DTD Rekomendācijas

Latvijas Studentu apvienības projekta

„Ideju forums: Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu. Jauniešu perspektīva.” Rezultāti.

Rekomendācijas studiju procesa pilnveidei.

Latvijas Studentu apvienība, ņemot vērā 2011.gada 19.aprīlī parakstīto vienošanos „Par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām”, ir izstrādājusi rekomendācijas studiju procesa pilnveidošanai, lai atvieglotu absolventu iekļaušanos darba tirgū.

Rekomendācijas veidotas projekta “Ideju forums: Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu Jauniešu perspektīva.” ietvaros rīkotā foruma “Darba tirgum - derīgs!” laikā, kurā piedalījās Latvijas Studentu apvienības un dažādu augstskolu studentu pašpārvalžu pārstāvji, kā arī citu sadarbības partneru pārstāvji, tostarp Rektoru Padomes, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Izglītības un zinātnes ministrijas. Forumā tika definēti un diskusijās aplūkoti pieci galvenie elementi, kas ietekmē studenta iekļaušanos darba tirgū: studiju programmu saturs, studiju programmu veidošana un pilnveides process, atbalsts studentiem praktisko iemaņu gūšanā un uzņēmējspēju attīstīšanā, studiju procesā gūto zināšanu pielietojums un absolventu līdzdalība augstākās izglītības pilnveidē. Katram elementam ir definēta vīzija un sasniedzamie mērķi, un rekomendācijas, lai tai tuvinātos.

1. Studiju programmu saturs Vīzija: Katra studiju programmas daļa (studiju kursi un prakse) palīdz spert pirmos soļus izvēlētajā nozarē un ir pamats veiksmīgai karjeras attīstībai. Studiju programmas uzbūvi nepieciešams skatīt gan studiju virziena, gan arī studiju programmu veidojošo elementu (studiju kursi, prakse) kontekstā. Studiju programmas saturā nepieciešams sabalansēt teorētisko un praktisko elementu apguvi.

Studiju kursu saturs un to pasniegšanas veids ir nozīmīgs faktors panākumiem darba tirgū, jo veido studentu zināšanu, prasmju un kompetences kopumu.

Rekomendācijas:  Studiju kursu saturā ir jābūt sabalansētiem teorētisko zināšanu un praktiskās darbības elementiem (lekcijām, semināriem, laboratorijas darbiem, eksperimentiem u.c.), to saturu veidojot ciešā sadarbībā ar darba devēju pārstāvjiem.  Studiju procesa īstenošanā mācībspēkiem jāizmanto aktuālas un interaktīvas metodes, kas veicina studentu teorētisko zināšanu apguvi un praktisko iemaņu attīstību.  Apgūstamajai teorijai jātiek apskatītai kontekstā ar praktiskiem piemēriem.  Studiju programmas saturā jāvelta īpaša uzmanība ievadkursiem specialitātē, lai radītu izpratni par katras studiju procesa daļas un tajā sasniedzamo studiju rezultātu nozīmi un pielietojamību profesionālajā darbībā.  Katram studiju kursam jādefinē skaidri sasniedzamie rezultāti un jāpamato to pielietojamība profesionālajā darbībā. Šī informācija jāpadara pieejama studentam, tādējādi veidojot viņa izpratni par to, kādas zināšanas, prasmes un kompetences viņam piemitīs pēc kursa apgūšanas un kur tās var pielietot profesionālajā darbībā;  Studiju programmā iespēju robežās jāiekļauj starpdisciplināri studiju kursi par uzņēmējdarbību un biznesa domāšanu.  Studiju kursu īstenošanā jāpiesaista vieslektori, kuri pārzina nozares aktualitātes un iepazīstina studentus ar savu “veiksmes stāstu”, tādējādi iedvesmojot turpināt mācības izvēlētajā profesijā.

Vīzija: Prakses iespēju var izmantot katrs students, kurš to vēlas, turklāt studentam ir iespēja pilnvērtīgi iepazīt izvēlēto darba vietu, strādājot ar jaunākajām tehnoloģijām profesionāļu uzraudzībā.

1|Ideju forums: Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu. Jauniešu perspektīva. REKOMENDĀCIJAS

Rekomendācijas:  Jāmaina atbilstošie normatīvie dokumenti, lai iespēja iziet praksi tiktu iekļauta ierobežotās izvēlēs vai brīvas izvēles (B vai C) daļā arī studiju programmās, kurās tā nav obligāta.  Minimālais viena prakses perioda ilgums arī akadēmiskajās studiju programmās jānosaka 4 KP (1 mēneša) apmērā, lai students pilnvērtīgi iepazītu darba vidi un rastu priekšstatu par tajā notiekošo;  Gadījumos, kad prakse nav obligāta, studentam jādod iespēja, konsultējoties ar mentoru, izlemt, vai iziet praksi, nodarboties ar pētniecību vai apgūt papildu studiju kursus.  Prakse jāorganizē ar maksimālu darba devēju iesaisti, kuri neliek formālus šķēršļus studentu praktizēšanās procesā un ļauj lietot modernākās tehnoloģijas/metodes kopā ar labākajiem profesionāļiem.  Jādefinē konkrēti prakses uzdevumi, kuros obligāti jāiekļauj praktisku iemaņu apgūšana, teorētisko zināšanu pielietojums praksē un prakses devēja organizācijas darbības struktūras iepazīšana.  Jāveic prakses izvērtējums gan prakses perioda vidū, gan tā beigās, jāizvērtē studenta, prakses devēja un augstskolas iesaiste prakses organizācijā un norisē.  Jāveic nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai jauniešiem būtu legāla iespēja iziet praksi bez obligātas augstākās izglītības iestādes (turpmāk - AII) līdzdalības, tomēr vienlaicīgi jānovērš visi potenciālie riski, kas saistīti ar negodprātīgu darba devēju krāpšanos ar nodokļu nemaksāšanu.

Vīzija: Neformālā izglītība ir atzīta un tiek apgūta paralēli studiju programmas piedāvātajiem kursiem, turklāt to novērtē un atbalsta gan AII, gan darba devēji.

Rekomendācijas:  Jāattīsta neformālā izglītība, jo tā dod zināšanas, prasmes un kompetenci, kas padara studentus veiksmīgākus savā profesionālajā karjerā.  AII jāveicina neformālās izglītības prestižs un jāpiedāvā tā paralēli ierastajam studiju procesam.  Darba devējiem jāatzīst neformālās izglītības nozīme jaunieša attīstībā, kā arī jāatbalsta šādas aktivitātes.

2. Studiju programmu veidošana un pilnveide Vīzija: studiju programmas veidošana un pilnveide ir nepārtraukts un dinamisks process, kurā nozīmīga loma ir visām iesaistītajām pusēm: AII administrācijas pārstāvjiem, akadēmiskajam un studējošo personālam, kā arī absolventiem un darba devēju pārstāvjiem. Studiju programmas izveide un pilnveide tiek balstīta regulāros darbības izvērtējumos un notiek sasaistē ar konkrētās nozares un tautsaimniecības vajadzībām un attīstības tendencēm.

Rekomendācijas:  AII jāveido studiju virzienu padomes kā studiju programmas veidošanas pamatinstruments.

Jāpalielina to kapacitāte, iesaistot ieinteresēto pušu pārstāvjus (t.s. darba devējus un studentus).  Studiju programmu izveide jāveic, pamatojoties uz EM un LM pētījumiem par darba tirgus pieprasījumu. Nozaru ekspertu padomes jāiesaista studiju programmu un kursu veidošanā un pilnveidē, īpašu uzmanību pievēršot studiju rezultātu (learning outcomes) definēšanai.  Studiju virzienu padomei regulāri jāveic studiju programmu izvērtēšana un pilnveide, tai skaitā analizējot darba devēju atgriezenisko saiti par absolventiem, veicot studiju kursu regulāru izvērtēšanu, veicot studiju procesā pielietoto metožu pilnveidi.  Vienas studiju programmas kursu docētājiem regulāri jāpārrunā un jāsalīdzina studiju kursu saturs, lai nodrošinātu visu studiju rezultātu sasniegšanu un novērstu dublēšanos.  Jāattīsta prakse veidot studiju programmas sadarbībā ar ārvalstu AII. Pēc studiju programmas apgūšanas jāpiešķir kopīgi izglītību apliecinoši dokumenti (dubultais grāds, kopīgais grāds).

2|Ideju forums: Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu. Jauniešu perspektīva. REKOMENDĀCIJAS

 

Jāveicina nozares uzņēmumu finansējuma un citu resursu piesaiste studiju programmām, atbalstot studentu prakses un veicinot nozarei nepieciešamo studiju programmu veidošanu.

Sadarbojoties augstskolām un darba devēju pārstāvjiem, regulāri jāpārskata un jāaktualizē profesiju standarti, lai nodrošinātu darba tirgum atbilstošu studiju programmu izveidi.

3. Studiju procesā iegūto zināšanu pielietojums Vīzija: Studiju procesa rezultāts ir spēja iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas apvienot un pastāvīgi pielietot profesionālajā darbībā. Studentiem studiju procesā tiek nodrošināts darbs ar nozares profesionāļiem, kā arī nozarei atbilstošiem un aktuāliem uzdevumiem. Meklējot risinājumus nozares aktuālajām problēmām, studenti apzinās savas zināšanas, prasmes un kompetenci, kā arī pierāda sevi, veicot uzdevumus, kas nākotnē būs to profesionālās darbības pamatā.

Rekomendācijas:  AII jānodrošina, ka studiju procesa praktisko uzdevumu īstenošanai darba devēju pārstāvji piedāvā konkrētajam uzņēmumam/institūcijai vai nozarei kopumā aktuālas problēmas. Šādā veidā darba devēji iegūst oriģinālus risinājumus, kā arī studenti var apliecināt sevi un demonstrēt savas spējas praktiskās situācijās.  Darba devēju pārstāvjiem jānoformulē un jāpiedāvā dažādas studiju darbu tēmas, kuras tiem būtu interesantas, sniedzot studentiem iespēju kādu no šīm tēmām pārvērst referātā, studiju projektā vai noslēguma darbā un nodrošināt sev labākas iespējas konkurēt darba tirgū, kā arī gūt motivāciju labākai darba izstrādei, zinot, ka darbā radušās idejas tiks pielietotas praktiskā darbībā.  Darba devēju pārstāvjiem jāiesaistās noslēguma darbu izstrādes, kā arī izvērtēšanas procesā.  Jāizveido atbilstošs juridiskais regulējums, lai piedāvātu iespēju biznesa plānu, projektu vai praktisko darbību atbilstošajā studiju virzienā pielīdzināt kredītpunktu veidā vismaz daļai no noslēguma darbiem.  Jāatbalsta jaunie uzņēmēji un darba devēji. Jāveido atbilstoša vide (t.s. biznesa inkubatoru attīstība, “start-up” atbalsts u.c.) un atbalsta politika (nodokļu atvieglojumi, birokrātiskā sloga mazināšana u.c.).

4. Atbalsts studentam praktisko iemaņu gūšanā un uzņēmējspēju attīstīšanā Vīzija: AII nodrošina vidi studentu teorētisko un praktisko iemaņu iegūšanai, kas nepieciešamas veiksmīgai integrācijai darba tirgū, kā arī kļūšanai par darba devējiem. Lai studenti gan studiju laikā, gan pēc absolvēšanas spētu kļūt ne vien konkurētspējīgi darba ņēmēji, bet arī pieprasīti darba devēji, ir nepieciešami papildus mehānismi un stimuli no visām ieinteresētajām pusēm. Pozitīvs sākotnējs pamudinājums un pamatzināšanas var būt nozīmīgs stimuls pašnodarbinātībai un uzņēmumu veidošanai.

Rekomendācijas:  Jebkura studiju virziena studentam ir jāpiedāvā studiju kursi uzņēmējspēju attīstībai. Jābūt iespējai šos kursus apgūt arī citās AII, tādējādi veicinot ideju un vērtību apmaiņu, kā arī paplašinot studenta redzējumu par iespējām attīstīt savu biznesu. Jāmotivē AII nodrošināt studentus ar visu nepieciešamo informāciju par uzņēmējspēju pilnveides iespējām.  Jāstiprina atbalsta mehānismi prakses meklētājiem, piemēram, vienam nacionāla līmeņa portālam ar informāciju par praksi, prakses mentoru sistēmai u.c.. Jāveicina šādu projektu atpazīstamība un prestižs gan prakšu meklētāju, gan darba devēju vidū. Turpmāk jāveicina unikālu atbalsta sistēmu veidošana, virzoties uz vienas vai nedaudzu spēcīgu informācijas sistēmu attīstīšanu.  Jārada daudzveidīgi atbalsta mehānismi studentu potenciālo biznesa ideju attīstīšanai. AII un studējošo pašpārvaldēm jārod līdzekļi labāko studentu ideju finansiālam, materiālam un cita 3|Ideju forums: Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu. Jauniešu perspektīva. REKOMENDĀCIJAS



veida atbalstam, piemēram, piedāvājot konsultācijas, veidojot projektu konkursus, biznesa inkubatorus u.c.

Lai veicinātu studenta ātru un veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū, jāattīsta dažādi karjeras atbalsta pasākumi un jāveicina to atpazīstamība un nozīme studējošo vidū. Karjeras atbalsta pasākumi jāīsteno gan AII (karjeras centri) gan nacionālā mērogā. Jānodrošina cieša sasaiste starp Nodarbinātības valsts aģentūru, nacionāla līmeņa prakses portālu/liem un uzņēmējiem, īpaši izmantojot Alumni organizāciju sniegtās iespējas.

5. Absolventu līdzdalība augstākās izglītības pilnveidē Vīzija: Lai studiju programmu pilnveidotu un noteiktu tās atbilstību darba tirgus prasībām, īpaši nozīmīga ir no absolventiem iegūtā atgriezeniskā saite, tādēļ tās iegūšana un pielietošana ir plānveidīga un efektīva. Absolventi spēj izvērtēt nesen pabeigtās studiju programmas norisi un iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču pielietojamību profesionālajā darbībā, tādējādi absolventu atgriezeniskā saite kļūst par vērtīgu studiju procesa pilnveides elementu. AII jārod metodes un mehānismi, kā saglabāt saikni ar absolventiem un iesaistīt tos studiju programmas īstenošanā un pilnveides nodrošināšanā.

Rekomendācijas:  AII jāveido absolventu datu bāzes, kurās tiek apkopota absolventu karjeras attīstība 5 gadu laikā pēc studiju beigšanas, izvērtējot darba vietas atbilstību iegūtajai izglītībai.  Jānodrošina absolventu klubu darbība un pilnveide, stiprinot absolventu saikni ar AII un rosinot viņos vēlmi iesaistīties studiju programmu izstrādē, īstenošanā un pilnveidē.  Absolventi regulāri jāiesaista studiju programmas kvalitātes vērtēšanas procesos, piemēram, akreditācijā. Absolventu līdzdalība ir īpaši nozīmīga studiju programmas satura un studiju rezultātu definēšanā, tādējādi tuvinot to darba tirgus attīstības tendencēm.  Absolventu iesaistei studiju procesa pilnveidošanā jākļūst regulārai. Turklāt labie piemēri īpaši izceļami esošo studentu vidū, lai veicinātu viņu vēlāku iesaisti absolventu kustībā.  Jāveicina absolventu izpratne par studentu iespējām dot pievienoto vērtību viņu pārstāvētajos uzņēmumos vai institūcijās (studiju projektu, noslēguma darbu, prakses veidā), tādējādi palielinot studentu motivāciju, kā arī iespējas gūt pieredzi un veiksmīgi iesaistīties darba tirgū.  Absolventiem, kā arī uzņēmējiem ar LDDK atbalstu jāveido mentoru sistēmas un stipendiju fondi, kas ļautu jaunajiem uzņēmējiem daudz veiksmīgāk uzsākt jaunu biznesu. Arī valstij jārod iespēja atbalstīt topošos un esošos uzņēmējus - gan tos, kas aktīvi atbalsta studentus un viņu inovatīvās idejas, gan pašus ideju autorus, piemēram, piedāvājot nodokļu atlaides. un plašākas sociālās garantijas.

4|Ideju forums: Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu. Jauniešu perspektīva. REKOMENDĀCIJAS