Grāmata "Melnās ripas bruņinieki" 1.daļa

mākslīgā ledus slidotavu. Pagaidām ledu nācās meklēt Maskavā. Drīz vien no turienes sāka pienākt satraucošas ziņas. Sokolovs neizrādīja sevišķu interesi par komandas likteni. Reizēm nodarbības notika Firsova vadībā, bet Sokolovs ieradās tikai uz spēli. Vecākais treneris nesadarbojās arī ar Klāvu, neuzklausīja viņa domas. Pāris dienu pēc treniņnometnes sākuma Latvijā augušos talantīgākos jaunatnes hokejistus aizsūtīja uz mājām. Bet galvenais – treniņspēļu rezultāti bija katastrofāli. Piemēram, “Sovetskij Sport” balvas izcīņā Daugava zaudēja Maskavas Spartakam (2:17). Mūsējo fiziskā sagatavotība bija tik vāja, ka pēdējā trešdaļā trīs maskavieši ieslēdza aizsardzības zonā piecus rīdziniekus. Novembra sākumā Sokolovu atlaida no komandas, un Daugavu sāka trenēt Klāvs, viņam palīdzēja Ogerčuks. Sezonas vidū par treneri sāka strādāt cits maskavietis – Anatolijs Jegorovs.

Sezonas sākums Rīgā nedaudz aizkavējās celtnieku dēļ, jo viņi nespēja izpildīt savu solījumu pabeigt Daugavas stadiona mākslīgā ledus slidotavas būvi paredzētajā termiņā. Tomēr 1960. gada 9. novembrī hokejisti beidzot sagaidīja paši savu mākslīgo ledu. Jau nākamajā dienā jaunajā laukumā notika pirmā meistarsacīkšu spēle pret Ļeņingradas Kirovec. Ažiotāža bija milzīga. Jau vairāk kā stundu pirms sacīkstes sākuma skatītāji sāka ieņemt vietas tribīnēs. Taču Daugavas sniegums sabojāja svētku noskaņojumu – mūsējie zaudēja abās spēlēs (1:3, 0:8). Un tāpat kā pērn atkal zaudējums sekoja zaudējumam. Tomēr skatītāju uzticība savai komandai bija tik liela, ka cilvēki vienalga nāca uz hokeju. Īpašu interesi izraisīja Daugavas tikšanās ar ACSK. Rīdzinieki nenobijās no slavenajiem pretiniekiem un cīnījās ļoti enerģiski. Varonīgi turējās vārtsargs Opits. 7. minūtē pēc Krastiņa metiena mūsējie pat izvirzījās vadībā, tomēr jau pēc pāris minūtēm viesi rezultātu izlīdzināja. Gala rezultātā mūsējie piedzīvoja kārtējo zaudējumu (1:3). Otrajai spēlei spēka vairs nepietika (0:11). Vienīgo punktu priekšsacīkstēs Daugava izcīnīja novembra beigās savā laukumā pret Ļeņingradas DzTII (2:2).

Tikpat neveiksmīgi Daugava spēlēja finālturnīrā par 13.–19. vietu. Otro punktu mūsējie izcīnīja janvāra beigās Novosibirskā (2:2). Pāris uzvaras līdzjutēji sagaidīja februārī – Rīgā pret Sverdlovskas Spartaku (4:3) un Staļinskas Metalurgu (6:3). Februāra beigās pēdējā spēlē savā laukumā – pret Novosibirskas Dinamo mūsējie sīvā cīņā panāca neizšķirtu (3:3).