Biznesa vadības koledža
KOPSAVILKUMS
Iekšzemes kopprodukts ir svarīgākais makroekonomiskais rādītājs. Tā uzdevums ir parādīt ražošanas kopējo apjomu valstī. Aprēķinot IKP, ir jāņem vērā tikai galaprodukti. Iekšzemes kopprodukts ir gada laikā valstī saražotās galaprodukcijas kopējā vērtība. Iekšzemes kopproduktu var aprēķināt kā visu pievienoto vērtību summu, kas radīta ekonomikā gada laikā. Šo IKP aprēķināšanas paņēmienu sauc par ražošanas metodi. Ražošanas metode ļauj noskaidrot atsevišķu nozaru īpatsvaru valsts ekonomikā. IKP aprēķināšanas otrā metode ir ienākumu metode – visas valsts mērogā jāsummē četri faktoru ienākumi (algas, peļņa, procenti un rente) un divas summas, kuras nav uzskatāmas par faktoru ienākumiem – nolietojums (amortizācija) un netiešie nodokļi. Trešā pieeja IKP aprēķināšanai ir izdevumu metode. Izmantojot šo metodi, summē visus izdevumus iekšzemes kopprodukta iegādei: patērētāju izdevumus, bruto privātās iekšzemes investīcijas, valsts iepirkumus un tīro eksportu: Y = C + Ig + G + Xn. Lai noskaidrotu IKP izmaiņas pa gadiem, ir jāizmanto nevis nominālā, bet reālā IKP rādītājs. Nominālais IKP ir iekšzemes kopprodukts, izteikts attiecīgā gada (faktiskajās) cenās. Dažādu gadu nominālie IKP nav salīdzināmi savā starpā. Reālais IKP ir iekšzemes kopprodukts, izteikts nemainīgās (bāzes gada) cenās. Reālais IKP konkrētā gadā ir aprēķināms, izdalot mūs interesējošā gada nominālo IKP ar cenu indeksu:
Yreāl. =
Ynom. Ic
IKP izmaiņas raksturo ekonomikas izaugsmi. Ekonomikas izaugsme ir ražošanas kopējā apjoma palielināšanās. Ekonomikas izaugsme ir sasniedzama divējādi: 1) palielinot resursu daudzumu; 2) efektīvāk izmantojot esošos resursus. Iekšzemes kopprodukta rādītāju, rēķinātu uz vienu iedzīvotāju, izmanto pasaules valstu attīstības līmeņu un iedzīvotāju labklājības salīdzināšanai. Tomēr šādi salīdzinājumi ir nosacīti. Salīdzinājumu rezultāti ir īpaši atkarīgi no tā, vai IKP rēķina pēc pastāvošā valūtas kursa vai pēc pirktspējas paritātes. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju, pat rēķināts pēc pirktspējas paritātes, ir tikai nedaudz pāri par 60% no ES vidējā līmeņa; šajā ziņā Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. ES vidējā līmeņa sasniegšana Latvijai prasīs vēl daudzus gadus.
49
MAKROEKONOMIKA