BK LU žurnāls "Par un ap mums" ( Aprīlis 2019)

L a t v i j a s

U n i v e r s i t ā t e s

BASKETBOLS

Linards Jaunzems – no LBL3 līdz Olybet Latvijas-Igaunijas līgas līderim Kādi ir ieguvumi no duālās karjeras?

Karsējmeitenes aizvada jau 10.sezonu!

BK LU mājas spēlēs atgriežas konkurss “Fakultātes basketbola tribīnēs” Ieskats LU basketbola sistēmā LU Sports nosvin 90 gadus un godina arī BK LU trenerus

Kārlis Žunda, Renārs Birkāns, Linards Jaunzems

www.bk.lu.lv

Nr. 11 / 12.04.2019

2

Saturs 9 Linards Jaunzems – no rezervista līdz Olybet LAT-EST līgas līderim Statistikas rādītāji, foto mirkļi, pirmā trenera un citu treneru domas

Valters: “Pirmajā vietā cilvēks un tikai tad sportists. Nevis otrādāk” 18 Valdis Basketbolista, sporta funkcionāra viedoklis par duālo karjeru

22 Duālās karjeras nozīme BK LU spēlētājam Renāram Birkānam BK LU spēlētājs stāsta par savām izvēlēm un novērtē duālās karjeras iespēju

26 “Meitenēm bija milzīga patriotisma sajūta pret komandu” – Ineta Miškuna Bijušās un esošā karsējmeiteņu trenere dalās atmiņās par komandu

34 Laura Tīrumniece: “Esmu smagi strādājusi, lai nonāktu kur esmu tagad” Intervija ar LU Karsējmeiteņu komandas kapteini

38 Sintija Priede: “Lielākais gandarījums ir redzēt veselu, aktīvu cilvēku” BK LU fizioterapeite un fiziskās sagatavotības trenere stāsta par basketbola sistēmu

42 Atgriežas konkurss “Fakultātes basketbola tribīnēs” Atskats uz konkursu, dalībnieku domas un foto mirkļi

basketbola sistēma - soli pa solim līdz profesionālajam basketbolam 46 LU Intervijas ar LU/BS Rīga līderiem Evertu Ramzu un Gustavu Kārli Kampusu LU spēlētāji medijos 56 BK Atskats uz viesošanos STAR FM studijā un fotosesija Sportland žurnālam basketbola sistēmas tradīcija “Attīstības nometne” 60 LU Treneris Edijs Šlesers dalās atmiņās, kā arī foto mirkļi no nometnes Sportam 90!

64 LU LU Sporta jubilejas pasākumā godina LU basketbola sistēmas darbiniekus

3

4

5

Interesanti

Pilsētas, kurās bērnību pavadījuši BK “Latvijas Universitāte” spēlētāji Krista Ramane

Roja

Rīga

Ādaži

Mārupe

Saldus

Iecava

Liepāja

6

Pļaviņas

7

Latvijas Universitātes basketbola sistēmas spēlētāja Linarda Jaunzema statistikas rādītāju salīdzinājums pa sezonām

2013./2014. gada sezonā Linards Jaunzems pievienojās Pārdaugava/LU basketbola komandai un tās sastāvā LBL2 spēlēs debitēja vidēji ar 10.4 punktiem un 5.7 atlēkušajām bumbām.

2014./2015. gada sezona padevās veiksmīgāka un BJBS Rīga/Pārdaugava/LU komandas sastāvā vidēji 17.1 punkts un 8.8 atlēkušās bumbas.

Jau nākamajā sezonā 2015./2016. gada sezonā Linards Jaunzems debitēja LBL1 divīzijā, BK “Latvijas Universitāte” komandā. Sezonas vidējie rādītāji – 11.4 punkti un 4.2 rezultatīvas piespēles.

2016./2017. gada sezonā novērojams kāpums - 16.0 punkti un 8.0 bumbas spēlē, pieaugot Linarda Jaunzema lomai komandā.

2017./2018. gada sezonā BK “Latvijas Universitāte” spēlētājs Linards Jaunzems tika atzīts par „Olybet” LBL sezonas progresējušāko spēlētāju. Sezonā LBL vidēji mačā guva 15.8 punktus, kas bija otrs labākais rādītājs visā līgā, tāpat viņš bija starp labākajiem atlēkušo bumbu ziņā (vidēji spēlē 6.4), kā arī izcēlās ar otru labāko efektivitātes rādītāju.

2018./2019. gada sezonā Linards Jaunzems ir ne tikai BK “Latvijas Universitāte” kapteinis un līderis, bet viens no līderiem arī Olybet Latvijas-Igaunijas basketbola līgā, spēlē gūstot 18.7 punktus un izcīnot 7.6 atlēkušās bumbas.

8

Lielā intervija

Komandas kapteinis Linards Jaunzems - no rezervista līdz Olybet Latvijas-Igaunijas līgas līderim Krista Ramane

Latvijas Universitātes (LU) basketbola komandas kapteinis Linards Jaunzems šosezon kļuvis par vienu no OlyBet Latvijas - Igaunijas apvienotās basketbola līgas līderiem individuālajos statistikas rādītājos. Latvijas Basketbola līgā Linards ir spēlējis visās trīs divīzijās - sācis Iecavas BK “Dartija” sastāvā LBL3, turpinājis “Pārdaugava/LU” LBL2 un nu jau piekto sezonu Latvijas Universitātes vienībā augstākajā līmenī. Sācis kā rezervists, bet tagad jau vairākas sezonas ir neatņemama komandas vērtība, spilgti demonstrējot izaugsmes ceļu, ko piedāvā LU basketbola sistēma.

Pastāsti, kas tevi motivēja kļūt par basketbolistu?

Kā tas aizsākās? Īsti nezinu, kas mani motivēja kļūt par basketbolistu, bet bērnībā nodarbojos ar vairākām aktivitātēm, gāju tautas dejās, dziedāšanas pulciņā, basketbolā un vasarā pamēģināju arī futbolu. Beigu beigās vislabāk man patika basketbols un pie tā arī paliku.

Pārcēlos uz Iecavu no laukiem un bija daudz brīvā laika, tādēļ mamma izdomāja aizvest uz basketbola treniņiem un tad viss sākās.

Kurš bija tavs pirmais treneris?

Mans pirmais treneris bija Voldemārs Pārums, kurš vēl joprojām trenē jauniešus un LBL3 basketbola klubu “Dartija”.

9

Linards Jaunzems BK “Latvijas Universitāte” sastāvā.

Ko vari teikt par savu pirmo treneri pie kura uzsāki savas basketbola gaitas?

Treneris, kad sākām trenēties, pats bija basketbolists, kas mums daudziem bija kā piemērs, kam mēs gribējām līdzināties. Savā veidā, ar to, ka viņš trenēja mūs un pats spēlēja, tā bija motivācija mums kaut ko sasniegt. Jāsaka, ka treneris bija ļoti labs, visiem, kas mēs trenējāmies pie viņa, ļoti patika attieksme pret mums un enerģija ar kādu viņš mūs trenēja.

Vai tev basketbola spēlētāja karjeras laikā ir bijušas traumas, kas ir patraucējušas parādīt vēl augstākus rezultātus?

Nedomāju, ka man ir bijušas traumas, kas mani baigi kavētu. Ir bijušas mikrotraumas, bet tās mani nav aizkavējušas. Varbūt otrajā sezonā, ko aizvadīju Latvijas Universitātes rindās, kad salauzu metiena roku. Trīs mēnešus pēc atveseļošanās biju pazaudējis savu metienu, ko bija ļoti grūti atgūt.

Vai atceries savu pirmo treniņu? Kāds tas bija?

Jā, es atceros pirmo treniņu. Sākumā biju diezgan pārbijies, jo mamma bija aizgājusi prom un es paliku viens starp nepazīstamiem vienaudžiem. Kad treneris nostādīja visus rindā, biju ļoti pārbijies un gribēju iet prom, bet tas ātri pārgāja. Uzreiz iepazinos ar jauniem draugiem un kļuvu daudz drošāks, un ar nepacietību jau gaidīju nākamo treniņu.

Ko atceries no savas pirmās sezonas BK “Latvijas Universitāte” komandā?

Spēlēju gan LBL2 pie Pārdaugavas, gan pie Latvijas Universitātes, bet LBL1 man nebija daudz spēļu. Šķiet, ka bija tikai kādas 12 spēles, bet arī tajās man bija maz spēles laiks. Atceros to, ka netikām play-off.

Kopumā atceros gandrīz visu no pirmās sezonas.

Pastāsti, lūdzu, sīkāk par savām gaitām basketbolā, kā tev izdevās nonākt no basketbola Iecavā līdz BK “Latvijas Universitāte”?

Iecavā spēlēju gandrīz visus Jaunatnes līgas vecuma posmus. Pirmspēdējā gadā turnīra ietvaros nācās spēlēt pret Pārdaugavas komandu, kuru trenēja Arturs Visockis-Rubenis. Pret šo komandu man sanāca ļoti labi nospēlēt. Treneris Artūrs to pamanīja, un uzaicināja mani patrenēties uz Rīgu kopā ar Latvijas Universitātes komandu. Vasarā braucu kopā ar Pārdaugavas komandu uz nometnēm un uz pēdējo gadu Jaunatnes līgā pievienojos viņiem. Daudz trenējos kopā ar Latvijas Universitātes komandu un pēc tam pamazām tiku iekļauts arī lielajā komandā. Tā palēnām nonācu tur, kur tagad esmu.

Kā ir mainījusies tava loma no pirmās sezonas BK “Latvijas Universitāte” komandā līdz šai sezonai?

Jāsaka, ka mainījies ir viss. Sākumā mana loma bija maza, spēlēju maz minūtes. Citreiz pat nebiju paņemts uz Latvijas Universitātes spēlēm, bet palēnām, kārtīgi strādājot treniņos, klausoties trenera ieteikumos, es ieņēmu ar vien lielāku lomu.Un tā līdz šodienai, kad esmu viens no komandas līderiem.

Vai, tavuprāt, kapteiņa loma un līdera loma komandā uzliek papildus atbildību, vai arī tev tas patīk un dod vēl lielāku motivāciju?

Manā gadījumā tas uzliek papildus atbildību, bet ne pārāk lielu. Tas dod man papildus motivāciju būt labākam kapteinim un spēlētājam, un es cenšos to pārnest arī uz komandas biedriem.

10

Vai tas, ka esi viens no rezultatīvākajiem un sekmīgākajiem spēlētājiem OlyBet Latvijas-Igaunijas līgā ir smaga darba pamatā? Ko tas prasa no tevis?

Tā varētu teikt. Paša gribēšana un atdošanās basketbolam kopā ar smagu darbu arī ir pamats tam, ka esmu viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem. Jāuzteic, ka bez komandas biedriem tas nebūtu bijis iespējams.

Vai atceries kādu kuriozu atgadījumu no basketbola?

Jā, pagājušajā gadā braucām spēlēt uz Jūrmalu, iepriekš menedžeris bija uzrakstījis, ka šodien spēlēsim ar baltām formām. Atbraucot uz spēli, sāku ģērbties un saprotu to, ka es esmu paņēmis zilo formu. Mājas neviena man nebija. Secināju to, ka savu formu es nekādi nevaru dabūt, meklēju, kur varu dabūt citu formu. Dabūju no viena komandas biedra, bet jautājums- kā lai formu nogādā uz Jūrmalu? Sarunājām, ka Edvarda vecāki atvedīs uz spēli. Divas minūtes pirms spēles sākuma viņi ieradās un atveda formu.

Kuri ir bijuši spilgtākie mirkļi, kurus atceries?

Noteikti spilgtākais mirklis bija Taivānā Pasaules Universiādē, kad kāpām uz goda pjedestāla. Bija fantastiskas emocijas.

Kuru sezonu savā basketbolista karjerā tu vari izcelt?

Noteikti jau šo sezonu. Uzskatu, ka šī ir bijusi labākā sezona manā basketbolista karjerā. Var minēt arī iepriekšējo sezonu, jo tajā es sapratu to, ka es esmu spējīgs labi spēlēt šādā līmenī un tas deva man tikai lielāku motivāciju.

Kādi ir tavi tālākie plāni basketbolā?

Vēl nezinu, noteikti vēl spēlēšu, bet kur un kādā līmenī, to nezinu.

Kādas ir atmiņas no izlases (Linards ir spēlējis Latvijas U-20 izlasē - aut. piez.) un Universiādes – komandas saliedētība, rezultāti?

Atmiņas ir tikai pozitīvas. Abās komandās bija laba komandas ķīmija, atbalstījām viens otru, palīdzējam viens otram un saniedzām labus rezultātus. Tādēļ atmiņas ir ļoti pozitīvas.

BK “Latvijas Universitāte” kapteinis un līderis Linards Jaunzems.

11

Linards Jaunzems BK LU sistÄ“mÄ 2013./2014. gada sezona

2014./2015. gada sezona

2015./2016. gada sezona

2016./2017. gada sezona

2017./2018. gada sezona

2018./2019. gada sezona

Intervija

Treneru domas par Linardu Jaunzemu Krista Ramane Domas par BK “Latvijas Universitāte” spēlētāju Linardu Jaunzemu izteica bijušais komandas treneris.

Treneris, kurš viņā redzēja darbaspējas, noticēja viņa varējumam un gribasspēkam, un uzaicināja no Iecavas komandas uz Rīgu, uz Pārdaugavas komandu.

Artūrs Visockis Rubenis: Linardu Jaunzemu pirmo reizi sastapu Latvijas Jaunatnes basketbola līgas (LJBL) 2. divīzijā, kad trenējot Pārdaugavas komandu tikāmies ar Iecavu. Linards uzreiz iekrita acīs ar ļoti interesantām un plastiskām kustībām un atlēkušo bumbu izjūtu.

Viņš vienā spēlē pret mums, ja nemaldos, iemeta 50 punktus!

Kad ar Pārdaugavas komandu U19 vecumā plānojām tikt 1.divīzijā un spēlēt LBL2, aprunājos ar Linarda Jaunzema pirmo treneri Voldemāru Pārumu un kopīgi vienojāmies, ka Linarda izaugsmei nākšana pie mums būs pareizais solis.

Kopā ar Linardu ieguvām LJBL sudraba medaļas, LBL2 bronzu un lēnām iesaistījām viņu LBL komandas rindās. Šajā laikā Linards arī izcīnīja vietu Latvijas U20 izlasē un aizvadīja tiešām solīdu turnīru. Biju klātienē šajā čempionātā tribīnēs un, kad Linards aizvadīja tiešam izcilu spēli, biju ļoti lepns, ka esmu bijis neliela daļa no šī talantīgā jaunieša dzīves ceļa.

Linarda talantu pamanīja un izkopa Voldemārs Pārums, vēlāk Pārdaugavā un Latvijas Universitātē galvenais bija Linardam iemācīties šo talantu turpināt attīstīt. Iemācīt profesionāli trenēties un strādāt uz mērķi. Viņam basketbols patika, viņš izbaudīja spēles, bet Linardam bija jāiemācās mērķtiecīgi strādāt un iemīlēt ikdienas treniņu procesu. Šajā ceļā katrs treneris ir ielicis savu artavu un ir redzams, ka Linards ir sapratis, ka tikai tiecoties pēc izcilības ir patiešām iespējams iet uz priekšu.

13

Guntis Endzels: Sanāk, ka Linardu Jaunzemu BK “Latvijas Universitāte” sastāvā trenēju jau trešo sezonu. Pa šiem trim gadiem viņš noteikti ir spēris lielu soli uz priekšu- audzis gan kā spēlētājs, gan kā personība.

No parasta ierindas spēlētāja izaudzis par stabilu komandas vērtību. Linards ir neordinārs spēlētājs un tādu Latvijā nav daudz. Ne velti viņš šajā 2018./2019. gada sezonā ir komandas kapteinis. Un Linards ir ne tikai labs kapteinis, bet arī komandas biedrs un cīņā saucējs. Un tādēļ viņam tiek pievērsta uzmanība ne tikai no pretinieku spēlētāju puses, bet arī medijiem.

Lielākais gandarījums ir par viņa progresu. Noteikti tie nav griesti viņam, ir liels potenciāls un, cītīgi trenējoties, var kļūt par vēl labāku spēlētāju. Redzam, ka sāk arī atmaksāties ieguldītais darbs, piemēram Pasaules Universiādē izcīnītā bronzas godalga, kas ir unikāls sasniegums Latvijas sportā, sudraba medaļas Eiropas 3x3 čempionātā. Ja turpmākajos gados darbosies ar tādu pašu attieksmi un darbaspējām, tad ir visas iespējas būt lieliskam spēlētājam.

Linardam novēlu noteikti neapstāties savā ceļā un turpināt tāpat, kā līdz šim. Nevienu brīdi nedomāt, ka viss ir sasniegts. Un tas ir attiecināms ne tikai uz sportu, bet visu dzīvi kopumā. Novēlu, lai visi viņa izvirzītie mērķi piepildās un pats galvenais – veselību!

Intervija

Linarda Jaunzema pirmais treneris Voldemārs Pārums: “Linards ir īsts komandas spēlētājs!”

Laura Melne

Linards Jaunzems kopā ar savu pirmo treneri Voldemāru Pārumu.

Latvijas Universitātes basketbola komandas kapteinis Linards Jaunzems pirmos soļus basketbola laukumā spēra Iecavā, mācoties 1. klasē. Sava pirmā trenera Voldemāra Pāruma vadībā viņš guva iemaņas šajā sporta spēlē 11 sezonas. Arī šobrīd treneris Pārums turpina sekot sava audzēkņa gaitām un regulāri apmeklē Latvijas Universitātes komandas spēles, līdzi vedot arī Iecavas basketbola jauno paaudzi.

Voldemārs Pārums bija Linarda Jaunzema treneris kopš viņa pirmajiem soļiem basketbolā septiņu gadu vecumā līdz pat pilngadības sasniegšanai, kad Jaunzems pievienojās “Pārdaugavas” komandai. Vai jau bērnībā Linardam bija manāmi kādi dotumi, ar ko viņš izcēlās starp citiem komandas biedriem vai arī visam pamatā bija smags darbs, lai izcīnītu savu vietu komandā? Treneris Pārums uzskata, ka jebkurā jomā dominē smags darbs un tikai pēc tam var izpausties talants, tomēr arī izceļ pāris sava audzēkņa priekšrocības, sakot, ka “Linarda auguma dotumi un neordinārās kustības bija pamanāmas jau no mazotnes. Brīžiem viņš pats nezināja, ko izdarīs nākamajā momentā, un arī pretinieks nesaprata, kā Linards rīkosies.” Ar motivāciju treniņos jaunajam basketbolam

gan gājis dažādi- reizēm viņš bijis pietiekami motivēts, bet reizēm virsroku ņēmuši nedarbi. Taču tas jau ir tikai normāli un raksturīgi visiem topošajiem sportistiem. Kā saka treneris: “Kurš gan bez tā visa ir izaudzis?! Bet galvenais ir apzināties, kad jābūt maksimāli motivētam un kad var atļauties arī pablēņoties.”

Treneris Voldemārs Pārums atceras arī vairākus spilgtus mirkļus ar Linarda Jaunzema līdzdalību. Piemēram, spēli U-17 vecuma grupā, kad Linards bija apslimis, un komanda nebija pārliecināta, vai viņš spēlē vispār piedalīsies, bet Linards ne tikai ieradās, bet guva 53 no komandas 81 punkta, ļaujot tai uzvarēt ar nepieciešamo punktu skaitu. Neaizmirstams ir arī Jaunzema pēdējais turnīrs Iecavas komandas sastāvā: “Viens no spilgtākajiem notikumiem bija dalība 14

”Laukumā Linards ir neordinārs, nepiekāpīgs un nesavtīgs. Vienmēr jūt situāciju un komandas noskaņojumu.” starptautiskā basketbola turnīrā Vīnē 2013. gadā. Vēl apakšgrupas spēlē mums pretī stājās kāda Vācijas komanda, kuras sastāvā bija trīs ražena auguma basketbolisti virs diviem metriem. Mūsu garākais spēlētājs Linards uz viņu fona izskatījās maziņš. Spēles sākumā bijām mīnusos, tomēr puikas sasparojās, un uzvarējām ar 12 punktu pārsvaru. Turnīra pusfinālā mums gāja grūtāk, bet finālā guvām salīdzinoši vieglu uzvaru. Pretinieki cītīgi sedza Linardu, taču viņš kā kārtīgs komandas līderis dalīja rezultatīvas piespēles citiem.”

Lūgts raksturot Linardu basketbola laukumā un ārpus tā, Voldemārs Pārums labus vārdus netaupa: “Laukumā Linards ir neordinārs, nepiekāpīgs un nesavtīgs. Vienmēr jūt situāciju un komandas noskaņojumu. Ja vajag, iedod piespēli komandas biedram. Citā epizodē pats uzņemas atbildību un gūst punktus. Īsts komandas spēlētājs. Ārpus laukuma viņš ir vienkāršs cilvēks. Lai gan guvis vērā ņemamus panākumus, nav kļuvis iedomīgs un nestaigā ar degunu gaisā. Satieko-

ties laipni parunājas un apjautājas, kā iet.”

Treneris turpina sekot sava audzēkņa gaitām Latvijas Universitātes komandā, kad ir iespēja, brauc skatīties spēles klātienē kopā ar Iecavas vidusskolas un sporta skolas “Dartija” bērniem. Ja neizdodas atbraukt uz spēli, tad vēro tiešraides internetā. Īpašs prieks Pārumam ir par Latvijas studentu lielo sasniegumu, izcīnot bronzu Pasaules Universiādē 2017. gada vasarā, kas mūsu valstij ir līdz šim nebijis panākums. Un dubults prieks, ka valstsvienības sastāvā bija divi iecavnieki ne tikai Linards Jaunzems, bet arī Jānis Eiduks.

Treneris Pārums atzinīgi vērtē Linarda progresu basketbola laukumā, taču arī norāda, ka īstās viņa spējas varēs redzēt tikai tad, kad Jaunzems spēlēs profesionālā līmenī. Noslēgumā trenera vēlējumi Linardam: “Pats galvenais – veselību! Bez tās nebūs nekā. Darba spējas, ja iet profesionālajā basketbolā. Un veiksmi – arī tā ir vajadzīga!”

Basketbola kluba “Dartija” sastāvā Linards Jaunzems.

15

16

17

Intervija

Valdis Valters: “Pirmajā vietā cilvēks un tikai tad sportists. Nevis otrādāk” Krista Ramane

Renārs Birkāns sniedz interviju Hattrick raidījumam un tā vadītājam Valdim Valteram, kopā ar Helio pārstāvi.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes students un BK “Latvijas Universitāte” spēlētājs Renārs Birkāns piedalījās sociālajā spēlē, ko organizēja TV raidījums “Hattrick”, sniedzot iespēju sportistiem tikt pie mācību stipendijas 2 000 EUR apmērā. Valdis Valters sniedza interviju par iniciatīvu atbalstīt sportistus, kuri izlēmuši par labu duālajai karjerai, stāstot par duālās karjeras ieguvumiem un tās nozīmi nākotnē.

Kā Jums radās ideja, ka ar sociālās spēles palīdzību vajadzētu atbalstīt sportistus, kuri paralēli sportista karjerai arī studē?

Ideja radās ļoti ātri un paldies sponsoriem, kas atbalstīja ideju par šīs sociālās spēles nepieciešamību.

Ja godīgi, nebija daudz laika. Ideja bija, bet nebija skaidrs, kā to realizēt. Varam paņemt jebkuru statistiku un tur būs redzams, ka šobrīd ir tendence likt uzsvaru uz sportisko karjeru un ir ļoti mazs īpatsvars, kas paralēli sportam izvēlas arī studēt. Man tā ideja radās, jo es pats savā laikā tādas pašas grūtības pārvarēju. Padomju laikā man neviens netaisīja šādus te atbalsta projektus, bet man pašam bija iekšējais stimuls, ka sportistam ir jābūt ar augstāko izglītību. Un, ja ir tā izglītība, tad sportista raksturs un neatlaidība jau tālāk dzīvē palīdzēs. Pēc tam ir daudz vienkāršāk.

Sportists ir ar izglītību un tas viņam palīdz sasniegt turpmākos mērķus. Un tad galvā bija ideja, bet bija jāatrod veids, kā to realizēt, lai cilvēki ar kampaņas palīdzību sadzird par šo te sociālo spēli un aizdomājas. Es ceru, ka mēs turpināsim šādu projektu ilgus gadus un kultivēsim to, ka visi sportisti var kļūt par dzīvē vērtīgiem cilvēkiem arī pēc sportiskās karjeras beigām.

Vai sociālās spēles ietvaros izdevās sasniegt izvirzīto mērķi un informēt cilvēkus par duālās karjeras iespējām? Šobrīd redzam, ka ideja ir nostrādājusi un, kā mēs varam secināt, tad pirmie seši sportisti, kas jau tika iepazīti spēles ietvaros, un seši, kas vēl tikai būs – mēs daudz ko uzzinājām un uzzināsim par viņiem.

18

Lasām un klausāmies intervijas ar viņiem, iepazīstam tuvāk un saprotam, kas viņu galvās notiek un katrs pats var spriest par viņu principiem. Domāju, ka lielās kompānijas nākotnē, kad viņi beigs savas profesionālās karjeras sportā, noteikti pievērsīs viņiem uzmanību. Un ir ļoti labi, ka ir tādi lielie uzņēmumi sportā, kuri atbalsta šādu ideju un atbalsta faktu, ka šis divas lietas – sports un izglītība – ir savienojamas.

Lieliski, ka šādi savas jomas eksperti, izsakot savas domas, palīdz jaunajiem sportistiem. Jo nauda šajā gadījumā ir otršķirīga, noteicošā ir motivācija. To es redzu kā galveno mērķi. Un šī spēle ir godīga cīņa, jo federācijas izvirzīja pēc viņu domām, pamatojoties uz sportiskajiem sasniegumiem, labākos sportistus, cilvēki no malas balsoja un līdz ar to arī uzvarētājs ir godīgs, neviens nekur netika iekļauts pēc privātām simpātijām un tas ir ļoti būtiski.

Kādi, jūsuprāt, ir galvenie ieguvumi no tā, ka sportists izlemj par labu duālajai karjerai?

Kas, manuprāt, ir galvenais ieguvums – vispār sabiedrībā sākt runāt, ka sportists var būt inteliģents un spējīgs arī citās jomās. Ka viņš var apvienot gan mācības, gan sportu. Skaidrs, ka ir ļoti grūti, bet ir jāsaņemas. Un ikvienam sportistam ir vajadzīgais raksturs parādīt to, ka visiem ir nepieciešams iet un izglītoties. Arī Žanis Peiners bija viens no tiem, kurš sākumā kultivēja tās lietas. Tādu sportistu nav daudz, bet mūsu mērķis ir panākt, lai būtu daudz jaunieši, kuri izvēlas arī studēt. Redzam arī kā amerikāņiem - pirmajā vietā cilvēks un tikai tad sportists. Nevis otrādāk. Manuprāt, tā ir atslēga. Un šobrīd tā tendence, tomēr visi redz kādi panākumi ir mūsu zvaigznēm un domā “Nē, mēs nemācīsimies un iesim sportosim, mācības atstājot otrajā plānā”. Ar šādu sociālā projekta palīdzību mēs piesaistām uzmanību, lai cilvēki iedomājas, ka ir citi ceļi un dzīve nebeidzas ar sportu. Ir jāsaņemas un jāiegūst augstākā izglītība.

Izglītība tomēr dod ļoti plašu atspērienu. Šobrīd bez tās nekur tālu nevar izsisties. Sportistam aktīvā sporta dzīve jau ir tikai līdz kādiem trīsdesmit pieciem gadiem, bet pēc tam taču jādzīvo vēl ilgi. Ko tad lai viņš iesāk ar “tukšu bagāžu”? Basketbola viena paaudze jau parādīja, kāda ir dzīve bez izglītības un to, ka tas nav pareizais ceļš.

Mūsdienās ir novērojama tendence, ka sportisti jau agrā vecumā aizbrauc no Latvijas. Kādi būtu Jūsu ieteikumi?

Ieteikums būtu to nedarīt. Jo lielākā problēma ir vecāki. Es uzskatu tā, ka ja vecāki savstarpēji runā un domā, ko darīt, lai bērnam būtu labāk, tad ieteikums būtu izvēlēties šo ceļu – izglītība plus sports.

19

Atrast tādus treniņus, lai neciestu ne viena, ne otra puse. Lielākā problēma ir tā, ka paši vecāki dzīvē nav sasnieguši savus mērķus sportā un tagad to mēģina realizēt uz bērniem, velkot bērnus prom no mājām un domājot, ka tagad viņu bērns būs lielā zvaigzne.

Iznākums tam visam? Ļoti daudzi aplaužas, jo lielās superzvaigznes jau ir tikai viens līdz divi bērni. Sabojāt bērnam nākotni, tas nav labākais ceļš.

Vai Jums šķiet, ka valstī būtu nepieciešama vienota sistēma duālās karjeras atbalstam, lai piesaistītu vēl vairāk augsta līmeņa sportistus pievērsties studijām?

Tam visam būtu jābūt atstrādātam tā, kā tas ir Amerikā. Tur ir tā, ja tu esi profesionāls sportists.

Tad Universitāte Tev nodrošina stipendiju, kas skaitās kā mācību maksas segšana. Principā, ja mācības tur maksā milzīgas summas, tad tā ir kā investīcija par to, ka Tu kā labs sportists iegūsti izglītību. Bet tur visa sistēma ir radīta par labu sportistam. Viņiem uz vietas ir viss nepieciešamais – bāzes, katram sporta veidam, treniņu zāles. Viss ir tā, ka Tu gan mācies, gan sporto reizē. Latvijā to nodrošināt nevar, tāpēc, ka mums nav tādas pieredzes. Bet manā laikā bija tāda pieredze, ļoti pretī nāca augstskola. Rīgas Tehniskā Universitāte, kura man iedeva individuālo plānu, jo es ļoti daudz braukāju un man tas palīdzēja.

Ja viņi nebūtu nākuši pretī, tas būtu daudz grūtāk.

Skaidrs, ka es pārstāvēju viņus visās sacensībās, kā nu es varēju, jo biju ļoti aizņemts. Tādai pretimnākšanai jānotiek. Un vēl kas ir, mums jau nav tādā līmenī attīstījies tas sports savā starpā. Nav tik augstu, piemēram, savstarpējās augstskolu sacensības.

Kādreiz visām augstskolām bija ļoti svarīgi uzvarēt augstskolu čempionātā. Tas bija svarīgāk, nekā uzvarētu citos turnīros. Un tas bija dzinulis, kādēļ bija jāņem tie labie sportisti un jāatbalsta, lai uzvarētu citas augstskolas. Tas šobrīd nedominē. Un tā ir kopējā problēma, ko atbildīgajām personām vajadzētu labot.

20

21

Intervija

Renārs Birkāns: “Izglītība nav tikai papīrs, tā palīdz attīstīt intelektu, paplašināt redzesloku un vienkārši kļūt par labāku sevis versiju” Krista Ramane

BK “Latvijas Universitātes” spēlētājam bija iespēja piedalīties sociālajā spēlē, ko organizēja raidījums Hattrick, ar mērķi popularizēt augsta līmeņa sportistu vidū domu par duālo karjeru. Par to, ko no dalības sociālajā projektā ieguva basketbolists Renārs Birkāns un to, kādas ir viņa domas par duālo karjeru, lasiet šajā rakstā.

Piedaloties Hattrick sociālajā spēlē es ieguvu mācību-sporta stipendiju sava talanta un izglītības pilnveidošanai, kā arī vēl lielāku motivāciju turpināt progresēt kā basketbola laukumā, tā arī karjerā.

Ja sportistam ir svarīga izglītība – duālā karjera ir izcila izvēles iespēja!

Katram no mums ir savs dzīves aicinājums. Sportistiem, kuriem ir svarīgi iegūt augstāko izglītību, duālā karjera ir izcila izvēles iespēja. Pats varu apgalvot – ar katru gadu studējot, arvien vairāk pārliecinos par pareizu sevis izvēlēto ceļu, apzinos, cik iegūtās zināšanas ir noderīgas un redzu, kā tās varēšu pielietot nākotnē. Protams, duālā karjera nav radīta priekš visiem, bet ja ir vēlme sevi vēl vairāk izaicināt un nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, iesaku izvēlēties tieši Latvijas Universitāti!

Apzinos, ka sportista karjera nav mūžīga, tāpēc ir jādomā par tālākiem plāniem.

Vienmēr esmu tiecies pēc jaunām zināšanām un sevis pilnveidošanas, kā arī apkārt ir bijis daudz pozitīvu un izglītotu cilvēku, kuri savas zināšanas ir nolēmuši papildināt, iegūstot augstāko izglītību, tajā skaitā arī sportisti, kuri izvēlējās duālo karjeru un šobrīd spēlē augstā līmenī. Viņi mani iedvesmo. Protams, es apzinos, ka sportista karjera nav mūžīga, tāpēc, manuprāt, ir jādomā arī par tālākiem plāniem, ko dzīvē vēlas darīt. Izglītība nav tikai papīrs, tā palīdz attīstīt intelektu, paplašināt redzesloku, un vienkārši kļūt par labāku sevis versiju. Svarīga ir nepārtraukta sevis disciplinēšana un laika plānošana. Protams, ir lietas, no kurām nākas atteikties. Tajā skaitā neapmeklētas lekcijas spēļu dēļ, mazāk brīvā laika, bet tik 22

un tā nesūdzos, jo sēdēt bezdarbībā – tas nav priekš manis.

Pats varu teikt, ka atbalstu izjūtu mācību finansējuma veidā un esmu ļoti pateicīgs par to Latvijas Universitātei. Domāju, ka visi labākie sportisti noteikti būtu pelnījuši stipendijas no valsts puses, jo tie, kuri izvēlas duālo karjeru, izliek visu savu enerģiju, un pilnīgi noteikti nākotnē spētu atdarīt divtik.

Tiešām liels prieks, ka tiek veidoti konkursi, kur tiek pamanīti sportisti – studenti, piemēram, Hattrick sociālajā spēlē. Tā deva pārliecību, ka neesam aizmirsti un tiekam novērtēti par sava ceļa izvēli. Treniņi ir pakārtoti studijām, bet ja basketbola dēļ sanāk kaut ko kavēt, Latvijas Universitātes pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši, visu var sarunāt. Galvenais ir darīt un neslinkot!

”Tie, kuri izvēlas duālo karjeru, izliek visu savu enerģiju - un viņi nākotnē spēs atdarīt divtik.”

23

24

25

Intervija

Karsējmeiteņu komandas pirmā trenere Ineta Miškuna: “Meitenēm bija milzīga patriotisma sajūta pret komandu, ko pārstāv” Krista Ramane

Latvijas Universitātes komandai šī sezona ir īpaša, jo tiek aizvadīta desmitā sezona, kopš karsējmeiteņu komandas dibināšanas. Pirmā trenere Ineta Miškuna dalījās atmiņās par to, kā radās ideja izveidot Latvijas Universitātei savu karsēju komandu, ar kādiem šķēršļiem bija jāsaskaras un, kuri mirkļi visspilgtāk palikuši atmiņā.

Skatoties uz to, ka apkārt sāka veidoties karsējmeiteņu kustība un daudzas augstskolas tajā iesaistījās, trenerei Inetai Miškunai radās ideja par karsējmeiteņu komandas izveidi. 2009./2010. studiju gadā, tika izsludināta pirmā komandas atlase, kur piedalījās 32 meitenes. Iepriekš bija ritmiskā vingrošana, kas nenotika visas sezonas garumā, tādēļ vajadzēja, lai meitenēm būtu vieta, kur dejot jau daudz nopietnākā režīmā, ar augstākiem mērķiem un tajā pat laikā pārstāvēt Latvijas Universitāti.

No vadības puses bija liels atbalsts. Uģis Bisenieks bija nesen stājies amatā, atbalstīja visu jauno un redzēja to kā perspektīvu, kur attīstīties. Tad pamazām Latvijas Universitātei sāka veidoties basketbola komanda un tika izveidota arī karsējmeiteņu komanda.

Runājot par galvenajiem šķēršļiem – ikvienam, kas sāka darboties komandā no pirmās dienas viss bija pilnīgi jauns. Jauna pieredze, piemēram, pušķu taisīšana, pirmie tērpi un to modelēšana. Tas viss veidojās ļoti pamazām. Bija liels atbalsts no vadības puses un tajā pat laikā visi gaidīja izaugsmi un rezultātu.

Karsējmeiteņu trenere biju astoņus gadus – laiks, kad sākām no nulles un tikām līdz komandas augstākajam punktam, kuru sasniedza Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komanda.

Atlases process, lai tiktu komandā bija ļoti nopietns. Bija izveidota atlases komanda, kas vērtēja rezultātus un pieņēma lēmumus. Mums atlases procesā bija ļoti stingra nostāja, ka visām meitenēm, kuras vēlas iekļūt komandā, obligāti bija jābūt Latvijas Universitātes studentēm. Neviena no malas netika ņemta. Tajā pat laikā atlasē meitenēm tika uzdoti jautājumi bez iepriekšējas sagatavošanās. Tas tika darīts, lai saprastu vai meitenes atbilst Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komandas standartiem.

Tādā veidā meitenēm bija milzīga patriotisma sajūta pret to, ko pārstāv, kā arī bija cieņa. Šo izveidoto komandu, gadiem ejot, daudzi uzskatīja ne tikai par

labāko komandu, bet arī ļoti cienīja par to, ka tā tika pozicionēta kā sporta komanda. Piedalījāmies tikai sporta pasākumos. Basketbols, futbols, florbols.

Pirmie, kas mūs pamanīja no malas bija moto apvienība “Streetfighters”, kad piedalījāmies Latvijas karsējmeiteņu čempionātā. Tāpat arī nodibinājām kontaktus ar hokeja komandu “Rīgas Dinamo”, kas vēl turpinās šobrīd. Bija arī ilggadēja sadarbība ar Nike, pārstāvējām gan Nike Riga Run (tagad We run Riga) pasākumu, arī Sieviešu skrējienu. Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komanda kļuva par Rīgā notiekošā pasaules čempionāta basketbolā U19 izlašu oficiālajām karsējmeitenēm. Tie pasākumi un aktivitātes jau bija ļoti daudz.

Protams, lielākais gandarījums par izcīnīto vēsturisko uzvaru Latvijas augstskolu karsējmeiteņu čempionātā, kur komanda tika pie ilgi kārotā titula LBL Zvaigžņu spēles ietvaros. Tāpat arī atmiņā palicis Sanktpēterburgas brauciens. Ar pedantisku vērtēšanu. Šajā pasākumā tiešām varēja zināt, ka viss ir godam nopelnīts. Tur nebija nekādas pazīšanās.

Jāatzīst, ka bez tādām meitenēm, bez entuziasma, kas bija komandā, nekas vispār nebūtu bijis. Katrai meitenei bija savs uzdevums. Viena atbildēja par tērpiem, viena par horeogrāfiju. Lai viņas justu, ka ir komandā.

Mums bija ļoti laba komandas kapteine ar kuru varēja ļoti lepoties. Kas darīja visu no A līdz Z, lai viss izdotos.

Un tā pamazām izaugām līdz top līmeņa komandai. Šobrīd es teiktu, ka komanda ir savādāka. Varētu teikt, ka tāda meitenīgāka, rotaļīgāka. Tā es viņu redzu. Ko es varu viņām novēlēt: “Neapstāties pie sasniegtā. Gan trenerei, gan meitenēm pašām ir jāredz iespēja augt un visu laiku jāvirza jauni mērķi. Jāmeklē risinājumi ko vēl uzlabot, lai ir izaugsmes dinamika. Komandā ir ļoti daudz talantīgas meitenes, taču ir jācenšas kāpt tikai uz augšu un meklēt iespējas, kā vēl popularizēt Latvijas Universitātes vārdu.

26

Sintija Freimane: “Pēc rakstura esmu liela perfekcioniste un visu vēlējos izdarīt un saplānot perfekti” Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komandas trenere 2016./2017. un 2017./2018.gada sezonās bija Sintija Freimane. Viņa dalījās atmiņās par šīm divām sezonām un spilgtākajiem mirkļiem, vadot karsējmeiteņu komandu un novērtēja pieredzi, ko ieguvusi.

Piedāvājums vadīt komandu nāca negaidīti, tāpēc arī pieņemt lēmumu par to vai uzņemties šo izaicinājumu vai nē, nebija viegli. Viens no iemesliem bija tas, ka komandā joprojām dejoja meitenes, ar kurām kopā biju dejojusi vairākus gadus. Līdz ar to man ar šīm meitenēm bija draudzīgas attiecības, bet, kļūstot par treneri, šīs attiecības jācenšas nomainīt no “draudzene” uz “trenere”. Viens no iemesliem kāpēc man piedāvāja vadīt komandu, bija tas, ka vadība vēlējās, lai komandu vada savējais un, lai komandā vairāk vai mazāk viss paliek pa vecam, jo tas strādāja. Un tā kā es komandā biju nodejojusi piecas sezonas, tad meiteņu ikdiena, treniņu un uzstāšanās grafiks man nebija svešs. Kļūt par jauno treneri man nesagādāja problēmas.

Pati pēc rakstura esmu liela perfekcioniste un visu vēlējos izdarīt un saplānot perfekti. Un vienmēr bija jāņem vērā, ka lielākā daļa meiteņu ir strādājošas studentes ar citiem hobijiem un vēlmi atpūsties, tāpēc treniņu un uzstāšanās grafiks jāsaplāno laicīgi. Bet tiklīdz viss sastopas ar realitāti, tad bieži nenotiek tā kā ieplānots.

Tie arī bija lielākie izaicinājumi – pārklājas uzstāšanās, nepietiek tērpu, nav pietiekams meiteņu skaits uz kādu

27

pasākumu un citas ikdienišķas un neikdienišķas problēmas. Bet, manuprāt, lielākais izaicinājums bija vadīt komandu ar 12 dažāda rakstura dejotājām.

Uzskatu, ka turpināju vadīt komandu tā kā tā bija darbojusies visus iepriekšejos 7 gadus un noturēju komandu Latvijas mērogā tajā līmenī, kuru bijām izcīnījušas ar smagu darbu. Tā noteikti bija neatsverama pieredze, kurā bija gan pozitīvi, gan ne tik pozitīvi mirkļi, bet šo pieredzi es noteikti izmantošu, vadot citas deju komandas. Jo pēc šīs darba pieredzes, es sapratu, ka fitness, dejošana un deju komandas vadīšana ir manas sirdslietas.

Triku treniņi, kopēji izbraucieni uz pasākumiem un kopējas svētku svinēšanas, mani izteicieni “izlieniet no radiatoriem”, “nofiksē – nofiksē”. Tas varbūt izklausīsies banāli, bet visvairāk man paliks atmiņā meitenes!

Meitenes ar kurām pavadīju kopā vismaz 80% no savas ikdienas gan treniņos, gan virtuālajā vidē. Dažiem varbūt liekas: “Kas tad tur ir vadīt komandu”, bet, ja ir vēlme noturēt komandu pietiekami augstā līmenī, tas ir darbs gandrīz 24/7. Un tieši šis man pietrūkst un paliks atmiņā visspilgtāk.

28

Intervija

Marta Kalēja - Irbe: “Caur mīlestību un pozitīvu skatījumu, virzīsimies uz priekšu, neaizmirstot, ka svarīgs ir ne tikai rezultāts, bet arī ceļš uz to” Krista Ramane

Karsējmeitenēm 2018./2019.gada sezona iesākās ar lielām pārmaiņām, jo mainījās ne tikai komandas trenere, bet arī pievienojās daudz jaunas karsējmeitenes. Sarunā ar komandas tagadējo treneri Martu Kalēju – Irbi, noskaidrojām kādas ir viņas domas par komandu, kā viņa vērtē šo sezonu un kas ir tie mirkļi, ko viņa gribētu izcelt. Ar to visu iespējams iepazīties šajā rakstā.

Uz jautājumu par to, kā bija uzsākt kaut ko jaunu priekš sevis un kļūt par karsējmeiteņu treneri, Marta Kalēja–Irbe atbildēja: “Vispār esmu izaicinājumu meklētāja. Man patīk iesaistīties jaunos projektos, nemitīgi atklājot ko jaunu. Iespējams, grūtākais mirklis bija adaptēšanās un pielāgošanās pie jauniem apstākļiem - gan man pašai, gan esošajām meitenēm - jauna trenere, citāds stils, vēlāk arī jaunas, spēcīgas komandas biedrenes. Tas ir skaidrs, ka ne visi spēj vienlīdz elastīgi pielāgoties, bet nu ir jācenšas, ja reiz vēlamies kopīgi iet uz kopīgu, labu rezultātu. Tā teikt, caur uguni un ūdeni izejot, nu jau esam sadejojušās vienā valodā”.

Marta pauda savas domas par to, kas ir tie izaicinājumi ar ko ir jāsaskaras ikdienā: “Jāņem vērā, ka komanda ir komanda, nevis individuālais sports.

Katrā komandā ir daudz un dažādas personības, ar ambīcijām, idejām, savu skatījumu uz lietām un attieksmi. Tas viss ir jāspēj aptvert un ņemt vērā, jārada patīkama vide un draudzīga, taču darbspējīga atmosfēra, noturot ideju, ka jebkurā gadījumā trenerim pieder gala vārds”.

Marta Kalēja – Irbe: Šīs komandas līmenis jau šobrīd ir labs. Protams, ka vienmēr ir, kur augt un attīstīties, bet mērķis ir noturēt šī brīža kvalitāti, liekot klāt nianses. Skaļi būtu teikt, ka redzu Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komandu kā vienu no Latvijas vadošajām, bet tā ir. Tālākās vīzijās redzu profesionālu deju komandu, kas ir saliedēta un tiek pamanīta arī ārpus Latvijas robežām. Kamēr meitenes būs atklātas, mērķtiecīgas, ar lielām darba spējām un dažbrīd ar pārkāpšanu pāri lietām, kas ne līdz

29

galam ir komfortablas, komanda attīstīsies. Tad jau redzēs, kur dzīve mūs aizvedīs! Caur mīlestību un pozitīvu skatījumu, virzīsimies uz priekšu, neaizmirstot, ka svarīgs ir ne tikai rezultāts, bet arī ceļš uz to.

Interesanti

Bijušo Latvijas Universitātes karsējmeiteņu atmiņas par komandu Krista Ramane

Ņemot vērā, ka šosezon Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komadai tiek atzīmēta desmitā sezona, lūdzām ar savām domām un atmiņām dalīties meitenēm, kuras komandā aizvadīja vairākas sezonas un deva savu ieguldījumu rezultātos.

Signe Dārzniece - Karsējmeiteņu komanda bija mana otrā ģimene un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes vingrošanas zāle - manas otrās mājas teju astoņu gadu garumā, un kā gan savādāk, ja treniņi bija četras reizes nedēļā, svētdienās Latvijas Universitāte basketbola spēles un tam visam pa vidu daudz un dažādu sporta un labdarības pasākumu, kuros piedalījāmies. Ar godu nesām Latvijas Universitātes vārdu, atbalstot Latvijas izlases basketbolā, florbolā un volejbolā. Visspilgtāk atmiņā palicis intensīvais gatavošanās laiks ikgadējām basketbola karsējmeiteņu sacensībām, kurās guvām panākumus un piedzīvojumiem pilnais brauciens uz karsējmeiteņu sacensībām Sanktpēterburgā. Laiks, kad dejoju šajā komandā man paliks atmiņā vienmēr, jo tā bija mana ārpus studiju laika lielākā aizraušanās. Šī komanda manam draudzeņu lokam pievienoja divas ļoti skaistas draudzības, kas turpinās vēl joprojām un neskaitāmi daudz jaunu cilvēku, kuri tika iepazīti šo septiņu ar pusi gadu laikā. Komandas kapteines gods man deva iespēju nostiprināt tādas prasmes kā neatlaidība, pacietība un stresa noturība, kas ir nenovērtējama pieredze.

Tāpēc no sirds priecājos, ka biju daļiņa tieši no šīs komandas!

Lelde Kozilāne Patiess prieks, ka Latvijas Universitātes karsējmeitenēm jau 10. sezona! Ir lepnums par to, ko kopā izveidojām. Viss turpinās, aug un attīstās arī šodien.

Komandā nodejoju daudzus gadus un ļoti labi varēju redzēt, kā ar lielu darbu nokļuvām pie lieliskiem sasniegumiem! Sezonu pa sezonai kāpām arvien augstāk. Arī es pati daudz mācījos un tas bija ļoti vērtīgi. Katram no sirds novēlu atrast savā dzīve tādu komandu un cilvēkus, kādi bija man, dejojot Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komandā! Ikviens, kurš kādreiz ir bijis komandā, sapratīs par ko es runāju.

30

Inga Grauziņa - Ir grūti izcelt kādu vienu spilgtu notikumu no sešiem pavadītiem gadiem Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komandā. Drīzāk jāsaka, ka komandā pavadītais laiks ir viens spilgts un aizraujošs piedzīvojums visā manu studiju garumā.

Mums vienmēr ir bijuši augsti mērķi, kurus gribējām sasniegt un šo mērķu sasniegšanai nežēlojām ne laiku, ne spēku, ne emocijas. Latvijas Universitātes karsējmeitenes, ja to var tā nosaukt, bija produkts, kuru pilnībā veidojām mēs pašas sākot ar deju domāšanu un mūzikas miksēšanu līdz tērpu un aksesuāru modelēšanai. Mēs varējām trenēties naktīs vai gaiteņos, ka tik ir vieta, kur vēlreiz noslīpēt visas nepilnības.

Un jāsaka, ka visspilgtākās emocijas ir palikušas pēc mūsu pirmā lielā panākuma - uzvaras 2013.gada LBL Zvaigžņu spēles karsējmeiteņu konkursā. Ieguldītais darbs bija vainagojies panākumiem. Un arī turpmāk ieguldītais darbs mums ļāva piedalīties Latvijas un pat pasaules līmeņa pasākumos, tādos kā 2015.gada Eiropas čempionāts basketbolā, 2016.gada Pasaules čempionāts florbolā, U18 Eiropas čempionāts pludmales volejbolā u.c.

31

Anna Kodinceva – Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komanda man saistās ar lielu draudzīgu ģimeni, kura apvieno sevī ļoti dažādus cilvēkus.

Esam nākušas katra no savas vides, katra no sava sporta vai dejas veida. Esam mākslas vingrotājas, sportistes, b a l e td e j o tā j a s , modernās, tautu, hiphop un sporta deju pārstāves. Ar savu pieredzi spējam dalīties viena ar otru, palīdzēt apgūt ko jaunu, apvienojot savas prasmes dejā uz laukuma. Šī ir mana 6.sezona Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komandā, un gribu pateikt, ka katru gadu es kaut ko iemācos un gūstu jaunu pieredzi, pateicoties tik daudzveidīgam sastāvam un dažādiem treneriem. Katra trenere, kas mums ir bijusi pirms tam (Ineta Miškuna, Sintija Freimane), ir dalījusies ar savām prasmēm, trenējusi mūs un vedusi komandu tikai uz priekšu. Un arī šosezon mums ir jauna trenere - Marta Kalēja Irbe, kas atklāja priekš daudzām no mums iepriekš nemēģinātas deju tehnikas, tādējādi, piedodot “jaunu garšu” mūsu horeogrāfijai.

Ja līdz šim esam spējušas iepriecināt un pārsteigt mūsu skatītājus, cerams, ka arī turpmāk mums tas izdosies. Gaidīsim arī nākamajā sezonā jaunas dāmas, kas papildinās mūsu komandu un augs mums līdzi.

Interesanti

Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu domas par komandu Krista Ramane Komandas trenere Marta Kalēja - Irbe par savu komandu saka: “Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komanda ir pilna ar skaistām, gudrām, mērķtiecīgām meitenēm, kuras vieno viena, ļoti svarīga lieta, un tā ir DEJA. Izslavinātais teiciens “Komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās ķēdes vājākais posms” ir zelta vērtē, jo katrai komandai būtu jāstiprina ikviena sastāvdaļa - tas veido spēku, jaudu un vienotu enerģiju. Un galu galā - komandu. Šī jaunās paaudzes meiteņu komanda, tikai sāk savu uzvaras gājienu. Šeit ir apskats personībām, raksturiem, ambīcijām, par kurām grāmatu varētu sarakstīt.

Galvenais ir ticēt. Ticēt tam, ka viss dzīvē ir iespējams. Un virzīties…virzīties uz augšu, neatskatoties! Mēs esam spēks! Komandā ir spēks!”.

Komandas kapteine Laura Tīrumniece: Šī komanda ir kā viena liela ģimene. Treniņos cītīgi strādājam pie deju slīpēšanas, neizpaliek arī dažādi kuriozi, protam pasmieties arī par sevi. Komandas spēks ir drošības adatās, bez tām nevaram dzīvot.

Ir patīkami pavadīt savu brīvo laiko ar šīm jaunkundzēm.

Alise Grīnberga: Pieteikšanās Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komandai noteikti ir viena no labākajām izvēlēm, ko pagājušā gada laikā izdarīju - palīdzot sevi attīstīt gan fiziski, gan garīgi. Katra meitene komandā izceļas ar savu personību un pilnībā atšķiras viena no otras, tomēr tas šo komandu padara tik interesantu un foršu. Karsējmeiteņu ikdiena noteikti nav viegla, tomēr visas meitenes palīdz un atbalsta viena otru, lai kopā kļūtu labākas.

Annika Valma: Labākā un sirsnīgākā komanda, kurā esmu bijusi.

Mēs ļoti atbalstam viena otru arī ārpus deju laukuma.

Anna Kodinceva: Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komanda ir ļoti daudzveidīga. Esam nākušas katra ar savu pieredzi un stilu dejošanā, sportā vai mākslas vingrošanā. Tas palīdz mums apgūt un iemācīt vienai no otras ko jaunu un attīstīties daudzpusīgi, jo spējam dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, lai celtu komandas līmeni.

32

Baiba Matule: Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komanda, manuprāt, ir spēcīga tad, kad jūtamies vienotas un uzticamies viena otrai. Komandu vieno atsaucīgas meitenes, kuras ir gan individuālistes un spēcīgas personības, gan arī mazs “puzles gabaliņš” no visas lielās gleznas. Tādējādi, vienā vārdā raksturot Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komandu nebūtu iespējams.

Elizabete Udarska: Dejoju Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komandā pirmo gadu, tāpēc nevaru salīdzināt ar pagājušajiem gadiem. Lai arī pagājušos gadus neesmu dejojusi šajā komandā, tomēr esmu skatījusies spēles no skatītāju rindām.

Manuprāt dejas ir palikušas daudz sievišķīgākas. Trenere ir superīga un komandas labā darīs visu. Kopumā viss apmierina un jūtos labi komandā!

Evelīna Luīze Lapiņa: Dejoju Latvijas Universitātes Karsējmeiteņu komandā pirmo sezonu un ļoti patīk. Tagad uz sezonas beigām var just, ka meitenes savā starpā jau ir vairāk satuvinājušās. Arī ar treneri ir izveidojies labs kontakts, var viegli saprasties un sadarboties. Manuprāt, arī dejojam sinhroni un esam diezgan spēcīgas, lai nākamajā sezonā jau mēģinātu sarežģītākus trikus.

Ieva Valpētere: Mūsu komanda ir kā mehānisms, kura darbība ir atkarīga no katra ķēdes elementa - no katras meitenes. Šī mehānisma dzinējspēks ir trenere.

Nedaudz banāli tas skan, bet tomēr – viena par visām un visas par vienu. Vieta, kur aizmirst visas bēdas un rūpes. Cilvēki, kuriem uzticēties uz visiem 100.

Iluta Logina: Komandas sastāvs ir draudzīgs un saliedēts. Daudzas meitenes ir prasmīgas ar pamatu dejās un mākslas vingrošanā. Atmosfēra komandā ir brīva, nepiespiesta. Kvalitāte ir laba, bet komanda ar saviem priekšnesumiem un piedalīšanos vairs nepopularizē Latvijas Universitātes vārdu tik daudz/plaši kā agrāk. Šobrīd komanda koncentrējas un Latvijas Universitātes mājas spēlēm.

Kristīne Mihailova: Man ļoti patīk mūsu kolektīvs. Esam draudzīgas, ļoti talantīgas. Esam ne tikai komanda, bet arī draudzenes, jo arī ārpus treniņiem un spēlēm, mēs viena otru atbalstām. Prieks būt kopā un darīt to, kas mums patīk.

33

Patrīcija Katrīna Unbegauna: Ļoti draudzīgs kolektīvs.Meitenes pilnas ar enerģiju un vēlmi izmēģināt kaut ko jaunu. Mākam improvizēt vajadzības brīžos.

Samanta Frīdmane: Uzskatu, ka mūsu komandā dejo daudzas talantīgas un jaukas meitenes. Tās nav tikai komandas biedrenes, bet arī draudzenes. Šajā komandā ir iespējams caur savu hobiju nodrošināt fiziskās aktivitātes vairākas stundas nedēļā, tādējādi darot labu arī savai veselībai. Elektrum Olimpiskais centrs ir kļuvis par otrajām mājām. Kopīgiem spēkiem, idejām jauniem trikiem un dejām cenšamies skatītājiem parādīt labāko ko varam. Protams, dažreiz ir bijuši dažādi misēkļi, bet aiz šķietami bezrūpīgām sejām uz laukuma ir daudz treniņu un sagatavošanās darbu katrai spēlei gan spēles dienā, gan pirms tam. Īstenībā arī pēc - izvērtējot savu sniegumu uz laukuma.

Sintija Markuna: Šogad ir jauna komanda. Katra meitene ar savu odziņu, visas ir pozitīvas un atvērtas daudz kam jaunam un nezināmam. Nebaidās no jauniem trikiem. Ir pagājusi gandrīz vesela sezona un meitenes ir sadraudzējušās. Ja kādreiz sporta zālē bija maz sarunu un zālē bija klusā, tad citreiz trenerei ir vairākas reizes jāpiesauc kādas meitenes vārds, lai visas varētu dzirdēt jauno informāciju. Smiekli, čalas, smaidi un joki skan pa visu zāli. Trenere katrai meitenei “pieiet “ no savas puses, jo katrai no mums ir savs skatījums uz dzīvi un līdz ar to cits skatījums uz deju, uz treniņiem. Lai mēs būtu spēcīgas un varētu cits citu mētāt dažādos triks, mums ir nepieciešams spēks, kuru gūstam no dažādiem vingrinājumiem. Parasti fiziskais mums ir treniņa noslēgumā. Man tas patīk, jo varu atslēgties no visām domām un pildīt vingrinājumus. Vairāk gribētos mēģināt jaunus trikus, jo meitenēm ir potenciāls. Iespējams, mums neizmēģinot neko jaunu, nemaz neuzzināsim, ka kāda to spēj! Noteikti nenožēloju, ka pirms 3 sezonām atnācu uz šo Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komandu.

Viktorija Rodžere: Never gonna give you up. Never gonna let you down. Never gonna run around and desert you.

34

Intervija

LU karsējmeiteņu komandas kapteine Laura Tīrumniece: “Esmu smagi strādājusi, lai nonāktu tur, kur esmu tagad” Laura Melne

Latvijas Universitātes (LU) karsējmeitenēm šī ir jubilejas sezona - jau desmito gadu viņas ar saviem aizraujošajiem priekšnesumiem priecē skatītājus dažādu sporta notikumu pārtraukumos. Kā jau visās komandās, arī LU karsējmeitenēm ir sava kapteine. Tā ir Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes studente Laura Tīrumniece, kura intervijā stāsta par karsējmeiteņu ikdienas aizkulisēm, atspēko stereotipus un atklāj, ka komandā nostiprinājusies vien ar otro piegājienu.

Ko darīji pirms kļuvi par Latvijas Universitātes karsējmeiteni?

Pirms kļuvu par Latvijas Universitātes karsējmeiteni, 11 gadus nodarbojos ar mākslas vingrošanu, kas kalpoja par lielisku pamatu, uzsākot karsējmeitenes gaitas.

uz Krastu mačiem (tad man vēl bija pārbaudes laiks).

Visi treniņi un deju zālē pavadītās stundas atmaksājās tajā brīdī, kad biju uz Krastu maču laukuma. Sapratu, ka tas ir jaunas nodaļas sākums manā dzīvē.

Vai atceries savu pirmo treniņu, kad pievienojies karsējmeitenēm? Kāds tas bija?

Atceros, ka sākumā nebija viegli – es jutos nobijusies savas nelielās dejošanas pieredzes dēļ, un zināju, ka būs jāvelta daudz laika, lai sasniegtu labus rezultātus.

Vai, tavuprāt, tas, ka tev ir uzticēta kapteines loma, ir smaga darba pamatā un uzliek papildu atbildību, vai tieši pretēji – tev tas patīk un dod vēl lielāku motivāciju?

Es teiktu, ka esmu smagi strādājusi, lai nonāktu tur, kur esmu tagad. Nav jau arī tā, ka man to kapteines lomu vienkārši uzdāvināja – komanda mani ievēlēja, viss noritēja demokrātiskā garā. Kaut arī man patīk kapteines amats un neredzu nevienu iemeslu, kāpēc varētu nepatikt, tas tomēr nes līdzi lielu atbildības sajūtu. Visu laiku domāju par pārējām meitenēm, ja rodas konflikti, tad vienmēr cenšos atrast un piedāvāt kompromisu. Ceru, ka meitenes to redz un novērtē.

Kas ir spilgtākie un neaizmirstamākie mirkļi, kuri tev ir palikuši atmiņā no karsējmeiteņu laikiem?

Viens no spilgtākajiem mirkļiem noteikti ir mana pirmā uzstāšanās Latvijas Universitātes karsējmeiteņu sastāvā, kas bija 2017.gada Krastu mačos. Atceros, kā vasarā cītīgi apmeklēju treniņus un mācījos dejas, lai pierādītu trenerei, ka mani var likt pamatsastāvā 35

Cik bieži jūs trenējaties, kāds ir treniņprocess?

Treniņi notiek trīs reizes nedēļā. Pirmdienās ir akrobātikas treniņš, kas norisinās Elektrum Olimpiskajā centrā profesionāla trenera uzraudzībā. Otrdienās un ceturtdienās ir deju treniņi. Papildus vēl katru otro piektdienu mums ir triku treniņi, kuros trenējam un mācamies jaunus trikus. Treniņus sākam ar iesildīšanos un fiziskās sagatavotības attīstīšanu, tad treniņa otrajā daļā turpinām ar deju izdejošanu un slīpēšanu. Spēļu nedēļās treniņos saliekam un iemācāmies zīmējumus divpadsmit dejām, tas ir, kur katrai meitenei tajā ir jābūt..

Kas ir tās lietas, kas sniedz vislielāko gandarījumu?

Man vislielāko gandarījumu sniedz tā sajūta, kad tikko ir nodejota deja un es zinu, ka komanda to ir nodejojusi ar 110% atdevi, visi triki ir izdevušies, kā arī, kad skatītāji ir saņēmuši mūsu sniegtās emocijas, nav vienaldzīgi un novērtē mūsu priekšnesumus. Tā tiešām ir labākā sajūta kā karsējmeitenei.

Kāds būtu tavs ieteikums meitenēm, kuras vēlas būt karsējas un līdzdarboties Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komandā?

Pirmkārt, noteikti nenobīties, kā es to izdarīju pirmajā studiju gadā.

Otrkārt, cītīgi strādāt treniņos, pat “atpūtas brīžos”.

Treškārt, vienkārši nākt un darīt. Ja būs pareizā attieksme, tad treneri to redzēs un novērtēs.

36

37

Intervija

Sintija Priede: “Lielākais gandarījums ir redzēt veselu, aktīvu cilvēku, kuram nav diskomforts, veicot parastas, ikdienišķas aktivitātes vai piedaloties treniņos” Krista Ramane

Jau otro sezonu Latvijas Universitātes basketbola sistēmā kā fizioterapeite un fiziskās sagatavotības trenere kopā ar Ivaru Ikstenu darbojas arī Sintija Priede. Intervijas laikā noskaidrojām, kā viņa nonāca līdz LU basketbola sistēmai, kādi ir viņas ikdienas pienākumi un ar ko vispār jāsaskaras fizioterapeitiem. Ar atbildēm iespējams iepazīties šajā rakstā.

Līdz nonākšanai Latvijas Universitātes basketbola sistēmā, strādāju sešus gadus par fiziskās sagatavotības treneri. Pirms ieguvu Sporta pedagoģijā bakalaura grādu, zināju, ka vēlos studēt medicīnu, tomēr vienlaikus to apvienot arī ar treniņiem vieglatlētikā. Zināju, ka nāksies izvēlēties starp vienu vai otru, tāpēc pabeidzu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, kas bija tuvāk sirdij tajā laikā un sapratu, ka gribu padziļinātāk zināt un izprast traumu profilaksi, pēctraumu perioda rehabilitāciju, gribēju uzzināt sīkāk par cilvēka ķermeni, tā darbošanās principiem no cita aspekta.

38

Latvijas Universitātē basketbola sistēmā es pildu gan fizioterapeita, gan fiziskās sagatavotības trenera pienākumus, traumu profilakse, fizisko īpašību uzlabošana, kā arī posoperatīvā rehabilitācija utt. Fizioterapeita darbā lielākie izaicinājumi ar ko jāsaskaras ir spēja ātri un iedarbīgi noreaģēt uz situāciju (traumas brīdī).

Esi ieguvusi jau diezgan plašu pieredzi strādājot par fizioterapeiti. Kādas ir tās kļūdas, kas tiek pieļautas treniņprocesā, kā rezultātā sportisti gūst traumas?

Uzskatu, ka nav konkrētu kļūdu, jo visbiežāk tā ir pārslodze, dažkārt vienkārši kāds no pārējiem faktoriem atjaunošanās ķēdē tiek izlaists (atpūta, režīms, stress skolā, sabalansēts uzturs, psiholoģiskā sagatavotība). Bieži tā ir nekoncentrēšanās vai neuzmanība, bieži neveiksme.

Kas ir tās lietas, kuras Tev sagādā lielāko gandarījumu strādājot par fizioterapeiti?

Lielākais gandarījums ir redzēt veselu, aktīvu cilvēku/spēlētāju, kuram nav diskomforts, veicot parastas, ikdienišķas aktivitātes vai piedaloties treniņos.

39

Lai arī strādā salīdzinoši īsu laiku šajā profesijā, diezgan strauji sanācis virzīties uz augšu. Kuri ir tādi spilgtāk palikušie mirkļi atmiņā no visa piedzīvotā?

Tādu ir daudz! Ar komandu strādājot, katra spēle ir citādāka. Savukārt, spilgti atmiņā paliek izlases spēles, kad stāvi plecu pie pleca ar pārējiem kolēģiem, arī no LU basketbola sistēmas, ar spēlētājiem, un pa visu arēnu skan Latvijas himna.

Vai ir gadījies kāds amizants gadījums, kas ir saistīts ar fizioterapeites darbu?

Pārsteidzošā kārtā, pagaidām nē. Varbūt vienīgais atmiņā nāk 2017.gada pasaules Studentu Universiāde, kur ar vienu no spēlētājiem bija jādodas uz vietējo slimnīcu, lai viņam pieslēdz sistēmu un apstrādā brūci. Domādama, ka ar medicīnu esmu uz Tu un esmu redzējusi daudz, brīdī, kas spēlētājam apstrādāja dziļo brūci, pašai raibs gar acīm palika un likās, ka noģībšu. Iespējams, ka tāpēc par ārstu arī neaizgāju studēt.

Par to skaļi pagaidām nerunāšu, tomēr mērķi ir augsti un savas iespējas es vēlos izmantot. Man apkārt ir zinoši un superīgi kolēģi, no kā mācīties, ar ko kopā augt, tāpēc es izmantoju šo iespēju augt gan kā speciāliste, gan kā personība. Paldies viņiem par uzticēšanos un mana darba novērtēšanu!

40

41

Intervija

BK LU mājas spēlēs atgriežas konkurss “Fakultātes basketbola tribīnēs” Austra Laima Aprāne

Šajā 2018./2019. gada sezonas noslēgumā BK “Latvijas Universitātes” mājas spēlēs bija jūtams skaļāks atbalsts, jo Latvijas Universitātes Studentu padome sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sporta centru organizēja fanu konkursu “Fakultātes basketbola tribīnēs”. Konkurss norisinājās marta mēnesī - 3., 10., 21. un 24. martā.

Fakultātēm tika dota iespēja pieteikt savu fanu komandu, apmeklēt BK “Latvijas Universitāte” komandas spēles bez maksas, kārtīgi un spraigi atbalstīt to.

Konkursam pieteicās 2 fakultātes - Ķīmijas fakultāte un Vēstures un filozofijas fakultāte. Šajās basketbola spēlēs abas fakultāšu fanu komandas sacentās viena ar otru, ierodoties pēc iespējas interesantākos tērpos, bļaujot pēc iespējas skaļāk pašu izdomātos saukļus, esot atraktīvi, radoši un redzami. Fanus vērtēja žūrija, kas sastāvēja no Latvijas Universitātes Studentu padomes un Sporta centra pārstāvjiem šādās kategorijās: saukļu oriģinalitāte, atbalstīšanas intensitāte, vizuālais noformējums, dalībnieku skaits u.c.

24.martā norisinājās šī konkursa fināls, kurā fanu komandas bija kuplā dalībnieku skaitā, intensīvi atbalstīja mūsu basketbola komandu un piedalījās ak-

tivitātē.

Viedoklī par “Fakultātes basketbola tribīnēs” konkursu dalījās Ķīmijas fakultātes pārstāve Samanta Homiča: “Šis konkurss ir lieliska iespēja satikt savus kursa biedrus ārpus Universitātes. Protams, no sākuma ir grūti savākties, bet, kad esi jau spēris pirmo soli Elektrum Olimpiskajā centrā un satiec savus draugus, viss nogurums un negribīgais noskaņojums pāriet. Pirmie krāsas triepieni uz sejām, uzvilktie baltie halāti, pirmie bungas sitieni un pirmie punkti Latvijas Universitātes komandai- jūtamies kā daļa no komandas. Gūta uzvara vai zaudējums, tas pat nav svarīgi. Galvenais ir būt tur, redzēt un atbalstīt.”

Vēstures un filozofijas fakultātes komandas līdzjutējs Rūdis Bebrišs dalījās ar savu viedokli par konkursu: “Fakultātes basketbola tribīnēs” ir sporta dzirksts iemiesojums. Tā ir iespēja emocionāli uzlādēties un 42

tāpat arī izlādēties, ar studiju biedriem gavilējot par katru Latvijas Universitātes komandas iemesto grozu un skaļi izsvilpjot pretiniekus soda metienu izpildes laikā. Skatītājs ātri vien pārtop par līdzjutēju, jo ir grūti nepavilkties līdzi apkārtējai atmosfērai, skanīgajiem saukļiem un bungu rīboņai. Kur tad vēl, ja ne šajā konkursā, varētu iegūt izdevību imitēt “Drošsirdi”, uz sejas uzvilkt zilas strīpas, un pārbaudīt balss izturības un skaļuma robežas?

Abas fanu komandas ieguva pateicības, biļetes uz kino teātri un Piena spēka dzērienus. Šajā finālā tika noskaidrots, ka 1. vietu godpilni ir ieņēmusi Vēstures un filozofijas fakultātes komanda, kura ieguva ielūgumus uz festivālu “Laba daba”.

43

Par šo galveno balvu VFF komanda ir ļoti priecīga, jo viņi augusta sākumā varēs visi kopīgi doties uz šo festivālu, saliedēties, sadraudzēties un brīnišķīgi pavadīt dažas dienas labā atmosfērā, klausoties dažādas grupas un mūziķus.

Savukārt, 2. vietu ieņēma Ķīmijas fakultāte, kas ieguva ielūgumus uz LU studentu svētkiem “Aristotelis 2019”.

Fakultāšu fanu komandas ir apmierinātas, ka piedalījās šajā konkursā, vairākus marta vakarus pavadīja basketbola spēlēs, saliedējās, labi pavadīja laiku un tika pie vērtīgām balvām. Uz tikšanos nākamajā sezonā BK “Latvijas Universitāte” mājas spēlēs!

44

TAVA IZDEVĪGĀKĀ

LOJALITĀTES PROGRAMMA

ar uzkrājumu līdz pat 10% Sākotnējā atlaide kartes īpašniekam 3%.

Klients var palielināt savu uzkrājuma/atlaides procentu, ja gada laikā veic pirkumu % BENU Aptiekā: %

5

%

4

%

7

6

w.benu.lv

9%

8%

benu.lv

1500€ un vairāk 850-1499€ 550-849€ 350-549€ 200-349€

100-199€ 50-99€

10%

www. benu.lv

www. benu.lv

www. benu.lv

www. benu.lv

www.benu.lv

www.benu.lv

www.benu.lv

v

u.l

en

.b ww

w

.lv

.benu

ww w

www.benu.lv 45

Intervija

LU basketbola sistēma – soli pa solim līdz profesionālajam basketbolam Krista Ramane

BK “Latvijas Universitāte” piedāvā saviem spēlētājiem sistēmu, kur no spēlēšanas LBL2 līmenī ir iespēja nokļūt uz lielo komandu, kas pārstāv Olybet Latvijas – Igaunijas basketbola līgu. Sistēmas mērķis ir izveidot efektīvu pāreju no Latvijas Jaunatnes Basketbola līgas līmeņa uz profesionālo basketbolu, veicinot Latvijas talantīgāko basketbolistu pilnveidošanos ar profesionālu darbu un individuālu pieeju sporta, inteliģences un personības attīstības jomās. Šajā rakstā ir iespēja iepazīties ar vienu no LBL2 komandas LU/BS Rīga līderiem un komandas kapteini – Evertu Ramzu.

Pastāsti, lūdzu, par sevi sīkāk – cik gados sāki nodarboties ar basketbolu? Kas bija Tavs pirmais treneris un komanda, kur trenējies?

Ar basketbolu sāku nodarboties diezgan vēlu, 10 gadu vecumā. Pirms tam spēlēju gan futbolu, gan florbolu, bet, kad aizgāju uz pirmo basketbola treniņu, uzreiz sapratu, ka basketbols ir tas īstais sporta veids. Pirmā komanda man bija BS Rīga jeb vienkārši Basketbola Skola Rīga un tās treneris bija Mārtiņš Līcis-Līcītis.

Kādas ir spilgtākās atmiņas no šiem basketbolā pavadītajiem gadiem?

Spilgtākās atmiņas noteikti ir no U-16 Eiropas čempionāta. Tur es piedzīvoju vienu no savām īpašākajām spēlēm, kad mēs pie gandrīz pilnām tribīnēm uzvarējām mājinieci Melnkalnes izlasi, kas pie tam mums bija ļoti svarīga spēle, lai 1/8 spēlētu pret pēc iespējas vājāku komandu. Kā arī pēdējā LBL2 Play-off spēle pret Ventspils Augstskolas komandu, izbraukumā Ventspilī, kur patiešām bija ļoti laba atmosfēra, bet diemžēl zaudējām to spēli, tāpēc atmiņā tā laikam paliks tikai ar zaudējumu.

46

Kā Tu vērtē iespēju trenēties BK Latvijas Universitāte sistēmā, ko tas nozīmē Tev? Trenēties BK “Latvijas Universitāte” sistēmā man nozīmē ļoti daudz. Šīs sistēmas vadītāji un treneri man ir devuši iespēju un uzticas man, tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Man ir iespēja katru dienu trenēties ar vieniem no labākajiem spēlētājiem viņu attiecīgajā vecuma grupā un spēlēt labākajās Latvijas basketbola līgās. Paldies liels BK “Latvijas Universitāte” par šo iespēju.

Vai, Tavuprāt, tas, ka labi sevi parādot un cītīgi trenējoties ir iespēja tikt uz lielo komandu ir tāds labs stimuls jaunajiem spēlētājiem?

Tas ir ļoti labs stimuls, jo īpaši jaunajiem spēlētājiem, jo ne visas komandās vai sistēmās ir iespēja spēlēt Latvijas labākajā basketbola līgā. Šis līmenis kādā spēlē BK “Latvijas Universitāte” lielā komanda, manuprāt, ir pietiekami augsts, lai spēlēšana tur pēc kāda laika būtu nopietns mērķis visiem jaunajiem spēlētājiem, bet šis laiks ir atkarīgs tikai no katra paša, cik daudz katrs spēlētājs gribēs un būs gatavs ieguldīt savu laiku treniņiem, ir vajadzīga kārtīga attieksme pret to ko dari. Šobrīd vēl mācies vidusskolā. Kā ir iespējams apvienot skolu ar basketbola treniņiem?

Ikdienā nav grūti, bet, kad sanāk aizbraukt uz kādu turnīru un iekavēt skolu ilgāk, tad gan parādi prasa kādu laiku. Protams, arī, kad ir bijis kāds grūtāks treniņš, negribas pildīt mājasdarbus, bet vajag piespiest sevi un izdarīt, jo skolā tāpat kā treniņā es attīstu pats sevi un, ja kaut ko neizpildu, tad zaudēju tikai es pats.

Esi viens no komandas līderiem. Ja kādu reizi pašam neiet metieni no spēles un punktu gūšana, tad izveido labus momentus saviem komandas biedriem. Vai Tev patīk vairāk veidot spēli priekš citiem vai pašam uzņemties lomu svarīgos brīžos?

Tas, protams, ir atkarīgs no situācijas, bet laikam tomēr izveidot kādu labu momentu priekš cita komandas biedra, kas tālāk var izmest vieglu un brīvu metienu. Svarīgos brīžos komandas līderiem ir jāuzņemas vairāk iniciatīva un jādod rezultāts, bet, ja kāds no maniem komandas biedriem būs labākā un brīvākā pozīcijā nekā es, tad noteikti centīšos iedot piespēli.

47

Ko priekš Tevis nozīmē kapteiņa uzšuve? Vai Tas Tevi motivē strādāt vēl smagāk vai arī izjūti kādu papildus atbildību?

Sākumā tas varbūt nelikās tik svarīgi, bet ar laiku sāku saprast, ko īsti nozīmē būt par kapteini. Labos brīžos būt par kapteini ir viegli, bet, kad komandai iet grūti, tad kapteinim ir jāsavāc komanda un jāsapurina visus, kas ir ļoti grūti, jo pašam jānoliek šī sliktā spēle malā un jāuzmundrina visus. Plus vēl treniņos un spēlēs ir jārāda piemērs pārējiem, jo īpaši jaunajiem spēlētājiem. Visas sezonas garumā to izdarīt veiksmīgi ir grūti, bet, protams, es vēl mācos būt par labu kapteini. Šajā sezonā 17 gadu vecumā sanāca debitēt pie lielās komandas Olybet Latvijas – Igaunijas līgā, pret vienu no līdervienībām - VEF. Kā vērtē savu debiju?

Pirms spēles bija neliels uztraukums, bet, uzejot laukumā, centos koncentrēties tikai spēlei. Izbaudīju to, ka debijā varēju spēlēt pret tik nopietnu pretinieku kā “VEF Rīga”, jo tas deva iespēju salīdzināt savas spējas pret vienu no līgas labākajām komandām.

Mani galvenie mērķi, ko sev uzstādīju pirms spēles bija labi nospēlēt aizsardzībā un pēc iespējas vairāk apgrūtināt viņu saspēles vadītāju spēli uzbrukumā, un uzbrukumā spēlēt droši un pārliecinoši. Protams, bija kādas kļūdas gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, bet kopumā esmu diezgan apmierināts ar debiju, bet nu vienmēr var labāk!

Esi bijis U-16 izlasē. Cik svarīgi Tev ir sevi apliecināt un tikt pie iespējas pārstāvēt savu valsti?

Būt iekļautam Latvijas junioru izlasē, man ir ļoti svarīgi, jo pārstāvēt Latviju uz Eiropas vai Pasaules skatuves ir mērķis un sapnis uz ko iet jebkurš jaunais basketbolists. Ir jāiegulda ļoti smags darbs, lai iekļūtu Latvijas izlasē, bet tas ir tā vērts, jo tās sajūtas, spēlējot Latvijas izlasē, ar Latvijas labākajiem tā vecuma spēlētājiem pret Eiropas labākajiem spēlētājiem ir patiesi īpašas un neaizmirstamas.

Kādus Tu redzi nākamos gadus – gan skolā, gan pēc absolvēšanas. Vai basketbols būs viena no Tavām prioritātēm?

Primārais ir labi pabeigt vidusskolu. Par to, kas sekos pēc tā vēl neesmu baigi domājis, bet mācības viennozīmīgi būs vissvarīgākās, bet basketbols arī noteikti būs viena no manām prioritātēm. Tomēr pašlaik vēl negribu par to domāt, jo gribu koncentrēties vēl pēdējiem metriem šajā sezonā, un, protams, vasarai, kad notiks Eiropas U-18 čempionāts!

Intervija

Gustavs Kārlis Kampuss: “Īpaši tālu nākotnē es neskatos, vairāk strādāju pie tā, kas notiek tagad.”

Krista Ramane

Uz interviju aicinājām vēl vienu Latvijas Universitātes basketbola sistēmas spēlētāju, kurš ikdienā spēlē LBL2 komandā Latvijas Universitāte/BS Rīga. Viņš ir viens no komandas līderiem ne tikai punktu gūšanā un citos statistikas rādītājos, bet arī aktīvi uzmundrina komandas biedrus. Par to, kā Gustavs Kārlis Kampuss nonāca līdz basketbolam, ko viņš domā par visu Latvijas Universitātes basketbola sistēmu un sev doto iespēju trenēties tajā, lasi šajā rakstā.

Pastāsti, lūdzu, par sevi sīkāk – cik gados sāki nodarboties ar basketbolu? Kas bija Tavs pirmais treneris un komanda, kur trenējies?

Basketbola treniņus apmeklēju no septiņu gadu vecuma jeb no mirkļa, kad sāku iet pirmajā klasē. Trenējos BJBS Rīdzenes sporta skolā. Pirmais treneris bija Aleksandrs Feldmanis. Sāku trenēties basketbolā tāpēc, ka mājās kopā ar ģimeni skatījāmies Eiropas čempionātu basketbolā, kur piedalījās arī Latvijas komanda. Mani tas ļoti aizrāva un teicu tētim, ka arī vēlos spēlēt basketbolu.

Kādas ir spilgtākās atmiņas no šiem basketbolā pavadītajiem gadiem?

Noteikti izlases un visi izbraukuma turnīri. Viena no spilgtākajām atmiņām ir ar U18 izlasi no Baltijas jūras kausa. No sākuma biju kā 12 spēlētājs jeb tālākais rezervists. Bet pusgada laikā no iepriekš minētā Baltijas jūras kausa līdz dalībai U18 Eiropas čempionātā vasarā, pamazām, ar ieguldīto darbu, kāpu tikai uz augšu un tur man jau bija daudz lielāka loma. Nebiju vairs tikai 12 spēlētājs. Vairāk tiku laukumā, lielāks bija mans spēles laiks un pat bija spēles, kur devos starta pieciniekā. Vēl viena spilgta atmiņa ir no šī paša Baltijas jūras kausa, kad treneris mani izvēlējās 48

kā labāko spēlētāju Latvijas komandā, kas arī priekš manis paša radīja neizpratni, bet bija patīkami.

Kā Tu vērtē iespēju trenēties BK Latvijas Universitāte sistēmā, ko tas nozīmē Tev? Laba iespēja parādīt sevi gan LBL2 līmenī, gan arī, ja treneris dod iespēju tikt vēl augstāk – Olybet Latvijas – Igaunijas līgā. Manuprāt, Latvijas Universitātes basketbola sistēmā ir tādas iespējas, kādas nav citās augstskolās Latvijā. Un tas ir jānovērtē, ja treneri uzticas un man ir dota tāda iespēja te būt.

Vai, Tavuprāt, tas, ka labi sevi parādot un cītīgi trenējoties ir iespēja tikt uz lielo komandu ir tāds labs stimuls jaunajiem spēlētājiem?

Domāju, ka daudz trenējoties un strādājot arī individuāli, un labi sevi parādot ir iespējams tikt pirmajā komandā. Tas noteikti ir mērķis uz ko tiekties un laba motivācija.

49

Esi viens no komandas līderiem. Vai Tev patīk vairāk veidot spēli priekš citiem vai pašam uzņemties lomu svarīgos brīžos?

50/50. Ja zinu, ka varu pats, tad tajā mirklī uzņemos pats spēki, bet, ja neiet tik labi, kā vēlētos, tad mēģinu veidot spēli vairāk iesaistot savus komandas biedrus.

Kādus Tu redzi nākamos gadus – gan pēc augstskolas absolvēšanas, gan basketbolā. Vai basketbols būs viena no Tavām prioritātēm?

Nākamajos gados noteikti turpināšu cītīgi trenēties un smagi strādāt, lai tiktu uz pirmo komandu, lai labi parādītu sevi ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā. Pēc pāris gadiem domāju, ka būšu Latvijas Universitātes basketbola sistēmā, kā arī absolvējis Rīgas Biznesa skolu. Ja godīgi, tad īpaši tālu nākotnē es neskatos, bet vairāk strādāju pie tā, kas notiek tagadnē. Vairāk fokusējos uz to.

10 GADU IZAICINĀJUMS 2009

2019 Adrians Šnipke

Aivis Lēmanis Alberts Putāns

Arnis Arnītis Niks Salenieks

Renārs Birkāns 50

Arvīds Dambenieks

Edvards Mežulis Linards Jaunzems

Kārlis Grigaļūns Rendijs Feikners

Kārlis Žunda Jānis Getners

51

Intervija

Ivars Ikstens: “Savā ikdienā es rūpējos, lai visi sportisti būtu veseli.“ Krista Ramane

Līdz brīdim, kad saskaramies ar pēkšņām sāpēm muguras daļā, roku locītavās un citur, mēs neiedomājamies, cik patiesībā slikti ietekmējam savu veselību un ķermeni ar mazkustīgu dzīvesveidu un ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu. Kopā ar VENDEN, fizioterapeits un fiziskās sagatavotības treneris Ivars Ikstens intervijā stāsta par rīcību ikdienā, kas var palīdzēt novērst šādu pārslodžu radītās veselības problēmas.

Trenera Ivara Ikstena ikdiena paiet, strādājot ar Latvijas Universitātes basketbola sistēmas komandu spēlētājiem. Papildus darbam, viens no viņa svarīgākajiem uzdevumiem šobrīd ir veiksmīgi aizstāvēt maģistra darbu un pabeigt studijas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Uzturzinātnes maģistra studiju programmā. Viņa darbu novērtē gan Latvijas Universitātes basketbola sistēma, gan Latvijas Basketbola savienība - Ivars Ikstens veic darbu arī ar Latvijas basketbola izlašu spēlētājiem.

Ivars Ikstens: “Savā ikdienā es rūpējos, lai visi sportisti būtu veseli. Tas ir galvenais. Īstenībā vēl svarīgāk, ka es viņus nevis ārstēju, bet palīdzu rūpēties par savu veselību.”

Intervijas laikā Ivars Ikstens uzsvēra divas svarīgākās tēmas, kas ikdienā ir aktuālas ikvienam, tostarp arī profesionāliem sportistiem. Bieži vien cilvēki, izdarot izvēli sākt dzīvot veselīgāk un ieviest savā ikdienā sportiskas aktivitātes, pieļauj kļūdas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt viņu veselību. Piemēram, maldinošs ir uzskats, ka tikai ilgstoši trenējoties sporta zālē, tiks sasniegts labākais rezultāts. Patiesībā viss, kas tiek darīts arī ārpus trenažieru zāles un treniņiem, var ietekmēt indivīda veselību un fizisko sagatavotību. Šādu kļūdu pieļauj ne tikai cilvēki, kuri nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm pāris stundu nedēļā, bet arī profesionāli sportisti.

52

Ivars Ikstens: “Profesionālu sportistu lielākā kļūme ir tas, ka viņi iedomājas, ka rezultāts ir atkarīgs no tā, ko viņi dara treniņā. Bet īstenībā lielākā daļa slēpjas ārpus treniņiem.”

Otra tēma, par kuru Ivars Ikstens pauž savu skatījumu, ir cilvēku mazkustība, pildot savus ikdienas darbus, īpaši - tās ir garās darba stundas birojos, kas tiek pavadītas sēžot pie datora. Ikviens cilvēks, kura darba diena paiet sēžot pie datora vai vienveidīgā pozā, agrāk vai vēlāk saskaras ar sāpēm dažādās ķermeņa daļās. Lai no tā izvairītos, Ivars Ikstens dalās ar savām zināšanām, kā mazināt vai pilnībā novērst šādas problēmas.

Ivars Ikstens: “Es varu minēt vairākas problēmas,

53

piemēram, muskuļu un skeleta problēmas. Tipiskākās, par ko visi sūdzas, ir muguras lejasdaļas sāpes, plecu sāpes, plaukstu sāpes, kas patiesībā ir ļoti tipiski, un daudzi par to neaizdomājas. Paaugstinās arī visi hronisko saslimšanu riski.”

Gribētu novēlēt cilvēkiem, lai viņi ir gatavi mācīties visu mūžu un, lai nekad nebaidās mainīt savus ieradumus tikai tāpēc, ka viņiem liekas, ka tā ir labāk uz šo brīdi. Jo vairāk jūs mācīsieties, jo vairāk sapratīsiet, ka visu laiku mums dzīvē ir kaut kas jāmaina.

Mēs dzīvojam ieradumu pasaulē un mums pēc iespējas jācenšas sevi pieturēt pie labākiem ieradumiem. To es arī jums novēlu.

54

55

Intervija

BK “Latvijas Universitāte” spēlētāji medijos Krista Ramane

Linards Jaunzems viesojas “STAR FM” studijā

Janvāra beigās radio “STAR FM” studijā viesojās divi Latvijas basketbola jaunie un perspektīvie spēlētāji Linards Jaunzems un Māra Mote.

Basketbola komandas “Latvijas Universitāte” kapteinis, FIBA 3X3 Pasaules kausa sudraba medaļas ieguvējs un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes students radio intervijas laikā pastāstīja par savu profesionālo karjeru, līdzšinējiem sasniegumiem un, kā to visu apvieno ar pilna laika studijām. OlyBet Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas viens no TOP 10 spēlētājiem, decembra mēneša labākā spēlētāja kandidāts, intervijas laikā dalījās ar informāciju par saviem plāniem.

Intervijas ievadā Latvijā pazīstamais “STAR FM” ētera balss Jānis Romanovskis izteicās, ka studijā ir ieradušies jauni, talantīgi basketbolisti, par kuriem sabiedrība vēl dzirdēs tuvākajā nākotnē Atbildot uz Baibas Sipenieces un Jāņa Romanovska jautājumu par tuvākajiem plāniem, Linards Jaunzems izteicās: “Pašlaik prioritāte ir gan turpināt spēlēt profesionāli basketbolu, gan pabeigt studijas Latvijas Universitātē.”

Linards Jaunzems izmanto iespēju, ko mūsdienās pasaulē piedāvā daudzas augstskolas – duālās karjeras ceļu. Latvijas Universitāte ir vienīgā tradicionālā tipa universitāte Latvijā, kur jauniešiem ir iespēja profesionāli sportot un studēt kādā no augstākās izglītības programmām. Lai gan intervijas laikā Linards Jaunzems atzina, ka arī Amerikā viņam būtu iespēja sportot un mācīties, tomēr viņa izvēle krita par labu Latvijas Universitātei.

56

Mediju dienas ietvaros BK “Latvijas Universitāte” spēlētājs Kārlis Žunda piedalījās Sportland rīkotā foto sesijā, kur reklamēja sporta zīmolu Nike un Jordan jaunās kolekcijas un tajās esošos sporta apģērbus. Foto sesijas galarezultāts ir redzams Sportland žurnālā.

BK LU spēlētājs Kārlis Žunda piedalās foto sesijā Sportland žurnālam

57

58

59

Intervija

Atskats uz LU basketbola sistēmas tradīciju – BK LU Attīstības nometni Krista Ramane

Arī šajā 2018./2019. gada sezonā kopā ar sadarbības partneriem, Prime Athlete Management, VENDEN, Latvijas Basketbola Savienību un iedvesmojošām personībām, kā piemēram, U16 izlases galveno treneri un BK Ogre spēlētāju, tika aizvadīta nometne, kura sniedza jaunajiem talantiem ne tikai kvalitatīvu treniņprocesu, bet arī informatīvas lekcijas par profesionālo sportu.

Nometnē kopumā bija piesaistīti 30 basketbolisti gan no Rīgas, gan citu pilsētu sporta skolām un basketbola klubiem. Tika strādāts uz fiziskajām lietām, piemēram, spēlētāju testēšana, lai viņiem ir interesantāka šī pieredze – uzzināt, ko viņi var un ko nevar, ja salīdzinām viņus uz citu spēlētāju fona. Strādājam arī uz individuālajām lietām – gan uz metienu, gan uz driblu, apspēlēšanu, kāju darbību un dažādām citām niansēm. Treniņprocesā piedalījās visi BK “Latvijas Universitāte” treneri. Gan basketbola treneri Guntis Endzels, Gunārs Gailītis un Edijs Šlesers, gan arī fiziskās sagatavotības treneri - Ivars Ikstens un Sintija Priede.

Semināros un izglītojošās lekcijās ar savu pieredzi dalījās Agris Galvanovskis, kurš ir U16 izlases galvenais treneris. Tāpat piedalījās arī bijušais BK “Latvijas Universitāte” spēlētājs, kurš šosezon pārstāv bas-

ketbola klubu “Ogre” - Kristaps Dārgais. Ivars Ikstens pastāstīja par sabalansētu uzturu un higiēnas lietām un Raimonds Bergmanis dalījās pieredzē par savām profesionālajām gaitām sportā.

Nometnes galvenais treneris Edijs Šlesers: “Nometnes galvenais mērķis ir sniegt jauniešiem iespēju, pamainot vidi un ikdienas treniņus, apzināties, ko viņi var un ko nevar izdarīt, un izprast savus nākotnes plānus profesionālajā basketbolā, kā arī parādīt, ka Latvijas Universitātes basketbola sistēma ir viena no iespējām pēc vidusskolas turpināt augstā līmenī spēlēt basketbolu un paralēli iegūt augstāko izglītību.”

60

61

SIA TelCom ir Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībnieks jau 8. gadu!

Kvalitatīvs un mūsdienīgs dators gan pasniedzējam, gan studentam

569 EUR Nopērkams arī Elektronisko Iepirkumu Sistēmā (EIS)

+371 22 00 2222

info@telcom.lv

Nosaukums

Lenovo V510-15IKB

Operatīvā atmiņa

4 GB

Displejs

15.6" Full HD (1920 x 1080)

Cietais disks

128 GB SSD

Procesors

i3 - 71ooU

Operētājsistēma

Windows 10 Pro

Datortehniku

Servertehniku IEGĀDĀJIES

PIE MUMS Programmatūru

Biroja tehniku 62

63

Intervija

LU sportam 90!

Krista Ramane

Jaunatklātajā Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Torņkalnā tika atzīmēta Latvijas Universitātes Sporta 90 gadu jubilejas svinīgā ceremonija. Šis cienījamais gada skaitlis sasniegts pateicoties ikviena biedra nerimstošās vēlmes, cīņas un uzvaras dēļ, kam par godu arī šis pasākums tika atzīmēts. Latvijas Universitātes Sporta jubilejas pasākumā tika godināti arī Latvijas Universitātes basketbola sistēmas darbinieki.

Nupat kā atzīmētā Latvijas Universitātes Sporta 90 gadu jubileja, sapulcēja kopā bijušos un esošos trenerus, darbiniekus, kā arī nezūdošāko šī virziena vērtību - pašus sportistus, atskatoties uz Biedrības pirmsākumiem, līdz pat mūsdienām.

Par Latvijas Universitātes sporta attīstību un pilnveidošanu, Latvijas Universitātes vārda popularizēšanu un ieguldījumu sportā Latvijas Universitātes rektora un Latvijas Universitātes sporta prezidenta Indriķa Muižnieka pateicības saņēma – Guntis Endzels, Ivars Ikstens, Gunārs Gailītis un Sintija Priede.

Kā arī bijušie Latvijas Universitātes basketbola sistēmas treneri Artūrs Visockis – Rubenis un Mārtiņš Zībarts.

Pasākuma viesiem bija iespēja ne tikai baudīt pašu pasākumu un saņemt novērtējumu par savu ieguldījumu sporta dzīves veidošanā visu šo gadu garumā, bet arī aplūkot Latvijas Universitātes Bibliotēkas veidoto virtuālo izstādi “Pēc mirkļa 100 gadi: Sportam Latvijas Universitātē - 90”. Virtuālajā izstādē tika sniegts īss ieskats Latvijas Universitātes sporta veidu attīstībā kopš Latvijas Universitātes dibināšanas līdz pat 2018. gadam, atspoguļojot būtiskākos sasniegumus un ievērojamākos sportistus, kuri Latvijas Universitātes un Latvijas vārdu nesuši pasaulē.

Katra labā doma, spertais solis un sasniegums ir un būs neizmirstams!

Katra labā doma, spertais solis un sasniegums ir un būs neizmirstams!

64

65

66

Autori: Krista Ramane, Laura Melne Maketētājs: Māris Greidāns Foto: Izmantotas LU basketbola spēļu fotogrāfa Māra Greidāna un citu fotogrāfu bildes Drukāts: tipogrāfija Zemgus

67