SP Formāts Nr.16 by Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde

MARTS 2013

NR.7 (16)

FORMĀTS

Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes ikmēneša informatīvais izdevums

Jauna vizuālā identitāte

Korespondente: ILZE GASIŅA 1993. gada 5. jūlijs – tiek dibināta Biznesa augstskola Turība (sākotnējais nosaukums – Turības mācību centrs). Jau 1996. gadā Turību apdzīvo 500 studentu. Turpmāko gadu laikā Turība ir pirmā Latvijas augstskola, kam starptautiska ekspertu komisija piešķir beztermiņa akreditāciju, kā arī tiek izveidota augstskolas izdevniecība. Tā pirmā no Latvijas augstskolām sāk izsniegt Eiropas vienotās formas diploma pielikumu, tiek atklāta modernākā augstskolu bibliotēka Latvijā. Attīstoties tiek atvērti reģionālie studiju centri Cēsīs, Liepājā, Talsos, Jēkabpilī. Lai atvieglotu savu studentu un darbinieku nokļūšanu uz augstskolu, 2003. gada 29. augustā dzelzceļa maršrutā Rīga – Jelgava tiek atklāta pieturvieta „Biznesa augstskola Turība’’. 2004. gadā studentu skaits ir sasniedz jau 5000. Turpmākie gadi augstskolai nes sadarbības līgumu parakstīšanu par Dubultā diploma iegūšanu, kā arī Divpusējās apmaiņas programmu un Erasmus programmu, studentiem tiek dota iespēja praksi apgūt ārzemēs. Tiek izveidots karjeras centrs, Biznesa inkubators, iespējamas studijas interneta vidē. Lai atbalstītu jaunos vecākus, tiek izveidota bērnu rotaļu istaba „Kabatiņa’’. Lai attīstītu sabiedrisko attiecību studentu dotības, tiek izveidota TV Studija. Atklāta Studentu viesnīca. Aktīvi darbojas Studējošo pašpārvalde, kā arī par augstskolas dzīves neatņemamu sastāvdaļu kļūst basketbols. Uzskaitīt visus panākumus, sasniegumus, atzinības nemaz nav tik viegli. Jau pašiem ir skaidrs, ka Turība ir vadošā privātā augstskola un viena no lielākajām augstskolām Latvijā. Tā ir dinamiska, moderna un nebaidās būt spilgta un rādīt piemēru, būt pirmā starp citām augstskolām Latvijā! Turība šogad svin savu 20. pastāvēšanas gadadienu, tieši tāpēc, lai pilnveidotos un kļūtu vēl mūsdienīgāka, un tēls pilnībā atbilstu augstskolas tēlam, tiek mainīta Turības vizuālā identitāte! Kā tad radās šī ideja? Par to sīkāku ieskatu sniedza Turība attīstības daļas direktore Inese Raiba. 1993. gadā Turība lepojās ar dažiem simtiem studentu, šobrīd augstskolai ir jau 12 tūkstoši absolventu. Šo gadu laikā izveidotas jaunas studiju programmas – no 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmām līdz pat doktorantūras studijām. Izveidoti reģionālie mācību centri, Tūrisma pētniecības centrs, piesaistīta ārvalstu studentu interese, gūta starptautiska atzinība. Augstskolas izaugsme un vēlme mainīties līdzi laikam kļuva par galveno iemeslu augstskolas vizuālās identitātes maiņai. 2012. gada jūlijā mēs uzaicinājām 5 radošās aģentūras piedāvāt savu redzējumu Turības jaunajai identitātei. Piedāvātie varianti tika izanalizēti un nodoti balsošanai augstskolas darbiniekiem un studentiem. Tādējādi tika izvirzīts TOP 3, no kura tika izvēlēts nu jau jaunais Turības logo, kurš gan pirms tam vēl tika pārstrādāts un pieslīpēts, lai gala rezultāts būtu tāds, kāds tas šobrīd ir redzams. Jaunā logo idejas autori ir Lietuvas radošā aģentūra „Not Perfect”.’’ Kāpēc tieši šāds un ne citāds? „Pirmkārt, Turības attīstības dzinējspēks vienmēr bijis viens – motivēt un palīdzēt tās studentiem kļūt par spēcīgām personībām, kas apzinās savu un zināšanu vērtību. Ikviens zina, ka biznesā ir nepieciešama pareizā ķīmija, kuras vissvarīgākais elements esi Tu pats – idejas un biznesa radītājs, tā vadītājs. Tas arī atspoguļojas Turības jaunajā logo. Tu – kā personība, kas ir savienota ar Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulu, kas rada ideālo tēlu. Kā arī tumši zilā krāsa tiek nomainīta uz gaiši zilo krāsu, kas ir mūsdienīgāka un dinamiskāka—atbilstošāka šim biznesa laikmetam. Jāuzsver, ka jaunais logo ir dāvana visiem – gan Turības darbiniekiem, gan bijušajiem, esošajiem un arī topošajiem studentiem.‘’ Preses konference par logotipa maiņu notika 21. februārī. Šajā dienā jaunu izskatu guva arī augstskolas mājas lapa. Līdz ar augstskolu mainās arī pašpārvaldes logotips. Viss pārējais notiks pakāpeniski, protams, tiks pārveidots gan baseins, sporta zāle un tiks veiktas dažādas izmaiņas apkārtējā teritorijā. Šis process noteikti nebūs ātrs un lēts, bet var apgalvot, ka tas būs tā vērts! Mums pirmajiem ir jārāda, kā veidot biznesu un kā attīstīties. Kā ir teicis Rainis—pastāvēs, kas pārvērtīsies!

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

EKO TURĪBĀ Korespondente: LELDE MĀLIŅA Foto: no interneta resursiem

“Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!” Tā reiz teicis latviešu dzejnieks un rakstnieks Rainis, un tā mūs šodien uzrunā Turības Tehniskās daļas direktors Viktors Gorlovs. Biznesa augstskola Turība ir vieta, kas vieno visus, kuri šeit studē, strādā, apmeklē kursus vai arī vienkārši īslaicīgi uzturas Turības teritorijā. Šī ir atvērta teritorija, kas labiekārtota tā, lai ērti un labi būtu visiem. Iepriekšējā numurā uzzinājām nedaudz vairāk par to, kas ir Tehniskā daļa un ar ko tā īsti nodarbojas. Šoreiz iepazīstināšu ar to, ko mēs, studenti, varam darīt, lai Turība kļūtu par vēl pievilcīgāku un simpātiskāku vietu, izdarot vien dažas pavisam nelielas lietas, kas tomēr ir ļoti nozīmīgas. Tā kā visas izmaksas par skolas un apkārtnes sakopšanu un uzturēšanu tiek segtas no studiju maksas, arī mūsu uzdevums ir rūpēties par tīrību, kārtību un resursu ekonomēšanu, lai šī maksa nepieaugtu, palielinoties izmaksām. „Viss kļūst dārgāks un sarežģītāks, bet ne vienmēr tas jaunais ir tas izdevīgākais,’’ tā atzīst Gorlova kungs. Lai arī Turība nekad nestāv uz vietas un mainās, tomēr ir pārbaudītas lietas, kuras netiek mainītas ekonomijas pēc. Piemēram, skolas apkurei tiek izmantota malka, nevis šķelda vai gāze, LED lampu vietā priekšroka tiek dota parastajām spuldzītēm. Ikviens no mums var piedalīties procesos, kas samazina izmaksas, vien izdarot pāris papildu kustību dienā – izslēdzot tobrīd nevajadzīgu apgaismojumu, nospiežot gaismas slēdzi. Tas neprasa ne daudz enerģijas, ne darba. Mēs visi esam pamanījuši un novērtējuši lietussargus, kas pie ieejas durvīm mūs sagaida lietainā dienā un pasargā no samirkšanas, pārejot no viena korpusa uz otru. Bet vai esat iedomājušies, cik lietussargi ik gadu „pazūd”? Likšu jums nedaudz aizdomāties, un varbūt kādam pamodināšu sirdsapziņu – simtiem, simtiem lietussargu katru gadu aizceļo no Turības teritorijas vai tiek salauzti! Nākamreiz, kad gribēsi aiznest šo suvenīru mājās (jo citur diez vai staigāsi ar lietussargu, uz kura ir rakstīts, ka tas ir no Turības) padomā par to, ka izmaksa par to un vēl simts tādiem tiks pieskaitīta Tavai nākamā gada studiju maksai. Šīs un vēl daudzas citas lietas mums ir jāsargā kā savējās. Darīsim to un aicināsim arī savus draugus un kursa biedrus to darīt. Būsim atbildīgi!

Redaktores sleja PĀRMAIŅAS IEDVESMO Redaktore: LAUMA BĒRZIŅA

Atskats GAISĀ VIRMO SIRSNIŅAS

Korespondente: SANDA BEMBERE Foto: DAIRA BĒRTULE, IĻJA SEVEĻJEVS, IEVA ANSBERGA

Sveiki martā – mēnesī, kurš atklāj pavasari! Šogad februāris ar savām 28 dienām ir bijis notikumiem bagāts mēnesis gan pasaulē un Latvijā, gan tepat Turībā. Atgādināšu vien dažus: gada romantiskākā nakts Francijas noskaņās Turībā, pāvesta atkāpšanās no amata, meteorīts Krievijas plašumos un citi, bet ir viens notikums, pret kuru mēs – Turības studenti – nespējam palikt vienaldzīgi. Mūsu augstskolu ir piemeklējušas patīkamas pārmaiņas – Turībai nu ir jauna vizuālā identitāte! Jaunās logo krāsas, patīkamās Turības mājaslapas izmaiņas un pat lielais logo pie augstskolas iedvesmoja arī mani veikt pārmaiņas savā ikdienas dzīvē. Vai Tu kaut reizi esi sastapis mūzu? Tādu īstu – ko vairāk par parastu iedvesmu svētdienas rītā? Tieši šo sajūtu man izdevās notvert mēneša izskaņā. Tā ir tik fantastiska sajūta, un tad tu atklāj – viss lielais noslēpums slēpjas tajā, cik ļoti tu vēlies kaut ko izdarīt, jo tikai tad tevi apciemo mūza – tava iekšējā iedvesma un spēks. Rakstot šīs rindas, es domāju... Kas gan ir redaktores sleja? Manas pārdomas? Ievadvārdi? Nē, tās ir šī konkrētā „SP Formāta” vēsmas. Marta numura moto varētu skanēt šādi – iesaisties un veido pārmaiņas pats! Kāpēc? Kā varbūt esi jau pamanījis, mūsu radošā komanda meklē jaunus kolēģus, kuri vēlās radoši izpausties, informēt citus par visu aktuālo un interesanto un iegūt jaunu pieredzi kā korespondentam. Arī šoreiz visa „SP Formāta” komanda aicina Tevi iesaistīties – Tu vari būt jebkas! Korespondents jebšu žurnālists, rakstnieks, dzejnieks, fotogrāfs ar savām fotoreportāžām, varbūt Tu zīmē komiksus, kurus vēlies parādīt plašākai auditorijai? Šī ir Tava iespēja būtu daļiņai no kopējām pārmaiņām. Bet tas nav vienīgais veids, kā Tu vari iesaistīties. Sīkāk lasi „SP Formāta” 7. lpp. Neiztrūkstoša mana redaktores slejas pievienotā vērtība ir ikmēneša apcerējums par dabā notiekošo. Arī šoreiz man ir savi novērojumi – marta saule ir tā, kura jau sāk sildīt. Tiek sildīta ne vien zemes virsma, kā rezultātā rodas peļķes ar fantastisku debesu atspulgu tajās, bet arī smaids. Jā – saule, it sevišķi no rītiem, tik spilgti apstaro, ka neviļus jūti, kā tava seja atplaukst smaidā. Bez liekām piebildēm varu teikt, ka saule ir daļa no pavasara būtības – tā dvēsele! Nedaudz mulsinoši šķiet tas, ka sesija nu jau vairs nav aiz kalniem. Marts paies, nāks aprīlis ar sesiju un praksi, un nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, kad ārā būs + 25 o C un varēsim gozēties saulītē kādā pludmalē. Arī šogad norisināsies ikgadējais pirmssesijas pasākums „Iepeldi sesijā’’. Tikšanās vietu nedrīkst mainīt – 28. marts, Līvu akvaparks. Varu pačukstēt, ka šogad Tev un Taviem draugiem pošoties uz akvaparku varētu noderēt atslēgvārds „Hawaii’’. Lai labi lasās šī mēneša „SP Formāta” numurs un esi gatavs pieņemt un veidot pats savas patīkamās pārmaiņas!

Visi amoriņi Studējošo pašpārvaldē sarosījās, jo Biznesa augstskola Turība uz vienu nakti mainīja savu atrašanās vietu un deva iespēju vairāk nekā 300 viesiem 13. februāra naktī paviesoties Francijā. Šarmantā franču stilā vakaru vadīja Gints Krauklis un Gunda Zviedre, kuri parūpējās par to, lai viesi patiesi sajustos, kā nokļuvuši kādā izsmalcinātā Parīzes ballē. Ja kāds vēl nebija redzējis mūsu Turības karsējmeitenes, tad šis bija vakars, kad viņas uzstājās ar priekšnesumu, kas sajūsmināja ne vien vietējos studentus, bet arī ārvalstu Erasmus studentus, kuri izrādīja lielu sajūsmu par meiteņu deju. Gan meiteņu, gan puišu sirdīm lika kust puišu grupas – Strawberries With Salt un Pielietais munštuks, kā arī divas solistes – Aļona un Ance, priecējot ar dažāda stila mūziku, kas bija pa prātam ne tikai tiem, kas vēlējās lēkāt un griezties deju ritmos, bet arī tiem, kas deva priekšroku romantiskākai lēnajai dejai. Varēja manīt, ka meitenēm mūzika patika, jo balles beigās uz deju grīdas „rotājās’’ diezgan liela novilkto apavu skate. Jau atkal kopā ar mums bija rokeris Frīdis, kurš nepalaida garām arī šo pasākumu Turībā, bet viņa piedāvātajās dziesmās nebija ne miņas no viņa paša roķīguma – visi varēja izmēģināt nodziedāt kādu populāru mīlas balādi. Jāatzīst, ka Turībā ir daudz dziedātgribētāju! Ja nu kādam šajā romantiskajā vakarā sirdī bija sacensības gars, tad to varēja izpaust, uzspēlējot Twister vai dejojot uz deju grīdām un uzzinot, kurš no diviem dalībniekiem ir veiklāks dejotājs. Dažbrīd pie deju sacensībām bija tik liels atbalstītāju pulks, ka troksnis bija sadzirdams pat gaitenī. Tie, kas savas otrās pusītes vēl nebija satikuši, izmēģināja laimi ātrajos randiņos un laimīgākie no viņiem arī turpat salaulājās, saņemot laulību apliecību un gredzenus, bet fotostūrī varēja iemūžināt šo skaisto mirkli kopā ar draugiem un studiju biedriem. To, ka ar gadiem ilgu kopā būšanu rodas izpratne par otru un izveidojas nozīmīga komandas darba pieredze, apliecināja pāris, kurš uzvarēja cukurvates ātrēšanas sacensībās pāriem ar aizsietām acīm. Bet tā nebija vienīgā atrakcija, kurā viesi varēja piedalīties un iegūt balvas no mūsu lieliskajiem atbalstītājiem. Lielu interesi par sieviešu zeķubikšu elegantu uzvilkšanu izrādīja ārzemju studenti, no kuriem viens arī iekaroja mūsu studenšu sirdis un kļuva par uzvarētāju. Puiši meitenes varēja iepriecināt, uz vietas iegādājoties kādu rotaslietu un ziedus, bet meitenes varēja pateikties par to, uzdāvinot gardu cukurvati, jo puišiem mīlestība, kā jau zināms, iet caur vēderu. Šis pasākums noritēja jau otro gadu un priecēja visus ar savu romantisko burvību, interesantiem konkursiem un aizraujošām atrakcijām, kas liek viesiem gaidīt jau nākamo gadu ar jauniem pārsteigumiem. Īpašs paldies arī atbalstītājiem: AVON, BlueBox, Fazer, FunkyFish, GoPlanet, Pizza Italia, Samana, Vilks audio, Red bull, SexyStyle, Berga foto, Kazaslaukos.lv, Sushihome.lv, Baltic Taxi.

Atgriešanās STRĪTBOLA TURNĪRS Korespondente: LAUMA BĒRZIŅA

Kas tas ir – viena bumba, 3 pret 3 un tikai viens uzvarētājs? Pareizi! Tas ir BAT SP rīkotais MIX Strītbola turnīrs! Pēc oktobrī aizvadītā Strītbola turnīra vēl ilgi nemitējās runas par pasākuma lielisko atmosfēru, tieši tāpēc jau pavisam drīz, 20. martā plkst. 13:00, Strītbola turnīrs atdzims no jauna! Kā iepriekš, arī šoreiz vieta paliek nemainīga – Turības sporta zāle. Viss, kas Tev jāizdara, lai piedalītos šajā aizraujošajā bumbu sacīkstē, ir jānokomplektē sava MIX komanda (2 puiši + 1 meitene) un jāpiesakās līdz 18. martam, sūtot e-pastu uz stritbols@batsp.lv, norādot komandas nosaukumu, dalībnieku vārdus un uzvārdus, kā arī komandas kapteiņa kontaktinformāciju (e-pasts un tālrunis). Aicināti arī visi interesenti, jo pasākumā neizpalikt bez prognožu spēles, soda metieniem un citām oriģinālām aktivitātēm. Un vēl! Sagaidāmi īpaši mākslinieciski deju grupas priekšnesumi! Nepalaid to garām un aicini arī citus piedalīties! Dalība sacensībās kā allaž ir bez maksas. Plašāku informāciju meklē BAT SP mājaslapā: www.batsp.lv. VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Pasniedzēja stāsta DAINA ŠKUŠKOVNIKA: DZĒST TIKAI TO, KAS DEG Korespondente: IEVA BRUŽE Foto: no DAINAS ŠKUŠKOVNIKAS personīgā arhīva Ir otrdienas pusdienlaiks, un es kopā ar šķietami vienmēr mierīgo un nosvērto pasniedzēju Dainu Škuškovniku atrodos Turības kafejnīcā. Apkārt skraida cilvēki, cenšas pēc iespējas ātrāk notiesāt savu dienišķo pusdienu maltīti, iemalkot kafiju, bet mēs šeit sēžam, runājam par psiholoģiju un ar acs kaktiņu vērojam apkārtējo kņadu. Tikai vēlāk es uzzināju, ka tas ir viens no veidiem, kā Dainai patīk atpūsties... Jūs visu mūžu esat bijusi pasniedzēja vai tomēr ir vēl kaut kas cits mēģināts? Par pasniedzēju jau nepiedzimst (smejas). Psiholoģija ir mana otrā izglītība. Kad beidzu vidusskolu, pirmo reizi iestājos universitātē – Fizmatos, pabeidzu un kļuvu par matemātikas skolotāju. Nedaudz strādāju skolā, bet tieši par matemātikas skolotāju ļoti maz, – tikai vienu gadu. Tad es sāku nodarboties ar ārpusklases darba organizēšanu, un, kad tika nodibināta šī valsts, cilvēkiem ar vienu augstāko izglītību parādījās iespēja mācīties psiholoģiju, un es nolēmu pamēģināt. Tad nu es pa vakariem studēju psiholoģiju, pabeidzu bakalaurus, iestājos maģistrantūrā, tad arī doktorantūrā, un tā sanāca, ka es sāku strādāt universitātē par pasniedzēju. Jūs pasniedzāt psiholoģiju. Kā tad īsti ir – sirdī vairāk ir tieši šis pasniedzēja darbs vai pati psiholoģija, pētīšana? Man patīk pasniegt, tāpēc arī es to daru. Man patīk tas spīdums acīs, kad cilvēki klausās un viņi sadzird kaut ko, kas viņiem dzīvē var noderēt, jo patiesībā gan matemātika, gan arī psiholoģija – tas ir tas, kas ir saistīts ar dzīvi, tikai matemātikai ļoti daudzi cilvēki nesaprot šo saistību un ir grūti viņiem to ieskaidrot. Psiholoģijā studenta acīs var redzēt, ka viņš kaut ko sadzird, un, manuprāt, tas ir tieši tas, kas man patīk, ka es saprotu – to, ko es cilvēkam esmu teikusi, viņš uztver nevis kā kaut ko ārpus sevis, bet tas ir kas tāds, kas reāli var padarīt dzīvi interesantāku, saistošāku un varbūt atrisināt kādas problēmas. Cik interesanti, kā matemātika sasaistījusies ar psiholoģiju... Patiesībā tas ir ļoti cieši saistīts, jo psiholoģija ir zinātne un, tātad – fakti ir iegūti eksperimentējot un veicot zinātniskus pētījumus. Katram eksperimentam, kas tiek veikts, kā mēs runājam arī studiju darbus rakstot, ir jābūt atkārtojamam. Ir stingri noteikta zinātniskā metodoloģija, lai izdarītu kādus secinājumus, jāizmanto matemātiskā statistika. Tie, kas mācās psiholoģiju, matemātisko statistiku zina daudz labāk kā vidusmēra matemātikas skolotājs. Universitātes psiholoģijas studenti bez atbilstošu statistikas metožu izmantošanas nevar veikt ne studiju darbu, ne bakalauru un kur nu vēl lielākus zinātniskus pētījumus, tā kā – īstenībā man matemātikas zināšanas ir palīdzējušas, studējot psiholoģiju. Ļoti bieži cilvēkiem liekas, ka psiholoģija ir „tas tā – parunāt”, bet no kā tad tos secinājumus izdara? Tie ir zinātniski pētījumi, kurus var atkārtot, kam ir mērāmi rezultāti, kas pierāda, ka patiešām pastāv noteiktas likumsakarības. Tāpēc abas manas izglītības – matemātika un psiholoģija ir viena otru papildinājušas. Protams, liekas, ka matemātika ir ļoti konkrēta zinātne, ar vienu konkrētu atrisinājumu, bet psiholoģijā ir daudz variantu, bet īstā matemātika jau nav ar vienu konkrētu atrisinājumu, tur ir daudz variantu, tur paralēlas taisnes krustojas (smaida). Vairākus gadus veicu zinātnisku pētījumu par matemātikas izraisīto trauksmi. Izrādās, ka bailes no matemātikas ir izplatīta problēma visā pasaulē, arī Latvijā. Un tās ietekmē cilvēka dzīvi – ne tikai tas, ka skolā visu laiku jāstreso, par eksāmenu jāuztraucas, viņš cenšas izvairīties no matemātikas arī pēc skolas beigšanas – izvēlas nodarbošanos vai studijas tikai pēc viena kritērija – lai tik tur nav matemātika... Psihologi var palīdzēt atrisināt šo problēmu. Saka, ka kurpnieki visur redz noskrandušus papēžus un frizieri—sabojātus matus. Kā jums ir ar psiholoģiju? Nav tā, ka jūs visur redzat problēmas? Psihologiem ir viens tāds princips – nedrīkst dzēst to, kas nedeg. Respektīvi, ja cilvēks vēl nesaprot, ka viņam vajag palīdzēt un nav nonācis līdz tam, ka viņam vajag risinājumu, viņam arī nav jāuzbāžas ar palīdzību. Protams, ja uz ielas vienkārši guļ cilvēks, kam ir slikti, tur jau jebkurš ies palīdzēt, bet tīri psiholoģiski – meklējumiem pēc problēmas risinājuma ir jānāk no paša cilvēka, un tad, ja kāds prasa, es varu palīdzēt. Arī savas problēmas es varu risināt tikai tad, kad es apzinos, ka man tās vajag risināt. Tieši ar to saistīts arī nākamais jautājums – jūs palīdzat citiem, bet kā jūs varat tikt skaidrībā pati ar sevi? Tiek uzskatīts, ka pastāv divi domāšanas veidi: apzinātā loģiskā domāšana, kas balstās uz notiekošā secīgu analīzi, un neapzinātā – emocionāli intelektuālā realitātes uztvere. Tā emocionāli intelektuālā domāšana notiek automātiski. Ja ir laiks un motivācija, cilvēks pieslēdz apzināto domāšanu un tad jau visu var loģiski atrisināt. Ar mani ir tāpat kā ar visiem – kad es atceros, ka es zinu, kā jārisina problēmas, tajā brīdī es tās arī risinu, bet stress un uztraukums ir arī man, kā jebkuram cilvēkam, un tad dažkārt notiek tā intuitīvi emocionālā reakcija. Vienmēr ir svarīgas prioritātes un mērķi, to apzināšanās. Jūs taču arī kaut kā atpūšaties, kādi ir jūsu hobiji? Jā, protams. Man ļoti patīk lasīt grāmatas. Man ļoti, ļoti patīk ūdens aerobika un vingrošana. Es to katru nedēļu arī cenšos darīt, ja vien manī pēkšņi nevalda vīruss. Vēl man ir dārziņš, kurā man par lielu pārsteigumu kādreiz kaut kas arī izaug (iesmejas). Un vēl – man patīk padzert kafiju kāda nelielā kafejnīciņā un pavērot, kā garām steidzas cilvēki, kā norit viņu ikdiena (vislabāk jau, protams, ja tas ir kādā valstī, kur tobrīd ir silti...). Ja jums ļautu izvēlēties, kurš dzīvnieks jūs vēlētos būt? Es jau vienreiz uz šādu jautājumu esmu atbildējusi, tāpēc mana atbilde arī šoreiz ir tā pati – es gribētu būt zaķis. Un tad man teica: „Kā?!? Tas taču tāds bailīgs dzīvnieks!” Bet man bērnībā bija pasaku grāmata „Kā zaķis lielībnieks lauvu piemānīja”. Es negribētu teikt, ka es gribu būt zaķis – lielībnieks, bet es gribu būt tas zaķis, kurš spēj tikt galā ar lauvu. Nav ne jausmas, jūs zināt vai nē, bet daudzi studenti jūs sauc par Dainīti.. Tiešām? Nu redz, tā jau vienmēr ir! Es droši vien kādreiz esmu pastāstījusi, ka es nevaru saprast, kāpēc reizēm mani sauc par Dainīti un uzrunā vīriešu dzimtē, jo man bērnībā bija kaimiņš vārdā Dainis un viņš bija Dainītis (smejas). Es to varbūt kādreiz esmu pastāstījusi un tā tas pielipis. Man gan šķiet, ka tur pie vainas ir jūsu mūžīgais pozitīvisms un smaids. Vai arī sarežģītais uzvārds, kuru nevar izrunāt (smaida). (turpinājums 4.lpp)...

“PSIHOLOGIEM IR VIENS TĀDS PRINCIPS—NEDRĪKST DZĒST TO, KAS NEDEG”

“MAN PATĪK TAS SPĪDUMS ACĪS, KAD CILVĒKI KLAUSĀS UN VIŅI SADZIRD KAUT KO, KAS VIŅIEM DZĪVĒ VAR NODERĒT, JO PATIESĪBĀ GAN MATEMĀTIKĀ, GAN ARĪ PSIHOLOĢIJĀ—TAS IR TAS, KAS SAISTĪTS AR DZĪVI”

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Pasniedzēju un studentu pērles

„Par lietvedību ir iesmērēts gandrīz katrā normatīvajā aktā.’’ (Jolanta Brilte) „Solāriji – darba galdi, kur cilvēkus cepina.” (Aivars Mednis) „Jākomunicē ar padusēm.’’ (Andris Pētersons, stāstot par atgadījumu no dzīves: „Man draugs staigā rokas sakrustojis un tādā pozā runā ar cilvēkiem. Teicu viņam, ka jābūt atvērtam, rokām jābūt izplestām. Viņš izbrīnīts jautā: „Vai tad es runāju ar padusēm?’’’’) „Tev taču ir pliki mati!’’ (Roberts Viziņš, ieraugot draugu pēc friziera apmeklējuma) Pasniedzēja jautā: „Kad lieto Present Perfect?” Studentes komentārs: „Tad, kad ir perfekta diena!” (Renāte Bistrova) Students profesionālās leksikas lekcijas laikā lūdz palīdzību kursabiedriem: „Somebody help me, girls?” Studentes atbilde: „Only doctor can help you.” (Renāte Bistrova) Lekcijas laikā pasniedzēja jautā studentiem, kuri neseko līdzi lekcijai: „Varbūt Jums labāk iet uz Biznesa inkubatoru?’’ Studentes komentārs: „Vai vienkārši uz inkubatoru...” (Renāte Bistrova) „Brīnums, ka jūs Valentīndienā sēžat lekcijā, nevis ar zaķiem kādā romantiskā restorānā.” (Anna Medne) „Tu māj ar roku un viņš tevi nedzird!” (Kristīnes Hausmanes piefiksēts kursa biedrenes izteiciens lekcijā)

ATKLĀJ PĒRLES LIETOJOT #SPFORMATS Šomēnes visiem tik ierastā „SP Formāta” rubrika Pasniedzēju pērles oficiāli pārtapusi par Pasniedzēju un studentu pērles! Lūgsim arī Tevi turpmāk ieklausīties, kādi spārnotie teicieni “lido” ne tikai no pasniedzējiem, bet arī no Taviem studiju biedriem, jo straujiem soļiem tuvojas pavasaris, un tie, kuri gulējuši saldā ziemas miegā, sāk mosties un pērles tad nu ripo uz visām pusēm. Kā arī atceries lietot #SPFormats sociālajā tīklā Twitter. Ļauj citiem uzzināt par kādu spilgtu atziņu acumirklī!

Express jautājumi Korespondente: LINDA LIEPA

Vai jūrascūciņa māk peldēt? - Jūrascūciņa māk peldēt, jo viņa ir apaļa kā bumbiņa un līdz ar to turas virs ūdens. (Sabīne Purmaliete) - Jūrascūciņas ne tikai māk peldēt, bet tās noteikti māk arī glābt slīkstošus cilvēkus, jo viņas tak ir jūras pavēlnieces! (Jānis Arents) - Nē, jo ja teiktu jā, tad tas nenozīmē, ka viņas māk peldēt – apgrieztā psiholoģija un tā. (Beāte Liekna) - Es domāju, ka jā, lai gan uz filmām nevar īpaši paļauties, bet vienā no tām biju redzējusi ainu, kur jūrascūciņa peld. (Aiga Kalbjonoka) - Nē, jo manējā noslīka. (Anonīms) Kāds ir vislabākais attaisnojums, ja Tevi pieķer braucot pa „zaķi” RS transportā? - Nozaga maku. Meiteņu gadījumā var sākt pinkšķēt. (Līva Kārkliņa) - Es esmu no laukiem un nesaprotu, par ko jūs runājat! (Mārcis Minders). - Vislabākais attaisnojums? Šodien ir vispasaules labestības diena! Vai arī kājas pār pleciem un jāskrien cik vien ātri vari. (Krista Bulgakova) - Vislabākais attaisnojums braucot pa zaķi?! Hmm, gan jau stāstīt, ka tavu e-talonu nozaguši citplanētieši no rīta pa ceļam uz pieturu un ka no šoka aizmirsi nopirkt biļeti. (Sabīne Purmaliete) - Klasiskākais attaisnojums laikam būtu tēlot apstulbušu: „Kā? Viņš nenopīkstēja?’’ (Ieva Ansberga) Kāpēc dažiem cilvēkiem tīkamāka kaķa, nevis citu cilvēku sabiedrība? - Jo kaķis neko nespēj pateikt pretī. (Mārcis Minders) - Tie rada mieru, daudzos gadījumos dziedē, mīlēs tādu kāds esi, ir kāds, par ko rūpēties un justies noderīgam. (Līva Kārkliņa) - Jo kaķis nerunā un neuzdod muļķīgus jautājumus. (Iļja Saveļjevs) - Jo kaķis nekad nenorāda uz šķirbu zobos, nemazgātiem matiem, vai to, ka esi samelojis draugiem par sliktu pašsajūtu, lai tikai paliktu mājās un ar popkorna spaini skatītos „How I Met Your Mother’’. (Kristaps Sadovskis) - Kaķi nerunā. (Toms Vandāns) Kā slidenā laikā noturēties uz trotuāra? - Iet kā pīlei. (Bēate Liekna) - Būt stabilam! (Aiga Kalbjonoka) - Ar līdzsvaru vai cilvēkiem sev blakus. (Henrijs Kaļickis) - Neesmu mēģinājusi, bet man liekas, ja rāpo, tad nevar nokrist. (Lita Retko) - Uzvilkt slidas. (Anonīms) Ko sagaidīt, ja kaut kas sagaidāms? - Sagaidīt lielu pārsteigumu, bet ne tik lielu, kā tad, ja nekas nebūtu sagaidāms... (Kristaps Sadovskis) - Protams, ka vislabāk būtu sagaidīt to, kas patiesi gaidāms! (Krista Bulgakova) - Ja ir kas gaidāms, vienmēr vajag gaidīt to sliktāko, tad vismaz nebūs liekas vilšanās, bet, ja zini ko sagaidīt, tad viss ir atkarīgs no tevis paša, vai sagaidīsi to ar pozitīvu noskaņu vai negatīvu. (Ieva Ansberga) -Noteikt pieklājīgu stresa devu. (Lita Retko) Ko 8. martā vēlas saņemt sievietes? - Sievietes vēlas saņemt vīriešu uzmanību, maigumu, komplimentus. (Iļja Saveļjevs) - 8. martā sievietes vēlas saņemt iespēju satikties ar mani! (Jānis Arents) - Mīlestību. (Toms Vandāns)

...(turpinājums no 3. lpp) Bet tomēr, kā jums izdodas saglabāt mieru pat tādās situācijās, kad studentiem liekas – zeme grūst zem kājām. Pirmkārt, ir daži paņēmieni, kā saglabāt mieru, par kuriem es arī lekcijās stāstu un, otrkārt, mācoties psiholoģiju, neapšaubāmi, es mainījos pati un mainījās arī mana apkārtne. Viena no lietām, ko es iemācījos, ir domāt „ir tā un ko es tagad varu darīt?” Iemācījos pieņemt situāciju, meklēt rīcību un nemeklēt vainīgo. Man ir prieks, ka es diezgan bieži ātri noreaģēju un pielietoju uz risinājumu vērsto stratēģiju, nevis emocionāli intuitīvo. Pavisam nesen es izlasīju vienu teicienu: „Cilvēkam patīk tie, kas uzvedas tā, it kā mēs viņam patiktu.” Man liekas, ka tā ir taisnība. Jā, man patīk studenti! .. un studentiem patīkat jūs! Tā patika jau rodas abpusēji, ka tu stāsti un redzi, ka tas interesē. Tad, kad semestru noslēgumos studentu prezentācijas par eksperimentiem, ko viņi veikuši, kad var redzēt, ka šis process viņus aizrāvis, tad arī man ir prieks par savu darbu. Kas tad būtu tas, ko jūs gribētu mums, studentiem, ieteikt vai novēlēt? It īpaši tagad, kad studiju gads iet uz otru pusi un tūliņ klāt arī pavasaris... Pirmkārt, ēst daudz vitamīnu, un, otrkārt, atrast piecas minūtes laika, lai padomātu par prioritātēm un to, kas ļaus tev labi justies. Ko tu varētu darīt, lai justos labi? Man, piemēram, justies labi ļauj tas, ka es, vai nu esmu izdarījusi to, kas man jāizdara, vai nu es skaidri zinu, kad to izdarīšu. Jo tajā brīdī, kad man jāsatraucas „ārprāts, ārprāts, man vēl tas, man vēl šitais” un es īsti nezinu, kad es to visu izdarīšu, tad ir riktīgs satraukums. Tikko es skaidri saprotu „tad to, tad šito”, tad jau viss ir kārtībā, tad jau es kontrolēju procesu. Svarīgi ir dzīvi kontrolēt. Un mēs to varam! (smaida). Lai izdodas realizēt iecerēto!

8.marts BRUNČOS IR SPĒKS Korespondente: IEVA BRUŽE Foto: no interneta resursiem

Brīdināšu jau savlaicīgi – šis nebūs tradicionāls tematiskais raksts ar pilnu Sieviešu dienas vēstures izklāstu, šis būs atgādinājums, kādēļ sievietes visā pasaulē ir pelnījušas savu dienu. Mēdz teikt, ka sievietes ir maigais, skaistais vai vājais dzimums, un es teikšu – tā nu vis nav! Vai precīzāk – ne tikai tā! Sievietes ir arī ļoti, ļoti stipras. Varbūt ne tik daudz fiziskā ziņā (kaut gan nevar noliegt – sieviešu spēka sports kļūst arvien populārāks), cik garīgā. Varētu pat teikt, ka sievietes ir tā (ne)zāle, kas neiznīkst! Un tagad, droši vien visas daiļās dāmas māj ar galvu, jo laikam jau tomēr nav pasaulē spītīgāka, lepnāka un ietiepīgāka radījuma par sievieti. Un kāda vara ir sievietes rokās, prātam neaptverami!

Sāksim no pašiem pirmsākumiem! Kurš ir vainīgs pie tā, ka visa mūsu civilizācija neskraida pa skaistu dārzu tērpusies „kailā” un nepārtiek tikai no augļiem un ogām? Sieviete (tiem, kas tik labi nepārzina pasaules radīšanu Bībeles interpretācijā – tā bija Ieva), turklāt pati pirmā! Savukārt mūsdienu sievietes visā pasaulē var lepoties ar izciliem panākumiem dažnedažādās jomās, ne par kripatiņu neatpaliekot no tiem, kam ķermeņa aprises nosaka androgēna pārsvars organismā. Piemēram, zviedru rakstniece Selma Lāgerlēva ir ne tikai pirmā Zviedrijas pārstāve, bet arī pirmā sieviete, kas ieguvusi Nobela prēmiju literatūrā. Tāpat jāpiemin pirmās sievietes politiķes (un tādas ir vairākas), par kurām runā vēl ilgi pēc viņu „valdīšanas”, kaut vai mūsu pašu Vaira Vīķe – Freiberga. Ticiet vai nē, bet agrīnā feminisma ikona, Amēlija Mērija Erharte ir pirmā sieviete, kura vienatnē veikusi transatlantisko lidojumu. Un tad vēl varētu pieminēt neskaitāmas sievietes, kuru vārds vēsturē ierakstīts, kā „pirmā sieviete, kas ...”, tai skaitā viena no nesenākajām, šādu titulu ieguvušajām sievietēm ir Angolas prezidenta meita Izabella Dos Santos, kura šī gada janvārī kļuvusi par pirmo sievieti – miljardieri Āfrikā! Un kā tad bez mūsu iemīļotajām stila un modes ikonām – Koko Šaneli (sieviešu dzīve vairs nav iedomāja bez viņas „mazās, melnās kleitiņas”) un Merilinu Monro? Par pēdējo runājot, ja vien jūs zinātu, cik daudz grūtību Merilinai (īstajā vārdā Normai Džīnai Mortensonei) nācās pārvarēt, lai kļūtu par to, kāda viņa ir palikusi mūsu prātos. Viņai faktiski nebija īstu māju, viņas māti vajāja garīgas problēmas, un viņa, lai iegūtu kaut nedaudz stabilitātes, apprecējās jau 16 gadu vecumā, kas ir kārtējais pierādījums tam, ko minēju jau ātrāk – sievietes gara spēkam.

“VARĒTU PAT TEIKT, KA SIEVIETES IR TĀ (NE) ZĀLE, KAS NEIZNĪKST”

Galu galā – sievietes ir arī tās, ko vīrieši, par spīti visam, tomēr dievina visvairāk. Lai arī cik apnicīgas, kaitinošas un kaprīzas mēs reizēm mēdzam būt, vīriešu dzīve nav iedomājama bez mums – sievietēm. Sieviešu dēļ tiek pirkti jauni auto, gaumīgas drēbes, iets pie friziera un sportots. Šajā mirklī mūsu stiprie puiši kliedz: „NĒ!!!”, tomēr dziļi sirdī apzinās, ka patiesība jau vien ir – nekas nespēj iznīdēt mednieka instinktu vīrietī, un nemaz arī nevajag, jo ne velti joprojām tiek dziedāts: „... tik dēļ jums, daiļās dāmas, dēļ jums!” Dāmas, izbaudiet šo dienu un ļaujiet viņiem darīt visu jūsu dēļ!

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Kā tas ir?

Ieteikumi

BŪT LIELDIENU ZAĶIM Korespondente: GAĻINA JAKOVENKO Foto: no interneta resursiem Tāpat kā pavasaris nav iedomājams bez Lieldienām, tā arī Lieldienas nav iedomājamas bez zaķa. Protams, Ziemassvētku vecīti ir vieglāk asociēt ar Ziemassvētkiem, jo šis jaukais opis atnes mums dāvanas, bet kāpēc Lieldienās olas nes zaķis, nevis vista? Noskaidrot no paša Lieldienu zaķa, kāpēc viņam tāds liktenis, būtu diezgan problemātiski, tāpēc atbildes uz dažiem neskaidriem jautājumiem domu lidojuma līmenī man palīdzēja rast Turības studenti. Kāds zaķim sakars ar Lieldienām? Zaķis lēca garām tajā brīdī, kad vista dēja olu; viņš ir pūkains; zaķis grib būt vista – nezinātājam ir grūti izdomāt, kāpēc tieši zaķis ir Lieldienu simbols. Var jau būt, ka kopīgās iezīmes ir personības dubultošanās, cenšoties iejusties vistas ādā, taču to mēs vēl noskaidrosim. Kā izskatās Lieldienu zaķis? Tā kā tu, tikai ar ļipiņu un ausīm; lielāks par normālu zaķi, bet bailīgāks; maziņš, lai viņu nevarētu pamanīt, kamēr viņš slēpj olas; izskatās pēc zaķa, tikai cilvēka augumā – zaķa izmērs mainās pēc katra interpretācijas un fantāzijas. Lai pārbaudītu Ziemassvētku vecīša garumu vai lielumu, mēs varētu doties uz Lapzemi, bet kur lai dodas zaķīša meklējumos? Kur dzīvo Lieldienu zaķis? Stūrī; pļavā; pastāvīgi – Himalajos, Lieldienās – Rīgā; kaimiņos Ziemassvētku vecītim; zaķu mājā – izskatās, ka dziļi sirdī zaķis ir tūrists – dzīvo visās pasaulēs malās un klasiskajās zaķu mājās. Kuram gan nepatīk ceļot? Lieldienu zaķis nav izņēmums. Kur Lieldienu zaķis atstāj savas olas? Stūrī; paslēpj biksēs; zem spilvena; visur – arī čībās un mežā; zem egles – tā kā esam jau lieli un zinām, ka zaķīša talants slēpt olas ir atkarīgs no vecāku iztēles (vai arī jūs joprojām ticat, ka olas slēpj Lieldienu zaķis?), olas tiek slēptas dažnedažādās vietās. Kur slēpt un kur neslēpt olas – tas ir zaķīša ziņā. Kas viņam garšo? Šokolāde un „taupīgais”; šokolāde; olas, jo viņš tās zog no vistām un slēpj – izskatās, ka Lieldienu zaķis ir īsts kārumnieks un cukurdupsis – pēc studentu domām šokolāde ir viņa ēdienkartes augšgalā. Un, protams, ēdam to, kas ir pa rokai – olas! Lieldienu zaķis ir miermīlīgs dzīvnieks, tomēr ne kurš katrs ir tik noslēpumains savā profesijā kā viņš. Māte google centās mums palīdzēt atrisināt mīklu, izskaidrojot, ka Lieldienu zaķis ir mitoloģisks tēls, kurš Lieldienās bērniem dāvina dāvanas un saldumus. Lieldienu zaķis ir Lieldienu simbols dažādu valstu kultūrā Rietumeiropā un ASV. Lieldienu zaķis ir auglības simbols un pavasara vēstnesis. Pēc vācu tradīcijām Lieldienu zaķis atstāj ligzdās krāsotas olas paklausīgajiem bērniem. Agrāk bērni paši veidoja ligzdas, kuras novietoja apslēptās vietās, grozs kā simbols parādījās vēlāk. Kā atzīst vācieši, šī tradīcija radās 19. gadsimtā, bet jau 18. gadsimtā vācu imigranti to ieviesa arī ASV, taču plašāku izplatību šī tradīcija ieguva tikai pēc ASV pilsoņa kara. Nu labi, varbūt Lieldienu zaķim tomēr ir loģisks izskaidrojums, taču varu teikt vienu – ne kuram katram dzīvniekam ir palaimējies nest šādu patīkamu darba nastu – priecēt bērnus un bez rājiena lavierēt pa svešiem dārziem. Ja kādam Lieldienās tomēr izdodas noķert viņu aiz astes, slēpjam olas dārzā, pajautājiet viņam, kur tad īsti viņš dzīvo! Būtu interesanti ar viņu aprunāties un noteikti izdotos ļoti aizraujoša intervija nākamajam „SP Formāta” izdevumam – kā tas PATIESI ir – būt Lieldienu zaķim! Lai krāsainas olas Lieldienās!

Viltīgais pavasaris KAD SAULE RĀDA ZOBIŅUS Korespondente: GRIETA KAMBALA Foto: no interneta resursiem Pavasaris ir ne tikai skaists, bet arī viltīgs gadalaiks – sajūtot pirmos saules starus, gribas uzvilkt kādu plānāku apģērba gabalu vai vienkārši tiek piemirsts, ka nav vēl īsti vasara un jāģērbjas silti. Tieši šajā laikā veselība jāuzmana vairāk kā parasti. Ziemā mums apkārt ir vairāk vīrusu un slimību, taču tad nav tik pavedinošu laika apstākļu, kas liek piemirst par svarīgāko – veselību. Ramona Markuse, klīnikas „Premium Medical’’ otolaringoloģe, skaidro, ka vēja, lietus un mainīgo laika apstākļu ietekmē, kad dienas laikā var būt silts un pat karsts, bet vakarā daudz vēsāks vai pat piesalt, ļoti jutīgi var reaģēt mūsu limfātiskā sistēma, saasināties hroniskie tonsilīti (hroniska angīna), iekaist mandeles, aizdegunes gļotāda, veidoties abscesi, deguna blakusdobuma iekaisumi. Bet ko darīt un kā rīkoties, lai no tā visa pasargātu sevi un nesaslimtu? Ģērbies atbilstoši laika apstākļiem! Vējainā un lietainā laikā jābūt apsegtam kaklam, kā arī sausām kājām. Tad nu atrodam krāsainākos pavasara gumijas zābakus un, lēkājot pa peļķēm, gaidām pavasari. Uzņem vitamīnus! Pēc ziemas daudziem vērojams pavasara nogurums, organisma izsīkums, novājināta imunitāte gan ziemas un vīrusu, gan saules un vitamīnu trūkuma rezultātā, tādēļ pavasaris ir laiks, kad vajadzētu organismā uzņemt visus pirmos dabīgos vitamīnus, ko piedāvā augu valsts – asnus, pumpurus, dīgstus, bet ja tas nav iespējams – izmantot aptiekās nopērkamos polivitamīnus, citus vitamīnu preparātus vai pārtikas piedevas. Meklē dzīves un dvēseles harmoniju! „Labas veselības garants ir dzīves harmonijas uzturēšana,” uzsver Ramona Markuse. Tādēļ par visu vairāk ārste iesaka būt modriem pašiem par savu veselību un nepieļaut pārāk lielu negatīvo stresu ietekmi, nepieļaut pārslodzi. Sporto! Ja sala periodā slēpot un slidot devās tikai paši entuziastiskākie sportotāji, tad pavasaris ir laiks, kad veselīgā rīta skrējienā vai svētdienas tālākā pārgājienā var doties jebkurš. Organisms pēc garā, pārsvarā telpās pavadītā perioda būs pateicīgs par skābekli, gaismu un saules stariem. Atceries, ka slimību var izsaukt ne vien tas, ka autobusā kāds blakus nošķaudījies vai vīrusu klejošana šajā gadalaikā, bet arī tādas lietas kā: liela slodze un maz atpūtas, pārāk maz miega un nepilnvērtīgas pārtikas lietošanas. Protams, ka nedrīkst aizmirst par zāļu vai ingvera tējām ar citronu, medu, ķiplokiem un citām veselīgām piedevām, kas, ja ne visai garšo, tad jālieto vismaz veselības labad. Šie ir tikai daži padomi no ļoti daudziem, un katram tomēr ir sava „slepenā veselības recepte”. Dalīsimies ar šiem „noslēpumiem’’, lai mēs visi būtu veseli un smaidīgi, dodoties pretī pavasarim!

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

KĀ SAGATAVOTIES PASĀKUMAM “IEPELDI SESIJĀ” AR TEMATIKU HAWAII Korespondente: LAUMA BĒRZIŅA Foto: no interneta resursiem

Par tradīciju ir kļuvis BAT SP rīkotais pirmssesijas pasākums marta beigās „Iepeldi sesijā”. Šogad pasākuma tematika ļoti eksotiska – tā ir HAWAII! Lai Tu, turībniek, būtu gatavs šim Havaju salu šarmam, ielūkojies šajos piecos padomos! Ziedu virtenes un eksotika aksesuāros. Ierodies uz pasākumu ar tradicionālajām ziedu virtenēm Havaju salu stilā, vari aplikt ari dažādas interesantas, tematikai atbilstošas rokassprādzes, auskarus, piekariņus vai varbūt pat uzmeistarot ko interesantu īpaši šim pasākumam! Atceries gan, ka šeit, kā jau Havajās, būs ūdens – izmanto ūdensizturīgus materiālus. Ziedi, ziedi un vēlreiz ziedi! Peldkostīmā, šortos vai matos – vienalga kur, bet noteikti tavā tēlā jābūt ziedu motīviem siltās krāsās. Krāsiņas māsiņas. Jo raibāk, jo labāk – ģērbies pozitīvās krāsās, esi kā eksotisku augļu grozs! Labs garastāvoklis un draugi. Protams, neaizmirsti būt labā garastāvoklī, jo kā nekā, esi pelnījis atpūtu, lai būtu gatavs sesijai. Kā arī – neaizmirsti par draugiem – uzaicini viņus atpūsties kopā ar Tevi. Aloha! Nu, kur nu bez tā – sasveicinies havajiešu stilā – aloha! Tiekamies jau 28. martā Līvu akvaparkā pasākumā „Iepeldi sesijā” Hawaii stilā! Sīkāku informāciju gaidi tuvākajā laikā!

TEV IR KO TEIKT? PIEVIENOJIES Kas meklē, tas atrod! Turpinām meklēt kolēģus – korespondentus „SP Formāta” radošajai komandai. Ja Tev ir interese rakstīt, komunicēt ar dažādiem cilvēkiem, izteikt savu viedokli un Tavs sapnis ir būt notikumu epicentrā, tad pievienojies mums un kļūsti par daļu no šī izdevuma komandas. Galvenā prasība – vēlme darboties un aktīvi iesaistīties „SP Formāta’’ tapšanā. Tu vari arī nebūt pašpārvaldes biedrs un Tev nav nepieciešama liela pieredze šajā jomā. Mēs Tev visu iemācīsim! Iesaisties, un Tu iegūsi neatsveramu pieredzi, kontaktus un iespēju attīstīt savas prasmes. Sīkāka informācija un pieteikšanās BAT SP mājaslapā (www.batsp.lv) sadaļā „SP Formāts” vai rakstot uz e-pastu sp-formats@batsp.lv.

Mācies darot Maira @Blond_aa @arnita_a vislabākā Mīlestība balle, kurā esmu bijusi! Super @Turiba un malači @BATSP!!! :)) Uz viņiem vienmēr var paļauties! Trāpīts 10niekā! Līga @fantastiskaliga Jautras dziesmas karaokē trakas dejas un balva no @Strawberriesws puišiem! Paldies @Turiba un @BATSP par vakara noskaņu! :) #Mīlestībasballe Ruta @rutabrown Heh, mūsu @BATSP jau paspēja nofilmēt 'harlem shake', super :D Laura Smukule @Smukule Visur lasu runas par šodienas @BATSP organizēto balli! Izklausās ļoti vilinoši! :) Kristīne Klāne @kriukshkjis @BATSP Visskaistākā valoda ir latviešu valoda. Jo tā ir mūsu dzimtā un pati, pati skaistākā, jaukākā un romantiskākā! :) #MīlestībasBalle Jānis Bukšs @MrBukss @BATSP paldies par mīlestības komplektu Nīkē. Mans vēders tagad ir pilns ar mīlestību. Un vispār – lieliska ideja! Autoru!!! :) Diāna Līdaka @Diana_Ir_Super Mani ir vienkārši jāpaziņo par labāko buddy @Turiba @BATSP , visa ģimene ir iesaistītu, lai tikai turku studenti iegūtu visu nepieciešamo! Agija Jesere @cepumms Sēžot @BATSP valdes sēdēs, nemaz nepamani, cik ātri laiks iet uz priekšu. Te seši, te jau pus deviņi. Te skola, pēc tam pēkšņi mājas. Rihards Blese @Koknesis Sveicu @BATSP ar jauno vizuālo identitāti, kā arī ar jauno Biznesa inkubatoru. Paldies, par uzaicinājumu dalīties pieredzē par darbu Senātā. Jānis Ābele @Janis_Abele_ Braukšu uz @Turiba, jāpastrādā, daži līgumi jāuzraksta.. Andris K. @AKrislauks Jaunā Biznesa inkubatora @Turiba atklāšanas dienā uzradās doma par savu uzņēmumu. Un doma vēl šodien nepamet. Varbūt jāstartē? ;) Gatis Zebergs @zebergs Prieks un lepnums. @Turiba zīmolmaiņa ir notikusi. Ne viss gāja tik gludi, kā gribētos, bet rezultāts sniedz gandarījumu. Agija Jesere @cepumms Svētdienas agrais rīta cēliens. @BATSP Valde šodien dodas iepriecināt mazās dzīvnieku sirsniņas. Brauciens uz @Ulubele :) Marija Ručevska @merrymemary @Turiba REBRENDINGS ir ofišalī noticies! #Turiba20

PRAKTISKĀS STUDIJAS TURĪBAS BIZNESA INKUBATORĀ Korespondente: LAUMA BĒRZIŅA Foto: no interneta resursiem

Iepriekšējā „SP Formāta” numurā varēji lasīt, kas ir Biznesa inkubators un kādas iespējas tas sniedz. Šoreiz iepazīstināsim ar jaunizveidoto praktisko studiju formu uzņēmējdarbības jomā. Praktisko studiju iniciators ir Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Ph.D Aigars Rostovskis, kurš skaidro, ka „šobrīd pieprasījums pēc praktiskām zināšanām ir tā nobriedis, ka šādas studijas ir iespējams realizēt. Daudzi saprot, ka tā izglītība, kas šobrīd tiek dota pasaulē, veicina bezdarba līmeni jauniešu vidū, jo trūkst praktisko iemaņu. Praktiskajās studijās obligāta prasība ir dibināt kompāniju. Jaunajiem uzņēmējiem augstskola nodrošina visu nepieciešamo, lai varētu savas idejas sākt realizēt dzīvē – viņi darbojas augstskolas Biznesa inkubatorā un regulāri saņem uzņēmēju – treneru padomu. Vienai kompānijai būs jābūt ar vismaz četriem dalībniekiem – vadītāju, finanšu un grāmatvedības speciālistu, mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāju un pārdošanas ekspertu. Bizness ir kopums, un līdz šim vienmēr ir iztrūkusi sasaiste starp biznesa attīstībai vajadzīgām nozarēm. Mēs pievērsīsim uzmanību tam, lai notiktu veiksmīga visu četru jomu. Līdzīgas studijas jau vairākus gadus darbojas Somijā, un to ieviešana pilnībā attaisnojusies. Galvenais šo studiju princips – learning by doing jeb mācies darot!’’ Par to, kā reāli izpaužas studijas šajā praktiskās apmācības studiju formā, „SP Formātam” pastāstīja tie studenti, kuri tajā jau ir iesaistījušies: „Varu teikt tā, ka šī ideja ir tiešām izcila, jo dod iespēju vienlaikus iegūt augstāko izglītību praktiskā un labāk saprotamā veidā. Lieliski, ka tiek dota iespēja izzināt jau panākumus guvušu uzņēmēju pieredzi par to, kā viņiem sokas, kā viņi vispār sāka darboties u.tml. par jebkuru tēmu, kura ir saistoša. Jaunā Biznesa inkubatora telpas ir praktiskas, radošas un spilgtas, kas palīdz turpināt iesākto un iedzīvina jaunas idejas. A. Rostovskis ļoti labi saprotas ar jauniešiem, kas ir liels pluss, jo palīdz vieglāk izprast jaunas, līdz šim nezināmas lietas, kā arī uzlabo vidi visu šīs programmas dalībnieku starpā, jo viņš vienmēr ir atraktīvs un atvērts jebkāda veida sarunām,’’ tā atzīst kāds jurisprudences students. Savukārt Jānis Zvirbulis jauno studiju formu apraksta šādi: „Īsti nezinu pat, ar ko lai sāk, bet viennozīmīgi ir vairāk ieguvumu nekā mīnusu. Kā lielāko ieguvumu varu minēt, ka šeit es iegūstu daudz jaunu praktisko zināšanu, satieku daudzus un dažādus cilvēkus, kas pārstāv katrs savu nozari. Viņi dalās savā pieredzē un uzskatos. Kaut lekcijas nav obligāti jāapmeklē, mēs tomēr cenšamies to darīt un pat esam samainījuši tikšanās dienas ar A. Rostovski, lai tikai paspētu uz lekcijām, jo tomēr studiju noslēgumā mums ir jākārto tie paši pārbaudījumi, kas citiem. Teorija arī ir jāzina, un ir priekšmeti, kuros nepietiek tikai ar izlasīto grāmatās. Bet šādi mācīties ir daudz interesantāk, jo studijas ļoti atšķiras no tradicionālās mācību formas, un, tā kā man tradicionālā mācību forma šķiet ļoti garlaicīga, tad šis variants ir kā radīts man. Kā mīnusu varētu minēt to, ka vairāk laika jāpavada augstskolā. Es ieteiktu izmantot šīs programmas sniegtās iespējas cilvēkiem, kas tiešām vēlas spert pirmo soli uzņēmējdarbībā, jo šis tiešām ir labs atspēriena punkts, lai vismaz iegūtu pirmās praktiskās zināšanas uzņēmējdarbībā. Īpaši cilvēkiem, kam varbūt neliekas interesanta tradicionālā mācību forma un vēlas šajā sakarā kaut ko mainīt.’’ Ar savu viedokli dalījās arī Dace Siksna: „Sākt es vēlētos ar kādu citātu, kas, manuprāt, pat ļoti atbilst šai tēmai. „Nav nozīmes tam, ko cilvēkam vajadzētu, vai nevajadzētu darīt. Nozīme ir tam, ko cilvēks dara.’’ (Džeks Londons) Uzskatu, ka Turības Biznesa inkubatorā ir radīta vide, kur var viegli un radoši domāt un darboties par un ap biznesu, šeit ir gan tehniskais, gan intelektuālais nodrošinājums, daudz dod arī tas, ka tur apgrozās cilvēki, kuri ir tendēti uz attīstību un biznesa veidošanu, kas nav mazsvarīgi. Protams, ka lielākai daļai ir nedrošība uzreiz kaut kam ķerties klāt, jo mums nav pieredzes un ir bail kļūdīties, bet kļūdas ir rezultāts, no kurām var mācīties, kuras var analizēt kopā ar savu mentoru, kas mums var dot labus padomus, kā, piemēram, A.Rostovskis. Šī jaunā programma ir reāla iespēja jauniešiem uzsākt kaut ko savu un pilnīgi nebijušu. Cilvēkiem ir salīdzinoši vecmodīga domāšana, vairums uzskata, ka ir jāmācas, kā būt labam darbiniekam, padotajam un neviens netiek mācīts būt par uzņēmēju, bet šī programma mums māca, kā būt labam uzņēmējam, darba devējam, šeit tiek lauzti vecie stereotipi.’’ Arī Aiga Kalbjonoka atzīst, ka šis projekts ir izdevies: „Pusgadu mācījos ierastās studijas un tad pavērās iespēja to darīt nedaudz citādāk – Biznesa inkubatorā. Tā ir lieliska iespēja jaunajiem uzņēmējiem jau no paša sākuma darīt lietas praksē, nevis tikai apmeklēt lekcijas un kalt teoriju. Vide Biznesa inkubatorā ir ļoti radoša, mentori, kuri nāk mums vadīt lekcijas, ir liela vērtība, jo šie cilvēki mums daudz iemāca, daloties ar savu pieredzi, mums tiek sniegts ieskats reālajā dzīvē, tiek doti padomi un atbalsts. Ja runājam par mīnusiem, tad šobrīd tādus pat nevaru nosaukt. Mani ieguvumi ir jaunas zināšanas, paplašināts redzesloks, laba pieredze, jauni kontakti un paziņas. Tāda vide sniedz daudz, tikai jāmāk to paņemt un pareizi izmantot!’’ Lūk, studentu viedoklis par jaunizveidoto praktisko studiju programmu. Varbūt arī Tev ir vērts padomāt par iesaistīšanos šajā programmā? Tu jau zini – pārmaiņas ir ceļš uz panākumiem! Sīkāku informāciju par studiju formu meklē Turības mājaslapā.

“ŠĪ JAUNĀ PROGRAMMA IR REĀLA IESPĒJA JAUNIEŠIEM UZSĀKT KAUT KO SAVU UN PILNĪGI NEBIJUŠU”

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Iz vēstures MARTA FAKTI

Korespondente: LINDA LIEPA

Foto: no interneta resursiem

Tā kā marts iezīmē pārmaiņu laiku dabā, tad arī „SP Formāts’’ piedāvā jaunu rubriku par notikumiem, kas atstājuši savas pēdas pasaules vēsturē. Turpmāk katru mēnesi mēs apkoposim interesantākos un neparastākos faktus, par kuru esamību Tu, iespējams, līdz šim pat nebūsi nojautis! Lūk, piedāvājam Tev ielūkoties marta faktu TOP 7: 3. marts – Monreālā, Kanādā pirmo reizi tika organizēta hokeja spēle telpās, šī diena tiek uzskatīta par modernā hokeja dzimšanas dienu. (1875. gads) 8. marts – Pirmo reizi tiek atzīmēta starptautiskā Sieviešu diena. (1911. gads) 18. marts – Parīzē sāk darboties pirmais sabiedriskā transporta dienests. Atsoņvietīgo karieti vilka zirgi, ko tautā iesauca par „omnibusu”. (1662. gads) 19. marts – Ņujorkas banka kļuva par vietu pirmajai lielajai banku laupīšanai ASV vēsturē, laupītājiem nolaupot 245 000 ASV dolāru. (1831. gads) 24. marts – Latvijā tiek nodibināts Triju Zvaigžņu ordenis. (1924. gads) 29. marts – Farmaceits Džons Stits Pembertons iepazīstina pasauli ar Coca-Cola. (1886. gads) 31. marts – Google izveido Gmail, pirmo e-pasta servisu, kurš nodrošina paskastītes apjomu lielāku par vienu gigabaitu. (2004. gads)

Jokojam ESI GATAVS 1.APRĪLIM! Korespondente: LĪGA PĒTERSONE Foto: no interneta resursiem

Apjautājoties tuvākām un tālākām paziņām, radiem un draugiem, atļaujos teikt, ka vidējais latvietis nav nekāds joku Pēteris. Pa kādam asprātim jau atrodas katrā kompānijā, bet, kad pienāk tā īstā lielā izjokošanas diena, tad nākas aprobežoties ar „tev te netīrs”, „tev atšņorējusies kurpe” vai kaut ko tikpat neefektīvu un garlaicīgu. Lai sekmīgi sagatavotos 1. aprīlim, asprātīgā „SP Formāta’’ komanda piedāvā Tev dažus veidus, kā šajā atbildīgajā dienā izjokot savus līdzcilvēkus. Mēs kavējam! Lielisks veids kā iesākt rītu ar savu mīļoto. Pamosties pāris minūtes pirms modinātāja, lai satraukti un skaļi modinātu savu partneri ar tekstu: „Ārprāts, mēs esam aizgulējušies!” („ārprāts” vietā var likt arī citus vārdus, atkarībā no jūsu izdo mas un vārdu krājuma). Galvenais ir sacelt pietiekoši lielu paniku un steigu, lai otrs noticētu. Tas varētu nostrādāt arī kopmītnēs, ja dzīvojat vienā istabiņā ar savu kursabiedru/-eni, kuriem lekcijas ir svēta lieta. Sāļais pārsteigums Turpinot rītu, jūsu dzīvesbiedrs noteikti dosies uz vannas istabu pucēt zobiņus. Šis būtu īstais laiks pielietot sāli – nedaudz iebirdini to starp zobu sukas sariem un arī pats nevainīgi dodies tīrīt zobus, lai varētu redzēt, kādas grimases rādīs tavs nekaitīgā joka „upuris”. Neredzamā tinte Kamēr Tavs kursabiedrs ir izgājis ārā no auditorijas, pārklāj viņa rakstāmpiederumu galus ar caurspīdīgu nagu laku. Tā kā pasniedzēji pārsvarā piekopj izdales materiālu sistēmu un studentiem nav jāpieraksta pilna klade ar svarīgu informāciju, bet tikai jāatzīmē papildus paskaidrojumi, tad tas nebūs pārāk ļauns joks un Tavs kursabiedrs būs izjokots, taču nepaliks arī bez jaunām zināšanām. Mans mīļākais radio ir Radio Skonto! Tavā telefonā ir numuri, uz kuriem nekad neesi ne zvanījis, ne rakstījis? Viņi par Tavu eksistenci nenojauš? To var likt lietā! Tā kā tagad ir moderni maksāt maz, bet runāt bez ierobežojuma, tad vari uz nebēdu zvanīt šiem numuriem un, ja pirmais teikums neskan šādi: „Mans mīļākais radio ir Radio Skonto!”, tad paziņo, ka diemžēl fantastiskais BMW X5 viņiem iet gar degunu. Finālā gan pasaki: „April, april!”, lai joks tomēr saglabā savu pirmā aprīļa šarmu. Tevi meklē... Nevajag aizmirst arī par pārbaudītām vērtībām, kuras vienmēr uz kādu iedarbojās. Un šis strādā! Pārbaudīts! Tātad – satiekot kādu gaitenī, ēdnīcā vai jebkur citur, ieminies, ka viņu kāds meklēja. Efektīvāk ir, ja ir piedomāts stāsts par iemeslu, kāpēc meklēja. Piemēram, kaut kas svarīgs jāizstāsta, kaut kas jāsaskaņo u.tml. Komiski vērot kā cilvēki pēc tam savā starpā runā, paši nesaprotot par ko runā. Ir jautri izjokot kādu, taču neaizmirstiet, ka starp cilvēkiem, kas Tev ir apkārt, noteikti būs kāds, kurš gribēs izjokot arī Tevi. Ak, nē! Esi modrs un neaizmirsti, ka mācēt pasmieties pašam par sevi ir labākās zāles 1. aprīlī!

VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM

Sludinājums VISS JAUNAIS IR LABI AIZMIRSTS VECAIS—KOJU SACENSĪBAS ATGRIEŽAS Korespondents: IĻJA SAVEĻJEVS Foto: no interneta resursiem

Varbūt atceries, ka pagājušogad „SP Formātā” varēji lasīt rubriku Koju sacensības? Esam nolēmuši rubriku atjaunot un tieši Tu vari piedalīties šī plāna realizēšanā. Tu vaicāsi, kā? Ja esi Turības students un tās koju iemītnieks, tad šis izaicinājums ir domāts tieši Tev! Vari turpināt lasīt tālāk. Tuvojas pavasaris, ārā kļūst siltāks, un enerģijas apjoms dubultojas – tie ir lieliski priekšnosacījumi, lai iesaistītos nelielā avantūrā! Mēs – „SP Formāta” komanda – aicinām tieši Tevi pieteikties Koju sacensībām, lai ar savu pavasarī plaukstošo enerģiju pierādītu, ka esi īsts students. Šoreiz sacensību tēma ir vairāk nekā izaicinoša – meitene vai puisis? Kurš ir universālāks? Koju sacensību noteikumi ir pavisam vienkārši – ierobežotā laikā (45 minūtes), viens pret vienu, puisis un meitene sacenšas savā starpā – meitenei būs jāveic kāds puišu darbs, savukārt puisim – meiteņu. Tas viss tiks iemūžināts fotogrāfijās un atspoguļots nākamajā „SP Formāta” numurā atsevišķā rakstā. Uzvarētāji būs abi, tomēr, lai nepazaudētu azartu, tiks izveidota speciāla žūrija, kas tad arī noteiks spēcīgāko dalībnieku. Piesakies un pieņem izaicinājumu! Sūti savu pieteikumu līdz 15. martam uz spformats@batsp.lv un pierādi, ka kojās dzīvo īsti studenti!

Fotoreportāža

Foto: IĻJA SAVEĻJEVS, IEVA ANSBERGA, DAIRA BĒRTULE, fotogrāfi no STUDENTLIFE

AKCIJA “RĪGAS SAKARĪGĀKAIS SKOLOTĀJS” Sākot ar 5. martu, jau astoto gadu skolēniem un skolu absolventiem tiks dota iespēja pateikties saviem skolotājiem akcijā „Rīgas Sakarīgākais skolotājs”. Divās konkursa kārtās ikviens esošais un bijušais skolēns SEB Studenta Bankas draugiem.lv lapā draugiem.lv/studentabanka varēs nobalsot par savu „Rīgas Sakarīgāko skolotāju”. Pirmajā konkursa kārtā piedalīsies visi Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu pedagogi, savukārt otrajai un noslēdzošajai konkursa kārtai tiks izvirzīti 60 pedagogi. Akciju „Rīgas Sakarīgākais skolotājs” rīko Rīgas Skolēnu domes Kultūras komiteja. Akciju atbalsta: SEB banka un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Vairāk par akciju var uzzināt draugiem.lv/ studentabanka un www.rsd.lv.

KALENDĀRS 12.03. Konfliktu risināšanas veids – mediācija. Vieslektore—Ieva Ramiņa. (17.00 – 18.00 C213) 19.03. Diskusija „Studentu prakses iespējas Latvijā un Eiropā’’ (17.00 C321) 20.03. Strītbola turnīrs (13.00—16.00 BAT sporta zāle) 20.03. Vieslekcija "Bagāta Rīga - Kā un Kad!" vieslektors Ģirts Rungainis 27.03. Vieslekcija “Darba spēka nodokļu reforma Latvijā, LTRK skatījumā”. Vieslektore—Lienīte Caune. (16.00 – 17.00 C213) 28. 03. Vieslekcija: Ritma institūts – modernā skaņu māksla. Radīšana un tās pasniegšana publikai. Vadīs praktiķi un speciālisti no Ritma institūta: Aivars Apriķis, Uldis Cīrulis, Andris Kirilovs, Katrīna Cīrule (15.30 – 17.00 C214) 28.03. Iepeldi sesijā (18.00—22.00 “Līvu akvaparks”) 30.03. LSA kongress Turībā Studiju darba lekcijas—datums un laiks tiks precizēts

Redaktore: Lauma Bērziņa Korespondenti: Iļja Saveļjevs, Ilze Gasiņa, Linda Liepa, Lelde Māliņa, Sanda Bembere, Ieva Bruže, Līga Pētersone, Gaļina Jakovenko, Grieta Kambala Korektores: Kristīne Hausmane, Ieva Bruže Dizains: Daira Bērtule Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz „SP FORMĀTU” obligāta. Izdevējs: Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde, C218, Graudu iela 68, Rīga, tālr. 67607750 VIENA BANKA VISIEM STUDENTIEM