Vīns var būt noderīgs veselībai

Nevēlos vēlēt klišejas un banālas frāzes, tāpēc iedzersim par daudzpunktiem...( To vietā katrs var izdomāt kaut ko savu...)

Zinātniskie pētījumi apliecina – jā! Vīns normalizē nervu sistēmas funkciju un pat kavē novecošanu.

Teksts: Alise Dvarele

Vīns ir lielisks palīgs lai pavadītu neaizmirstamu vakaru kopā ar otru pusīti,draugiem vai darba biedriem,bet vai vīns var būt arī palīgs veselības uzlabošanai?

Katra personīgā pieredze arī apliecina – jā, īpaši tad, ja ir laba kompānija un dzerts nelielā daudzumā. “Izmeklēts ēdiens un vīns brīnumainā veidā iedarbojas uz veselību: kad uzaicini draugus, lai kopīgi baudītu labas pusdienas un izsmalcinātus vīnus, gandrīz fiziski jūti, kā pāriet stress un ķermeni piepilda labsajūta.” (Kinorežisors un vīndaris Frensiss Kopola.) Vīns vispār mistiskā veidā ir saistīts ar cilvēces vēsturi un civilizāciju. Jau Senajā Romā uzskatīja, ka vīna (ar ūdeni atšķaidīta!) lietošana mērenās devās labvēlīgi iespaido veselību. Antīkajā pasaulē vīns bija nozīmīgs ārstniecisks līdzeklis, kā arī neaizstājams laicīgās un reliģiozās kultūras elements. Lai gan par vīnogu vīna labvēlīgo ietekmi rakstīja jau senie ārsti, tomēr kā ārstnieciskais virziens tas sāka attīstīties pavisam nesen. Vīna terapija ir metode, kas balstās uz vīnogulāja derivātu izmantošanu (vīnogu lapas, kauliņi, vīnogu mizas).

“Franču paradokss”

Vīna terapijas attīstību stimulēja mediķi, kas 90. gadu sākumā atklāja tā dēvēto “franču paradoksu”. Par lielu izbrīnu viņiem pēkšņi atklājās, ka pragmātiskie amerikāņi, kas cīnās par veselīgu dzīvesveidu, no rītiem skrien, aktīvi nodarbojas fitnesa centros, saujām ēd pārtikas piedevas un ievēro veselīga uztura principus, cieš no sirds un asinsvadu slimībām desmit reizes vairāk nekā franči, kuriem sports un fiziskie vingrinājumi, parasti nav pieņemami. Kad šo “paradoksu” sāka pētīt, izrādījās, ka sarkanvīns satur fermentus, kas no asinīm izskalo holesterīnu, kurš nosprosto asinsvadus. Proti, frančus glābj labs vīns, bez kura viņi neiztiek nevienas pusdienas.

Vīna terapija

Tagad visā Francijā darbojas vīna dziedniecības centri. Vīna terapija - tā nav tikai vīna dzeršana. Bez vīna ārstēšanai izmanto svaigas vīnogas, vīnogu kauliņu eļļu, vīna raugu, izspaidas un ekstraktus, kurus lieto arī ārīgi. Sarkanajam vīnam un vīnogām piedēvē spēju atjaunot ādas tvirtumu, tāpēc šīs kosmetoloģiskās ārstēšanas popularitāte strauji aug. Vīnā ir ļoti daudz vērtīgu vielu: cinks, kālijs, kalcija vitamīni, minerāli, miecvielas un augļu cukuri. Taču vīnogu vīna vissvarīgākās sastāvdaļas ir tā saucamie polifenoli, kuri spēj neitralizēt brīvos radikāļus, kas uzkrājas mūsu organismā. Spēku apsīkumu un depresiju ļoti labi novērš kalorijām bagātie deserta un muskatvīni, kā arī šampanietis. Pusglāze vīna pirms gulētiešanas nodrošina veselīgu miegu labāk nekā jebkuras miegazāles. Izzūd bailes un šaubas, cilvēku pārņem patīkams miers.

Sarkanais un baltais

Uzskata, ka sarkanvīns ir vērtīgāks nekā baltvīns. To izskaidro ar baltvīna izgatavošanas tehnoloģu: pēc sulas izspiešanas vīnogu mizas neizmanto. Savukārt sarkanos vīnus raudzē no veselām ogām, tāpēc polifenolu saturs tajos ir ievērojami augstāks. Zinātnieki izskaitļojuši, ka sarkanvīnam antioksidanta efekts ir 20 reižu lielāks nekā E vitamīnam. Baltie galda vīni, kuriem piemīt urīndzenošas īpašības, palīdz pielonefrītu un cistītu gadījumā. Baltvīni ieteicami artrīta profilaksei. Sausie sarkanvīni izvada radionuklīdus un toksīnus, paaugstina imunitāti. Vīns kavē novecošanu. Cik daudz vīna drīkst dzert veselības nolūkā? Pamatprincips - mērenība un regularitāte. Ārsts Anatolijs Danilāns iesaka katru dienu ēdienreizē izdzert līdz 300 g 12 grādīga vīna (100 g 12 grādīga vīna atbilst 10 g spirta, tas ir, dienā drīkst izdzert ne vairāk kā 30 g spirta). Protams, ārstēties vajag nevis ar lētajiem “vinčikiem”, bet ar labi noraudzētiem un izturētiem sarkanvīniem un baltvīniem.