāj tīklus un paslēpjas tuvākajās spraugās. Kad gaidāms auksts laiks, zirnekli savus tīklus velk uz ziemeļiem; kad paredzama temperatūras paaugstināšanās, tad uz dienvidu pusi. Ja zirnekli samazina savu slazdu izmērus, gaidāms vējains laiks. □ Ungārijas pilsētas Debrecenas restorānā ieviesta oriģināla apkalpošanas sistēma. Šeit uz katra galdiņa atrodas smilšu pulkstenis, kura smilšu tecējums ilgst desmit minūtes. ja šajā laikā apmeklētāju neapkalpo, pēc tam pasūtītos ēdienus viņam pasniedz bez maksas.

--____________________--

--__________________-28


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pasmaidīsim Pie ārsta: Pacient, vai jūs smēķējat? Nē. Lietojat alkoholu? Nē. Nevajag tik muļķīgi smaidīt, vienalga kādu vainu atradīšu! *** Padotais atnāk pie priekšnieces: Es gribu jūs precēt! Tā, un kādi tad ir jūsu materiālie apstākļi? Bet es jau gribu jūs precēt, nevis pirkt! *** Saruna bērnudārzā: Pēterītis: ,,Es tevi tā mīlu, tā mīlu…!” Anniņa: ,,Kā? Kā tu mani mīli? Nu kā? Kā pieaugušie?” Pēterītis: ,, Nē! Pa īstam!” *** Kā tavai sievai sokas ar auto vadīšanu? Lieliski! Ceļi lēnām sāk vest tur, kur viņa vēlas braukt. Mūki joko Jauns mūks prasīja tēvam Moisejam padomu: „Tēvs,” teica viņš „es saprotu kā var sagrēkot ar rokām, acīm, ausīm ar muti. Bet kā var grēkot ar degunu?” „Ja bāž savu degunu cita lietās”, atbildēja svētais tēvs *** Vienreiz jauns mūks prasīja klostera priekšniekam: „Vai tiešām mums jāpiesargājas arī no padzīvojušām sievietēm?” „Padzīvojušas sievietes ir kā rozes krūms. Ziedi jau nobiruši, bet ērkšķi palikuši” – atbildēja svētais tēvs. --____________________--

--__________________-29


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Afiša Dievkalpojumi ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

24.decembrī plkst. 17:00 Ziemsvētku vakara dievkalpojums plkst. 20:00 Ziemsvētku vakara dievkalpojums 25.decembrī plkst.10:00 dievkalpojums Pirmajos Ziemsvētkos 26.decembrī plkst.10:00 dievkalpojums Otrajos Ziemsvētkos plkst.12:30 dievkalpojums igauņu draudzei 31.decembrī plkst.16:00 Vecgada vakara dievkalpojums 1.janvārī plkst. 10:00 Jaungada dievkalpojums 4.janvārī plkst.18:30 trešdienas vakara dievkalpojums 6.janvārī plkst. 18:30 Zvaigznes dienas dievkalpojums ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Koncerti 25.decembrī plkst.14:00 Jāņa Lūsēna koncertprogramma ar dzejnieku Plūdoņa un K. Skalbes vārdiem " „Mazu brīdi pirms…” dzied LNO soliste K. Zadovska, I. Pētersons 26.decembrī plkst. 17:00 Jāņa Lūsēna koncertorogramma ar Aspazijas vārdiem "Tas vārds" dzied kontrtenors S. Jēgers 28.decembrī plkst. 20:00 Eiropas Ziemassvētki Klaudio Monteverdi "Svētās Jaunavas vesperes" ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Ziņojumi 26.decembrī pēc dievkalpojuma draudzes nama zālē sadraudzības pasākums „ Ziemassvētki” ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

21.februārī plkst. 18:00 sākas iesvētes mācības, notiek otrdienās un ceturtdienās , ieeja no Jāņa ielas. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Katra mēneša pirmajā ceturtdienā plkst. 19:00 draudzes nama zālē notiek Kino vakari ---------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Katru svētdienu, izņemot mēneša 1.svētdienu, pēc dievkalpojuma draudzes namā notiek sadraudzība, kur pie tējas un kafijas tases varat uzkavēties sarunās, tikties ar mācītājiem un interesantiem cilvēkiem. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

--____________________--

--__________________-30


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Lūgšana Vienosimies kopīgā draudzes lūgšanā ik vakaru 22:00 un 23:00 Šai lūgšanu brīdī, Dievs sapulcē visus šeit Kopā zem Tava jumta: Tās domas, ko domājam dažādās vietās par Vienu un to pašu: kā pasargāt dvēseli sevī Un tautā, kā laukus uzturēt Dievā, kā ielas uzturēt gaismā un bērnus Ticībā iecelt! Dievs, sapulcē manus radus - kaut Domās - še altāra priekšā: lai no mūsu Mājām viņu domas sanāk šai brīdī zem Tava Jumta! Es lūdzos. Cik katrs ir labs, tik atnāks un pieliks pie Labā, un atstās te kopā. Mēs nevaram visi tikt Kopā, bet domās - mēs varam. Kungs, dari, Lai jūtu, ka viņi ir klāt savās domās šai brīdī! Es piesaucu savējo domas šai vietā, šai Lūgšanu brīdī: cik vien esam labi, tik būsim Šai brīdī kopā! Kungs, nedali mūsu labumu Daļās: lai esam kopā! Cik es esmu stiprāks, tas Tiks manam brālim, un viņa darbi atmirdzēs Māsā un manī, es lūdzos! Mūsu Tēvs Debesīs, Mana tēva un vectēva domas ir Tevī, un tās Ir te klāt mūsu ģimenē - zem Tava jumta! Lai nāk mūsu bērni pie mums, Dievs, iedali Viņiem te vietu! Lai viņiem ir viss, ko te Sanesam; lai tiem nav jādala, lai tiem ir viss! Nav daudz. Dievs, palīdzi augt mūsu dzimtai Vēl lielākā gaismā un iet uz gaismu, un Turēties tīriem! Es piesaucu gaismu šai brīdī no savas Dzimtas un turu to Dievā. Kungs, palīdzi Augt mums, es lūdzos! Vienalga, kur ir mani bērni šai brīdī un brāļi, Un māsas, es saucu tos šurp, mēs izaugam Lieli Tavā vārdā, šai brīdī mēs nometam Tumsu. Dievs, palīdzi mirdzēt mums, es lūdzos! (Imants Ziedonis , žurnāls ,, Ir ” 2011.g. janvārī)

--____________________--

--__________________-31


______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada decembris Nr.49 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

REGULĀRĀ INFORMĀCIJA www.janabaznica.lv Dievkalpojumi Svētdienās plkst. 10.00 Trešdienās plkst. 18.30 Katra mēneša pirmajā piektdienā jauniešu dievkalpojums plkst.21:00 Katra mēneša otrajā svētdienā dievkalpojums ģimenēm ar maziem bērniem plkst. 12.00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes mācītāji pieņem apmeklētājus Otrdienās no plkst. 14.00 līdz 19.00 Ingus Dauksts Trešdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00 Juris Zariņš Ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00 Juris Zariņš ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes kanceleja Adrese: Jāņa iela 7, Rīga, LV-1050, tālrunis 67224028 Darba laiks: no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 13.00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes priekšnieks Andris Blūms tālrunis/fax 67225171, mob.29180484, e-pasts: ablums@tvnet.lv, apmeklētājus pieņem pēc iepriekšējas vienošanās. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Diakonijas vadītāja Zaiga Ābele tālrunis 67250842, mob.29116848, e-pasts: zaiga.abele@gmail.com. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Bībeles stundas – ceturtdienās plkst. 18.00 Draudzes bibliotēka – darbojas 1.balkonā pēc svētdienas dievkalpojuma. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Fotogrāfs – Aivars Lode, tālrunis 29560379 Foto sesijas - Jānis Kudiņš , tālrunis 29118151 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Avīze iznāk 4 reizes gadā. Izdevumu sagatavoja: J.Zariņš, A.Blūms, Z.Ābele; J.Miķelsons e-pasts: zaiga.abele@gmail.com

--____________________--

--__________________-32


Diakonijas vēstis