BK LU žurnāls "Par un ap mums" (Oktobris, 2018)

L a t v i j a s

U n i v e r s i t ā t e s

BASKETBOLS

BK LU jaunajā sezonā ar pārmaiņām sastāvā un čempionātā Edijs Šlesers: “Domāju, ka esam uz pareizā ceļa” Ivars Ikstens: Vienāda attieksme un kvalitāte darbā ar LU un Latvijas izlasi LU karsējmeiteņu jaunā trenere Marta Kalēja-Irbe: “Komandā ir spēks!”

Duālā karjera kā tramplīns gan izglītībā, gan sportā Jauna treniņu bāzes vieta sporta komplekss “Ķeizarmežs”

Ivars Ikstens

www.bk.lu.lv

Nr. 10 / 31.10.2018

2

Saturs 10

Intervija ar Ediju Šleseru

16

LU basketbola sistēma plaši pārstāvēta Latvijas izlasēs

22

Ivars Ikstens:

28

LU karsējmeiteņu jaunā trenere Marta Kalēja-Irbe

34

Duālā karjera kā tramplīns gan izglītībā, gan sportā

38

Jauna treniņu bāzes vieta

Par “LU/BS Rīga” komandas ikdienu, mērķiem un sava darba pievienoto vērtību

Lepojamies ar savējiem un viņu profesionalitātes novērtējumu

Pieprasītākais treneris Latvijas izlasēs šovasar.

Komandas 10. sezona ar jaunām vēsmām un kvalitatīvām pārmaiņām

Mūsdienu tendencēm piemērotākais veids jauniešu daudzpusējai attīstībai

Sporta komplekss “Ķeizarmežs”

3

4

5

Esi kopā ar BK “Latvijas Universitāte”: “2018.|2019. gada sezonas OlyBet Latvijas – Igaunijas basketbola līgas mājas spēlēs, iegādājoties abonementu.”

OlyBet Latvijas – Igaunijas basketbola līgas ietvaros BK “Latvijas Univesitāte” ir paredzētas 14 mājas spēles. Pēc regulārajām spēlēm ar šo abonementu ir iespēja apmeklēt arī play-off spēles. Lielākais ieguvums, iegādājoties abonementu, ir iegūtais ietaupījums, kas var sasniegt 45%. Abonementus var iegādāties www.bezrindas.lv, tā cena ir 25 euro. Jaunizveidotās OlyBet Latvijas – Igaunijas basketbola līgas mājas spēles norisinās Elektrum Olimpiskajā sporta centrā (Grostonas iela 6B).

6

Mājas spēļu kalendārs 2018. gadā: 31. oktobris - BK Jēkabpils/ Smscredit.lv 11. novembris - BK Ogre 25. novembris - BC Kalev 5. decembris - VEF 9. decembris - BK Liepāja 16. decembris - Valmiera / GLASS VIA 2018./2019. gada sezonas mājas spēles atlaides biļetēm tiek piemērotas sekojošām grupām: bērniem līdz 12 g.v., studentiem, pensionāriem un invalīdiem, uzrādot derīgu apliecību.

7

8

9

Lielā intervija

Edijs Šlesers: “Domāju, ka esam uz pareizā ceļa.”

Laura Melne

Savu trešo sezonu LBL2 šoruden sāk Latvijas Universitātes basketbola sistēmas komanda “LU/BS Rīga”, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir dot iespēju jaunajiem basketbolistiem pierādīt sevi, nopelnot iekļūšanu galvenās studentu komandas sastāvā.

Intervijā “LU/BS Rīga” galvenais treneris Edijs Šlesers stāsta par gatavošanos jaunajai sezonai, komandas ikdienu, mērķiem un sava darba pievienoto vērtību.

Kā notiek gatavošanās jaunajai LBL2 sezonai? Kādas pārmaiņas notikušas komandā? Kāda atmosfēra tajā valda?

Vasarā visi pārsvarā trenējāmies kopā - gan pirmā, gan otrā komanda. Līdzīgi kā iepriekšējā vasarā, daudz strādājām uz individuālajām lietām – dalāmies mazās grupās, vieni vairāk trenējas uz metieniem, citi – uz apspēlēšanu groza tuvumā, dažādām niansēm. Daudz strādājām arī pie fiziskās sagatavotības. Liela daļa spēlētāju bija arī jauniešu izlašu kandidāti, kuri vasarā bija pie savām izlasēm.

Salīdzinot ar pagājušo sezonu, komandā notikušas diezgan lielas pārmaiņas. Trīs pamatsastāva spēlētāji Artis Arnītis, Alberts Putāns un Dāvids Leopolds Ozoliņš tagad darbojas kopā ar pirmo komandu.

Daļa spēlētāju ir aizgājuši uz citām komandām, jo nav noslēpums, ka mūsu otrā komanda ir līdz U-20

vecumam – tad, vai nu tiec lielajā komandā, vai arī jāiet tālāk. Līdz ar to no komandas kodola ir palikusi apmēram viena trešdaļa. Klāt nākuši jaunie spēlētāji, bet komplektācija nav beigusies. Joprojām meklējam papildinājumu garajā galā, vismaz vienu vai divus spēlētājus.

Valda ļoti pozitīva atmosfēra. Savā ziņā jau komanda atkal ir izveidojusies no jauna. Praktiski visi spēlētāji savās iepriekšējās komandās ir bijuši līderi. Var just, ka viņi tādā pozitīvā eiforijā darbojas gan treniņos, gan draudzības spēlēs, var redzēt, ka grib cits ar citu sacensties.

Kādas iespējas jauno spēlētāju attīstībai piedāvā “LU/BS Rīga” komanda?

Katru gadu mēs mēģinām spert soli uz priekšu, kaut ko uzlabot. Domāju, ka šajos iepriekšējos di10

”Ja tu pastrādā vienu, divus gadus un redzi, kāds spēlētājs bija sākumā un kā ir progresējis tagad, tā droši vien ir tā lielākā pievienotā vērtība tam, ko es šeit daru. Gribas vienkārši to turpināt. ”

Mārtiņš Sīlis

vos gados ir izdarīts daudz, un mēs ejam vēl tālāk.

Kā vienu no lielākajiem plusiem šogad varētu minēt EYBL junioru grupas turnīru 1999. gadā dzimušajiem un jaunākiem. Tas dod vēl vismaz 15 labas kvalitātes spēles.

Turpinām darīt arī to, ko uzskatām par labu. Daudz strādājam uz individuālajām lietām. Tam, pirmkārt, jau paredzēti 2-3 reizes nedēļā Olimpiskajā sporta centrā notiekošie rīta treniņi. Daudz skatāmies video – gan savas spēles, gan pretiniekus. Īpaši jau savas, lai redzētu no malas, kas sanāk labi, kas slikti. Uzstādām arī individuālos mērķus, kurus spēlētājiem pusgada laikā vajadzētu sasniegt savā spēlē. Pats galvenais, ko piedāvājam, manuprāt, ir pēc iespējas labāki apstākļi. Treniņā vienmēr spēlētājiem būs labi sparinga partneri, jo, kā jau iepriekš minēju, visi pirms tam bijuši savu komandu līderi. Šeit nav tā, kā jaunatnes līgas komandā, kad ir 2-3 labi spēlētāji, bet pārējie ir klasi zemāk. Šeit visi savā vecumā ir bijuši labākie no labākajiem. Labas kvalitātes treniņi, tāpat arī, protams, labas spēles - LBL2, EYBL. Cerams, ka arī treneru korpuss vērtējams ar plus zīmi. (Smaida.)

Paraksturo, lūdzu, kā ikdienā notiek treniņprocess.

Cik bieži notiek treniņi? Kuri LU sistēmas treneri iesaistās?

Runājot par treneriem, par fizisko sagatavotību atbild Ivars Ikstens un Sintija Priede. Viņi ar otro komandu darbojas tikpat regulāri, cik ar pirmo.

Par “LU/BS Rīga” komandu no A līdz Z atbildu es.

Mans palīgs ir Gunārs Gailītis, mēs abi arī palīdzam

11

Guntim Endzelam pirmajā komandā. Līdz ar to mēs treniņu procesu cenšamies salikt tā, lai vismaz divi basketbola treneri ir katrā treniņā. Paredzēts, ka Guntis būs arī rīta treniņos, strādās pie individuālajām lietām, tā ka spēlētājiem ir pieejami visi treneri, kas strādā Latvijas Universitātes sistēmā.

Treniņu process sezonā ir pakārtots spēļu kalendāram. Pēc spēles, protams, nākamajā dienā visbiežāk ir atpūta, bet tā nedēļas ietvaros ir kādi 4-5 komandas treniņi un 2-3 rīta treniņi, kur lielāks uzsvars tiek likts uz fizisko un individuālo sagatavotību. Salīdzinot ar pirmo komandu, protams, mēs vakaros arī vairāk strādājam ar individuālām, mazāk ar komandas taktiskajām lietām.

Cik viegli vai grūti ir strādāt ar komandu, kurā spēlētājiem treniņi jāapvieno ar mācībām? Kā tas iespaido treniņu grafikus?

Reizēm ir tā, ka augstskola vai skola pārklājas. Piemēram, ja otrdienā ir rīta treniņš, daži džeki nevar palikt līdz galam. Viņi tad atnāk uz pirmajām četrdesmit minūtēm, fizisko sagatavotību, bet nepaliek uz basketbolu, jo jāiet uz skolu. Tāpat arī vakaros, kad treniņi ir salīdzinoši agri (piemēram, otrdienās mums ir 16.45), ir daži, kuri knapi paspēj no skolas un viņiem sanāk nedaudz kavēt. Bet, manuprāt, mācības ir attaisnojošs iemesls. Tad nu mēģinām skatīties, varbūt kādu tajā dienā laist pie pirmās komandas vai arī ļaut viņam tās 15 minūtes kavēt un trenēties atlikušo daļu. Tomēr viennozīmīgi kādā posmā, īpaši sezonas vidū, var just to nogurumu, ko viņiem dod mācības un sports, tas dzelžainais režīms. Tāpēc mēs reizēm tad mēģinām taisīt īsākus, vieglākus treniņus, dod mazliet vairāk atpūtas dienu, jo, manuprāt, tas apjoms, ko viņi izdara gan mācībās, gan treniņos, ir diezgan pamatīgs. Piemēram, tagad mums ir atnācis jaunais spēlētājs Rihards no Bauskas, kurš izskatās, ka pirmo mēnesi vispār nesaprot, kas notiek, jo nav pieradis trenēties divreiz dienā, varbūt arī tādā apjomā un intensitātē, plus vēl mācības. Dažreiz es uz viņu septembrī paskatos un liekas, ka vajadzētu viņam atļaut uz nedēļu aizbraukt uz Bausku atpūsties un savākties. (Smejas.)

LU/BS Rīgas pirmā mājas spēle pret RTU komandu (84:71).

“LU/BS Rīga” šī būs jau trešā sezona. Vai pēc šiem diviem aizvadītajiem gadiem jau var izdarīt kādus secinājumus par tās pienesumu LU basketbola sistēmai un arī spēlētāju individuālajai attīstībai? Šo sezonu es ar lielu nepacietību gaidu gan pirmajai, gan otrajai komandai. Aiz muguras ir jau divas sezonas, kurās mēs kā treneru korpuss esam strādājuši šādā sastāvā, un arī divas vasaras, kad esam labi pastrādājuši. Pēc šīs vasaras un aizvadītajām draudzības spēlēm jau var redzēt, ka daudzi no spēlētājiem dara lietas, kuras viņi iepriekšējā sezonā nav darījuši, tāpēc domāju, ka būs interesanti redzēt viņu turpmāko izaugsmi.

Rezultāts noteikti ir manāms. Vispirms jau pirmajā komandā, kura par savu mērķi ir noteikusi cīnīties par uzvaru katrā spēlē un iekļūt play-off, ko pagājušajā sezonā arī izdarījām, kas ar mūsu resursiem bija ļoti liels sasniegums. Arī otrai komandai mērķis attīstīt spēlētājus, paralēli cīnoties katrā spēlē, arī ir izdarīts. Aug arī pieprasījums pēc mūsu spēlētājiem, katru gadu ir pēctecība no otrās uz pirmo komandu un spēlētāji kļūst labāki. Tā ka domāju, ka mēs esam uz pareizā ceļa.

Kādi ir komandas šīs sezonas mērķi?

LBL2 komandas mērķi varētu raksturot šādi: cīnīties par uzvaru katrā spēlē, izmantojot salīdzinoši plašu spēlētāju rotāciju. Es gribētu, lai skatoties uz statistiku sezonas nogrieznī, varētu teikt, ka visi spēlētāji ir regulāri piedalījušies LBL2 spēlēs (regulāri nozīmē vairāk nekā desmit minūtes), vienlaicīgi ar plašo rotāciju nezaudējot arī spēles kvalitāti. Mērķis būtu pēc 1. posma iekļūt stiprāko komandu grupā.

Kas šajā darbā tev sagādā lielāko gandarījumu?

Pirmkārt, jau noteikti viss process kopumā. Man patīk, ka kolēģi treneri katrs ienāk ar kaut ko savu, no katra var kaut ko paņemt, tādējādi tas arī man kā trenerim ir labs pilnveides process. Man patīk, ka varu piesaistīt spēlētājus, kuri ir pelnījuši šeit būt un pēc pāris gadiem varētu spēlēt arī lielo basketbolu, un palīdzēt viņiem attīstīties. Ja tu pastrādā vienu, divus gadus un redzi, kāds spēlētājs bija sākumā un kā ir progresējis tagad, tā droši vien ir tā lielākā pievienotā vērtība tam, ko es šeit daru. Gribas vienkārši to turpināt.

12

13

14

15

Intervija

LU basketbola sistēma plaši pārstāvēta Latvijas izlasēs Laura Melne

Latvijas Universitātes (LU) basketbola sistēma var lepoties ar tās spēlētājiem, treneriem un personāla pārstāvjiem, kuri šovasar lielā skaitā bija iesaistīti darbā ar dažāda vecuma Latvijas basketbola valstsvienībām. Lepojamies ar savējiem un viņu profesionalitātes novērtējumu!

Treneris Guntis Endzels un fiziskās sagatavotības treneris Ivars Ikstens Latvijas sieviešu izlases treneru sastāvā.

Četri LU basketbola sistēmas basketbolisti šovasar piedalījās jaunatnes Eiropas čempionātos. U18 izlases sastāvā sudraba medaļas tepat Latvijā notiekošajās meistarsacīkstēs izcīnīja Edvards Mežulis un Adrians Šnipke, savukārt U20 izlasei atgriezties A divīzijā palīdzēja Alberts Putāns un Dāvids Leopolds Ozoliņš. Vēl plašāka bija mūsu treneru un menedžeru pārstāvniecība. Latvijas Universitātes basketbola komandas galvenais treneris Guntis Endzels asistēja gan dāmu U20 izlases galvenajam trenerim Aigaram Neripam Eiropas čempionātā, gan Latvijas nacionālās sieviešu izlases trenerim Mārtiņam Zībartam Pasaules kausa izcīņā, bet Gunārs Gailītis bija viens no sudraba U18 izlases galvenā trenera Artūra Visocka-Rubeņa asistentiem. Visaktīvākā šī vasara bija mūsu fizioterapeitam un fiziskās sagatavotības trenerim Ivaram Ikstenam, kurš strādāja gan ar Latvijas vīriešu, gan sieviešu izlasēm, kā arī zēnu U16 izlasi. Kadetu izlasē bija arī vēl viens LU pārstāvis - menedžeris Edmunds Mekers, savukārt ar meiteņu U16 izlasi strādāja fizioterapeite Sintija Priede. Nevar aizmirst, ka savulaik ilgus gadus LU sistēmā strādājuši un profesionālu attīstību guvuši arī jau minētie treneri Mārtiņš Zībarts un Artūrs Visockis-Rubenis 16

Adrians Šnipke Latvijas Latvijas U18 izlases koamandas sastāvā.

Gunārs Gailītis: Patīkami čempionāta laikā bija dzirdēt no treneriem pozitīvās atsauksmes par Latvijas Universitāti kā organizāciju, kuras spēlētāji pieiet treniņiem ar ļoti profesionālu attieksmi. Esam uz pareizā ceļa, tikai jāturpina strādāt. Eiropas čempionātos visi atceras izcīnīto vietu, bet tikpat būtiski ir tas, cik konkrētā gadagājuma spēlētāji ir sagatavoti lielajam basketbolam. Ja skaits būs lielāks, jo Latvijas basketbola kopējais līmenis augs. Edvardam Mežulim bija plānota galvenā groza apakšas cementēšanas loma. Diemžēl pirmajā spēlē viņš salauza roku un komandai varēja palīdzēt tikai uzmundrinot no rezervistu soliņa. Ja lielākajā daļā spēļu spējām Edvarda prombūtni kompensēt, tad pēdējā viņa neesamība bija milzīgs robs aizsardzībā.Adrianam Šnipkem nācās spēlēt sev neierastā ceturtā numura pozīcijā, varbūt iespējams tādēļ sniegums bija viļnveidīgs. Adrians samērā ātri spēja savu jauno statusu pieņemt un īpaši aizsardzībā, par ko varbūt bija lielākas bažas, spēlēšana sev neierastā ampluā nebija īpaši manāma. Ir lietas, kurās Adrians progresējis šīs vasaras laikā, kopš sanācām uz pirmo treniņu. Ar pārliecību Adrianam nekad nav bijušas problēmas.

Sezonas laikā jācīnās par stabilām minūtēm Latvijas Universitātes komandā, kas ļaus spert nākamo soli individuālajā izaugsmē.

Alberts Putāns: Kad uzzināju, ka esmu uzaicināts uz U20 izlases treniņiem, biju lielā sajūsmā, jo mans sapnis un mērķis vienmēr bijis spēlēt savas valsts komandā. Čempionāts un viss treniņu process man deva lielu pārliecību un motivāciju strādāt vairāk un pierādīt, ka varu būt labāks par citiem. Spēles izlasē nebija salīdzināmas ar spēlēm komandā, jo tas dod 17

lielu iedvesmu, motivāciju, lepnumu un atbildību pārstāvēt savu valsti, uzvilkt uz muguras savas valsts krāsas, trīs zvaigznes uz krūtīm, un cīnīties par uzvaru. Šis turnīrs man deva ļoti daudz - jaunu pieredzi, spēļu praksi, padomus no treneriem, spēlētājiem un izjutu, kā ir spēlēt pret citas valsts labākajiem. Šo iespēju es ļoti novērtēju un tas deva tikai papildus motivāciju vēl kādu reizi izbaudīt spēlēšanu izlasē.

Tagad jāiegulda milzīgs darbs un ar degsmi jāiet cīnīties LU komandas krāsās.

Linards Jaunzems FIBA 3x3 U23 Latvijas izlases sastāvā.

attālumā, lai iekļūtu starp labākajām komandām.

Toties sajūtas pēc tam ir pilnīgi pretējas. Šajos turnīros varēja redzēt, ko nozīmē kolektīvs un tā spēks.

Laiks bija ļoti interesants. Paldies visiem, kuri man deva šo iespēju tur piedalīties! Man kā trenerim tā bija ļoti vērtīga pieredze.

Edmunds Mekers: Kad mani uzrunāja Latvijas Basketbola savienība un piedāvāja kļūt par U16 izlases menedžeri, biju patīkami pārsteigts un reizē gandarīts, jo sapratu, ka esmu uz pareizā ceļa LU basketbola komandu menedžēšanā. Tāpat arī sapratu, ka tā ir milzīga atbildība, jo pārstāvēšu ne tikai LU sistēmu, bet visu Latvijas valsti, taču esmu izaicinājumu cilvēks un nebija ne mazāko šaubu lēmuma pieņemšanā. Pieredze, ko guvu Serbijā, bija milzīga. Strādāt ar tādu atbildības sajūtu nav viegli, taču procesu izbaudīju. Cik zinu, treneri un spēlētāji bija apmierināti, tas pats galvenais! Lieliska iespēja gūt pieredzi tāda līmeņa sacensībās. Liels paldies jāsaka Ivaram Ikstenam, ka ieteica mani, un Emīlam Tomam par doto iespēju. Liels paldies arī treneriem, kas mani pieņēma komandā jau no pirmā dienas. Pavisam noteikti būšu gatavs pieņemt izaicinājumus arī nākamvasar!

Dāvids Leopolds Ozoliņš un Alberts Putāns Latvijas U20 izlases sastāvā.

Dāvids Leopolds Ozoliņš: Iekļūt Latvijas izlasē ir liels gods. Kopš basketbola gaitu pirmssākumumiem es biju sev izvirzījis mērķi iekļūt kādā no izlasēm, un šovasar man to sanāca īstenot. Pārstāvot Latvijas krāsas, ir papildmotivācija ieguldīt vēl vairāk darba un atdot visus savus spēkus jau no pirmās treniņnometnes dienas. Sagatavošanās cikls Eiropas čempionātam bija smags, bet mērķis bija skaidrs no pirmās dienas - atgriezties augstākajā divīzijā. To arī visi kopā īstenojām. Komanda bija ļoti saliedēta un mikroklimats izlasē jau no pirmās dienas bija pozitīvs. Uzskatu, ka komandas saliedētība bija viens no galvenajiem faktoriem, kā tika sasniegts mērķis.

Protams, nevar neizcelt treneru, fizioterapeitu un vadības ieguldīto darbu. Personīgi man šī bija fantastiska pieredze, kuru noteikti atcerēšos, diemžēl pašam nebija veiksmīgs iznākums traumas dēļ, kas ļāva nospēlēt tikai divas spēles, bet galvenais ir komandas rezultāts, par ko arī vislielākais prieks. Vēlos pateikt lielu paldies ikvienam, kurš bija kopā šī mērķa sasniegšanā!

Sintija Priede: Darbu ar U16 izlasi sāku jau pagājušā gada oktobrī, kad bija jāaizvada daudzas pārbaudes spēles, tāpēc, uzsākot sagatavošanās posmu vasarā, lielāko daļu meiteņu jau labi pazinu, zināju, ko katra var, kur jāpiestrādā, kādas traumas bijušas, kādus profilaktiskus pasākumus nepieciešams veikt, lai šajā sagatavošanās posmā nodrošinātu pēc iespējas veiksmīgāku treniņu procesu. Man, pildot gan fiziskās sagatavotības treneres, gan fizioterapeita pienākumus, svarīgi šīs jaunietes iepazīt jau laicīgi, lai treneriem varētu ieteikt konkrētas lietas, ko nepieciešams treniņu procesā iekļaut. Darbs izlasē ir dinamisks un aizraujošs, arī nogurdinošs, jo laiks un enerģija, ko veltī visai komandai, ir neizmērojams, tomēr, stāvot visiem plecu pie pleca un dziedot mūsu valsts himnu, mēģinot norīt to “kamolu” kaklā un savaldīt emocijas, tu saproti, kāpēc bija vērts ziedot brīvdienas, miegu, enerģiju, diemžēl arī laiku ar tuviniekiem. Sajūta himnas laikā ir neaprakstāma lepnums, prieks un patiesa mīlestība par to, ko dari un ko kopā varat sasniegt!

Guntis Endzels: Visa vasara tika pavadīta darbā ar sieviešu un meiteņu izlasēm. Laiks bija interesants, protams, tas bija citādāk nekā strādāt ar čaļiem. Tā ir pilnīgi cita veida pieredze, tā ir pilnīgi cita psiholoģija. No abiem čempionātiem sanāca atgriezties ar divējādām izjūtām. Nevar teikt, ka arī U20 izlase nostartēja ļoti veiksmīgi, kur arī bijām viena metiena

18

Edvards Mežulis Latvijas U18 izlases sastāvā.

Niks Salenenieks 3x3 U18 izlases sastāvā Jaunatnes Olimpiskās spēles Buenosairesā, Argentīnā.

Treneris Gunārs Gailītis, spēlētāji Adrians Šnipke un Edvards Mežulis.

19

20

21

Lielā intervija

Ivars Ikstens: Viena attieksme un darba kvalitāte starp LU basketbola sistēmu un Latvijas basketbola valstsvienību.

Madara Eglīte

Latvijas Universitātes basketbola sistēmas fizioterapeits un fiziskās sagatavotības treneris Ivars Ikstens, cilvēks, kurš savu pamata darbu ar LU studentiem, spēj apvienot ar pienākumiem Latvijas basketbola izlašu valstsvienībās. Uzaicinājām Ivaru Ikstenu atklāti pastāstīt par vasaras ierobežoto darba grafiku un kā viņš to spēja realizēt.

Latvijas Universitātes basketbola sistēma ir starpposms starp Latvijas Jaunatnes Basketbola līgu (LJBL) un profesionālo basketbolu, tādēļ trenējot Latvijas Universitātes basketbola komandas un Latvijas valstsvienības, tiek ieturēts viens līmenis, vienāda attieksme un darba kvalitāte no Ivara Ikstena puses. Smags darbs un attieksme – tas ir vērojams gan Ivara Ikstena ikdienas, gan arī pārējo Latvijas Universitātes basketbola sistēmas treneru darbā un attieksmē pret klubu un spēlētājiem.

Ivars Ikstens: “Redzējums, ka kādam varu palīdzēt un tas palīdz viņu karjerā, sniedz gandarījumu, un sava darba izpildes kvalitāte tikai uzlabojas. Patiesībā es vēl aizvien sevi vairāk uzskatu par fizioterapeitu, bet redzu, ka šīs divas nozares (fizioterapija un fiziskā sagatavotība) ir ļoti līdzīgas. Fizioterapija

vairāk koncentrējas uz struktūru, muskuļiem, saišu aparātu utt. Bet, manuprāt, fiziskā sagatavotība nedaudz vairāk prasa bioķīmijas un pedagoģiskās zināšanas, darba organizēšanu. Visas no šīm sfērām man liekas saistošas, tieši tādēļ sāku savu profesionālo redzējumu papildināt, lai varētu būt arī labs fiziskās sagatavotības treneris.”

Ivars Ikstens ar profesionālo pieredzi un entuziasmu ir izpelnījies uzmanību no Latvijas Basketbola savienības, jo viņam šī gada vasarā bija uzticēts pildīt fiziskā sagatavotības trenera pienākumus trijās Latvijas valstsvienību izlasēs - Latvijas sieviešu, vīriešu un U16 jauniešu valstsvienību komandās.

Ivars Ikstens: “Ar U16 kadetu izlasi es darbu uzsāku jau ziemā, periodiski mums notika treniņi, un es 22

Ivars Ikstens

Vasaras pieprasītākais treneris Latvijas nacionālajās izlasēs.

Ivars Ikstens.

jau laicīgi zināju par darbu vasarā ar šo komandu.

Vasaras vidū šajā izlasē es atdevu vislielāko enerģiju un pilnībā biju koncentrējies uz darbu tur. Pirms šīs izlases neilgu laiku palīdzēju arī Latvijas vīriešu valstsvienībai, darbi šajā laikā nepārklājās ar citām izlasēm un darbu apjoms, kas šajā izlasē man tika uzticēts, bija samērīgs, lai es spētu to visu izdarīt ar maksimālu atdevi.”

Ivara Ikstena darbs valstsvienību komandās, beidzoties vasarai, nepastājas. Viņam ir arī uzticēts palīdzēt Latvijas sieviešu valstsvienībai. Ņemot vērā to, ka Pasaules kausa izcīņa Latvijas sieviešu valstsvienībai sāksies 22. septembrī, arī darbs ar Latvijas Universitātes komandām nedrīkst apstāties, tādēļ šis izaicinājums parāda Ivara Ikstena profesionalitāti un attieksmi pret darbu, kas tiek īstenots augstākajā līmenī.

Ivars Ikstens: “Uzreiz pēc U16 kadetu čempionāta sākās darbs ar Latvijas sieviešu valstsvienību. Darbs vēl turpinās, un tas pārklājas ar darbu Latvijas Universitātē. Šobrīd darba organizēšanai jābūt līmenī un 23

visam jānotiek pārdomāti. Visu vasaru bija laiks tam gatavoties un darbu organizēt tā, lai abās komandās tas būtu kvalitatīvs, vismaz pēc maniem standartiem.

Jāsaka paldies maniem kolēģiem abās komandās, bez viņu palīdzības es to nevarētu izdarīt.”

Darbojoties ar vairākām un tik atšķirīgām komandām, darba pieredze pieaug un zināšanu devums ir liels, kas tikai uzlabo turpmāko darba kvalitāti. Jautājot Ivaram, kurā valstsvienību komandā darboties bija visaizraujošāk, saņēmām atbildi: “Šo jautājumu man daudzi uzdod. Katrai izlasei ir sava odziņa, katrā no izlasēm iemācījos ko jaunu un izdzīvoju dažādas emocijas. Man patīk darbs ar jauniešiem, tāpēc šis posms bija pozitīvi emocionāls. Bet nevar teikt, ka lielajās valstsvienībās no darba gūstu mazāku baudu, jāpaiet laikam, lai es saprastu, cik daudz man nozīmē darbs tur.”

Noteikti darbs ar vairākām komandām Tev ir arī sniedzis ieskatu, kāda ir atšķirība rakstura un mentalitātes ziņā starp BK “Latvijas Universitātes” un Latvijas valstsvienību spēlētājiem?

Ivars Ikstens: “Skatoties no spēļu ieskata, tad starp nosauktajiem spēlētājiem, ir ļoti daudz līdzīgas lietas.

Vienīgi prasmes un tas spiediens uz spēlētāju ir citā basketbola līmenī. Liela daļa no izlases spēlētājiem ir pārliecināti par saviem darbībām, viņi fiziski, un mentāli ir gatavi augstākās klases basketbolam, līdz tam ir jāizaug. Savukārt no treniņa puses uzskatu, ka valstsvienību spēlētāji ir izveidojuši savu treniņu rutīnu, viņi pazīst savu ķermeni labāk, tāpēc trenerim jābūt pretimnākošākam viņu metodēm un idejām.”

Latvijas Universitātes basketbola sistēmas mērķis ir būt atzītākajai un individuālo attīstību veicinošākajai basketbola organizācijai Eiropā. Ivars Ikstens ir viens no tiem LU basketbola sistēmas treneriem, kas palīdz realizēt šo mērķi. Latvijas Universitātes sistēmā Ivars Ikstens strādā piecus gadus, un, jautājot par vēlmi strādāt citā basketbola klubā, viņš atbildēja: Ivars Ikstens: “Man vienmēr ir ļoti svarīgi, lai darbs man palīdz pilnveidoties un sniedz iespēju attīstīt savas zināšanas. Protams, ik gadu es pārdomāju, vai es vēlos strādāt, kur citur, bet, izvērtējot plusus un mīnusus, esmu nonācis pie viena secinājuma - labāk

ir palikt Latvijas Universitātē. Tas nav tikai dēļ tā, ka šeit es ļoti labi jūtos, bet arī taktiski, jo LU basketbola sistēmā es sevi varu pilnveidot. Protams, šeit nespēlē spēlētāji, kuri dienu dienā tikai domā par basketbolu, viņiem ir arī citas prioritātes, kā, piemēram, mācības, tādēļ darbs šeit tiek organizēts savādāk.

Otrkārt, kas notur mani LU, ir nepabeigtības sajūta sezonas beigās, kad liekas, ka varēju izdarīt, ko labāk. Bet, apdomājot visu, rodas jaunas idejas, mērķi, kas varētu palīdzē uzlabot darba taktiku. Šajā gadījumā es nerunāju tikai par spēlētājiem, bet arī par kolēģiem, LU basketbola sistēmu. Kopā mēs varam uzveidot basketbola sistēmu, kurā jebkurš var pilnveidot savu profesionālo pieeju.”

24

25

26

27

Intervija

LU karsējmeiteņu jaunā trenere Marta Kalēja-Irbe: “Komandā ir spēks!”

Laura Melne

Nozīmīgas pārmaiņas šosezon piedzīvojusi Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komanda – tās vadību uzņēmusies jauna trenere Marta Kalēja-Irbe, kuras vārdu noteikti jau būs dzirdējuši sporta deju cienītāji un arī šova “Dejo ar zvaigzni” skatītāji. Komandas 10. sezonā viņa sola kvalitātes pārmaiņas un jaunas garšas radīšanu. Iepazīsimies ar Martu un viņas vīziju par komandas attīstību!

28

Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komandas jaunā trenere Marta Kalēja-Irbe var lepoties ar ļoti plašu un bagātīgu ierakstu klāstu savā profesionālajā CV. Marta ir profesionāla sporta deju dejotāja, kura savās aktīvās sportistes gaitās bijusi arī vairākkārtēja Latvijas čempione. No 18 gadu vecuma viņa darbojas kā sertificēta trenere un sacensību tiesnese, paralēli tam absolvējot arī multimediju komunikācijas studiju programmu Rīgas Stradiņa universitātē. Šobrīd Marta Kalēja-Irbe ir ieguvusi arī C kategorijas trenera sertifikātu, strādā sporta klubā “MyFitness” kā trenere, vadot pilates, latino un TRX nodarbības, darbojas ar bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem sporta deju vidē, veido horeogrāfijas kāzu dejām un citiem projektiem, organizē dažādus pasākumus, tai skaitā arī pasaules mēroga čempionātus, dejo Latvijas Nacionālās operas un baleta izrādē “Sikspārnis” un, kā pati nosaka, šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl… Jaunākais Martas profesionālais izaicinājums ir darbs ar LU karsējmeitenēm. Kā viņa nonākusi līdz šādai iespējai?

“Tas bija viens acu skats, kam pēc pāris dienām sekoja telefona zvans, tikšanās un lēmuma pieņemšana. Sapratu, ka tas ir izaicinājums man un kas ļoti tverams.

Jutu, ka man ir, ko teikt, ka man ir, ko nodot tālāk! Es uzskatu, ka treneris, darbojoties ar audzēkņiem, pats nepārtraukti aug tiem līdzi un attīsta sevi daudz dažādos virzienos. Un tā ir lieta, kas mani dikti uzrunā - mācīties, attīstīties, dot, dalīties, priecāties kopā. Un nepagāja ilgs laiks, kad sapratu - man ir uzticētas 16 superīgas meitenes- jāsāk tik darboties!” saka Marta.

29

Plašāku sabiedrības uzmanību Marta ieguva pirms vairāk nekā trim gadiem, piedaloties šovā “Dejo ar zvaigzni”. Ar deju partneri fotogrāfu Aleksandru Sokolovu viņai tajā neklājās viegli, taču šobrīd Marta Kalēja-Irbe to skata kā ļoti vērtīgu pieredzi. “Tas bija posms, kurā ļoti izaugu un sapratu, ap ko īstenībā dzīve grozās. Ka NEKAD nenotiks tā, kā esi ieplānojis (ja vien tas nav atkarīgs tikai un vienīgi no tevis), jo cilvēki ir tik dažādi un neprognozējami, ka, ja gribēs, izdarīs pa savam un viss. Tā bija vieta, kur iemācījos uz visu vēl vairāk paskatīties no malas; izkāpt ārā un novērtēt situāciju. Tajā pašā laikā, šovs man deva plašāku redzējumu uz deju kopumā,” stāsta Marta. Lūgta salīdzināt savu līdzšinējo sporta deju pieredzi ar jaunajiem pienākumiem karsējmeiteņu trenēšanā, viņa saka: “Man vienmēr iekšēji ir bijusi sajūta, ka varu dejot ne tikai sporta dejas, bet arī laikmetīgo un moderno deju. Un šī nu tad ir tā iespēja apvienot dažādus deju stilus, radot ko pilnīgi jaunu. Tas laikam ir tas “āķis lūpā”, jo man patīk radīt. Es varētu veidot horeogrāfijas, zīmējumus un emocijas izpausmi tūkstošiem vienlaicīgi. Tas ir kas tāds, ko nevar vārdos aprakstīt.

Un vairāk ir kopīgu iezīmju, nekā atšķirīgu. Karsējmeitenēm tāpat ir nepieciešama fiziskā sagatavotība, lokanība, elementāra akrobātika un tad seko pati deja. Šobrīd darbiņu esam iesākušas un virzāmies uz mājas atklāšanas spēli 14. oktobrī. Vēl arvien pieturos pie tā, ka viss ir jādara ar prieku! Tas ir tik būtiski!”

Kāds iespaids šajā neilgajā sadarbības posmā viņai radies par savām trenējamajām? “Kad pirmo reizi meitenes satiku bija jūtama nesaprašana - kas nu tagad būs. Aprunājos, izstāstīju savu viedokli, savu redzējumu, padalījos ar pieredzi, kam esmu gājusi cauri gan kā profesionāla sportiste, gan kā trenere un pati pie sevis nodomāju, ka īstā saikne parādīsies tieši tad, kad sāksim darīt reālu darbu. Un tā arī ir - tieši tajā brīdī cilvēks spēj sev blakus esošo izvērtēt un saprast - “kas tad man blakus ir nostājies”. Uzskatu, ka meitenes ir ļoti spējīgas uz daudz ko - tikai pašas to vēl neapjauš.

Katrai no viņām ir savas īpašās rakstura iezīmes, kas man kā trenerei ir jāievēro un kaut kādā ziņā jārespektē, jo meitenes nudien ir personības. Un tad nu mans uzdevums ir atrast līdzsvaru un harmoniju šajā komandā, jo kā es meitenēm saku - komandā ir spēks - un tas ir pierādījies ne mazums dzīves situācijās,” ir pārliecināta Marta. Vai ar līdz ar jaunu treneri komandā ienāks arī jaunas vēsmas? “Esmu cilvēks, kas it visā cenšas atrast labo, lai arī, ja man kaut kas nepatiks vai neliksies pareizi, es to pateikšu tieši un konkrēti, taču neaizvainojot. Nākamais solis ir - kā nu kurš to uztver, bet tas jau ir krietni ilgāks stāsts. Ticu, ka meitenes iemācīsies no manis vispārīgi dzīvi uztvert vieglāk un ar smaidu. Ja kaut kas nesanāk, nav jāsper zemes gaisā, bet ir jāpieiet tam visam ar gaišu prātu un skatu no malas. Uzskatu, ka par jaunākām vēsmām varētu dēvēt mazliet citādāku dejas stilu, elementus. Līdz ar to - arī kopskats būs citādāks. Bet par to jau runās mūsu darbi, ne vārdi,” intrigu par jaunajā sezonā sagaidāmo saglabā jaunā trenere.

Arī starpsezonā Latvijas Universitātes karsējmeitenes ir ne tikai čakli trenējušās, bet ar savu klātbūtni rotājušas dažādus pasākumus, piemēram, bijušas diennakts basketbola turnīrā “Krastu mačs”, “Ghetto Games” basketbola izaicinājuma spēlē, Ozolnieku sporta skolas atklāšanas pasākumā. Bieži meitenes ir sastopamas arī “Dinamo Rīga” mājas spēlēs. Ļoti daudz un dažādi notikumi vēl ir priekšā, lai regulāri varētu uzzināt komandas jaunumus, trenere iesaka sekot līdzi LU karsējmeitenēm sociālajos tīklos Instagram un Facebook.

Starpsezonā ir nedaudz mainījies arī LU karsējmeiteņu komandas sastāvs, tai pievienojoties jaunām dalībniecēm. Marta Kalēja-Irbe saka, ka tas ir lielisks priekšnoteikums, lai izpildītu sezonas mērķi un parādītu ko nebijušu, jo “parādoties jaunām sejām, samainās fluīdi un spēj rasties kas pavisam jauns un nebijis”. Kādus pārsteigumus tad no meitenēm var sagaidīt komandas 10. jubilejas sezonā? “Ņemot vērā, ka šis ir notikumiem bagāts gads, sākot jau ar Latvijas simtgades svinēšanu un aktīviem pasākumiem piepildītu gadu, turpinot ar mūsu pašu iekšējiem notikumiem, pārmaiņām, tad šī sezona parādīs kvalitātes pārmaiņas un tiek radīta jauna garša! Gatavojamies atklāšanas spēlei ar jaunām dejām, horeogrāfijām un pareizu attieksmi!” nerimstošas apņēmības un enerģijas pilna ir jaunā trenere Marta Kalēja-Irbe.

30

31

32

33

Lielā intervija

Duālā karjera kā tramplīns gan izglītībā, gan sportā Laura Melne

Latvijas Universitātes (LU) Sporta centrs jau daudzus gadus par vienu no saviem galvenajiem mērķiem uzskata duālās karjeras iespēju attīstīšanu. Tas nozīmē iespēju jaunajiem atlētiem pēc vidusskolas absolvēšanas iegūt augstāko izglītību, paralēli tam turpinot arī savu sportista karjeru. Visuzskatāmākais piemērs tam ir komandu sporta veidi, kuros Latvijas Universitātes vienības ir pārstāvētas valsts augstākajās līgās, īpaši basketbols, kas jau vēsturiski bijis Universitātes sporta spilgtākais simbols.

Latvijas Universitāte ir viena no pirmajām augstskolām Latvijā, kura gan sākusi runāt par duālo karjeru, gan realizēt to praksē. “Šobrīd ir daudz pētījumu par to, ko cilvēki dara pēc sporta karjeras beigām. Ir, protams, arī veiksmes stāsti, bet kopumā tā statistika ir diezgan nežēlīga. Reti kurš sportists spēj nopelnīt visai dzīvei. Augstskolā tu vari iegūt zināšanas un bagātināt savu dzīves pieredzi. Es arī pats no savas pieredzes sportistiem mēdzu teikt, ka pat tad, ja tu nezini, ko studēt, šī vide tev vienmēr būs ar plus zīmi.

Jau desmit gadus LU sportistiem piedāvā studiju maksas atvieglojumus. Lielākajai daļai augsta līmeņa

sportistu ir simtprocentīgs studiju maksas atvieglojums. Studenta vietā, protams, neviens eksāmenus nekārto un studiju procesa ziņā nekādas atlaides netiek dotas, bet mācībspēki nāk cilvēciski pretī, piemēram, ja sesijas laikā ir treniņnometnes vai sacensības. Lai arī ir ļoti grūti sportot augstā līmenī un studēt, nu jau LU ir absolvējuši vairāki izcili sportisti.

Tā viņiem ir bijusi arī ļoti laba dzīves skola, mācoties sevi disciplinēt un organizēt, lai visu varētu paspēt,” par duālās karjeras būtību un sniegtajām iespējām stāsta LU Sporta centra direktors Uģis Bisenieks.

34

Apvienot studijas un profesionālo sportu nav vienkārši. Ne velti Latvijas Universitātes basketbola komandas galvenais treneris Guntis Endzels savulaik izteicies, ka LU spēlētājus uzskata par vēl lielākiem profesionāļiem nekā daļu citu klubu basketbolistu, jo viņi ne tikai divreiz dienā trenējas, bet starp treniņiem arī apmeklē augstskolas lekcijas, kurām papildus mājās arī jāgatavojas. Arī LU basketbola sistēmas absolvents Žanis Peiners norādījis, ka droši var teikt, ka LU spēlētājiem ikdienas režīms ir krietni smagāks nekā tiem sportistiem, kuri ar basketbolistu pelna naudu. Tomēr nekas nav neiespējams un aizvadīto gadu laikā veiksmes stāstu netrūkst ne to absolventu vidū, kuri basketbolista karjeru iemainījuši pret stabilu darbu augstskolā apgūtajā specialitātē, ne sporta gaitu turpinātāju vidū. Kopš 2010. gada rudens, kad pašreizējā Latvijas Universitātes basketbola komanda debitēja Latvijas Basketbola līgā (LBL), tās rindās sportisko izaugsmi guvuši un sevi pēc tam spilgti pierādījuši vairāki spēlētāji un treneri. Spožākais piemērs šajā ziņā varētu būt basketbolists Žanis Peiners, kurš šosezon debitējis Eirolīgā un jau vairākus gadus ir stabila Latvijas izlases vērtība. Pats Žanis nav kautrējies publiski vairākkārt atzīt, ka bez LU sistēmas, iespējams, šobrīd nemaz nebūtu profesionāls basketbolists. Veselības problēmu dēļ citi klubi par viņu savulaik interesi vairs neizrādīja, savukārt Latvijas Universitāte uzņēmās risku, kas ļāva Žanim gan turpināt spēlēt basketbolu, gan iegūt augstāko izglītību. Arī daudzi citi bijušie Latvijas Universitātes komandas spēlētāji savas karjeras turpina attīstīt citos LBL klubos. LU basketbola sistēmā nozīmīgus soļus profesionālajā attīstībā spēruši treneri Mārtiņš Zībarts un Artūrs Visockis-Rubenis, kuri šobrīd sevi jau pierādījuši pie Latvijas valstsvienību stūres, fizis-

35

kās sagatavotības treneris Ēriks Visockis kļuvis par vienu no pieprasītākajiem savas jomas pārstāvjiem Latvijā. Izlasēs plaši pārstāvēti arī pašreizējie LU basketbola sistēmas darbinieki. “Šobrīd praktiski jebkurā Latvijas basketbola izlasē (gan pieaugušo, gan jaunatnes) ir vismaz viens mūsu pārstāvis. Manuprāt, basketbola sabiedrība vēl nav novērtējusi to, kādu pievienoto vērtību LU ir sniegusi gan spēlētāju, gan treneru ziņā,” vērtē Uģis Bisenieks.

Latvijas Universitātes sporta komandas ir arī ļoti nozīmīgas, popularizējot augstskolas vārdu un piesaistot jaunos studentus. “Jaunatnes sporta sistēmā iesaistītie, vecāki, draugi un paziņas zina, ka pastāv tāda iespēja, kad sportam ir pievienotā vērtība. Tas nozīmē, ka tu varēsi ne tikai Amerikā tikt pie bezmaksas studijām. Tā ir simbioze - augstskola palīdz sportistam un sportists palīdz augstskolai, popularizējot un nesot tās vārdu. Statistika par publicitāti ir pārliecinājusi arī Universitātes vadību, ka tas ir pareizais ceļš. Tā dara ASV, tā dara citur Eiropā, un tagad jau arī Latvijā,” saka Uģis Bisenieks.

Latvijas Universitāte plašas iespējas piedāvā ne vien sportistiem, bet arī visiem pārējiem entuziastiem, kas gatavi darboties sporta jomā kā brīvprātīgie. Studentiem nereti tā ir unikāla iespēja tuvāk iepazīt savu nākotnes profesiju praktiski līdzdarbojoties, nevis tikai vērojot no malas vai apgūstot teorētiskas zinības. Arī daudzi LU sporta brīvprātīgie, menedžeri un citi administratīvajā darbā iesaistītie pēc pirmās pieredzes gūšanas Universitātē, ir kļuvuši par labi atzītiem savas jomas profesionāļiem.

s karte LojalitÄ te w w w.ben

www.benu.lv

u.lv

36

37

Lielā intervija

Jauna treniņu bāzes vieta: Atpūtas komplekss “Ķeizarmežs” Madara Eglīte

2018./2019. gada sezona LU basketbola sistēmai ir iesākusies ar vairākiem jaunumiem.

Viena no lielākajām izmaiņām ir jauniegūtās mājas jeb treniņu bāzes vieta - no septembra par savām jaunajām mājām saucam sporta kompleksu “Ķeizarmežs”.

Sporta komplekss atrodas Rīgas apkaimē – Mežaparkā. Tā ir vieta, kur var iegriezties ne tikai lai relaksētos un atpūstos no ikdienas rutīnas, bet arī piemērota vieta, kur sportistiem komfortabli sagatavoties sacensībām. Saviem klientiem sporta komplekss piedāvā plašu piedāvājuma klāstu, un BK LU komandas treneru korpuss un spēlētāji ir tikai ieguvēji šajā pārmaiņu rezultātā. Salīdzinot ar iepriekšējo treniņu bāzes vietu, komandai ir pieejamas moderni un plaši iekārtotas telpas. Spēlētāju rīcībā ir individuāla ģērbtuve, kurā papildus ir pieejama viņiem paredzēta atpūtas telpa. Spēlētāji ar izmaiņām ir apmierināti, un komandas uzbrucējs Artis Arnītis par jauno treniņa bāzes vietu izsakās: “Ķeizarmežā noteikti ir pieejamas plašākas ģērbtuves, tas ir uzreiz jūtams. Man ļoti patīk, ka tagad ģērbtuvēs ir izveidots atpūtas stūris, kur varam relaksēties gan pirms treniņa, gan pēc

tā. Komandas biedri, kas ierodas ātrāk uz treniņu, šo telpu izmanto mājas darbu izpildīšanai. Tā ir lieliska iespēja vienuviet izdarīt daudzas lietas. Tāpēc jaunās pārmaiņas gan es personiski, gan visa komanda uzskatām par pozitīvām.” Vēl pozitīvas lietas, ar ko saskaras komanda, ir sporta kompleksa plašais piedāvājumu klāsts. Gan treniņa procesā, gan ārpus tā komandai ir iespēja izmantot baseinu, džakuzi, pirti, konferenču zāli. Līdz šim visbiežāk izmantota trenažieru zāle. Artis Arnītis: “Papildus treniņiem sporta zālē, visvairāk esam izmantojuši tieši trenažieru zāli.

Tajā ir pieejami spēka trenažieri, brīvie svari. Patīkami, ka ir plaša vieta, kur trenēties visai komandai, netraucējot arī sporta atpūtas kompleksa klientiem.”

Lai gan liekas, ka jaunajā treniņu vietā ir saskatāmi tikai pozitīvi aspekti, tomēr komandai ir jāsaskaras arī ar vienu mīnusu - atrašanās vietu. Dažiem spēlē-

38

tājiem treniņu vieta ir salīdzinoši tālu gan no savām mājām, gan skolām, tāpēc ceļš līdz un no tās var prasīt ilgāku laiku nekā citiem komandas biedriem.

Ne tikai spēlētājiem treniņu vietas pārmaiņas ir nesušas pozitīvas emocijas, bet arī komandas fiziskās sagatavotības trenerim Ivaram Ikstenam šo pārmaiņu rezultātā ir pieejama personiskā telpa savu darba uzdevumu veikšanai. Ivars Ikstens: “Lai gan vēl pāris lietas jāizdara, lai telpa būtu pilnvērtīgi izmantojama, jau tagad redzu, ka gan mani, gan komandu sagaida daudzas priekšrocības, salīdzinot ar iepriekšējo sporta bāzi. Viena no tām ir mans kabinets, kurā varēšu netraucēti strādāt ar komandas spēlētājiem individuāli. Liela nozīme ir apkārtējai videi, kurā es pavadu lielāko daļu no savas darba dienas, tāpēc jauniekārtotās telpas man noteikti palīdzēs darboties efektīvi.”

Treniņu procesā katrai komandai ļoti svarīga ir treniņu vieta jeb zāle. LU basketbola sistēmas pārstāvji lielu paldies par treniņu zāles labiekārtošanu saka komandas sponsoram – “Eko Projekts SIA/woodfloors.lv”. Uzņēmums LU basketbola sistēmu atbalsta kopš 2013. gada, un arī šajā pārmaiņu procesā tā

39

pārstāvji bija kopā ar komandu. Pateicoties komandas sponsoriem, treniņu zāles grīda tika restaurēta, lai komandai būtu treniņu procesam piemērota zāle. Sporta zāles grīdas restaurācijas process nebija viegls, tomēr pateicoties atbalstam no “Eko Projekts SIA/woodfloors.lv” puses un speciālistu darba efektivitātei, jau septembrī komanda varēja uzsākt treniņus kvalitatīvā sporta zālē. Restaurācijas procesā tika nomainīti un noslīpēti parketa dēļi, pēc tam ar speciālām lakām lakota koka grīda, savukārt beigās veikta laukuma līniju izveidošana.

Atmosfēra un sakārtota vide - tas ir būtiski jebkuram sportistam un sporta kompleksā tas ir jūtams.

Komfortablums un mierīga atmosfēra ir pirmās sajūtas, ko ikviens var izjust, ieejot pa sporta kompleksa vestibila durvīm. Moderni iekārtotas telpas, kurās cilvēki relaksējas un izbauda laiku sev. Ir ieradušās ārzemju sportistu komandas, kas pēc sacensībām ir izvēlējušās “Ķeizarmežu” kā naktsmājas. Mūsu jaunā treniņu bāze - jauns, moderns sporta komplekss “Ķeizarmežs”.

40

41

42

Autori: Laura Melne, Madara Eglīte Maketētājs: Māris Greidāns Foto: Izmantotas LU basketbola spēļu fotogrāfa Māra Greidāna un citu fotogrāfu bildes Drukāts: tipogrāfija Zemgus

43