Mūžizglītības ziņas 2013/2

ES Mūžizglītības programmas elektroniskais ziņu izdevums

Publicētas programmas Erasmus+ vadlīnijas Organizācijas, kas vēlas 2014. gadā iegūt Erasmus+ programmas finansējumu (tā ir Eiropas Savienības jaunā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma), var sākt gatavot pieteikumu. Jaunās Erasmus+ programmas vadlīnijas, kurās paskaidrots, kā pieteikties, ir pieejamas šeit.

Programmā var piedalīties organizācijas, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes vai sporta jomā. No janvāra beigām tās var elektroniski iesniegt pieteikumu finansējuma saņemšanai. Fiziskas personas nevar iesniegt pieteiku-

mu finansējuma saņemšanai, tām ir jāsazinās ar savu universitāti, koledžu vai citu organizāciju, kas sagatavos pieteikumu.

“Programmas Erasmus+ uzsākšana nu ir sagatavošanas posma noslēgumā, un varam uzsākt tās

īstenošanu. Aicinu organizācijas rūpīgi iepazīties ar programmas vadlīnijām, lai brīdī, kad varēs elektroniski iesniegt pieteikumu, organizācijas būtu gatavas.

Erasmus+ budžets ir pieaudzis par 40 %, un tas nozīmē, ka nākamajos septiņos gados finansējumu saņems vairāk nekā četri miljoni cilvēku, tostarp studenti, praktikanti, pasniedzēji un brīvprātīgie,” teica ES izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.

Kopumā 2014. gadā no Erasmus+ varēs saņemt 1,8 miljardus eiro šādiem mērķiem:

 veicināt mobilitātes iespējas studentiem, praktikantiem, pasniedzējiem un citiem izglītības darbiniekiem, jauniešiem, kas piedalās jauniešu apmaiņas projektos, jaunatnes līderiem un brīvprātīgajiem. Mācību mobilitātes projektiem pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2014. gada 17. marts;

 izveidot vai uzlabot partnerību starp izglītības, apmācības un jaunatnes iestādēm un organizācijām, no vienas puses, un darba devējiem, no otras puses. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2014. gada aprīlī;

 atbalstīt dialogu un pierādījumu iegūšanu, kas nepieciešami, lai modernizētu izglītības, apmācības un jaunatnes lietu sistēmas.

Eiropas Komisija ir publicējusi savā mājaslapā atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jauno programmu Erasmus+.

1

Baltic Expro 2013 atziņas: kā stāstīt par savu projektu medijiem Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) 22.novembrī rīkoja semināru ciklu un Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas un Ziemeļu Ministru padomes Nordplus programmas projektu rezultātu izstādi Baltic Expro 2013. Tajā ar savu starptautisko pieredzi dalījās 27 Comenius, Leonardo da Vinci, Erasmus, Grundtvig un Nordplus programmu projektu īstenotāji no trīs Baltijas valstīm.

Līdztekus izstādei norisinājās informatīvie semināri, kuru laikā VIAA informēs interesentus par jauno ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalsta programmu Erasmus+.

Semināru cikla un izstādes programmu visas dienas garumā papildināja septiņas Baltijas valstu radošās darbnīcas, intervijas ar projektu īstenotājiem, ekspertiem, viktorīnas, priekšnesumi un paneļdiskusija.

Baltic Expro laikā vairākkārt izskanēja, ka ES turpmāk plāno pievērst vēl lielāku uzmanību sasniegtajiem projektu rezultātiem un tam, kā projektu īstenotāji par tiem informē plašāku sabiedrību. Šai tēmai bija veltīta ārī paneļdiskusija „Kam, kā un kāpēc stāstīt par savu projektu?”, kurā ar savām zināšanām un pieredzi dalījās:

 Defli.lv galvenais redaktors Ingus Bērziņš,

 sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Rūklis,

 Leonardo da Vinci Inovāciju pārneses projekta koordinatore Elizabete Lenca (Elizabeth Lenz) no Igaunijas,

 Grundtvig projekta koordinatore Edīte Šatiene (Edita Šatienė) no Lietuvas.

Paneļdiskusijas laikā izskanēja šādi ieteikumi projekta īstenotājiem, lai pilnveidotu komunikāciju ar masu medijiem un plašāku sabiedrību: 1. Lai saprastu, ko stāstīt masu medijiem, ir svarīgi paskatīties uz savu projektu attālināti, ar „vienkāršā cilvēka acīm” un atrast, kas tajā viņiem varētu būt interesants;

2. Ziņai jābūt pievilcīgai, lai tā izceltos starp teju 700 ziņām, ko redaktori saņem ikdienu; 3. Ja iespējams, ziņā ir jāizceļ projekta produkts – video, metodiskie materiāli, rokasgrāmatas, vārdnīcas u.c.; 4. Svarīgi ir jau projekta laikā ne tikai vākt vizuālos materiālus (fotogrāfijas, video materiālus u.c.), bet arī publiskot tos. Tam ir pieejami jau plaši pazīstami bezmaksas resursi, ko atliek tikai izmantot (piemēram, facebook.com, draugiem.lv, flickr.com, youtube.com un daudzi citi); 5. Izvērtējiet, kas pārstāvēs jūsu projektu saziņā ar masu medijiem. Nereti žurnālistiem interesantāks ir fakts, ko pastāsta projekta dalībnieks, atpazīstams uzņēmums vai personība, kas iesaistījies projektā nevis projekta koordinators; 6. Svarīgi ir ne tikai tas, kas tiek nosūtīts medijiem, bet arī kad tas tiek darīts. Piemēram, vasaras laikā iegūt publicitāti masu medijos var būt vieglāk; 7. Nebaidīties uzrunāt žurnālistus, ne tikai sūtot preses relīzes, bet arī piezvanot un īsi pastāstot par savu jaunumu; 8. Nebaidīties aicināt presi uz saviem pasākumiem; 9. Atcerēties, ka pat tad, ja nacionālajiem medi-

jiem šī ziņa nav aktuāla, tā var būt interesanta jūsu novada vai nozares medijiem; 10. Ja projekts ir starptautisks, tas var uzrunāt arī projektā pārstāvēto valstu masu medijus. Turklāt komunikāciju ar savas valsts žurnālistiem jums var palīdzēt veidot projekta partneri vai dalībnieki; 11. Projekta laikā ir vērts iesaistīt profesionālu sabiedrisko attiecību speciālistu. Viņš ne tikai pratīs noformulēt un kvalitatīvi uzrakstīt preses relīzi, bet arī palīdzēs saprast, kādu informāciju izplatīt un ko akcentēt, lai ziņa būtu interesanta žurnālistiem; Semināru ciklu un izstādi Baltic Expro 2013 VIAA rīkoja kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.

Pasākuma fotogalerija pieejama flickr.com un video materiāli par divpadsmit projektiem, kas piedalījās izstādē apskatāmi youtube.com.

2

Pasniegtas projektu kvalitātes balvas “Spārni 2013” 12. decembrī, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pasniedza Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas projektu kvalitātes balvas „Spārni 2013”. Desmit nominācijās par rezultatīvākajiem un ilgtspējīgākajiem tika atzīti skolu, sabiedrisko organizāciju, augstskolas, muzeja, pašvaldības un uzņēmuma īstenotie projekti.

 nominācijā „Leonardo da Vinci par-

 nominācijā „Grundtvig Senioru brīv-

tnerība” - Barkavas profesionālā vidusskola;

prātīgais darbs” - Latvijas Nacionālais mākslas muzejs;

 nominācijā „Leonardo da Vinci Ino-

 nominācijā „Grundtvig partnerība” -

vāciju pārnese” - Ērgļu arodvidusskola par projektu;

Latvijas Lauku sieviešu apvienība;

 nominācijā „Leonardo da Vinci moKvalitātes balvas ieguvēji:

 nominācijā „Comenius Skolu partnerība” ir Āgenskalna Valsts ģimnāzija;

 nominācijā „Comenius Reģionālā partnerība” - Valmieras pilsētas pašvaldība par projektu;

bilitāte 2010. gadā” - biedrība „Mediju radošā studija”;

 nominācijā „Leonardo da Vinci mobilitāte 2011. gadā” - AS "Grindeks";

 nominācijā „Erasmus Intensīvās programmas” - Latvijas Lauksaimniecības universitāte;

 nominācijā „Grundtvig darbnīca” Pārdaugavas tautas mūzikas biedrība.

Video par katru projektu, kas ieguva balvu, var noskatīties youtube.com Konkursu „Spārni” VIAA organizē jau kopš 2004. gada, izvērtējot ES Mūžizglītības programmas noslēgušos projektus divu līdz trīs gadu periodā.

Comenius skolēnu individuālās mobilitātes Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaudzis skolu skaits, kuras vēlas īstenot Comenius skolēnu mobilitātes projektus. Šogad tās ir: Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskola, Valmieras 2. vidusskola, Smiltenes ģimnāzija, Krāslavas valsts ģimnāzija, Salas vidusskola, Limbažu 3. vidusskola. 2013./2014.mācību gadā 16 skolēni no Latvijas pavadīs mācību periodu partnerskolās Portugālē, Spānijā, Slovēnijā, Itālijā un Čehijā.

Mobilitātes laikā skolēni dzīvo viesģimenēs, mācās uzņemošās valsts valodu un apmeklē stundas kopā ar saviem vienaudžiem. Tāpēc, lai padarītu mācību periodu ārzemēs pēc iespējas sekmīgāku, VIAA rīkoja sagatavošanas semināru skolēniem un skolotājiem, kura laikā skolēniem ne tikai stāstīja par aktivitātes noteikumiem, bet arī palīdzēja apzināt, ko viņi sagaida no mācībām ārzemēs, kā izturēties pret kultūras atšķirībām, kā arī kādas var būt iespējamās grūtības vai krīzes situācijas un kā tās risināt.

Tā kā skolēnu apmaiņa var būt abpusēja, arī šogad Latvijas skolas uzņem skolēnus no partnervalstīm. Šajā mācību gadā Neretas J. Jaunsudrabiņa vidusskolā, Smiltenes ģimnāzijā, Salas vidusskolā un Limbažu 3. vidusskolā trīs mēnešus mācīsies skolēni

no Itālijas, Portugāles, Čehijas un Slovēnijas. Arī šiem skolēniem VIAA rīkoja sagatavošanas semināru, kura laikā viņi tika iepazīstināti ar Latvijas izglītības sistēmu, dalījās pirmajiem iespaidiem par Latviju, kā arī domāja par to, ko vēlas iegūt no šī mācību perioda un ko darīt tad, kad uznāk skumjas pēc mājām. Skolotāji semināra laikā darbojās praktiski, pētīja savas komunicēšana stilus, starpkultūru atšķirības un ģenerēja idejas kā padarīt šo skolēnu laiku Latvijā par vērtīgu pieredzi, kas noderēs viņiem tālāk dzīvē.

Lai gan dažreiz pieaugušajiem šķiet, ka šīs ir pašsaprotamas lietas, tomēr skolēni atzīmēja, ka semināra laikā saņemtā informācija ir noderīga un viņi jūtas daudz drošāki un pārliecinātāki piedaloties šajā projektā.

Comenius izbraucošo skolēnu seminārs, Rīgā, 22.augustā

Comenius iebraucošo skolēnu seminārs , Rīgā, 2.-3.oktobrī

3

Veiksmīgai pārējai no bērnudārza uz pamatskolu Ozolnieku novada pašvaldība no 2011. līdz 2013. gadam īstenoja Comenius reģionālo projektu "Uz bērnu orientētas pārejas koncepcijas izveide no bērnudārza uz pamatskolu".

tādēļ projekta gaitā bija plānots izstrādāt arī rokasgrāmatu vecākiem, kurā apskatīti dažādi pedagoģijas, psiholoģijas un citi aspekti, kas saistīt ar bērna veiksmīgu iekļaušanos skolas vidē.

Ozolnieku novada pašvaldības starptautisko izglītības projektu koordinatore Māra Pūre stāsta:

Projekta papildu uzdevumi bija paaugstināt audzinātāju un skolotāju pašapziņu un pozitīva tēla veidošanu sabiedrībā, kā arī iesaistīt vecākus un sabiedrību mērķa realizēšanā.”

“Projekta galvenais mērķis bija nodrošināt bērniem laimīgu bērnību, sekmējot veiksmīgu pāreju no bērnudārza uz pamatskolu. Pastāv pārrāvums starp šiem diviem izglītības posmiem.

Bērnudārza audzēkņiem izglītība tiek organizēta caur spēlēm, rotaļām, bet pamatskolā viņš nonāk citā vidē, kas izraisa stresu un diskomfortu. Projekta uzdevums bija izstrādāt koncepciju, lai saskaņotu pirmsskolas un pirmo sākumskolas klašu mācību metodes, kas nodrošinātu pēc iespējas vienmērīgāku pāreju starp izglītības posmiem. Šim nolūkam projekta gaitā bija paredzēts iepazīties ar dalībvalstu izglītības sistēmu pirmsskolās un pamatskolās un izstrādāt metodisko materiālu jeb kalendāru pedagogiem.

Ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem pārejas posms no bērnudārza uz skolu saistīts ar stresu, jo viņiem nākas adaptēties jauniem apstākļiem,

Lai palīdzētu pārvarēt stresu un bažas, kas pavada pārejas posmu no bērnudārza uz skolu, projekta gaitā ir izstrādāta rokasgrāmata vecākiem, kas sniedz pedagoģijas, psiholoģijas un tīri praktiskus padomus, kas saistīti ar bērna veiksmīgu iekļaušanos skolas vidē.

Komentējot projekta rezultātus, Māra Pūre stāsta: “Abi metodiskie materiāli tika nodoti izvērtēšanai LR Izglītības un zinātnes ministrijai, kas atzina tos par labi izstrādātiem un rekomendēja izmantošanai izglītības iestādēs. Tādējādi projekta rezultātus var izmantot jebkurš Latvijas pedagogs un vecāks.

Jāatzīmē arī citi projekta rezultāti. Iesaistītajiem pedagogiem bija iespēja gūt starptautisku pieredzi lietišķi diskutējot ar vācu kolēģiem, kas veicināja skolotāju profesionālo un personisko izaugsmi. Darbošanās projektā ir

Projekta Latvijas dalībnieki:

 pirmskolas izglītības iestādes „Zīlīte”,

 Garozas pamatskolas,  Ozolnieku vidusskolas un  Ozolnieku vidusskolas Attīstības fonda

Projekta Vācijas dalībnieki:

 Nordhauzenas pirmsskolā

„Kinderwelt am Frauenberg”,

 Bertolda Brehta pamatskola  Nīderzalcas pamatskola Vairāk par projektu var lasīt tā mājaslapā. cēlusi pedagogu pašapziņu. Ceram, ka arī sabiedrība augstāk novērtē viņu darbu. Priecājamies, ka izdevās vecākus aktīvāk iesaistīt savu bērnu izglītošanas procesā.”

VIAA mājas lapā lasiet:

 Kā projektu īstenotāji atrada sadarbības partneri šādā specifiskā jautājumā?

 Kādas bija projekta aktivitātes?  Kādi ir ieteikumi citiem projektu rakstītājiem?

4

INTERUV projekts: kopīgu starptautisku studiju programmu izveides veicinātājs Latvija kopā ar vēl 14 Eiropas Savienības (ES) valstīm īsteno Erasmus Mundus 3.aktivitātes projektu INTERUV „Kopīgās programmas – universitāšu internacionalizācijas veicinātājs” (Joint Programmes - facilitator for university internationalisation). Tas veicina kopīgo studiju programmu izstrādi un īstenošanu ES dalībvalstīs un partnervalstīs no tiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kas aptver ES.

INTERUV projekta mērķauditorija ir augstākās izglītības institūcijas no projektā iesaistītajām 15 ES valstīm, t.sk. Latvijas, kā arī no šādām ES kaimiņvalstu reģionu valstīm:

 Austrumu reģions – Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova, Krievija, Ukraina un Centrālāzijas reģions – Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna (1.reģionālā konference);

 Dienvidu reģions – Alžīrija, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Palestīnas okupētā teritorija, Sīrija, Tunisija (2.reģionālā konference);

 Rietumbalkānu reģions – Albānija, Bosnija & Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Serbija, Horvātija, Maķedonija (3.reģionālā konference).

Projekta laikā ir veikta projektā iesaistīto ES valstu augstākās izglītības institūciju aptauja par kopīgo programmu īstenošanu un internacionalizācijas aspektiem, rezultāti pieejami projekta mājas lapā.

Projektā tiek organizētas trīs reģionālās konferences par augstskolu internacionalizācijas un kopīgo programmu izveides un ieviešanas jautājumiem:

 1.reģionālā konference – Varšavā (Polijā), kas notika 2012.gada 9.10.maijā, visi materiāli pieejami šeit; Latviju tajā pārstāvēja Ekonomikas un kultūras augstskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Liepājas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola;

 2.reģionālā konference – Romā (Itālijā), kas notika 2013.gada 6.7.novembrī, kurā Latviju pārstāvēja Banku Augstskola, Daugavpils Medicīnas koledža, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Latvijas Kristīgā akadēmija, Latvijas Kultūras akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte . Konferences materiāli publicēti šeit.

 3.reģionālā konference – Nīderlandē, kas ir plānota 2014.gada 21.22.. maijā. Par konferenci un iespēju Latvijas augstskolām tajā piedalīties informācija būs pieejama 2014.gada sākumā.

 Trīs mācību semināri Erasmus

Mundus Nacionālajām struktūrām un Tempus Nacionālajiem birojiem par kopīgajām programmām (notiek reģionālo konferenču pirmās dienas pirmajā pusē).

Augstskolām ir ļoti svarīgi pilnveidot savu kapacitāti kopīgo studiju programmu izveides un īstenošanas jautājumos, nodibināt kontaktus ar jauniem sadarbības partneriem, jo finansiāls atbalsts augstākās izglītības institūcijām kopīgo studiju programmu ieviešanai tiek plānots arī jaunā perioda (2014-2020) ietvaros:

 Kopīgās maģistrantūras programmas - ES programmas Erasmus+ ietvaros;

 Kopīgās doktorantūras programmas – ES programmas Horizon 2020 - Marie Skłodowska-Curie Actions ietvaros.

VIAA ir projekta partneris kā Erasmus Mundus Latvijas Nacionālā struktūra.

Tā īstenošanas laiks ir 25 mēneši, un tas ilgs līdz 2014.gada 31.oktobrim.

INTERUV projekta kontaktpersona Latvijā – Antra Meņģele, VIAA, epasts: antra.mengele@viaa.gov.lv Vairāk par projektu lasiet VIAA mājas lapā un projekta mājas lapā www.interuv.eu.

5

Latvijā viesojās vadošie izglītības darbinieki no Eiropas No 2013.gada 20.maija līdz 24.maijam Valsts izglītības attīstības aģentūra organizēja Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Caurviju programmas Mācību braucienu: „Ekonomiskā krīze kā katalizators reformām izglītībā”. Latvijā viesojās 14 vadošie izglītības darbinieki no 10 programmas dalībvalstīm.

Mācību brauciena laikā dalībniekiem bija iespēja satikties ar Latvijas izglītības reformu veidotājiem un īstenotājiem, kā arī saņemt informāciju par reformas trim pīlāriem: 1) finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanu, 2) vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju un 3) izglītības satura pilnveidi.

Dalībnieki, kas pārstāvēja Apvienoto

Karalisti, Franciju, Itāliju, Poliju, Vāciju, Spāniju, Ungāriju, Maķedoniju, Rumāniju un Portugāli tikās ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Valsts valodas aģentūras vadošajiem darbiniekiem un Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadību.

Viņi devās vizītēs uz dažādām Rīgas, tās apkārtnes un Cēsu pilsētas izglītības iestādēm, lai iepazītos ar šo skolu ikdienas darbu un mācību procesa organizāciju, diskutētu ar šo skolu direktoriem un citiem personāla pārstāvjiem par ekonomiskās krīzes sekām, valsts un pašvaldības atbalstu izglītībai kopumā un katram skolēnam individuāli, skolu autonomiju, skolotāju atalgojuma problēmām un citiem jautājumiem, kā arī dalītos pieredzē par

izglītības efektivitātes nodrošināšanu un kvalitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Katram dalībniekam tika dota iespēja prezentēt savas valsts izglītības sistēmu un reformas izglītībā, salīdzinot tās ar Latvijas un citu valstu situācijām. Kopīgā tendence, kas vērojama visās valstīs ir budžeta iesaldēšana vai pat samazināšana izglītībai. Viesu patiesu izbrīnu izraisīja pozitīvā gaisotne skolās un klasēs un pedagogu optimisms. Interešu izglītība un daudzie pulciņi, kuros skolēni var nodarboties pēc mācību stundām, bija viens no aspektiem, kas tika īpaši apspriests un Latvijā redzētais tika salīdzināts ar citām valstīm. Mācību brauciens deva iespēju ne tikai apmainīties pieredzē un apzināt labās prakses piemērus, bet arī nodibināt jaunus kontaktus nākotnes sadarbības projektiem.

Konference Viļņā atklāj, kā ES projekti var veicināt skolu attīstību Noslēdzoties ES Mūžizglītības programmai (2007 – 2013) Eiropas Komisija kopā ar Lietuvas nacionālo aģentūru rīkoja konferenci „Developing your school with EU programme support. A conference for school leaders” Viļņā no 11. līdz 12.oktobrim, lai pārrunātu kā dalība ES projektos var veicināt skolu attīstību.

Konferences dalībnieki pārrunāja skolu vadītāju lomu Eiropas skolu sadarbībā un veidus kā ES programmas, kā piemēram, Comenius programma, var kļūt par stratēģiju skolu attīstībai un kā tā var veicināt mācīšanos starptautiskā kontekstā. Konferences laikā tika pārrunāts arī tas, kā ES atbalstītie projekti un eTwinning var palīdzēt efektīvi risināt izaicinājumus, ar kuriem skolas saskaras šobrīd.

Divu dienu laikā norisinājās aktīvs darbs vairākās tematiskajās grupās, kurās dalībnieki pētīja skolu iespējas

Eiropas sadarbības projektos, liekot uzsvaru uz skolas direktoru lomu, skolotāju profesionālo pilnveidi, skolēnu motivēšanu un skolas un sabiedrības saikni skolu attīstības procesā.

Latviju šajā konferencē pārstāvēja: Liepājas 1. Valsts ģimnāzijas direktors H. Valcis, Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors V. Litaunieks, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors A. Priekulis, Rīgas 13. vidusskolas direktore L. Krutikova, Olaines 2. vidusskolas direktore L. Osipova, Rēzeknes pirmsskolas izglītības iestādes

„ Vinnijs Pūks” vadītāja Inta Ozolniece, Pļavniekkalna sākumskolas direktore A. Baltmane.

Konferences materiāli ir pieejami Eiropas Komisijas interneta vietnē.

6

Erasmus programmai universitātē ir jābūt!

Liepājas Universitātei (LiepU) pirmā „Erasmus universitātes harta” tika piešķirta 2000. gadā. Jau tajā laikā augstskolā bija nodibināta struktūrvienība Ārējo sakaru cents, kas bija atbildīgs par Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vārda nešanu pasaulē.

Studiju mobilitātes

Es, Agita Auza, kā Ārzemju sakaru daļas vadītāja sāku strādāt 2007. gadā, kad bija jau nākamais periods „Erasmus hartas” pieteikumam, salīdzinot 2000. gada pieteikuma anketu ar 2007. gada pieteikumu, atšķirība bija lapu skaitā un sniegtajā informācijā. Katrā ziņā pirmais „Erasmus hartas” pieteikums izskatījās ļoti vienkāršs. Pirmās septiņgades laikā varējām realizēt studiju un docētāju mobilitātes.

Lēnām, pamazām no vienas studiju mobilitātes gadā esam izauguši līdz 50 studiju mobilitātēm gadā. Viesstudentu skaits svārstās no padsmit līdz pāris desmitiem studentu vienā akadēmiskā gadā.

Studiju mobilitātes ir iecienījuši visu fakultāšu studenti. Bet, protams, priekšgalā ir izvirzījušās trīs bakalaura studiju programmas: Tūrisma vadība un rekreācija, Biznesa un organizācijas vadība un Dizains. Kāpēc šo programmu studenti ir visvairāk? Atbilde ir vienkārša - šajās studiju programmās ir vislielākais studentu skaits! Protams arī programmas ir viegli pielīdzināt.

Mazāk atsaucīgi ir maģistra līmeņa un nepilna laika studiju programmu studenti, jo lielākā daļa no viņiem jau strādā vai ir nodibinājuši ģimenes. Šajā informāciju laikmetā viss ir ļoti vienkārši, ir tikai nedaudz jābūt intere-

sei vai vēlmei izzināt. Informācija par Erasmus iespējām ir pieejama jau no pirmās dienas universitātē. Izmantojam visus iespējamos rīkus, lai informācija sasniegtu auditoriju! Studenti piesakās studiju mobilitātei divas reizes gadā un pārrunu laikā var just, ka satraukums ņem virsroku. Mobilitātē dodas mūsu labākie studenti, iespējams, tāpēc esam saņēmuši tikai labākās atsauksmes par mūsu studentiem no sadarbības partneriem.

Vidējais ilgums, ko studenti pavada mobilitātē ir 5,5 mēneši un ar katru gadu arvien vairāk studentu izvēlas pavadīt mobilitātē visu studiju gadu.

Viena semestra laikā studentam ir jāapgūst 30 ECTS kredītpunkti. Jau pirms došanās mobilitātē students zina, kurus studiju kursus būs iespējams pielīdzināt. Lielāks darbs ir jāiegulda, lai uzzinātu partneraugstskolas piedāvāto programmu, un ir arī jārēķinās ar izmaiņām studiju līgumos, jo ne vienmēr viss notiek tā, kā sākotnēji plānots.

Partneru mums ir ļoti daudz, tuvu simtam, bet ne jau skaitā ir tā sāls, galvenais, lai līgums reāli strādā. Līgumi ir slēgti ļoti apzināti, lai nosegtu visas studiju jomas universitātē. Mums ir arī senas sadarbības no pašiem pirmsākumiem, kas ir ļoti veiksmīgas. Protams, slēdzam arī jaunus līgumus, jo programmu piedāvājums nepārtraukti mainās.

Kādi ir sadzīves apstākļi citās valstīs viennozīmīgas atbildes nav! Ir valstis, kurās ar 600 eiro stipendiju mēnesī knapi pietiek un ir valstis, kur ar šādu

stipendiju var dzīvot zaļi. Grūtāk ir tiem studentiem, kuriem partneraugstskolas nevar nodrošināt dienesta viesnīcas, tad pašiem ir jāmeklē dzīves vieta. Vai arī par istabiņu dienesta viesnīcā ir jāmaksā 350 eiro un tajā nav nekā cita, kā tikai 4 baltas sienas. Ir arī partneraugstskolas, kas piedāvā studentiem dzīvošanu dienesta viesnīcā par baltu velti un vēl pabaro bez maksas. Tāda pati situācija ir ar kultūras, izklaides programmu piedāvājumu, integrāciju vietējā sabiedrībā. Kādam ļoti laimējas, kādam pašam ir jāpiepūlas, lai visu izzinātu.

Kurš ir lielāks ieguvējs, grūti pateikt!

Prakses Tāpat studentiem ir lieliska iespēja doties Erasmus prakses mobilitātes.

Gadā tie ir aptuveni 15 studenti. Ir noslēgti vairāki sadarbības līgumi par prakses iespējām uzņēmumos, bet studenti labprāt meklē paši sev atbilstošu prakses vietu. Vidējais ilgums prakses mobilitātei ir 3,5 mēneši. Tūrisma vadības un rekreācijas studiju programmas studenti ir paši aktīvākie.

Meklēt prakses vietu arī ir sava veida darbs, ir jāmāk sevi pasniegt, jāmin svarīgākie fakti par praksi, mobilitāti – sava veida skolu students iziet jau meklējot prakses vietu. Ja studiju mobilitātē daudzas lietas ir nodrošinātas, tad dodoties prakšu mobilitātē, studentam ir jābūt patstāvīgākam. Studiju gadījumā ļoti bieži partneraugstskola parūpējas, lai studentam ir savs „buddy”, sagaida lidostā, iekārto dzīves vietā, noorganizē valodu kursus un kultūras programmu. Tad prakšu gadījumā par šim lietām rūpējas pats students.

8

7

7

Personāla mobilitātes

Docētāju un darbinieku mobilitātes ir ļoti svarīga Erasmus mobilitātes sastāvdaļa. Darbinieku mobilitātes vairāk domātas programmu direktoriem, lai izzinātu procesus partneraugstskolā, salīdzinātu studiju programmas.

Katru gadu mobilitātē dodas ap 10 darbinieku, pieteikšanās un atlase notiek tikai vienu reizi gadā, jo stipendiju nav daudz un šādas vizītes ir jāplāno ļoti laicīgi.

Docētāju mobilitāte ir ne mazāk svarīga, tā mūsu docētājiem dod iespēju celt savu kvalifikāciju. Ir jāpārvar valodas un kultūras barjera. Ne visur tiek pielietotas vienādas mācību metodes, studentu skaits auditorijā var krasi atšķirties. Tā ir lieliska iespēja studentiem, kas nepiedalās mobilitātē, klausīties vieslekcijas un gūt starptautisku pieredzi.

Nenoliegšu, ir ieguldīts milzīgs darbs,

lai šo programmu ieviestu universitātē, nepārtraukti norit darbs pie procesa uzlabošanas. Bet Erasmus programmai universitātē ir jābūt! Mēs lepojamies ar „Erasmus universitātes hartu”, jo tā paver plašas iespējas.

Liepājas Universitāte ir ieguvusi Diploma pielikuma atzinības zīmi, kas ir labi padarīta darba rezultāts. Šāda atzinības zīme piešķir lietām lielu nozīmi, jūtamies novērtēti.

Erasmus dalībnieku iespaidi „Nevar iekļauties vienā lapaspusē, lai aprakstītu to, kas notika Turcijā. Arī ar grāmatu būtu par maz. Lai nu kā, šo periodu es atcerēšos kā vienu no vislabākajiem savā dzīvē, un par to man jāsaka liels paldies Liepājas Universitātei, ” stāsta Ilze Strēle, kas studēja Tūrsima vadību “Sakarya University”. „Šoreiz, pametot mājas uz ilgāku laiku, mani mocīja lielāka neziņa nekā reizē, kad devos studiju mobilitātē.

Kādēļ? Jo šoreiz devos viena pati.

Ierodoties Prāgā man vēl nebija ne jausmas, kur nakšņošu, kur būs manas jaunās mājas un kāda ir darba vide nopietnā, analītiskā medijā. Nebiju droša par to, kas mani sagaida. Nu

jau ir pagājis ilgs laiks kopš manas pirmās darba dienas un varu droši teikt, ka manam satraukumam nebija pamata. Pēc nedaudz vairāk nekā četriem mēnešiem esmu ieguvusi jaunas zināšanas, noderīgus kontaktus un vairāk kā desmit publikācijas internacionālā medijā. Pirms šīs prakses nevarēju iedomāties, ka varētu ikdienā rakstīt politiskās ziņas par Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanām, Krievijas un Ukrainas tirdzniecības karu vai Mongolijas vara raktuvēm, turklāt – profesionālajā angļu valodā.

Bet tagad zinu, ka to spēju un tas pat liekas aizraujoši,” stāsta Sintija Treimane, kas bija praksē Čehijā, uzņē-

mumā Transtitions Online „Kā jau tik lielā universitātē sagaidāms, auditorijā, kurā notika mūsu lekcijas, ieradušo studentu skaits bija ap simt, kas pirmajā mirklī likās ļoti iespaidīgi. Bet Turcijas studenti ir ļoti atvērti un toleranti, tādēļ nodarbībās gaisotne izveidojās pozitīva un draudzīga. Tikpat pretimnākoši ir arī mācībspēki, kas gatavi atbildēt uz jautājumiem, izskaidrot, kā darbojas viņu sistēma, parādīt, kur kas atrodas, lai tikai būtu komfortabli viņu viesiem, ” ar iespaidiem dalās Prof.Dr.paed. Anita Līdaka un asistente Santa Striguna, kas bija devušās docēšanas vizītē uz Kodžaeli Universitāti, Turcijā.

8

Erasmus mobilitātes dalībnieku apmierinātības pētījumi 2012./2013. akadēmiskā gada laikā ir veikti divi pētījumi par Erasmus mobilitātes dalībnieku apmierinātību ar dažādiem Erasmus programmas aspektiem:

Pētījums „Studentu apmierinātība ar Erasmus mobilitātes aspektiem” Pētījums par Erasmus apakšprogrammas mērķa grupas/dalībnieku (personāls) apmierinātību

Informācija par pētījuma rezultātiem atrodama VIAA mājas lapas sadaļā Erasmus pie informatīvajiem materiāliem.

Erasmus mobilitāšu statistika 2011./2012. akadēmiskajam gadam Kā katru gadu, Eiropas Komisija ir apkopojusi Erasmus Nacionālo aģentūru statistikas datus par atbalstu studentu un personāla mobilitātēm 2011./2012. akadēmiskajā gadā visās programmas dalībvalstīs.

Studentu mobilitāte Erasmus ir pasaulē sekmīgākā studentu mobilitātes programma. Ikgadējais studentu mobilitātes apjoma pieaugums – 2011./2012. akadēmiskajā gadā ir 8,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas liecina, ka 2012./2013. gadā tika sasniegts Erasmus mērķis – mobilitātē būs devušies vairāk nekā 3 miljoni studentu. 2011./2012. akadēmiskajā gadā vairāk nekā 250 000 studenti devušies uz kādu no Eiropas Savienības valstīm, lai studētu vai izietu praksi Erasmus programmas ietvaros.

Tieši Latvijā fiksēts vislielākais studentu mobilitātes dalībnieku skaita procentuālais pieaugums starp visām Erasmus programmas dalībvalstīm kopš 2007.gada.

Tāpat kā iepriekšējā akadēmiskajā gadā, visvairāk studentu – gandrīz 40 tūkstošu – mobilitātē nosūtījušas Spānijas augstākās izglītības iestādes.

Otrajā vietā ir Vācija, kam seko Francija, Itālija un Polija. Interesanti, ka, apskatot lielāko mobilitātē nosūtīto studentu skaitu attiecībā pret kopējo studējošo skaitu attiecīgajā valstī, Latvija 2011./2012.akadēmiskajā gadā pakāpusies no 4. uz 3.vietu aiz Luksemburgas un Lihtenšteinas.

Vispopulārākais mobilitāšu galamērķis 2011./2012. akadēmiskajā gadā ir bijusi Spānija, kura uzņēmusi vairāk

nekā 39 tūkstošus studentu.

Spānijai seko Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste un Itālija.

Vidējā stipendija Erasmus studiju un prakšu studentiem, tāpat kā iepriekšējā akadēmiskajā gadā, ir EUR 250.

2011./2012. akadēmiskajā gadā ir palielinājusies studentu ieinteresētība izmantot Erasmus programmas priekšrocības arī tad, ja netiek piedāvāts finansiāls atbalsts - 3% no kopējā dalībnieku skaita ir studenti, kas devušies mobilitātē nesaņemot stipendiju (t.i. „zero-grant” studenti). Vidējais mobilitātes ilgums pēdējos desmit gadus ir nemainīgs – 6 mēneši.

Erasmus aktīvi atbalsta arī cilvēku ar īpašām vajadzībām dalību mobilitātē, piedāvājot papildus finansiālo atbalstu. Pēdējos gados vērojams Erasmus studentu ar īpašām vajadzībām skaita pieaugums. 2011./2012. akadēmiskajā gadā tie bija vairāk nekā 330 studenti – par trešdaļu vairāk kā iepriekšējā gadā. 88% no viņiem devušies studēt.

No gandrīz 4,5 tūkstošiem augstākās izglītības iestāžu, kurām piešķirtas Erasmus hartas, 3 190 iestādes aktīvi piedalījušās nosūtot studentus studijās un praksēs Erasmus programmas ietvaros.

Personāla mobilitāte 2011./2012. akadēmiskajā gadā atbalstītas 46,5 tūkstoši personāla (docēšanas un personāla pieredzes apmaiņas) mobilitātes, tas ir 8,9% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

No visām īstenotajām mobilitātēm 72% bijušas docēšanas mobilitātes un 28% - personāla pieredzes apmaiņas.

Vidējais mobilitātes ilgums bijis 5,7 dienas un vidējā stipendija vienai mobilitātei – EUR 701.

Visvairāk personāla mobilitāšu īstenojušas Polijas augstākās izglītības iestādes, tad seko Spānija, Vācija, Francija un Turcija. Vispopulārākais personāla mobilitāšu galamērķis 2011./2012. akadēmiskajā gadā ir bijusi Spānija. Otrajā vietā ierindojas Slovēnija, trešajā Itālija, ceturtajā Čehija.

Detalizēta informācija par Erasmus mobilitāšu statistiku Latvijā 2011./2012. akadēmiskajā gadā ir pieejama VIAA mājas lapā.

9

Erasmus trīs miljonais students 2012./2013. akadēmiskajā gadā Erasmus programma ir piedzīvojusi brīdi, kad Erasmus studiju vai prakses iespēju izmantojuši jau vairāk nekā trīs miljoni studentu. Lai atzīmētu šo sasniegumu, no katras programmas dalībvalsts, arī Latvijas, tika izvēlēts viens students, kas simbolizē trīs miljono Erasmus studentu.

citu kultūru un citu valsti, bet, ierodoties šeit, es ieguvu daudz vairāk.

Linda Usāne, Erasmus studente Trīs miljonais students no Latvijas ir Linda Usāne, Latvijas Kultūras akadēmijas studente, kas Turcijā Erasmus programmā studēja komunikācijas zinātne un šis ir viņas stāsts: “Rakstu šo, kamēr vēl atrodos Turcijā,

kur tuvojas manas Erasmus studentu apmaiņas programmas otrā semestra beigas. Ko lai saka — Erasmus ir vislabākais, kas līdz šim manā dzīvē ir noticis! Pirms devos Erasmus apmaiņas braucienā, domāju, ka redzēšu

Pirmkārt, manas mācības ir ļoti interesantas, un visi pasniedzēji ir savas jomas eksperti. Viņu dēļ un arī viņu attieksmes pret mācīšanu dēļ man patīk ikviena manu studiju daļa, un esmu ieguvusi daudz zināšanu, kuras es nebūtu varējusi iegūt savā dzimtenē.

Otrkārt, esmu ieguvusi ļoti daudz draugu. Daži no viņiem ir jauki cilvēki, ar kuriem es pavadu laiku, citi man ir kļuvuši tik tuvi, ka nesaprotu, kā es iepriekš varēju bez viņiem dzīvot!

Erasmus studiju tīkls piedāvāja piedalīties vairākos projektos un izbraucienos, piemēram, kultūras izpratnes projektos ar bērniem ciematos, angļu

valodas mācīšanā skolās, mūsu pilsētas Eskišehiras sakopšanā un daudzos citos. Mēs esam kļuvuši par ģimeni. Ja kāds nonāk nelaimē, pārējie palīdz; ja kāds kaut ko svin, mēs svinam kopā. Mēs visu laiku viens no otra mācāmies.

Mēs cits no cita apgūstam nacionālo ēdienu gatavošanu, mācāmies dažādas valodas, piemēram, es mazliet iemācījos albāņu valodu. Pirms iepazinos ar saviem albāņu draugiem, nemaz nezināju, kur īsti atrodas viņu valsts! Šī kultūru daudzveidība ir vienkārši lieliska! Tā atver prātu, tā satriec visus aizspriedumus un stereotipus, jo tu satiec cilvēkus un redzi, cik viņi ir labi. Erasmus tevi padara par labāku cilvēku un par labāku pasaules pilsoni."

Erasmus studentu prakses — iespēja gūt profesionālu pieredzi ārzemēs Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas (LU PSK) studentiem ir iespēja doties Erasmus praksē kopš 2007./2008. studiju gada, kad augstskola ieguva “Erasmus universitātes hartu”. Līdz tam koledža īstenojusi Leonardo da Vinci projektus, kuru ietvaros notika studentu un pasniedzēju pieredzes apmaiņa. skaita. Koledžai ir filiāle Rēzeknē, un mēs cenšamies, lai arī šie studenti dotos uz ārvalstīm praksē. Tā, kā LU PSK nodrošina profesionālo augstāko izglītību, visu koledžas studiju programmu — māszinības, ārstniecības, estētiskā kosmetoloģijas, biomedicīnas laborantu, radiologa asistenta, podoloģijas, sociālā aprūpes un sociālā rehabilitācijas — studenti dodas praksē uz ārvalstīm.

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Erasmus koordinatore Aiga Grauduma pastāstīja, ka pašlaik ik gadu 28 līdz 30 mūsu augstskolas studenti dodas „Erasmus” praksē uz ārvalstīm.

Tas ir vidēji 4% no kopējā studentu

vumus studenti veic prakses gaitā Kur studenti mitinās prakses periodā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, kā arī Lienes Adiņas (LU PSK trešā kursa studente „Radiologa asistenta” programmā) atziņas no Erasmus prakses Tartū lasiet Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapā.

Kā augstskola informē studentus par iespējām doties „Erasmus” praksē?

Kā norit pretendentu atlases process?

Kas ir koledžas sadarbības partneri „Erasmus” prakšu jomā? Kādus uzde-

10

Jaunas augstākās izglītības iestādes Erasmus programmā 2013./2014.akadēmiskajā gadā Erasmus universitātes hartu saņēmušas trīs jaunas augstākās izglītības iestādes:

 Kristīgās vadības koledža,

 Rīgas Aeronavigācijas institūts.

Visas 45 augstākās izglītības iestādes, kurām ir piešķirta Erasmus universitātes harta, piedalās mobilitātes īstenošanā.

 Sociālās integrācijas valsts aģentūra,

Biežāk uzdotie jautājumi par Erasmus iespējām studentiem Kas var piedalīties Erasmus mobilitātes programmā?

Erasmus mobilitātes programma ir paredzēta augstākās izglītības iestāžu (turpmāk - augstskolu) studentiem. Programma piedāvā studentu studiju mobilitāte un studentu prakses mobilitāte.

Kāpēc piedalīties Erasmus mobilitātes programmā?

Kā populārākie iemesli dalībai Erasmus mobilitātes programmā tiek minēti:

      

Labs ieraksts CV Iespēja studēt un/vai strādāt starptautiskā vidē, saņemot stipendiju Iespēja atgriezties Latvijā motivētākam, pārliecinātākam un neatkarīgākam Iespēja uzlabot svešvalodu zināšanas Iespēja iepazīt citas kultūras, paplašināt redzesloku un iegūt jaunus draugus Iespēja apgūt studiju kursus, kursu nebūtu iespējas apgūt Latvijā Erasmus studiju/prakses periods tiek ieskaitīts studiju programmā Latvijā

Kas palīdzēs atrast studiju/prakses vietu ārvalstīs?

Erasmus studiju un prakšu vietas tiek meklētas studentam sadarbojoties ar savas iestādes Erasmus koordinatoru. Katrai augstskolai ir Erasmus sadarbības partneru tīkls, caur kuru tiek piemeklētas studiju vietas. Erasmus prakses vietas lielākā daļa studentu meklē patstāvīgi.

Kur meklēt dzīvesvietu un padomus praktiskos jautājumos?

Daļā gadījumu dzīvesvietu piedāvā uzņemošā puse. Ja tā nenotiek, tad students sadarbojas ar savas iestādes Erasmus koordinatoru un uzņemošās iestādes koordinatoru, vai arī meklē dzīvesvietu patstāvīgi.

Praktisku jautājumu risināšanā atbalstu var lūgt Erasmus koordinatoram, bijušajiem Erasmus mobilitātes dalībniekiem un uzņemošajai iestādei.

Ja es Latvijā studēju sabiedriskās attiecības, vai es varu braukt Erasmus mobilitātē un studēt, piemēram, arhitektūru?

Nē. Tā kā Erasmus mobilitātes periods veido daļu no kopējā studiju procesa, tad apmaiņas studiju laikā jāizvēlas kursi savā specialitātē.

Vai Erasmus mobilitāte ir tikai izklaides un ballīte?

Nē. Erasmus mobilitātes programmas mērķis ir veicināt akadēmisku izcilību un starpkulturālas pieredzes iegūšanu, un katra studenta paša atbildība ir tā, cik pilnvērtīgi to izmantot.

Kā piedalīties Erasmus mobilitātes programmā?

Erasmus mobilitātes programmai var pieteikties savā augstskolā. Šobrīd Latvijā Erasmus programmu īsteno vairāk nekā 40 augstskolas.

Vai var piedalīties Erasmus uzreiz pēc vidusskolas?

Nē. Lai piedalītos Erasmus mobilitātes programmā, ir jābūt kādas augstskolas studentam. Lai varētu doties Erasmus studiju mobilitātē, pirms tam ir jānostudē vismaz viens gads, bet Erasmus prakses mobilitātē var doties jau sākot no pirmā studiju gada.

Vai Erasmus students iegūst ārvalstu augstskolas diplomu?

Nē, Erasmus ir apmaiņas programma – studenta ārvalstīs apgūtie kursi tiek atspoguļoti Latvijas augstākās izglītības iestādes diplomā.

Vai Erasmus mobilitātes laikā saglabājas studiju maksa?

Erasmus mobilitātes laikā studentam saglabājas visas saistības – ja students ir maksas grupā, tad studiju maksa saglabājas, ja students saņem stipendiju, tad Erasmus mobilitātes laikā tā arī saglabājas. Viena no Erasmus mobilitātes programmas priekšrocībām ir tas, ka nav jāmaksā studiju maksa ārvalstu augstskolā.

11

Baltijas valstu Erasmus programmas koordinatoru seminārs 2013. gada 9.-10.oktobrī Baltijas valstu augstāko izglītības iestāžu Erasmus programmas koordinatori divu dienu seminārā diskutēja par Erasmus programmas nākotni, par nepieciešamību sniegt atbalstu studentiem pirms un pēc mobilitātes un mobilitātes laikā kā arī par sociālo mediju izmantošanu litātes un cilvēku ar īpašajām vajadzībām mobilitātes rādītāju pieaugumu.

Papildus šiem svarīgajiem tematiem Erasmus programmas koordinatori dalījās ar savu pieredzi un labās prakses piemēriem par dažādiem ar mobilitātes organizēšanu saistītiem jautājumiem – par sadarbību ar citu valstu augstskolām dažādos projektos, par mobilitātes organizēšanu no trešajām valstīm un par iniciatīvām, kādas augstskolas īsteno, lai veicinātu mobi-

Latvijas un Lietuvas Nacionālās aģentūras informēja par veiktajiem pētījumiem par Erasmus programmas dalībnieku statistiku no 2007.

-2012.gadam, par izbraucošo Erasmus studentu apmierinātību ar dalību programmā (Latvija), par iebraucošo studentu apmierinātību ar dalību programmā (Lietuva), kā arī par augstskolu personāla apmierinātību ar dalību Erasmus porogrammā (Latvija).

Seminārā piedalījās pārstāve no Eiropas Komisijas, pārstāvis no Beļģijas Flāmu Izglītības un Apmācības ministrijas, Baltijas valstu augstskolu Erasmus programmas koordinatori un Baltijas valstu nacionālo aģentūru pārstāvji, kopumā 135 dalībnieki.

Semināru organizēja 3 Baltijas valstu nacionālās aģentūras – Valsts izglītības un attīstības aģentūra, Lietuvas Švietimo mainų paramos fondas, Igaunijas Archimedes Foundation.

Informācija par semināru un prezentācijas ir pieejamas VIAA mājas lapā.

Diskutē par iepriekšējo zināšanu un mācīšanās pieredzes atzīšanu 2013.gada 11.oktobrī Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas projekta „Boloņas procesa nacionālie eksperti, 2011-2013, Latvija” ietvaros rīkoja starptautisku konferenci „Iepriekšējo zināšanu un mācīšanās pieredzes atzīšana” ( Recognition of Prior Learning), kurā bija plaša Latvijas augstākās izglītības, kā arī citu iesaistīto institūciju pārstāvniecība, kā arī dalībnieki no citām Boloņas procesa dalībvalstīm - Austrijas, Francijas, Horvātijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas – kopumā 100 interesentu.

Konferenci atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Eņģelis. Konferences darba gaitā ar savām zināšanām un pieredzi dalījās visi 5 Latvijas Boloņas eksperti – prof. Andrejs Rauhvargers (Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs), prof. Uldis Sukovskis (Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors), doc. Sandra Kraže (Banku Augstskolas Starptautiskās sadarbības vadītāja), Baiba Ramiņa (Akadēmiskās informācijas centra direktore) un Asnate Kažoka (Rīgas Tehniskās universitātes studente), kā

arī Boloņas eksperte no Somijas – Prof. Riitta Pyykkö (Turku Universitātes prorektore) un divas Francijas kolēģes – arī Boloņas ekspertes Sylvie Bonichon un Eliane Kotler.

tes valsts dienesta pārstāve Kristīne Strūberga pastāstīja par Latvijā līdz šim sasniegto ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanā.

Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar iepriekšējo zināšanu un mācīšanās pieredzes atzīšanu Eiropas Augstākās izglītības telpā, Eiropas Padomes 2012.gada 20.decembra Rekomendāciju – Par neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, un tās izvirzītajiem uzdevumiem Eiropas Savienības dalībvalstīm, tika sniegtas 2 valstu – Francijas un Somijas – pieredzes prezentācijas, Izglītības kvalitā-

Konferences noslēgumā kopsavilkumu par tālākiem izaicinājumiem iepriekšējo zināšanu un mācīšanās pieredzes atzīšanai prezentēja prof. Andrejs Rauhvargers.

Konferences materiāli un prezentācijas pieejamas VIAA mājas lapas Boloņas procesa sadaļā.

Paldies visiem par radošo un atziņām bagāto konferences darbu!

12

Iedrošina pašiem veidot savus e-kursus

Es vienmēr esmu interesējusies par dažādām aktivitātēm un jaunumiem informāciju tehnoloģiju jomā, bet 2009.gadā man likās, ka esmu nonākusi tādā kā strupceļā, ka īpaši neko jaunu vairs vietējā piedāvājumā neredzu, tāpēc nolēmu piedalīties konkursā un izmantot Eiropas Savienības profesionālās pilnveides piedāvājumu.

Manu uzmanību saistīja Comenius profesionālās pilnveides kursi Maltā „CREATING E-LEARNING COURSES - HANDS-ON TOOLS & PRACTICAL TIPS” (E-kursu veidošana – rīki un praktiski padomi), jo tajā laikā Latvijā nekā tāda nebija. Toreiz skolā aktuāla bija arī doma par neklātienes apmācības klašu darba uzlabošanu un pilnveidošanu un šāda e-kursu satura veidošana un izmantošana man likās patiešām intriģējoša.

Apmācību dienas Maltā paskrēja ne-

manot. Man likās, ka pasaule kļūst plašāka, saskatīju iespējas, kā to visu izmantot savas skolas darbā. Es atgriezos no Maltas ideju pārpilna, direktore idejas atbalstīja, saskaņoju ar Izglītības un zinātnes ministriju skolotāju profesionālās pilnveides kursu programmu un apmācīju gan skolas, gan arī novada skolotājus. Tā kā kurss guva plašu atsaucību, skola sadarbībā ar Latvijas Universitāti atvēra savu e-kursu vidi un izveidoja pirmos e-kursus informātikā, programmēšanā, angļu valodā, matemātikā, bioloģijā, fizikā, latviešu valodā un literatūrā. Tika apmācīti Smiltenes ģimnāzijas skolēni, pirmie izmēģinājuma trusīši” tagad jau mācās augstskolu 3.kursā, bet toreiz bija 9-klasnieki.

Arī skolēniem e-kursu vide patika, jo tā sniedza ātrāku atgriezenisko saiti un bija interaktīvāka.

Pēc gada, 2011.gadā Latvijas pedagogu tālākizglītībā piedāvāja aprobēt jauno kursu programmu, kurā es izvēlējos kursu „E-kursu veidošana un realizācija mācību procesā”. Jutos patīkami pārsteigta, jo to visu jau zināju un varēju palīdzēt kursu vadītājam .

Tas mani iedrošināja pieteikties VISC izsludinātajā konkursā par lektoru, lai šo kursu mācītu tālāk visas Latvijas skolotājiem. Ir pagājuši divi gadi, kuru laikā kā e-kursu pasniedzēja esmu apbraukājusi visu Latviju krustām šķērsām, tikusies ar daudz citiem pedagogiem, stāstījusi par savu pieredzi, iedrošinājusi pašiem veidot savus e-kursus.

Par visām šīm pārmaiņām, profesionālo izaugsmi esmu pateicīga Comenius kursu sniegtajai iespējai, jo krīzes apstākļos esmu varējusi ne tikai saglabāt esošo darbu, bet arī iegūt papildu darbu un sniegt savu ieguldījumu Latvijas pedagogu tālākizglītībā. Aicinu arī pārējos pedagogus nenovērtēt par zemu savas svešvalodu zināšanas un nenobīties no tā, ka jābrauc uz svešu vietu vienam pašam.

Galvenais ir piedalīties, mest sev izaicinājumu, sniegt izaugsmes iespējas, jo Comenius profesionālās pilnveides kursu piedāvājumā var atrast daudz labu un ikdienas darbam noderīgu piedāvājumu.

Inga Savicka, Smiltenes ģimnāzijas skolotāja

Grundtvig projektu pārstāvji diskutē par pieaugušo izglītības attīstību Valsts izglītības attīstības aģentūra 2013. gada 28. maijā rīkoja semināru "Mācīšanās mūža garumā – izaicinājumi izglītības sistēmai". Semināra laikā tika diskutēts par to, kāda ir pieaugušo un mūžizglītības loma globālajā kontekstā, kādus izaicinājumus izglītības sistēmai sniedz mūžizglītība.

Dr.habil.paed Tatjana Koķe ievadprezentācijā dalījās pārdomās par mūžizglītības piedāvājuma sasaisti ar sabiedrības kopējo attīstību, izglītības sistēmu, mērķauditorijas dinamiku, kā arī globālajiem izaicinājumiem.

Mūžizglītības lomu globālajā kontekstā un tā saistībā ar Latvijas situāciju savā prezentācijā aplūkoja Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Ģenerālsekretāra pienāku-

mu izpildītāja. Moļņikas kundze uzsvēra pamatprasmju izglītības arvien pieaugošo nozīmi, norādot, ka arī Rietumeiropas valstīs, kur plaši nodrošināta izglītības iespēju pieejamība visām mērķauditorijām, ir ievērojama iedzīvotāju daļa ar grūtībām rakstīšanas, lasīšanas, aritmētikas, komunikācijas un citu sociālo prasmju jomās.

Biedrības "Izglītības Inovāciju pārneses centrs" vadītāja Anna Vintere pa-

stāstīja par biedrības darbu pieaugušo izglītībā un sadarbības nozīmi ar citām pieaugušo izglītībā iesaistītajām organizācijām.

Savukārt Daugavpils universitātes asoc. profesore Dr.oec Elita Jermolajeva dalījās Daugavpils universitātes pieredzē mūžizglītības projektu īstenošanā.

Semināra materiāli un fotogrāfijas pieejamas VIAA mājas lapā sadaļā.

13

Aizkraukles seniori māca tautas dejas Turcijā Lai veicinātu sadarbību un pieredzes apmaiņu par kultūras tradīciju nodošanu jaunajai paaudzei, biedrība „Aizkraukles reģionālā Tautskola” un Turcijas organizācija „Efem Akdeniz Genclik ve Spor Kulubu Dernegi” ar Grundtvig programmas atbalstu realizēja apmaiņas projektu “Sadraudzība tautas dejā”. Projekta ietvaros Aizkraukles seniori turku bērniem mācīja latviskās tradīcijas, bet Turcijas brīvprātīgie dalījās ar savu tradicionālo kultūru Aizkrauklē.

Ingūna Juhnēviča, projekta brīvprātīgā: „Mums, projekta dalībniekiem, visiem jau ir vairāk nekā 50 gadu, mēs esam seniori. Tādēļ lielākais projekta ieguvums bija apziņa, ka mēs tomēr varam kaut ko iemācīt citas valsts jauniešiem, neskatoties uz valodas, kultūras un temperamenta atšķirībām. Prieks, ka izdevās radīt interesi par savu valsti, kultūru un folkloru. Turcijā bijām trīs nedēļas, beigās jau sākām apgūt arī turku valodu un tā bija ļoti vērtīga starpkultūru izglītības pieredze. Tie, kas saka - ai, man jau ir daudz gadu, kur tad es tagad braukšu, ko es vēl varu izdarīt – es varu ieteikt nebaidīties no jaunas pieredzes!”

Projektā piedalījās seši brīvprātīgie dalībnieki no Latvijas un seši pensionēti skolotāji no Turcijas. Katras valsts dalībnieki devās trīs nedēļu braucienā uz apmaiņas valsti, kura laikā viesojās izglītības un pašvaldību iestādēs, mācījās paši un mācīja citiem tautas dejas, piedalījās dažādās kultūras aktivitātēs un uzstājās ar koncertiem. Projekta Latvijas dalībnieki stāsta, ka trīs nedēļas Antālijā bijušas patiešām intensīvas, jo dejošanas nodarbības notika četras reizes nedēļā. Latvieši ne tikai mācīja turku bērniem un skolēniem latviešu dejas, bet arī paši apguva turku deju soļus. Arī Turcijas dalībniekiem vizīte Latvijā bija piepildīta un intensīva – Turcijas seniori ne tikai mācīja savas tradīcijas latviešu bērniem, bet arī tika iepazīsti-

nāti ar latviešu tautas mūziku, dejām un citām latviešu tautas tradīcijām – siera siešanu, aušanas tradīcijām, pirts kultūru. Viena no galvenajām aktivitātēm Latvijā bija turku tradicionālās kultūras mācīšana bāreņu nama „Līkumi” bērniem.

Stāsta Anita Ostrovska, Aizkraukles reģionālās tautskolas vadītāja: „Šajā aktivitāte bija iesaistīti visi bāreņu nama „Līkumi” bērni. Turki mācīja viņiem turku tradicionālās dejas, demonstrēja savus tautas instrumentus, kopa dziedāja dziesmas. Bērniem tas bija ne tikai ļoti interesanti no kultūras aktivitātes viedokļa, bet arī emocionāli svarīgi, jo turki visu bija labi pārdomājuši un vienmēr ieradās bērnu namā ar saldumiem un kādu dāvaniņu bērniem. Noslēgumā viņi kopā sagatavoja koncertprogrammu un sniedza koncertu Aizkraukles pagasta sākumskolā.” Tā kā A.Ostrovska ir arī folkloras kapelas „Karikste” vadītāja, projekta ietvaros tika organizēta arī kopēja muzicēšana ar folkloras kapelu un dalīšanās ar instrumentālās tautas mūzikas tradīcijām. Šī pieredze bija ļoti interesanta, un kopēja muzicēšana noslēdzās ar koncertu muzejā „Kalna Ziedi”, kur varēja iepazīt ne tikai tautas mūzikas bagātību, bet arī piedalīties kārtīgos tautas dančos.

Kā stāsta A.Ostrovska, projekta galvenā ideja bija dalīties ar turku organizāciju pieredzē par senioru brīvprātīgo aktivitāšu organizēšanu: „Tādas aktivitātes kā pieaugušo izglītība, brīvprātīgais darbs, senioru iniciatīvas,

Latvijā nav pietiekami attīstītas. Piemēram, ja Turcijā un Antālijā pieaugušo izglītības centri ir ļoti svarīgi, tā ir valstiski atbalstīta prioritāte, tad mēs vēl esam ceļā uz to. Aizkrauklē tas bija diezgan ilgs process, lai panāktu, ka mākslas un mūzikas skolas tiek atvērtas plašākai sabiedrībai un arī vecākiem cilvēkiem. Protams, cilvēkiem vecumdienās domāšana un uztvere paliek lēnāka, bet skaidrs, ka mēs nevaram pateikt – viss, tu esi vecs, tev vairs nevajag neko dzīvē mācīties! Mūsuprāt, izglītības iestāžu durvis ir maksimāli jāver vaļā visām paaudzēm, un Aizkrauklē mēs to esam panākusi.”

Grundtvig senioru aktivitāšu programmas sniegtās iespējas Aizkraukles reģionālā Tautskola izmantoja pirmo reizi, un projekta īstenotāji programmu novērtē kā ļoti vērtīgu. „Šāda programma ir ļoti nepieciešama, it īpaši tādēļ, ka tajā ir iekļauta mobilitāte. Skaidrs, ka sēžot visu laiku vienā vietā, domāšana var kļūt absolūti stereotipiska. Un patiešām - to sajūtu, ka tu dzīvo ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, var iegūt tikai caur šādiem mobilitātes projektiem, satiekoties ar citām kultūrām un paskatoties uz savu mīļo Latviju no malas," teic A.Ostrovska.

Ingūna Juhņēviča, projekta brīvprātīgā: „Mans ieteikums cilvēkiem, kas vēl tikai plāno iesaistīties Grundtvig projektos - esiet aktīvi, nebaidieties, izdomājiet interesantu ideju - ko tieši jūs vēlaties dzīvē iemācīties - rakstiet projektu un īstenojiet savu ideju!"

14

Pārskats par 2013. gada ES Mūžizglītības programmas projektu pieteikumu konkursu Aktivitātes veids

Iesniegtie projekti

Apstiprinātie projekti

Apstiprinātais finansējums (EUR)

Comenius apakšprogramma Partnerības Skolu daudzpusējās partnerības

267

60

1 204 000.00

Skolu divpusējās partnerības

10

4

77 000.00

Comenius Regio partnerības

12

5

175 409.50

I termiņš

132

66

138 626.85

II termiņš

129

32

65 247.50

III termiņš

90

38

73 653.52

Asistenti

14

11

75 639.71

Asistenta uzņemšana skolā

13

9

N/A

8

7

27 256.00

Comenius profesionālā pilnveide

Comenius asistentūras

Skolēnu individuālā mobilitāte Skolēnu apmaiņā iesaistītās skolas

Caurviju programmas Mācību braucieni I termiņš

31

18

25 650.00

II termiņš

46

18

24 900.00

Leonardo da Vinci apakšprogramma

Comenius individuālajās mobilitātēs katru gadu ir piedalījušies apmēram 170-180 cilvēku. Savukārt partnerību projektu ietvaros starptautiskās mobilitātēs piedalījušies aptuveni 2000 skolotāju un skolēnu.

Leonardo da Vinci programmā vidēji 315 audzēkņi no profesionālās izglītības skolām katru gadu ir devušies ārvalstu praksēs, 157 profesionālās izglītības speciālisti – pieredzes apmaiņās un 126 cilvēki aktivitātes „Cilvēki darba tirgū” – praksē.

Grundtvig programmā vidēji gadā 25 esošie un topošie pieaugušo izglītības speciālisti ir piedalījušies ārvalstu kursos un vizītēs. Savukārt apmēram 100 interesentu ik gadu iesaistās Grundtvig darbnīcās.

Erasmus programmā studentu skaits,

Mobilitātes projekti Audzēkņu, kas iegūst sākotnējo profesionālo izglītību, prakses (IVT)

34

23

1 088 061.00

Cilvēku darba tirgū prakses (PLM)

100

54

448 487.00

Profesionālās izglītības speciālistu pieredzes apmaiņa (VETPRO)

39

28

271 266.00

Partnerības projekti

92

6

134 000.00

Inovāciju pārneses projekti

16

3

692 921.25

Sagatavošanas vizītes

0

0

0

Erasmus apakšprogramma Erasmus mobilitāte

45

45

8 677 850.49

Erasmus Intensīvās programmas

15

11

417 248.79

Erasmus valodu kursi

7

7

45 800.00

Sagatavošanas vizītes

5

4

3 292.00

Grundtvig apakšprogramma Mācību partnerības

ES Mūžizglītības programmas 2007.-2013. gada rezultāti

171

26

438 000.00

I termiņš

45

5

9 015.00

II termiņš

50

7

11 173.00

I termiņš

2

1

1 375.00

II termiņš

5

5

6 525.00

Asistentūra

9

2

7 520.28

Darbnīcas

5

4

65 150.00

Senioru brīvprātīgais darbs

7

2

28 416.00

Grundtvig profesionālā pilnveide

Grundtvig vizītes un apmaiņas

kas devušies ārpus Latvijas, ir divkāršojies kopš programmas pirmsākumiem, sasniedzot 2194 studentus 2011.-2012. mācību gadā, turpretī Latvijā iebraucošo studentu skaits desmitkāršojies – 3977.

Augstskolu personāls arvien aktīvāk izmantojis Erasmus programmas sniegtās iespējas: par trešdaļu pieaudzis mobilitāšu dalībnieku skaits, sasniedzot 1280 personāla pārstāvjus 2011.-2012. mācību gadā.

Ievērojami ir pieaudzis Latvijas augstāko izglītības iestāžu skaits, kas īsteno Erasmus starptautiskās īsās studiju programmas, 2011.-2012. mācību gadā sasniedzot 11 iestādes. Tā rezultātā intensīvo programmu skaits palielinājies par 5,5 reizēm, salīdzinot ar 2007.-2008. akadēmisko gadu.

Eiropas Komisijas piešķirtais finansējums projektu īstenošanai laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam ir bijis EUR 61 798 645.00.

15