Projekts ,,Pirts dvielis Latgalē” by Aivars Skarbiniks

Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola Tekstilizstrādājumu dizaina izglītības programma

Projekts ,,Pirts dvielis Latgalē”

Projekts īstenots ar Latgales kultūras programmas atbalstu Īstenošanas laiks:

no 2020. gada 15. maija līdz 2020. gada 15. decembrim

Rēzeknē 2020

Aktivitātes: • Sazināšanās ar pirtniekiem • Ekspedīcija pie pirtnieces Anitas Reščenko Aglonas novada Kastuļinas pagastā Pirtniece daudz stāstīja par pirts rituāliem, to ietekmi uz cilvēka garīgo un fizisko veselību, demonstrējot dažus no tiem, arī iepazīstināja ar dažādu augu un koku izmantošanu veselības uzlabošanā, izstaigājot dabas taku, stāstīja par ūdens struktūru un tā enerģētiku. Jautāta par dvieli pirts tradīcijās, pirtniece neuzsvēra kādu tā īpašo nozīmi, vien akcentēja, ka dvielim vajadzētu būt no dabiska materiāla (lins, kokvilna), lai viss process noritētu saskaņā ar dabu.

Jāsecina, ka šajā ekspedīcijā guvām daudz patiesi interesantas informācijas, tomēr tā praktiski neattiecas uz projekta mērķi un uzdevumiem. • Ekspedīcija pie pirtniekiem Nellijas un Andra Kiščenko Rēzeknes novada Maltas pagastā Šajā ekspedīcijā noklausījāmies pirtnieku stāstījumu gan par pirts tradīcijām kopumā, gan par atsevišķiem rituāliem, gan par dvieļu veidiem, kādus izmanto šo rituālu īstenošanā.

Katrs pirts apmeklētājs pirms iešanas pirtī saņem liela izmēra pirts dvieli, kurš izmēra ziņā līdzinās palagam. Pirtniece stāsta, ka šim nolūkam praktiski izmanto agrākos laikos austus linu palagus, jo šodien amatnieki tik liela izmēra pirts dvieļus nepiedāvā. Protams, var jau izmantot rūpnieciski austu linu audumu, taču tam pietrūkstot gatavotāja īpašās enerģijas. Lielais izmērs ļauj dvieli izmantot, kā segu atpūtas brīžos starp pēršanās reizēm, lai pirts apmeklētājs pēc sakaršanas pirtī strauji neatdzistu.

Pirtniece demonstrē lielo dvieli - dvieļa vietā izmantojamo palagu

Aktīvākam pirts apmeklētājam, kurš nepavada atpūtas brīdi saritinājies lielajā dvielī, piedāvā mazāka izmēra dvieļus: vīriešiem īsākus, sievietēm - nedaudz garākus. Pirtniece Nellija demonstrē dažus dvieļa aptīšanas un nostiprināšanas veidus. Arī pats pirtnieks pēršanas laikā izmanto šādus īsākos dvieļus.

Pirts rituālos dvieli var izmantot arī uzklāšanai uz lāvas vai kā galvassegu. Šāda dvieļa platumu kaut kādā mērā nosaka lietotāja augums, lai dvielis sniegtos no krūšu daļas vismaz līdz ceļiem, tomēr tā izmērs ir visai universāls, netiek piemērots katram lietotājam. To pašu var teikt par dvieļa garumu. Dvielim jābūt vismaz tik garam, lai lietotājs to varētu aptīt ap savu augumu, vēl ar nelielu rezervi. Pilnīgāka auguma lietotājam būs nepieciešams garāks dvielis.

Runājot par pirts dvieļu rakstiem un rotājumiem, jāsaka, ka tie ir ļoti vienkārši, austi vienkāršākajās audumu tehnikās, visbiežāk vienkārtņa tehnikā, dažkārt abpusējā trinīša tehnikā, praktiski bez rotājuma. Vienā variantā kā rotājošs elements izmantoti daži ieausti sarkanas krāsas diegi visapkārt dvielim, tomēr visbiežāk dvieļi ir vienkrāsaini, dabiski pelēkā vai baltā krāsā. Jaunākie dvieļi austi arī skujotā trinīša tehnikā. Varētu domāt, ka tādējādi audējas vēlējušās dvieli padarīt nedaudz greznāku, neizmantojot īpašu rotāšanas paņēmienu.

Dvieļu audumu paraugi vienkārtņa un trinīša tehnikā

Vecākiem dvieļu paraugiem izmantoti rupjāki linu diegi, jaunākiem - smalkāki. Pēc pirtnieces stāstījuma, dažkārt dvieli pāršuva no nolietota palaga, jo materiāls bija jātaupa, audums jāizmanto pēc iespējas ilgāk. 5

Pirtniece demonstrēja senu paņēmienu, kurā izmantoja līdz 6 metrus garu, 40 – 50 cm platu linu dvieli. Šī gan nav tieši pirts tradīcija, bet, kā daudzas, ar bērna piedzimšanu saistītas darbības, notikušas pirtī, arī šo bieži veica pirtī. Garo dvieli izmantoja, lai sievietei pēc dzemdībām palīdzētu sakārtot kaulus pareizā stāvoklī, noteiktā kārtībā ietinot šajā dvielī un izpildot zināmas šūpošanas darbības. Protams, šīs darbības drīkstēja veikt tikai spēcīgs, pareizās kustības izpildīt protošs cilvēks, lai sieviete negūtu traumas.

Pirtniece demonstrē ietīšanas procesu

Šūpošanas procesa demonstrēšana

Šajās mājās saimniece ekspedīcijas dalībniecēm rādīja arī savas vecmammas austus dvieļus, kurus gan neizmantoja pirts tradīcijās, bet citās norisēs ikdienas dzīvē un goda reizēs. Tie darināti tehniski sarežģītākās audumu tehnikās, to gali rotāti gan ar greznāku rakstu atšķirīgā krāsā, gan ar knipelētām vai tamborētām mežģīnēm. Dažu dvieļu rotāšanai izmantots izšuvums vai pat izšūts teksts. Šo dvieļu rakstu un rotāšanas tehniku daudzveidība rosināja idejas nākamajam projektam, kura īstenošanas laikā varētu veikt gan dvieļu darināšanas tehniku, gan rakstu un rotāšanas paņēmienu izpēti. Īpaši noderīga būtu dvieļu iekārtošanas izpēte un tehnisko zīmējumu izveide. Šāds materiāls būtu gan kultūrvēsturiski nozīmīgs, gan noderētu amatniecēm - audējām šodien.

Daži no apskatīto dvieļu paraugiem

• Ekspedīcija pie pirtnieces Kristīnes Stašulānes Preiļu novada Anspokos, Dzeņu mājās Līdzīgi kā iepriekš apmeklētie pirtnieki arī šī pirtniece iepazīstināja gan ar pirts rituālu, ko praktizē, gan tajā izmantojamiem dvieļiem. Jāsaka, ka iegūtā informācija apliecināja, ka dvieļu funkcija ir līdzīga, arī to aušanā pielietotās audumu tehnikas un raksti praktiski neatšķiras no iepriekš redzētajiem. Dvieļi austi vienkāršās tehnikās, bez rotājuma. Visbiežāk izmantota vienkārtņa tehnika. Šajās mājās redzējām arī sarežģītākās tehnikās austus dvieļus, kuru izgatavošanai pielietoti dažādi rakstaino trinīšu raksti. Ticamāk izmantotas pusmehāniskās jeb Viļumsona stelles, jo redzams, ka to izaušanai nepieciešams lielāks nīšu kārtu skaits. Pirtniece Kristīne stāstīja, ka šie dvieļi nav bijuši austi tieši pirts vajadzībām, bet saglabājušies no iepriekšējām paaudzēm, kad izmantoti citām sadzīvē ikdienā vai goda reizēs, šodien pielāgoti pirts procesam savu atbilstošo īpašību dēļ (dabisks materiāls, mīksti, labi uzsūc mitrumu). Pirtniece rādīja dvieli gaišā smilšu krāsā, kurš iekrāsojies no pirts rituālos lietotajiem zāļu uzlējumiem un praktiski nav izmazgājams. Viņu piesaistījis tā raupjais audums, kas labi noder masāžai. Iekrāsošanos pieminēja arī citas pirtnieces, akcentējot to kā vienu no iemesliem, kas veicina rūpnieciski izgatavotu dvieļu izmantošanu. Tie ir lētāki, var biežāk mainīt. Lai gan tas neattiecas uz projekta mērķi, interesanti bija iepazīties ar augu destilātu iegūšanas tehnoloģijām, ko ekspedīcijas dalībniecēm demonstrēja pirtniece Kristīne. Destilātus izmanto kosmetoloģijā.

Pirtniece rāda lielo pirts dvieli, ko izmanto ietīšanai pēc pēršanās procesa

Ekspedīcijas dalībnieces apskata audumu, ko izmanto pirts lāvas paklāja vietā

Meitenes klausās pirtnieces Kristīnes stāstījumu

Pirtnieces rokās lietošanas gaitā iekrāsojies dvielis

• Ekspedīcija pie pirtnieces Gitas Usānes Līvānu novada Sutru pagastā Pirtniece iepazīstināja gan ar pirts rituāliem, ko praktizē, gan ar augu sagatavošanas metodēm veselīgas tējas pagatavošanai, uzskatot, ka tēja ir neatņemama pirts rituāla sastāvdaļa. Jautāta par dvieļiem, ko izmanto pirts rituālos, atbildēja, ka izvēlas rūpnieciski ražotus, jo tos vieglāk kopt, lētākas arī izmaksas. Uzsvēra, ka akcentu liek uz pašu pirts izmantošanas procesu, mazāk domājot par atribūtikas tradīcijām. Roku stellēs izgatavotus amatnieku darinātus dvieļus izmanto citos gadījumos, biežāk kāzu tradīcijās. Ekspedīcijas dalībniecēm bija iespēja tos apskatīt, salīdzināt dvieļu darināšanā izmantotās audumu tehnikas un rotāšanas paņēmienus ar iepriekšējās ekspedīcijās redzētajām.

Daži no dvieļu paraugiem, kuri saglabājušies Gitas Usānes pūrā no iepriekšējām paaudzēm

• Pirts dvieļu paraugu izgatavošana Pēc ekspedīcijām, apkopojot redzēto un uzzināto, Tekstilizstrādājumu dizaina izglītības programmas izglītojamās skolotāju Lienītes Ratnieces un Ineses Ratnieces vadībā izgatavoja divus pirts dvieļu komplektus, piedāvājot masāžas dvieļus, lielākos pirts dvieļus vīrietim un lielākos pirts dvieļus sievietei. Tie nedaudz atšķiras pēc garuma: vīrietim dvielis nedaudz īsāks, sievietei - garāks. Dvieļu izgatavošanā izmantoja krāsu maiņu audumā vienkārtņa pinumā, tādējādi pielietojot tradicionālu auduma tehniku, kurai izmanto retāk lietotu kompozicionālu risinājumu. Sākumā tika izgatavoti vairāki tehnisko risinājumu paraugi, no kuriem atlasīti interesantākie dvieļu aušanai.

Skujotā trinīša paraugs. Pelēks + balināts lins

Skujotā trinīša paraugs. Pelēks + buklēts balināts lins

Skujotā trinīša paraugs. Pelēks lins

Rombveidīgā trinīša paraugs. Pelēks + buklēts balināts lins

Krāsu maiņa audumā vienkārtņa pinumā

Masāžas dvieļa platums 40 cm, lielie pirts dvieļi – 110 cm plati sievietei, 90cm plati vīrietim. Visu dvieļu garums 180 cm. Audos izmantots buklēts linu diegs, jo rezultātā dvieļi ir nedaudz raupji un labāk uzsūc mitrumu.

Krāsu maiņa audumā / vienkārtnis Velku blīvums - 60/1 Materiāls velkos – buklēts balināts un nebalināts lins Materiāls audos – buklēts balināts un nebalināts lins Viena masāžas dvieļa paraugs un tehniskais risinājums

Krāsu maiņa audumā / vienkārtnis Velku blīvums - 60/1 Materiāls velkos – buklēts balināts un nebalināts lins Materiāls audos – buklēts balināts un nebalināts lins Lielākā dvieļa gareniski svītrainā raksta tehniskais zīmējums

Krāsu maiņa audumā / vienkārtnis Velku blīvums - 60/1 Materiāls velkos – buklēts balināts un nebalināts lins Materiāls audos – buklēts balināts un nebalināts lins

Lielākā dvieļa „zosu kājiņu” raksta tehniskais zīmējums

Dvieļu komplekts, kura izgatavošanā izmantots nedaudz ietonēts audu materiāls uz dabiski pelēkiem velkiem, lai raksts labāk izceltos

Dvieļu komplekts, kura izgatavošanā izmantoti dabiski pelēki un balināti linu diegi

Masāžas dvieļi

Visi izgatavotie dvieÄźi

Secinājumi: Pirtnieki izvēlas dažādas pirts rituālu tradīcijas, atšķirīga arī atribūtikas izvēle. Ar nožēlu jāsecina, ka maz informācijas saglabājies par pirts dvieli kā tādu, vēl jo mazāk par kaut kādām īpašām to izgatavošanas un lietošanas tradīcijām Latgalē. Ja pirtnieks interesējas par tautas tradīcijām sadzīvē kopumā, tad domā par tām, arī sniedzot pirts pakalpojumus, ja šādas intereses nav, vai tā ir visai neliela, tad pirts procedūrās vairāk akcentē izmantojamās tējas, zālītes, ko atrod apkārtējā dabā, augus vai kādus citus veselību uzlabojošus līdzekļus un metodes, mazāk uzmanības pievēršot pirts dvielim kā kaut kam īpašam. Patiesībā tikai vienās mājās redzējām dažus tieši pirts vajadzībām izgatavotus dvieļus, pārējos gadījumos vai nu pielāgotas citas tekstīlijas, vai tiek izmantoti rūpnieciski izgatavoti dvieļi. Šis fakts liecina, ka pirts dvieļa izgatavošanas un lietošanas tradīcijas sāk izzust, zūd arī informācija par tām.

Sarunās ar pirtniekiem vairākkārt izskanēja viedoklis, ka patiesībā jau visai neliels ir rokām darinātu pirts dvieļu piedāvājums. Šodien amatnieku darbu tirdziņos var atrast gan masāžas dvieļus, gan arī nelielus pirts dvieļus, tomēr varētu vēlēties daudzveidīgāku piedāvājumu, dažādus izmērus, lai lietotājam būtu lielāka izvēle. Ikdienas lietošanai visai augsta ir arī šo izstrādājumu cena. Praktiski nav atrodami lielie, palaga izmēra pirts procesā izmantojamie dvieļi. Rūpnieciski ražotie dvieļi gan ir lētāki, tomēr to estētiskās, dažkārt arī tehnoloģiskās īpašības ne vienmēr apmierina prasīgo lietotāju. Tomēr ekspedīciju laikā iegūtā informācija ir ieguldījums gan izglītojamo vērtīborientācijas attīstīšanā, gan kultūrvēsturisko vērtību apzināšanā.

Sagatavoja Inese Ratniece

Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas ekspertes Lindas Rubenas Izvērtējums Aušana, auduma darināšana ir viens no senākajiem amatu veidiem un nodarbošanās, kas bijusi nozīmīga jau no akmens laikmeta. Dažās kultūrās audums noteica sociālo statusu un jo audums sarežģītāks un smalkāks, jo augstāku pozīciju šis cilvēks ieņēma sabiedrības hierarhijā. Arī Latvijas teritorijas iedzīvotājiem un arī īpaši Latgales teritorijā laiku gaitā bija attīstījušās savas aušanas tradīcijas. Tas bija saistīts gan ar pieejamo materiālu aušanai, gan ar dzīves nepieciešamību – katrās mājās bija stelles, kur tika darināti sadzīvē nepieciešamie audumi. Latgali tie bija īpaši dažādi lina audumi, kuri tika izmantoti gan ikdienas vajadzībām, gan svētku reizēs. Projekts ,,Pirts dvielis Latgalē” pievēršas varbūt nedaudz šaurai tēmai – pirts dvieļiem, bet vienlaikus arī interesantai, jo Latvijā maz ir pētīta mājas tekstīliju joma un to izmantošana sadzīvē. Projekta īstenotāji pētījuši un vienlaikus arī dokumentējuši dvieļu izmantošanas tradīcijas un veidus saistībā ar pirts tradīcijām mūsdienās. Šī pētījuma vērtība ir tā, ka tā ir dzīvā, šī brīža tradīcija. Projekta īstenotāji arī secina, ka saglabājies maz informācijas par pirts dvieļu veidiem, formu, bet mūsdienās vairāk tiek izmatoti dvieļiem pielāgoti audumi. 21

No vēstures zināms, ka Latgalē tika lietotas šaurās stelles, kurās varēja noaust audumu, kura platums bija 40-60 cm. Līdz ar tas bija pamata izmērs – audumi tika austi vairākos metros, īpaši nedalot kam tas domāts. Saimniecības vajadzībām nepieciešamā garuma audums tika nogriezts un, apstrādājot tā malas, izmantots pēc vajadzības. Tas tad arī noteica vidējo auduma izmēru, ar kuru bija jārēķinās tā lietotājam. Savā pētījumā etnogrāfe Aina Alsupe raksta: ,,Latvijā kopš 19.gs otrās puses lietošanā bija piecu dvieļu veidi: sejas jeb mutes, roku un trauku slaukāmie, kā arī saucamie godu un kapa dvieļi. Katrai šai dvieļu grupai bija sava atšķirīga nozīme, un tādēļ tie bija atšķirīgi kā izejmateriālu, tā arī velku – audu pinuma un rotājuma ziņā atbilstoši saviem tiešajiem uzdevumiem. Latgalē sākumā dvieļus dalīja tikai divās grupās: goda un ikdienas. Goda dvieļus auda no linu pavedieniem, gadsimta otrajā pusē arī ar kokvilnas velkiem un bagātīgi rotāja. Turpretī ikdienas dvieļus auda no rupjāka vērpuma linu vai pakulu pavedieniem, iztika bez rotājumiem. Latgalē liela vērtība tika pievērsta velku – audu pinumā veidotiem faktūras rakstiem. Dvieļi laika gaitā kļuva par sava veida audumu un rokdarbu tehniku savienojumu enciklopēdiju. Noaustos dvieļu audeklus satina un glabāja baķī, un tikai vajadzības gadījumā nogrieza vajadzīgajā garumā un apdarināja galus.” (Aina Alsupe. Audumi Latgalē 20.gadsimtā. v/a Tautas mākslas centrs. 2008.) Ekspedīcijas deva iespēju arī izpētīt dvieļu aušanas tehnikas, kas nav mazsvarīgi pirts dvieļu lietojumā, jo reizēm tieši aušanas tehnika dod iespēju iegūt audumu, kurš ir labi izmantojams masāžai vai ir ar masāžas efektu. Tas īpaši svarīgi mūsdienās, kad iešana pirtī un pirts procedūras nav vienkārši ikdienas sanitāro normu nepieciešamība, bet iešanu pirtī sasaista ar dažādiem rituāliem, spa efektiem un veselīgu atpūtu. Pētījumā ataustie dvieļu varianti dod iespēju spriest par to piemērotumu pirts rituāliem. Rezultātā projekta dalībnieki ir veikuši pētījumu un praktisko daļu, lai izveidotu tradīcijās balstītu amatniecības produktu – pirts dvieli, kuram jau ir praktiskā dizaina vērtība – dvieļu klāstā ir pārdomāti un izstrādāti dvieļu dizaini, kas vienlaikus ir funkcionāli un demonstrē arī gadsimtiem senas tradīcijas gan materiāla izmantošanā, gan aušanas tehnikās. Projekta ietvaros notikusī sadarbība starp nozares praktiķiem no abām pusēm – pirtnieks un audēji, mākslinieki - kopīgi veido vienu produktu, kurš noder plašākai sabiedrības daļai. 22

Pozitīvi ir vērtējams projekta rezultāts, jo tas ir realizējis ieceri uzsākt pētniecību par pirts dvieļu izmantošanu Latgalē. Projekts varētu arī turpināties, apzinoties Latgales muzeju krājumā esošos dvieļus un vēl pastiprināti papētot dažādus pieejamos rakstītos materiālus. To visu apkopojot, veidotos interesants materiāls, kuru varētu gan publicē interneta vietnē, gan varbūt domāt par izdevumu drukātā formātā. Projekta rezultātā veiktais pētījums vienlaikus ir arī pētījums Latgales novada nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanā, saglabāšanā un tālāknodošanā.