No angļu valodas tulkoja: Sarmīte Grīnberga Redaktors: Dārta Šešo 2018
Ievads
Ceļā uz debesīm Kopīgā tēma sieviešu kalpošanai 2019. gadā ir “Ceļā uz debesīm”. Pāvils raksta filipiešiem “Mūsu piederība ir debesīs...” (Fil. 3:20). Šoreiz aplūkosim, kā debesu pavalstniecība ietekmē to, kā mēs dzīvojam uz zemes un kā tā piešķir virzienu un nozīmi mūsu dzīvei, esot ceļā uz debesīm. Mēs svinēsim un priecāsimies mūsu kultūru dažādībā, tomēr uzsvērsim lietas, kas mūs vieno. Šī gada tēma ir par Dieva Valstības kultūru un garīgām vērtībām, ko mēs redzam Jēzū. Šīs Bībeles nodarbības ir veidotas tā, lai tās varētu papildināt ar papildus materiāliem, kas ir piemēroti Jūsu kultūras kontekstam. Katra nodarbība iekļauj 4 sadaļas, kas var tikt aplūkotas kopā ar Jūsu grupu: 1. Ko saka Bībele? – šeit Jūs pētīsiet, ko Bībeles teksti patiesībā saka. Tas ir svarīgi, ka Jūs lasāt Bībeli, pievēršot uzmanību detaļām, un ļaujat tai uzrunāt Jūs, un vadāties pēc tās savās studijās. 2. Mūsu dzīves šodien – ietver tādus jautājumus kā: • Ko Bībeles teksti saka par Tavu dzīvi? Vai Bībelē atspoguļotas vai uzsvērtas kādas problēmas, kuras aktuālas mūsdienu sabiedrībā? Ar kādiem izaicinājumiem Tu sastopies savā dzīvē? 3. Jautājumi diskusijai – atkarībā no tā, kur Jūs izmantojat studiju materiālus, Jūs varat izvēlēties vienu vai divus jautājumus, kuri šķiet vispiemērotākie, vai lūgt dažādām grupām pārrunāt dažādus aspektus un, iespējams, ja jums ir laiks, tad padalieties ar to, ko pārrunāja citas grupas. 4. Mūsu ceļš uz debesīm – šī sadaļa ir veidota tā, lai Jums būtu kādas domas, ko pārdomāt pēc nodarbības un kāds uzdevums, līdz nākamai nodarbībai. *Unless stated otherwise, Scripture references are taken from the New International Version® Anglicised, NIV® Copyright © 2011 by http://www.biblica.com/ Biblica, Inc. ® Used by permission. All rights reserved worldwide
Ceļā uz debesīm 1
1. Bībeles nodarbība
Debesis ir īstas Bībeles lasījums – Jāņa ev. 14:1-4 "Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs. Un, kur Es noeju, to ceļu jūs zināt." Ko saka Bībele? Jēzus vārdi mums ir ļoti dārgi, bet, kad runa ir par debesīm, mēs ne vienmēr esam droši, ka saprotam, par ko tieši ir runa. Jēzus saprot, ka mums var nebūt skaidrs, kā varētu izskatīties dzīve pēc nāves, un tādēļ Viņš saka mums, lai mēs nebīstamies un mūs mierina, ka tur, kur mēs ejam, mums ir sagatavota vieta, ja mēs izvēlamies paļauties uz Viņu, un tā vieta ir īsta. Debesis ir tur, kur Dievs ir, un Jēzus apraksta šo vietu, kā tādu, kur “ir daudz mājokļu”. Agrākos laikos, kad dēls precējās, viņš būvēja piebūvi sava tēva mājai un dzīvoja tur. Tikpat laipni mūs uzņems debesīs. Debesis ir vieta, kur mēs varam ienākt, ja dzīvojam taisni, bet tai taisnībai jābūt īstai, ne tikai kam tādam, kas izskatās labi. “Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.” (Mat. ev. 5:20) Tas, kā mēs dzīvojam šodien uz zemes, ir svarīgi tam, lai mēs nonāktu debesīs. “Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.” (Mat. ev. 7:21) Mums šobrīd ir jātiecas atklāt un piepildīt Tēva gribu. Mēs varam saprast, ka debesis būs ļoti atšķirīgas no zemes dzīves. Lietas, kas šobrīd padara mūsu dzīves grūtas (tādas kā sāpes, bēdas un nāve), debesīs nebūs, tas būs labāk, nekā jebkas, ko mēs varam iedomāties (Atkl. 21:4). Debesis nav tikai tas, ko mēs piedzīvosim nākotnē; starp debesīm un zemi ir kontakts, par ko Bībelē atklāts tikai daļējs ieskats. Bībele mums saka, ka eņģeļi ir aktīvi iesaistīti mūsu zemes dzīvē. Jēzus saka, ka ir eņģeļi, kuri rūpējas par bērniem (Mat. ev. 18:10) un visticamākais eņģeļi par mums rūpējas arī tad, kad esam pieauguši, “jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos” (Ps. 91:11)
Mūsu dzīves šodien Padomā par brīžiem savā dzīvē, kad Tu juti pamudinājumu kādas lietas darīt, vai arī pretēji – nedarīt, un pēc tam saprati, cik postošas varētu būt sekas, nepaklausot šim pamudinājumam. Eņģeli parūpējās par Tevi! Ja eņģeļi mūs sargā, tad mēs neesam vieni, tādēļ, ka viņi mūs uzlūko katru dienu. Atļauj sev izbaudīt šo jauko domu – mūs sargā un vada, lai mēs izdarītu pareizās izvēles. Bībele mums saka, ka ir daudzas lietas, kuras mēs nenojaušam, un pat pieņemot viesus uz maltīti mēs, iespējams, varam parādīt viesmīlību eņģeļiem. (Ebr. 13:2) Vai tas nepalīdz aptvert to, cik vērtīga Tava dzīve ir Dievam? Tas ļauj mums saprast, ka mūsu dzīve, darbi un attieksme pret Dievu ir svarīga eņģeļiem, kurus nepazīstam. 2. Ķēniņu grāmatā 6:8-18 ir aprakstīts brīnišķīgs stāsts, par to kā ienaidnieka karaspēks tika sūtīts, lai saņemtu gūstā Elīsu, un šķita, ka Izraēla armija nebūs pietiekoši spēcīga, bet Dievs atvēra acis Elīsas kalpam, lai viņš varētu redzēt debesu karapulkus, kas bija ap viņiem. Ne vienmēr mēs apjaušam, kāds atbalsts mums ir ik dienu. Dieva karaspēks ir reāls un tas ir mūsu pusē. Jautājumi diskusijai: 1. Kādēļ, tavuprāt, mēs ikdienā negribīgi runājam par debesīm? 2. Vai vari iedomāties gadījumu no savas dzīves, kurā, iespējams, iejaucās eņģelis? 3. Cik lielas izredzes, tavuprāt, Tavam eņģelim ir Tevi nosargāt no ļauna?
Mūsu ceļš uz debesīm Kad šīs nedēļas laikā sastapsies ar grūtībām, lūdz Dievam atklāt Viņa nodomu Tavā situācijā, paļaujoties, ka Viņš sūtīs Savus eņģeļus pasargāt Tevi visos Tavos ceļos. Pulkvede Krisa Veba, Starptautiskais štābs, Lielbritānijas un Īrijas teritorija (Kalpojusi Lielbritānijā, Papua Jaungvinejā un tagad strādā Garīgās dzīves attīstības centrā) Kā Garīgās dzīves izaugsmes sekretāre, es esmu iedegusies par to, lai cilvēki varētu piedzīvot visu Dieva mīlestības, Jēzus piemēra un Svētā gara spēka bagātību.
On the way to Heaven
3
Ceļā uz debesīm 3
2. Bībeles nodarbība
Debesu upuris Bībeles lasījums – Ebrejiem 9:26-28 “…tā arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt neatkarīgi no grēka, tiks otrreiz redzams par pestīšanu tiem, kas Viņu gaida.” (28. pants) Ko saka Bībele? Vēstule Ebrejiem mums atgādina, kā dzīvnieku asinis tika izmantotas, lai nolīdzinātu grēkus. Vienreiz gadā, septītā mēneša desmitajā dienā, Salīdzināšanas dienā (Yom Kippur), augstais priesteris iegāja vissvētākajā vietā un izlēja upura asinis, lai nolīdzinātu tautas grēkus. Pirms augstais priesteris uzsāka savu kalpošanu vissvētākajā vietā, viņš mazgājās un ietērpās baltās linu drānās, kas simbolizēja svētumu. Augstais priesteris upurēja upurus, kuri nevarēja paņemt prom grēkus, “jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus” (Ebr 10:4). Cilvēkiem nebija brīvas pieejas pie Dieva un sadraudzības ar Viņu, kamēr Jēzus nenolīdzināja mūsu grēkus. Dievs parādīja savu nebeidzamo mīlestību pret cilvēci, sūtot Jēzu kā upuri, “jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jāņa 3:16). Upuris ir dots, bet mums vajadzīga ticība. “Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.” (Ebr. 4:16).
Mūsu dzīves šodien Upuris nozīmē nodot kaut ko ļoti vērtīgu cita labā. Kristus upurēja Savu dzīvi mūsu grēku nolīdzināšanai. Kā mūsu augstais priesteris, Viņš iegāja vissvētākajā vietā, Dieva troņa zālē un izlīdzināja mūs ar Dievu vienreiz uz visiem laikiem. Jēzus upuris atnesa glābšanu visai pasaulei “Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” (1. Jāņa 2:2) Kristus nāve: • • • •
mūs nomazgāja un atbrīvoja no grēka važām, deva mums brīvu pieeju nākt pārliecībā Dieva troņa priekšā, deva mums iespēju izlīdzināties ar Dievu un veidot pilnvērtīgas attiecības ar Viņu, atbrīvoja mūs no vainas un nosodījuma. Aleluja!
Kā kristieši, mēs zinām, ka upura ideja visiem nav pieņemama, bet Jēzus caur savu dzīvi mums parādīja piemēru. Upuris sevī ietver savas grēcīgās dzīves atstāšanu un dzīvošanu svētumā. Lai būtu kā Jēzus, mums jāgrib atstāt visu, kas mūs kavē iemantot mūžīgo dzīvību “un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.” (Ebr. 12:2-3) Tādēļ, kopš Jēzus devis Sevi kā upuri par mūsu grēkiem, lai mums debesīs būtu mūžīgā mājvieta, mēs varam būt brīvi no grēka un “tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni. Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis. Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebr. 10:22-25) Tomēr, ja Tu ej cauri vajāšanām vai pieredzi kādas grūtības savas ticības Kristum dēļ, lai kādas būtu grūtības, nepadodies! “Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs” (2.Kor. 4:17-18). Jautājumi diskusijai: 1. Pastāsti, no kā Tev bija jāatsakās savas ticības dēļ? Ko atstāt bija grūti? 2. Kā Tu vari praktiski parādīt citiem pašaizliedzīgu mīlestību? 3. Kā Tu vari nodot sevi par dzīvu upuri Dievam? Mūsu ceļš uz debesīm
Upurē savu laiku, lai lūgtu par neglābtajiem cilvēkiem sev apkārt.
Padomā par kādu, kam ir vajadzības un kuram Tu varētu palīdzēt garīgi vai materiāli.
Pastāsti kādam par Kristus mīlestību.
Kapteine Loveta Onuora – Starptautiskais štābs, no Nigērijas teritorijas Jēzus ziedoja visu, lai glābtu mani un tāpat es nežēlošu neko un ziedošu sevi visu Viņam. Darīt visu iespējamo, lai pateiktu kādam par Kristus mīlestību ir mans galvenais mērķis.
On the way to Heaven
5 Ceļā uz debesīm 5
3. Bībeles nodarbība
Debesu pilsonība Bībeles lasījums – Filipiešiem 3:7-12 “Bet, kas man bija ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu. Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu un atrastos Viņā; negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata, lai atzītu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un Viņa ciešanu sadraudzību; tā es pielīdzinos Viņa nāvei cerībā sasniegt augšāmcelšanos no miroņiem. Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus.” Ko saka Bībele Pāvils raksta savu vēstuli esot pavadījis ieslodzījumā vai mājas arestā gandrīz četrus gadus – no sākuma Cezarejā un tad Romā. Runāšana par visa pazaudēšanu, viņam nebija sausa teorija, bet dzīves pieredze. Filipi bija Romas kolonija, kurā bija Romas likumi un tradīcijas un, esot gan jūds, gan Romas pilsonis, Pāvils zināja, cik daudz cilvēki var no tā iegūt. Tas ir spēcīgs salīdzinājums, ka Pāvils neatzīst šīs priekšrocības un tiesības. Tā vietā viņš apzināti no tām atsakās, dodot priekšroku debesu pilsonības privilēģijām. Viss cits mūs ved pie pazušanas. Pāvils raksta: “Jo daudzi dzīvo, par kuriem es jums daudzkārt esmu sacījis un arī tagad raudādams saku, ka tie ir Kristus krusta ienaidnieki. Viņu gals ir pazušana, viņu Dievs ir vēders, un kauns viņiem ir gods; viņu prāts vērsts uz zemes lietām.” (Fil. 3:18-19) Šīs vēstules saņēmēji, no kuriem vairums nebija jūdi - “visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas ir Filipos” – apzinājās, kādām ciešanām būs jāiet cauri un kas viņiem būs jāatstāj, lai sekotu Kristum. Jaunā kristiešu kopiena Filipu pilsētā, Maķedonijā, bija pirmā kristiešu kopiena Eiropā un tajā laikā piedzīvoja vajāšanas. Tas bija 12 gadus garš ceļš, kurš veda cauri pārbaudījumiem un bailēm. Tomēr Pāvila vēstule ir pārpilna ar iedrošinājuma vārdiem, cerību, prieku un uzmundrinājumu. “Jo dzīvot man ir - Kristus un mirt - ieguvums” (Fil. 1:21) – šie vārdi apkopo visas vēstules galveno vēsti un labi sasaucas ar Pāvila domām Fil. 3:7-12. Mūsu dzīves šodien Kā kristiete, es dažreiz jūtos kā citplanētiete - ne tā, ka es būtu zaļa vai man būtu garāžā paslēpts kosmosa kuģis, bet es jūtos tā it kā nepiederētu šai pasaulei. Tas notiek, kad man veidojas sarunas, kurās citu viedoklis liekas svešāds – it kā mēs sarunātos atšķirīgās valodās vai būtu no atšķirīgām planētām un es prātoju: “Kas ar mani nav kārtībā?”. Citiem vārdiem sakot, es esmu “svešā” un nepiederu šai pasaulei, jo es virzos uz citu mērķi. Kā kristiešu “svešā”, iespējams, pastāv risks, ka es rīkojos dīvaini un nošķiros, nevis iesaistos apkārtējā ikdienas dzīvē. Tas ir izaicinājums dzīvot šajā pasaulē un tomēr būt debesu pilsonei. Līdzīgi kā apustulim Pāvilam, mums jāizsver, cik lielu nozīmi mēs piešķiram mūsu attiecībām ar Kristu. Ja mūsu mērķis ir būt par debesu pilsoņiem, mums jāsaprot cik svarīgi ir likt Kristu pirmajā vietā. Jēzus mums saka “Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mat. 6:33). Ja mēs vēlamies būt kā Pāvils un teikt, ka “mūsu piederība ir debesīs”, tad nekas nevar būt svarīgāks par mūsu dzīvi Kristū.
Jautājumi diskusijai: 1. Kā Tu kādam citam paskaidrotu jēdzienu “debesu pilsonība”? 2. Kā mēs varam sakārtot savas ikdienas prioritātes tā, lai Kristus būtu centrā? 3. Kā mēs, kristieši, varam būt debesu pilsoņi, vienlaicīgi esot daļa no ikdienas dzīves un neuzvedoties kā “citplanētieši”?
Mūsu ceļš uz debesīm Dzīve Kristū ir vairāk vērta kā mēs jebkad to varētu aptvert vai izskaidrot. Nākamās nedēļas laikā mēģini izmantot vārdus no Pāvila vēstules filipiešiem 3:7-12, pielietojot tos savā ikdienas dzīvē un atklājot to, cik Dievs Tev ir svarīgs. No kā Tu būtu gatava atteikties vai ko spētu atstāt?
Komisāre Eva Klemane – Starptautiskais štābs, Zviedrijas un Latvijas teritorija (ir kalpojusi arī Somijā un Igaunijā). Esot Eiropas Zonas sieviešu kalpošanas vadītāja, es bieži šķērsoju robežas un man jāuzrāda mana identitāte un valstiskā piederība. Ar katru reizi kļūst aizvien vērtīgāk un vērtīgāk apzināties, ka mana vissvarīgākā identitāte ir mana iekšējā identitāte Kristū.
Ceļā uz debesīm 7
4. Bībeles nodarbība
Saistības ar debesīm Bībeles lasījums – 2. Pētera vēstule 3:14 “Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus,” Ko saka Bībele Bībele parāda ļoti skaidri, ka mums, kristiešiem, var būt stipra paļāvība par kādām lietām, kuras notiks, un mums jācenšas, ka Viņš mūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus (2 Pēt. 3:14). Lai saprastu, ko Kristus no mums sagaida, mums jālasa vēl citi panti no Bībeles. “Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas mūsu Dieva un Pestītāja Jēzus Kristus taisnībā dabūjuši to pašu dārgo ticību kā mēs: žēlastība un miers lai jums ir bagātīgi Dieva un mūsu Kunga Jēzus atziņā! Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2. Pēt. 1:1-4) Tesaloniķiešiem 5:23 Pāvils uzsver kristiešu vajadzību saglabāt fokusu uz cerību, ka reiz būsim debesīs, un apsolījumiem, kad viņš savas vēstules noslēgumā saka: “Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai”. Filipiešiem 2:15 viņš raksta: “Lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē”. Mūsu dzīves šodien Vairums cilvēku cenšas būt tīri un labi savās ikdienas dzīvēs. Kristiešiem jānožēlo grēki un jālūkojas pēc mazgāšanas no grēkiem Jēzus Kristus asinīs. Mums nav jāatrodas grēkā un ļaunos darbos, kuri bojā un iznīcina mūsu dzīves, bet drīzāk jāvērš savs skats uz Jēzu, kurš spēj mūs glābt un vest uz debesīm. Dievs ir uzticams un Viņa solījumi vienmēr ir patiesi un tiek piepildīti. Mums sevi jāsarga no grēka un pasaules kārdinājumiem, kas mūs novirza no mērķa. “Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis” (Ebr. 10:23). Tieši tā kā mēs uzturam tīru savu ķermeni mums jāuztur kārtībā savas sirdis un tās jāvērš uz Jēzu. “Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis!”(Ps. 51:10). Tai vajadzētu būt ikviena cilvēka lūgšanai, kurš vēlas ieiet Dieva valstībā. Mēs, kristieši, esam ceļā uz debesīm un mums jādzīvo kā debesu pilsoņiem, kurus nevar viegli ietekmēt ļaunums, bet kuri vēršas uz Jēzu, kurš mūs saglabās bezvainīgus, svētus, bez traipa un mierpilnus, gaidot uz Viņa otro atnākšanu. Atrasties ceļā uz debesīm nav viegli, bet mums ir palīgs – Svētais Gars, kurš mūs vada visu ceļu. Mūsu ierašanās debesīs ir garantēta, ja mēs paļaujamies uz Dievu un paklausām Viņam.
Jautājumi diskusijai: 1. Kā kristieši var būt bezvainīgi un neaptraipīti, dzīvojot dažādiem izaicinājumiem pilnā un netīrā pasaulē? 2. Kas ir tās lietas, kas mums traucē dzīvot svētu dzīvi? 3. Ko mēs varam darīt, lai saglabātu savu fokusu uz Jēzu? Mūsu ceļš uz debesīm Turpmāko mēnesi padomāsim par to, ko mēs varam darīt, lai paliktu stipri ticībā, bezvainīgi un neaptraipīti Dieva acīs. Varbūt mēs varam sistemātiskāk studēt Dieva vārdu? Vai mums vajadzētu vairāk lūgt un gavēt? Vai varam vairāk ieklausīties tajā, kā Dievs mūs vada ceļā uz debesīm?
Majore Anne Siundu – Starptautiskais štābs, Kenijas rietumu teritorija. Kā Starptautiskā Veselības un skolu biroja administratore, esmu svētīta ar iespēju kalpot Dievam un cilvēkiem caur savu darbu. Esmu sajūsmināta par to, ko Dievs dara caur Pestīšanas armiju, aizsniedzot un aizskarot cilvēku dzīves visā pasaulē.
Ceļā uz debesīm 9
5. Bībeles nodarbība
Debesis zemes virsū Bībeles lasījums – Galatiešiem 5:22-25; 6:8-10 “Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim” (Gal. 6:8-9) Ko saka Bībele Bībele mums māca, ka mūsu ticība uz Kristu Jēzu mums dod divas būtiskas dāvanas. Mēs esam adoptēti Dieva ģimenē un saņēmuši Viņa Dēla Garu savās sirdīs (Galat. 4:5-6). Mēs esam nodrošināti ar šīm divām dāvanām, kas ir pamats mūsu kristīgajai dzīvei un durvis uz jaunu dzīvesveidu. Kad Kristus sekotāji apzināti nodod savas dzīves kalpošanai Viņam, debesu atspulgs var būt jūtams arī jau šeit uz zemes: “Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule... rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu...” (2. Kor. 3:3); “Jo mēs esam Kristus saldā smarža...”(2. Kor. 2:15); “Jūs esat pasaules gaišums...” (Mat. 5:14); “Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim” (Gal. 6:9). Mūsu kalpošana visa mūža garumā ir nodrošināta, apzīmogota un piepildīta ar autoritāti caur Svētā Gara klātbūtni, un mēs esam aicināti dzīvot saskaņā ar Svēto Garu. Tās ir attiecības, kurās mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība tiek uzskatīti par paredzamiem augļiem (Gal. 5:22-23). Augļu nešana sākas ar glābšanu, kad Jēzus ienāk mūsu sirdīs un atklājas caur mūsu dzīvi. “Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem, un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu” (Jāņ. 15:2). Šis process tiek saukts arī par svēttapšanu. Tas nozīmē, ka Jēzus veido un ietekmē mūsu domāšanas veidu, raksturu, un personību. Mūsu dzīves šodien Svētais Gars ir paša Jēzus klātbūtne ticīgajā, kas pilnvaro mūs rīkoties Jēzus Vārdā; Gara augļi ir pierādījums izmainītai dzīvei. Debesis tiek atklātas, kad gudrība no augšienes vada mūsu domāšanas veidu un prioritātes, kad mēs ļaujam Dieva valstības vērtībām vadīt mūsu sirdis un prātus. Vērtības, kas valda Debesu valstībā, ir pretējas tām, kas dominē šajā pasaulē. Ja mūsu ilgas ir padarīt Debesis par pašreizējo realitāti, labākais modelis ir atrodams Jēzus dzīvē. Viņš parāda mums pacietību, pazemību, lēnprātību, paklausību, žēlsirdību un mīlestību (Mat. 5:3-8) un mēs esam aicināti sekot Viņa piemēram (Fil. 2:5-8) Visas deviņas Pāvila vēstulē galatiešiem uzskaitītās Dieva Svētā Gara iezīmes bija piemītošas Jēzum, un ar Dieva žēlastību tās var augt arī mūsu dzīvēs. Jēzus mums atgādina, ka “bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” (Jāņa 15:5). Mums vajag vairāk nekā tikai Viņa palīdzību, lai sekotu Viņam, mums arī vajadzīgs, lai Viņš dzīvotu caur mums. Mēs esam tikai tik spējīgi, cik ļaujam Viņam dzīvot mūsos un
nest augļus caur mums. Mēs nesam Viņa klātbūtni kā necienīgi trauki savā ikdienas dzīvē, bet mēs uzticamies Viņam, ka Viņš spīdēs caur mūsu salauztību un apklās mūs ar savu žēlsirdīgo mīlestību. Kristus ir klātesošs mūsdienu pasaulē caur Savu draudzi. Mēs ilgojamies pēc tās dienas, kad katrs celis nolieksies Viņa priekšā un ikviena mēle apliecinās, ka Viņš ir Kungs, bet, kamēr šī diena nav nākusi, mēs sludinām pestīšanas evaņģēliju un apmierinām cilvēku vajadzības Viņa Vārdā. Kad mēs kalpojam, mēs lūdzam, lai pasaule ieraudzītu Jēzus un debesu atspulgu visā, ko mēs daram. “Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs” (Mt.5:16). Nepagursim, darot labu. Jautājumi diskusijai: Iztēlojies savu dzīvi ar tās ikdienas rutīnu un plāniem. 1.
Vai Tu velti dienā laiku tam, lai sekotu Svētā Gara pamudinājumiem?
2.
Vai vari minēt piemērus, kad Dievs iejaucās un izmainīja kādus no Taviem plāniem?
3.
Pārdomā Galatiešiem 5:22-26. Ko Dievs Tev varētu sacīt? Lūdz par to un meklē Viņa vadību.
Mūsu ceļš uz debesīm Mūsu dzīves ceļā Dievs iet ar mums kopā. Uzmanīgi ieklausīsimies Viņa balsī un visās situācijās lūgsim, lai Viņš atklāj savu skatījumu. Sirds, kura klausās un ir paklausīga, mums palīdzēs turēties vienā solī ar Svēto Garu. Pulkvede Lisbete Velandere – Starptautiskais štābs, Norvēģijas, Islandes un Fēru salu teritorija (kalpojusi Filipīnās, Dānijā un Grenlandē). Kalpojot Starptautiskajā štābā kā Programmu resursu departamenta apakšsekretārei, man ir paveicies dzirdēt daudz stāstus par to, kā debesis nolaižas un aizskar daudzu cilvēku dzīves šodien. Tas bieži notiek, kad cilvēki nāk kopā, lai dalītos ar cerību grūtos laikos. Jēzus pats mums pietuvojas caur parastiem cilvēkiem, kuru sirdis piepildītas ar Svēto Garu. On the way to Heaven
11
Ceļā uz debesīm 11
6. Bībeles nodarbība
Debesu vēstnieki Bībeles lasījums no Lūkas evaņģēlija 4:17-21. “Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” (2. Kor. 5:20) Ko saka Bībele Kamēr Jēzus bija uz zemes, Viņš bija Debesu vēstnieks. Tāpat kā vēstnieki mūsdienās, Kristus kalpoja, lai reprezentētu savas “valsts” intereses, dzīvojot svešumā. Lūkas 4:17-21 mums atklāj Jēzus misiju un Viņa misiju uz zemes. Vārdi, ko Jēzus lasīja skaļi sinagogā, sākumā bija rakstīti pravietim Jesajam, lai iedrošinātu jūdus, kuri atradās Bābeles gūstā, kas bija sekojis tam, ka viņi bija turpinājuši nepaklausīt un noraidīt Dievu. Jesajas vēsts bija apsolījums par izlīdzināšanos ar Dievu un Izraēla atjaunošanu. Jēzus vēlāk atklātu Dieva samierināšanas plānu, kurš tagad pieejams visai pasaulei, un atjaunošanu, kura vedīs Dieva ļaudis uz debesīm. Kad Jesaja tikai runāja prieka vēsti nabagiem, atsvabināšanu saistītiem un acu gaismu akliem, Jēzus kļuva par šo Labo Vēsti. Evaņģēlijos redzams, kā Jēzus nojauc sociālās barjeras, dziedē vājības, runā pret netaisnību ar mērķi atvest savu radību atpakaļ mājās pie Dieva. Jēzus izdzīvoja praksē savu debesu māju vērtības, apliecinot Dieva mīlestību un žēlsirdību, iemantojot mums glābšanu caur Savu nāvi un augšāmcelšanos. 2. Korintiešiem 5:20 Pāvils vēršas pie Kristus sekotājiem kā pie vēstniekiem. Kad Jēzus dzīvo cilvēka sirdī, Viņš pilnvaro šo cilvēku dalīties ar labo vēsti par debesīm, darot tās pašas lietas, ko darīja Jēzus, kad Viņš bija uz zemes. Patiesībā Jēzus lūdza par tiem, kas būs debesu vēstnieki, daloties ar vēsti par izlīdzināšanos un atjaunošanu. “Viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules. Svētī tos patiesībā; Tavi vārdi ir patiesība” (Jāņ. 17:16-18). Mūsu dzīves šodien Kristiešiem ir izaicinoši būt par vēstniekiem, jo mums jāpieņem, ka zeme, uz kuras mēs dzīvojam, nav mūsu mājas. Tas prasa kultūras maiņu, kas sākas, kad mēs kļūstam par debesu pilsoņiem. Dievs no savas puses mūs adoptē Savā ģimenē, bet mums no savas puses jāpieņem debesu valstības dzīves uzskati. Kā debesu vēstnieki mēs turpinām dzīvot šajā pasaulē, bet par mūsu mērķi kļūst dalīšanās ar mūsu Ķēniņa vēsti un Viņa valstības reprezentēšana šai pasaulei. Tas, ka mēs varētu atrasties šajā pasaulē, nekļūstot daļa no tās, prasa disciplīnu un vērību, lai nekrītam par upuriem šīs pasaules kārībām. Būt par vēstnieku nenozīmē tikai reprezentēt kādu kultūru svešā zemē. Tas arī nozīmē saprast kultūru un tradīcijas tajā zemē, kurā Tu dzīvo, lai nodibinātu saikni un nozīmīgas attiecības starp divām valstīm. Pārāk bieži mēs vēlamies iesaistīties pasaulē pēc mūsu nosacījumiem un atbilstoši mūsu komforta zonai. Debesis mūs aicina būt pasaulē, būt kontaktā ar mūsu kaimiņiem un sabiedrību. Mēs to nevaram darīt caur aizslēgtām durvīm, paturot mūsu vēsti noslēpumā.
Masu mediji atspoguļo pasauli, kurā ir liela vajadzība pēc Dieva vēstniekiem. Mūsdienu sabiedrībā ir aktuāla apspiestība, nabadzība, vienaldzība un nezināšana, korupcija, kas attur cilvēkus no samierināšanās ar Dievu un atjaunošanās Viņā. Cilvēki paliek nabadzībā, bez pajumtes un izsalkuši. Viņi ir sasaistīti gan kā cilvēktirdzniecības upuri, gan kā no narkotikām atkarīgie. Viņi neredz patiesību, kas viņus varētu darīt brīvus, kā arī nesaskata citu vajadzības, kuras viņi varētu apmierināt. Kā Kristus vēstnieki mēs varam atspoguļot debesis tur, kur mēs atrodamies, izdzīvojot Dieva vēsti par mīlestību pret pasauli, kuras dēļ Viņš nodeva Savu dzīvību. Mēs varam dalīties Labajā vēstī, ko esam piedzīvojuši, un pārliecināties, ka ikvienam ir iespēja pieņemt rezervāciju apsolītajā vietā, kas mums tiek gatavota debesīs. Jautājumi diskusijai: 1. Kādas debesu valstības attieksmes Tev jāpārņem, lai būtu ietekmīgāks Kristus vēstnieks uz zemes? 2. Kas ir aizslēgtās durvis Tavā dzīvē, kas traucē veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, nekristiešiem? 3. Kādas vietas vai jomas sabiedrībā Tev apkārt vēl joprojām nav aizsniegtas ar Kristus Vēsti?
Mūsu ceļš uz debesīm Iedomājies par kādu personu sabiedrībā, sev apkārt, kura netiek ievērota vai, iespējams, ir nošķirta no kontakta ar pārējiem. Nākamo nedēļu laikā piestrādā pie tā, lai izveidotu attiecības ar šo personu caur labiem darbiem un laipnību. Tad lūdz par iespēju padalīties ar viņu Labajā vēstī par debesīm.
Majore Ērika Heltona – Starptautiskais štābs, ASV Rietumu teritorija. Iespēja kalpot projām no manām mājām kā Amerikas un Karību zonas apakšekretāra vietniecei man deva iespēju dziļāk izprast vēstnieka pienākumus un tādēļ arī jo vairāk apzinos to, ka stipri jāsakņojas savās attiecībās ar Kristu, lai varētu efektīvi reprezentēt debesu Valstību.
On the way to Heaven
13
Ceļā uz debesīm 13
7. Bībeles nodarbība
Debesu atpūta Bībeles lasījums - Mateja 11:28-30; Jāņa 14:1-7 “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” Ko saka Bībele Katram, kurš dzīvo uz zemes, vajadzīga atpūta, un katra dvēsele lūkojas pēc iespējas pabūt vienatnē. Drīz pēc grēkā krišanas Ēdenes dārzā cilvēks bija pazudis un Kungs Dievs viņu sauca: “Kur Tu esi?”. Pazudusī dvēsele lūkojās pēc miera, bet nevarēja atrast mājas, kamēr Kungs pats nesniedzās pretī cilvēkam no debesīm sakot: “Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt” (Mat. 11:28-30). Kad mūsu dvēseles ir nogurušas, kad tajās tiek “nestas smagas nastas”, Viņš mūs sauc un mēs varam nākt pie viņa pēc atvieglojuma. Kad esam fiziski noguruši, varam piedzīvot slāpes. Kāds atvieglojums, kad slāpes tiek remdētas padzeroties vēsu ūdeni! Tā kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mūsu dvēseles sauc pēc Dieva, lai remdētu mūsu slāpes. Es atceros kāda misionāra, virsnieka vārdus, kurš ilgus gadus strādāja Indijā, vietā, kur bija īpaši karsts: “Es visu laiku sapņoju un ilgojos pēc vēsā ūdens, kādu varēja dabūt manās mājās.” Bet problēma ir, ka mēs atkal kļūstam izslāpuši. Tādēļ Jēzus saka: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai”. Nav nekas, kas līdzinās Svētā Gara dzīvajam ūdenim. Jēzus saka: “Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība” (Jņ. 10:10). Viņš atnāca šajā pasaulē, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, kas ir arī piepildīta dzīve. Kad Tu atrodi piepildījumu un apmierinājumu savām “slāpēm”, tad Tu patiesi esi mierā. Tikai caur Svētā Gara iemājošanu mūsos, mūsu dvēsele var justies pilnīgā mierā. Kad Kristus spēkā mūsu dzīves tiek izmainītas, šīs izmaiņas skar visas mūsu dzīves jomas. Mūsu dzīves šodien Cilvēki, kuri atrodas vietā, kur ir vēss, var līdz galam neizprast to, kā ir atpūsties ēnā, bet tie, kuri dzīvo vietā, kur ir ļoti karsts, var viegli saprast, cik relaksējoši tas ir. Ir atsvaidzinoši atpūsties kāda koka ēnā pēc garas, nogurdinošas pastaigas saulē, ar smagu nastu. Mēs esam Visuvarenā ēnā (Ps.91:1) – pasargāti no visām briesmām, jo apakš Viņa ēnas dvēsele atrod mieru un drošību visos apstākļos. Vienu dienu, es zvanīju savai draudzenei, kura bija ļoti slima, un jautāju, kā viņai klājas. Tā vietā, lai runātu par to, ka viņas stāvoklis ir pasliktinājies, viņa atbildēja, ka klājas labi, jo viņa ir apslēpta Visaugstākā ēnā un neviena vētra viņai nevar kaitēt. Viņas vārdi atspoguļoja to, ka, neskatoties uz viņas sāpīgo slimību, viņas gars bija mierā Kristū.
Kādu citu dienu es apsēdos blakus mirstošam vīrietim, kurš teica: “Šī pasaule ir brīnišķīga un visas radības ir brīnišķīgas, bet visas mājas, ielas un mākslasdarbi ir cilvēku veidoti. Vietu, uz kuru es dodos, un mājas, kur es dzīvošu, ir sagatavojis Dievs, kurš ir radījis debesis un zemi. Es gribu tur doties jau tagad.” Kad viņš mira, viņš bija mierīgs, jo bija pārliecināts par savu glābšanu un viņam sagatavoto vietu debesīs. Ir cilvēki, kuri ir nomākti un vīlušies par to, kas viņiem ir vai nav, viņi var justies nastu apgrūtināti. Atcerēsimies, ka Jēzus apsola paņemt prom mūsu smagās nastas un aicina mūs mācīties no Viņa. Cilvēku sirdis ātri kļūst satrauktas un mūsu miesa nonēsājas un nomirst. Tādēļ Jēzus sagatavoja debesu mājas mūsu debesu ķermeņiem, kur mēs tiksim pārvērsti un būsim līdzīgi Viņam. Debesis ir mūsu īstās mājas un atpūtas vieta. “Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis” (Atkl. 21:4-8). Jautājumi diskusijai: 1. Kādēļ mēs ticam, ka varam piedzīvot Dieva mieru, atrodoties šeit uz zemes? 2. Kā Tu zini, ka Jēzus runāja patiesību, kad teica, ka “Mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla”? 3. Pastāsti par savu pieredzi, kad Tu guvi mieru Dieva rokās? Mūsu ceļš uz debesīm Debesis ir Dieva mājvieta, tomēr Bībele saka, ka Viņš ir Imanuēls – Dievs ar mums. Debesis sākas, kad Viņš mājo mūsos. Atdusēsimies Viņā.
Pulkvežleitnante Lalhlimpujī, Staprtautiskais štābs, Indijas Austrumu teritorija. Kalpojot par Dienvidāzijas zonas apakšekretāri, es paļaujos uz Jēzu, uz kuru es lieku visu savu uzticēšanos un ticību un kurš nekad nelauž savus solījumus.
On the way to Heaven
15
Ceļā uz debesīm 15
8. Bībeles nodarbība
Debesu apsardzība Bībeles lasījums - Efeziešiem 6:10-18 Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums (Jēk. 4:7) Ko saka Bībele Kristieša dzīve ir priecīgs piedzīvojums, bet tas nav vienmēr viegls ceļš. Arī Bībele mums to atklāj. Dieva Vārdā mēs atrodam svarīgas mācībstundas par mūsu ceļu no zemes uz debesīm, kā vienu no garīgās cīņas veidiem. No Efeziežiem 6:12 mēs mācamies par cīņu, kura ir ļoti reāla un kas ir daļa no katra kristieša ikdienas. Šī cīņa nav pret kādu no cilvēkiem vai cilvēcīgām iekārtām, bet pret garīgiem spēkiem – sātanu un dēmoniem. Mēs kādreiz izvairāmies par to domāt un kādreiz pat varbūt baidāmies no sātana, bet, ja lasām 1.Moz. 3:1-5 un 1.Pēt 5:8, tad varam redzēt, ka viņš ir reāls. Par laimi, mums nav jāsastopas ar šo ienaidnieku neapbruņotiem! Bībele mūs māca par ieročiem, kuri mums doti, lai uzvarētu sātanu. Efeziešiem 6:11-17 mums sniedz Dieva ieroču aprakstu, kuros mēs varam ietērpties un tos lietot efektīvi, kad vien kādi kārdinājumi nāk mūsu ceļā. Mēs šajā cīņā neesam vieni. Dievs vienmēr vēro mūs un Jēkaba 4:7 tiek stāstīts, ka tad, kad mēs pakļaujamies Dievam, sātans bēgs no mums. Bībele satur arī interesantu mācību par eņģeļiem (sk. 1. Bībeles nodarbību), Dieva sūtņiem, kuri palīdz mūs aizsargāt ( Ps. 91:11, Ebr. 1:14). Mūsu dzīves šodien Ir lieliski zināt, ka mēs varam būt pārliecināti par glābšanu un ka Debesis ir reāla vieta, kur mūsu ceļojums beigsies ar nebeidzamu slavu! Vai Debesīm ir nozīme mūsu dzīvē, kamēr mēs joprojām ejam šo zemes ceļu? Kādu laiku atpakaļ es pamanīju, ka man kļūst aizvien grūtāk lasīt – mana redze pasliktinājās un burti vairs nebija skaidri salasāmi. Mana optiķe mani informēja, ka man nepieciešamas bifokālās brilles (brilles, kuras domātas lasīšanai gan tālumā, gan tuvumā). Es atklāju, ka bifokālās lēcas ir brīnišķīgs izgudrojums. Tās man palīdzēja skaidrāk redzēt priekšmetus tālumā, kā arī skatoties uz leju priekšmetus, kuri atrodas tuvu. Es jūs aicinu paskatīties uz debesīm caur bifokālajām lēcām! Debesis ir kas tāds, ko mēs sagaidām nākotnē, bet tajā pašā laikā tās ir daļa no mūsu ikdienas dzīves. Mēs saskaramies ar kārdinājumiem un pārbaudījumiem, un sātans priecātos redzēt, kā mēs pakrītam, tomēr būsim droši. Kad mēs ik dienas bruņojamies ar Dieva ieročiem (Ef. 6:10-18), mēs varam būt droši, ka Viņš mūs sargā:
Pestīšanas bruņucepure pasargā prātu. Taisnības bruņas, kuras pasargā mūsu sirdi. Patiesības siksna, kas satur visus ieročus ir Jēzus, kurš ir patiesība, ceļš un dzīvība. (Jāņa 14:6) Miera evaņģēlija apavi, kuri palīdz mums uz nelīdzeniem ceļiem stāvēt stipri, gataviem dalīties ar Evaņģēliju. Gara zobens ir Dieva Vārds. Tas ir abpusēji griezīgs un sargā mūs no ienaidnieka uzbrukumiem un dod mums iespēju cīnīties pretī un vairot labo. Ticības vairogs pasargā mūs no ļaunā bultām un kārdinājumiem, kuri lido mums pretī, lai tie neskartu mūsu dzīves un nevarētu mums kaitēt.
Mums ir Dieva klātbūtne kas mūs iedrošina un vada, Dieva ieroči mūs aizsargā, un eņģeļi mūs sargā un mums kalpo. Mēs esam pasargāti un svētīti.
Jautājumi diskusijai: 1. Pārdomājiet Efeziešiem 6:10-18. Apdomājot katru Dieva ieroci, pārdomāsim, kā mēs varam tos “uzvilkt” ikdienā. 2. Padalies vai un kā divas pavēles, kuras minētas Jēkaba 4:7, ir saistītas ar Tavu dzīvi. 3. Vai ir kāda īpaša rakstu vieta Bībelē, kura liek Tevi pārliecina par Dieva apsardzību? Ja vēlies, padalies ar šo Rakstu vietu.
Mūsu ceļš uz debesīm Lai gan mēs joprojām esam uz zemes, sastopoties ar pārbaudījumiem un kārdinājumiem, debesis jau darbojas mūsos. Apzināti “apvilksim” ikdienā Dieva ieročus un dzīvosim uzvarošu dzīvi bez bailēm!
Komisāre Marike Ventere, starptautiskais štābs, Dienvidāfrikas teritorija (Kalpojusi Bangladešā un Šrilankā). Kā Dienvidāzijas zonas Sieviešu kalpošanas sekretāre, es pasakos Dievam par Viņa apsardzību no visa ļauna un es jūtos pilnīgi droša savā ceļā no zemes uz debesīm.
Ceļā uz debesīm 17
9. Bībeles nodarbība
Debesu dārgumi Bībeles lasījums – Mateja 6:19-21 “Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” Ko saka Bībele Šī Rakstu vieta ir daļa no Kalna Svētrunas, kur Jēzus uzrunāja uz lielu ļaužu pulku. Jēzus brīdina savus klausītājus nenovērst savu fokusu no lietām, kuras patiesi ir visdārgākās uz otršķirīgām pasaules mantībām, kuras viegli var tikt sabojātas, iznīcinātas vai nozagtas un kurām nav mūžības vērtība. Tā vietā Jēzus izaicina savus klausītājus turēt dārgas lietas, kurām ir mūžīga vērtība debesīs. Tāda mantība nevar tikt iznīcināta vai pazust, bet ir debesu dārgumi, kas ir mūžīgi. Jēzus visbeidzot pasludina un uzsver, ka tur, kur ir tava manta, tur ir arī tava sirds, jo tava sirds izlemj, kas tev ir dārgs, kādēļ tu novērtē tieši tos dārgumus. Patiesībā Jēzus vēlas, lai ieguldām savu laiku, enerģiju un degsmi mūsu attiecībās ar Dievu. Tam ir vislielākā vērtība, tagad un mūžībā. Mūsu dzīves šodien Filmā “Garais gads” (Leap Year) galvenā varone jautā: “Ja Tava māja degtu un Tev būtu 60 sekundes, ko Tu paņemtu?” 60 sekundes nav daudz! Tas ir īss laiks, lai izlemtu, kuras mantas ņemt, bet kuras atstāt. Vai tās būtu fotogrāfijas, svarīgi dokumenti vai grāmatas? Vai tas būtu kaut kas, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē? Mēs vērtējam lietas, pēc to materiālās vai sentimentālās vērtības, bet mēs tiekam izaicināti izvērtēt mūsu debesu vērtības. Vai mēs veltām laiku tam, lai padomātu, kas tās ir par vērtībām? Es domāju, ka zināmā mērā, atbilde ir tajā, kas notiek filmas “Garais gads” nobeigumā. Galvenās varones mājās ieslēdzas ugunsgrēka trauksmes signalizācija – tā ir viltus trauksme! Piepeši viņa atbild pati uz savu jautājumu: “Kad pienāca šīs 60 sekundes, es aptvēru, ka man ir viss, ko es jebkad vēlējos, bet nekas no tā man patiesībā nebija vajadzīgs”. Būtiskākais ir tas, kas mums ir vajadzīgs, nevis tas, ko gribam. Vienmēr būs vēl kaut kas, ko mēs vēlamies, par ko mēs ticam, ka tas mūs padarīs laimīgus, bet mūsu dzīves beigās izradās, ka tam nav mūžīgas vērtības. Tās paliek vienkārši lietas, kuras mēs savācām kādā dzīves periodā. Turpretī, lietas, kas mums ir vajadzīgas, dārgumi, kuri neiznīks, ir mūsu ticības nemateriālie aktīvi. Mūsu ticība mūs padara stiprus vājuma brīžos un iedveš cerību bezcerībā un žēlastību brīžos, kad ir vajadzības. Tā mūs nodrošina ar beznosacījuma mīlestību, kas apstiprina un uzsver mūsu identitāti kā Dieva mīļotajiem bērniem. Mūsu ticība dod prieku, kas nevar tikt atņemts, neskatoties uz apstākļiem – labiem vai sliktiem. Tā pārliecina mūs par Dieva nebeidzamo klātbūtni mūsu dzīvēs. Tie ir dārgumi, kas notur mūsu fokusu uz to, kas patiesi ir svarīgs. Tie atgādina mums par to, kā Dievs mūs nodrošina gan fiziski, gan garīgi mūsu ikdienas vajadzībās un par mūsu sirds attiecībām, kas pastāv starp Dievu un mums kā indivīdiem. Mēs varam dzīvot aizņemtas dzīves ar sacenšanos, augstām prasībām, bet dažreiz tas, kam patiesi ir nozīme, it īpaši mūsu attiecības ar Dievu, tiek atstāts novārtā, dodot priekšroku steidzamiem darbiem, kuri paņem mūsu uzmanību.
Jautājumi diskusijai: 1. Izlasiet 2. Korintiešiem 4:5-11, kur tiek runāts par mantu, kas tiek glabāta māla traukos. Ko Tu saproti par dārgumiem, kas minēti šajā Rakstu vietā? 2. Kā Tu aprakstītu dārgumus, kas ir Tevī? 3. Kā Tu strādā pie savām attiecībām ar Dievu, lai tās būtu prioritāte Tavā dzīvē? Mūsu ceļš uz debesīm Turpinot savu ceļu uz debesīm, ir brīži, kad mums vienkārši vajag sakārtot prioritātes un vērtības, kuras mīt mūsos. Turpmāko nedēļ izvirzi par prioritāti laika pavadīšanu ar Dievu. Ieraksti to savā plānotājā un piedzīvo dziļāku apziņu par Dievu savā dzīvē. Nodali šo laiku un padari to īpašu.
Pulkvežleitnante Kalija Veba, Starptautiskais štābs, Austrālijas dienvidu teritorija (kalpojusi Austrālijas dienvidu teritorijā, Pakistānā un Starptautiskajā štābā). Kā šefsekretāra vietniece personāla jautājumos un atbildīgā par vadītāju pilnveidi, es vēlos redzēt, kā cilvēki sasniedz savu pilno petenciālu ne tika kalpošanā, bet jo īpaši padziļinot, padarot aktīvas un dinamiskas savas attiecības ar Dievu.
Ceļā uz debesīm 19
10. Bībeles nodarbība
Debesis visām tautībām Bībeles lasījums – 1. Mozus 11:1-9; Lūkas 13:23-30 un Apustuļu d. 2:1-12 “Tad tie nāks no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un dienvidiem un sēdēs pie galda Dieva valstībā. (Lūk. 13:29)” Ko saka Bībele 1. Mozus grāmatā, pirmajā nodaļā, kad Dievs radīja Ādamu un Ievu, Viņš viņiem deva uzdevumu piepildīt un apdzīvot zemi. Pēc cilvēces grēkā krišanas un grēku plūdiem, Dievs atkal atgādina Noasam un viņa dēliem par zemes piepildīšanu un apdzīvošanu (1. Moz. 9:1). Caur Noasa dēliem tiek dzemdinātas tautas. Kad cilvēki sāka pieaugt skaitā, viņi sāka veidot savu reputāciju un tautas vēsturi, mēģinot definēt savu identitāti, atstājot Dievu ārpusē. Tā viņi sāka būvēt torni, kurš sniegtos līdz debesīm un parādītu visiem, ka viņi ir līdzīgi Dievam un ir varējuši izjaukt Viņa plānu par zemes piepildīšanu. Interesanta lieta, ko atzīmēt saistībā ar viņu sacelšanos ir tas, ka viņi bija vienoti savā mērķī celt šo torni. Nebija nekādu barjeru vai neapmierinātības, viņi bija vienā prātā un viņiem bija viena valoda. Par motivāciju Bābeles torņa celtniecībā kalpoja cilvēka lepnība un augstprātība. Dievs, kurš redzēja viņus, kā viņi pūlas šī mērķa sasniegšanai, zināja, ka viņu pūles viņus ved tikai tālāk no Viņa. Savā bezgalīgajā žēlastībā Viņš dāvāja viņiem valodas dāvanu. Dieva plāni nevar tikt izjaukti, un tā šī daudzveidīgā cilvēku grupa, tagad ar sajauktām valodām, bija spiesta izkaisīties pa visu pasauli un piepildīt zemi, tieši tā, kā Dievs to bija pasludinājis. Kad Jēzus uzkāpa debesīs (Mat. 28:19-20), Viņš deva Saviem mācekļiem lielo uzdevumu iet un veidot mācekļus visā pasaulē, kas piepildīja solījumu, kas tika dots Ābrahamam, ka caur viņu visas pasaules tautas tiks svētītas. Ap.d. 2. nod. mums tiek teikts, ka Vasarsvētku dienā jūdi, kuri bijās Dievu, bija sabraukuši no visām pasaules malām Jeruzalemē svinēt svētkus. Mācekļi bija sanākuši kopā, kad tika dota Svētā Gara klātbūtnes dāvana. Viņi sāka runāt jaunās mēlēs un viņus saprata jūdi, kuri bija ieradušies uz svētkiem. Vasarsvētku dienā mēs redzam, ka spēja saprast vienam otru atkal bija atgriezusies. Tā bija pirmā reize, kad šī dāvana tika dota. Tā bija barjera, kas veidoja šķelšanos un sajaukšanos tautu starpā, bet kad nāca Svētais Gars, dodot mācekļiem dāvanu runāt dažādās valodās, tas kļuva par vienojošu faktoru. Barjera tika nojaukta un pavēle darīt par mācekļiem visas tautas bija daļa no Dieva plāna. Raksti mums saka, ka debesīs būs ļaudis no dažādām tautām. Jāņa 3:16 mums atklāj Dieva mīlestību caur to, ka Viņš mums dāvināja Savu dēlu, lai neviens, kas Viņam tic nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.
Mūsu dzīves šodien Mums nav jādodas tālu, lai dotos pie visām tautām, jo daudzas sabiedrības kopienas ir multikulturālas. Ja ņem vērā bēgļu situāciju, ar ko sastopas mūsdienu pasaule, tad nemaz nav grūti sastapt kādu no citas valsts vai kultūras. Kādi no mums izturas tā, kā cilvēki, kuri cēla torni. Mēs jūtamies izbiedēti un vēlamies palikt pie tā, kas ir pierasts un mums pazīstams. Lūkas 13:27-28 mums tiek sacīts, ka tie, kuri domā, ka viņiem pieder tiesības uz debesīm ir vīlušies, kad atklāj, ka viņi neienāk debesīs. Kā debesu pilsoņi mēs tiekam aicināti citam dzīves skatījumam, redzēt pasauli tādu, kā to redz Dievs, un dzīvot savas dzīves atbilstoši debesu likumiem. Mēs tiekam aicināti samierināšanas kalpošanai, nesot evaņģēliju visām tautām. Jautājumi diskusijai: 1. Pastāsti, kā Tu izdzīvo Mateja 25:34-36! 2. Cik kulturāli dažāds ir Tavu draugu loks? 3. Vai vari pastāstīt, kā Tu varētu iedrošināt kādu uzsākt kontaktu ar cilvēkiem no citas kultūras? Mūsu ceļš uz debesīm Kā vienotai Kristus miesai mums jādzīvo savas dzīves visaptveroši savās attiecībās vienam ar otru. Slavēšana multikulturālā vidē ir kā atspulgs tam, kā mēs slavēsim Dievu, esot debesīs. Nebūsim apmierināti, paliekot savā komforta zonā, bet dosimies pie visām tautām, pat ja tas nozīmē tikai šķērsot ielu.
Majore Ana Freizere – Starptautiskais štābs, ASV Austrumu teritorija, šobrīd kalpo Garīgās dzīves attīstības centrā. Kā Garīgās dzīves pilnveides sekretāra vietniece es vēlos, lai ikviens, ar ko es veidoju attiecības, būtu kā piecas gudrās jaunavas, kuras bija sagatavojušas līgavaiņa atnākšanai un iegāja debesu valstībā.
the way to Heaven
21
Ceļā uz debesīm 21
11. Bībeles nodarbība
Debesu mūzika Bībeles lasījums – Atklāsmes grāmatas 15. nodaļa; Cefanjas 3:17. “Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis, tavs spēcīgais glābējs; Viņš priecāsies par tevi, būs pret tevi mīļš, tev piedos un skaļi izpaudīs Savu prieku par tevi” (Cef. 3:17). (Angļu val.- izpaudīs savu prieku dziedot) Ko saka Bībele Mēs varam atrast Rakstu vietas par mūziku gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā. Raksti mums saka, ka Dāvids spēlēja cītaru, lai nomierinātu Saulu. Psalmos mēs varam atrast dziesmas, kas tika dziedātas bēdās, priekā, ikdienas dzīvē un kad ļaudis pavadīja ikdienu Jeruzālemē. Mūzika Rakstos tika lietota, lai slavētu Dievu, izteiktu mīlestību vienam pret otru un, pat tiešā vārda nozīmē, lai nojauktu mūrus (vai atceraties Jērikas mūrus?). Cefanjas grāmatā mēs redzam Dievu un Viņa ļaudis, par kuriem Viņam ir liels prieks. Viņš priecājas par viņiem dziedot! Cik mierinoša ir doma, ka Dievam ir prieks par mums un Viņš pat dzied! Atklāsmes grāmatā bieži ir minēta mūzika. Slavas dziesmas pie Dieva troņa debesīs, eņģeļi un svētie dzied un visi, kas pazīst un mīl Dievu, dod Viņam godu, slavu un pateicību. Dažos tulkojumos un valodās Cefanjas grāmatā 3:17 teikts, ka Viņš priecājas par Tevi ar prieka saucieniem. Kāda brīnišķīga aina par Dievu, kurš valda pār visu visumu, kurš ir tik sajūsmināts par mums, ka Viņš priekā skaļi sauc. Vai zini šos saucienus? Varbūt esi saucis aiz prieka, kad pasaulē ir ienācis bērniņš vai kad Tava mīļākā sporta komanda uzvar, kad tiek iesvētīti jauni kareivji, vai kad kāds, kurš visu laiku šaubijās, izvēlējās savu dzīvi nodot Jēzum? Tieši tā, kā mēs priecājamies par šīm lietām uz zemes, Dievs arī sauc aiz prieka, kad Viņš priecājas, ka tagad esam Viņa meitas un dēli – Ķēniņu Ķēniņa bērni. Mūsu dzīves šodien Man patīk mūzika. Patiesībā es esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš gandrīz vienmēr dungo vai dzied. Dažreiz tās ir slavas dziesmas, baznīcas himnas vai dziesmas, kuras atceros no savas jaunības. Kādreiz tās nāk prātā kā atbilde uz kāda sacīto – tas, ko kāds pasaka, atsauc atmiņā kādu dziesmu. Vairumā gadījumu es nesāku uzreiz dziedāt skaļi, bet tikai pa retam. Draudzene, ar kuru kopā strādāju Starptautiskajā štābā, dara tāpat – kāds ko pasaka, un mēs abas uzsākam dziedāt kādu dziesmu. Pirms dažiem gadiem es piedzīvoju depresiju, un mūzika pārstāja nākt. Es uzreiz to nepamanīju, kamēr kādu dienu man kāds nepateica, ka esmu pārstājusi dziedāt. Pagāja gandrīz divi gadi, kamēr es atkal sāku dziedāt. Mūzika kā slavēšanas veids mani ļoti uzrunā un bieži, kad es nespēju izpaust savas sajūtas vai domas lūdzot, es dziedu. Es neesmu labākā dziedātāja, patiesībā es pat dažreiz izdomāju dziesmām savus vārdus, bet es vienalga slavēju Kungu, kurš mani mīl.
Jautājumi diskusijai: 1. Kāda ir Tava mīļākā slavas dziesma un kādēļ? 2. Kā Tev šķiet, kāda veida dziesmas Dievs dzied par Tevi un kā tas Tev liek justies? 3. Kura dziesma tev šobrīd nāk prātā? Vai vari to dziedāt skaļi, un varbūt pārējie arī vēlas dziedāt šo dziesmu?
Mūsu ceļš uz debesīm Mūsu ceļš uz debesīm nav viegls. Tas nebūs tikai jautrība, smiekli un slavēšana. Dažreiz ceļš ir grūts, garš un pilns ar grūtām dienām, kurās ir kādas veselības problēmas, zaudētas attiecības, vientulība, utt., bet šodien, tu vari izvēlēties dziedāt, sastopot Dievu grūtībās. Tu neesi viens, jo Viņš dzied par Tevi!
Komisāre Dona Hītvola – Starptautiskais štābs, ASV Centrālā teritorija Mans mērķis kā Stratēģiskās Misijas sekretārei Starptautiskajā štābā ir veidot sabiedrību, iedrošināt darbiniekus un virsniekus izdzīvot savu liecību darba vietā un nodzīvot savu dzīvi tā, lai citus vestu tuvāk Jēzum un viņi varētu pavadīt mūžību debesīs.
Ceļā uz debesīm 23
12. Bībeles nodarbība
Debesu godība Bībeles lasījums – Atklāsmes 21:1-7, 9-26 Un Viņš man sacīja: "Ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota. Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls. (Atkl. 21:6-7) Ko saka Bībele Kad cilvēki domā par debesīm, viņi iedomājas vietu ar neiedomājamu slavu, ar ielām no zelta un grezniem namiem, kuros visiem vietas ir gana. Atklāsmes 21. nodaļā tiek aprakstītas debesis, kurām ir sienas no jaspīda (jeb jašma), pamati rotāti ar dārgakmeņiem, durvis no pērlēm un ielas no zelta. Tomēr mūs debesīs sagaida daudz vairāk nekā tikai lietas, ko ceram ieraudzīt. 3. pantā tiek atklāts, ka debesis ir tur, kur Dievs mājo kopā ar saviem ļaudīm, un 4. pantā varam lasīt: “Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis”. Ps. 16:11 Dāvids visticamāk runā par mūsu debesu mājām un saka: “...Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi” Jesajas 35:1-2 mēs lasām: “Priecāsies tuksnesis un izkaltusī nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks! Tie ziedēs un līksmos priekā un ar gavilēm!” un panti 5-7: “Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs...” Debesis ir vieta, kurā būs neizsakāms skaistums, bet to patiesā godība atklājas tajā, ka esam padarīti cienīgi saņemt mantojumu, ko Dievs mums sagatavojis. Mūsu dzīves šodien Es atceros kādu ziemas dienu Arizonā, kad pirmo reizi pieredzēju, ka sniegs snieg visu nakti. Es pamodos, lai redzētu kā sniega sega pārklāj visu pilsētu. Es nekad neko tādu nebiju redzējusi un es biju “mēma” no Dieva godības, kura izpaužas uz zemes. Es apbrīnoju zemes godību, kad izeju laukā, lai skatītos zvaigznēs, vai jūtu tuksneša lietus smaržu. Kādas dienas tik tiešām šķiet kā debesis zemes virsū, bet mēs zinām, ka tās tomēr vēl nav debesis. Debesis ir reāls galamērķis ticīgajiem un “rokas stiepiena attālumā” neticīgajiem. Kad būsim debesīs, tad mums būs piedoti visi grēki un mēs vairs negrēkosim. Mēs būsim dziedināti un vairs nejutīsim nekādas fiziskā ķermeņa sāpes. Tur nebūs asaras vai sēras un kā Dieva bērni mēs dzīvosim ar Viņu mūžīgi, godinot Dievu un dziedot Viņam slavu. Tas ir mūsu mantojums – debesu godība. Mūsu sirds ilgām jābūt, lai tie, kurus mēs mīlam, un tie, kurus Dievs mums uzticējis, arī uzzinātu par debesu godību. “Tikai dzīvojiet tā, kā tas ir Kristus evaņģēlija cienīgi...” (Fil. 1:27). Kā ticīgo kopiena mēs tiekam aicināti
dzīvot savas dzīves tā, lai mēs būtu cienīgi ieiet debesu valstībā, un tā, lai apkārtējie mūsos redzētu Jēzu. Mēs esam dzīvas liecības par Dieva žēlastību tumšā pasaulē. Kā kristieši mēs varam dalīties ar Labo Vēsti par mūsu Mantojumu debesīs, lai ikviens varētu piedzīvot debesu godību un lai katram būtu iespēja pavadīt mūžību vietā, kur Dievs pats būs ar mums. (Atkl. 21:3). Jautājumi diskusijai: 1. Ko tu visvairāk vēlies ieraudzīt debesīs? 2. Ko tu dari, lai mudinātu citus ilgoties piedzīvot debesu godību? 3. Kā Tu varētu sākt vairāk domāt kā debesu pilsonis?
Mūsu ceļš uz debesīm Pārdomājot savu ceļu uz debesu godību, ieklausies vārdos ko rakstījis Pāvils kolosiešiem, motivējot viņus būt mazāk aizņemtiem ar pasaules lietām un vairāk domāt par debesu lietām. “Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu” (Kol. 3:1-4).
Majore Andžela Striklenda - Starptautiskais štābs, ASV Rietumu teritorija. Pildot Gadagrāmatas redaktores pienākumus, es redzu lielu daļu no Pestīšanas armijas starptautiskās darbības. Es lasu par cilvēkiem, kuri seko Dieva pavēlei mīlēt citam citu un dalīties ar Evaņģēlija vēsti līdz pasaules galam. Es arī esmu motivēta dalīties ar vēsti par to, kā būt par debesu pilsoni, un dzīvot debesu godības cienīgu dzīvi.
On the way to Heaven
25
Ceļā uz debesīm 25
Saturs 1. Debesis ir īstas
Pulkvede Krisa Veba
2. Debesu upuris
Kapteine Loveta Onuora
3. Debesu pilsonība
Komisāre Eva Klemane
4. Saistība ar debesīm
Majore Anne Siundu
5. Debesis zemes virsū
Pulkvede Lisbete Velandere
6. Debesu vēstnieki
Majore Ērika Heltone
7. Debesu atpūta
Pulkvežleitnante Lalhlimpujī
8. Debesu apsardzība
Komisāre Marike Ventere
9. Debesu dārgumi
Pulkvežleitnante Kalija Veba
10. Debesis visām tautībām
Majore Ana Freizere
11. Debesu mūzika
Komisāre Dona Hītvola
12. Debesu godība
Majore Andžela Striklenda
PiezÄŤmes
PiezÄŤmes
CSLO r.
centre for spiritual life de velopme nt