10 VAI ZINĀJI?
Cik senas ir kaulu sāpes? Latviešu tautas metodes pret kaulu sāpēm Kam kauli sāp, tas lai ejot uz kapsētu, lai tur paņemot kādu miroņa kaulu un lai ar to strīķējot to vietu, kur sāp. (K. Šilings, 1832. g., Tirza)
Pie locekļu iekaisuma vajaga pielikt labus mālus sajauktus ar etiķi. (L. Ozole, Sēlpils)
No kaulu sāpēm, kuras šaujot, dziedē tā. Nogriež šķēli maizes, sadala to trīs daļās, tad ņem adatu ar diegu, kur ir deviņi mezgli, un izšuj ar tādu diegu katru daļu deviņas reizes. Pēdīgi iebāž katrā daļā pa trim gabaliņiem sāls un dod tās slimniekam. (F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 194)
Pret kaulu sāpēm vajaga sakasīt vī tola mizas, sasutināt un pielikt slimai vietai. ( J. Rubenis, Ērgļi)
Foto: Hromets poligrāfija
Foto: shutterstock.com
Kad kādam ir (reuma) reimatisms, tad vajaga no visas labības pa druskai iebērt kulītē un kulīti ielikt kādā mazgājamā vannā. Tad tur vajaga uzliet vārošu ūdeni, lai tās sēklas labi izmirkst. Tai ūdenī nu vajaga tam cilvēkam trīs vakarus nomazgāties, tad reimatisms atstāj. (M. Ķaupelis, Nīca)
Dr. JEKATERINA ĀBOLIŅA Žurnāla "Kaulu Veselība" atbildīgā redaktore
Starptautiskā sāpju izpētes asociācija definē sāpes kā "nepatīkamu sajūtu un emocionālo pārdzīvojumu, kas ir saistīts ar faktisko vai potenciālo audu bojājumu vai tiek aprakstīts šāda bojājuma ietvaros". Bet cik senas ir sāpes? Sāpes ir tikpat senas kā cilvēce, jo tā ir viena no cilvēka pašsaglabāšanās instinkta pamatsastāvdaļām, kas palīdzējusi izdzīvot. Sāpes norādīja,
www.kauluveseliba.lv
ka kaut kas nav kārtībā – vai nu tā bija nepatīkama sajūta, pirmoreiz saskaroties ar uguni, vai nu traucējoša sajūta kādā ķermeņa daļā. Pirmās dokumentētās piezīmes par locītavu sāpēm bijušas jau 4500. gadā p. m. ē. Pats Hipokrāts savos rakstos vairākkārt ir aprakstījis locītavu sāpes un sāpes kaulos gan pie akūtām saslimšanām, gan pie hroniskām kaitēm. Sāpes pētījuši tādi slaveni zinātnieki kā Leonardo da Vinči, Renē Dekarts un Ivans Pavlovs. Ņemot vērā to, ka sāpes radīja pietiekami lielu diskomfortu, cilvēki gadsimtiem ir meklējuši veidus, kā atvieglot savu stāvokli. Līdzekļi, ko cilvēki izmantojuši cīņā pret sāpēm, bija ļoti atšķirīgi atkarībā no tā, kādi zinātnes un medicīnas sasniegumi tajā brīdī viņiem bija pieejami.
Kad ir reimatisms jeb jikts, tad sli mā vieta jāaptraipa ar akmeņa darvu jeb skābas ābeles koka darvu. (K. Bika, Gaujiena)
Vaiga kažnu dīnu īt uz pierti un pa nazcik alpu sazapērt tū vītu, kur suop. Kažnu reizi, kai sazapērsi, tai vaiga treit ar soltu ladu un tad sasmērēt ar našatirnu spirtu. (Bez paraksta) Pie kaulu sāpēm vajag savākt veselu skudru pūzni ar visām skudrēm sabērt traukā un apliet ar vārošu ūdeni, tad izkāš, iesēstas iekšā un lej pamazām karstu ūdeni klāt, kamēr var ciest. Trauku apsedz, lai galva vien laukā, tad tik ātri neizgaros. Izkāpis tūdaļ iet gulēt un krietni sasedzas. (L. Ozole, Sēlpils) Pret kaulu sāpēm iecienīti līdzekļi ir asins laišana, ķepītes (bankas) sausās un ar asins nolaišanu, tāpat arī dēles. Ieberzēšanai noder spirts jeb stiprs brandvīns ar sāli, kampara spirts un terpentīns. Slimo locekli sutina bērza lapās, arī pumpuros. (K. Miļnus, Žeime)
Ja veciem cilvēkiem sāp kājas vai mugura, tad sagaidāms slikts laiks. (A. Aizsils, Lubāna)