Vispārīgie uzņemšanas noteikumi LU

Vispārīgie uzņemšanas noteikumi Latvijas Universitātē

Uzņemšanas konkursa kritērijus nosaka, ņemot vērā vidējās izglītības iestādes absolvēšanas gadu. • Reflektanti, kuri ieguvuši vidējo izglītību, sākot ar 2004. gadu (to ieskaitot), piedalās kopējā konkursā, pamatojoties uz noteiktiem centralizētiem eksāmeniem (CE). Konkursa vērtējuma aprēķināšanai nepieciešamo CE daļu vidējam vērtējumam procentos ir jābūt ne zemākam par 10 procentiem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā). • Reflektanti, kuri ieguvuši vidējo izglītību līdz 2003. gadam, kā arī tie, kuri ieguvuši vidējo izglītību ārvalstīs, vai personas ar īpašām vajadzībām un personas, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvotas no CE kārtošanas, piedalās kopējā konkursā, pamatojoties uz noteiktām vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm.

Konkursa vērtējuma aprēķināšanai nepieciešamajām vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm jābūt sekmīgām (ne zemākām par četri). Līdzās CE un vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm dažās studiju programmās ir noteikti arī iestājpārbaudījumi. Uzņemšanai studiju programmās nepieciešamajām vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm (saskaņā ar nosacījumiem studiju programmās) jābūt sekmīgām (ne zemākām par četri). Vidējo atzīmi noteiktos mācību priekšmetos aprēķina no šādiem vidējās izglītības mācību priekšmetiem: 1) Izglītības programmās ar latviešu mācībvalodu: latviešu valoda, latviešu literatūra, angļu valoda, krievu valoda, vācu valoda, franču valoda, matemātika (algebra un ģeometrija), informātika, Latvijas un pasaules vēsture, ekonomika, politika un tiesības, ja šādi priekšmeti ir norādīti vidējās izglītības dokumentā. 2) Mazākumtautību izglītības programmās: latviešu valoda un literatūra, mazākumtautību valoda, mazākumtautību literatūra, mazākumtautību valoda un literatūra, angļu valoda, vācu valoda, franču valoda, krievu valoda, matemātika (algebra un ģeometrija), informātika, Latvijas un pasaules vēsture, ekonomika, politika un tiesības, ja šādi priekšmeti ir norādīti vidējās izglītības dokumentā. CE angļu, franču, vācu vai krievu valodā var aizstāt ar starptautiska angļu, franču, vācu vai krievu valodas testa rezultātu, kurš nav zemāks par B1 līmeni saskaņā ar Eiropas kopīgajām valodu pamatnostādnēm. Priekšrocības dod tiesības iegūt studiju vietu ārpus konkursa. Ja priekšrocību ieguvušo personu skaits ir lielāks par studiju programmā noteikto budžeta studiju vietu skaitu, studiju vietu ārpus konkursa iegūst personas ar augstāku konkursa vērtējumu pēc konkursa kritērijiem.

Lai iepazītos ar pilniem uzņemšanas noteikumiem – seko līdzi informācijai LU tīmekļvietnē www.lu.lv/gribustudet/

Par studiju formām

PLK Pilna laika klātiene ir studiju forma, kurā 40 stundas nedēļā paredzētas studijām un studenta darba apjoms studiju gadā ir 40 kredītpunktu*. NLK Nepilna laika klātienē studijām noteikts mazāk nekā 40 stundu nedēļā. Arī studiju gada darba apjoms ir mazāks par 40 kredītpunktiem, tāpēc ir jāstudē ilgāk nekā PLK studijās. Otra nepilna laika studiju īpatnība ir mazāks tā darba īpatsvars, ko students veic docētāja vadībā, tāpēc vairāk ir jāstrādā patstāvīgi. Kontaktstundas ir apmēram 75 % no pilna laika studijām paredzētajām kontaktstundām. NLN Nepilna laika neklātienē kontaktstundu apjoms ir tikai 25 % no pilna laika studijām paredzētajām kontaktstundām.

* Kredītpunkts ir studenta darba apjoma mērvienība, kas atbilst vienai studiju nedēļai jeb 40 stundu darba apjomam. No šīm 40 stundām līdz 50 % stundu paredzētas darbam pasniedzēja vadībā (kontaktstundas) – lekcijām, semināriem, praktiskajiem darbiem, laboratorijas darbiem, bet pārējās stundas – studenta patstāvīgajam darbam.

Par pamatstudiju programmām

Augstāko izglītību var iegūt, studējot 1) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās, kurās studijas ilgst divus līdz trīs gadus. Absolvējot students iegūst programmai atbilstošu profesionālo kvalifikāciju. Studiju gaitā tiek apgūtas zināšanas un prasmes, kas dod iespēju profesionāli darboties izvēlētajā profesijā, kā arī turpināt studijas bakalaura vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās; 2) bakalaura akadēmisko studiju programmās, kurās studijas ilgst trīs līdz četrus gadus. Absolvējot students iegūst bakalaura grādu. Dažu studiju programmu apguvē iekļauta arī prakse. Studiju gaitā iegūtās zināšanas un prasmes dod iespēju uzsākt profesionālo darbību vai turpināt studijas maģistrantūrā; 3) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmās, kurās studijas ilgst četrus gadus. Absolvējot students iegūst profesionālo bakalaura grādu un studijām atbilstošu profesionālo kvalifikāciju. Programmas apguvē iekļauta prakse. Studiju gaitā iegūtās zināšanas un prasmes dod iespēju uzsākt profesionālo darbību vai turpināt studijas maģistrantūrā; 4) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās, kurās studijas ilgst piecus līdz sešus gadus. Absolvējot students iegūst programmai atbilstošu profesionālo kvalifikāciju. Programmas apguvē iekļauta prakse. Studiju gaitā iegūtās zināšanas un prasmes dod iespēju uzsākt profesionālo darbību vai turpināt studijas maģistrantūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā.