1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Piemēram: Valsts nosaka nodokļus, sociālās garantijas un prioritātes. Lieli nodokļi vēl nenozīmēs lielus ienākumus valsts budžetā, jo cilvēki izvairīsies tos maksāt. Ja nodokļus samazinās, to nepietiks „budžeta iestādēm” – skolām, slimnīcām, policijai. Pastāv viedoklis, ka valsts politika ir koncentrēta ekonomika. Īpašs sakars ir starp vispārējo valsts teoriju un politoloģiju, kura pētī mūsdienu pasaules politisko sistēmu un attiecības. Politoloģijas atziņas ir pamats tam, ka vispārējā valsts teorija izzina valsts lomu politiskajā sistēmā. Saistība ar citām sociālām zinātnēm ir pamats vispārējās valsts teorijas satura paplašinājumam, papildinājumiem, materiāla vispusīgumam, tas ļauj vispārējai valsts teorijai kļūt par mainīgu, realitātei atbilstošu zināšanu sistēmu.
?
Kādas zinātnes Jūs zināt? Miniet vismaz trīs! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
?
Kāda nozīme ir vispārējai valsts teorijai citu tiesību zinātņu vidū? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
2. VALSTS PĒTĪŠANAS METODES Katrai zinātnei ir savs priekšmeta pētīšanai izmantojamo metožu kopums, kas ir nosacīts ar pētāmo procesu, parādību būtību. Visas pētīšanas metodes tiek iedalītas vispārējās un atsevišķās.
26
Pieņemts visas pētīšanas metodes dalīt vispārējās (piemērojamās visām zinātnēm) un atsevišķās (izmanto atsevišķās zinātnēs): 1. vispārējās: vēsturiskā materiālisma metode; sintēze; analīze. 2. atsevišķās: sistēmiskā metode; funkcionālā metode; statistiskā metode; modelēšanas metode; socioloģisko pētījumu metode; salīdzinošā metode.
VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA