Page 1


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība


DATOS BALSTĪTA PIRMSSKOLU IZVĒRTĒŠANA UN ATTĪSTĪBA Copyright © 2018 by Edurio All rights reserved. Published 2018 ISBN 978-9934-19-651-5

Autoru komanda Imanta Nīgale, Gatis Narvaišs Redaktors Kristaps Ozoliņš Dizains Jānis Gribusts Vāka ilustrācija Agris Bobrovs

Balstīts uz Nigale, Seile, Strods (2018) Evidence-driven school improvement: A guide for using nonacademic data for education policymakers and school leaders. Edurio: London.

E-pasts: edurio@edurio.com Interneta vietne: https://www.edurio.com

Grāmatā izmantotie simboli Grāmatas ietvaros izmantojam piemērus, kas palīdzēs ilustrēt dažādas situācijas un šo situāciju analīzi. Sekosim diviem stāstiem par PII “Saulīte” un PII “Mārīte”, kuros atklāsim šo iestāžu izaicinājumus un darbu ar datiem, kā tās izmanto aptaujas, analizē tās un domā par savu turpmāko rīcību, kā izmanto iegūtos datus, lai attīstītos. Grāmatā iekļauti arī piemēri tam, kas jādara pašvaldībai un pirmsskolas izglītības iestādei, lai soli pa solim izvērtētu savu un citu darbu un mērķtiecīgi rīkotos saskaņā ar izdarītajiem secinājumiem. Ik pa brīdim sastapsiet arī ierosinājumus domāt un rakstīt pašiem — izvērtēt savus mērķus, analizēt rezultātus un domāt par nākamajiem soļiem.


Satura rādītājs Atgriezeniskās saites kultūra 4 Mācīšanās no atgriezeniskās saites 6 Sagatavošanās izvērtēšanas un attīstības ciklam 7 Aptaujāšanas mērķu noteikšana 15 Ieteikumi aptaujas īstenošanai 21 Aptaujas rezultātu analīze 23 Kā gatavoties sarunai starp pašvaldību un pirmsskolu

28

Padomi sarunai par aptaujas rezultātiem 31 PII pašnovērtējuma ziņojums un vadītāja kompetenču izvērtējums

33

Palīgmateriāls PII pašnovērtēšanai 35 Palīgmateriāls vadītāju kompetenču izvērtējumam 59


4

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Atgriezeniskās saites kultūra Ikvienam no mums ir būtiski pastāvīgi saņemt atgriezenisko saiti kā mūsu personīgajai, tā profesionālajai izaugsmei. Dažkārt tā ir patīkama uzslava, bet citreiz — ne tik patīkama kritika. Mērķtiecīgi izmantojot no atgriezeniskās saites iegūto informāciju, tā mums palīdz labāk saprast, cik lielā mērā mūsu pašu priekšstati par sevi vai sevis paveikto sakrīt ar citu darba procesā iesaistīto cilvēku novērojumiem, kā arī to, kas būtu darāms tālāk. Atgriezeniskā saite palīdz pilnveidoties, tā sniedz iespēju iedziļināties pašreizējā situācijā un saprast dažādas likumsakarības.

Stāsts par biti Darbā ar bērniem mēs ik brīdi sniedzam atgriezenisko saiti par viņu aktivitātēm un paveikto. Kādu dienu nodarbības mērķis ir mācīties par bitēm — izzināt bišu krāsas, fizisko formu, to “skaitļus” — cik tām kāju, cik spārnu utt. Apskatot bērna pirmo bites zīmējumu, skolotājs sniedz atgriezenisko saiti, lai bērns saņemtu vajadzīgo informāciju par paveikto darbu un uzzinātu, kas jādara, lai nākamreiz biti attēlotu jau precīzāk. Tomēr atgriezeniskā saite jāsniedz tā, ka bērns jūt gandarījumu par paveikto un vēlas turpināt pētīt, zīmēt un krāsot.

Pieredze neapšaubāmi palīdz pieņemt kvalitatīvus lēmumus. Taču jāatceras, ka situācijas, kuras pirmajā acu uzmetienā ir līdzīgas, tomēr var izrādīties gana atšķirīgas, lai to risināšanai nederētu kāda iepriekš pietiekami veiksmīgi izmantota pieeja. Tādēļ pēc iespējas labāka situācijas izpratne, kas izriet ne tikai no mūsu pagātnes pieredzes, bet arī novērojumiem attiecīgajā brīdī, palīdz mums pieņemt labākus lēmumus.

Līdzīgi kā mēs bērniem palīdzam uzlabot viņu darbu, sniedzot atgriezenisko saiti, tāpat arī skolotājiem atgriezeniskā saite palīdz attīstīt viņu prasmi strādāt ar bērniem. Piemēram, vērojot mākslas nodarbību, pievēršam uzmanību, vai veids, kā skolotāja runā ar Jāni, der arī Kārlim. Pēc nodarbības pārrunājot novēroto, daļu sarunas veltām pārdomām par darbu ar katru bērnu individuāli un palīdzam skolotājam atpazīt, ka, iespējams, viena un tā pati metode ne vienmēr der visiem bērniem un ka mums kā pedagogiem ir jābūt gataviem atbilstoši pielāgoties. Skatoties uz katru situāciju, to objektīvi izvērtējam un esam atvērti iespējamībai, ka mūsu iedomātās likumsakarības nemaz neeksistē. Tas pats attiecas arī uz bērnu vajadzībām. Vadības sniegtā atgriezeniskā saite nav pārmetums vai skolotāja vainošana kaut kā nezināšanā vai neprašanā. Tā ir iespēja skolotājam paskatīties uz situāciju no cita skatpunkta, izmantojot sadarbību un komunikāciju, vērtēt esošo pieredzi un padomāt par iespējām attīstīt turpmāko darbu.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

5

Efektīva atgriezeniskā saite spēlē ļoti svarīgu lomu mācīšanas un mācīšanās procesos. Atgriezeniskā saite noder, lai labāk izprastu situāciju gan procesa sākumā, gan tā laikā, kā arī lai beigās izvērtētu sasniegto rezultātu. Domājot par dažādu aptauju lietojumu, varam tās iedalīt šādi:

DIAGNOSTIKAS ATGRIEZENISKĀ SAITE

VEIDOJOŠĀ (FORMATĪVĀ) ATGRIEZENISKĀ SAITE

APKOPOJOŠĀ (SUMMATĪVĀ) ATGRIEZENISKĀ SAITE

palīdz pedagogiem izprast ģimeņu un skolotāju viedokli

apkopo informāciju par skolotāju darbu un rīcību un atbalsta viņu pilnveidošanos

veic vispārējā snieguma novērtējumu darba beigās

Skolotāju profesionālās pilnveides pasākumi — piemērs Diagnostikas atgriezeniskā saite Pirmo reizi veicot aptauju par skolotāju profesionālās pilnveides pasākumiem, var uzdot vispārīgus jautājumus par šo tēmu kopumā un izmantot rezultātus, lai identificētu prioritātes turpmākajam darbam. Vai skolotāji ir apmierināti ar pēdējā semestra laikā apmeklētajiem kursiem, nodarbībām? Vai viņi lieto jauniegūtās zināšanas ikdienas darbā? Vai viņi mācās cits no cita – vai viņi gribētu mācīties cits no cita? Veidojošā (formatīvā) atgriezeniskā saite Kad ir veikta vispārīgā diagnostika, izpētīti tās rezultāti un izvirzīti attīstības mērķi, var sākt rīkoties, lai šos mērķus sasniegtu. Kādā mērķtiecīgi izvēlētā pārmaiņu procesa brīdī būtu labi vēlreiz jautāt skolotājiem – vai, viņuprāt, profesionālās pilnveides pasākumu apmeklēšanas veicināšanai izstrādātais plāns strādā? Vai viņu iespējas apmeklēt vajadzīgos kursus, saņemt profesionālo atbalstu viņiem nozīmīgos jautājumos ir uzlabojušās? Vai viņi mērķtiecīgāk un biežāk sadarbojas cits ar citu? Ko vēl varētu darīt vai ko vajadzētu pielāgot, lai sasniegtu izvirzītos mērķus? Apkopojošā (summatīvā) atgriezeniskā saite Noteiktā perioda beigās, kad ir bijusi iespēja jau kādu laiku strādāt ar jauno struktūru un metodēm, ir pienācis laiks izvērtēt, vai jaunie profesionālās pilnveides pasākumi ir devuši to, uz ko cerējāt. Šī atgriezeniskā saite ir iespēja atskatīties uz paveikto un izvērtēt, vai kursi, rotaļnodarbību vērošana, pieredzes apmaiņa vai citi profesionālās pilnveides atbalsta pasākumi ir ietekmējuši ikdienas darbu, vai skolotāji ir guvuši atbildes uz jautājumiem, kam iepriekš to trūka. Šo informāciju var izmantot, lai pieņemtu efektīvus lēmumus turpmākajā darbā.


6

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Mācīšanās no atgriezeniskās saites Atgriezeniskā saite kļūst īpaši vērtīga, ja jūs jau no sākuma skaidri zināt tās ievākšanas mērķus un iegūto informāciju izmantojat rīcībai, lai šos mērķus sasniegtu. Analizējot situāciju vai kāda procesa attīstību ilgākā laika periodā, ļoti svarīgi informāciju iegūt pietiekami regulāri, balstoties iepriekš izdarītajos secinājumos, un salīdzināt to ar aktuālo informāciju — vai ir pārmaiņas? Mācīšanās no aptauju veidā ievāktas atgriezeniskās saites vislabāk notiek, mērķtiecīgi atkārtojot ciklu:

Apkopojiet atgriezenisko saiti Izprotiet atgriezenisko saiti

1

2

3

4

5

6

Nosakiet mērķus

Apkopojiet atgriezenisko saiti

Izpētiet atgriezenisko saiti

Izprotiet atgriezenisko saiti

Rīkojieties

Pārskatiet un turpiniet


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība Sagatavošanās izvērtēšanas un attīstības ciklam

7

Kas jāņem vērā, pirms sākat savu ceļu uz datos balstītu pirmsskolas attīstību un izaugsmi? Cik aktīvi jūs un jūsu komanda pielietojat datus ikdienas darbā, veicot pārmaiņas, pārspriežot lēmumus, ieviešot jaunas metodes, un cik pārliecināti jūtaties, to darot? Veikt pārmaiņas, balstoties uz datiem, var likties liels un biedējošs uzdevums. Tāpēc ir īpaši svarīgi sagatavoties šādām pārmaiņām. Jums un jūsu komandai jāsagatavojas, lai pārmaiņas izpaustos ne tikai kāda vienreizēja projekta ietvaros, bet gan ikdienas darbā. Šo pirmo soli var saukt par auditu, izvērtēšanu, pārbaudi — tas palīdzēs izprast kvalitātes līmeni, kurā atrodaties šobrīd. Pārmaiņas var veiksmīgi īstenot, tikai patiesi un objektīvi paskatoties uz pašreizējo situāciju, izvirzot tai piemērotus mērķus un atbilstoši definējot arī nākamos soļus, kā šos mērķus sasniegt.

Ko vajadzētu izvērtēt? Reflektējot par savu pašreizējo situāciju, padomājiet, kādi šķēršļi varētu ietekmēt pārmaiņu ieviešanas procesu. Pierakstiet savas pārdomas! Laiks Esiet reālistiski par laika daudzumu, ko varēsiet veltīt izpētes un pārmaiņu procesam. Pārdomājiet, kā nodrošināt, ka izpēte un pārmaiņas nekļūst par papildu slogu jums pašiem un citiem. Kā varētu apvienot jau notiekošus, bet šobrīd atsevišķus procesus vai darbības, lai pirmsskolas attīstības procesā veiksmīgāk izmantotu pieejamos datus? Datu vākšanas metodes Pajautājiet sev, kādas datu vākšanas metodes jūs jau esat izmēģinājuši. Kādas metodes jūs regulāri izmantojat? Ar kurām metodēm var iegūt visvērtīgākos rezultātus? Kuras metodes jūs izmantojat retāk? Objektivitāte Izvērtējiet savus personīgos priekšstatus un emocijas, kas varētu ietekmēt to, kā skatāties uz datu lietošanu ikdienas darba uzlabošanai. Esiet gatavi strādāt ar datiem, kas nesakrīt ar jūsu priekšstatiem. Izpētiet datus kopā ar kolēģiem, lai iegūtu dažādas perspektīvas — sadarbība ir būtiska pirmsskolas attīstības plānošanas daļa.


8

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Izvērtējiet sevi Padomājiet par jūsu pašu gatavību pārmaiņām un kā jūs pieejat situācijām, kurās objektīvi jāparaugās uz savu darbu iestādes attīstībai. Jums jāapzinās, kāds ir jūsu darba stils, un jābūt atvērtiem arī jūsu kolēģu, kuri, iespējams, vēlēsies strādāt citādi, darba stilam.

Reflektējot par savu darbu, uzdodiet sev šādus jautājumus: Kā es redzu savu lomu savā “ideālajā” pirmsskolā?

Kāpēc mans darbs man ir svarīgs?

Ko man varētu būt grūti uzklausīt/darīt/komunicēt?

Vai esmu gatavs/-a ieguldīt savu laiku un darbu pārmaiņu radīšanā?

Kurš varētu man palīdzēt ar pirmsskolas attīstību?

Kurš ikdienā varētu man palīdzēt strādāt ar datiem?

PII “Saulīte” vadītāja pirms jaunā mācību gada sākuma izvērtēja savu darbu pēdējo divu gadu laikā, kopš viņa ieņem vadītājas amatu. Iepriekš viņa PII “Saulīte” bija strādājusi kā skolotāja un viņai bija labas attiecības ar kolēģiem. Taču, ieņemot jauno amatu, pārslēgties uz vadītājas lomu bija grūti. Kā es redzu lielisku sadarbību ar ģimenēm? Viņa domāja par pārmaiņām izglītībā kā viņa vēlas attīstīt savu pirmsskolu — it sevišķi par to, kā mācību procesā varētu vairāk iesaistīt bērnu ģimenes. Viņasprāt, lieliska sadarbība ar ģimenēm izskatās tā, ka ģimenes aktīvi iesaistās savu bērnu attīstībā, uzticas skolotājiem un palīdz veidot tādu skolas vidi, kas ir atvērta un darbīga. Kāpēc man ir svarīgi sadarboties ar ģimenēm? Vadītājai ir svarīgi, ka sadarbība ar ģimenēm ir laba, jo viņa ir redzējusi, cik nozīmīga bērnu attīstībai ir pastāvīga ģimenes iesaiste. Ja bērns savā ģimenē redz labus piemērus un skola var palīdzēt tos stiprināt, būs ielikts stabils pamats turpmākajam izglītības ceļam. Ko man varētu būt grūti darīt vai pamanīt? Viņa mēģināja saskaitīt, ar cik ģimenēm viņai ir bijušas kvalitatīvas, mērķtiecīgas sarunas par pirmsskolu un bērnu attīstību, un secināja — lai gan šādas pilnvērtīgas sarunas ir bijušas ar vairākumu ģimeņu, ar dažām ģimenēm, kuras biežāk atsakās aktīvi iesaistīties, labs kontakts


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

9

nav izveidojies. Viņa atzina, ka viņai ir vieglāk uzsākt sarunu ar vecākiem, kuri ir atvērtāki, un grūtāk pašai pārkāpt savām robežām, lai pamēģinātu jaunu piegājienu komunikācijai ar grūtāk sasniedzamām ģimenēm. Cēlonis tam, viņasprāt, ir bailes, ka šīs ģimenes neiesaistās, jo ir ar kaut ko neapmierinātas — un jautājums, kas tas varētu būt, izraisa stresu. Apsverot situāciju, viņa saprata, ka tomēr vajag sazināties ar katru ģimeni un, ja ģimenes neiesaistās, ir jāizprot, kāpēc tā. Kurš man varētu palīdzēt sadarboties ar ģimenēm? Cik daudz laika un pūļu esmu gatava ieguldīt, lai uzlabotu sadarbību ar ģimenēm? Vadītāja varētu deleģēt daļu savu pienākumu vietniecei un vadības komandai, lai pati varētu vairāk pievērsties šim jautājumam, kā arī sazināties ar citas iestādes vadītājām par viņu pieeju komunikācijā ar vecākiem.

Izvērtējiet savu komandu Iestādes attīstība nav process, ko vadītājs var īstenot viens pats. Jums un jūsu darbiniekiem ir jābūt komandai, kas mērķtiecīgi pieņem datos balstītus lēmumus, kas velta laiku un enerģiju, lai atrastu risinājumus izaicinājumiem, un kas ir gatava mācīties no savām kļūdām. Katra izglītības iestāde, katra izglītības iestādes komanda, katra grupiņa ar bērniem ir unikāla vienība ar unikāliem pārdzīvojumiem un vajadzībām. Tāpēc izaugsmes procesā, pieņemot lēmumus un izvēloties metodes, ir jāpatur prātā tieši jūsu pirmsskolas izglītības iestādei raksturīgās īpašības. Visbiežāk jūs jau zināsiet, kas visveiksmīgāk strādā tieši jūsu komandā, jo jūs to pazīstat vislabāk.

Reflektējot par savas komandas darbu, uzdodiet sev šādus jautājumus:

Kas ir mūsu komandā? Kādas ir mūsu stiprās un vājās puses?

Kāda ir mūsu komunikācija? Vai tā ir tik efektīva, cik efektīga varētu būt?

Cik labi mēs cits citu pazīstam? (Mācīšanās un darba stils, ieradumi un stresu izraisošie faktori)

Kādas struktūras un normas šobrīd pastāv, lai veicinātu mūsu savstarpējo sadarbību?

Vai mēs veltām laiku jēgpilnām sarunām un konstruktīvam kopdarbam?


10

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

PII “Mārīte” vadītāja jau vairākus gadus bija strādājusi savā amatā. Šī pirmsskola vairākkārt bija atzīta par vienu no labākajām pilsētā, un ģimenes vienmēr bija devušas labas atsaukmes par audzināšanas darbu. Tomēr “Mārītes” iekšējā kultūra pēdējā gada laikā bija mainījusies. Kas ir mūsu komandā? Dažas skolotājas drīz plānoja iet pensijā, tajā pašā laikā jaunās skolotājas vēl neuzņēmās lielāku atbildību vai papildu pienākumus. Izvērtējot šī brīža komandas sastāvu — gan vadības, gan visa kolektīva kopumā —, bija skaidrs, ka komanda ir sašķēlusies pieredzējušajās un jaunajās skolotājās. Vadītāja arī atzina, ka viņa biežāk ieklausās pieredzējušajās skolotājās un mazāk ņem vērā jauno skolotāju viedokli. Kāda ir mūsu komunikācija, kā veicinām savstarpējo sadarbību? Lai gan formāli komunikācija un sadarbība notika, vadītāja saprata, ka skolotāju savstarpējā sadarbība būtu jāveicina, lai brīdī, kad daļa skolotāju dosies pensijā, strauji nekristos mācību kvalitāte. Cik labi mēs cits citu pazīstam? Ārpus oficiālajām sēdēm un pirmsskolas pasākumiem, skolotāji reti satikās, lai profesionāli parunātos. Kafijas pauzēs skolotāji “čupojās” ar jau ierastajiem kolēģiem un reti uzsāka sarunas ar kādu citu. Lielākais šķērslis sarunām bija aizņemtība — katrs skrēja un darīja savu lietu, reti kad atrodot sarunām laiku. Vai mēs veltām laiku jēgpilnām sarunām un konstruktīvam kopdarbam? Lai panāktu, ka “stafete tiek nodota” veiksmīgi, vajadzētu ieplānot darba grupas, kurās skolotājas labāk iepazītu cita citu no jauna — profesionāla — skatpunkta, pārrunātu dažādus darba stilus un ieradumus, kā arī regulāri tiktos konstruktīvam kopdarbam, lai īstenotu noteikto mācību programmu.

Izvērtējiet pieejamos datus Datos balstītas izglītības pamatā ir princips, ka datiem, ar kuru palīdzību pieņemt kvalitatīvus lēmumus par skolēnu mācīšanos, jābut pieejamiem ne tikai skolotājiem, bet arī visiem pārējiem izglītības procesā iesaistītajiem lēmumu pieņēmējiem. Iespējamie datu avoti ir mācību sasniegumu piemēri, personas attīstības mērīšana, informācija par izglītības iestādes vidi, informācija par vispārējām attiecībām starp visām izglītības procesā iesaistītajām pusēm. Tie dod ieskatu jomās un veicamajos darbos, uz kuriem koncentrēties, lai atbalstītu visus bērnus to izglītības ceļā. Izvērtējot jums jau pieejamos datus, visvērtīgākie secinājumi radīsies, ja to darīsiet kolektīvi. Varētu būt, ka viena daļa skolotāju prasmīgi strādā ar vienu datu avotu, kamēr citi konkrēto datu avotu neizmanto nemaz. Strādājot kopā, šīs atšķirības var pārrunāt, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par to, kāda informācija ir pieejama, kur un kā to izmanto.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Reflektējot par pieejamajiem datiem, uzdodiet sev šādus jautājumus: Vai kādas mūsu darbības, ievācot vienus un tos pašus pierādījumus vai datus, pārklājas?

Cik pārliecināta ir mūsu komanda par savām spējām strādāt ar datiem?

Kam jāvada un jāuzņemas atbildība par datu vākšanu un pierādījumu izmantošanu ikdienas darbā?

Kādus vēl datus būtu vērtīgi ievākt un izpētīt?

Vai mūsu komandā ir tādi cilvēki, kas šobrīd vienā vai citā veidā nav iesaistīti darbā ar datiem, bet kuriem vajadzētu iesaistīties?

Vai dati ir pieejami visiem? Kā dati tiek nodoti tālāk un pasniegti?

PII “Saulīte” vadītaja pārdomāja, kādi dati šobrīd tiek ievākti un ir pieejami par šo pirmsskolu. Skolotājiem un grupiņu audzinātājiem bija dota liela brīvība veidot komunikāciju ar ģimenēm tā, lai tā būtu ērta kā PII kolektīvam, tā ģimenēm. Dažas reizes gadā kopīgos pasākumos un sapulcēs visi vecāki tika uzrunāti kopā, bet šādu pasākumu apmeklējums ne vienmēr bija tik labs, cik vēlams. Katru gadu tika veikta ģimeņu aptauja, bet tā nebija īpaši detalizēta un nedeva padziļinātu ieskatu darbā ar ģimenēm. Aptaujā bija vispārīgi jautājumi par ģimeņu apmierinātību, taču iztrūka jautājumi par konkrētām, pēdējā gadā veiktām aktivitātēm. Tāpat trūka iespējas izteikt ierosinājumus. Vadītāja secināja, ka būtu vērtīgi visiem skolotājiem kopīgi pārrunāt, kādas metodes viņi lieto, komunicējot ar ģimenēm, un kas, viņuprāt, darbojas vislabāk. Tad varētu izmēģināt vienotu sistēmu saziņai un sadarbībai ar vecākiem, lai tā nebūtu tik sašķelta un ar tik neparedzamu rezultātu.

PII “Mārīte” vadītāja reflektēja, kā šajā pirmsskolā dati tiek ievākti šobrīd. Bija skaidrs, ka skolotāju kolektīva sašķeltības dēļ skolotāji ar sev pieejamajiem datiem nedalās tik efektīvi, cik varētu. Līdz ar to tika izmantotas daudzas un dažādas metodes, no kurām ne visas bija pedagoģisi pamatotas. Tāpat bieži vien nebija neviena, kas ikdienā būtu atbildīgs par skolotāju sadarbību un metožu pārbaudīšanu. Vēl vadītāja bažījās, ka gan dažādie skolotāju pieredzes līmeņi, gan kolektīva nesaliedētība nozīmē to, ka katrs skolotājs pielieto dažādās metodes, kā nu prot (gan “vecās, labās” metodes, gan “vecās, ērtās, bet nogurušās” metodes, gan “jaunās, neefektīvās” metodes, gan “jaunās, efektīvās” metodes). Vadītāja secināja – lai skolotāji gribētu attīstīties un vairāk sadarboties, jāizvērtē pieejamie dati un veidi, kā skolotāji šobrīd izvēlās un lieto metodes ikdienas darbā.

11


12

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Normas kopīgai sadarbībai1 Jebkurai spēlei ir savi noteikumi — šie noteikumi dod struktūru un vadlīnijas, pēc kurām pieņemt lēmumus, nodrošina taisnīgu attieksmi pret spēlētājiem un to, ka visiem ir vienlīdzīgas iespējas spēlēt spēli. Normas kopīgai sadarbībai ir spēles noteikumi sadarbībai ar citiem. Kā jau minēts, tikai kopdarba ceļā varēsiet panākt reālu un sistemātisku savas pirmsskolas attīstību. Ir daudz un dažādu veidu, kā definēt skolas sadarbības normas — tās var izveidoties dabiski, pakāpeniski mācoties no pieredzes un pielāgojoties, vai arī kāds var piedāvāt normu kopumu, kuru grupas dalībnieki pēc tam apspriež. Galvenais ir radīt tādas normas, kas palīdz veidot konstruktīvu vidi, kurā iestādes darbinieki: •

veiksmīgi sadarbojas, diskutējot par datiem;

jūtas droši, ka dati netiks izmantoti, lai viņus sodītu;

izjūt atbalstu jaunu zināšanu apguvei un prasmju attīstīšanai.

Trīs normas, kuras mēs piedāvājam kā sākumu veiksmīgai sadarbībai ir: 1.

Pieņemt labvēlīgu priekšstatu par citiem.

2.

Strādāt ar pētniecisku nostāju.

3.

Veikt pierādījumos balstītus apgalvojumus.

1. Pieņemt labvēlīgu priekšstatu par citiem Izmantojot šo normu, dalībnieki pieņem, ka ikkatrs grupas dalībnieks darbojas ar vēlmi sasniegt kopīgo mērķi — palīdzēt visiem bērniem attīstīties. Līdzīgi kā izplatītais apgalvojums, ka cilvēks ir “nevainīgs, kamēr viņa vaina nav pierādīta”, norma, ka mūsu kolēģi arī “domā labu, kamēr netiek pierādīts pretējais”, var atbalstīt tādas vides veidošanos, kas ir atvērta dažādām perspektīvām. Šī norma palīdz mums pašiem sev atgādināt, ka “šis cilvēks arī vēlas darīt labu saviem skolēniem”. Lai varētu sasniegt kopīgo mērķi, ir jāstrādā visiem kopā. Tomēr, lai pārmaiņas nekļūtu par papildu slogu jau tā aizņemtajā ikdienā, jāvienojas par mērķtiecīgas sadarbības noteikumiem. Tas nozīmē ļoti pārdomāti izvēlēties, kā un kad iesaistīt skolotājus — kurus skolotājus iesaistīt konkrētās sarunās un kā strukturēt šīs sarunas, lai stimulētu kopdarbu. Var šķist, ka kompetenti cilvēki, sanākot kopā, tūlīt sāks runāt par svarīgāko. Patiesībā sapulču dalībnieki bieži izvairās no svarīgākajām sarunām tikai tādēļ, lai sapulce būtu patīkama un neievilktos. Tāpat bieži vien cilvēki atgriežas pie jau izrunātiem un pazīstamiem tematiem, izslēdzot iespēju sarunās parādīties jauniem viedokļiem . Ieteikumi mērķtiecīgai sadarbībai

1

Atcerieties, ka individuāla datu izvērtēšana atšķiras no kolektīvas datu izvērtēšanas.

Atvēliet konkrētu laiku kopīgai datu izvērtēšanai. Domājiet, diskutējiet par datiem un veidojiet rīcības plānus kopā.

Lai neizplūstu vispārīgās sarunās, tikšanās reizēm ir vajadzīga struktūra — iepriekš zināms sanāksmes plāns, kurā katram dalībniekam ir iespēja izteikties par svarīgo.

ACE Habits of Mind: http://datawise.gse.harvard.edu/, DATAWISE.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

13

Esiet atvērti kolēģu idejām un perspektīvām. “Citas perspektīvas” ne vienmēr nozīmē “sliktas perspektīvas”.

Mērķtiecīga sadarbība palīdz runāt ar kolēģiem par darbu!

2. Strādāt ar pētniecisku nostāju Šī norma aicina skolotājiem uzdot saviem kolēģiem jautājumus, kas ļauj labāk saprast kolēģa perspektīvu. Lai ieviestu šo normu, komandas dalībnieki var sākt izmantot tādas frāzes kā “Kas lika tev secināt, ka…?”, “Es saprotu, ka tu saki… Vai tā ir pareizi?”, kā arī vienkāršo, bet efektīvo “Vai vari paskaidrot, ko tu domā ar…?”. No sākuma šīs frāzes var likties uzspiestas vai neveiklas, bet ar laiku tās kļūst par dabisku daļu no grupas dalībnieku savstarpējās komunikācijas. Lai pētnieciska nostāja nostiprinātos, ir arī jāapņemas kopīgi analizēt datus, izdarīt secinājumus un rīkoties. Atcerieties, ka viss jūsu darbs ir vērsts uz rīcību, ne tikai uz runāšanu par to. Katrai sapulcei jābūt skaidram mērķim, kas palīdz virzīt darbu uz priekšu, t. sk. ir jābūt skaidram, kas ir tie jautājumi, par ko jādiskutē, un lēmumi, kas jāpieņem. Šī apņemšanās ir svarīga arī, lai, izvērtējot darbu, izdarot secinājumus un pielāgojoties jaunai informācijai, varētu sasniegt arvien augstākus rezultātus. Šāda apņemšanās palīdzēs izvairīties no dažiem neefektīviem paradumiem, kuros ir viegli iestrēgt. Piemēram: •

Paralīzes stāvoklis, kad sapulcēs tiek ievākta vai apspriesta informācija, bet nekas netiek darīts, lai tā vestu uz rīcību.

Akla rīcība, kad iepriekš noteiktu plānu īsteno bez tā pielāgošanas, bažījoties, ka izmaiņas plānā tiks uzskatītas kā kļūdas vai neveiksmes, vai arī kad plānu atmet pavisam, un rezultātā labas idejas var pazust kopā ar sliktajām.

Ieteikumi rīcībai •

Ja kaut kas nav skaidrs, uzdrošinieties uzdot papildu jautājumus, lai visiem būtu skaidrs, par ko ir runa un kā nonācāt pie konkrētas domas, secinājuma.

Ievāciet datus, kas palīdz saprast, kas notiek stundās. Reflektējiet par savu darbu, bērnu attīstību un mācīšanās mērķiem.

Katras dienas beigās pajautājiet sev: Kas mums šodien izdevās? Ko mēs varētu darīt labāk?

Ikdienā izvērtējiet un pielāgojiet savu rīcību, lai tā vestu uz vēlamo rezultātu.

3. Veikt pierādījumos balstītus apgalvojumus Šī norma pieprasa, lai katrs procesa dalībnieks apzināti izmanto datus un, skaidrojot savas idejas un perspektīvu, balstās pierādījumos. Sākt teikumu ar tādām frāzēm kā “Es redzu…”, “Es esmu pamanījis/usi, ka…” un “Šie pierādījumi liecina, ka…” var atturēt procesa dalībniekus no emocionāliem apgalvojumiem, kas jau sevī ietver izteikti subjektīvu nostāju. Šīs normas ievērošanai ikdienā varētu būt grūti izsekot, tāpēc dalībnieki jāaicina citam citu atbalstīt, jāiedrošina bez bailēm prasīt: “Kur ir pierādījumi tam, ko tu saki?”


14

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Uz pierādījumiem vērstas sarunas palīdz veidot uzticības pilnu vidi, kurā lēmumi tiek pieņemti, lietojot novērojumus un datus par konkrētām situācijām. Jāiegulda darbs un laiks, lai mainītu tendenci izdarīt nepamatotus secinājumus no fragmentāras vai kļūdainas informācijas. Bieži vien cilvēki neizsaka faktos balstītus apgalvojumus par kādu situāciju, bet gan uzreiz jau mēģina nosaukt tā rašanās iemeslus. Piemēram, apgalvojums “Skolotājs nezina, kā ļaut bērniem pašiem pildīt uzdevumu” ved uz pavisam citu sarunu nekā apgalvojums “Četrās no piecām reizēm, kad skolotājs uzdeva uzdevumu, viņš to pildīja bērnu vietā”. Pirmais apgalvojums ir secinājums jeb spriedums, kas var likt cilvēkam, par kuru tas izdarīts, noslēgties un mēģināt aizstāvēties. Otrajā apgalvojumā minēts vienkārši novērots fakts, kuru ir daudz grūtāk apstrīdēt un, visbūtiskākais, daudz vieglāk profesionāli pārrunāt. Ieteikumi rīcībai •

Skatieties uz datiem un no sākuma aprakstiet tikai to, ko redzat.

Vispirms uzdodiet jautājumus, tikai vēlāk izdariet secinājumus par datiem.

Veltiet vairāk laika sarunām nevis par viedokļiem, bet gan par faktiem, kas tos pamato.

Sarunās dodiet visiem iesaistītajiem iespēju iepazīties ar datiem un izteikties par to, ko viņi tajos redz.

Noderīgas frāzes sarunām par datiem: “Es redzu…”

“Es esmu pamanījis/-usi, ka…”

“Šie pierādījumi liecina par…”

“Kas lika tev secināt, ka…?”

“Es saprotu, ka tu saki… Vai esmu sapratis/-usi pareizi?”

“Vai vari paskaidrot, ko tu domā ar…”

“Kur ir pierādījumi tevis teiktajam?”


Aptaujāšanas mērķu noteikšana

Aptaujāšanai vajadzētu būt nevis pašmērķim, bet gan līdzeklim, lai iegūtu papildu informāciju tālākai rīcībai saskaņā ar jūsu mērķiem. Skaidrība par to, kāpēc veicat aptauju, palīdzēs mērķtiecīgi rīkoties ar iegūtajiem rezultātiem. Edurio ir izstrādājis PII pašnovērtējuma un vadītāja kompetenču izvērtējuma aptaujas, ar kurām varat iepazīties Edurio platformā.

Aptaujas saturs Iepazīstieties ar Edurio izstrādāto aptauju saturu un, pirms sākat aptaujāšanu, atbildiet uz jautājumiem.

Ko mēs jau zinām par aptaujā iekļautajām tēmām?

PII “Saulīte” vadītāja izskatīja “Ģimenes aptauju pirmsskolas pašnovērtējumam” un secināja, ka komunikācijas jautājumi ir tieši tādi, kādus viņa gribētu uzdot bērnu ģimenēm — viņu interesētu gan informācija par vecāku vispārējo apmierinātību ar pirmsskolu, gan arī detalizētākas atbildes par PII komunikācijas biežumu un kvalitāti. Viņai šķiet, ka skolotāju komunikācija un informācijas apmaiņa ar ģimenēm ir kvalitatīva — tā notiek regulāri, un sadarbība ar vecākiem ir laba.

Ko mēs vēlamies uzzināt?

PII “Mārīte” vadītāja, iepazīstoties ar “Skolotāju aptauju pirmsskolas pašnovērtējumam”, izvirzīja pieņēmumu, ka vispozitīvākās atbildes tiks saņemtas uz jautājumiem par sadarbību ar ģimeni, jo par to jau liecina citi datu avoti — sarunas un atsauksmes no skolotājiem un vecākiem.


16

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

PII “Saulīte” vadītāja vēlas vairāk uzzināt par pasākumu apmeklētību un vai vecāki PII rīkotos pasākumus uzskata par kvalitatīviem. Tāpat viņu interesē jautājumi par savstarpējo cieņu un cik apmierināti vecāki ir ar sadarbību ar PII. Viņa cer uzzināt vairāk par iemesliem, kāpēc dažas ģimenes neiesaistās tik aktīvi kā citas.

PII “Mārīte” vadītājai interesē, kā skolotāji jūtas savstarpējā sadarbībā un kā skolotāji redz viņas piedāvāto vīziju pirmsskolas turmpākajai attīstībai. Vai skolotāji (it sevišķi jaunie) jūtas līdzatbildīgi par pirmsskolas kvalitāti?

Kāpēc tas ir svarīgi?

PII “Saulīte” vadītāja cer, ka aicinājums izpildīt anonīmu aptauju dos tām ģimenēm, kuras retāk iesaistās PII darbā, citādu iespēju izteikt savu viedokli. Viņai ir svarīgi, ka neatkarīgi no tā, kas ir noticis līdz šim, ģimenes jūtas piederīgas pirmsskolas kopienai un ir pārliecinātas, ka viņu viedoklis tiks ņemts vērā.

PII “Mārīte” vadītājai ir svarīgi izvērtēt viņas līdera lomu un kā viņa varētu veicināt labāku sadarbību starp skolotājiem. Viņai rūp skolotāju kolektīva saliedētība, un viņa vēlas, lai skolotāji varētu brīvi un cieņpilni sadarboties cits ar citu, īstenojot noteiktos mērķus.

Kāda ir mūsu hipotēze par aptaujas rezultātiem? Kurās no aptaujā apskatītajām tēmām (arī atkarībā no respondentu grupām) mēs sagaidām vispozitīvākos un kurās — visnegatīvākos rezultātus?


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

PII “Saulīte” vadītāja izvirza hipotēzi, ka pasākumi pārsvarā tiks novērtēti kā kvalitatīvi un ka savstarpējās cieņas līmenis starp skolotājiem un ģimenēm pārsvarā būs augsts. Tomēr viņa cer arī uz to, ka komentāros būs minēti konkrēti piemēri vai iemesli, kāpēc dažas ģimenes neiesaistās aktīvāk, piemēram, varbūt vecākiem tam trūkst laika, vai arī senāk ir bijuši pārpratumi vai konfliktsituācijas, kuras līdz galam nav atrisinātas.

PII “Mārīte” vadītāja pārdomā, ko nozīmētu dažādi aptaujas rezultāti — ja visiem skolotājiem kopējā pirmsskolas vīzija būs skaidra un viņi izjutīs līdzatbildību par šeit sniegtās izglītības kvalitāti, viņai būs stabili pamati, uz kuriem strādāt pie tālākām pārmaiņām; bet, ja rezultāti liecinās, ka šādu pamatu nav, būs jārisina pamatproblēmas, pirms varēs ķerties klāt pie savstarpējās sadarbības veicināšanas.

Respondenti Kuru cilvēku viedokli vēlamies noskaidrot? Ģimenes Ģimeņu viedoklis dos ieskatu tajā, cik aktīvi vecāki iesaistās mācību procesā, kā arī ļaus noskaidrot viņu vispārējo apmierinātību ar dažādiem pirmsskolas darba aspektiem — emocionālo un fizisko vidi, komunikāciju, pasākumiem, atbalstu savam bērnam utt.

Skolotāji

Skolotāju palīgi

Skolotāju viedoklis ļaus uzzināt, kā kolektīvs sadarbojas, atbalsta un veic ikdienas darbu; kas viņiem palīdz, bet kas rada konfliktus vai stresu. Skolotāju viedoklis noderēs, lai plānotu turpmāko darbu un izprastu, kuras ir kolektīva stiprās un vājas puses.

PII “Saulīte” vadītājai ir svarīgi noskaidrot ģimeņu viedokli, kā arī to salīdzināt ar skolotāju un skolotāju palīgu viedokli. Viņa vēlas uzzināt, kurus PII darba aspektus visas grupas vērtē līdzīgi un par kurām atbildes atšķiras.

Skolotāju palīgu viedoklis ir vērtīgs, jo arī viņi ir aktīvi mācību procesa līdzdalībnieki un var dalīties ar saviem novērojumiem un viedokli par procesiem, sadarbību un komunikāciju pirmsskolas vidē.

PII “Mārīte” vadītāja vēlas noskaidrot skolotāju un skolotāju palīgu viedokli par kolektīva iekšējo sadarbību un komunikāciju, lai plānotu turpmāko darbu.

17


18

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Rezultāti un rīcība Vislielākās grūtības aptaujāšanas procesā bieži rodas pēc datu ievākšanas — ir grūti pieņemt lēmumus, ko ar šiem datiem darīt tālāk. Tāpēc iesakām jau aptaujas plānošanas laikā vēlreiz atgādināt sev un citiem, kāpēc ievācat šos datus, un iezīmēt aprises tālākajai rīcībai.

Kādam nolūkam aptaujas rezultāti varētu noderēt? Kāpēc?

Pašvaldībai aptauju rezultāti būs noderīgi, lai vienuviet pārskatītu situāciju vairākās pirmsskolās, salīdzinātu to stiprās un vājās puses un vērotu izaugsmi no gada uz gadu. Šī informācija būs noderīga, plānojot turpmāko darbu, it sevišķi profesionālās pilnveides pasākumus, izvirzot attīstības mērķus, kā arī identificējot jomas, kurās pašvaldība varētu sniegt vislielāko atbalstu. Tāpat rezultāti būs ievērojams atbalsts, gatavojoties iestāžu vadītāju izvērtēšanai, jo pierādījumi vadītāju komptenču izpausmēm būs atspoguļoti respondentu atbildēs. Pirmsskolām aptauju rezultāti noderēs, gatavojot izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī pirmsskolu vadītājiem, gatavojot savu vadītāja pašnovērtējumu. Rezultāti kalpos kā pierādījumi un pamatojums darba izvērtējumam un turpmākā darba plāna izstrādei. Aptaujas rezultātu salīdzināšana starp dažādām respondentu grupām dos plašāku ieskatu pašnovērtējuma ziņojuma jomās un kritērijos, kā arī vadītāju kompetencēs.

PII “Saulīte” vadītājai būtisks iemesls aptaujas veikšanai ir vajadzība rakstīt pašnovērtējuma ziņojumu izglītības iestādei, kā arī sev kā PII vadītājai. Savukārt domājot par iestādes attīstību un ņemot vērā inovācijas izglītības jomā, vadītāja vēlas izmantot aptaujas, lai veidotu jaunu attīstības plānu, kura izstrādes procesā iekļautas visas pirmsskolas darbā iesaistītas puses.

Informācija pašvaldībai

PII “Mārīte” vadītājai ir pašvaldībā vislielākais darba stāžs pirmsskolas vadītājas amatā. Pašvaldība izvirza viņu kā vienu no pirmajām, kas varētu rakstīt savas izglītības iestādes pašnovērtējumu ziņojumu un veikt vadītāja pašnovērtējumu. Tāpēc viņai ir sevišķi svarīgi izprast skolotāju un skolotāju palīgu viedokli, lai izvērtētu viņas kā šīs PII līdera lomu.

Informācija pirmsskolas izglītības iestādei


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

19

Ko darīt pēc aptaujas rezultātu saņemšanas?

Pašvaldībai rezultāti būs noderīgi, lai analizētu līdz šim padarīto darbu un plānotu turpmākās darbības. Balstoties rezultātu analīzē, pašvaldība varēs izvirzīt tēmas, kuras pārrunāt ar iestāžu vadītājiem individuālās sarunās, kā arī izmantot tos, prezentējot secinājumus PII vadītāju sapulcēs, tajās izceļot vispārējās rezultātos redzamās tendences. Rezultātus varēs izmantot kā pamatojumu nākamā gada profesionālās pilnveides pasākumu organizēšanā, kā arī plānojot turpmāko darbu saistībā ar bērnu grupu komplektēšanu un komunikāciju ar vecākiem. Pirmsskolas rezultātus varēs izmantot kā pierādījumus saviem secinājumiem, gatavojot izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojumu un vadītāja pašnovērtējumu. Rezultātus varēs salīdzināt starp respondentu grupām, kā arī papildināt ar citiem datu avotiem, lai gūtu dziļāku izpratni par esošo situāciju. Rezultātus varēs izmantot turpmāko darbu plāna izstrādei.

PII “Saulīte” pēc rezultātu analīzes cer apkopot ģimeņu viedokļus, lai iegūtu skaidrāku izpratni par viņu iesaisti pirmsskolas darbā. Ar analīzes palīdzību kolektīvs cer nonākt pie idejām par jaunām sadarbības iespējām ar ģimenēm.

Informācija pašvaldībai

PII “Mārīte” vadītāja pēc rezultātu analīzes tos izmantos, rakstot savu vadītajas pašnovērtējumu, kā arī kā pamatojumu, veidojot skolotāju sadarbības attīstības plānu.

Informācija pirmsskolas izglītības iestādei


20

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Pēc aptauju rezultātu analīzes apkopojiet galvenos secinājumus un dalieties savā redzējumā par rezultātiem Ir svarīgi, ka pašvaldība pārrunā rezultātus ar PII vadītājiem, savukārt PII vadītāji — ar skolotājiem. Pirms tam vienojieties, ka sarunas dalībnieki pirms tikšanās pārskata savas iestādes vai individuālos aptauju rezultātus, lai varētu pārdomāt savu situāciju kopējā pašvaldības vai konkrētās pirmsskolas kontekstā. •

Izvirziet prioritātes, balstoties uz rezultātiem — kuras jomas attīstīt, kādā laika posmā utt.

Veiciet papildus datu izpēti (piemēram, apmeklējot pirmsskolas, vērojot nodarbības, aicinot vadītājus, skolotājus vai vecākus uz sarunām, veicot padziļinātas aptaujas) un, analizējot arī šos datu avotus, apstipriniet vai precizējiet savus no aptauju rezultātiem izdarītos secinājumus.

Izstrādājiet rīcības plānu par konkrētu tēmu un ieplānojiet turpmākās aptaujas, kas palīdzēs mērīt attīstību ceļā uz noteiktajiem mērķiem.

Pēc laika atkārtojiet visas vai daļu no aptaujām, lai mērītu progresu.

PII “Saulīte” izmantos rezultātus, lai pirmajā vecāku sapulcē mācību gada sākumā prezentētu savu jauno attīstības plānu un aicinātu ģimenes aktīvāk iesaistīties pirmsskolas darbā.

PII “Mārīte” pēc vispārējās aptaujas plāno veikt individuālas sarunas ar skolotājiem, lai uzzinātu gan viņu personīgos, gan profesionālās attīstības mērķus un kopīgi izvirzītu tādus mērķus, kas atbilst gan iestādes, gan katra skolotāja profesionālās attīstības vīzijai.

Rezultāti un rīcība Pašnovērtējuma aptauju mērķis ir: 1.

Atbalstīt pirmsskolu vadības komandas, gatavojot savu izglītības iestāžu pašnovērtējuma ziņojumus, kā arī veicot iestāžu vadītāju pašnovērtējumu.

2.

Veicināt pašvaldības un pirmsskolu sadarbību datu par iestāžu pašnovērtējumu un vadītāju novērtēšanu apmaiņā.

Aptauju moduļi ir organizēti, balstoties uz IKVD izstrādātajām jomām un kritērijiem, izceļot būtiskāko par iesaistīto pušu viedokļiem par šīm tēmām. Aptaujas rezultāti sniegs pamatojumu iestāžu un vadītāju pašnovērtējumos izteiktajiem secinājumiem. Tāpat tie ļaus izvirzīt prioritārās jomas turpmākam darbam, tai skaitā noteikt mērķus un uzdevumus nākamajam mācību gadam.

Informācija pašvaldībai

Informācija pirmsskolas izglītības iestādei


Ieteikumi aptaujas īstenošanai

Sadarbība •

Pārrunājiet aptaujas mērķus un plānoto saturu ar kolēģiem.

Ja vajadzīgs, pēc sarunām precizējiet tos.

Aktīvi aiciniet komentēt aptauju tos kolēģus, kuru pieredze varetu būt noderīga.

Aptaujas struktūra •

Pievērsiet uzmanību aptaujas garumam. Labāk izveidot vairākas īsākas aptaujas nekā vienu garu, kurā mēģināts ietvert pārāk daudz. Ja aptauja ir pārāk gara, respondentiem tā var apnikt.

Iekļaujiet tikai tādus jautājumus, kas atbilst aptaujas mērķiem. Atmetiet ziņkārību un „nebūtu slikti uzzināt” jautājumus, kas pagarina aptauju.

Vajadzības gadījumā iekļaujiet jautājumu skaidrojumus, lai ikviens respondents precīzi saprastu uzdotā jautājuma jēgu.

Pārdomājiet aptaujas jautājumu secību. Jautājumus, kas var izraisīt spēcīgu emocionālo reakciju, nelieciet aptaujas sākumā — tas var ietekmēt respondentu objektivitāti nākamajos jautājumos.

Pirms lietošanas izmēģiniet aptauju ar kādu plānotajai respondentu grupai līdzīgu grupu, lai pārliecinātos, ka jautājumi un atbildes tiek uztverti tā, kā esat plānojuši. Precizējiet aptauju, ja vajadzīgs.

Loģistika •

Izlemiet, kad tiks veikta aptauja. Ņemiet vērā respondentu darba slodzi — nebūtu labi aptaujas rīkot laikā, kad respondenti ir ļoti aizņemti ar citiem pienākumiem, piemēram, mācību gada beigās.

Izlemiet, kur tiks veikta aptauja. Vai respondenti to varēs izpildīt individuāli sev ērtā vietā un laikā, vai arī aptaujas aizpildīšana tiks organizēta visai respondentu grupai kopā? Ja kopā — pirms aizpildīšanas sesijas pārliecinieties, vai tam paredzētā telpa patiešām ir pieejama un vai tajā ir viss vajadzīgais aprīkojums.

Jau laikus padomājiet par tehnoloģijām, kas būs vajadzīgas — piemēram, rezervējiet datorklasi, uzlādējiet planšetdatorus. Esiet gatavi, ka elektroniskas aptaujas pildīšanas laikā var rasties neskaidrības un tehniskas problēmas.


22

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Komunikācija •

Informējiet respondentus par aptaujas mērķi. Paskaidrojiet, kāpēc vēlaties ievākt datus.

Uzsveriet godīgas atgriezeniskās saites nozīmi.

Informējiet respondentus, vai aptauja ir anonīma vai nē.

Ja aizpildīšana nenotiek vienlaicīgi, visiem respondentiem esot vienkopus, informējiet respondentus par aptaujas aizpildīšanas termiņu.

Informējiet respondentus par nākamajiem soļiem un plānoto rīcību pēc aptauju rezultātu saņemšanas.

Izpildiet šos solījumus!

PII “Saulīte” vadītājai bažījās, ka, pat ja ģimenes aptauja būs anonīma un viegli izpildāma elektroniski, būs grūti pārliecināt ģimenes to izpildīt. Tāpēc vispirms viņa strādāja ar skolotājiem, lai arī skolotāji izprastu aptaujas mērķi. Pēc tam viņa kopā ar skolotājiem izstrādāja plānu, kā maksimāli sasniegt bērnu ģimenes un iedrošināt tās piedalīties aptaujā. Plāns ietvēra: izvietot zīmes ar aptaujas saiti redzamās vietās pirmsskolas telpās, kurās vecāki uzturas visbiežāk; nosūtīt ģimenēm īsas rakstiskas vēstules ar pamatojumu, kāpēc pirmsskolai būtu ļoti noderīgi saņemt vecāku atgriezenisko saiti; ierakstīt ziņu pirmsskolas sociālo mediju grupās — tai skaitā grupiņu čatos, Whatsapp, Facebook utt.; piedāvāt pildīt aptauju pie datora skolā, ja citur dators nav pieejams. Vadītāja mērķtiecīgi izmantoja arī iespējas runāt ar ģimenēm klātienē — pēc nodarbībām vai sapulcēs, lai ģimenēm skaidrotu aptaujas mērķi.

PII “Mārīte” vadītāja ieplānoja īsu skolotāju sapulci pirms aptaujāšanas, lai kopīgi izrunātu aptaujas mērķus, kā arī ieplānotu individuālās sarunas ar skolotājiem pēc aptaujāšanas. Vadītāja uzsvēra, ka aptauja nav domāta, lai kādu sodītu vai vainotu, bet lai, tieši pretēji, uzsāktu sarunas un palīdzētu diskutēt par tēmām, kuras līdz šim nav bijušas pārspriestas. Tāpēc vadītājai būtu svarīgi, ka skolotāji sniedz atklātas un patiesas atbildes, kā arī aktīvi tās komentē, kas palīdzētu atbildes un to kontekstu izprast dziļāk.


Aptaujas rezultātu analīze

Kopskats Pārlūkojiet rezultātus, vēl neiedziļinoties detaļās. Vai ir atbildes, kas jūs pārsteidz? Edurio rezultātu matricas skatā izskatiet rezultātus horizontāli (vai atbildes uz kādu no jautājumiem ir īpaši pozitīvas vai negatīvas vairākās respondentu grupās?) un vertikāli (vai ir kāda respondentu grupa, kuras atbildes uz jautājumiem ir īpaši pozitīvas vai negatīvas, salīdzinot ar citām grupām?). Aptauja skolotājiem un darbiniekiem

Aptauja ģimenēm

Kā to izmantot ziņojumā Kopskata analīzi var izmantot ziņojuma ievadā, lai aprakstītu vispārējās tendences respondentu sniegtajās atbildēs uz aptaujas jautājumiem. Šīs tendences būtu jāpapildina ar citiem datu avotiem, kas parāda pirmsskolas attīstības kopainu.

Stiprās puses un uzlabojamās jomas Atrodiet, kuram vai kuriem jautājumiem aptaujas rezultāti ir vispozitīvākie un kuriem — visnegatīvākie. Tas var kalpot par pamatu PII attīstības prioritātēm, idejai, ar ko šī PII var lepoties un pie kā tai vēl jāstrādā. Padomājiet, kāpēc rezultāti šiem jautājumiem vai šīm respondentu grupām ir tieši šādi. Vai abas respondentu grupas sniegušas līdzīgas atbildes? Aptauja skolotājiem un darbiniekiem

Aptauja ģimenēm

Kā to izmantot ziņojumā Rakstot ziņojumu, katrai izglītības jomai un kritērijam ir jāmin tam atbilstošie sasniegumi, ka arī jāraksturo katras jomas turpmākā attīstība. Aptaujas stipro pušu un uzlabojamo jomu pārskatīšana var būt pirmais solis šo aprakstu veidošanā. Rakstot ziņojumu, ņemiet vērā arī citus datu avotus, kas palīdzēs apstiprināt tendences, kuras parādās aptaujas rezultātos.


24

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Refleksijas jautājumi Pierakstiet trīs refleksijas jautājumus, kas palīdzēs iedziļināties rezultātos un izprast tos detalizētāk. To var darīt gan konkrētiem aptaujas jautājumiem, gan apskatot vispārējās tendences. Piemēram: Aptaujas jautājums:

Cik bieži Jūs saņemat informāciju par sava bērna mācību sasniegumiem?

Refleksijas jautājumi:

Kāda ir mūsu sistēma informācijas nodošanai ģimenēm par viņu bērnu sasniegumiem? Vai tā ir efektīva? Vai sniegtā infiormācija ir noderīga?

Kā to izmantot ziņojumā Refleksijas jautājumi ir pamats ziņojuma plānošanas daļai. Padziļināti jautājumi par kokrētām tēmām rosinās domāt par tālākiem datu avotiem, kurus būtu vērts izpētīt, lai pašnovērtējuma ziņojums būtu pēc iespējas pilnīgāks un pamatotāks. Varat arī uzdot sev jautājumu: “Kur ir mani pierādījumi?”, lai ziņojums būtu pamatots ar datiem, nevis sastāvētu tikai no vispārīgiem secinājumiem.

Atvērtie jautājumi Lasiet atbildes sistemātiski. Atzīmējiet, vai atvērtās atbildes var kategorizēt grupās atbilstoši līdzīgām tēmām, noskaņojumam utt.

Kā to izmantot ziņojumā Lai ziņojuma teksts atainotu visu PII darbā iesaistīto pušu viedokļus par galvenajām tēmām (un būtu arī saistoši lasāms), ir labi papildināt savus secinājumus ar respondentu citātiem. Tomēr esiet konstruktīvi — izmantojiet tikai tādus citātus, kas patiešām ļauj gūt padziļinātu ieskatu konkrētajā tēmā vai ilustrē rakstīto ar konkrētiem piemēriem.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

25

Līdzīgi jautājumi — dažādi respondenti Apskatiet, kuri jautājumi ir par līdzīgu tēmu, un reflektējiet, kā uz tiem ir atbildējušas dažādas respondentu grupas. Aptauja skolotājiem un darbiniekiem

Aptauja ģimenēm

Atbalsts izglītojamiem. Sadarbība ar ģimeni

Mācīšana, mācīšanās, motivācija. Informācija par bērna sniegumu

11. Cik bieži Jūs ar katru savas grupas bērna ģimeni pārrunājat, kā viņi varētu palīdzēt savam bērnam zināšanu un prasmju apguvē?

4. Cik bieži Jūs saņemat informāciju par sava bērna mācību sasniegumiem? 5. Cik bieži Jūs ar skolotājiem pārrunājat, kā Jūs varētu palīdzēt bērnam zināšanu un prasmju apguvē?

Iestādes vide. Mikroklimats

Iestādes vide. Mikroklimats

15. Cik viegli vai grūti Jums ir sastrādāties ar citiem pirmsskolas darbiniekiem?

25. Vai Jūs apmierina vai neapmierina sadarbība ar Jūsu bērna grupas skolotājiem?

Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana. Līdzatbildība

Atbalsts izglītojamiem. Sadarbība ar ģimeni — ierosinājumi, iebildumi

28. Cik aktīvi pirmsskolas vadība prasa, lai visi pirmsskolas kolektīvā dalītos ar idejām tās kvalitātes uzlabošanai?

15. Cik bieži Jūs izsakāt iebildumus vai ierosinājumus skolotājiem vai bērnudārza vadība? 17. Cik bieži vecāku ieteikumi bērnudārzā tiek ņemti vērā?

Kā to izmantot ziņojumā Rakstot ziņojumu, domājiet par visām skolas procesos iesaistītajām pusēm un raksturojiet šo pušu iesaisti, kur tas nepieciešams. Ziņojuma struktūrā ir norādīts, kuru pušu iesaiste būtu jāapraksta pie katras jomas un kritērija, taču, rakstot kopsavilkumu un it sevišķi raksturojot PII turpmāko attīstību, jāņem vērā, kas ir kopīgais un atšķirīgais starp respondentu grupām, kas ietekmēs konkrētās jomas attīstību un nākamo soļu plānošanu.


26

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Domājot par rezultātu analīzi Lai nonāktu pie patiešām noderīgiem secinājumiem, aptaujas rezultātu analīzei jāvelta pietiekams laiks un īpaša uzmanība. Izvērtējot, cik daudz laika veltīt šim procesam, padomājiet, kuri jautājumi ir prioritāri un kurus vēlaties izprast dziļāk. Iespējams, ir daži jautājumi, kurus šobrīd nav jēgas analizēt padziļināti; to var darīt citreiz, kad tie būs aktuāli. Kā minēts šīs grāmatas iepriekšējās nodaļās, īpaši vērtīgi ir rezultātus analizēt kopā ar kolēģiem, lai uzreiz būtu uzklausītas un izrunātas visas iegūto datu interpretācijas. Tāpat ir jādomā par kritisku kopējās situācijas izvērtējumu un kādi faktori varētu ietekmēt rezultātus. Tie var būt gan paredzami, gan neparedzami. Kritiski izvērtējot rezultātus, atcerieties: •

Vispārēji secinājumi prasa izclus pierādījumus — formulējot savus apgalvojumus, domājiet par pierādījumiem. Piemēram, vai tas, ka 78% vecāku ir vienādi atbildējuši uz kādu jautājumu, ir gana labs pamatojums, lai apgalvotu, ka “Visi vecāki domā, ka…”? Vai tomēr situāciju raksturot specifiski: “78% vecāki domā, ka…”?

Jo lielāks ir respondentu skaits, jo ticamāki ir rezultāti — cik cilvēki no tiem, kuriem lūdzāt aizpildīt aptauju, to izdarīja? Vai tas ir vairākums vai tikai pavisam neliela daļa?

Kādi vēl riski, pārpratumi, neskaidrības varētu pastāvēt? Padomājiet, kurus aptaujas jautājumus respondenti varētu būt interpretējuši dažādi — vai aptaujas jautājumos izmantotā valoda ir tāda pati kā tā, ko izmantojat ikdienas sarunās? Vai iespējams, ka savā PII izmantojat citus apzīmējumus? Kāda bija komunikācija ar katru respondentu grupu?

PII “Saulīte” vadītāja, izskatot aptauju rezultātus, bija apmierināta ar respondentu atsaucību — gandrīz 80% ģimeņu bija piedalījušās aptaujā. Tas liecināja, ka ieguldītais darbs, skaidrojot aptaujas mērķi un iedrošinot ģimenes piedalīties, bijis noderīgs, kā arī liek domāt, ka iegūtie rezultāti ir ticami. Rezultāti liecināja, ka pārsvarā vecāki ir apmierināti ar atbalstu, ko saņem viņu bērni. Tomēr atvērtajos jautājumos izteiktie ierosinājumi un iebildumi viņai šķita pārsteidzoši kritiski. Lai gan uz citiem jautajumiem vecāki bija atbildējuši, ka vecāku sapulces un citi vecākiem domātie pasākumi esot drīzāk labi organizēti, atbildes uz atvērto jautājumu par šo tēmu liecināja, ka vecāki tomēr nav tik apmierināti ar pasākumu kvalitāti, cik varētu domāt, apskatot atbilžu sadalījumu tikai kvantitatīvi. Vadītāja uzdeva sev dažus refleksijas jautājumus: “Kāpēc dažās grupiņās vecāku apmierinātība ir krietni augstāka nekā citās? Vai tas ir kādā veidā saistīts ar konkrētu skolotāju darbu ar grupiņas bērnu vecākiem?”


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

PII “Mārīte” vadītājai nebija īpašu pārsteigumu, analizējot skolotāju aptaujas rezultātus. Darbs ar bērniem un ģimenēm nepārprotami bija novērtēts pozitīvi. Savukārt rezultāti jautājumiem par skolotāju sadarību un kopīgu vīziju bija krietni zemāki. Lai gan skolotāji atbildēja, ka pārsvarā jūtas lepni strādāt šajā pirmsskolā un jūtas līdzatbildīgi par pirmsskolas kvalitāti, jautājumos par iestādes vērtībām un lēmumu pieņemšanas procesu atbildes bija ļoti dažādas, pat varētu teikt — sašķeltas. Tas liecināja, ka skolotājiem nav vienotas izpratnes par pirmsskolas attīstību un it sevišķi par vadītājas vīziju par iestādes darbu. Vadītāja uzdeva sev jautājumus: “Kas līdz šim izvēlētajā komunikācijā un rīcībā ir ietekmējis to, ka skolotāju starpā ir tik dažādi priekšstati par pirmsskolas vērtībām? Kā varētu uzlabot komunikāciju, lai tā būtu caurskatāma un dotu visiem, kas to vēlas, iespēju iesaistīties PII attīstībā?”

Citi datu avoti Vairāku datu avotu analīze palīdz izcelt, apstiprināt vai apstrīdēt informāciju, kas nākusi no pirmā avota, piemērām, aptaujām, un palīdz precīzāk identificēt konkrētās situācijas cēloņus.

Padziļinātas aptaujas Nodarbību vērošana Sarunas ar kolēģiem un administrāciju Sarunas ar vecākiem Darbinieku piesaiste un noturēšana darbā Profesionālās pilnveides plāns Attīstības plāns Dažādu pasākumu analīze … un vēl daudzi citi!

PII “Saulīte” vadītāja izpētīja datus par vecāku sapulču apmeklētību, konsultējās ar skolotājiem par viņu izmantoto pieeju komunikācijā ar ģimenēm un apkopoja tās metodes, kuras šķita visefektīvākās. Viņa arī salīdzināja dažādu grupiņu aptaujas rezultātus, ņemot vērā katras grupiņas raksturīpašības — puišu un meiteņu skaita proporciju, atbalsta pasākumus individuāliem skolēniem, bērnu slimošanas biežumu utt.

PII “Mārīte” vadītāja veica individuālas sarunas ar skolotājiem, lai pārrunātu no aptaujas izrietošos secinājumus un iegūtu papildu informāciju par skolotāju personīgajiem un profesionālajiem mērķiem. Kopā ar skolotājiem vadītāja pārskatīja viņu profesionālās pilnveides kursu apmeklējumu un palīdzēja izvirzīt mērķus nākamajam mācību gadam. Viņa arī pārskatīja iepriekšējo gadu sapulču piezīmes, lai saprastu, cik daudz laika viņa veltījusi kopīgai mērķu izvirzīšanai un sarunām par pirmsskolas vērtībām.

27


Kā gatavoties sarunai starp pašvaldību un pirmsskolu Domājot par to, kā izglītības kavlitātes uzlabošanas procesā mijiedarbojas pašvaldība un izglītības iestāde, ir daži brīži, kad savstarpējā sadarbība ir īpaši svarīga. Šī nodaļa piedāvā Edurio skatījumu, kā pašvaldība un izglītības iestāde var nodrošināt, ka pašnovērtējuma process ir konstruktīvs un norit veiksmīgi. 1. Datu apkopošana un refleksija par darbu 1. un 2. solis izglītības iestādēm prasa vislielāko darbu un atbildību.

2. Ziņojuma rakstīšana un publicēšana Pašvaldībai visvairāk darba un vislielākā atbildība ir starp 2. un 3. soli, kad jāizvērtē izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojums. Lasot ziņojumu, ir vērtīgi veidot pierakstus un pirms sarunas ar PII nosūtīt tai jautājumus, uz kuriem gribētu saņemt detalizētākas atbildes.

3. Saruna starp pašvaldību un izglītības iestādi Pēc sarunas pirmsskolas vadībai var būt noderīgi apkopot pārrunāto, sastādīt tālāko rīcības plānu un saprast, kāds atbalsts vajadzīgs no pašvaldības. Šis plāns būs pamats turpmākajām sarunām ar pašvaldību.

4. Rīcības plāns un turpmākais darbs

Pirms sarunas Ko dara pašvaldība

Ko dara pirmsskola

Laicīgi ieplāno sarunu ar pirmsskolu, lai abām pusēm būtu laiks tai sagatavoties. Izvirza sarunas mērķi un galvenās pārrunājamās tēmas, tos nosūta arī pirmsskolai, lai tās pārstāvji varētu pārdomāt konkrētas tēmas un savākt pierādījumus, ja tādi vajadzīgi.

Pārskata sarunas mērķi un galvenās tēmas, kuras atsūtījusi pašvaldība, un sagatavo vajadzīgo pamatojumu vai datus, lai runātu par šīm tēmām.

Analizē un apkopo sev līdz šim pieejamos datus, lai virzītu sarunu par iestādes mērķiem un to sasniegšanu (tai skaitā pieejamo informāciju par skolotāju profesionālās pilnveides pasākumiem, bērnu un grupiņu skaitu utt.).

Analizē un apkopo datus, kurus gribētu izcelt un demonstrēt sarunas laikā, tai skaitā aptaujas rezultātus, mācību sasniegumus, profesionālās pilnveides pasākumus u. c.

Apkopo sarakstu ar pašvaldības attīstības mērķiem un turpmāk plānotajiem darbiem, kas ietekmēs pirmsskolu darbību.

Izdomā, kāds atbalsts vajadzīgs no pašvaldības (vai citām iestādēm), lai varētu veikt vajadzīgās pārmaiņas un uzlabojumus.

Izvērtē iestādes darba stiprās un vājās puses pēdējā mācību gadā (vai citā laika periodā), pārdomā attīstības mērķus nākamajam mācību gadam (vai citam laika periodam).


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Sarunas laikā Ko dara pašvaldība

Ko dara pirmsskola

Sarunas sākumā kopā ar pirmsskolas vadību vienojas par sarunas mērķi, tēmām un sarunai atvēlēto laiku. Apņemas turēties pie norunātajām tēmām un kontrolēt katrai tēmai atvēlēto laiku; ja jūt, ka sarunu vajadzēs turpināt, par to vai nu vienojas jau tikšanās laikā, vai arī apņemas to izdarīt pēc tam. Uzdod tādus jautājumus kā “Kur ir jūsu pierādījumi?” un “Kas jums lika secināt, ka…”, kā arī lūdz izskaidrot to, kas nav licies skaidrs — “Ko jūs domājāt ar…” utt. Pieraksta sev nozīmīgākās lietas, ko min pirmsskola, kā arī to, kas varētu būt nozīmīgs arī citām pirmsskolām, skolām, attīstības plānu veidošanai.

Atbild uz pašvaldības uzdotajiem jautājumiem, turoties pie sarunas mērķa, tēmām un atvēlētā laika. Veic pierādījumos balstītus apgalvojumus. Izmanto datus un citus pierādījumus, lai pamatotu secinājumus. Atturas no pārāk emocionāliem secinājumiem un spriedumiem. Uzsver faktus, nevis viedokļus.

Strādā ar pētniecisku nostāju — neizdara pārsteidzīgus un vispārīgus secinājumus, bet padomā, kāda papildu informāciju būtu vajadzīga, lai noskaidrotu reālo situāciju. Kopā ar pirmsskolas vadību izvērtē pirmsskolas stiprās un vājās puses un piedāvā ierosinājumus un vajadzīgo atbalstu, lai sasniegtu attīstības mērķus.

Kopā ar pašvaldību izvērtē PII stiprās un vājās puses un piedāvā idejas un/vai pieprasa sev vajadzīgo atbalstu, lai sasniegtu attīstības mērķus.

Kopā ar pirmsskolas vadību vienojas par nākamajiem darbības soļiem.

Kopā ar pašvaldību vienojas par nākamajiem darbības soļiem.

29


30

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Pēc sarunas Ko dara pašvaldība Apkopo tikšanās laikā izrunāto un salīdzina nozīmīgākās tēmas ar citu PII pausto.

Pārdomā, kuri secnājumi varētu būt nozīmīgi arī citām pirmsskolām, skolām, attīstības plānu veidošanai.

Pārskata atbalsta pasākumu plānu un veic tajā izmaiņas, lai plāns būtu aktuāls un piemērots pirmsskolu vajadzībām.

Ko dara pirmsskola

Nosūta pašvaldībai atbildes uz jautājumiem, uz kuriem tikšanās laikā nevarēja atbildēt.

Pielāgo savu attīstības un darba plānu, ņemot vērā pašvaldības ieteikumus. Informē kolēģus vai vadības komandu par sarunā notikušo un kopīgi izrunā, kā tas ietekmē turpmāko darbu.

Ja vajadzīga papildus informācija, piedāvā vērot nodarbības vai atkārtoti tikties ar pirmsskolām, kurām tas ir vajadzīgs.

Ieplāno nodarbību vērošanu pašvaldības pārstāvjiem vai papildu sarunas, ja vajadzīgs.

Ierosina ideju un pieredzes apmaiņu starp pirmsskolām, kas cita no citas varētu ko mācīties.

Dalās pieredzē un ideju apmaiņā ar citām pirmsskolām, kurām ir līdzīgi izaicinājumi.

Savstarpējā sadarbība starp kolēģiem, skolotājiem, vecākiem, analizējot rezultātus un pieņemot lēmumus par nākamajiem soļiem, piešķir aptaujas rezultātiem patiesu vērtību. Tāpēc svarīga procesa sastāvdaļa ir aptaujas rezultātu paziņošana.


Padomi aptaujas rezultātu paziņošanai

Esiet atklāts

Nevainojiet respondentus

Aptaujas rezultātu paziņošanā ir ļoti svarīgi būt godīgam. Nemēģiniet pasniegt rezultātus kā labākus vai sliktākus, nekā tie ir. Par rezultātiem runājiet atklāti un nesāciet tos interpretēt. Tas, kā jūs runājat par aptaujas rezultātiem, nosaka, vai turpmāk saņemsiet godīgu atgriezenisko saiti un konstruktīvas idejas uzlabojumiem. Atvērtība veido uzticēšanos.

Respondentiem nekad nevajadzētu justies tā, it kā viņu atbildes aptaujas laikā būtu bijušas aplamas — mēģiniet saprast, kāpēc respondenti atbildējuši tā, kā to darījuši. Atgriezeniskā saite liek visiem iesaistītajiem uzklausīt visdažādākos viedokļus.

Esiet strukturēts

Neapspriediet, kuram ir taisnība un kuram nav

Atgādiniet par aptaujas mērķiem un norisi — kad notika aptauja, kas piedalījās, kāda bija respondentu aktivitāte. Paskaidrojiet, kā plānots izmantot aptaujas rezultātus un kāpēc tie ir svarīgi.

Kategorizēšana pareizās un nepareizās atbildēs vēsta, ka ne visu respondentu viedoklis un pieredze tiek uzskatīti par vienlīdz derīgu.

Esiet objektīvs

Izsakieties skaidri

Stāstot par aptaujas rezultātiem, esiet pēc iespējas neitrāls. Izklāstiet iegūtos datus, neapspriežot savu personīgo viedokli.

Stāstot par rezultātiem, izsakieties iespējami skaidri un kodolīgi. Izvairieties no svešvārdiem un komentāriem, kas var radīt neskaidrības.

Nemēģiniet mainīt citu viedokli

Iedrošiniet

Pat tad, ja jūs neesat apmierināts ar iegūtajiem rezultātiem, pieņemiet tos un nemēģiniet rezultātu paziņošanas brīdī mainīt respondentu viedokli.

Apspriežot aptaujas rezultātus, aiciniet respondentus izteikt viedokli. Pārliecinieties, ka respondenti jūt, ka jūs runājat ar viņiem, nevis par viņiem. Tas palīdzēs veicināt sarunu.

Rosiniet rīcībai

Vienojieties par nākamajiem soļiem

Veiciniet diskusiju par rezultātiem, lai noskaidrotu, kāda informācija vēl vajadzīga, lai labāk izprastu aptaujas rezultātus vai to, kādas izmaiņas jūsu organizācijā jāveic vispirms.

Aptaujai būs jēga tikai tad, ja sekos pārdomāta un savlaicīga rīcība.


32

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

PII “Saulīte” vadītāja nolēma jauno mācību gadu sākt ar cita veida atklāšanas vakaru visām ģimenēm, kura laikā viņa prezentētu aptaujas rezultātus un pārrunātu pirmsskolas attīstības plānus jaunajam mācību gadam. Tikšanās reize paredzēja gan informatīvo daļu, gan iespēju darboties grupās un piedāvāja savus risinājumus un ieteikumus, kā arī saviesīgo daļu, kurā vecākiem iepazīties citam ar citu un ar pirmsskolas darbiniekiem. Vakara gaitā vadītāja centās pateikties ģimenēm par viņu iesaisti, uzsverot, cik tā ir nozīmīga bērnu attīstībai, kā arī atklāti runāja par izaicinājumiem, kurus pirmsskola mēģinās risināt un pie kuriem strādās turpmāk. Vadītāja aicināja klātesošos turēt viņu atbildīgu par šiem solījumiem un uzsvēra, ka viņas durvis vienmēr būs atvērtas sarunām par jebkuru tēmu.

PII “Mārīte” vadītāja izmantoja aptaujas rezultātus gan kā galvenos sarunas punktus, vadot individuālās pārrunas ar skolotājiem, gan kopīgā skolotāju sapulcē, kad individuālās pārrunas bija noturētas un bija analizēti arī citi datu avoti. Tādā veidā viņa nodrošināja, ka katram bija bijusi iespēja individuāli izteikties par situāciju, piedāvāt risinājumus, kolektīvi izrunāt secinājumus par šo procesu un uzsākt jaunu — uz sadarbības vērstu — sarunu par turpmākajiem soļiem. Tā kā attīstība ir atkarīga no skolotāju gatavības izmēģināt kaut ko jaunu un turpmāk aktīvāk sadarboties, vadītājai bija būtiski šajā sarunā, kā arī plānojot turpmākos soļus, iesaistīt visu kolektīvu.


PII pašnovērtējuma ziņojums un vadītāja kompetenču izvērtējums Kā izmantot mūsu izveidotos materiālus Edurio aptaujas pirmsskolas pašnovērtējumam ģimenēm, skolotājiem un skolotāju palīgiem ir balstītas uz IKVD norādītajām jomām un kritērijiem iestāžu pašnovērtējuma ziņojumam, kā arī uz norādītajām kompetencēm vadītājiem vadītāju pašnovērtējumam. Jautājumi ir domāti kā atbalsts gan rakstot šos dokumentus, gan ievācot atgriezenisko saiti no dažādām iesaistītajām pusēm, kuru viedoklis ir nozīmīgs, domājot par konkrētiem pirmsskolas procesiem.

Kā mēs esam strukturējuši atbalsta materiālu Katras nodaļas sākumā atrodams apraksts par noteikto jomu, kritēriju, kompetenci. Šie rādītāji un galvenie punkti ir struktūra, ko izmantot, analizējot aptaujas rezultātus, kā arī lai par šīm jomām un kritērijiem domātu plašāk. Ja varat atbildēt uz jautājumu, kā jūs savā iestādē strādājat ar X rādītāju, un zināt, kur tam meklēt pierādījumus, jūsu darbs pie pašnovērtējuma ziņojuma rakstīšanas jau ir sākts. Jautājumi katrā jomā vai kritērijā ir sakārtoti to noderīguma secībā — kas ir būtiskākais, ko vajadzētu analizēt, rakstot ziņojumu. Šo secību var ņemt vērā, domājot par aptaujāšanai pieejamo laiku un cik dziļi vēlaties izprast katru no šīm tēmām. Zem katra jautājuma atrodami arī padziļināti jautājumi refleksijai, lai palīdzētu jums ar aptaujas rezultātu analīzi. Šeit atrodamas idejas, kā raksturot rezultātus, ja tie ir pozitīvi, ja tie ir negatīvi, un ko tie nozīmē izglītības kvalitātes izvērtēšanas konktekstā. Dažu jautājumu aprakstos ir minēti arī papildu datu avoti, kurus būtu vērts izpētīt un iekļaut pašnovērtējuma ziņojumā. Zem dažiem jautājumiem atradīsiet arī ierosinājumus, kādus jautājumu rezultātus derētu salīdzināt, lai veiktu vēl dziļāku sakarību analīzi.

PII pašnovērtējuma ziņojums Pašnovērtējuma ziņojumu struktūra: 1.

Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums

2.

Izglītības iestādes pamatmērķi

3.

Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde

4. Izglītības iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos

Edurio sagatavotās aptaujas attiecas vistiešāk uz šo pašnovērtējuma ziņojuma sadaļu. Aptaujas balstītas uz IKVD metodisko materiālu “Metodiskie ieteikumi profesionālās izglītības un vispārējās izglītības iestāžu pašvērtēšanai”.

5.

Citi sasniegumi

6. Turpmākā attīstība


34

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

4. Izglītības iestādes sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos Aptaujas aptver piecas no septiņām jomām, kuru izvērtēšanā respondentu viedoklis var noderēt visvairāk.

Joma 1 - Mācību saturs- iestādes īstenotās izglītības programmas Joma 2 - Mācīšana un mācīšanās Joma 3 - Izglītojamo sasniegumi Joma 4 - Atbalsts izglītojamajiem Joma 5 - Iestādes vide Joma 6 - Iestādes resursi Joma 7 - Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

Vadītāju pašnovērtējums Vadītāju pašnovērtējuma struktūra: 1.

Individuālo mērķu sasniegšana

2.

Amata pienākumu izpilde — atbilstība amata aprakstā noteiktajām prasībām un kvalitātes kritērijiem

3.

Profesionālā kvalifikācija — nodarbinātā iegūtās profesionālās kvalifikācijas

Kompetences — nodarbinātā kompetenču atbilstība amata kompetenču modeļa prasībām — kompetences vadītājiem Edurio sagatavotās aptaujas aptver visas desmit vadītāja izvērtējumā iekļautās kompetences.

Kompetences vadītājiem: 1)

attiecību veidošana un uzturēšana

2) darbinieku motivēšana un attīstīšana 3)

komandas vadīšana

4) organizācijas vērtību apzināšanās 5) orientācija uz attīstību 6) orientācija uz rezultātu sasniegšanu 7)

pārmaiņu vadīšana

8) spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību 9) stratēģiskais redzējums 10) izglītības iestādes materiāltehnisko resursu pārvaldīšana


Palīgmateriāls PII pašnovērtēšanai


36

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Joma: 2. Mācīšana un mācīšanās Kritērijs: 2.1. Mācīšanas kvalitāte Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 1. Izglītības iestādē vērtē pedagogu darba kvalitāti, vērtēšanas procesā ievēro normatīvo aktu prasības. 3. Mācību stundas/nodarbības mērķi, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti ir skaidri formulēti un sasniedzami, mācību stundas/nodarbības plānojums ir strukturēts, pedagogu skaidrojums izglītojamiem ir saprotams. 4. Izglītojamie līdzdarbojas un sadarbojas mācību procesā. 5. Mācību procesā izmanto atbilstošus mācību līdzekļus. 12. Pedagogu izmantotās mācību metodes ir daudzveidīgas un atbilst izglītojamo personības attīstības vajadzībām, mācību priekšmeta specifikai un izglītības programmas satura prasībām. Tiek plānotas daudzveidīgas izglītojamo pārbaudes un pašpārbaudes iespējas.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 3. Cik bieži Jūs saņemat argumentētu izvērtējumu no pirmsskolas vadības par Jūsu darba kvalitāti? Analizēt kopā ar 4. jautājumu. Aprakstīt, kā skolotājiem sniedz informāciju par viņu paveiktā darba kvalitāti. Ja rezultāti ir augsti (bieži saņem argumentētu izvērtējumu), aprakstīt arī izvērtējuma ietekmi uz darbu kopumā. Ja rezultāti ir zemi (argumentētu izvērtējumu saņem reti vai nekad), reflektēt par to, kāpēc izvērtējums nenotiek biežāk, kādi šķēršļi attur no tā (zināšanu trūkums, laika trūkums u. c.). Padomāt par izvērtējuma mērķtiecīgumu un kā veidot patstāvīgākas sistēmas, lai darbinieki uzņemtos lielāku atbildību par pašmācības un attīstības iespējām. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 4. Lūdzu, nosauciet piemēru Jūsu darba izvērtējumam no pirmsskolas vadības, kas ir bijis vērtīgs Jūsu izaugsmei.

5. Cik bieži rotaļnodarbībās Jūs iekļaujat metodes, kurās bērni sadarbojas cits ar citu? Kā tiek organizēts mācību process, lai bērni aktīvi līdzdarbotos un varētu mācīties viens no otra? Ja rezultāti ir augsti (bieži iekļauj metodes, kurās bērni sadarbojas), tad indikatori par mācīšanas kvalitāti ir labi. Var minēt konkrētas metodes un piemērus, kad bērnu sadarbība ir bijusi īpaši veiksmīga. Ja rezultāti ir zemi (metodes, kurās bērni sadarbojas iekļauj reti vai nekad), izvērtēt, kādas metodes tiek izmantotas regulāri un kā tās atbalsta pirmsskolas bērnu personības attīstību.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

37

7. Cik bieži Jūs lietojat informācijas tehnoloģijas kopā ar bērniem rotaļnodarbību laikā (projektoru, interaktīvo tāfeli, planšetdatorus)? Analizēt kopā ar 6. jautājumu. Cik ērti vai neērti skolotāji jūtas, strādājot ar dažādām tehnoloģijām savās nodarbībās? Vai tehnoloģiju lietošana nodarbību laikā ir viena no daudzveidīgām metodēm, kuras tiek lietotas ikdienas darbā? Ja rezultāti ir augsti (bieži lieto), tad aprakstīt to, kā seko līdzi mērķu sasniegšanai saistībā ar tehnoloģiju izmantošanu iestādē. Aprakstīt, kā notiek citu iesaiste un vispārējais atbalsts starp kolēģiem tehnoloģiju izmantošanai nodarbībās. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nelieto), tad reflektēt par iemesliem, kāpēc skolotāji nelieto tehnoloģijas nodarbību laikā - finanšu trūkums (vispār nav tādu tehnoloģiju), prasmju trūkums (nezina metodes vai veidus, kā lietot tehnoloģijas) vai citi iemesli? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 6. Cik bieži rotaļnodarbību gatavošanā Jūs lietojat informācijas tehnoloģijas (informāciju internetā, lietotnes)?

8. Lūdzu, nosauciet kādu vērtīgu metodi darbā ar bērniem, kuru esat ieviesis/-usi pēdējā gada laikā! Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet tās pēc līdzīgām atbildēm. Ja atbildes ir ļoti līdzīgas, padomājiet, kā notiek skolotāju savstarpējā dalīšanās pieredzē, kā tiek ieviestas jaunas metodes un inovācijas, vadot nodarbības. Ja atbildes ir dažādas, padomājiet par stratēģijām, kā veicināt savstarpējās pieredzes apmaiņu starp skolotājiem un kā palīdzēt skolotājiem analizēt, kuras metodes ir vērtīgākās un kāpēc.

21. Cik bieži Jūs ar kolēģiem pārrunājat savu pieredzi par dažādu mācību metožu, tehnoloģiju u. tml. izmantošanu rotaļnodarbībās? Ja rezultāti ir augsti (bieži pārrunā pieredzi), tad mācību metožu daudzveidība ir laba. Ja rezultāti ir zemi (reti pārrunā pieredzi), tad ir jāizvērtē, kādi šķēršļi ierobežo šāda veida sadarbību starp kolēģiem, uzdevumos aprakstot, kā veicināt savstarpējo sadarbību un diferencēšanu ar dažādām mācību metodēm.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 3. Cik labi Jūs zināt to, kas Jūsu bērnam jāzina un jāprot attiecīgajā vecumā? Cik zinoši ir vecāki, lai palīdzētu savam bērnam? Ja rezultāti ir augsti (labi zina), tad vecāki no savas puses var sekot līdzi bērna attīstībai un atbalstīt savu bērnu. Ja rezultāti ir zemi (nezina), tad jāpēta, kā uzlabot šo komunikāciju, lai abas puses būtu apmierinātas.


38

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

8. Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts ar laiku un uzmanību, ko grupas skolotāji ikdienā individuāli pievērš Jūsu bērnam? Vecāku viedoklis par to, kā grupiņā tiek ņemta vērā bērna individualitāte, viņa vajadzības. Cik lielā mērā vecāki zina, kā skolotāji strādā ar viņa bērnu. Ja rezultāti ir augsti (lielā mērā apmierināts), tad varat aprakstīt daudzveidīgās mācību metodes, kas tiek lietotas un kā tas tiek komunicēts ar vecākiem. Ja rezultāti ir zemi (mazā mērā apmierināts), tad vispirms jāsaprot, vai ir trūkumi komunikācijā, vai vecāki vēlas neiespējamo, vai arī patiešām ir nepieciešami uzlabojumi individuālajā pieejā bērniem.

10. Vai grupas skolotāji ikdienā ņem vērā informāciju par Jūsu bērna veselību, īpatnībām un vajadzībām? Kā notiek informācijas apmaiņa starp vecākiem un pirmsskolu, lai pirmsskola un visi nepieciešamie darbinieki būtu informēti par bērnu veselību, īpatnībām un vajadzībām? Ja rezultāti ir augsti (ikdienā ņem vērā), tad informācijas apmaiņa ir laba un tiek ņemta vērā. Pieminēt piemērus par sistēmām, kuras ir ieviestas, lai veidotu šo informācijas apmaiņu efektīvu un izmantojamu. Ja rezultāti ir zemi (ikdienā neņem vērā), tad padomāt, kā organizēt informāciju no ģimenēm, lai skolotāji varētu ņemt to vērā, veidojot darba procesu.

Joma: 2. Mācīšana un mācīšanās Kritērijs: 2.2. Mācīšanās kvalitāte Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 4. Izglītojamie līdzdarbojas un sadarbojas mācību procesā. 5. Izglītojamiem regulāri tiek nodrošināta izglītības iestādes resursu pieejamība, viņi tos izmanto. 6. Izglītības iestādē ir izveidota informācijas apmaiņas sistēma starp izglītojamiem, pedagogiem, vadību un ģimeni. 7. Izglītības iestāde uzskaita un analizē mācību stundu/nodarbību kavējumus.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 5. Cik bieži rotaļnodarbībās Jūs iekļaujat metodes, kurās bērni sadarbojas cits ar citu? Kā tiek organizēts mācību process, lai bērni aktīvi līdzdarbotos un varētu mācīties viens no otra? Ja rezultāti ir augsti (bieži iekļauj metodes, kurās bērni sadarbojas), tad indikatori par mācīšanas kvalitāti ir labi. Var minēt konkrētas metodes un piemērus, kad bērnu sadarbība ir bijusi īpaši veiksmīga. Ja rezultāti ir zemi (metodes, kurās bērni sadarbojas iekļauj reti vai nekad), izvērtēt, kādas metodes tiek izmantotas regulāri un kā tās atbalsta pirmsskolas bērnu personības attīstību.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

39

9. Cik efektīvi Jūsu pirmsskolā tiek uzskaitīti bērnu kavējumi? Analizēt kopā ar 10. jautājumu. Ja rezultāti ir augsti (efektīvi uzskaita), tad aprakstīt, kā vadība atbalsta skolotājus kas pielāgo savus plānus, lai palīdzētu bērniem, kuri kavē nodarbības ilgāku laiku, kā arī kā notiek komunikācija ar ģimenēm par to, kas ir nokavēts, situācijās, kad bērni nav apmeklējuši nodarbības. Ja rezultāti ir zemi (neefektīvi uzskaita), padomāt, kā var labāk sadarboties ar darbiniekiem un ģimenēm, lai veicinātu efektīvāku komunikāciju un rīcību, kad bērni kavē nodarbības. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 10. Vai Jūs zināt, kādi ir galvenie iemesli, kāpēc bērni neapmeklē pirmsskolu?

11. Cik bieži Jūs ar katru savas grupas bērna ģimeni pārrunājat, kā viņi varētu palīdzēt savam bērnam zināšanu un prasmju apguvē? Analizēt kopā ar 12. un 13. jautājumu. Vai ir vienota, stratēģiska pieeja tam, kā skolotājiem vajadzētu sadarboties ar ģimenēm? Vai skolotāji ir proaktīvi šī procesa vadītāji? Ja bieži pārrunā un ir līdzīga pieeja, tad attiecību veidošana un uzturēšana ir laba. Ja pārrunā dažādos līmeņos un nav līdzīga pieeja, vai būtu efektīvāka sadarbība, ja vienotos par kopīgu pieeju? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šiem jautājumiem: 12. Cik bieži visiem pirmsskolas skolotājiem ir līdzīga pieeja sadarbībai un komunikācijai ar vecākiem? 13. Lūdzu, nosauciet vienu lietu par Jūsu sadarbību ar bērnu ģimenēm, ar kuru Jūs lepojaties.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 6. Kādos veidos Jums ir visērtāk saņemt informāciju no bērnudārza? Analizēt kopā ar 7. jautājumu. Kāda ir esošā saziņa ar vecākiem? (Var papildināt ar informāciju, kad un kā skola ir sazinājusies). Ņemot vērā vecāku ieteikumus, piedāvāt tālākos soļus informācijas apmaiņas sistēmas uzlabošanai ar vecākiem. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 7. Kā padarīt bērnudārza sistēmu saziņai ar vecākiem Jums ērtāku?

26. Vai bērnudārzā ir vai nav nodrošināti bērniem nepieciešamie resursi (grāmatas, radoši materiāli, attīstošas rotaļlietas, digitāli resursi)? Ja rezultāti ir augsti (resursi ir nodrošināti), tad aprakstīt mērķus, kāda ir resursu pieejamība un kā skolotāji mērķtiecīgi izmanto resursus, lai vadītu nodarbības. Kāda ir kopīgā mācīšanās par efektīvu resursu izmantošanu? Ja rezultāti ir zemi (nav nodrošināti), reflektēt par iemesliem, kāpēc nav nodrošināti vai kāds ir bijis nodrošinājums līdz šim. Kuri elementi ir jūsu ietekmes zonā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstīt turpmākos plānus par resursu uzturēšanu, atjaunošanu utt.


40

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Joma: 2. Mācīšana un mācīšanās Kritērijs: 2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 4. Vērtējot izglītojamo mācību darbu, tiek ievērotas vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni, kas atbilst viņu personības attīstības vajadzībām un mācību priekšmetu/kursu specifikai. 11. Informācija par katra izglītojamā mācību sasniegumiem tiek apkopota. 12. Turpmākai mācību uzdevumu izvirzīšanai un mācību procesa pilnveidei tiek izmantota izglītojamo mācību sasniegumu analīze. 14. Vecāki regulāri tiek iepazīstināti ar mācību sasniegumiem un to dinamiku.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 11. Cik bieži Jūs ar katru savas grupas bērna ģimeni pārrunājat, kā viņi varētu palīdzēt savam bērnam zināšanu un prasmju apguvē? Analizēt kopā ar 12. jautājumu un 25. jautājumu ģimenes aptaujā. Vai vērtēšana ir mācību procesa sastāvdaļa? Vai skolotāji ir proaktīvi šī procesa vadītāji? Ja bieži pārrunā un ir līdzīga pieeja, tad vērtēšana ir mācību procesa sastāvdaļa. Ja pārrunā dažādos līmeņos un nav līdzīga pieeja, vai būtu efektīvāka sadarbība, ja vienotos par kopīgu pieeju? Cik apmierināti ir vecāki? Ja skolotāji komunicē, bet vecāki nav apmierināti ar informācijas apmaiņu, tad jāpēta, kā uzlabot sadarbību, lai abas puses būtu apmierinātas. Ja vecāki ir apmierināti un pārrunā (rezultāti visiem jautājumiem augsti), tad individuālā komunikācija ar vecākiem par bērniem ir laba. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šiem jautājumiem: 12. Cik bieži visiem pirmsskolas skolotājiem ir līdzīga pieeja sadarbībai un komunikācijai ar vecākiem? 25. Vai Jūs apmierina vai neapmierina sadarbība ar Jūsu bērna grupas skolotājiem? (Ģimenes aptaujā)

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 4. Cik bieži Jūs saņemat informāciju par sava bērna mācību sasniegumiem? Kā iesaista ģimenes, lai tās būtu regulāri iepazīstinātas ar mācību sasniegumiem un to dinamiku? Ja rezultāti ir augsti (bieži saņem informāciju un bieži pārrunā), tad vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa ir laba. Minēt piemērus, kā notiek darba rezultāta analīze, lai paaugstinātu efektivitāti, kādos veidos izmēģina jaunas pieejas, kādas metodiskas sistēmas ir izveidotas, lai atbalstītu kvalitatīvu rezultātu. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nesaņem informāciju un reti vai nekad pārrunā), tad reflektēt par to, kā


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

41

tiek veidotas iespējas iestādes darbiniekiem un bērnu ģimenēm sadarboties, analizēt darba rezultātus un metodiski strādāt, lai palīdzētu katram bērnam sasniegt sev piemērotus mērķus.

5. Cik bieži Jūs ar skolotājiem pārrunājat, kā Jūs varētu palīdzēt bērnam zināšanu un prasmju apguvē? Kā darbinieki analizē mācību sasniegumus, lai plānotu turpmākos mācību uzdevumus? Vai ir stratēģiska vīzija, kā vajadzētu notikt skolotāju pārrunām ar ģimenēm par viņu bērnu mācību sasniegumiem un kā ģimenes var palīdzēt bērnam zināšanu un prasmju apguvē? Ja rezultāti ir augsti (bieži pārrunā), tad vērtēšana ir mācību procesa sastāvdaļa. Aprakstīt piemērus, kā notiek informācijas apmaiņa ar ģimenēm un kā veido tādas informācijas sistēmas, kas ir vienotas pieejā un veicina proaktīvu sadarbību ar ģimenēm. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nepārrunā), tad padomāt par to, kā sistemātiskāk izmantot vērtēšanu kā mācību procesa sastāvdaļu un kā nodrošināt, ka vecāki tiek regulāri iepazīstināti ar to.

Joma: 4. Atbalsts izglītojamiem Kritērijs: 4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts un izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība) Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 1. Izglītības iestādē darbojas atbalsta personāls, kas regulāri apzina izglītojamo vajadzības. 3. Izglītības iestādē ir izstrādāti iekšējie normatīvie akti, kuri regulē kārtību, kā tiek organizēti pasākumi izglītības iestādē vai ārpus tās, nodrošinot izglītojamo drošību. 9. Izglītības iestāde analizē izglītojamo uzvedību, tostarp uzvedības problēmas un vardarbības gadījumus. 12. Izglītojamie jūtas droši izglītības iestādes telpās un tās apkārtnē. 14. Izglītības iestādei ir mācību procesa organizēšanai nepieciešamā informācija par izglītojamo veselību un individuālajām vajadzībām. 20. Izglītības iestādē izglītojamiem piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, veicina veselīgas pārtikas lietošanu.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 17. Vai pirmsskolas āra teritorijā ir pārdomāta un sakārtota vide, lai Jūs justos droši par bērniem, kamēr viņi spēlējas?


42

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Ja rezultāti ir augsti (ir pārdomāta un sakārtota vide), tad aprakstīt funkcionalitāti un to skolotāju piemērus, kuri ir izteikuši konkrētākus komentārus par āra teritoriju. Kas ir labākie elementi āra teritorijā? Ja rezultāti ir zemi (nav pārdomāta un sakārtota vide), tad pārdomāt savu analīzi par āra teritoriju un kāda ir bijusi uzlabojumu plānošana līdz šim. Kādi elementi ir jūsu ietekmes zonā, ko ir iespējams mainīt? Kuri nav iespējami? Kāpēc? Aprakstīt turpmākos plānus par āra teritorijas uzturēšanu, atjaunošanu, utt.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 10. Vai grupas skolotāji ikdienā ņem vērā informāciju par Jūsu bērna veselību, īpatnībām un vajadzībām? Kā notiek informācijas apmaiņa starp vecākiem un skolotājiem, lai pirmsskola un visi nepieciešamie darbinieki būtu informēti par bērnu veselību, īpatnībām un vajadzībām? Ja rezultāti ir augsti (ikdienā ņem vērā), tad informācijas apmaiņa ir laba un tiek ņemta vērā. Minēt piemērus par sistēmām, kuras ir ieviestas, lai veidotu šo informācijas apmaiņu efektīvu un lietojamu. Ja rezultāti ir zemi (ikdienā neņem vērā), tad padomāt par to, kā saņemt informāciju no ģimenēm, lai skolotāji varētu ņemt to vērā, organizējot mācību procesu.

11. Cik droši Jūs jūtaties par savu bērnu, kamēr viņš atrodas bērnudārzā? Drošība ir viens no būtiskākajiem kritērijiem. Analizēt šo jautājumu, skatoties uz to, kā tiek organizēti pasākumi izglītības iestādē vai ārpus tās, nodrošinot izglītojamo drošību. Ja ir zemāki rezultāti, kaut vai tikai pāris atbildes, tas ir sarkanais signāls - šis ir jāizpēta, un situācija ir jārisina.

12. Cik bieži pēdējā gada laikā citi bērni ir emocionāli iespaidojuši Jūsu bērnu? Kā iestāde analizē izglītojamo uzvedību? Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nav iespaidojuši), tad situācija ir laba. Ja rezultāti ir augsti (bieži ir iespaidojuši), tad ir jāizpēta un situācija ir jārisina, kā arī ir vērts padomāt par to, kā šādas situācijas tiek izskaidrotas ģimenēm. Ja respondenti ir atbildējuši, ka nezina par šādiem gadījumiem, tad reflektēt par to, kā notiek komunikācija un šo situāciju analīze, lai ģimenes būtu lietas kursā. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 13. Cik bieži pēdējā gada laikā citi bērni ir fiziski iespaidojuši Jūsu bērnu?

14. Cik bieži pēdējā gada laikā kāds no skolotājiem ir emocionāli iespaidojis Jūsu bērnu? Situācijas mēdz būt dažādas, tāpēc padomāt, ko nozīmē sajūta, kad skolotājs emocionāli iespaido bērnu. Vai skolotāji pārāk ātri “noraksta” bērnu kā palaidni vai neveiksminieku un neļauj bērnam izpausties un attīstīties ārpus šīs lomas? Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad iespaidojuši), tad situācija ir laba. Ja rezultāti ir augsti (bieži ir iespaidojuši), tad ir jāizpēta un situācija jārisina. Padomāt par atbalsta pasākumiem, kā palīdzēt skolotājiem identificēt pašiem sev, kas ir emocionālā iespaidošana.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

43

28. Vai Jūs apmierina vai neapmierina ēdināšanas kvalitāte bērnudārzā? Izvērtēt, cik lielā mērā ēdienkartes kvalitāte ir jūsu ietekmes zonā. Vai ir kādas lietas, ko varētu darīt, lai uzlabotu situāciju, kaut vai mazliet, lai labāk apmierinātu ģimenes? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 27. Cik ērti Jums ir pieejama bērnudārza ēdienkarte?

Joma: 4. Atbalsts izglītojamiem Kritērijs: 4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 4. Mācību procesā pedagogi ņem vērā izglītojamo talantu, intereses un spējas. 8. Izglītības iestāde sistēmiski un sistemātiski organizē darbu ar izglītojamiem, kuriem mācības sagādā grūtības vai kuri ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi. 9. Pedagogi izmanto dažādas mācību metodes mācību darba diferenciācijai, lai mācību procesu pielāgotu izglītojamo vajadzībām, spējām un interesēm. 12. Atbalsta personāls sadarbojas ar mācību priekšmetu pedagogiem, klašu/grupu audzinātājiem un vecākiem mācību darba diferenciācijai.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 8. Cik lielā mērā Jūs esat apmierināts ar laiku un uzmanību, ko grupas skolotāji ikdienā individuāli pievērš Jūsu bērnam? Atbalsts izglītojamiem - kā grupiņā tiek ņemta vērā bērna individualitāte, viņa vajadzības? Kā mācību procesā pedagogi ņem vērā dažādas bērnu vajadzības? Ja rezultāti ir augsti (lielā mērā apmierināts), tad aprakstīt īpašus piemērus, kas liecina, kā notiek mācību darba diferenciācija katram bērnam. Ja rezultāti ir zemi (neapmierināts), tad padomāt, kā varētu atbalstīt skolotājus vairāk izmantot diferencēšanu nodarbībās un izplānot darbu tā, lai katram bērnam būtu veltīts laiks, kā arī veicināt efektīvāku sadarbību starp atbalsta personālu un skolotājiem.

9. Cik bieži skolotāji palīdz risināt mācību programmas apguves problēmas, ja Jūsu bērnam tās rodas? Analizēt kopā ar 5. jautājumu. Kā tiek izstrādāti individuāli atbalsta pasākumi, sistemātiski sadarbojoties arī ar atbalsta personālu? Ja rezultāti ir augsti (bieži palīdz), tad pamatot ar piemēriem, kādas sistēmas ir izstrādātas, lai palīdzētu risināt mācību programmas apguves problēmas, un kā iesaistīt ģimenes šajā


44

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

procesā. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nepalīdz), tad padomāt par situācijas cēloņiem - vai tas ir komunikācijas trūkums, vienotas izpratnes trūkums par uzdevumiem, atbildībām un mērķiem vai cita veida trūkums, kas ietekmē rezultātus. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 5. Cik bieži Jūs ar skolotājiem pārrunājat, kā Jūs varētu palīdzēt bērnam zināšanu un prasmju apguvē?

Joma: 4. Atbalsts izglītojamiem Kritērijs: 4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 1. Vecāki regulāri tiek informēti par izglītības iestādes darbību. 2. Vecākiem sniegtā informācija ir kvalitatīva un savlaicīga. 3. Ir noteikta kārtība, kā vecāki var izteikt savus iebildumus un ierosinājumus, vecāki par šo kārtību ir informēti. 4. Vecāku izteiktos priekšlikumus analizē, secinājumus izmanto turpmākajā darbībā. 5. Izglītības iestādes sniegtā informācija vecākiem par izglītojamo sasniegumiem, mācību stundu/ nodarbību apmeklējumiem, uzvedību un attieksmi pret mācību darbu ir pamatota, savlaicīga, korekta un lietderīga. 8. Izglītības iestāde plāno un regulāri organizē daudzveidīgus pasākumus (tajā skaitā vecāku sapulces, vecāku dienas) vecākiem pieejamā laikā. 9. Pasākumu kvalitāti un lietderību analizē un secinājumus izmanto turpmākajā darbībā. 16. Izglītības iestāde sadarbojas ar izglītojamā ģimeni gadījumos, kad ir nepieciešams individualizēts atbalsts.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 11. Cik bieži Jūs ar katru savas grupas bērna ģimeni pārrunājat, kā viņi varētu palīdzēt savam bērnam zināšanu un prasmju apguvē? Analizēt kopā ar 12. jautājumu. Vai ir vienota, stratēģiska pieeja tam, lai informācija ģimenēm būtu kvalitatīva un savlaicīga? Vai skolotāji ir proaktīvi šī procesa vadītāji? Ja bieži pārrunā un ir līdzīga pieeja, tad attiecību veidošana un uzturēšana ir laba. Ja pārrunā dažādos līmeņos un pieeja nav līdzīga, vai būtu efektīvāka sadarbība, ja vienotos par kopīgu pieeju?


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

45

Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 12. Cik bieži visiem pirmsskolas skolotājiem ir līdzīga pieeja sadarbībai un komunikācijai ar vecākiem?

13. Lūdzu, nosauciet vienu lietu par Jūsu sadarbību ar bērnu ģimenēm, ar kuru Jūs lepojaties. Šeit būs labi skolotāju piemēri, kurus var izmantot kā pamatojumu pašnovērtējuma ziņojumā, kā arī dalīties ar kolektīvu šajā pieredzē, ierosinot jaunas idejas kolēģiem par sadarbību ar ģimenēm.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 3. Cik labi Jūs zināt to, kas Jūsu bērnam jāzina un jāprot attiecīgajā vecumā? Analizēt kopā ar 4. un 5. jautājumu. Cik zinoši ir vecāki, lai palīdzētu savam bērnam? Vai informācija ir pamatota, savlaicīga, korekta un lietderīga? Ja skolotāji komunicē, bet vecāki saka, ka nezina, tad jāpēta, kā uzlabot šo komunikāciju, lai abas puses būtu apmierinātas. Ja vecāki zina un pārrunā (rezultāti šiem jautājumiem ir augsti), tad ir labs pamats uzskatīt, ka individuālā komunikācija ar vecākiem par bērniem ir laba. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šiem jautājumiem: 4. Cik bieži Jūs saņemat informāciju par sava bērna mācību sasniegumiem? 5. Cik bieži Jūs ar skolotājiem pārrunājat, kā Jūs varētu palīdzēt bērnam zināšanu un prasmju apguvē?

6. Kādos veidos Jums ir visērtāk saņemt informāciju no bērnudārza? Analizēt kopā ar 7. jautājumu. Kāda ir esošā saziņa ar vecākiem? (Var papildināt ar informāciju, kad un kā skola ir sazinājusies. Ņemot vērā vecāku ieteikumus, piedāvāt tālākos soļus komunikācijas uzlabošanai ar vecākiem. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 7. Kā padarīt bērnudārza sistēmu saziņai ar vecākiem Jums ērtāku?

9. Cik bieži skolotāji palīdz risināt mācību programmas apguves problēmas, ja Jūsu bērnam tās rodas? Analizēt kopā ar 5. jautājumu. Kā tiek izstrādāti individuāli atbalsta pasākumi, gadījumos, kad ir nepieciešams individualizēts atbalsts? Ja rezultāti ir augsti (bieži palīdz), tad pamatot ar piemēriem, kad informācija ģimenēm ir bijusi pamatota, savlaicīga, korekta un lietderīga. Kādas sistēmas ir izstrādātas, lai palīdzētu risināt mācību programmas apguves problēmas, un kā iesaistīt ģimenes šajā procesā? Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nepalīdz), tad padomāt par situācijas cēloņiem - vai tas ir komunikācijas trūkums, vienotas izpratnes par uzdevumiem, atbildībām un mērķiem trūkums vai cita veida trūkums, kas ietekmē rezultātus. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 5. Cik bieži Jūs ar skolotājiem pārrunājat, kā Jūs varētu palīdzēt bērnam zināšanu un prasmju apguvē?

15. Cik bieži Jūs izsakāt iebildumus vai ierosinājumus skolotājiem vai bērnudārza vadībai?


46

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Analizēt kopā ar 16. un 17. jautājumu. Cik atvērts vecāku ierosinājumiem un kritikai ir bērnudārzs? Kā tiek analizēti ierosinājumi, un kā secinājumi tiek ieviesti ikdienas darbā? Ja rezultāti augsti (bieži izsaka iebildumus vai ierosinājumus) un arī augsti 16. jautājumā, kādi iemesli bijuši tam, ka mainījusies attieksme? Ja rezultāti augsti (bieži izsaka viedokli), bet 17. jautājumā zemi (netiek ņemti vērā), kas notiek ar šiem iebildumiem vai ierosinājumiem? Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad izsaka iebildumus vai ierosinājumus), ko tas liecina par vispārējo komunikāciju? Vai pastāv iespēja, ka vecāki gribētu izteikt, bet neuzdrošinās? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 16. Vai un kā ir mainījusies attieksme pret Jūsu bērnu no skolotājiem un vadības, pēc tam, kad Jūs bērnudārzam esat izteicis/izteikusi iebildumus vai ierosinājumus? 17. Cik bieži vecāku ieteikumi bērnudārzā tiek ņemti vērā?

19. Cik bieži skolotāju un vecāku tikšanās tiek organizētas Jums pieņemamā laikā? Analizēt kopā ar 20. un 21. jautājumu. Aprakstīt, kā notiek vecāku tikšanās organizēšana, lai tā būtu vecākiem pieņemamā laikā. Ja rezultāti ir augsti (bieži tiek organizētas pieņemamā laikā), tad sadarbība ir laba. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad tiek organizētas pieņemamā laikā), tad padomāt par apzinātiem šķēršļiem, kas ierobežo vecāku līdzdalību šādās tikšanās reizēs. Vai ir konkrēti risinājumi un rīcības, kas palīdz nodot vajadzīgo informāciju šiem vecākiem, lai informācija būtu savlaicīga un kvalitatīva? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šiem jautājumiem: 20. Cik labi vai slikti ir noorganizētas vecāku sapulces un citi bērnudārza pasākumi vecākiem? 21. Kas būtu uzlabojams bērnudārzu organizētajos pasākumos vecākiem?

Joma: 5. Iestādes vide Kritērijs: 5.1. Mikroklimats Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 1. Izglītības iestāde plāno un veido izglītības iestādes tēlu, kopj esošās tradīcijas un ievieš jaunas. 3. Personāls un izglītojamie savstarpēji sadarbojas, attiecībās valda labvēlība, savstarpēja cieņa. 4. Personāls un izglītojamie atbalsta cieņpilnas attiecības, pozitīvu uzvedību. 5. Personāls, izglītojamie, vecāki savstarpēji sadarbojas, kopīgi veidojot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus un atbalsta pozitīvu uzvedību. 6. Izglītības iestāde analizē pārkāpumus, izvēlas nepieciešamos risinājumus pārkāpumu un to iespējamības novēršanai. 10. Personāls ievēro pedagoģijas, profesionālās ētikas, cilvēktiesību un humānisma principus.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

47

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 1. Vai Jūs lepojaties ar to, ka strādājat tieši šajā pirmsskolā? Kas motivē darbiniekus strādāt šajā pirmsskolā? Ja rezultāti ir augsti (vairāk lepojas), tad padomāt par konkrētiem iemesliem, kāpēc viņi lepojas ar šo pirmsskolu - kolēģi, skolēni, ģimenes, mērķi, vīzija, tradīcijas u. c. Ja rezultāti ir zemi (vairāk nelepojas), tad padomāt par piemēriem, kāpēc. Vai kolektīvs ir gana saliedēts, vai ir pozitīvas attiecības ar bērniem un viņu ģimenēm, vai ir skaidra iestādes vīzija par kvalitatīvu izglītību, vai darbiniekiem ir iespējas sevi attīstīt utt.? Salīdzināt ar informāciju par jaunu darbinieku piesaisti un esošo darbinieku noturēšanu.

14. Kuras, pēc Jūsu domām, ir šīs pirmsskolas 3 svarīgākās vērtības? Kā tiek izvirzītas iestādes vērtības? Vai kolektīvs ir vienots ap šīm vērtībām? Kā tiek koptas esošās tradīcijas un ieviestas jaunas? Pārlasot respondentu atbildes, organizējiet tās pa kategorijām - vai ir vismaz viena vērtība vai vērtību joma, kuru visi respondenti ir uzrakstījuši? Ja visi respondenti ir uzrakstījuši līdzīgas vērtības, tad iestādes mikroklimats ir labs, vienots. Ja respondenti ir uzrakstījuši ļoti dažādas vērtības, tad iestādes mikroklimats nav stiprs un varētu padomāt par uzdevumiem, kā uzlabot un saliedēt kolektīvu ap vienotām vērtībām.

15. Cik viegli vai grūti Jums ir sastrādāties ar citiem pirmsskolas darbiniekiem? Ja rezultāti ir augsti (ir viegli sastrādāties), tad mikroklimats ir labs. Ja rezultāti ir zemi (ir grūti sastrādāties), tad jāpēta, kā veicināt kopīgo sadarbību starp darbiniekiem. Padomāt, kādi iemesli varētu būt šādiem rezultātiem, kā tiek risinātas konfliktsituācijas un kā tiek veicināta sadarbība.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 12. Cik bieži pēdējā gada laikā citi bērni ir emocionāli iespaidojuši Jūsu bērnu? Kā iestāde atbalsta cieņpilnas attiecības un pozitīvu uzvedību, kā arī analizē to pārkāpumus? Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nav iespaidojuši), tad situācija ir laba. Ja rezultāti ir augsti (bieži ir iespaidojuši), tad situācija ir jāizpēta un ir jārisina, kā arī ir vērts padomāt par to, kā šādas situācijas tiek komunicētas un izskaidrotas ģimenēm. Ja respondenti ir atbildējuši, ka nezina par šādiem gadījumiem, tad reflektēt par to, kā notiek komunikācija un šo situāciju analīze, lai ģimenes būtu lietas kursā.

13. Cik bieži pēdējā gada laikā citi bērni ir fiziski iespaidojuši Jūsu bērnu? Kā iestāde atbalsta cieņpilnas attiecības un pozitīvu uzvedību, kā arī analizē to pārkāpumus? Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nav iespaidojuši), tad situācija ir laba. Ja rezultāti ir augsti (bieži ir iespaidojuši), tad situācija ir jāizpēta un ir jārisina, kā arī ir vērts padomāt par to, kā šādas situācijas tiek komunicētas un izskaidrotas ģimenēm. Ja respondenti ir atbildējuši, ka nezina par šādiem gadījumiem, tad reflektēt par to, kā notiek komunikācija un šo situāciju analīze, lai ģimenes būtu lietas kursā.


48

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

24. Vai starp Jums un Jūsu bērna grupas skolotājiem ir cieņpilnas attiecības? Analizēt kopā ar 25. jautājumu. Kā tiek izrunātas sadarbošanās iespējas starp bērnudārzu un vecākiem, lai būtu vienota izpratne par iekšējās kārtības noteikumiem? Kas notiek, ja rodas konfliktsituācijas? Kā tās tiek risinātas? Ja rezultāti ir augsti, tad mikroklimats ir labs, var minēt arī konkrētus piemērus par to, kā tiek veidots un uzturēts mikroklimats darbā ar ģimenēm. Ja rezultāti ir zemi, padomājiet par konkrētiem gadījumiem, kā tie tika risināti, kā arī par mērķiem, lai uzlabotu attiecības. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 25. Vai Jūs apmierina vai neapmierina sadarbība ar Jūsu bērna grupas skolotājiem?

Joma: 5. Iestādes vide Kritērijs: 5.2. Fiziskā vide Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 2. Izglītības iestādes telpas atbilst izglītības programmas īstenošanai, ir funkcionālas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. 3. Izglītības iestādes teritorija ir sakopta, un tajā tiek uzturēta kārtība. 4. Izglītības iestādes apkārtnē ceļu satiksme organizēta tā, lai izglītojamie varētu justies droši.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 16. Cik lielā mērā Jūsu grupu telpu iekārtojums, funkcionalitāte un platība atbilst vajadzībām un bērnu skaitam grupā? Ja rezultāti ir augsti (atbilst vajadzībām un bērnu skaitam), tad aprakstīt to skolotāju piemērus, kuri ir izteikuši konkrētākus komentārus par telpām. Kas ir labākie komentāri par bērnudārza telpām? Ja rezultāti ir zemi (neatbilst vajadzībām un bērnu skaitam), tad pārdomāt savu analīzi par telpām un to, kāda ir bijusi uzlabojumu plānošana līdz šim. Kuri elementi ir jūsu ietekmes zonā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstīt turpmākos plānus par telpu uzturēšanu, atjaunošanu utt. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 6. Cik bieži rotaļnodarbību gatavošanā Jūs lietojat informācijas tehnoloģijas (informāciju internetā, lietotnes)?

17. Vai pirmsskolas āra teritorijā ir pārdomāta un sakārtota vide, lai Jūs justos droši par bērniem, kamēr viņi spēlējas?


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

49

Ja rezultāti ir augsti (ir pārdomāta un sakārtota vide), tad aprakstīt funkcionalitāti un piemērus no skolotājiem, kuri ir izteikuši konkrētākus komentārus par āra teritoriju. Kas ir labākie elementi āra teritorijā? Ja rezultāti ir zemi (nav pārdomāta un sakārtota vide), tad pārdomāt savu analīzi par āra teritoriju un to, kāda ir bijusi uzlabojumu plānošana līdz šim. Kuri elementi ir jūsu ietekmes zonā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstīt turpmākos plānus par āra teritorijas uzturēšanu, atjaunošanu utt.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 22. Vai Jūs apmierina vai neapmierina bērnudārza telpas - to funkcionalitāte, iekārtojums, tīrība un kārtība? Ja rezultāti ir augsti (apmierina telpas), tad aprakstīt piemērus no vecākiem, kuri ir izteikuši konkrētākus komentārus par telpām. Kas ir labākie komentāri par bērnudārza telpām? Ja rezultāti ir zemi (neapmierina telpas), tad pārdomāt savu analīzi par telpām un to, kāda ir bijusi uzlabojumu plānošana līdz šim. Kuri elementi ir jūsu ietekmes zonā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstīt turpmākos plānus par telpu uzturēšanu, atjaunošanu utt.

23. Vai Jūs apmierina vai neapmierina bērnudārza apkārtējās teritorijas (āra rotaļu laukuma u. c.) funkcionalitāte, sakoptība un kārtība? Ja rezultāti ir augsti (apmierina apkārtējā teritorija), tad aprakstīt funkcionalitāti un piemērus no vecākiem, kuri ir izteikuši konkrētākus komentārus par apkārtējo teritoriju. Kas ir labākie elementi apkārtējā teritorijā? Ja rezultāti ir zemi (neapmierina apkārtējā teritorija), tad pārdomāt savu analīzi par apkārtējo teritoriju un to, kāda ir bijusi uzlabojumu plānošana līdz šim. Kuri elementi ir jūsu ietekmes zonā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstīt turpmākos plānus par apkārtējās teritorijas uzturēšanu, atjaunošanu utt.


50

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Joma: 6. Iestādes resursi Kritērijs: 6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 1. Izglītības iestādē ir izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas; telpu iekārtojums un platība ir atbilstoša izglītības iestādes īstenojamās izglītības programmas specifikai un izglītojamo skaitam. 4. Izglītības iestāde nodrošina ar izglītības programmu specifikai un apguvei atbilstošiem mācību tehniskajiem līdzekļiem un materiāliem, iekārtām, aprīkojumu, tie ir pieejami un droši lietošanai, notiek to regulāra apkope un remonts. 5. Izglītības iestāde nodrošina ar izglītības programmas specifikai un apguvei atbilstošu mācību literatūru, papildliteratūru, uzskates līdzekļiem, didaktiskām spēlēm, digitāliem mācību līdzekļiem un resursiem, izdales materiāliem un metodiskajiem līdzekļiem pedagogu vajadzībām utt., tie ir pieejami lietošanai, tos pārskata un papildina.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 6. Cik bieži rotaļnodarbību gatavošanā Jūs lietojat informācijas tehnoloģijas (informāciju internetā, lietotnes)? Analizēt kopā ar 7. jautājumu. Cik ērti vai neērti skolotāji jūtas, strādājot ar dažādām tehnoloģijām, gatavojot savas nodarbības? Ja rezultāti ir augsti (bieži lieto), tad aprakstīt to, kā materiāltehniskie resursi atbilst izglītības programmas specifikai un apguvei. Ja rezultāti ir zemi (reti lieto vai nekad nelieto), tad reflektēt par iemesliem, kāpēc skolotāji nelieto tehnoloģijas, gatavojot nodarbības - finanšu trūkums (vispār nav tādu tehnoloģiju), prasmju trūkumus (nezina dažādas metodes vai veidus, kā lietot tehnoloģijas) vai citi iemesli? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 7. Cik bieži Jūs lietojat informācijas tehnoloģijas kopā ar bērniem rotaļnodarbību laikā (projektoru, interaktīvo tāfeli, planšetdatorus)?

16. Cik lielā mērā Jūsu grupu telpu iekārtojums, funkcionalitāte un platība atbilst vajadzībām un bērnu skaitam grupā? Ja rezultāti ir augsti (atbilst vajadzībām un bērnu skaitam), tad aprakstīt to skolotāju piemērus, kuri ir izteikuši konkrētākus komentārus par telpām. Kas ir labākie elementi bērnudārza telpās? Ja rezultāti ir zemi (neatbilst vajadzībām un bērnu skaitam), tad pārdomāt savu analīzi par telpām un to, kāda ir bijusi uzlabojumu plānošana līdz šim. Kuri elementi ir jūsu ietekmes zonā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstīt turpmākos plānus par telpu uzturēšanu, atjaunošanu utt.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

51

18. Cik labi vai vāji Jūsu grupa ir nodrošināta ar resursiem darbam pirmsskolā (darbā ar bērniem, saimnieciskiem resursiem u. c.)? Analizēt kopā ar 19. jautājumu. Ja rezultāti ir augsti (labi nodrošināta ar resursiem), tad aprakstīt, kā skolotāji mērķtiecīgi izmanto resursus, lai vadītu nodarbības. Ja rezultāti ir zemi (vāji nodrošināta ar resursiem), reflektēt par iemesliem, kāpēc nav nodrošināti, kāds ir bijis nodrošinājums līdz šim. Pārlasot atvērto jautājumu, izvērtēt, kuri elementi ir ietekmes sfērā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstīt turpmākos plānus par resursu uzturēšanu, atjaunošanu utt. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 19. Lūdzu, norādiet, kādi papildu resursi Jums ir nepieciešami.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 26. Vai bērnudārzā ir vai nav nodrošināti bērniem nepieciešamie resursi (grāmatas, radoši materiāli, attīstošas rotaļlietas, digitāli resursi)? Ja rezultāti ir augsti (resursi ir nodrošināti), tad aprakstīt, kā skolotāji mērķtiecīgi izmanto resursus, lai vadītu nodarbības. Kā notiek resursu pārskatīšana un papildināšana? Ja rezultāti ir zemi (nav nodrošināti), reflektēt par iemesliem, kāpēc nav nodrošināti, kāds ir bijis nodrošinājums līdz šim. Kuri elementi ir jūsu ietekmes zonā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstīt turpmākos plānus par resursu uzturēšanu, atjaunošanu utt.

Joma: 6. Iestādes resursi Kritērijs: 6.2. Personālresursi Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 1. Izglītības iestādē ir pedagogu profesionālās kompetences pilnveides plāns, to izpilda, analizē un aktualizē. 2. Izglītības iestādes vadība atbalsta pedagogu dalību dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās un/vai profesionālās aktivitātēs gan izglītības iestādē, gan ārpus tās. 3. Ar pedagoģisko darbību saistītajās un profesionālajās aktivitātēs iegūto pedagogi izmanto, ieviešot jauninājumus mācību priekšmeta/kursa saturā, metodikas pilnveidē u. c.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 20. Cik lielā mērā pirmsskolas vadība atbalsta (ar finansējumu, informāciju, laika plānojumu u. tml.) Jūsu profesionālo pilnveidi?


52

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Analizēt kopā ar 22. un 24. jautājumu. Kā pirmsskolā tiek veidots pedagogu profesionālās pilnveides plāns? Kā iestāde analizē un aktualizē darbinieku profesionālo pilnveidi? Vai darbinieki iesaistās, jo pašiem ir motivācija to darīt, vai vairāk pienākuma izpildei? Ja rezultāti ir augsti (lielā mērā atbalsta), tad personālresursu atbalsts ir labs. Minēt piemērus par to, kā pedagogi izmanto iegūto pieredzi, ieviešot jauninājumus mācību saturā. Ja rezultāti ir zemi (atbalsta mazā mērā), tad padomāt par specifiskiem iemesliem, kāpēc - kuri no jautājumā minētiem netiek atbalstīti? Pārskatīt respondentu atbildes uz 24. jautājumu par lietām, kuras mainītu. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šiem jautājumiem: 22. Cik bieži Jūs vērojat un analizējat citu kolēģu rotaļnodarbības un grupas aktivitātes? 24. Ja Jums būtu iespēja mainīt vienu lietu saistībā ar skolotāju profesionālo pilnveidi Jūsu pirmsskolā, ko Jūs mainītu?

21. Cik bieži Jūs ar kolēģiem pārrunājat savu pieredzi par dažādu mācību metožu, tehnoloģiju u. tml. izmantošanu rotaļnodarbībās? Ja rezultāti ir augsti (bieži pārrunā pieredzi), tad personālresursu atbalsts ir labs. Ja rezultāti ir zemi (reti pārrunā pieredzi), tad ir jāizvērtē, kādi šķēršļi ierobežo šāda veida sadarbību starp kolēģiem, uzdevumos aprakstot, kā veicināt savstarpējo sadarbību saistībā ar profesionālo pilnveidi.

23. Cik bieži Jums darbā noder profesionālās pilnveides kursos apgūtais? Ja rezultāti ir augsti (bieži noder), tad skolotāji redz pievienotu vērtību profesionālās pilnveides kursiem un iegūto pieredzi ievieš ikdienas darbā. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nenoder), tad padomāt par to, kā notiek profesionālās pilnveides kursu plānošana, kā palīdzēt skolotājiem izvēlēties tādus kursus, kas viņiem būtu visnoderīgākie, nevis tikai ķeksīša pēc. Kā veidot iegūto pieredzi vērtīgāku? Vai būtu iespējams veicināt to, ka skolotāji dalās pieredzē ar citiem iestādes darbiniekiem, lai arī citi iegūtu pieredzi un jaunas zināšanas?


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

53

Joma: 7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana Kritērijs: 7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 2. Pašvērtēšanā konstatētos izglītības iestādes sasniegumus un nepieciešamos uzlabojumus personāls zina un izmanto, plānojot turpmāko attīstību. 3. Izglītības iestādes pašvērtēšanā atbilstoši tās veidam piedalās izglītības iestādes personāls, izglītojamie, vecāki, izglītības iesetādes padome, konvents un atbalsta personāls. 7. Izglītības iestādē ir veikta iepriekšējā perioda sasniegto rezultātu analīze. 10. Izglītības iestādes attīstības plānošanā atbilstoši tās veidam piedalās izglītības iestādes personāls, izglītojamie, vecāki, izglītības iestādes padome, konvents un citas ieinteresētas puses.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 2. Nosauciet, Jūsuprāt, visvērtīgāko uzlabojumu pirmsskolā pēdējā gada laikā. Kādus uzlabojumus novērtē respondenti, vai minētās atbildes saskan ar vērtīgākajiem uzlabojumiem jūsu redzējumā? Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet tās pēc līdzīgām atbildēm. Vai ir kādas atbilžu grupas, kur vairāk minēts par kolektīva savstarpējo sadarbību? Par fizisko vidi? Par darbu ar bērniem? Kura/-as no minētajām atbildēm pozitīvi ietekmē visvairāk cilvēku (darbiniekus, bērnus, ģimenes utt.)? Kura/-as no minētajām atbildēm ietekmē tikai mazu daļu no iesaistītām pusēm? Kā veicināt to, ka uzlabojumi ir veiksmīgi komunicēti un pamatoti, lai iesaistītu procesā visus un palīdzētu veidot kopīgu vīziju par attīstības plānu?

28. Cik aktīvi pirmsskolas vadība prasa, lai visi pirmsskolas kolektīvā dalītos ar idejām tās kvalitātes uzlabošanai? Ja rezultāti ir augsti (aktīvi prasa), tad minēt piemērus, kā idejas tiek analizētas saistībā ar pašvērtēšanu un attīstības plānošanu. Ja rezultāti ir zemi (neprasa), reflektēt par to, kā šobrīd notiek pašvērtēšana un attīstības plānošana. Kā komunicē (motivē, atklāti runā utt.) par attīstību, un kā tā izskatīsies ikdienas darbā? Vai šobrīd ir lielāka pretestība vai piekrišana attīstībai - kā notiek pārrunas un diskusijas par jaunumiem, un kā vienojas par to, ar kurām pārmaiņām sākt? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 30. Cik labi Jūs zināt pirmsskolas vadītāja/-as redzējumu par pirmsskolas attīstību?


54

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

29. Cik lielā mērā Jūs jūtaties līdzatbildīgs/-a par pirmsskolas kvalitāti? Līdzatbildības sajūta palīdz ikvienam ticēt, ka katra loma ir svarīga un var atbalstīt lielāku mērķi. Ja rezultāti ir augsti (lielā mērā jūtas līdzatbildīgs), tad pašvērtēšanas un attīstības plānošanas procesi ir labi. Minēt piemērus, kā kopīgi analizēt darba kvalitāti, lai darbs būtu vērsts uz attīstību. Ja rezultāti ir zemi (mazā mērā jūtas līdzatbildīgs), tad padomāt, kāpēc darbiniekiem nav sajūtas, ka pašvērtēšana un attīstības plānošana ir viņu atbildība un ir vērts izvirzīt uzdevumus, kā vairāk iesaistīt pārējos darbiniekus, lai viņi izjustu piederību iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 17. Cik bieži vecāku ieteikumi bērnudārzā tiek ņemti vērā? Cik atvērts bērnudārzs ir vecāku ierosinājumiem un kritikai? Vai vecākiem ir iespēja piedalīties iestādes pašvērtēšanas procesā? Ja rezultāti augsti (bieži ņemti vērā), tad kā specifiski šie ieteikumi ir bijuši izmantoti iestādes pašvērtēšanas procesos? Ja rezultāti zemi (reti vai netiek ņemti vērā), kas notiek ar šiem iebildumiem vai ierosinājumiem? Ko tas liecina par vispārējo komunikāciju? Vai pastāv iespēja, ka vecāki gribētu izteikt ieteikumus, bet neuzdrošinās?

29. Cik labi vai slikti Jūs zināt vadītāja redzējumu par bērnudārza attīstību? Kāda ir komunikācija par vīziju, mērķiem un attīstības plānošanu? Ja atbildes ir augstas, tad vecāku iesaiste par bērnudārza attīstības plānošanu ir laba. Ja atbildes ir vairāk zemas, tad jāreflektē par cēloņiem, kāpēc - vai vecākiem ir iespēja piedalīties procesos un/vai uzzināt par vadītāja lēmumiem? Ja tiek komunicēts, kādā veidā, cik skaidri, cik bieži utt.?

30. Ja Jums būtu iespēja bērnudārzā uzlabot vienu lietu, kas tā būtu? Kā tiek uzklausīti un analizēti ģimeņu ieteikumi saistībā ar pašvērtēšanu un attīstības plānošanu? Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet tās pēc līdzīgām atbildēm. Izvērtējiet, kuras atbildes ir jūsu ietekmēs zonā un kuras nav. Kāpēc tās ir vai nav ietekmējamas? Kas vēl būtu nepieciešams, lai varētu uzlabot šīs lietas? Kuras no uzlabojamām lietām ir vieglas un ātras (salīdzinoši ar lielu ieguvumu, bet ar mazu ieguldījumu), un kuras no uzlabojamām lietām ir grūtas un ilgtermiņa (iespējams ar lielu ieguvumu, bet rezultāts nav uzreiz taustāms). No tām izvirzīt mērķus turpmākai attīstībai.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

55

Joma: 7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana Kritērijs: 7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 7. Izglītības iestādes vadītājs pārrauga un nodrošina labvēlīgu vidi izglītības iestādē, veicina personāla izpratni par izglītības iestādes vīziju, misiju un mērķu sasniegšanu. 12. Izglītības iestādes vadība nodrošina informācijas apmaiņu ar personālu par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi. 16. Izglītības iestādes personālam un izglītojamiem ir iespējas brīvi komunicēt ar iestādes vadību.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 14. Kuras, pēc Jūsu domām, ir šīs pirmsskolas 3 svarīgākās vērtības? Kā tiek izvirzītas iestādes vērtības? Vai kolektīvs ir vienots ap šīm vērtībām? Kā iestādes darbinieki tiek iesaistīti, un kā tiek veidota vide ap šīm vērtībām? Pārlasot respondentu atbildes, organizējiet tās pa kategorijām - vai ir vismaz viena, kuru visi respondenti ir uzrakstījuši? Ja visi respondenti ir uzrakstījuši līdzīgas vērtības, tad iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība ir stipra un kolektīvs ir vienots. Ja respondenti ir uzrakstījuši ļoti dažādas vērtības, tad varētu padomāt par uzdevumiem, kā uzlabot un saliedēt kolektīvu un veicināt izpratni par vīziju un vērtībām.

27. Vai Jūs apmierina vai neapmierina pašreizējais risinājums informācijas saņemšanai un nodošanai pirmsskolā? Lūdzu, komentējiet! Analizēt kopā ar 26. jautājumu. Aprakstīt esošo risinājumu informācijas apmaiņai pirmsskolā. Ja rezultāti ir augsti (vairāk apmierina), tad izcelt tos aspektus, kuri strādā labi. Ja rezultāti ir zemi (vairāk neapmierina), tad reflektēt par informācijas apmaiņas procesiem un izvirzīt mērķus un uzdevumus, kā uzlabot šo procesu. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 26. Kādos veidos Jums ir visērtāk saņemt informāciju no pirmsskolas vadības un kolēģiem par jaunumiem izglītības sistēmā, konkursiem, projektiem un citām aktualitātēm?


56

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

28. Cik aktīvi pirmsskolas vadība prasa, lai visi pirmsskolas kolektīvā dalītos ar idejām tās kvalitātes uzlabošanai? Vai attīstības redzējums ir viena cilvēka atbildība vai kolektīvā atbildība? Ja rezultāti ir augsti (aktīvi prasa), tad iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība ir laba - pārrauga un nodrošina labvēlīgu vidi. Var minēt piemērus, kā tas tiek nodrošināts un kā citu idejas tiek analizētas un ņemtas vērā, plānojot iestādes attīstību. Ja rezultāti ir zemi (neprasa), tad padomāt par veidiem, kā turpmāk nodrošināt labvēlīgu vidi, kur personālam ir brīvas iespējas komunicēt ar vadību.

30. Cik labi Jūs zināt pirmsskolas vadītāja/-as redzējumu par pirmsskolas attīstību? Padomāt, kā vadītāja skaidrais redzējums par pirmsskolas attīstību ietekmē to, kā citas iesaistītās puses izprot un uzticas šim redzējumam. Ja rezultāti ir augsti (labi zina vadītāja redzējumu), tad personāla izpratne par vīziju ir laba. Ja rezultāti ir zemi (slikti zina vadītāja redzējumu), tad padomāt, kuri aspekti par vadītāja lomu - vides veidošana, informācijas apmaiņa, izpratnes veicināšana - šobrīd netiek īstenoti pilnībā, kuri varētu būt uzdevumi turpmākajam darbam.

31. Cik viegli vai grūti Jums ir sastrādāties ar pirmsskolas vadītāju? Kāda ir vadītāja loma iestādē, un vai vadītājs veido labvēlīgu vidi, kur ir dotas brīvas iespējas komunicēt ar vadību? Ja rezultāti ir augsti (viegli sastrādāties), tad var minēt konkrētus piemērus, kā vide tiek veidota, aprakstīt, kā tiek nodrošināta informācijas apmaiņa un iespējas komunicēt. Ja rezultāti ir zemi (grūti sastrādāties), tad padomāt par gadījumiem, kad sadarbība nav bijusi veiksmīga un identificēt, kādi bija lielākie šķēršļi - komunikācija, dažādu viedokļu uzklausīšana, atklātība u. c.

33. Aprakstiet, kā tiek pieņemti svarīgi lēmumi, kad vadītājam un darbiniekiem ir atšķirīgi viedokļi. Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet līdzīgās atbildes. Vai ir bijuši gadījumi, kad nespējāt pieņemt nepopulārus lēmumus? Vai ir bijuši gadījumi, kad darbinieki jūt, ka lēmumi ir bijuši netaisnīgi? Kā pamatojāt savu viedokli un lēmumu šādās situācijās? Kāds bija rezultāts? Kā varētu pieņemt lēmumus, lai citi arī izprastu iemeslus un to pamatojumu?


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

57

Joma: 7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana Kritērijs: 7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Aptaujā iekļautie kvalitātes rādītāji 4. Izglītības iestāde iesaistās reģionālos, valsts un starptautiskos projektos, veicinot izglītības iestādes atpazīstamību un prestižu. 5. Izglītības iestāde sadarbojas ar citām izglītības iestādēm. 6. Izglītības iestādes vadība profesionāli un kvalitatīvi pilda uzticētos pienākumus, veiksmīgi sadarbojas gan savā starpā, gan ar izglītības iestādes personālu, izglītojamiem, viņu vecākiem un citām ieinteresētajām pusēm.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 32. Cik bieži Jums ir iespēja sadarboties, apmainīties pieredzē ar citu pirmsskolas skolotājiem? Aprakstīt to, kā notiek sadarbība ar ārējiem partneriem un aktīva piedalīšanās dažādu veidu pasākumos. Kā izveidotie kontakti ar citām pirmsskolām noder skolotāju līmenī. Ja rezultāti ir augsti (ir bieži iespēja), tad sadarbība ar citām institūcijām ir stipra. Var minēt piemērus par sadarbību ar ārējiem partneriem. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nav iespēja), tad padomāt par iemesliem, kāpēc šāda sadarbība nav bijusi veicināta - kādi šķēršļi attur no pieredzes apmaiņas ar citiem bērnudārziem? Izvirzīt kā uzdevumus turpmākam darbam.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 1. Vai Jūs ieteiktu vai neieteiktu šo bērnudārzu citiem vecākiem? Analizēt kopā ar 2. jautājumu. Domājot par iestādes atpazīstamību un prestižu, aprakstīt, kā iestāde apzinās un palīdz veicināt savas iestādes tēlu sabiedrībā. Ja rezultāti ir augsti (ieteiktu šo bērnudārzu), tad padomāt par tiem iemesliem, kā iestādes tēls un vērtības ietekmē šo pozitīvo viedokli. Ja rezultāti ir zemi (neieteiktu šo bērnudārzu), tad izvērtēt, kādi ir trūkumi, kā palīdzēt ģimenēm apzināt iestādes vērtības un veicināt iestādes atpazīstamību un prestižu. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 2. Kāpēc Jūs izvēlējāties savu bērnu laist tieši šajā bērnudārzā?


Palīgmateriāls vadītāju kompetenču izvērtējumam


60

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Attiecību veidošana un uzturēšana Spēja veidot un uzturēt pozitīvas attiecības vai kontaktus ar cilvēkiem (savā iestādē un ārpus tās), kas palīdz vai nākotnē varētu palīdzēt ar darbu saistīto mērķu sasniegšanai.

Kompetences galvenie punkti Komunikācijas un sadarbības tīklu veidošana Ilgtermiņa, stratēģiska plānošana, veidojot attiecības un interešu jomas Sadarbība ar ārējiem partneriem Formālas un neformālas darba grupas (no visām iesaistītajām pusēm) Savstarpējā komunikācija un sadarbība, viedokļu apmaiņa, dalīšanās un risināšana Aktīva piedalīšanās konferencēs, sanāksmēs, darba grupās, komisijās, semināros, projektos utt.

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 11. Cik bieži Jūs ar katru savas grupas bērna ģimeni pārrunājat, kā viņi varētu palīdzēt savam bērnam zināšanu un prasmju apguvē? Analizēt kopā ar 12. jautājumu un 25. jautājumu ģimenes aptaujā. Vai pirmsskolā ir vienota, stratēģiska pieeja tam, kā skolotājiem sadarboties ar ģimenēm? Vai skolotāji ir proaktīvi šī procesa vadītāji? Ja bieži pārrunā un ir līdzīga pieeja, tad attiecību veidošana un uzturēšana ir laba. Ja pārrunā dažādos līmeņos un nav līdzīga pieeja, vai būtu efektīvāka sadarbība, ja vienotos par pieeju? Cik apmierināti ir vecāki? Ja skolotāji komunicē, bet vecāki nav apmierināti ar sadarbību, tad jāpēta, kā uzlabot sadarbību, lai abas puses būtu apmierinātas. Ja vecāki ir apmierināti un pārrunā (rezultāti visiem jautājumiem augsti), tad individuālā komunikācija ar vecākiem par bērniem ir laba. Analizēt kopā: 12. Cik bieži visiem pirmsskolas skolotājiem ir līdzīga pieeja sadarbībai un komunikācijai ar vecākiem? 25. Vai Jūs apmierina vai neapmierina sadarbība ar Jūsu bērna grupas skolotājiem? (Ģimenes aptaujā)

13. Lūdzu, nosauciet vienu lietu par Jūsu sadarbību ar bērnu ģimenēm, ar kuru Jūs lepojaties. Izmantojiet skolotāju piemērus kā pierādījumus labai attiecību veidošanai un uzturēšanai, kā arī dalieties ar kolektīvu šajā pieredzē, ierosinot jaunas idejas kolēģiem par sadarbību ar ģimenēm.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

61

15. Cik viegli vai grūti Jums ir sastrādāties ar citiem pirmsskolas darbiniekiem? Ja rezultāti ir augsti (ir viegli sastrādāties), tad to ir vērts uzsvērt, pie reizes saprotot, kādi tam ir cēloņi un kā tos noturēt. Ja rezultāti ir zemi (ir grūti sastrādāties), tad jāpēta, kā veicināt kopīgo sadarbību starp darbiniekiem. Padomājiet, kādi iemesli varētu būt šiem rezultātiem, kā tiek risinātas konfliktsituācijas un kā tiek veicināta sadarbība. Vai izpalīdzīgus cilvēkus jūsu pirmsskolā ciena? Vai tiem “uzkrauj” arvien vairāk darbu?

27. Vai Jūs apmierina vai neapmierina pašreizējais risinājums informācijas saņemšanai un nodošanai pirmsskolā? Lūdzu, komentējiet! Analizēt kopā ar 25. un 26. jautājumu. Aprakstiet esošo risinājumu informācijas apmaiņai pirmsskolā. Ja rezultāti ir augsti (vairāk apmierina), tad izceliet tos aspektus, kuri strādā labi. Ja rezultāti ir zemi (vairāk neapmierina), tad reflektējiet par informācijas apmaiņas procesiem un izvirziet mērķus un uzdevumus, kā uzlabot šo procesu. Analizēt kopā: 25.Vai Jūs apmierina vai neapmierina pašreizējais risinājums informācijas saņemšanai un nodošanai pirmsskolā? Lūdzu, komentējiet! 26. Kādos veidos Jums ir visērtāk saņemt informāciju no pirmsskolas vadības un kolēģiem par jaunumiem izglītības sistēmā, konkursiem, projektiem un citām aktualitātēm?

31. Cik viegli vai grūti Jums ir sastrādāties ar pirmsskolas vadītāju? Padomājiet gan par formāliem, gan neformāliem sadarbības piemēriem. Ja rezultāti ir augsti (viegli sastrādāties), tad miniet piemērus, kur sadarbība ar pirmsskolas darbiniekiem ir devusi lielāku gandarījumu, vai sajūtu, ka sadarbība devusi augstākus rezultātus. Ja rezultāti ir zemāki (grūti sastrādāties), tad padomājiet par sadarbības aspektiem - komunikācija, ieklausīšanās, atklātība, iesaistīšana procesos u. c. — kuri, jūsuprāt, ir jūsu stiprās un vājās puses kā vadītājam, kā arī par īpašiem piemēriem, kur sadarbība nebija tik veiksmīga.

32. Cik bieži Jums ir iespēja sadarboties, apmainīties pieredzē ar citu pirmsskolu skolotājiem? Aprakstīt to, kā notiek sadarbība ar ārējiem partneriem un aktīva piedalīšanās dažādu veidu pasākumos. Kā jūsu izveidotie kontakti ar citām pirmsskolām noder arī skolotāju līmenī. Ja rezultāti ir augsti (bieži ir iespēja), tad šie kompetences aspekti ir stipri. Varat minēt konkrētus piemērus par sadarbību ar ārējiem partneriem. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nav iespēja), tad padomājiet par iemesliem, kāpēc šāda sadarbība nav bijusi veicināta - kādi šķēršļi attur no pieredzes apmaiņas ar citām skolām?


62

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 6. Kādos veidos Jums ir visērtāk saņemt informāciju no bērnudārza? Analizēt kopā ar 7. jautājumu. Aprakstiet esošo saziņu ar vecākiem. Vai vecāku visaugstāk atzīmētie veidi ir tie, kā esat informējuši līdz šim, vai vecāki piedāvā jaunus veidus? Ņemot vērā vecāku ieteikumus, piedāvājiet tālākos soļus komunikācijai ar vecākiem. Analizēt kopā: 7. Kā padarīt bērnudārza sistēmu saziņai ar vecākiem Jums ērtāku?

15. Cik bieži Jūs izsakāt iebildumus vai ierosinājumus skolotājiem vai bērnudārza vadībai? Analizēt kopā ar 16. un 17.jautājumu. Cik atvērts ir bērnudārzs vecāku ierosinājumiem un kritikai? Vai vecākiem šķiet, ka viņi tiek uzskatīti kā līdzvērtīgi partneri bērna audzināšanā? Ja rezultāti ir augsti (bieži izsaka iebildumus vai ierosinājumus) un ir augsti arī 16. jautājumā, kādi iemesli bijuši tam, ka mainījusies attieksme? Ja rezultāti ir augsti (bieži izsaka viedokli), bet 17. jautājumā zemi (netiek ņemti vērā), kas notiek ar šiem iebildumiem vai ierosinājumiem? Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad izsaka iebildumus vai ierosinājumus), ko tas liecina par vispārējo komunikāciju? Vai pastāv iespēja, ka vecāki gribētu izteikt, bet neuzdrošinās? Analizēt kopā: 16. Vai un kā ir mainījusies attieksme pret Jūsu bērnu no skolotājiem un vadības, pēc tam, kad Jūs bērnudārzam esat izteicis/izteikusi iebildumus vai ierosinājumus? 17. Cik bieži vecāku ieteikumi bērnudārzā tiek ņemti vērā?

18. Cik bieži pēdējā gada laikā Jūs esat apmeklējis/-usi sava bērna bērnudārza organizētos pasākumus? Analizēt kopā ar 19. jautājumu. Kā attiecības ar vecākiem tiek veidotas un uzturētas klātienē? Ja rezultāti ir augsti (bieži apmeklē, un pasākumi organizēti pieņemamā laikā), tad pasākumu organizēšana un vecāku iesaiste ir laba. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad neapmeklē, un pasākumi netiek organizēti pieņemamā laikā), tad būtu jāpadomā par alternatīviem variantiem, kad veidot pasākumus. Analizēt kopā: 19. Cik bieži skolotāju un vecāku tikšanās tiek organizētas Jums pieņemamā laikā?

24. Vai starp Jums un Jūsu bērna grupas skolotājiem ir cieņpilnas attiecības? Analizēt kopā ar 25. jautājumu. Kā notiek ikdienas komunikācija un sadarbība starp bērnudārzu un vecākiem? Kas notiek, ja rodas konfliktsituācija? Kā tās tiek risinātas? Ja rezultāti ir augsti, tad sadarbība un attiecības ir stipras, var pieminēt arī konkrētus piemērus par to, kā tiek strādāts, lai veidotu un uzturētu šīs attiecības ar ģimenēm. Ja rezultāti ir zemi, padomājiet par konkrētiem gadījumiem un to kā tie tika risināti, padomājiet arī par iemesliem un to, kā uzlabot attiecības. Analizēt kopā: 25. Vai Jūs apmierina vai neapmierina sadarbība ar Jūsu bērna grupas skolotājiem?


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

63

29. Cik labi vai slikti Jūs zināt bērnudārza vadītāja redzējumu par bērnudārza attīstību? Kāda ir komunikācija par vīziju, mērķiem un stratēģisko plānošanu? Vai tā ir regulāra, vieglā un saprotamā valodā? Ja atbildes ir augstas, tad komunikācija par bērnudārza attīstību ir laba. Ja atbildes ir vairāk zemas, tad jāreflektē par cēloņiem, kāpēc - vai redzējums tiek komunicēts vispār? Ja tiek komunicēts, kādā veidā - cik skaidri, cik bieži utt.?

Papildu datu avoti pierādījumiem Aptaujas (kādas, cik bieži, kādi respondenti) Ārējie partneri (kādi, ar kādu mērķi) Mērķtiecīgas pārrunas (cik bieži, ar ko) Sapulces, darba grupas, metodiskās komisijas Stundu vērošanas plāns Vecāku sapulces (biežums, saturs, apmeklējums) Pasākumi vecākiem, skolotājiem u. c. Piedalīšanās konferencēs, sanāksmēs, darba grupās, komisijās, semināros, projektos utt.


64

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Darbinieku motivēšana un attīstīšana Darbinieku attīstības veicināšana, nodrošinot atbalstošu vidi darbinieku motivācijas stiprināšanai, snieguma pilnveidošanai un profesionālās izaugsmes vecināšanai.

Kompetences galvenie punkti Ilgtermiņa, stratēģiska personālresursu attīstības plāna veidošana Pastāvīgas attīstības un mācīšanās sistēmas Analizē darbinieku noskaņojumu un motivācijas līmeni Pozitīvas personāla savstarpējās attiecības Nodrošina personālu ar resursiem mācībām un attīstībai Mērķtiecīgi sniedz darbiniekiem atgriezenisko saiti

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 1. Vai Jūs lepojaties ar to, ka strādājat tieši šajā pirmsskolā? Ja rezultāti šim jautājumam ir augsti (vairāk lepojas), tad padomāt par konkrētiem iemesliem, kāpēc lepojas ar šo pirmsskolu - kolēģi, skolēni, ģimenes, mērķi, vīzija u. c. Ja rezultāti ir zemi (vairāk nelepojas), tad padomāt par piemēriem - kāpēc. Vai kolektīvs ir gana saliedēts, vai ir pozitīvas attiecības ar bērniem un viņu ģimenēm, vai ir skaidra iestādes vīzija par kvalitatīvu izglītību, vai darbiniekiem ir iespējas sevi attīstīt utt.? Kas motivē darbiniekus strādāt šajā pirmsskolā? Cik labi jūs zināt darbinieku noskaņojumu un motivācijas līmeni? Kā darbinieku attīstības iespējas un vide tiek ņemti vērā, plānojot pirmsskolas stratēģiju? Šo jautājumu atbildes var salīdzināt ar datiem par darbinieku piesaisti un noturēšanu.

3. Cik bieži Jūs saņemat argumentētu izvērtējumu no pirmsskolas vadības par Jūsu darba kvalitāti? 4. Lūdzu, nosauciet piemēru Jūsu darba izvērtējumam no pirmsskolas vadības, kas ir bijis vērtīgs Jūsu izaugsmei? Aprakstiet, kāds ir jūsu personāla attīstības plāns, un miniet skolotāju rakstītos piemērus, kuri atbilst jūsu plānotajam un viņiem ir bijuši vērtīgi. Ja rezultāti ir augsti (bieži saņem argumentētu izvērtējumu), aprakstiet arī izvērtējuma ietekmi uz darbu vispār. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad saņem argumentētu izvērtējumu), reflektējiet, kāpēc šāds izvērtējums nenotiek biežāk, kādi šķēršļi attur no tā (zināšanu trūkums, laika trūkums u. c.). Padomājiet par izvērtējuma mērķtiecīgumu un to, kā padarīt sistēmas patstāvīgākas, lai darbinieki uzņemtos lielāku atbildību par pašmācības un attīstības iespējām.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

65

34. Aprakstiet, kā Jūsu pirmsskolā tiek novērtēti darbinieku sasniegumi un centība. Skolotāju atbildēs meklējiet pierādījumus jūsu paveiktajam. Vai darbinieki ir ievērojuši vienas un tās pašas lietas, vai atbildēs ir dažādība? Kāpēc tā varētu būt? Vai ir kaut kas, ko centāties ieviest, bet darbinieku atbildēs tas neparādās vai parādās maz?

20. Cik lielā mērā pirmsskolas vadība atbalsta (ar finansējumu, informāciju, laika plānojumu u. tml.) Jūsu profesionālo pilnveidi? Analizēt kopā ar 22. un 24. jautājumu. Kā tiek veidota skolotāju mācīšanās sistēma un nodrošināti mācīšanās resursi? Kāda ir iestādes vīzija par darbinieku profesionālo pilnveidi? Vai darbinieki iesaistās, jo pašiem ir motivācija to darīt, vai vairāk pienākuma dēļ? Ja rezultāti ir augsti (lielā mērā atbalsta), tad vadības loma profesionālajā pilnveidē ir laba. Miniet piemērus par to, kā notiek darbinieku savstarpējā sadarbība. Ja rezultāti ir zemi (mazā mērā atbalsta), tad padomājiet par specifiskiem iemesliem, kāpēc kuri no atbalsta veidiem varētu pietrūkt? Pārskatiet respondentu atbildes uz 24. jautājumu par lietām, kuras vēlētos uzlabot — tās var kalpot kā iniciatīva tālākiem plāniem. Analizēt kopā: 22. Cik bieži Jūs vērojat un analizējat citu kolēģu rotaļnodarbības un grupas aktivitātes? 24. Ja Jums būtu iespēja mainīt vienu lietu saistībā ar skolotāju profesionālo pilnveidi Jūsu pirmsskolā, ko Jūs mainītu?

29. Cik lielā mērā Jūs jūtaties līdzatbildīgs/-a par pirmsskolas kvalitāti? Motivēti darbinieki mēdz iesaistīties un līdzdarboties vairāk, tāpat iespēja līdzdarboties un iesaistīties motivē ambiciozus darbiniekus. Ja rezultāti ir augsti (lielā mērā jūtas līdzatbildīgi), tad pirmsskolas organizācijas kultūra ir stipra. Var minēt piemērus par to, kā tiek sadalīta atbildība, kā uzņemas pienākumus un atbildību. Ja rezultāti ir zemi (nejūtas līdzatbildīgi), padomāt par darbinieku piederības sajūtu un motivāciju darīt vairāk, nekā tikai aprakstīts darba pienākumos. Vai darbiniekiem ir dota iespēja uzņemties atbildību, un vai viņi vēlas pozitīvi ietekmēt pirmsskolas kvalitāti?

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 11. Cik droši Jūs jūtaties par savu bērnu, kamēr viņš atrodas bērnudārzā? Analizēt kopā ar 14. jautājumu. Drošība ir viens no būtiskākajiem kritērijiem. Analizēt šos jautājumus no perspektīvas, kā darbinieku motivācija un attīstīšana ietekmē vispārējo drošību iestādē. Kāds ir darbinieku noskaņojums - vai tas var ietekmēt vecāku sajūtas par bērna drošību? Ja ir zemāki rezultāti, kaut vai tikai pāris atbildes, tas ir sarkanais signāls - šis ir jāizpēta, un situācija ir jārisina. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 14. Cik bieži pēdējā laikā kāds no skolotājiem ir emocionāli iespaidojis Jūsu bērnu?


66

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

24. Vai starp Jums un Jūsu bērna grupas skolotājiem ir cieņpilnas attiecības? Analizēt kopā ar 25. jautājumu un 15. jautājumu skolotāju aptaujā. Analizēt, kā cieņpilnas attiecības ietekmē ilgtermiņa plāna veidošanu. Kāda ir iestādes organizācijas kultūra un vīzija par attiecībām ar vecākiem? Kā atbalstīt iestādes darbiniekus veidot stiprākas un pozitīvākas attiecības ar bērnu ģimenēm? Ja ir augsti rezultāti (ir cieņpilnas attiecības), tad darbinieku motivācija un attīstība ir laba, var pieminēt piemērus, kā analizē noskaņojumu un motivācijas līmeni. Padomāt arī par piemēriem, kā personāla pozitīvās savstarpējās attiecības ietekmē attiecības ar ģimenēm, kādas sistēmas ir izstrādātas, lai veicinātu pozitīvās attiecības. Ja ir zemi rezultāti (vairāk nav cieņpilnas attiecības), tad būtu jāpadomā par konkrētiem piemēriem un cēloņiem - kāpēc. Vai būtu iespēja nodrošināt lielāku atbalstu skolotājiem attiecību veidošanā ar ģimenēm? Vai atgriezeniskā saite tiek mērķtiecīgi izmantota? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šiem jautājumiem: 25. Vai Jūs apmierina vai neapmierina sadarbība ar Jūsu bērna grupas skolotājiem? 15. Cik viegli vai grūti Jums ir sastrādāties ar citiem pirmsskolas darbiniekiem? (Skolotāju aptaujā)

Papildu datu avoti pierādījumiem Dati par jaunu darbinieku piesaisti un esošo noturēšanu Skolotāju aptaujas rezultāti un secinājumi Skolotāju tālākizglītības plāns Mācīšanās sistēmas apraksti Stundu vērošana (cik bieži, kā notiek refleksija) Kā vadība seko līdzi organizācijas iekšējai kultūrai Attieksme pret pārmaiņām Individuālās pārrunas par izaugsmi un mērķiem Skolotāju sadarbība: kopīgā plānošana, materiālu veidošana, dalība dažādos projektos


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

67

Komandas vadīšana Vēlme un spēja uzņemties līdera lomu, organizēt komandas darbu, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu. Spēja veidot pozitīvas attiecības starp komandas dalībniekiem, rūpēties par komandu un motivēt to kopīgo mērķu sasniegšanai.

Kompetences galvenie punkti Iestādes tēla veidošana un uzturēšana Stipra komandas identitāte (vērtības) Pārstāv komandas un iestādes reputāciju Uzņemas pilnu atbildību par personāla un vadības komandas darba rezultātiem Veicina savstarpējo sadarbību, patstāvību un iniciatīvu no personāla Komunicē par lēmumu pieņemšanu, izskaidro sarežģītas idejas un plānus Atrisina personāla iekšējos konfliktus un saglabā cieņpilnas attiecības

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 3. Cik bieži Jūs saņemat argumentētu izvērtējumu no pirmsskolas vadības par Jūsu darba kvalitāti? Analizēt kopā ar 4. un 34. jautājumu. Padomājiet par to, kā argumentēti izvērtējumi var ietekmēt stipru komandas sajūtu, celt darbinieku motivāciju, redzot, kā vadītājam rūp viņa darbs, vadītājs iedziļinās un argumentē. Ja rezultāti ir augsti (bieži saņem), tad sadarbība un komunikācija ir stipras. Miniet piemērus tādiem izvērtējumiem, kuri darbiniekiem bijuši vērtīgi, kā tie ir uzlabojuši kvalitāti pēc tam. Izdariet secinājumus sev, kā jūs turpmāk varētu attīstīt darba kvalitātes izvērtēšanu. Analizēt kopā: 4. Lūdzu, nosauciet piemēru Jūsu darba izvērtējumam no pirmsskolas vadības, kas ir bijis vērtīgs Jūsu izaugsmei? 34. Aprakstiet, kā Jūsu pirmsskolā tiek novērtēti darbinieku sasniegumi un centība.


68

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

21. Cik bieži Jūs ar kolēģiem pārrunājat savu pieredzi par dažādu mācību metožu, tehnoloģiju u. tml. izmantošanu rotaļnodarbībās? Analizēt kopā ar 15. un 22. jautājumu. Ja rezultāti ir augsti (bieži pārrunā pieredzi), tad komandas identitāte ir stipra un ir laba sadarbība. Ja rezultāti ir zemi (reti pārrunā pieredzi), tad ir jāizvērtē, kādi šķēršļi ierobežo šāda veida sadarbību starp kolēģiem, uzdevumos aprakstot, kā veicināt savstarpējo sadarbību un komandas identitāti. Analizēt kopā: 15. Cik viegli vai grūti Jums ir sastrādāties ar citiem pirmsskolas darbiniekiem? 22. Cik bieži Jūs vērojat un analizējat citu kolēģu rotaļnodarbības un grupas aktivitātes?

31. Cik viegli vai grūti Jums ir sastrādāties ar pirmsskolas vadītāju? Analizēt kopā ar 1., 27. un 33. jautājumu. Kāda ir vadītāja loma iestādē, un vai vadītājs pārstāv visu iesaistīto pušu intereses? Ja rezultāti ir augsti (viegli sastrādāties), tad var minēt konkrētus piemērus, kur sadarbība ir bijusi īpaši veiksmīga, aprakstīt, kā tiek uzturētas cieņpilnas attiecības. Ja rezultāti ir zemi (grūti sastrādāties), tad padomājiet par gadījumiem, kad sadarbība nav bijusi veiksmīga un identificējiet, kādi bija lielākie šķēršļi - komunikācija, dažādu viedokļu uzklausīšana, atklātība u. c. Analizēt kopā: 1. Vai Jūs lepojaties ar to, ka strādājat tieši šajā pirmsskolā? 27. Vai Jūs apmierina vai neapmierina pašreizējais risinājums informācijas saņemšanai un nodošanai pirmsskolā? Lūdzu, komentējiet! 33. Aprakstiet, kā tiek pieņemti svarīgi lēmumi, kad vadītājam un darbiniekiem ir atšķirīgi viedokļi.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 1. Vai Jūs ieteiktu vai neieteiktu šo bērnudārzu citiem vecākiem? Analizēt kopā ar 2. jautājumu. Kāds ir pirmsskolas vispārējais tēls, lai ģimenes gribētu stāstīt citiem un lepoties, ka viņu bērns iet šajā pirmsskolā? Miniet piemērus par to, kā iestādes vērtības tiek ieviestas ikdienas darbā, kā tās atspoguļojas vispārējā iestādes tēla veidošanā un uzturēšanā, kā arī iestādes darbinieku lomā pārstāvēt iestādi pozitīvā veidā. Ja rezultāti ir augsti (ieteiktu bērnudārzu), tad var padomāt par iemesliem, kuri pamatotu šo jautājumu - kāpēc ieteiktu? Ja rezultāti ir zemi (neieteiktu bērnudārzu), tad var padomāt par iemesliem - kāpēc neieteiktu? Izvirzīt uzdevumus, kā uzlabot sajūtu par iestādes tēlu un kā panākt, lai vecāki gribētu iesaistīties vairāk. Analizēt kopā: 2. Kāpēc Jūs izvēlējāties savu bērnu laist tieši šajā bērnudārzā?


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

69

11. Cik droši Jūs jūtaties par savu bērnu, kamēr viņš atrodas bērnudārzā? Analizēt kopā ar 14. jautājumu. Kā tiek risinātas konfliktsituācijas un kā vadītājs ir uzņēmies atbildību par darbinieku darba rezultātiem? Ja rezultāti ir augsti (jūtas droši), tad drošības sajūta var būt piemērs iestādes tēla uzturēšanai, stiprai komandas identitātei un labai savstarpējai sadarbībai. Ja rezultāti ir zemi (nejūtas droši), tad padomājiet par vadītāja lomu, risinot konfliktsituācijas, vai ir bijušas kādas ārkārtējas situācijas, kuras ietekmē reputāciju un darba rezultātus. Analizēt kopā: 14. Cik bieži pēdējā gada laikā kāds no skolotājiem ir emocionāli iespaidojis Jūsu bērnu?

25. Vai Jūs apmierina vai neapmierina sadarbība ar Jūsu bērna grupas skolotājiem? Analizēt kopā ar 24. jautājumu. Ja rezultāti ir augsti (apmierina sadarbība), tad komandas darbs ir labs. Minēt sadarbības piemērus, kur sadarbība ar ģimenēm ir bijusi īpaši veiksmīga. Ja rezultāti ir zemi (neapmierina sadarbība), padomājiet par to, kā tiek veicināta savstarpēja sadarbība un kā tiek risinātas konfliktsituācijas. Vai konfliktsituāciju risināšanā kā komanda iesaistās arī citi skolotāji un darbinieki? Analizēt kopā: 24. Vai starp Jums un Jūsu bērna grupas skolotājiem ir cieņpilnas attiecības?

Papildu datu avoti pierādījumiem Komandas veidošanas pasākumi Metodes vai citi piemēri, kā/kad notiek sadarbība darba ietvaros Sistēmas, kā var piedalīties lēmumu pieņemšanā, dalīties pieredzē Kā notiek nodarbību vērošanas analīze Kā tiek risinātas konfliktsituācijas Kā kopīgi atzīmē uzvaras un mērķu sasniegšanu


70

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Organizācijas vērtību apzināšanās Izpratne par izglītības iestādes kultūru un vērtībām, kā arī politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kas palīdz sasniegt rezultātus.

Kompetences galvenie punkti Izpratne par sociālo un ekonomisko kontekstu, kādā izglītības iestāde darbojas Apzinās iespējamās pārmaiņas, kas varētu ietekmēt izglītības iestādi Veido un balstās uz izglītības iestādes kultūru kā pamatu sekmīgai pirmsskolai Izprot izglītības iestādes ilgtermiņa mērķus Lai sasniegtu mērķus, iegūst informāciju no dažādiem avotiem

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 14. Kuras, pēc Jūsu domām, ir šīs pirmsskolas 3 svarīgākās vērtības? Analizēt kopā ar 1. jautājumu. Kā tiek izvirzītas iestādes vērtības? Vai kolektīvs ir vienots ap šīm vērtībām? Kā iestādes darbinieki tiek iesaistīti un uzklausīti, domājot par šīm vērtībām? Pārlasot respondentu atbildes, organizējiet tās pa kategorijām - vai ir vismaz viena, kuru visi respondenti ir uzrakstījuši? Ja visi respondenti ir uzrakstījuši līdzīgas vērtības, tad organizācijas vērtību apzināšanās ir stipra un kolektīvs ir vienots. Ja respondenti ir uzrakstījuši ļoti dažādas vērtības, tad organizācijas vērtību apzināšanās nav stipra un varētu padomāt par uzdevumiem, kā uzlabot un saliedēt kolektīvu ap vienotām vērtībām. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 1. Vai Jūs lepojaties ar to, ka strādājat tieši šajā pirmsskolā?

33. Aprakstiet, kā tiek pieņemti svarīgi lēmumi, kad vadītājam un darbiniekiem ir atšķirīgi viedokļi. Kā iestādes vērtības ietekmē, atbalsta un uztur veiksmīgu sadarbību starp vadītāju un darbiniekiem? Kā vadītājs pats demonstrē šīs vērtības situācijās, kad ir atšķirīgi viedokļi un varētu rasties konflikts? Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet līdzīgas atbildes. Izvērtējiet, ja respondentu atbildes ir vairāk pozitīvas — vadītājs uzklausa viedokļus, analizē situāciju kopīgi, velta laiku, izskaidrojot un pamatojot lēmumus utt., tad iestādes kultūra ir vienota un darbojas ap kopīgām vērtībām. Ja respondentu atbildes ir vairāk negatīvas - min vairākas konfliktsituācijas, izsaka bažas vai neapmierinātību par situācijām, tad jāizvērtē, kādi ir bijuši gadījumi un kā tie tika risināti. Vai iestādes vērtības un ilgtermiņa mērķu apzināšanās varētu palīdzēt vieglāk risināt šādas situācijas?


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

71

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 1. Vai Jūs ieteiktu vai neieteiktu šo bērnudārzu citiem vecākiem? Analizēt kopā ar 2. jautājumu. Domājot par iestādes vērtībām un to, kā izglītības joma attīstās kopumā, aprakstiet, kā iestāde apzinās pārmaiņas un palīdz veicināt šo izpratni bērnu ģimenēm. Ja rezultāti ir augsti (ieteiktu šo bērnudārzu), tad padomājiet par tiem iemesliem, kā iestādes vērtības un mērķtiecīgs skats uz nākotni ietekmē šo pozitīvo viedokli. Kā tiek ņemts vērā sociālais un ekonomiskais konteksts, lai atbalstītu ģimenes izprast izglītības lomu sabiedrībā vispār. Ja rezultāti ir zemi (neieteiktu šo bērnudārzu), tad izvērtējiet, kādi ir trūkumi, kā palīdzēt ģimenēm apzināt iestādes vērtības, kā notiek komunikācija un iesaiste, ņemot vērā dažādos sociālos un ekonomiskos kontekstus, kas palīdz ģimenēm justies līdzvērtīgām izglītības procesā. Analizēt kopā: 2. Kāpēc Jūs izvēlējāties savu bērnu laist tieši šajā bērnudārzā?

Papildu datu avoti pierādījumiem Iestādes darbība atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem Iestādes darbība atbilstoši iekšējiem normatīvajiem aktiem Kā iepazīstas ar izmaiņām un jaunumiem izglītībā Kā veicina citu izpratni par izmaiņām un jaunumiem izglītībā (piem., velta laiku jautājumiem, diskusijām skolotāju starpā) Kā notiek organizācijas kultūras veidošana un nostiprināšana: kopīgi pasākumi, citas iespējas


72

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Orientācija uz attīstību Apzināti analizē personīgās stiprās un vājās puses, lai noteiktu attīstības vajadzības un uzlabotu personīgo un iestādes sniegumu. Īsteno attīstības vajadzības, pamatojoties ne tikai uz darba devēja iniciatīvu, bet arī pašmācības ceļā.

Kompetences galvenie punkti Skaidri personiskie attīstības mērķi Nepārtraukti redz un izmanto iespējas attīstīties un iegūt jaunas prasmes un zināšanas, savās spēcīgajās un arī citās jomās Veicina personāla attīstību iestādes mērķu sasniegšanai Ievieš jaunas metodes un zināšanas ikdienas praksē Atbalsta jēgpilnu dalību profesionālās kompetences pilnveides pasākumos Analizē savu darbību un lūdz citiem par viņu sniegt atgriezenisko saiti

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 24. Ja Jums būtu iespēja mainīt vienu lietu saistībā ar skolotāju profesionālo pilnveidi Jūsu pirmsskolā, ko Jūs mainītu? Analizēt kopā ar 8. un 20. jautājumu. Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet līdzīgās atbildes. Vai minētās izmaiņas ir saistītas ar saturu, metodēm vai citiem profesionālās pilnveides aspektiem? Vai piedāvātās izmaiņas ir par finansējumu, informāciju, laika plānošanu u. tml.? Reflektējiet par to, kā tiek plānoti profesionālās pilnveides pasākumi iestādē un kā darbiniekus var atbalstīt pieņemt mērķtiecīgākus un apzinātākus lēmumus par sev vajadzīgo profesionālo pilnveidi. Analizēt kopā: 8. Lūdzu, nosauciet kādu vērtīgu metodi darbā ar bērniem, kuru esat ieviesis/-usi pēdējā gada laikā! 20. Cik lielā mērā pirmsskolas vadība atbalsta (ar finansējumu, informāciju, laika plānojumu u. tml.) Jūsu profesionālo pilnveidi?


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

73

28. Cik aktīvi pirmsskolas vadība prasa, lai visi pirmsskolas kolektīvā dalītos ar idejām tās kvalitātes uzlabošanai? Analizēt kopā ar 29. jautājumu. Vai attīstības redzējums ir viena cilvēka atbildība vai kolektīvā atbildība? Ja rezultāti ir augsti (aktīvi prasa), tad orientācija uz attīstību ir atvērta un vadība iesaista arī citus. Var minēt piemērus, kā tas tiek nodrošināts un kā citu idejas tiek analizētas un ņemtas vērā, plānojot iestādes attīstību. Ja rezultāti ir zemi (neprasa), tad padomāt par organizācijas kultūru un salīdzināt ar atbildēm no 29. jautājuma par līdzatbildību. Kā tiek veidota līdzatbildības kultūra, kā var vairāk iesaistīt kolektīvu, lai dalītos ar idejām, domājot ar iestādes attīstību? Analizēt kopā: 29. Cik lielā mērā Jūs jūtaties līdzatbildīgs/-a par pirmsskolas kvalitāti?

30. Cik labi Jūs zināt pirmsskolas vadītāja/-as redzējumu par pirmsskolas attīstību? Padomāt par to, kā vadītāja skaidrais redzējums par pirmsskolas attīstību ietekmē to, kā citas iesaistītās puses izprot un uzticas šim redzējumam. Ja rezultāti ir augsti (labi zina vadītāja redzējumu), tad orientācija uz attīstību ir laba. Var padomāt par to, kā personiskie attīstības mērķi varētu būt ciešāki saistīti ar iestādes un darbinieku attīstības mērķiem. Kā atgriezeniskā saite par savu darbību ir atbalstījusi šī redzējuma formulēšanu? Ja rezultāti ir zemi (slikti zina vadītāja redzējumu), tad padomāt par šiem vadītāja lomas aspektiem - personiskie mērķi, jaunu zināšanu un prasmju apguve, darbības analīze - kuri šobrīd netiek īstenoti pilnībā, kuri varētu būt uzdevumi turpmākajam darbam?

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 29. Cik labi vai slikti Jūs zināt bērnudārza vadītāja redzējumu par bērnudārza attīstību? Analizēt kopā ar 2. jautājumu. Padomājiet par to, kā vadītāja skaidrais redzējums par bērnudārza attīstību ietekmē to, kā citas iesaistītās puses izprot un uzticas šim redzējumam. Ja rezultāti ir augsti (labi zina vadītāja redzējumu), tad orientācija uz attīstību ir laba. Var padomāt par to, kā personiskie attīstības mērķi varētu būt ciešāki saistīti ar iestādes un darbinieku attīstības mērķiem. Kā atgriezeniskā saite par savu darbību ir atbalstījusi šī redzējuma formulēšanu? Ja rezultāti ir zemi (slikti zina vadītāja redzējumu), tad padomājiet par šiem aspektiem vadītāja lomai - personiskie mērķi, jaunu zināšanu un prasmju apguve, darbības analīze - kuri šobrīd netiek īstenoti pilnībā, kuri varētu būt uzdevumi turpmākajam darbam? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 2. Kāpēc Jūs izvēlējāties savu bērnu laist tieši šajā bērnudārzā?


74

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

30. Ja Jums būtu iespēja bērnudārzā uzlabot vienu lietu, kas tā būtu? Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet līdzīgās atbildes. Izvērtējiet, kuras atbildes ir jūsu ietekmes zonā un kuras nav. Kāpēc tās ir vai nav ietekmējamas? Kas vēl būtu nepieciešams, lai varētu uzlabot šīs lietas? Kuras no uzlabojamām lietām ir vieglas un ātras (salīdzinoši liels ieguvums, bet ar mazu ieguldījumu), un kuras no uzlabojamām lietām ir grūtas un ilgtermiņa (iespējams ar lielu vērtību, bet rezultāts nav uzreiz taustāms). No tām izvirziet mērķus turpmākai attīstībai.

Papildu datu avoti pierādījumiem Ņemt vērā arī to, ko rakstījāt pašnovērtējuma iepriekšējās sadaļās (personiskos attīstības mērķus) Kā tiek veidots profesionālās attīstības plāns gan sev, gan citiem (kādas sastāvdaļas) Kā notiek refleksija un darba analīze (sanāksmes, pārrunas) Kā tiek ieviestas jaunas metodes un zināšanas ikdienas praksē


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

75

Orientācija uz rezultātu sasniegšanu Vēlme veikt uzdevumus arvien labāk, izvirzīt mērķus, kas nav viegli sasniedzami, un mērķtiecīgi strādāt pie tiem, lai tos sasniegtu. Spēja saskatīt, novērtēt un radīt jaunas iespējas iestādes attīstībai un tās īstenot.

Kompetences galvenie punkti Izaicinoši mērķi sev un citiem Izmēģina jaunas pieejas un metodiski strādā Analizē sava darba rezultātus un tos uzlabo, paaugstinot efektivitāti Veicina izglītības iestādes orientāciju uz augstāku mērķu sasniegšanu

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 3. Cik bieži Jūs saņemat argumentētu izvērtējumu no pirmsskolas vadības par Jūsu darba kvalitāti? Kā notiek darba kvalitātes izvērtējums, un kādi pamatojumi ir iekļauti, lai palīdzētu darbiniekiem formulēt sev mērķus un uzdevumus, lai attīstītos? Vai izvērtējumā ir konkrēti piedāvājumi, kas palīdzēs sasniegt augstus rezultātus? Ja rezultāti ir augsti (bieži saņem argumentētu izvērtējumu), tad miniet piemērus, kā tiek noformulēti mērķi un kā tiek mērīts progress, lai uzlabotu procesa efektivitāti un nodrošinātu rezultātu sasniegšanu. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nesaņem argumentētu izvērtējumu), tad reflektējiet par darba kvalitātes izvērtējumu, kāds tas ir šobrīd un kā to varētu veikt biežāk, kā arī padarīt to labāk argumentētu, mērķtiecīgu un ar konkrētiem sasniedzamiem rezultātiem.

28. Cik aktīvi pirmsskolas vadība prasa, lai visi pirmsskolas kolektīvā dalītos ar idejām tās kvalitātes uzlabošanai? Analizēt kopā ar 2. un 24. jautājumu. Kā vadība iesaista arī citus mērķa izvirzīšanā un rezultātu sasniegšanā? Ja rezultāti ir augsti (aktīvi prasa), minēt piemērus, kā notiek kopīgā darba analīze, kā iesaista citus dalīties ar idejām, kā efektīvāk sasniegt augstus rezultātus. Ja rezultāti ir zemi (ne ļoti aktīvi vai neprasa), reflektēt par iemesliem, kāpēc neiesaista citus darbiniekus dalīties ar idejām - laika trūkums, organizācijas trūkums, vienotas izpratnes trūkums utt. Kā varētu vairāk iesaistīt citus, lai būtu vienots redzējums par rezultātu sasniegšanu un sadarbību, kas palīdzētu efektīvāk orientēties uz rezultātu sasniegšanu? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šiem jautājumiem: 2. Nosauciet, Jūsuprāt, visvērtīgāko uzlabojumu pirmsskolā pēdējā gada laikā. 24. Ja Jums būtu iespēja mainīt vienu lietu saistībā ar skolotāju profesionālo pilnveidi Jūsu pirmsskolā, ko Jūs mainītu?


76

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

29. Cik lielā mērā Jūs jūtaties līdzatbildīgs/-a par pirmsskolas kvalitāti? Analizēt kopā ar 11. jautājumu. Līdzatbildības sajūta palīdz ikvienam ticēt, ka katra loma ir svarīga un var atbalstīt lielāku mērķi. Ja rezultāti ir augsti (lielā mērā jūtas līdzatbildīgs), tad orientācija uz rezultātu sasniegšanu ir laba. Miniet piemērus, kā veicina iestādes orientāciju uz augstāku mērķu sasniegšanu, kā kopīgi analizē darba kvalitāti, lai tas būtu uz rezultātu sasniegšanu vērsts. Ja rezultāti ir zemi (mazā mērā jūtas līdzatbildīgs), tad padomājiet par to, kāpēc darbiniekiem nav sajūtas, ka rezultātu sasniegšana ir viņu atbildība, un izvirziet uzdevumus, kā vairāk iesaistīt pārējos darbiniekus, lai viņi izjustu piederību kvalitātes uzlabošanā un iestādes rezultātu sasniegšanā. Analizēt kopā: 11. Cik bieži Jūs ar katru savas grupas bērna ģimeni pārrunājat, kā viņi varētu palīdzēt savam bērnam zināšanu un prasmju apguvē?

Papildu datu avoti pierādījumiem Rīcības plānu veidošana un izmantošana ikdienas darba plānošanā Sekotāji ar sasniedzamiem rezultātiem, lai sekotu progresam Sanāksmju apkopojums un turpmākās rīcības uzskaite Sava un cita darbinieka mērķu uzskaite un analīze Kopīga datu ievākšana un kopīga datu analizēšana - sadarbības plāni un iespējas (kopīgi izvērtēt skolēnu darbus, kopīgi plānot un analizēt stundas utt.)


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

77

Pārmaiņu vadīšana Efektīvu un kvalitatīvu pārmaiņu un iestādes pārveides procesa mērķtiecīga vadīšana.

Kompetences galvenie punkti Veido vidi, kura veicina un iedrošina pārmaiņas un inovācijas Skaidra vīzija par pārmaiņu ietekmi Motivē personālu pārmaiņām Atklāti runā par pārmaiņu plusiem un mīnusiem Sadarbojas ar darbiniekiem, lai kopīgi izstrādātu rīcības plānus pārmaiņu vadīšanai Identificē efektīvās darbības, kuras nepieciešams saglabāt Apzinās un veic pasākumus, kas mazinās pretestību pārmaiņām

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 2. Nosauciet, Jūsuprāt, visvērtīgāko uzlabojumu pirmsskolā pēdējā gada laikā. Analizēt kopā ar 8. jautājumu. Ko respondenti uzskata par pārmaiņām, un vai minētās atbildes saskan ar vērtīgākajiem uzlabojumiem jūsu ieskatā? Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet līdzīgās atbildes. Vai ir kādas atbilžu grupas par kolektīva savstarpējo sadarbību? Par fizisko vidi? Par darbu ar bērniem? Kura/-as no atbildēm pozitīvi ietekmē visvairāk cilvēku (darbiniekus, bērnus, ģimenes, utt.)? Kura/-as no atbildēm ietekmē tikai mazu daļu no iesaistītajām pusēm? Kā veicināt to, lai uzlabojumi ir veiksmīgi komunicēti un pamatoti, lai iesaistītu visus procesā un palīdzētu veidot kopīgu vīziju par pārmaiņām? Analizēt kopā: 8. Lūdzu, nosauciet kādu vērtīgu metodi darbā ar bērniem, kuru esat ieviesis/-usi pēdējā gada laikā!

28. Cik aktīvi pirmsskolas vadība prasa, lai visi pirmsskolas kolektīvā dalītos ar idejām tās kvalitātes uzlabošanai? Analizēt kopā ar 29. un 34. jautājumu. Ja rezultāti ir augsti (aktīvi prasa), tad minēt piemērus, kā tiek veidota vide, kas veicina un iedrošina pārmaiņas un inovācijas. Kā kolektīvs sadarbojas, lai izstrādātu rīcības plānu pārmaiņu ieviešanai? Ja rezultāti ir zemi (neprasa), reflektējiet par to, kā šobrīd notiek pārmaiņu vadīšana un kuri cilvēki ir iesaistīti šajā procesā? Kā komunicē (motivē, atklāti runā utt.) par pārmaiņām, un kā tās izskatīsies ikdienas darbā? Vai šobrīd ir lielāka pretestība vai piekrišana pārmaiņām? Kā notiek pārrunas un diskusijas par jaunumiem, un kā vienojas par to, ar kurām pārmaiņām sākt? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šiem jautājumiem: 29. Cik lielā mērā Jūs jūtaties līdzatbildīgs/-a par pirmsskolas kvalitāti? 34. Aprakstiet, kā Jūsu pirmsskolā tiek novērtēti darbinieku sasniegumi un centība.


78

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

30. Cik labi Jūs zināt pirmsskolas vadītāja/-as redzējumu par pirmsskolas attīstību? Kāda ir vīzija par pārmaiņu ietekmi pirmsskolā? Vai vadītājs pats tic šīm pārmaiņām un spēj pārliecināt citus par to noderīgumu? Ja rezultāti ir augsti (labi zina vadītāja redzējumu), tad aprakstīt, kā tika veidota vide, kur diskutēt, informēt un analizēt pārmaiņu ieviešanu. Ja rezultāti ir zemi (slikti zina vadītāja redzējumu), tad reflektēt par konkrētiem iemesliem, kāpēc - diskusijas trūkums, informācijas trūkums, analīzes trūkums. Vai notiek aktīva iesaistīšanās no visām pusēm, lai izprastu pārmaiņu vajadzību un ietekmi, un kā tas saistās ar vispārējo redzējumu par pirmsskolas attīstību?

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 30. Ja Jums būtu iespēja bērnudārzā uzlabot vienu lietu, kas tā būtu? Analizēt kopā ar 29. jautājumu. Kā tiek uzklausīti un analizēti ģimeņu ieteikumi saistībā ar pārmaiņām? Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet tās, kuras ir līdzīgas. Izvērtējiet, kuras atbildes ir jūsu ietekmes zonā un kuras nav. Kāpēc tās ir vai nav ietekmējamas? Kas vēl būtu nepieciešams, lai varētu uzlabot šīs lietas? Kuras no uzlabojamām lietām ir vieglas un ātras (salīdzinoši ar lielu atdevi, bet ar mazu ieguldījumu), un kuras no uzlabojamām lietām ir grūtas un ilgtermiņa (iespējams ar lielu atdevi, bet rezultāts nav uzreiz taustāms). No tām izvirzīt mērķus turpmākai attīstībai. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 29. Cik labi vai slikti Jūs zināt bērnudārza vadītāja redzējumu par bērnudārza attīstību?

Papildu datu avoti pierādījumiem Izglītības pasākumi, kas palīdz informēt par pārmaiņām izglītībā kopumā Komunikācijas veidi, lai iekļautu visas iesaistītās puses, lai būtu iespēja izteikt viedokļus, uzdot jautājumus utt. Sanāksmju apkopojums un turpmākās rīcības uzskaite Rīcības plānu piemēri, kā izsekot pārmaiņu ieviešanai


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

79

Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību Spēja pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un uzņemoties atbildību par tiem.

Kompetences galvenie punkti Spēj pieņemt nepopulārus lēmumus Spēj izvērtēt riskus Spēj pieņemt kvalitatīvus un taisnīgus lēmumus Spēj ātri pieņemt pamatotus lēmumus (arī kritiskās situācijās) Spēj patstāvīgi veidot viedokli

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 33. Aprakstiet, kā tiek pieņemti svarīgi lēmumi, kad vadītājam un darbiniekiem ir atšķirīgi viedokļi. Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet līdzīgas atbildes. Vai ir bijuši gadījumi, kad nespējāt pieņemt nepopulārus lēmumus? Vai ir bijuši gadījumi, kad darbinieki jūtas, ka lēmumi ir bijuši netaisnīgi? Kā pamatojāt savu viedokli un lēmumu šādās situācijās? Kāds bija rezultāts? Kā varētu pieņemt lēmumus, lai citi arī izprastu iemeslus un pamatojumus tiem?

27. Vai Jūs apmierina vai neapmierina pašreizējais risinājums informācijas saņemšanai un nodošanai pirmsskolā? Lūdzu, komentējiet! Vai informācijas saņemšana un nodošana ietver arī informāciju par dažādiem lēmumiem, par iestādes darbu? Kuros gadījumos komunikācija par lēmumu pieņemšanu ir bijusi veiksmīga, kuros ne? Vai tā notiek rakstiski, klātienē sapulcēs u. c.? Kā notiek risku izvērtēšana un diskusijas par riskiem pirms lēmumu pieņemšanas?

Papildu datu avoti pierādījumiem Kādos veidos veicina informācijas apmaiņu iestādē Kā komunicē lēmumus ar darbiniekiem un citām iesaistītām pusēm Konkrēti piemēri, kāda ir bijusi rīcība un rezultāts, veicot lēmumus kritiskās situācijās


80

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Stratēģiskais redzējums Spēja definēt un pārvērst darbībā iestādes un nozares attīstības stratēģisko vīziju.

Kompetences galvenie punkti Definē un pauž vīziju un stratēģiju mērķu kontekstā Raksturo vīziju un vērtības saprotamā un viegli uztveramā veidā Veicina personāla līdzdalību un iesaistīto personu uzticēšanos Paredz šķēršļus un iespējas, pielāgojot savu rīcību Definē problēmas un uzdevumus Enerģiski un pārliecinoši popularizē stratēģiskos mērķus Sadarbojas ar darbiniekiem Seko līdzi komandas darbībai - atbilstība stratēģiskajai virzībai un vērtībām

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 4. Lūdzu, nosauciet piemēru Jūsu darba izvērtējumam no pirmsskolas vadības, kas ir bijis vērtīgs Jūsu izaugsmei. Pārlasot respondentu atbildes, sagrupējiet līdzīgās. Padomājiet par to, kā izglītības iestādes vadība seko līdzi komandas darbībai un kā veicina personāla līdzdalību. Vai atbildes ir vairāk par darba saturu, metodēm, komunikācijas prasmēm, sadarbību ar ģimenēm? Ja piemēri ir ļoti līdzīgi, izvērtējiet to, vai katrs darbinieks saņem sev piemērotāko darba izvērtējumu, kas ir virzīts tieši uz viņa izaugsmi. Ja piemēri ir ļoti dažādi, izvērtējiet to, vai katrs darbinieks saņem darba izvērtējumu vienādā kvalitātē - vai ir kāda struktūra vai sistēma, kas palīdz izvērtēt darbu?

12. Cik bieži visiem pirmsskolas skolotājiem ir līdzīga pieeja sadarbībai un komunikācijai ar vecākiem? Analizēt kopā ar 13. jautājumu. Kā veidot vīziju un stratēģiju tā, lai visi ir vienoti savā redzējumā par iestādes kvalitāti un izmanto stratēģijas, kas atbilst iestādes vīzijai un vērtībām? Ja rezultāti ir augsti (bieži ir līdzīga pieeja), tad stratēģiskais redzējums ir labs. Aprakstīt piemērus, kā līdzīga pieeja ir atbalstījusi pozitīvu sadarbību un komunikāciju ar vecākiem, kādi šķēršļi ir bijuši paredzēti un kā rīcība pielāgota situācijas vajadzībām. Ja rezultāti ir zemi (līdzīga pieeja ir nekad vai reti), tad reflektēt par iestādes stratēģisko redzējumu saistībā ar darbinieku sadarbību un līdzdalību procesos. Kādi iemesli ir tam, ka katram ir sava pieeja? Vai darbs būtu veiksmīgāks un ar augstāku rezultātu, ja būtu līdzīgas


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

81

pieejas? Vai pietiekami labi definē šķēršļus un uzdevumus, lai palīdzētu darbiniekiem reaģēt uz dažādām situācijām ar vecākiem? Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 13. Lūdzu, nosauciet vienu lietu par Jūsu sadarbību ar bērnu ģimenēm, ar kuru Jūs lepojaties.

30. Cik labi Jūs zināt pirmsskolas vadītāja/-as redzējumu par pirmsskolas attīstību? Kā notiek dalīšanās ar redzējumu par pirmsskolas attīstību? Vai tas notiek tikai formāli (piemēram, reizi gadā), vai tas notiek atkārtoti, ar pamatojumiem un ar citu iesaisti? Ja rezultāti ir augsti (labi zina vadītāja redzējumu), tad aprakstīt, kā vīzija tiek raksturota un izskaidrota, lai jebkura iesaistītā puse varētu to izprast un redzēt tās pievienoto vērtību. Kā reaģē uz jautājumiem un bažām par attīstības redzējumu? Ja rezultāti ir zemi (slikti zina vadītāja redzējumu), tad padomāt, kā tiek definēta un pausta vīzija. Vai tas varētu būt pārāk komplicēta formulējuma, neskaidrības par mērķi vai cita iemesla dēļ?

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 5. Cik bieži Jūs ar skolotājiem pārrunājat, kā Jūs varētu palīdzēt bērnam zināšanu un prasmju apguvē? Analizēt kopā ar 4. un 7. jautājumu. Kā tiek definētas problēmas un uzdevumi darbiniekiem saistībā ar bērnu mācīšanos un attīstību? Vai ir stratēģiska vīzija, kā vajadzētu notikt skolotāju pārrunām ar ģimenēm par viņu bērnu mācību sasniegumiem un kā ģimenes var palīdzēt bērniem zināšanu un prasmju apguvē? Ja rezultāti ir augsti (bieži pārrunā), tad ikdienas darbā ar ģimenēm notiek stratēģisks komandas darbs. Aprakstīt piemērus, kā notiek informācijas apmaiņa ar ģimenēm un kā pirmsskola veido tādas informācijas sistēmas, kas ir vienotas pieejā un veicina proaktīvu sadarbību ar ģimenēm. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nepārrunā), tad padomājiet, kā tiek veicināta personāla līdzdalība komunikācijā ar ģimenēm. Analizēt kopā: 4. Cik bieži Jūs saņemat informāciju par sava bērna mācību sasniegumiem? 7. Kā padarīt bērnudārza sistēmu saziņai ar vecākiem Jums ērtāku?

18. Cik bieži pēdējā gada laikā Jūs esat apmeklējis sava bērna bērnudārza organizētos pasākumus? Analizēt kopā ar 20. un 21. jautājumu. Kādos veidos popularizē iestādes stratēģiskos mērķus un iesaista citus? Vai vecāki vairāk apmeklē pasākumus, kuros notiek bērnu prezentācijas vai uzstāšanās vai arī apmeklē informatīvos pasākumus, vecāku sapulces utt.? Ja rezultāti ir augsti (bieži apmeklē), tad izvērtējiet - kuri ir visapmeklētākie pasākumi, kāpēc? Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad neapmeklē), tad izvērtējiet, kādi iemesli ir šim rezultātam. Salīdziniet ar citu jautājumu rezultātiem, lai saprastu cēloņus, kā arī izvērtējiet - kuri ir visretāk/vismazāk apmeklētie pasākumi, kāpēc? Kā varētu uzlabot pasākumus, lai tie būtu vērtīgi, veidojot iestādes vidi un kultūru?


82

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

Analizēt kopā: 20. Cik labi vai slikti ir noorganizētas vecāku sapulces un citi bērnudārza pasākumi vecākiem? 21. Kas būtu uzlabojams bērnudārzu organizētajos pasākumos vecākiem?

29. Cik labi vai slikti Jūs zināt bērnudārza vadītāja redzējumu par bērnudārza attīstību? Kā notiek dalīšanās ar redzējumu par bērnudārza attīstību? Vai tas notiek formāli reizi gadā? Vai tas notiek atkārtoti, ar pamatojumiem un ar citu iesaisti? Ja rezultāti ir augsti (labi zina vadītāja redzējumu), tad aprakstīt, kā vīzija tiek raksturota un izskaidrota, lai jebkura iesaistītā puse varētu to izprast un redzēt tai pievienoto vērtību. Kā reaģē uz jautājumiem un bažām par attīstības redzējumu? Ja rezultāti ir zemi (slikti zina vadītāja redzējumu), tad padomājiet, kā tiek definēta un pausta vīzija. Vai tas varētu būt pārāk komplicēta formulējuma, neskaidrības par mērķi vai cita iemesla dēļ?

Papildu datu avoti pierādījumiem Vīzijas apraksts Kā vīzija tiek komunicēta Kā iesaista citas personas (skolotājus, ģimenes, darbiniekus) Kā definē problēmas, šķēršļus, un kā tos risina Kā seko līdzi progresam darbā


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

83

Izglītības iestādes materiāltehnisko resursu pārvaldīšana Efektīva un kvalitatīva izglītības iestādes materiāltehnisko resursu izmantošana stratēģisko mērķu sasniegšanai un to ilgtspējīgas darbības nodrošināšana.

Kompetences galvenie punkti Mērķtiecīgi plāno un nodrošina jēgpilnus materiāltehniskos resursus Plāno un nodrošina resursu atjaunošanu, nomaiņu un papildināšanu Nosaka mērķus sev un citiem par nepieciešamām kompetencēm, strādājot ar resursiem Iesaista citus resursu izmantošanā rezultātu paaugstināšanai Seko, lai mērķu sasniegšanai un rezultātu paaugstināšanai tiktu vispusīgi izmantoti izglītības iestādē pieejamie materiāltehniskie resursi

Skolotāju aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 7. Cik bieži Jūs lietojat informācijas tehnoloģijas kopā ar bērniem rotaļnodarbību laikā (projektoru, interaktīvo tāfeli, planšetdatorus)? Analizēt kopā ar 6. jautājumu. Kā tiek veidota atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu kompetenci, strādājot ar informācijas tehnoloģijām? Cik ērti vai neērti skolotāji jūtas, strādājot ar dažādām tehnoloģijām savās nodarbībās? Ja rezultāti ir augsti (bieži lieto), tad aprakstīt to, kā seko līdzi mērķu sasniegšanai saistībā ar tehnoloģiju izmantošanu iestādē. Aprakstīt, kā notiek citu iesaiste un vispārējais atbalsts kolēģiem, lai izmantotu tehnoloģijas nodarbībās. Ja rezultāti ir zemi (reti vai nekad nelieto), tad reflektēt par iemesliem, kāpēc skolotāji nelieto tehnoloģijas nodarbību laikā - finanšu trūkums (vispār nav tehnoloģiju), prasmju trūkumus (nezina dažādas metodes vai veidus, kā lietot tehnoloģijas) vai citi iemesli? Analizēt kopā: 6. Cik bieži rotaļnodarbību gatavošanā Jūs lietojat informācijas tehnoloģijas (informāciju internetā, lietotnes)?

16. Cik lielā mērā Jūsu grupu telpu iekārtojums, funkcionalitāte un platība atbilst vajadzībām un bērnu skaitam grupā? Ja rezultāti ir augsti (atbilst vajadzībām un bērnu skaitam), tad aprakstiet to skolotāju piemērus, kuri ir izteikuši konkrētākus komentārus par telpām. Kas ir labākie elementi bērnudārza telpās? Ja rezultāti ir zemi (neatbilst vajadzībām un bērnu skaitam), tad reflektējiet, kāda ir bijusi uzlabojumu plānošana līdz šim. Kuri elementi ir ietekmes rīcībā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstiet turpmākos plānus par telpu uzturēšanu, atjaunošanu utt.


84

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

17. Vai pirmsskolas āra teritorijā ir pārdomāta un sakārtota vide, lai Jūs justos droši par bērniem, kamēr viņi spēlējas? Ja rezultāti ir augsti (ir pārdomāta un sakārtota vide), tad aprakstīt funkcionalitāti un to skolotāju piemērus, kuri ir izteikuši konkrētākus komentārus par āra teritoriju. Kādi ir labākie elementi āra teritorijā? Ja rezultāti ir zemi (nav pārdomāta un sakārtota vide), tad reflektēt, kāda ir bijusi uzlabojumu plānošana līdz šim. Kuri elementi ir ietekmes rīcībā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstīt turpmākos plānus par āra teritorijas uzturēšanu, atjaunošanu utt.

18. Cik labi vai vāji Jūsu grupa ir nodrošināta ar resursiem darbam pirmsskolā (darbā ar bērniem, saimnieciskiem resursiem, u. c.)? Analizēt kopā ar 19. jautājumu. Ja rezultāti ir augsti (labi nodrošināta ar resursiem), tad aprakstiet mērķus, strādājot ar resursiem, un kā skolotāji mērķtiecīgi izmanto resursus, lai vadītu nodarbības. Ja rezultāti ir zemi (vāji nodrošināta ar resursiem), reflektējiet par iemesliem, kāpēc resursi nav nodrošināti vai kāds ir bijis nodrošinājums līdz šim. Pārlasot atvērto jautājumu, izvērtējiet, kuri elementi ir jūsu ietekmes zonā, lai kaut ko mainītu. Kuri nav? Kāpēc? Aprakstiet turpmākos plānus par resursu uzturēšanu, atjaunošanu utt. Ir vērts apskatīt rezultātus arī šim jautājumam: 19. Lūdzu, norādiet, kādi papildu resursi Jums ir nepieciešami.

Ģimenes aptauja pirmsskolas pašnovērtējumam 22. Vai Jūs apmierina vai neapmierina bērnudārza telpas - to funkcionalitāte, iekārtojums, tīrība un kārtība? Ja rezultāti ir augsti (apmierina telpas), tad aprakstiet to vecāku piemērus, kuri ir izteikuši konkrētākus komentārus par telpām. Kas ir labākie elementi bērnudārza telpās? Ja rezultāti ir zemi (neapmierina telpas), tad veiciet analīzi par telpām un kāda ir bijusi uzlabojumu plānošana līdz šim. Kuri elementi ir ietekmes rīcībā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstiet turpmākos plānus par telpu uzturēšanu, atjaunošanu utt.

23. Vai Jūs apmierina vai neapmierina bērnudārza apkārtējās teritorijas (āra rotaļu laukuma u. c.) funkcionalitāte, sakoptība un kārtība? Ja rezultāti ir augsti (apmierina apkārtējā teritorija), tad aprakstiet funkcionalitāti un to vecāku piemērus, kuri ir izteikuši konkrētākus komentārus par apkārtējo teritoriju. Kādi ir labākie elementi apkārtējā teritorijā? Ja rezultāti ir zemi (neapmierina apkārtējā teritorija), tad reflektējiet par apkārtējās teritorijas analīzi un kāda ir bijusi uzlabojumu plānošana līdz šim. Kuri elementi ir ietekmes rīcībā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstiet turpmākos plānus par apkārtējās teritorijas uzturēšanu, atjaunošanu utt.


Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība

85

26. Vai bērnudārzā ir vai nav nodrošināti bērniem nepieciešamie resursi (grāmatas, radoši materiāli, attīstošas rotaļlietas, digitāli resursi)? Ja rezultāti ir augsti (ir nodrošināti resursi), tad aprakstiet mērķus, strādājot ar resursiem, un to, kā skolotāji mērķtiecīgi izmanto resursus, lai vadītu nodarbības. Kāda ir kopīgā mācīšanās par efektīvu resursu izmantošanu? Ja rezultāti ir zemi (nav nodrošināti), reflektējiet par iemesliem, kāpēc resursi nav nodrošināti vai kāds ir bijis nodrošinājums līdz šim. Kuri elementi ir ietekmes rīcībā, lai kaut ko mainītu? Kuri nav? Kāpēc? Aprakstiet turpmākos plānus par resursu uzturēšanu, atjaunošanu utt.

Papildu datu avoti pierādījumiem Kāds ir profesionālās attīstības plāns, lai atbalstītu skolotājus un darbiniekus materiāltehnisko resursu mērķtiecīgā izmantošanā Kā veicina resursu efektīvu lietošanu Kādi ir rezultāti tad, kad mērķtiecīgi izmanto resursus Kādos veidos skolotāji izmanto resursus Kādos veidos audzēkņi izmanto resursus


Par Edurio Edurio palīdz pašvaldībām un citiem skolu tīkliem sekmīgi īstenot stratēģiskus izglītības kvalitātes pilnveides projektus. Edurio tiešsaistes platforma pirmsskolām dod iespēju ievākt atgriezenisko saiti no skolotājiem un audzēkņu ģimenēm, bet skolām — no skolēniem, skolotājiem un skolēnu ģimenēm. Lietotājiem ir pieejamas pētījumos balstītas aptaujas, kas radītas, lai iegūtu jēgpilnas atbildes no visiem izglītības procesā iesaistītajiem. Edurio piedāvā interaktīvu rezultātu analīzi, kas ļauj platformas lietotājiem filtrēt rezultātus pēc dažādiem parametriem. Piemēram, pirmsskolas gadījumā vecāku aptaujas rezultātus ir iespējams filtrēt pēc audzēkņu grupiņas, savukārt pašvaldībai — savstarpēji salīdzināt vairāku izglītības iestāžu aptauju rezultātus. Tāpat rezultātus iespējams salīdzināt ar iestādes vai pašvaldības vidējiem rādītājiem un ērti un ātri noteikt sava darba stiprās puses, kā arī galvenos attīstības uzdevumus. Sadarbojoties ar skolēniem, skolotājiem, izglītības iestāžu vadītājiem, ģimenēm un pašvaldības izglītības speciālistiem, Edurio komanda aktīvi strādā, lai atgriezeniskā saite, kas ved uz rīcību, kļūtu par neatņemamu skolu, pirmsskolu un pašvaldību ikdienas darba sastāvdaļu. Edurio atgriezeniskās saites platformu izmanto jau vairāk nekā 800 skolās Latvijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Dienvidāfrikas Republikā un citās valstīs.

Autori Imanta Nīgale Edurio izglītības speciāliste, kura veido un vada profesionālās attīstības seminārus, lai palīdzētu izglītības iestāžu vadītāju komandām savās organizācijās attīstīt atgriezeniskās saites kultūru un veicinātu datos balstītu attīstības procesu. Imanta arī veido atbalsta materiālus, kas palīdz izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem izprast un lietot atgriezenisko saiti savām vajadzībām. Imanta ir bijusī skolotāja, viņai ir liela pieredze stundu plānošanā un skolēnu atbalsta sistēmu veidošanā.

Gatis Narvaišs Edurio skolu izaugsmes vadītājs, tētis pirmsskolas vecuma puikam, “Iespējamās misijas” absolvents, macibuvideo.lv līdzdibinātājs un autors, strādājis par dabaszinātņu un matemātikas skolotāju Dobelē un Valmierā.


Profile for Edurio

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība  

Datos balstīta pirmsskolu izvērtēšana un attīstība  

Profile for eduriocom