BK LU žurnāls ''Par un ap mums'' (februāris, 2018)

L a t v i j a s

U n i v e r s i t ā t e s

BASKETBOLS Par un ap mums

Intervija ar LU sistēmas absolventu Armandu Ošiņu Ivara Ikstena 7 padomi veselīgākai ikdienai Pēteris Rēķis – mērķis gūt panākums gan sportā, gan studijās Brīvprātīgie palīgi LU basketbola neatņemama daļa Jaunas karsējmeitenes, jaunas ambīcijas

Renārs Birkāns

www.bk.lu.lv

Nr. 8 / 28. 02. 2018

SIA TelCom ir Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībnieks jau 8. gadu!

Kvalitatīvs un mūsdienīgs dators gan pasniedzējam, gan studentam

569 EUR Nopērkams arī Elektronisko Iepirkumu Sistēmā (EIS)

+371 22 00 2222

info@telcom.lv

Nosaukums

Lenovo V510-15IKB

Operatīvā atmiņa

4 GB

Displejs

15.6" Full HD (1920 x 1080)

Cietais disks

128 GB SSD

Procesors

i3 - 71ooU

Operētājsistēma

Windows 10 Pro

Datortehniku

Servertehniku IEGĀDĀJIES

PIE MUMS Programmatūru

Biroja tehniku 2

Saturs 6 Maģistrants Pēteris Rēķis - sešas sezonas LU basketbola sistēmā Intervija ar šī brīža BK LU pieredzes bagātāko spēlētāju

12 LU karsējmeitenes – devītā sezona ar 7 jaunām dejotājām Intervijas un atziņas no mūsu karsējmeitenēm par jauno sezonu

18 Provinces spīts un profesionālā meistarība – intervija ar Alisi Bruzinsku Intervija ar vienu no šīs sezonas līderēm

24 Ivara Ikstena padomi - kas jāievēro, lai ikdienā tu justos labāk LU fizioterapeiti un fiziskās sagatavotības treneri

28 Armands Ošiņš – basketbolists ar realizējamiem mērķiem Intervija ar BK LU sistēmas absolventu

34 Lieliska iespēja un viens mērķis – gūt prieku no basketbola spēles LU studentu basketbola treniņi

38 Brīvprātīgie palīgi - par un ap mums Intervija ar allaž pozitīvo Madaru Eglīti

40 BK LU Attīstības nometne – zināšanu deva jaunajiem spēlētājiem Par vienu no BK LU veiksmīgākajiem projektiem

44 Ričards Pinne triumfē “Zvaigžņu spēles” slam-dunk konkursā Mūsējie spīd Latvijas – Igaunijas līgu apvienotajā “Zvaigžņu spēlē 2018” Tallinā

46 Fani bez attaisnojumiem - mūsu 6. spēlētājs Aktīvie Agija un Gints stāsta par būšanu LU fanu tribīnē

50 LU fizioterapeitu un fiziskās sagatavotības treneri – Ivars un Sintija Intervija ar BK LU fizioterapeitiem Sintiju Priedi un Ivaru Ikstenu

54 Elita Nīmande – pasaules čempione!

Intervija LU Juridiskās fakultātes lektori, kura joprojām aktīvi spēlē basketbolu

56 BK LU mobilais reportieris

Viss, kas sadarīts ārpus basketbola laukuma

3

Latvijas Universitāte ir iespēja visplašākajā šī vārda nozīmē. Kļūt gudrākam, labākam, pilnveidoties, sasniegt savu potenciālu, pietuvoties vai sasniegt savus mērķus – tās ir tikai dažas no lietām, ko iegūst mūsu studenti. Savukārt LU baketbola sistēmā šo misiju varam realizēt vēl pilnīgāk- radot iespēju spēlētājiem realizēt duālo karjeru, tas ir, progresēt kā atlētam sporta laukumā un iegūt augstāko izglītību.

Gadu no gada turpinām augt ne tikai basketbola laukumā, bet arī ārpus tā, treneru korpusam patstāvīgi turpinot izglītoties. Jomas speciālisti piekritīs viedoklim, ka darbu ar jaunajiem spēlētājiem LU basketbola sistēmā veic pašmāju labākie speciālisti. Jā, sportiskie rezultāti tam nevar būt objektīvs atspoguļojums, jo nereti nākas saskarties ar situāciju, kad visstraujāk progresējošie sportisti vēl pirms pilna mūsu cikla absolvēšanas priekšroku dod iespējai savlaicīgāk iejusties algota profesionāļa ādā, kur motivācija meklējama finansiālajā aspketā. Pozitīvi gan, ka, pateicoties LU basketbola sistēmas mecenātu atbalstam, minētā situācija gadu no gada turpina uzlaboties, kas dod iespēju arī perspektīvākos basketbolistus motivēt turpināt savu attīstību tieši pie mums. Varētu pat teikt, ka individuālā izaugsme mēdz būt straujāka par komandas, ko pierāda arī vairums šīs sezonas rezultātu – spraigas maču galotnes, kur nereti visu izšķir pieredze un aukstasinīgums.

Jau astotajai sezonai tuvojoties noslēgumam, varu apgalvot, ka mūsu sistēma ir kā viens no labākajiem trampalīniem jaunajiem basketbolistiem kļūt par profesionāļiem ar stabilu plānu nākotnei.

Uģis Bisenieks BK Latvijas Universitāte direktors

4

5

Lielā intervija

Maģistrants Pēteris Rēķis – sešas sezonas LU basketbola sistēmā kā viens elpas vilciens Agija Vehtere

Pēteris Rēķis ir kuldīdznieks, kurš Rīgā nonāca savu mērķu un motivācijas vadīts.

Jau pirms studiju uzsākšanas Latvijas Universitātē viņš apzinājās, cik vienlīdz svarīga loma ir savu sapņu neapslāpēšanai un profesionālās karjeras attīstīšanai, ieguldot milzu resursus, spēku un neatlaidību, lai varētu apvienot basketbola spēlēšanu augstākajā līmenī un iegūtu izglītību, lai justos drošs par savu nākotni. Par to, kā Pēteris nonāca basketbolā un kādas pārmaiņas piedzīvojis kopš savas pirmās sezonas BK LU rindās, lasi šajā intervijā.

Kā sākās Tavs ceļš basketbola Pasaulē? Cik gados sāki trenēties?

Basketbola spēlēšana ir mans pirmais patstāvīgi pieņemtais lēmums, kuru ietekmēja arī mani bērnudārza grupiņas biedri. Kā stāsta vecāki – esmu piegājis pie viņiem un teicis, ka gribu spēlēt basketbolu. Nedēļu atrodoties pirmklasnieka statusā, mani aizveda uz pirmo basketbola treniņu. Tā arī, kopš 7 gadu vecuma, ne reizi neesmu domājis, ka ir jāpārstāj ar to nodarboties.

Kas ir tās lietas, kuras Tev visvairāk palikušas atmiņā no laika, kad vēl trenējies un spēlēji basketbolu savās mājās, Kuldīgā?

Vecākiem tās šķita kā šausmas - no sākuma kaut kur skrien bumba un pēc tam tai pakaļ skrienu es.

Turklāt es biju krietni jaunāks par pārējiem puišiem Kuldīgas avīzē bija informācija, ka aicina pievienoties basketbola komandai 9 un 10 gadus vecus bērnus.

Man bija vien 7!

Visspilgtāk es atceros to, ka man - vismazākajam ķiparam - bija sarkana bumba, bet pārējiem oranžas vai brūnas. Taču, vismaz ejot prom no treniņa, man bija visvieglāk atrast, kurā stūrī tā ir nomesta. Ar Kuldīgu man vienmēr saistīsies mans pirmais treneris Guntis Jankovskis. Viņš bija tas, kurš mani iedvesmoja un iemācīja ļoti daudz no tehnikas pamatiem basketbolā.

6

Esi absolvējis DSN basketbola skolu. Kā nonāci līdz tam un kāpēc izvēlējies mācīties un dzīvot Rīgā?

Līdz tam nonācu pavisam nejauši – vienā no basketbola spēlēm mani pamanīja treneris Mārtiņš Fomins, kurš vēlāk bija arī mans treneris sporta skolā Rīgā. Spēle norisinājās Kandavā un uz to mani bija aizvedis tētis. Viņš atceras, ka tā esot bijusi viena no manām labākajām spēlēm līdz tam, un pēc šīs spēles arī treneris Mārtiņš Fomins ir piegājis pie mana tēva un jautājis, vai būtu iespēja, ka es piedalītos starptautiskos turnīros un spēlētu kopā ar DSN basketbola skolas komandu, kas atrodas Rīgā. Vēlāk notika sarunas starp DSN un Kuldīgas sporta nama direktoriem, kā rezultātā man atļāva spēlēt sākotnēji internacionālos turnīros un pārstāvēt Rīgas komandu. Vidusskolas laikā pilnībā pārcēlos uz Rīgu un pārstāvēju DSN komandu.

2013. gadā pārstāvēji Latviju U20 Eiropas čempionātā basketbolā. Spēlē pret Francijas valstsvienību biji arī komandas rezultatīvākais spēlētājs. Kādas bija Tavas tā laika sajūtas par piedzīvoto izlasē?

Tas bija ļoti patīkams un interesants laiks. Atceros, ka maijā tika saukta kopā komanda un kā notika atlases process. Tobrīd mums universitātē bija sesija, kuru pilnībā palaidu garām- visu nācās kārtot rudenī.

Savukārt basketbola ziņā tā bija viena no grūtākajām vasarām manā dzīvē. Mēs ļoti daudz trenējāmies un ļoti daudz arī domājām par to, kā būs čempionātā un kā mums izdosies sasniegt mērķus. Ir neliels rūgtums pēc piedzīvotā zaudējuma finālā Itālijai, taču ir gandarījums, ka izdevās sasniegt Eiropas sudrabu - tajā laikā tas bija labākais panākums pēc Latvijas 7

Valsts atjaunošanas. Čempionāts norisinājās festivāla “Positivus” laikā, un uz pēdējām mūsu spēlēm - pret Spāniju un Itāliju - vairāki cilvēki ieradās tieši no turienes (čempionāts notika Tallinā), kā arī festivālā tika uzstādīti speciāli ekrāni, kur pārraidīja mūsu spēles. Pēc čempionāta fināla mums tika atvesta kaste ar zīmītēm, lapiņām un kartiņām no festivāla, kurā cilvēkiem bija iespēja nodot sveicienus un parādīt, ka tauta ir ar mums. Šī ir jau 6. sezona, kuru pavadi BK LU spēlētāju rindās. Pastāsti, kāpēc nolēmi studēt Latvijas Universitātē un paralēli spēlēt basketbolu profesionālā līmenī?

Kad pārcēlos no Kuldīgas uz Rīgu, lai spēlētu basketbolu, mammas pirmais uzstādījums bija – Tev ir labi jāmācās! Tajā mirklī mēs vienojāmies, ka es būšu gan labs students, gan labs atlēts. Tajā mirklī tika dots solījums sev, ka pēc 12. klases absolvēšanas es turpināšu spēlēt un studēt, un mēģināšu dabūt sportista stipendiju par labiem sasniegumiem sportā. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc es izvēlējos LU, bija tāds, ka, uzreiz kā tika nospēlēts finālmačs un absolvēju sporta skolu, tajā pašā vakarā man piezvanīja tā laika galvenais treneris Artūrs Visockis – Rubenis, un piedāvāja iespēju atnāk uz Universitāti parunāties ar viņu, jo viņa vārdi bija: “Esam Tevi jau noskatījuši, bet vēlamies vēl parunāties - saprast, kāds Tu esi kā cilvēks, lai zinātu un pārliecinātos, ka Tu iederies mūsu komandā.” Tā kā universitāte piedāvāja vienreizēju iespēju mācīties un spēlēt basketbolu vienlaicīgi augstā līmenī, es uzreiz piekritu trenera piedāvājumam.

Tu studēji LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē. Ņemot vērā komandas treniņu un spēļu grafikus, kā Tu spēji apvienot studijas ar profesionālo sportu?

Savienot to nav viegli - ir daudz lietas, kas ir pakārtotas basketbolam, bet tas nav neiespējami, ja patīk un interesē tas, ko dari un mācies. Studiju programmas, kuru izvēlējos es, mani ļoti interesē, un nav bijis tāds mirklis, ka gribētu atmest visam ar roku. Galvenais ir saplānot savu laiku un saprast, kas ir jāizdara vispirms, un saprast, kuras ir pašas produktīvākās dienas stundas, kad to izdarīt.

Kādi bija pirmie iespaidi par spēlētājiem un treneriem, kad 2012. gadā pievienojies komandai?

Tajā mirklī viss likās pavisam jauns. Viss burtiski mainījās – rīta treniņš, tad lekcijas, tad vakara treniņš. Treniņu grafiki mainās, spēles nedēļas vidū, komandas biedriem var būt pat 6 un 7 gadu starpība.

Ja komandas biedru vecums atšķiras piecu gadu intervālā, tas ir pavisam normāli, un šajā mirklī tiek uzskatīts, ka visi esam vīrieši un visi spēlē vīriešu basketbolu. Nav vairs nekāda sporta skola, nav vairs nekāda auklēšanās - viss notiek pa īsto. Strādājām gan rīta treniņos, gan vakara treniņos pie dažādām niansēm. Tika runāts ar spēlētājiem individuāli. Varētu teikt, ka man ļoti paveicās, jo gads, kad pievienojos universitātei, bija gads, pirms kura tika izcīnīta 4. vieta Latvijā, kas bija LU augstākais sasniegums. Bija konkurētspējīga komanda un daudzi puiši, no kuriem varēja mācīties tikai to labāko basketbola ziņā.

Kā šo gadu laiku esi attīstījies kā basketbolists?

Ir uzkrājusies laba pieredze un izpratne par to, kas katrā mirklī ir jādara. Respektīvi, nav vairs pārsteiguma momentu - ir skaidri zināms, pie kā ir jāstrādā, kas padodas un kas nē. Sākotnēji kā jaunajam spēlētājam ir nepieciešams citu spēlētāju iedrošinājums, runāšana, komunikācija un dažādi skaidrojumi. Tagad es esmu tas spēlētājs komandā, kas citiem stāsta priekšā kaut ko, kas citus iedrošina. To arī nozīmē šis pieredzējušāko spēlētāju devums komandai - šī loma, ka spēlētāji var uzreiz nevērsties pie trenera, kā tas ir sporta skolas laikā.

Kas, Tavuprāt, ir vērtīgākais, ko spēlētāji iegūst no LU basketbola sistēmas?

Reti kad sportistiem ir iespēja profesionāli nodarboties ar sportu un paralēli mācīties. Reizēm to ir spējīgi izdarīt individuālo sporta veidu pārstāvji - komandu sportā tas ir retums. Ja atskatos uz to, kā bija tad, kad pievienojos komandai, un kā ir tagad, tad varu teikt, ka universitāte dara ļoti labu darbu, jo arī otrajai komandai ir izveidota sava sistēma, kurā spēlē arī skolnieki. Tas ir ļoti svarīgi katra spēlētāja, skolnieka un studenta izaugsmē. Kamēr esi students, ir iespējams kļūt ļoti pastāvīgam un saprast, ko katrs dzīvē vēlas darīt. Un to es arī novēlu katram, kurš izvēlēsies un ir izvēlējies iet cauri LU basketbola skolas sistēmai.

Kā būtu izvērtusies Tava karjera, ja profesionālajā basketbolā nebūtu nokļuvis tieši caur mūsu sistēmu?

Tā kā jau kopš vidusskolas laika mans mērķis bija ne tikai spēlēt, bet arī studēt un savu karjeru es vēlējos saistīt gan ar sportu, gan mācībām, es nevaru iedomāties citu sistēmu vai citu veidu, kā būt tur, kur esmu šodien. Ja nebūtu bijusi iespēja spēlēt LU basketbola komandā un studēt, iespējams, es ar basketbolu vairs nenodarbotos.

2016. gada pavasarī spēlējāt ISBL “FINAL 4” turnīra finālā. Kā līdz tam aizsniedzāties un cik liela nozīme bija draugu un fanu atbalstam tribīnēs visa turnīra garumā?

Esmu kopumā piedalījies trijos ISBL turnīros, un izslēgšanas spēlēs esmu piedalījies divreiz – 2013. gadā Kazaņā, kad izcīnījām bronzas medaļas, un Rīgā, kad izcīnījām sudrabu. Viennozīmīgi, mūsu fani ir viens no mūsu lielākajiem atbalstiem – viņi ir tie, kas mums dod enerģiju, un domāju, ka arī “FINAL4” laikā fanu atbalsts bija nozīmīgs un palīdzēja mums izcīnīt 2. vietu.

8

”Ir neliels rūgtums pēc piedzīvotā zaudējuma finālā Itālijai, taču ir gandarījums, ka izdevās sasniegt Eiropas sudrabu - tajā laikā tas bija labākais panākums pēc Latvijas valsts atjaunošanas” Pagājušā gada 29. augustā pārrakstījāt Latvijas studentu sporta vēsturi – 29. Pasaules vasaras Universiādē izcīnījāt 3. vietu. Kādas bija sajūtas, kad ar 7 punktu pārsvaru apspēlējāt Serbiju un sapratāt, ka bronzas medaļas ir Jums jau rokās?

Piedalīšanās Pasaules Universiādē jau vien bija liels notikums. Tas, ka izcīnījām bronzas medaļas, šķita vienkārši fantastiski. Mirklis, kad mēs sapratām, ka esam uzvarējuši šo spēli, ir neaizmirstams. Bija liels gandarījums spēlēt ar Latvijas kreklu mugurā, dzirdēt Latvijas himnu apbalvošanas ceremonijā un redzēt Latvijas karogus tribīnēs, kad, skanot spēles beigu signālam, mūsējie lepni piecēlās kājās sveica ar uzvaru.

Kas bija grūtākais, ko nācās piedzīvot Universiādes laikā un ko Tev kā sportistam nozīmēja atrasties tur un būt vienam no Universiādes dalībniekiem?

Jau dodoties uz Universiādi zinājām, ka nebūs viegli- ka mūs ietekmēs laika zonas starpība, klimata pārmaiņas un pārlidojumi, lai mēs nonāktu līdz Taipejai.

Mēs bijām ieguldījuši lielu darbu, un tas, ka mēs pārstāvējām visus Latvijas studentus un Latvijas valsti, lika vēl vairāk saņemties.

Reiz kādā intervijā teici, ka izvēlies lasīt grāmatas, kurās ir daudz atziņu un pamācību. Vai esi iemācījies ko tādu, kas lieti noder spēlējot basketbolu?

Pēteris Rēķis Dzimis: 1993. gada 25. aprīlis Sporta skola: Kuldīgas BJSS, vēlāk BS Rīga/Daugavas Sporta Nams Krekla Nr: 36 Pirmais treneris: Guntis Jankovskis (Kuldīga) Līdzšinējais augstākais sasniegums sportā: 3. vieta basketbolā 29. Pasaules Universiādē Taipejā un 2. vieta U20 Eiropas čempionātā Basketbolā 2013. gadā Tallinā Mīļākais ēdiens: Mammas gatavotā zemeņu kūka Mīļākā dziesma: Queen - Bohemian Rhapsody Iesauka: Pēča Lielākais elks: Kobe Bryant

9

Man patīk lasīt grāmatas, no kurām varu daudz mācīties un paņemt kaut ko sev. Basketbola sakarā esmu lasījis par sporta psiholoģiju, kā motivēt un nomierināt sevi. Galvenā atziņa, kas noder basketbolā, ir ticēt sev un nešaubīties par saviem lēmumiem.

Nešaustīt sevi un nedomāt par to, vai rīkojies pareizi.

Ik sezonu BK LU komandas sastāvs mainās. Vai Tu kā komandas pieredzes bagātākais spēlētājs izjūti atšķirību starp to, kāda ir komanda sezonas sākumā, kad tai pievienojas pirmkursnieki, un kāda tā ir sezonas beigās?

Protams, komanda sezonas sākumā un sezonas beigās ir divas dažādas lietas. Ja spēlētāji sezonas pirmajā pusē ļoti cīnās par vietu un lomu komandā, tad sezonai ritot, tas viss sakārtojās. Protams, savas korekcijas ievieš arī traumas. Pašās sezonas beigās komanda darbojas kā vienots mehānisms. Katrs zina, ko no otra sagaidīt un, ko vienam no otra neprasīt.

Kādi ir Tavi mērķi gan profesionālajā, gan sporta jomā?

Personīgi, mans lielākais mērķis ir kļūt labākam.

Strādāt pie tā, kas sanāk, lai tas sanāktu vēl labāk un strādāt pie tā, kas nesanāk, lai tas turpmāk izdotos. Savukārt komandas mērķi katru gadu mainās, un šogad mūsu mērķis, ko mēs neslēpjam, ir iekļūt izslēgšanas spēlēs, un es ticu, ka mēs to varam un to izdarīsim.

10

11

LU karsējmeitenes

Devītā sezona ar 7 jaunām dejotājām Sintija Freimane

LU Karsējmeitenes kļuvušas par neatņemamu LU basketbola sistēmas daļu un reti kurš vēl var LBL spēles iedomāties bez viņu līdzdalības. Mūsu augstskolas karsējmeiteņu komandai 2017./2018. studiju gads ir jau devītais – tik sezonas viņas mūs priecē! 2017. gadā pirmo reizi tika organizēta ne tikai ierastā rudens atlase, bet arī pavasara atlase.

Pēc abām atlasēm komandas jau esošajam 8 meiteņu pamatsastāvam ir pievienojušās 7 jaunas dejotājas. Par to arī šoreiz rakstā.

Pavasara un rudens atlases bija pirmās atlases kurās atšķirībā no iepriekšējām, meitenēm nebija jāsagatavo priekšnesums, kurš jādemonstrē žūrijas priekšā. Meitenēm, kuras vēlējās pievienoties komandai bija jāapmeklē pēc iespējas vairāk atvērto treniņu, lai starp visām dejotājām pierādītu, ka tieši viņa ir atbilstošākā šai komandai.

Pavasara atlase tika rīkota maijā, lai komandai pievienotos meitenes, kuras līdz septembrim jau apgūtu dejas un, sākoties basketbola sezonai, jaunās meitenes būtu gatavas ar pamatsastāvu doties laukumā. Atlasē uz atvērtajiem treniņiem pieteicās 9 meitenes. Pēc pārbaudes laika komandas pamatsastāvu pārstāvēja 3 jaunas dejotājas: Laura, Egita un Justīne.

Laura Tīrumniece (LU studiju programmas „Datorzinātnes” 2. kurss) „Apzinājos, ka sākumā nebūs viegli un, ka būs cītīgi jāstrādā, lai sasniegtu labus rezultātus. Sākumā jutos nobijusies gan tāpēc, ka man bija maza dejošanas pieredze, gan arī tāpēc, ka skatoties uz karsējmeiteņu trikiem, likās, ka tos ir neiespējami izpildīt. Realitātē sapratu, ka viss ir iespējams, galvenā ir motivācija un čaklums.

Tagad jūtos labi un turpinu pilnveidoties.”

Laura Tīrumniece

12

Egita Eglīte (RISEBA studiju programmas „Biznesa psiholoģija” 3. kurss) „Sākumā bija grūti – daudz deju, ko iemācīties un treniņi 4x nedēļā. Slodze bija jūtama, jo papildus studijām arī strādāju. Esam daudz, kurām šī ir pirmā sezona.

No malas skatoties, karsēšana likās diez gan viegla, bet nav ne tuvu tam. Triki prasa lielu drosmi, pacietību un izturību. Bet gandarījums pēc spēlēm ir tā vērts.”

Egita Eglīte

Justīne Strazdiņa (Rīgas Juglas vidusskola 12. klase) „Pieteicos komandai pie pirmās izdevības. Tagad esot LU karsējmeitene, varu godīgi teikt, ka nevienu brīdi neesmu nožēlojusi, ka pieteicos. Triki, akrobātika un fiziskie vingrinājumi profesionālā līmenī ir man kas jauns un man ļoti patīk. Vienmēr esmu vēlējusies kļūt par karsējmeiteni, bet, ka mana horeogrāfija kādreiz tiks rādīta uz spēles laukuma profesionālas komandas izpildījumā, es nebiju iedomājusies.

Viss ir vēl labāk kā biju sapņojusi.”

Justīne Strazdiņa

Sākoties jaunajam studiju gadam, septembrī tika rīkoti otrie 2017. gada atlases atvērtie treniņi, kuriem pietiecās 28 meitenes. Uz pārbaudes laiku tika uzaicinātas 10 dejotājas, bet šobrīd komandā lielo treniņu un uzstāšanās slodzi ir izturējušas 4 meitenes: Zanda, Rebeka, Annika un Viktorija.

Zanda Zolmane (BA studiju programmas „Finanses” 2. kurss) „Izvēlējos apmeklēt atvērtos treniņus, jo ļoti vēlējos atsākt karsējmeiteņu gaitas, īpaši jau labākajā Rīgas karsējmeiteņu komandā.

Tā kā līdz šim neesmu izlaidusi nevienu treniņu un vienmēr atsaucos uz gandrīz visiem pasākumiem, tad ir skaidrs, ka tas viss sagādā man lielu prieku un visu pakārtoju tam, lai iegūtu pēc iespējas vairāk.”

Zanda Zolmane

Rebeka Jukāma (RSU Medicīnas fakultātes 2. kurss) „Kad sāku apmeklēt treniņus es pati sev apsolīju, ka, ja tie man sāks traucēt studijām es iešu prom no komandas. Jāsaka, ka sākumā šāda ideja man prātā iešāvās vairākas reizes, jo apvienot 2. studiju gada (medicīnā) mācības ar jebko nav viegli. Ir bijuši neskaitāmi vakari, kad palieku augšā līdz četriem vai pieciem naktī un nākamajā dienā ceļos jau septiņos, lai paspētu uz lekcijām un nodarbībām.

Nav viegli, bet viss ir izdarāms vajag tikai strādāt ar sevi!”

Rebeka Jukāma

Annika Valma (LU studiju programmas „Matemātiķis statistiķis” 1. kurss) „Mēs viena otru atbalstām ne tikai treniņos, bet arī ārpus tiem.

Meitenes daudz palīdz viena otrai. Kopumā sajūtas ir lieliskas, jo mēs esam kā viena ģimene. Treniņi norit ļoti forši. Trenere katru reizi ir izdomājusi jaunus vingrojumus iesildīšanai un fiziskajai sagatavotībai.

Tam visam ir ļoti radoša pieeja, kas treniņus padara interesantus.”

Annika Valma

13

Viktorija Rodžere (LU studiju programmas „Filozofija” 1. kurss) „Pēc atvērtajiem treniņiem biju skeptiska par to, vai mani uzņems. Biju pārsteigta, ka mani uzņēma, apzinoties savu vienīgo deju pieredzi baletā. Tas nozīmēja, ka komanda akceptē dažādību un dažādība mēdz nozīmēt veselīgu deju komandu. Un tajā pašā laikā biju ļoti priecīga, ka varēšu pamēģināt kaut ko pilnīgi jaunu.”

Viktorija Rodžere

Pamatsastāvā jau 5. sezonu dejo Anna, 4. sezonu – Inga, 3. sezonu – Marija un 2. sezonu – Samanta, Sintija, Egija, Iluta un Paula. Visas meitenes uzskata, ka šis gads ir īpašs ar to, ka komandas pusi no pamatsastāva veido jaunās meitenes. Līdz ar to viss treniņprocess ir jāpakārto tam, lai pēc iespējas ātrāk uz laukuma varētu dejot visas. Komandas trenere Sintija Freimane uzskata: “Šo sezonu nevar salīdzināt ar citām iepriekšējām, jo komandas sastāvs ir nomainījies gandrīz par visiem 100%. Un tikai dažas meitenes ir ar karsējmeitenes pieredzi. Līdz ar to jārēķinās, ka ir neliels solis atpakaļ, lai visas meitenes varētu pieslīpēties šim deju stilam un mūsu ikdienas treniņu un uzstāšanās slodzei. Tas prasa laiku un pacietību, jo treniņos nevaram tikai mācīties un mācīties jaunas dejas. Ir jāapgūst akrobātika, jānoslīpē esošās dejas un jāpaaugstina fiziskā sagatavotība. Es ļoti cienu savas meitenes par to, ka viņas uzticās man, komandai un nesaka „nevaru” vai „negribu”, bet izbauda karsējmeitenes ikdienu starp lekcijām, darbu un eksāmeniem”.

Iluta Logina (LU studiju programmas “Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija” 2. kurss) „Šogad mums ir pievienojušās talantīgas meitenes, līdz ar to kopā mēs varam realizēt dažādus nebijušus un sarežģītākus trikus. Esam paspējušas apgūt daudz jaunas, aizraujošas dejas kuplākā sastāvā, papildinot tās ar trikiem, un to arī mēs turpināsim darīt, lai varētu priecēt mūsu skatītājus.”

14

Iluta Logina

Inga Šternberga (LU studiju programmas „Finanšu menedžments” 4. kurss) „Puse sezonas jau ir garām un tā tik ļoti ātri paskrēja. Laikam jau tāpēc, ka mūsu ikdiena ir tik piepildīta ar treniņiem un pasākumiem, ka nemaz nevar pamanīt, ka laiks aizskrējis. Tas viss ir tik patīkami.”

Egija Maškēvica (LSPA studijas programmas “Fizioterapija” 4. kurss) „Ļoti priecājos par jaunajām meitenēm, kuras vēl joprojām ir noturējušās mūsu komandā, jo slodze ir pamatīga, bet ja grib, tad var! Cilvēkiem no malas skatoties nev ne mazākās jausmas, cik patiesībā smags darbs tiek ieguldīts treniņos, lai uz laukuma varētu dejot visas meitenes.”

Inga Šternberga

Egija Maškēvica

Samanta Frīdmane (LU studiju programmas “Socioloģija” 2. kurss) „Aizņemtais grafiks liecina par to, ka ar katru gadu mūsu popularitāte aug un daudziem pasākumiem pat ir jāatsaka. Tas tiešām priecē, ka izdodas sasniegt vienu no mūsu mērķiem – LU vārda popularizēšanu.”

Samanta Frīdmane

Aizņemtais grafiks liecina par to, ka ar katru gadu mūsu popularitāte aug un daudziem pasākumiem pat ir jāatsaka. Tas tiešām priecē, ka izdodas sasniegt vienu no mūsu mērķiem – LU vārda popularizēšanu!

15

16

17

Intervija

Provinces spīts un profesionālā meistarība laukumā – intervija ar Alisi Bruzinsku Agija Vehtere

Jauna, talantīga un uzvarēt spējīga basketboliste, kuras pārliecība par to, ka augstāko izglītību ir iespējams apvienot ar profesionālo sportu, vainagojusies panākumiem. Alise Bruzinska bērnībā sapņoja kļūt par skolotāju, taču basketbola treniņi Brocēnu sporta skolā vēstīja par citādu dzīves turpinājumu. Šobrīd viņa ir viena no labākajām spēlētājām Latvijas Universitātes (LU) sieviešu basketbola komandā, un par to, kāda nozīme basketbolam ir viņas dzīvē, lasi šajā intervijā.

Alise Bruzinska

Tu, tāpat kā daļa citi bijušie un esošie LU basketbola sistēmas spēlētāji, esi no Brocēniem. Kā tu nonāci basketbolā un vai atceries savas pirmās sajūtas, nonākot basketbola treniņos?

Mana pirmā trenere Brocēnos – Evija Šulce – bija atnākusi uz skolu, un aicināja meitenes pievienoties basketbola treniņiem. Ja bija iespēja kaut kur nodarboties ar sportu, tad tas uzreiz ieinteresēja, tāpēc aizgāju izmēģināt savus spēkus tur. Savas pirmās sajūtas īsti neatceros, bet, lai gan tas nebija nekas nopietns, man ļoti patika un neizlaidu nevienu treniņu.

Vai skolas laikā domāji par to, ka kādreiz basketbolu spēlēsi arī profesionālā līmenī?

Sapnis par profesionālo basketbolu vienmēr ir bijis, un, šķiet, arī vienmēr esmu ticējusi, ka, neatlaidīgi trenējoties, varbūt nākotnē to izdosies īstenot.

Kāpēc nolēmi riskēt, un iet ne to vieglāko ceļu – studēt un paralēli spēlēt basketbolu?

Kā jau daudzi, arī es nopietni apsvēru variantu par došanos uz Ameriku pēc vidusskolas, bet, apdomājot visus par un pret, sapratu, ka to negribu, jo ap-

18

vienot mācības un basketbolu var arī tepat Latvijā nekur prom nebraucot. Nevienā mirklī pēc vidusskolas absolvēšanas nebija domas par to, ka es varētu nestudēt, tāpat kā nebija domas, ka varētu nespēlēt basketbolu.

Izvēlējies studēt Latvijas Universitātē. Kāpēc tāda izvēle un kā nonāci BK LU sistēmā? Īsi pirms reģistrēšanās sākuma īsti nezināju, ko vēlos studēt. Bija divi varianti – tiesību zinātnes Latvijas Universitātē vai medicīna Rīgas Stradiņu Universitātē. Izvēle bija par labu šīm augstskolām, jo abām ir basketbola komandas. Bet, kad nosliecos par labu tiesību zinātnēm, tad bija skaidrs, ka jāmēģina tikt LU sieviešu basketbola komandā. Treneris Pēteris Višņēvics, pie kura trenējos Saldū, bija pazīstams ar tā brīža LU komandas treneri Ilzi Osi – Hlebovicki, un, vispirms ar Ilzi sazinājās viņš, pēc tam arī es. Uzzināju visu nepieciešamo par treniņiem un cerēju, ka tikšu komandā. Augustā sākām trenēties, un tad jau atlika tikai sevi pierādīt un gaidīt iespējas. Šī ir Tava otrā sezona LU sieviešu basketbola komandā. Kādas ir sajūtas par aizvadīto laiku šeit?

Nevienā mirklī neesmu nožēlojusi savu izvēli pievienoties Latvijas Universitātes basketbola komandai – izņemot reizes, kad pēc briesmīgas spēles vispār nesaprotu, ko daru basketbolā. Mums, patiešām, ir lielisks kolektīvs, esmu iejutusies komandā ļoti labi, patīk treneres pieeja, treniņu dažādība, arī fiziskie treniņi pie Ivara Ikstena, jo jūtu, ka kļūstu spēcīgā-

ka un arī laukumā varu darīt tādas lietas, ko kādreiz nemācēju un nedarīju. Novērtēju iespējas, ka varu spēlēt pret spēlētājām ar “skaļiem uzvārdiem” – tas ir ļoti interesanti un, lai gan reizēm nesanāk tik labi kā gribētos, es jūtu progresu gan individuāli, gan komandai kopumā. Tas ir ļoti svarīgi. Atrasties šajā komandā un trenēties, man personīgi, ir kā ikdienas prieka deva.

Kādi ir lielākie plusi, ko esi ieguvusi esot BK LU sistēmā?

Pirmkārt, tie ir cilvēki man apkārt. Otrkārt, atbalsts no apkārtējiem un sajūta, ka maniem spēkiem tic, kā arī viennozīmīgi tas, ka vēl vairāk esmu iemīlējusi basketbolu. Treškārt, daudz noderīgas informācijas, ko izmantot gan laukumā, gan ārpus tā, par ko iepriekš īsti nemaz nedomāju un kam nepievērsu uzmanību.

Ko esi mācījusies no savas komandas dāmām?

Esmu iemācījusies, ka augums nav noteicošais, un ļoti daudz var izdarīt ar cīņu un nepiekāpību. Kā arī vienkārši ir jāmācās izmantot savas stiprās puses. No mūsu kapteines Ievas varu mācīties, ka ir jācīnās par katru laukuma centimetru. Cenšos arī nepārdzīvot pēc ne pārāk labām epizodēm, un šķiet, ka sanāk arvien labāk, bet pie tā vēl jāpiestrādā.

Pagājušajā vasarā pārstāvēji Latvijas U20 izlasi Ei-

19

“Uzskatu, ka liela loma tajā, ka iekļuvu izlasē, bija manai trenerei Evai, kura ticēja visas sezonas garumā, atbalstīja un sniedza padomus atlases procesa laikā. “

ropas čempionātā basketbolā sievietēm. Kā nokļuvi valstsvienības rindās un ko tev tas nozīmēja kā basketbolistei?

Jau nokļūšana kandidātu sarakstā man, īstenībā, nozīmēja ļoti daudz, jo tas vienmēr ir bijis mans sapnis un mērķis. Iekļūšana komandā starp 12 labākajām spēlētājām man likās kaut kas nereāls. Es uzskatu, ka tas ir novērtējums par daudziem treniņu gadiem, kad citas lietas tika pakārtotas un izpalika basketbola dēļ. Protams, nozīmīgākā bija iepriekšējā sezona, un šķiet, ka izdevās parādīt labu sniegumu, tāpēc tiku uzaicināta kandidātos. Tas bija kaut kas pilnīgi jauns, tā bija ļoti vērtīga pieredze, kā arī apziņa, ka varu cīnīties tādā līmenī. Uzskatu, ka liela loma tajā, ka iekļuvu izlasē, bija manai trenerei Evai, kura ticēja visas sezonas garumā, atbalstīja un sniedza padomus atlases procesa laikā.

Vai tas izmainīja tavu attieksmi attiecībā pret basketbolu un vai pēc čempionāta vēlies sasniegt kaut ko vairāk šajā sporta veidā?

Tas radīja vēl lielāku motivāciju trenēties un vēlmi pierādīt to, ko neizdevās izdarīt čempionātā, kā arī tas vēl vairāk apstiprināta to, ka basketbols ir tas, ar ko man patīk nodarboties, un viss ir iespējams, ja to ļoti vēlas. Ja viens sapnis un mērķis ir piepildīts, tad jāuzstāda nākošais, citādi nav jēgas neko darīt.

Kādi ir tavi sportiskie mērķi? Ļoti gribās izcīnīt uzvaras. Citām komandām jau esam parādījušas to, ka ar mums nav viegli tikt galā.

Vēl tikai jāsper viens neliels solītis, jo treniņu darbam ir jānāk atpakaļ. Individuāli gribētu spēlēt stabilāk tā, lai pēc spēles varētu teikt, ka labāk vairs nevarēju.

Vēl gribu aizsniegt groza stīpu!

20

Alise Bruzinska Dzimusi: 1997. gada 10. marts Sporta skola: Līdz U-15 Brocēnu sporta skola, pēc tam Saldus sporta skola Krekla Nr: 10 Pirmais treneris: Evija Šulce Līdzšinējais augstākais sasniegums sportā: Iekļūšana U20 izlasē Fakultāte, kurss, studiju programma: LU JF, Tiesību zinātne, 2. kurss Mīļākais ēdiens: Saldumi, bet grilētam lasim arī nav ne vainas Mīļākā dziesma: Lost frequencies - Reality un kāds no Dona gabaliem Iesauka: Ališuks, kā arī Saldus (par šo tiek saukts viss Saldus trio – es, Marta un Ilze) Lielākais elks: 78 gados gribētu būt tikpat kustīga kā mans opis

21

22

Juris Minajevs, SIA “Eko Projekts” valdes priekšsēdētājs: ‘’Sadarbību ar LU basketbola sistēmu sākām 2013. gadā, kad tā laika BS Rīga/Pārdaugava jauniešu komandas galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis, kurš paralēli bija arī pirmās komandas galvenais treneris, uzrunāja ar aicinājumu iesaistīties LBL 2. divīzijas komandas attīstībā. Prieks, ka togad viņam uzticējāmies, un jau nākamajā sezonā tas mums visiem atnesa bronzas medaļas!

Tās ir neaprakstāmi pozitīvas emocijas, kad tava sirds komanda cīnās un uzvar!

Novēlu LU basketbola sistēmai turpināt tādā pašā garā!”

23

Noderīgi

Ivara Ikstena 7 padomi veselīgākai ikdienai Laura Melne

Teju ikviens no studentiem vismaz reizi mūžā ir iedomājies, ka vajadzētu dzīvot veselīgāk, taču ar apņemšanos vien jau nepietiek, tas prasa laiku un zināšanas, tāpēc kādam tas patiešām izdodas, bet citam - rokas nolaižas jau pavisam drīz. Tam viegli atrast attaisnojumus, īpaši, ja mācības tiek apvienotas ar darbu, kas jau tā atņem lielu daļu brīvā laika un mēdz radīt nevajadzīgu stresu, īpaši jau sesijas laikā. Ikdienā mediju telpā un arī citur netrūkst dažādu padomu par šo tematu - gan kvalitatīvu un pierādītu, gan reizēm arī apšaubāmu. Tāpēc nolēmām uzrunāt. Latvijas Universitātes basketbola komandas fiziskās sagatavotības treneri un fizioterapeitu Ivaru Ikstenu, lai uzzinātu viņa ieteikumus studentiem veselīgāka dzīvesveida piekopšanai.

1

Svarīgas nav tikai fiziskās aktivitātes, bet arī veselība kopumā, tāpēc būtisks ir labs miegs.

Cena, ko maksājam par īstermiņa produktivitāti, ziedojot tam miegu, ir ilgtermiņa kreativitāte, inteliģence un spēja adaptēties situācijām.

2

Mācies lasīt sevi! Viss, ko tu apēd, tevī kaut ko maina.

Domā, kas ir tas, kas tev ilgi liek justies labi!

Pētījumos pierādīts, ka, lai gan liela espresso kafijas deva cilvēkam liek justies modrākam, dzirdes atmiņa un mācīšanās kvalitāte tam ir mazāka nekā cilvēkam pēc 15 minūšu diendusas.

3

Ikdienā esi fiziski aktīvs! Soli pa solim kļūstam aktīvāki!

Balstoties uz Slimību profilakses un kontroles centra veikto aptauju, tikai 13% Latvijas iedzīvotāju 2-3 reizes nedēļā veic fiziskus vingrinājumus vismaz 30 minūšu garumā. Savukārt 49% iedzīvotāju šādas fiziskās aktivitātes veic tikai dažas reizes gadā. Uzlabosim šo bēdīgo statistiku un kļūsim aktīvāki!

4

Nostiprini veselību veicinošus paradumus, tā var būt atslēga nākotnē!

Tā kā izturēšanās pret savu veselību un ikdienas paradumi studiju gados turpina veidoties, tieši šo posmu uzskata par izšķirošu tālākā cilvēka veselības veicināšanā un slimību profilaksē.

5

Pētījumos ir pierādīts, ka svarīgi ir, cik aktīvi ir tavi draugi un cilvēki tev apkārt, tāpēc neaizmirsti motivēt arī pārējos, jo tas agri vai vēlu palīdzēs arī tev!

Ir lieliski pavadīt brīvo laiku kopā ar draugiem un ģimeni, bet vēl lieliskāk - pavadīt to kopā aktīvi!

Esi kā piemērs sev apkārt esošajiem un kopā padariet ikdienu savai veselībai draudzīgāku!

6

Izmanto vairāk savu dzinējspēku, staigā, un organisms par tevi parūpēsies arī ikdienas darbos!

Medicīnas tēvs Hipokrats jau pirms gandrīz divarpus tūkstošiem gadu teicis, ka pastaiga ir cilvēka labākās zāles, un to nu apšaubīt nevienam pat nenāk prātā.

7

Pētījumos ir pierādīts, ka zināšanas par veselīgu dzīvesveidu nepadara cilvēku veselīgāku, svarīgāka par to ir motivācija, tāpēc novēlu jums vēlēties justies labi un būt veiksmīgiem savā dzīvē!

24

25

26

27

BK LU absolventi

Armands Ošiņš – basketbolists ar realizējamiem mērķiem jau no bērna kājas Agija Vehtere

Limbažnieks, kurš jau skolas laikā pārcēlās uz Rīgu, lai sevi pilnvērtīgi attīstītu kā individuālu spēlētāju un sasniegtu augstus rezultātus kopā ar cilvēkiem, kas viņu mērķtiecīgi vadījuši pareizajā basketbola virzienā. Armands Ošiņš Latvijas Universitātes basketbola komandā aizvadīja nepilnas četras sezonas, kurās ieguva milzu pieredzi, sportisko mērķtiecību un pats svarīgākais – paralēli profesionālā basketbola spēlēšanai, ieguva arī augstāko izglītību un ir viens no tiem, kurš, kaut basketbolu vairs nespēlē Latvijas Basketbola līgas 1. divīzijā, strādā profesijā, kurā, pateicoties Latvijas Universitātes basketbola (BK LU) sistēmas atbalstam, ieguva bakalaura diplomu. Par Armanda sasniegumiem basketbolā un ieguvumiem Latvijas Universitātē, lasi šajā intervijā.

Armands Ošiņš

Tu, būdams vēl mazs, izmēģināji kā ir spēlēt futbolu un trenēties vieglatlētikā, taču galu galā priekšroku devi basketbolam. Kāpēc tāda izvēle?

Futbolu izmēģināju, kad vēl biju pavisam mazs – man bija aptuveni 6 gadi. Katrā ziņā, tas bija pirms uzsāku mācības skolā jeb pirmajā klasē. To darīju tādēļ, ka, tik maziem bērniem kā es, tajā laikā tās bija vienīgās nodarbības un vienīgie treniņi Limbažos.

Vecāki mani aizveda uz dažiem treniņiem, bet to, kāpēc neturpināju ilgstoši trenēties futbolā, vairs neatceros. Vieglatlētikā es trenējos katru vasaru, pirms sākās jauniešu izlases. Brālis trenējās un nodarbojās ar vieglatlētiku, un vasarā, kad man nebija basketbola treniņi, viņš ņēma mani līdz pie sava trenera, kur

arī man tika sastādīta programma, lai trenētos un sagatavotos gaidāmajai basketbola sezonai. Nekad īsti nopietni neesmu uztvēris trenēšanos futbolā un vieglatlētikā trenējos tikai tāpēc, lai uzlabotu fizisko sagatavotību, tāpēc nekad dienas beigās man nebija jāizdara lēmums par labu kādam no sporta veidiem – basketbols bija primārā izvēle.

Vai atceries savus pirmos treniņus un to, kas tevi motivēja neapstāties?

Pirmos treniņus aizvadīju pie trenera Jāņa Skujas - viņš bija tas, kurš basketbolu septiņu un astoņu gadu veciem bērniem mācēja parādīt un pasniegt caur tādu prizmu, ka negribējās un nebija pat prātā 28

domas, ka varētu izlaist kādu no treniņiem. Viss basketbola process kopumā, ko aizvadījām, bija foršs.

Būdams vēl skolnieks, saņēmi piedāvājumu spēlēt un trenēties Rīgā. Kāpēc nolēmi pārcelties uz galvaspilsētu, kur izsisties Jaunatnes līgā ir sarežģītāk nekā mājās starp vietējiem basketbolistiem?

Tajā laikā Latvijā bija trīs divīzijas un Limbažu komanda spēlēja spēka ziņā vājākajā divīzijā. Tad arī sapratu, ka, ja gribu kaut ko sasniegt profesionālajā basketbolā kā individuāli labs spēlētājs, tad man ir jātiek vidē, kur ir lielāka konkurence starp spēlētājiem. Aizbraucu uz pirmo treniņu nometni pie BJSS “Rīdzene” komandas un sapratu, ka Rīgā, pavisam noteikti, viss notiek daudz nopietnāk.

Nenožēlo šo lēmumu?

Nenožēloju, jo domāju, ka paliekot un spēlējot basketbolu Limbažos, nebūtu varējis pārstāvēt un startēt vairākās Latvijas jaunatnes izlasēs, iepazīt daudz jaunu cilvēku, apceļot lielu daļu Eiropas un izaudzināt sev raksturu caur pus-profesionālu sportu.

Kā basketbols izmainīja tavu ikdienu?

Nevaru pateikt, kā basketbols izmainīja manu ikdienu, jo, kopš vien sevi atceros, tas vienmēr man ir bijis līdzās un esmu bijis tajā iekšā. Man vienkārši nav ar ko salīdzināt, jo vienmēr katru dienu ir bijuši treniņi, vienmēr treniņi ir bijuši jāsavieno ar skolu, vienmēr kaut kas ir bijis jāpakārto sportam.

Tu esi pārstāvējis Latviju Eiropas U16, U18 un U20 čempionātos basketbolā vīriešiem. U18 un U20 izlasēs esi spēlējis katrā pa divām reizēm – gan pie sava vecuma, gan gadu vecākiem jauniešiem.

Tātad kopā esi pārstāvējis jauniešu izlases piecas reizes. Spēcīgs saraksts. Kā nokļuvi mūsu valstsvienības rindās?

Man vienmēr ir bijuši vairāki dažādi mērķi. Pirmais mērķis bija tikt uz Rīgu un tur spēlēt basketbolu, tad nākamais, pašsaprotami, bija iekļūšana Latvijas U16 izlasē. Katru reizi liku pa drusciņai klāt, attīstījos, daudz vairāk trenējos un strādāju pie profesionālās attīstības, lai pēc iekļūšanas U16 izlasē izdotos arī tikt iekļautam starp Latvijas U18 izlases spēlētājiem.

To arī izdarīju un piepildīju savus sapņus, jo katra attiecīgā vecuma izlase bija mans sportiskais mērķis.

Neatkarīgi no tā, kādā līmenī vai izlasē spēlēju, vienmēr ir bijis gods un lepnums pārstāvēt savu Valstsvienību.

Ko ieguvi individuāli kā spēlētājs, trenējoties kopā ar augsta līmeņa Latvijas basketbolistiem?

Manuprāt, ir tā- jo meistarīgāki cilvēki tev ir apkārt, jo lielākas iespējas tev ir no viņiem kaut ko paņemt, iegūt un iemācīties, kā arī progresēt pašam kā spēlētājam.

29

Tu savu debiju LBL piedzīvoji jau pirms pievienojies BK LU sistēmai, mācoties 10. klasē, kad spēlēji BK “Ķeizarmežs” rindās. Pēc vidusskolas pievienojies un spēlēji basketbolu BA “Turība” komandā, taču uzsākt studijas neizvēlējies tieši tur. Kāpēc izvēlējies studēt un spēlēt profesionālo basketbolu tieši Latvijas Universitātē?

Man vidusskolā ļoti patika matemātika, pirmajā gadā izvēlējos mācīties biznesu un mārketingu. Jau pirmajos mēnešos sapratu, ka esmu izdarījis ļoti nepareizu izvēli attiecībā uz mācībām, tādēļ izstājos un spēlēju basketbolu Turībā. Pēc tam man bija plāns iestāties Rīgas Tehniskajā universitātē un turpināt spēlēt basketbolu BA “Turība” komandā, bet beigās izdarīju lēmumu par labu Latvijas Universitātei, jo tur man nebūtu jāuztraucas par apmaksātām mācībām, kā arī tur spēlēja un studēja mans vidusskolas sola biedrs Harijs Rubenis, kas ieradās pie manis un pastāstīja BK LU sistēmas vīziju un mērķus, kam es arī noticēju un piekritu spēlēt Latvijas Universitātē.

Iestājies un arī absolvēji LU Datorikas fakultāti. Kāpēc tāda izvēle?

Bija jāizdara izvēle starp fizmatiem un Datorikas fakultāti. Izvēlējos Datorzinātnes, jo dzīvojam tehnoloģiju laikmetā un šai specialitātei ir ļoti liels potenciāls.

2014. gadā tiki iekļauts Aldaris LBL “Zvaigžņu spēles” LBL latviešu izlasē – tātad tiki atzīts par vienu no labākajiem tās sezonas spēlētājiem. Kam jāpateicas par tavu profesionālo izaugsmi?

Nevaru izcelt kādu vienu konkrētu personu. Uzskatu, ka jāpateicas visiem, kas bija iesaistīti manis trenēšanā un bija man apkārt manā basketbola ceļojumā.

būs jautri atcerēties un pasmieties par to visu, kam izgājām cauri tajā sezonā.

Kas tevi motivēja apvienot mācības ar treniņiem?

Tam nebija vajadzīga motivācija – diploms par iegūtu augstāko izglītību bija man tikpat obligāts un svarīgs kā sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas absolvēšana.

BK LU sistēmā aizvadīji nepilnas 4 sezonas. Kādi ir tavi iespaidi par pavadīto laiku šeit?

Uzskatu, ka tas ir patiešām liels ieguldījums jauniešos, piedāvājot spēlēt basketbolu profesionālā līmenī un studēt labā augstskolā par brīvu, kā arī dažos izņēmuma gadījumos saņemt vēl stipendiju. Šis projekts palīdz jaunajiem basketbolistiem attīstīties ne tikai no sportiskā viedokļa, bet arī izglītot sevi, jo sportu var atņemt smaga trauma, bet izglītību un to, kas tev ir ielikts galvā vairāku gadu laikā, neatņems tev neviens. Manā gadījumā esmu priecīgs un ļoti pateicīgs, ka esmu izmācījies paralēli darot to, ko esmu darījis visu savu dzīvi - spēlējis basketbolu. Tā kā šobrīd vairs profesionāli augstākajā līmenī Latvijā basketbolu nespēlēju, varu pilnvērtīgi darboties jomā, kurā esmu ieguvis augstāko izglītību.

Ko visvairāk ieguvi no šīs sistēmas?

Protams, pirmais, ko varu minēt, ir augstākā izglītība. Taču, bez izglītības esmu arī ieguvis atmiņas un daudz jautru brīžu, ko esmu pavadījis ar pārējiem komandas biedriem. Domāju, ka sezonu, kurā izslēgšanas spēlēs izcīnījām 4. vietu, vēl pēc 20 gadiem

30

“Izdarīju lēmumu par labu Latvijas Universitātei, jo tur man nebūtu jāuztraucas par apmaksātām mācībām, kā arī tur spēlēja un studēja mans vidusskolas sola biedrs Harijs Rubenis, kas ieradās pie manis un pastāstīja BK LU sistēmas vīziju un mērķus, kam es arī noticēju“ Vēl pirms augstskolas absolvēšanas pievienojies “Barons/LDz” komandai, taču drīz pēc tam tava profesionālā basketbolista karjera beidzās. Kāpēc tā?

Viss apstājās pie finansēm - ar iegūto izglītību un savu darbu spēju nopelnīt vairāk, nekā spēlējot basketbolu.

Reiz intervijā teici, ka tevi aizrauj jaunākās tehnoloģijas un to attīstība. Ar ko tu nodarbojies šobrīd?

Jau kādu laiku strādāju “Swedbank” kā WEB izstrādātājs - esmu tieši tajā nozarē, kurā esmu ieguvis bakalaura diplomu.

Armands Ošiņš Dzimis: 1991. gada 17. augustā Pozīcija: Aizsargs Krekla numurs: 22 Dzimtā pilsēta: Limbaži Iesauka: Ošs Bērnībā gribēja kļūt par: Basketbolistu Mīļākais ēdiens: Pica Pirmais treneris: Jānis Skuja Sporta skola: OC Limbaži

31

Vai ikdienā nepietrūkst basketbols – viss treniņu process un regulārās spēles?

Nepietrūkst, jo esmu atgriezies tur, kur sākās mans basketbola ceļš - tas ir Limbažos. Pārstāvu Limbažu komandu Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijā jau trešo sezonu. Arī pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas un aiziešanas no komandas, neesmu nekad apstājies trenēties - sports ir mana lielā dzīves sastāvdaļa un nevaru sevi un savu dzīvi bez tā nemaz iedomāties.

Kādi ir tavi personīgie mērķi?

Mani mazie mērķi ir uzvarēt ar savu šī brīža komandu “OC Limbaži” LBL 2. divīzijā, tad ar komandu tikt LBL 1. divīzijā un uzvarēt arī šo čempionātu - tad mani sportiskie mērķi būtu izpildīti. Lielie mērķi ir realizēt sevi līdz maksimumam vidē, kurā es esmu attiecīgajā brīdī!

AR BENU TAVA ĢIMENE IR ZEM DROŠA SPĀRNA! BENU lojalitātes kartes programma ar progresīvu uzkrājuma sistēmu.

Lojalitātes ka ww w.benu.lv

uzzini vairāk www.benu.lv 32

rte

Anete Rožkalna, “BENU Aptieka” direktore : “Spēja apvienot augstus sasniegumus basketbolā ar izglītību tā, lai varētu lepoties ar sasniegto gan vienā, gan otrā, iedvesmo BENU Aptiekas būt ne tikai Latvijas Universitātes basketbolistu līdzjutējiem, bet arī sponsoriem. LU basketbolisti ar savu neatlaidību un gribasspēku atkal un atkal ir spējuši apliecināt, ka tos nebiedē atbildība ne komandas biedru, ne fanu priekšā. Pierādījums tam ir sasniegumi, ne tikai spēlējot pret pašmāju komandām, bet arī dalība Pasaules Universiādē, kur LU basketbolisti, būdami Latvijas studentu izlases sastāvā, pērn izcīnīja bronzas medaļas. BENU Aptiekas vēl LU basketbolistiem degsmi un spēku nepadoties arī turpmāk.”

33

Studentu basketbola treniņi

Lieliska iespēja un viens mērķis: gūt prieku no basketbola spēles Agija Vehtere

Runā, ka ir vajadzīga apņēmība un vēlme apgūt ko jaunu, lai iemācītos spēlēt basketbolu vai nodarbotos ar citu sporta veidu. Šo apņēmību noturēt vieglāk būs tad, ja basketbolu apgūsi nevis pašmācības ceļā, bet gan pie trenera. Ikvienam Latvijas Universitātes studentam ir dota iespēja piedalīties LU Sporta centra (LU SC) organizētajos gan basketbola, gan citu sporta veida treniņos, un tajos iepriekšējā pieredze konkrētajā sporta veidā nav obligāta.

Sākumā gan vēlams aprunāties ar treneri, pastāstot viņam, kādi ir tavi mērķi, sapņi un vīzijas saistībā ar basketbolu, kā arī uzklausīt to, kā viņš redz jūsu sadarbību, lai nerastos lieki pārpratumi. Laba trenera izvēle basketbolā ir ļoti svarīga – to vieglāk spēlēt, ja pamati apgūti pareizi. Ja basketbola tehnika jau pirmsākumos nav pareizi apgūta, pēc tam var būt visai grūti to mainīt.

Ir jānosaka divi mērķi: stratēģiskais mērķis un taktiskais mērķis. Stratēģiskais nosaka, uz ko jūs tiecaties, bet parasti tam nav precīzu parametru, savukārt taktiskajam mērķim ir jāatbild uz diviem jautājumiem: kad un cik? LU basketbola treniņos ik gadu liela daļa studentu spēj rast atbildes uz abiem jautājumiem, jo kopā ar pieredzējušiem spēlētājiem un treneriem viņi rod gan izpratni, gan sapratni par to, ko īsti no katra individuāli treneris sagaida tre-

niņos un laukumā, un ko, patiesībā, katrs students pats vēlas sasniegt attiecīgajā sporta veidā un kura ir robeža, kuru drīkst vai nedrīkst pārkāpt.

Sezonas laikā pieaugot apmeklēto nodarbību skaitam, treneris atbilstoši pakāpeniski palielina slodzi, attīsta studentu apgūtās iemaņas un uzlabo viņu fizisko sagatavotību kādam konkrētam mērķim.

LU basketbola treniņi paredzēti studentiem, kas vēlas uzlabot savu vispārējo fizisko sagatavotību, apgūt dažādu bumbu spēļu pamatus, vairāk pievēršot uzmanību basketbola spēles elementiem. Laika gaitā basketbols ir attīstījies, ietverot sevī pazīstamus mešanas, piespēlēšanas un driblēšanas paņēmienus, kā arī spēlētāju pozīcijas laukumā, uzbrukuma un aizsardzības stratēģijas.

34

Edgars Leja, kurš vada LU studentu basketbola treniņus un iepriekš bijis BK LU komandas spēlētājs, stāsta: “Treniņi notiek divas reizes nedēļā un tos var apmeklēt jebkurš Latvijas Universitātes students.

Tos vadu divās valodās, jo pie manis ierodas arī studenti no Erasmus programmas. Treniņos lielākais uzsvars tiek likts uz basketbola tehniku, pareiza dribla un metienu precizitātes noslīpēšanu. Ir cilvēki, kas iepriekš nav nodarbojušies ar šo sporta veidu, tāpēc attīstīta tiek tieši dribla tehnika - ar vienu vai divām basketbola bumbām, kā arī izmantojot tenisa bumbiņas. Pārsvarā izmantoju vingrinājumus- konusa apspēlēšanu ar vienkāršākiem dribliem un beidzot ar sarežģītākām dribla kombinācijām. Tad seko metiens pa grozu vai tiek izspēlētas pick and roll situācijas.

Tos, kuriem neizdodas “ar pirmo” vai sanāk sliktāk kā citiem, mācu atsevišķi. Ir arī tādi šo treniņu apmeklētāji, kuriem nākas iemācīt pareizi izpildīt divsoli, kas ir visu pamatu pamats. Vislielākā uzmanība tiek pievērsta driblam un māņkustībām, kas ir saistītas ar kāju darbību, jo, ja tās ir labā līmenī, tad spēlētājs jūtas drošāk laukumā un vairāk kontrolē situācijas, kad bumba nonāk pie viņa. Individuālās tehnikas mācīšana un pilnveidošana ilgst aptuveni pusotru stundu, atlikušajā laikā mēs spēlējam basketbolu vai strītbolu, kura laikā varu iemācīt arī kustēšanos bez bumbas, pozīcijas izvēli un aizsardzības pamatus, kā arī to, kurā brīdī nepieciešams palīdzēt un kurā brīdī ir jāmainās ar sedzamajiem.”

35

Treneris Edgars Leja

Atgādinām, ka treniņi notiek otrdienās un ceturtdienās no plkst. 15:00 – 17:00. Treniņu norises vieta – Veselības centrs 4, Sporta zāle (Grebenščikova iela 1), un tajos var piedalīties jebkurš LU students, neatkarīgi no meistarības pakāpes.

36

Kārlis Sīlis, SIA “Ottensten Latvia” valdes loceklis: “Tā kā mums ir jaudīgi stiprināšanas risinājumi, tad novēlu komandai rādīt jaudīgu basketbolu!”

37

Par mums

Brīvprātīgie palīgi: neatņemama LU basketbola sistēmas daļa Elīna Červinska

Brīvprātīgais darbs visā pasaulē ir augsti atzīts un palīdz ne tikai realizēt visdažādākos projektus, bet arī sniedz papildus pieredzi daudzveidīgās sfērās pašiem brīvprātīgajiem. Arī mūsu basketbola kluba sistēmā vienmēr bijusi vieta brīvprātīgajiem, kuri, darbojoties mūsu komandā, var precīzāk izprast kāda ir organizatorisko darbu iekšiene. Šajā rakstā intervija ar vienu no mūsu komandas brīvprātīgajām meitenēm - Madaru Eglīti, kura ir arī Latvijas Universitātes Sabiedrības vadības studiju programmas maģistra studente.

Pastāsti, kādēļ izvēlējies kļūt par brīvprātīgo tieši BK LU? Izvēle kļūt par brīvprātīgo bija neplānota. 2017. gada vasaras vidū, kad aplūkoju Latvijas Universitātes piedāvātās studiju programmas, pavisam nejaušu aplūkoju arī sadaļu par Latvijas Universitātes basketbola klubu, un tad arī ieraudzīju brīvprātīgā darba sadaļu. Iepazinos ar sniegto informāciju, kā saka, “izgulēju nakti ar šo domu”, un jau nākamajā dienā uzrakstīju e-pastu ar vēlmi pieteikties. Galvenie iemesli, kādēļ vēlējos pieteikties bija, pirmkārt, basketbols ir man “tuvs” sporta veids, pati esmu spēlējusi savā dzimtā pilsētā Valmierā, un teikšu tā – nevaru tā vienkārši šo sporta veidu pamest. Ja pirms pārvākšanās uz Rīgu, izvēlējos vairs neturpināt spēlēt profesionāli basketbolu, jo bija cits mērķis, tad pēc gadiem jau sāku to mazliet nožēlot. Protams, izvēle bija izdarīta, un “izsmelto ūdeni vairs nesasmelsi”, bet nejauši Latvijas Universitātes mājas lapā uzietā basketbola kluba sadaļa man likās kā zīme, ka laiks citā veidā atgriezties un būt saistītai ar šo sporta veidu. Noteikti nenožēloju, ka pieteicos kā brīvprātīgā,

jo noteikti vēlos arī nākotni saistīt ar šo sporta viedu, tādēļ, iepazīstoties ar pieejamo informāciju par brīvprātīgo darbu un to, ko klubs var piedāvāt, zināju, ka iegūšu labu pieredzi saistībā ar organizatorisko darbu, jaunus kontaktus un daudz ko citu, kas noderēs nākotnē.

Vai pirms tam esi strādājusi kā brīvprātīgā arī citās organizācijās vai projektos?

Neesmu iepriekš bijusi saistīta ar šāda veida darbu, šī man ir pirmā darba pieredze kā brīvprātīgajai. Tādēļ no sākuma arī biju nedaudz nepārliecināta, vai tiešām vēlos kam tādam piekrist. Pēc pirmās tikšanās ar kluba pārstāvjiem, kur ieguvu plašāku ieskatu par brīvprātīgo darbu, sapratu, ka neko jau nezaudēšu piekrītot, tikai un vienīgi iegūšu pieredzi un pozitīvas emocijas.

Kādi ir tavi pienākumi BK LU komandā?

Izvēlēties kļūt par brīvprātīgo basketbola klubā bija viens solis, bet nākamais solis bija jāizdomā, ko tad no savas puses es varu piedāvāt klubam, kas mani 38

“Pēc pirmās tikšanās reizes un spēles ievēroju, ka šeit viens otram uzticās, pieņem un uzklausa idejas, un galvenais - darbojas kā viena komanda.“ visvairāk uzrunā, kādā sfērā es vēlos pilnveidot savas prasmes. Basketbola klubs piedāvā ļoti daudz virzienus, kur pilnveidot savas prasmes, bet mani uzrunāja tieši organizatoriskā darba puse. Iepazīstinot sevi kluba pārstāvjiem, minēju, ka esmu ieinteresēta pilnveidot tieši jauniešu interesi par aktīvu, sportisku dzīves veidu. Lai gan tagad notiek dažādi projekti, kas vērsti tieši uz jauniešiem un aktīvu dzīves veidu, tomēr liekās, ka Latvijā nenotiek tik pilnvērtīgi, kā tas būtu nepieciešams, lai jauniešu ikdienā biežāk parādītos aktīvas, sportiskas nodarbes un uzlabotos jauniešu veselības stāvoklis. Kā izrādījās, pagājušā sezonā, basketbola klubs bija uzsācis jaunu projektu “ Ar klasi uz basketbolu”. Tad arī šajā sezonā šis projekts ir uzticēts man. Man šī ideja ļoti patika, manuprāt, tas ir labs sākums, no vienas puses, parādīt skolu vecuma jauniešiem aktīva, sportiska dzīves veida nozīmi, no otras puses, parādīt, ka BK LU spēj “izaudzināt” spējīgus basketbolistus, un ir iespēja apvienot studijas paralēli profesionāli spēlēt basketbolu, protams, to var attiecināt arī uz citiem sporta veidiem, ko piedāvā Latvijas Universitāte. Bet galvenais mans mērķis ar šo projekta palīdzību ir vērsts uz skolotāju un skolēnu uzmanību, uz aktīva dzīves veida ieviešanas nozīmi savā ikdienā. Piemēram, BK “LU” spēli pirmajā sezonā, apmeklēja klase no 41. vidusskolas, bija prieks vērot, cik skolēni ir ieinteresēti skatīties gan spēli, gan iepazīties ar spēlētājiem. Aprunājoties ar skolotājiem, pierādās arī tas, ka skolēniem vien redzot spēlētājus uz laukuma, parādās arī vēlme un ieinteresētība gan pret basketbolu, gan sportu kā ikdienas sastāvdaļu.

Piektkārt, novērtēju kluba vērtības, un, jo īpaši to, kas vērsta uz spēju attīstīt un sniegt atbalstu jauniešiem kļūt par profesionāļiem savā sfērā, tas attiecināms gan uz spēlētājiem, gan arī uz organizatoriskās komandas daļas pārstāvjiem. Sestkārt, BK LU spēja konkurēt ar Latvijas lielākajiem basketbola klubiem, piemēram, skatoties no spēļu organizatoriskās puses. Tā kā bieži vien apmeklēju dažādu klubu basketbola spēles, tad varu salīdzināt no skatītāja viedokļa kā tās tiek organizētas. Manuprāt, ļoti svarīgi, lai spēle ir aizraujoša ne tikai laukumā, bet arī, lai aktivitāte ir vērsta pret skatītāju tribīnēm. Salīdzinot citu Latvijas basketbola klubu piedāvātās aktivitātes spēles starplaikos ar BK LU organizētajām aktivitātēm, tad varu teikt, ka citiem klubiem ir kur sevi vēl pilnveidot. To pierāda arī fakts, kādēļ BK LU mājas spēles apmeklē vairāk un vairāk skatītāji un līdzjutēji.

Kādi ir tavi ieteikumi citiem studentiem, kuri apsver iespēju iesaistīties brīvprātīgajā darbā?

Mans ieteikums būtu nebaidīties un riskēt! Pieredze un iespēja pilnveidot savas prasmes, kā arī pierādīt sevi darbojoties kā brīvprātīgajam, atalgosies. Darba tirgū brīvprātīgā darba pieredze tiks novērtēta.

Kas Tev vislabāk patīk darbā?

Pirmkārt, komandas biedri. Pēc pirmās tikšanās reizes un spēles, ievēroju, ka šeit viens otram uzticas, pieņem un uzklausa idejas, un galvenais - darbojas kā viena komanda. Otrkārt, uzreiz ievēroju, ka komandā darbojas daudz jauniešu, prieks redzēt, ka klubs uzticas jauniešiem arī bez lielas vai vispār bez darba pieredzes. Treškārt, pildot savus brīvprātīgā darba pienākumus, es pilnveidoju savas prasmes un iemaņas. Ceturtkārt, lai gan kā brīvprātīgā strādāju tikai vienu sezonu, tomēr jau esmu iepazinusies ar vairākām spilgtām personībām, kuri jau gan ilgāku gadus darbojas klubā, gan - tāpat kā es - neilgu brīdi.

Madara Eglīte

39

Darbs ar jaunajiem talantiem

BK LU Attīstības nometne: darbs ar jaunajiem talantiem Kārlis Dārznieks

Gadu mijā Latvijas Universitātes basketbolam jau par tradīciju kļuvis kāds ļoti zīmīgs un sociāls projekts - “BK LU Attīstības nometne”. Tā šajā ziemā risinājās jau trešo gadu un šoreiz rīkotāju rindas tai papildināja “Prime Athlete Management”. Šogad nometnē LU basketbola sistēmas un īpaši uzaicinātu treneru pavadībā darbojās 28 perspektīvi Latvijas jaunie basketbolisti vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Šī ir vienīgā attīstības nometne starpsezonā un tās norisi nemainīgi atbalsta Latvijas Basketbola savienība.

Divu dienu nometnes programma Elektrum Olimpiskajā centrā veidojās no 4 intensīviem treniņiem un 3 informatīvi izglītojošām lekcijām par jaunajiem sportistiem vitāli svarīgām lietām. Plašu priekštatu par veselīgu uzturu un profesionāla sportista dienas režīmu sniedza LU basketbola fiziskās sagatavotības treneris un fizioterapeits Ivars Ikstens, savukārt par basketbola karjeras attīstības iespējām dalījās basketbola aģents Raivis Ušackis un LU sporta centra direktors Uģis Bisenieks. Viena no saturiski interesi raisošākajām diskusijām izvērtās ar Latvijas nacionālās basketbola izlases spēlētāju Žani Peineru, kurš stāstīja par savu basketbola karjeras attīstības ceļu, izceļot LU basketbola sistēmas milzīgo lomu pašā sākuma posmā.

Ne mazāk daudzpusīga treniņu programma jaunajiem spēlētājiem tika nodrošināta arī basketbola zālē. Nometnes galvenā trenera Edija Šlesera vadībā tika īpaši izveidota intensīvu treniņu programma, kurā ar spēlētājiem darbojās LU sistēmas treneri Guntis Endzels, Ivars Ikstens, Agris Sarkans un Sintija

Priede, kā arī sportistiem bija iespēja darboties viena no Latvijas labākajiem treneriem Kārļa Muižnieka vadībā. Tāpat treniņprocesā basketbola zālē ar jaunajiem spēlētājiem darbojās Žanis Peiners.

40

Kopumā šogad nometnē piedalījās 28 spēlētāji no 13 sporta skolām, tai skaitā LU basketbola sistēmas komandas ‘’LU/BS Rīga”spēlētāji. Zīmīgi, ka aicināto spēlētāju vidū nav tādi, kas “BK LU Attīstības nometnē” būtu piedalījušies iepriekš, līdz ar to iespējami plašākam jauno sportistu lokam sniedzot iespēju gūt vērtīgo pieredzi un zināšanas sekmīgākai attīstībai.

Latvijas Universitātes basketbola sistēma saka lielu paldies nometnes atbalstītājiem. Šogad tās norises organizēšanā līdzdarbojās “Prime Athlete Management”, kā arī atbalstu sniedza Latvijas Basketbola savienība. Kā nometnes tehniskais partneris jau otro gadu darbojās vadošais sporta preču veikals “Sportland”, sarūpējot nometnes dalībniekiem vienotas treniņformas. Nometni atbalstīja arī Venden un Smiltenes piens.

41

42

JaunÄ NIKE NBA kolekcija pieejama veikalos t/p Alfa, t/c Spice un t/c Domina 43

Zvaigžņu spēle

Mūsējais atkal spīd starp zvaigznēm: “Zvaigžņu spēles” jaunās vēsmas Agija Vehtere

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē arī basketbolā, tāpat kā citos sporta veidos, reizi gadā vienkopus pulcējas valsts stiprākie un talantīgākie sportisti un to atbalstītāji, lai plašākā mērogā pierādītu savas prasmes individuālajās disciplīnās un vērotu, kā sadraudzības spēlē, ierastajā “5 pret 5” basketbola formātā, par uzvaru cīnās labākie no labākajiem. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē arī basketbolā, tāpat kā citos sporta veidos, reizi gadā vienkopus pulcējas valsts stiprākie un talantīgākie sportisti un to atbalstītāji, lai plašākā mērogā pierādītu savas prasmes individuālajās disciplīnās un vērotu, kā sadraudzības spēlē, ierastajā “5 pret 5” basketbola formātā, par uzvaru cīnās labākie no labākajiem.

OlyBet Latvijas Basketbola līgas un Alexela Igaunijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle

Pārmaiņas notiek it visur – arī basketbols, tā tradīcijas un pasākumi nav izņēmums. Pirmā Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle tika aizvadīta 1993. gadā - 25 gadu garumā tai ir bijuši vairāki formāti un, gadiem ejot, paralēli ierastajai līgas labāko spēlētāju izlašu savstarpējajai spēlei, norisinājušies arī dažādi konkursi un sacensības. Šī gada 16. februārī tika pārrakstīta vēsture – Igaunijas galvaspilsētā Tallinā norisinājās apvienotā OlyBet Latvijas Basketbola līgas un Alexela Igaunijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle, kurā mūsu basketbolisti uzvarēja mājiniekus ar rezultātu 127:126 un kļuva par pirmajiem Alexela KML – OlyBet LBL Zvaigžņu spēles čempioniem.

Starp OlyBet LBL komandas basketbolistiem bija arī mūsu BK LU sistēmas spēlētājs Linards Jaunzems, kurš simboliskajā izlasē tika iekļauts pateicoties teicamajam sniegumam regulārajā sezonā: “Par iekļūšanu Zvaigžņu spēles komandā varu teikt tikai to, ka man tas bija pārsteigums – nebiju ne gaidījis, ne domājis par to, bet treneri mani izvēlējās. Bija, patiešām, liels prieks, ka mani iekļāva komandā, jo ir patīkami, ja kāds novērtē to, ko es daru! Tas bija ļoti pozitīvs pasākums – visi priecājās un no sirds to izbaudīja. Man tā bija jauna pieredze, tāpēc centos paņemt tik, cik vien varēju un izbaudīju katru minūti, ko pavadīju laukumā.”

44

Lielākais pārsteigums skatītājiem un, pavisam noteikti, arī pašiem spēlētājiem, bija mūsu BK LU komandas spēlētāja Ričarda Pinnes izcilais sniegums Nordica “slam dunk” konkursā – bijušais LU basketbola sistēmas spēlētājs Kristaps Dārgais nepārvarēja priekšsacīkšu kārtu, un finālā, dankojot pāri Linardam Jaunzemam, Ričards triumfēja, pārspējot Ivaru Rihardu Žvīguru un aiz sevis atstājot arī igauņu dankerus.

Par motivāciju uzvarēt un būt labākajam, Ričards stāsta: “Iespēju piedalīties slam dunk konkursā man piedāvāja Kārlis Dārznieks – gan viņš, gan komandas biedri un draugi teica, ka ir jābrauc, jāpiedalās un jāpārstāv komanda, kaut arī sen neko nebiju dankojis.

Mani ļoti atbalstīja mans draugs Rendijs, tāpēc galu galā arī izlēmu piedalīties. Ja jau braucu tik tālu, tad zināju, ka tikšu finālā, bet to, ka es uzvarēšu – par to biju patīkami pārsteigts. Izgāju laukumā – bija gaismas, pilnas tribīnes un adrenalīns, tāpēc izdevās viss kā plānots. Paldies visiem sveicējiem, faniem un tuvākajiem draugiem, kas Igaunijā bija kopā ar mani!”

“Par Ričardu esmu sajūsmā – viņš ir malacis, jo spēja iedankot ne tos vieglākos dankus, un ar lielu pārliecību sasniedza to, uz ko gāja. Ceru, ka nākamgad viņš izdarīs to pašu un vēl vairāk! Biju diezgan nobijies, kad viņš gatavojās lēkt man pāri – Ričards teica, lai stāvu stingri, bet nesapratu, kā lai to izdaru.

Domāju par to, ka viņš nepārlēks un abi būsim gar zemi, bet, kad viņš pārlēca un iedankoja – sajūtas bija fantastiskas,” tā par savu komandas biedru sacīja Linards Jaunzems.

Jāpiebilst, ka, gan Kristaps Dārgais, kurš ir pieckārtējs OlyBet Zvaigžņu spēles slam dunk konkursa uzvarētājs un viens no pasaules labākajiem dankeriem, gan Ričards Pinne, kurš savulaik izcīnījis uzvaru Jaunatnes līgas danku konkursā un tika atzīts par labāko dankeri arī šajā Igaunijas – Latvijas apvienotajā Zvaigžņu spēlē, savu profesionālā basketbola karjeru uzsākuši tieši LU basketbola sistēmā.

Linards Jaunzems ‘’Zvaigžņu spēlē” Latvijas zvaigžņu sastāvā

Linards Jaunzems

Lidojošais Ričards Pinne

Ričards Pinne triumfē “Slum-dunk” konkursā

45

BK LU fani

Fani bez attaisnojumiem – mūsu 6. spēlētājs Elīna Červinska, Agija Vehtere

Apkārtējo atbalsts jebkurā jomā ir daļa no panākumiem. Sportā tā esamība var būt pat izšķirošais faktors starp uzvaru vai zaudējumu, tādēļ mūsu basketbola klubs var lepoties ar uzticamiem faniem, kuri katrā spēlē sniedz morālu atbalstu mūsu sportistiem. Līdzīgi kā universitātē, kur katru gadu jau esošajiem studentiem pievienojas jaunie pirmkursnieki un daļa studentu universitāti absolvē, arī BK „Latvijas Universitāte” fanu klubs ik sezonu ir citādākā sastāvā. Svarīgi gan piebilst, ka, neskatoties uz fanu pulka sastāva izmaiņām, tajā ir vairāki studenti, kuri jau gadu no gada apmeklē savas universitātes komandas spēles arī pēc augstskolas absolvēšanas.

Par šīs sezonas fanu klubu un diviem spilgtākajiem tā dalībniekiem varēsiet lasīt šajā rakstā.

Nav noslēpums, ka BK „Latvijas Universitāte” LBL 1. divīzijas komandas sastāvā ir tikai mūsu augstskolas studenti, absolventi vai vidusskolēni. Līdzīgi arī fanu klubs sastāv no Latvijas Universitātes esošajiem vai bijušajiem studentiem, kuri jūt vēlmi atbalstīt savus studiju biedrus un draugus. Cilvēki, kuri katrā spēlē atbalsta mūsu komandu, ir liela daļa no gūtajām uzvarām un kopējās augstskolas basketbola struktūrvienības sasniegumiem. LU studējošie 13 tūkstoši jauniešu neviltoti ir apskaužama pievienotā vērtība mūsu basketbola klubam, jo ik sezonu fanu sektorā redzamas jaunas sejas.

Fanu klubs komandu atbalsta ne tikai mājas spēlēs, bet organizē arī kopīgus braucienus uz mūsu komandas izbraukuma spēlēm. Šosezon fani kopā ar komandu viesojušies Valmierā un Ogrē. Šāda veida pasākumi ne tikai vieno fanus un darbojas kā lieliska iespēja izjust atbalstīšanas burvību tiem studentiem,

kuri pirms tam to vēl nav darījuši, bet arī palīdz komandai justies kā mājās. Mūsu fanu klubs atbalsta augstskolas komandas arī citos Latvijas Universitātes pārstāvētajos sporta veidos, piemēram, futbolā, kur augstskola jau septīto sezonu startē Latvijas virslīgā un florbolā, kur mūsējie spēlē Latvijas 1. līgā.

Starp mūsu faniem ir divi cilvēki, kuri organizē fanu kluba aktivitātes – Agija Vehtere un Gints Jankovskis. Lai gan Agijai šī ir jau piektā sezona un Gintam – vien pirmā, abi kluba biedri savas fanu gaitas Latvijas Universitātes sastāvā uzsāka kā pirmā kursa studenti mūsu augstskolā. Agija BK LU sistēmā ir izbraukumu un fanu sastāva organizētāja, taču Gintu spēlēs vienmēr varam redzēt pie bungām. Turpinājumā, saruna ar abiem fanu kluba biedriem.

Kā jūs nonācāt līdz BK LU fanu klubam?

A: Tas bija tikai likumsakarīgi, ka, tiklīdz kā uzsāku 46

studijas Latvijas Universitātē, sāku interesēties par to, kādā līmenī mūsu augstskolā tiek spēlēts un attīstīts basketbols. Tajā laikā arī aktīvi norisinājās konkurss “Fakultātes basketbola tribīnēs” un tā sākās mans ceļš LU basketbola sistēmā.

G: Tā kā esmu aktīvs sporta fans jebkurā sporta veidā ar Latvijas sportistu līdzdalību un zināju, ka LU komanda ir pārstāvēta LBL, vēlējos palīdzēt arī mūsu puišiem.

Kādi bija jūsu iespaidi pēc pirmās apmeklētās BK LU spēles?

A: Īsti neatceros, jo tas bija pārāk sen. Visticamāk, ka iespaidi bija tikai tie pozitīvākie, jo fakultāšu konkursa dēļ basketbola spēļu kvalitāte tika pacelta jaunā līmenī.

G: Man pēc pirmās spēles radās iespaids, ka mūsu komandā spēlē studenti, kuri nedod nevienu brīvu laukuma centimetru pretiniekiem, lai arī ir jaunāki un, iespējams, nepieredzējušāki, bet, neskatoties uz to, ar visiem nagiem cīnās par uzvaru.

Kādas rakstura īpašības, jūsuprāt, nepieciešamas faniem?

A: Galvenokārt pacietība, jo ne vienmēr tiek uzvarēta katra spēle, ko, patiesībā, fani gaida visvairāk.

Arī bez ticības savai komandai nebūsi īsts fans, jo ne velti mēdz sacīt - kopā priekos un bēdās. Tam visam vēl klāt - spītība un gribasspēks nepadoties pie pirmās neveiksmes. Laikam arī tāpēc esmu vēl šeit!

G: Domāju, ka faniem ir nepieciešams būt lojāliem pret savu komandu, lai arī komandai ietu slikti, ir jāatbalsta līdz galam un nedrīkst taupīties uz “nākamo reizi”. Esmu iedibinājis teicienu savā lokā - vai nu fano līdz galam un ar 100% atdevi, vai nefano vispār.

Kādas spēles jūs vēl apmeklējat?

A: Bieži apmeklēju citas LBL spēles, lai saprastu un izzinātu pretinieku komandas stiprās un vājās puses, iepazītu spēlētājus un prognozētu, kas sagaida mūsu puišus, kad nāksies stāties pretī kādai no šīm komandām. Zināšanas par konkrēto sporta veidu, koman47

dām un pretiniekiem nekrīt no zila gaisa.

G: Apmeklēju visus iespējamos sporta pasākumus Rīgā un ārpus tās, atbalstot savu komandu un izlasi.

Vislabāk man patīk iet uz TTT Rīga basketbola spēlēm, Dinamo Rīga hokeja spēlēm, kā arī Rīga FC futbola spēlēm.

Ar ko BK LU fanu klubs jūsu skatījumā atšķiras no citiem?

A: LU basketbola sistēma pati par sevi atšķiras no citām komandām un klubiem ar to, ka mūsu spēlētāji ir studenti, kuri līdz šim nav spēlējuši profesionālo basketbolu - tā ir kā starta platforma, līdz ar to arī katru sezonu notiek regulāras komandas sastāva izmaiņas. Mēs - BK LU fanu klubs - atšķiramies ar to, ka gadu no gada atbalstām gan vecos un jau zināmos spēlētājus, gan iepazīstam un atbalstām arī jaunos, kas komandai pievienojušies tikai tagad. Mēs nevaram teikt, ka mūsu mīļākais spēlētājs ir tas un tas, jo viņš ir labs “snaiperis” vai gadiem ir bijis komandas līderis. Mēs apzināmies komandas mērķus un tos arī atbalstām neatkarīgi no sasniegtā rezultāta.

G: Mēs esam vieni no retajiem fanu klubiem LBL, kā arī vēlos teikt - esam arī skaļākie spēlēs!

Kas jūs motivē fanot par LU? A: Pieradumam liels spēks, pavisam noteikti. Būšu godīga un teikšu, ka man ir ļoti svarīgs komandas rezultāts un tas, cik augstu kopvērtējumā komanda spēj tikt, bet ar gadiem esmu iemācījusies novērtēt to, kādas kvalitātes LU basketbola sistēma sniedz gan pašiem spēlētājiem, gan Latvijas basketbolam kopumā. Apzinos, ko no tā iegūstu es, tāpēc motivācija tālu nav jāmeklē.

G: Tas, ka komandā ir liels potenciāls un esmu LU students - viens par visiem, visi par vienu!

Ko novēlat mūsu komandai?

A: Novērtēt to, ko sniedz BK LU, sasniegt uzstādītos mērķus un aizsniegties līdz play-off cīņām.

G: Puiši, cīnieties par katru laukuma centimetru, atdodiet sevi visu un uzvaras nāks. Izcīnīsim tās kopā!

48

Zane Grundiņa-Arāja, “Elektrum Olimpiskais sporta centrs” valdes locekle: “Elektrum Olimpiskajā centrā mīt teju trīsdesmit sporta veidi, bet basketbolam vienmēr šeit bijusi īpaša vieta. Iespējams, tāpēc, ka šajā spēlē saskatām paši sevi. Tā ir stratēģiska, gudra, atlētiska komandas spēle, kur katram spēlētājam ir izšķiroši svarīga loma. Tikai komanda, tās saliedētība un kopīgi mērķi var atnest uzvaras! Lai top!”

49

Intervija

LU fizioterapeitu un fiziskās sagatavotības treneru komanda – Ivars un Sintija Laura Melne

Jau vairākas sezonas par Latvijas Universitātes (LU) basketbolistu veselību un fizisko sagatavotību rūpējas Ivars Ikstens, bet šovasar viņam pievienojusies arī fizioterapeite Sintija Priede. Kā Ivars un Sintija dala savus pienākumus un ar ko LU basketbola sistēmā vispār nodarbojas fizioterapeits un fiziskās sagatavotības treneris – par to plašāk šajā rakstā.

Ivars Ikstens stāsta, ka gan viņš, gan Sintija Priede komandā pamatā pilda vienas un tās pašas funkcijas – ir gan fizioterapeiti, gan fiziskās sagatavotības treneri. Sintija pati gan drīzāk sevi dēvē par Ivara asistenti, kas paralēli savam darbam “Pro Med” medicīnas iestādē palīdz darbā ar Latvijas Universitātes basketbola komandām. Ivars ar LU komandu darbojas jau ceturto sezonu, pieredzi fizioterapijā guvis arī darbā Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī strādājot ar Latvijas jaunatnes basketbola izlasēm un dažādos projektos. Arī Sintija ir gana pieredzējusi šajā jomā – jau piecus gadus darbojas kā fiziskās sagatavotības trenere, tajā skaitā strādājusi arī ar Latvijas U-17 meiteņu izlasi pasaules čempionātā, bet paralēli ceturto gadu studē arī fizioterapiju. Latvijas Universitātes basketbola sistēma ir kļuvusi gana plaša – LBL1 komanda, sieviešu komanda, kā arī LBL2 komanda.

Tajās ir daudz jauniešu, kuri mēģina “ielēkt” profesionālajā sportā, kas prasa no kluba daudz individuālāku pieeju katram. Tāpēc tikai likumsakarīga ir personāla paplašināšanās un vēl viena fiziskās sagatavotības un

fizioterapijas speciālista piesaiste.

Ivars arī iepriekš intervijās ir uzsvēris, ka, viņaprāt, fizioterapeita un fiziskās sagatavotības trenera funkcijas ir ļoti saistītas. “Jo labāk tu strādā kā fiziskās sagatavotības treneris, jo mazāk tev jāstrādā kā fizioterapeitam,” uzskata Ivars. Tāpat viņš uzsver, ka ļoti svarīga ir arī fiziskās sagatavotības un basketbola treneru sadarbība, pareizi noregulējot slodzes un apzinoties spēlētāju iespējas. Fizioterapeitam ir plašākas zināšanas par cilvēka ķermeni un tā iespējām, tomēr, kā norāda Ivars, tām noteikti jābūt labām arī fiziskās sagatavotības trenerim. Vienlaikus strādājot gan par fizioterapeitu, gan fiziskās sagatavotības treneri, mēdz veidoties sava veida iekšējais konflikts, jo fiziskās sagatavotības treneris ir vairāk vērsts uz to, lai dabūtu ārā no spēlētājiem maksimāli visu, reizēm pat pārkāpjot to robežu, ko spēlētājs uz to brīdi “var panest”, savukārt fizioterapeits šo robežu cenšas nepārkāpt un bieži cenšas arī nedaudz piezemēt fiziskās sagatavotības treneri. Kopējam skatījumam ir jābūt 50

tālredzīgākam, vairāk orientētam uz spēlētāja veselību ilgtermiņā, nevis tikai sportiskajiem sasniegumiem konkrētajā spēlē. To Ivars arī uzskata par lielāko izaicinājumu savā darbā, ko risināt palīdz individuāla pieeja katram spēlētājam – ar vienu drīkst pārkāpt fiziskās robežas, zinot, ka ilgtermiņā tas viņam kā personībai nāks par labu, bet ar citu to nedrīkst, atsevišķos gadījumos spēlētāji pat jābremzē. Svarīgi, protams, ir komandas sasniegumi, taču LU gadījumā ļoti nozīmīga ir arī spēlētāju individuālā attīstība.

Latvijas Universitātes basketbola sistēmas treniņi norit vairākās zālēs, tāpēc šobrīd ir nodrošināta iespēja, ka katrā zālē atrodas viens no speciālistiem. Ivars stāsta, ka parasti viņš mēneša sākumā sastāda plānu, kurš tad atradīsies kurā zālē, lai varētu novadīt fiziskās sagatavotības treniņu vai arī nepieciešamības gadījumā sniegtu medicīnisko palīdzību. Dažreiz abi arī treniņos darbojoties kopā, katrs vairāk pievēršoties citām lietām vai arī vienam darbojoties kā fiziskās sagatavotības trenerim, bet otram – kā fizioterapeitam.

Tāpat tas dod iespējas vairāk darboties ar spēlētājiem individuāli, pamanīt mazās lietas. Piemēram, ja kāds spēlētājs grib patrenēties arī brīvajā dienā, bet Ivars nevar būt klāt, treniņu var novadīt Sintija. Protams, spēlētājam var iedot arī kādu darbu, ko viņš var izdarīt viens pats, tomēr tas ne vienmēr ir labākais risinājums, jo tā var ciest darba efektivitāte. Turklāt treneris var gan dot lielāku motivāciju, gan vienkārši radīt pašu treniņa sajūtu, jo treniņam, kurā vienkārši izpildīta tam paredzētā programma, bet tā arī nav radusies treniņa sajūta, īsti nav jēgas. “Bieži vien treneris ir vajadzīgs tieši tāpēc, lai būtu blakus, radītu treniņa sajūtu un dotu kādu kripatiņu arī progresam,” saka Ivars.

51

Fizioterapeits un fiziskās sagatavotības treneris kopā ar komandu ir divreiz dienā treniņos, kā arī spēlēs.

Fiziskās sagatavotības treniņi biežāk noris rītos, bet arī vakarā tiek vadītas gan komandu iesildīšanās, gan atsevišķi strādāts ar savainotajiem un citiem spēlētājiem, kuriem vairāk nepieciešama individuāla pieeja.

Gana daudz laika savam darbam nākas veltīt arī ārpus tā, domājot par spēlētājiem un viņu attīstību, kā arī pašam nemitīgi izglītojoties. “Tas ir darbs 24/7.

Vismaz man,” smaida Ivars.

52

Eva Butāne, “RIX Technologies” valdes locekle : “‘’Duālā karjera, ko piedāvā Latvijas Univeritātes sports, ir mūsdienu tendencēm piemērotākais veids jauniešu daudzpusējai attīstībai. Aktīvs sports attīsta ķermeni un fiziskos dotumus, savukārt studijas augstskolā veicina inteliģences attīstību, kā arī nodrošina zināšanu un iemaņu bagāžu visai dzīvei. RIX Technologies priecājas būt kopā ar LU basketbolu, kas veido ne tikai spilgtus sporta talantus, bet arī dažādu sfēru nākamos profesionāļus.’”

53

Intervija

Visu dzīvi darbs roku rokā ar domām par īsto sirdslietu - basketbolu Agija Vehtere

Elita Nīmande ir ne tikai Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docente un lektore, bet arī aizrautīga, azartiska un meistarīga basketbola spēlētāja, kura laukumā pavadījusi lielu daļu savas dzīves un turpina to darīt arī tagad. Pagājušajā vasarā Elita kopā ar savu komandu “Baroneses” izcīnīja nozīmīgu uzvaru Pasaules čempionātā maksibasketbolā F50 grupā, nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Elita Nīmande apakšējā rindā otrā no labās.

Pagājušajā vasarā Itālijas pilsētā Montekatīni norisinājās 14. Pasaules čempionāts maksibasketbolā, kurā piedalījās 400 komandas no 45 valstīm – tajā skaitā deviņas komandas no Latvijas. Ievērības cienīgāko sniegumu starp mūsu komandām parādīja F50 grupas komanda “Baroneses”, kuras uzvarēja visās sešās spēlēs un finālā ar rezultātu 66:37 sagrāva Slovēnijas valstsvienību. Tajā startēja un savu daļu artavas deva arī Elita Nīmande.

Elita atklāj, ka gatavošanās process pirms čempionāta noritējis gandrīz divu gadu garumā – vispirms skaidri nolemts, ka jāspēlē, tad sekojuši regulāri treniņi, spēles ar citu grupu pārstāvētajām komandām un dažādi turnīri Baltijas famērogā, jo Latvijā konkrētās vecuma grupas komandu skaits ir nesalīdzināmi zemāks kā Lietuvā un Igaunijā.

“Tīri personīgi, mani iedvesmoja bijušo “TTT” meistarkomandas spēlētāju attieksme – tas, kā viņas gatavojās, tas, ko viņas dara, tas, kā viņas dara.

Manuprāt, mūsu sabiedrībai nav tik raksturīga uzvarētāju psiholoģija, jo pārsvarā sakām: “Ko tad mēs, latvieši, mēs jau neko..”, taču, neskatoties uz to, kāda ir vecuma starpība, viņas iet un dara,” tā par savām izjūtām stāsta Elita.

Viņa atzīst, ka došanās uz Itāliju viņai sagādājusi prieku – pati valsts un nelielā pilsētiņa, kurā norisinājies čempionāts, bijusi neaprakstāmi skaista. Pilsētiņas iedzīvotāji stāstījuši, ka pasākuma organizatori noīrējuši aptuveni 30 pilsētā pieejamās sporta zāles, jo čempionātā piedalījās ap 4000 dalībnieku. Tiesa, nokļūt uz citu mūsu valsts komandu spēlēm bijis grūti gan attāluma, gan laika ziņā.

54

Par to, kā norisinājies finālmačs, Elita stāsta: “Finālspēlē izbaudījām to prieku un sajūtas, ka varēja ierasties ļoti daudzi citu komandu pārstāvji, kas iepriekš nebija iespējams. Smagākā spēle tika aizvadīta pusfinālā pret Somijas izlasi, kuru gala rezultātā uzvarējām ar 49:42. Spēles beigās bija situācija, kad mūsu līderi Zani Rozīti pretinieku komandas pārstāves, ja nemaldos, tad trijatā, sedza ļoti aktīvi, un es tajā mirklī atrados zem groza un Zane man iedeva piespēli – jāmet, protams, iekšā. Nosmējos, ka tajā mirklī man visa dzīve gar acīm paskrēja, jo Pasaules čempionātā es piedalījos pirmo reizi un emocijas ņēma virsroku! Finālā Slovēnijas izlasei pārbraucām pāri kā asfalta rullis un uzvarējām.”

Elita līdz 23 gadu vecumam, kad absolvēja Latvijas Universitāti, basketbolu spēlēja Universitātes sieviešu komandā, tad aktīvajam basketbolam pielika punktu, taču, kā pati stāsta: “Es domāju, ka nekad vairs – pietiek! Bet redz kā – pēc 40 gadiem atkal sāku spēlēt, jo sapratu, ka jāsāk kustēties.”

Ar savu komandu Elita treniņus aizvada divas reizes nedēļā – sastāvi gan mainoties, jo citi apmeklē treniņus tikai vienu reizi nedēļā, citi apmeklē divas reizes, taču pie citām komandām. Nupat ar savu komandu viņa piedalījusies Lietuvas simtgades turnīrā, kurš norisinājās Viļņā, un pēc 2 nedēļām viņas startēs arī turnīrā Pērnavā.

Bērnības atmiņas Elita atceras ļoti spilgti: “Tad, kad es septiņu gadu vecumā sāku apmeklēt treniņus, manā komandā bija meitenes, kuras sākušas trenēties sešu gadu vecumā – viņas teica, ka trenējas jau 55

četrus, piecus gadus, un man bija sajūta – ārprāts, kā var tik ilgi trenēties? Tagad ir pagājuši gandrīz 50 gadi un es vēl joprojām kopā ar šīm dāmām kustos un trenējos. Mani, patiešām, iedvesmo bijušās “TTT” komandas dāmas, ar ko mēs kopā trenējamies!”

Elita atminas laiku, kad LU Juridiskajā fakultātē tika rīkoti basketbola turnīri, kuros savā starpā sacentās pasniedzēji ar pirmkursniekiem – pasniedzēji, visbiežāk, sacentās ar studentu komandu, kurā spēlēja četri puiši un viena meitene, un, kuru līmenis bijis dažāds. Bijušas gan ļoti sīvas, gan viegli uzvaramas spēles – bijis visādi. Ar laiku šis pasākums noklusa, taču viņa vēlētos, lai kāds basketbola entuziasts šo tradīciju atjaunotu!

Interesanti

BK LU mobilie reportieri – kadri no ikdienas

56

57

58

Autori: Agija Vehtere, Laura Melne, Elīna Červinska, Kārlis Dārznieks, Sintija Freimane.

Maketētājs: Māris Greidāns Foto: Izmantotas LU basketbola spēļu fotogrāfa Māra Greidāna un citu fotogrāfu bildes Drukāts: tipogrāfija Zemgus 59

60