Skip to main content

Udder health - Latvian edition

Page 1

Rokasgrāmata “Tesmeņa veselība” palīdzēs uzveikt pašu lielāko slaucamo govju veselības problēmu Jūsu saimniecībā! “Tesmeņa veselība” ir kārtējais izdevums sērijā “Govs signāli” (Cow Signals®). Cow Signals®: ļoti praktiska, plašam interesentu lokam paredzēta informācija par dzīvniekorientētu lopkopību.

Praktisks metodiskais materiāls par to, kā uzlabot tesmeņa veselību Jūsu ganāmpulkā

LV

Tesmeņaveselība veselība Tesmeņa

Ar mērķtiecīgu darbu katrā piena ražošanas saimniecībā var sasniegt un uzturēt lielisku govju tesmeņa veselību. Grāmatā ”Tesmeņa veselība” atrodamā informācija izmantojama kā bāzes materiāls, lai izveidotu optimālus turēšanas apstākļus dzīvnieku mītnē un pareizi organizētu govju aprūpi ikdienā. Grāmatā apskatītas visas Jūsu, kā fermera, ikdienas, iknedēļas vai reizi mēnesī veicamās darbības, jo tesmeņa veselības veicināšana nav atsevišķs pasākums, tā jāplāno saistībā ar visiem pārējiem saimnieciskajiem darbiem. Vai Jūs skaidri zināt, kā pareizi organizēt slaukšanu, lai tā aizņemtu pēc iespējas īsāku laiku un lai ikviena govs tiktu izslaukta bez jebkādas aizķeršanās? Vai Jums ir skaidrs, kā rīkoties ar govi, kurai pamanīta problēma tesmenī? Kā tikt galā ar augsta somatisko šūnu skaita problēmu? To, kā katrs fermeris reālajos apstākļos rīkosies, kā izmantos pats savu uzkrāto pieredzi, protams, nav iespējams visā pilnībā aprakstīt, bet lai šī grāmata kalpo par pareizā virziena rādītāju ceļā uz lielisku Jūsu ganāmpulka tesmeņu veselību. Vienkāršā valoda, problēmu risināšanas shēmas, uzskatāmas fotogrāfijas un attēli padara grāmatu “Tesmeņa veselība” par interesantu un, cerams, ikvienam fermerim viegli uztveramu rokasgrāmatu. Esam pārliecināti, ka “Tesmeņa veselība” kļūs par saimniekošanas palīglīdzekli, kurā vērts ieskatīties atkal un atkal. Praktiskie ieteikumi un skaidrojumi palīdzēs Jums labāk izprast dažādas ikdienā sastopamas situācijas un uzlabot tesmeņa veselības situāciju savā ganāmpulkā. Autori Jans Hulsens un Teo Lams garantē visu izteikto ieteikumu kvalitāti un nozīmīgumu praktiskos apstākļos. Jans Hulsens (Vetvice) ir sarakstījis arī tādas atzītas grāmatas kā “Govs signāli”, “Nagi” un “No teliņa līdz pirmpienei” un turpina konsultēt piena ražotājus, apmāca viņu konsultantus visā Pasaulē. Teo Lams ir lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārsts un zinātnieks ar ievērojamu pieredzi mastītu pētniecībā, vada organizācijas “Holandes tesmeņa veselības centrs” projektus.

Tesmeņa veselība

co pr py ot rig ec h te t d

«Profilakses praktiskā puse. Saimnieka viedoklis.»

Jan Hulsen Theo Lam

Jans Hulsens, Teo Lams

www.roodbont.com

Tesmeņa veselība Praktisks Praktisks metodiskais metodiskais materiāls materiāls par par to, to, kā kā uzlabot uzlabot tesmeņa tesmeņa veselību veselību Jūsu Jūsu ganāmpulkā ganāmpulkā

www.vetvice.com

www.cowsignals.com


Autori: Jans Hulsens, Vetvice Teo Lams, UGCN

Literārie redaktori: Vita Būde-Gaile, Dagmāra Lejiņa

S atura redakcija Prof. Laura Green, Varvikas universitāte, Lielbritānija (University of Warwick)

Vetvice® Moerstraatsebaan 115 4614 PC Bergen op Zoom Telefons: 00 31 (0)165 30 43 05 Fax: 0031 (0) 165 30 37 58 www.vetvice.com info@vetvice.com

“Tesmeņa veselība” ir viena no sērijas Cow Signals grāmatām, kurā izdotas arī “Govs signāli”, “Nagi” un “No teliņa līdz pirmpienei”. Informācija par Cow Signals grāmatām, lekcijām un izglītojošiem kursiem pieejama www.cowsignals.com. Cow Signals® ir kompānijas Vetvice® reģistrēts zīmols.

2

Shēmas un citi attēli: Marleen Felius Emjee | grafiskais dizains (Verbaal, vizuālās komunikācijas birojs)

Vāk a noformējums un angļu izde vuma salikums Erik de Bruin, Varwig Design ©Jan Hulsen/Hallebeek-Hulsen B.V., 2007.

co pr py ot rig ec h te t d

No angļu valo das tulkoja Ivars Lūsis

Foto grāfijas: Jan Hulsen (ja nav norādīts cits autors) Janneke Hulsen (31., 35. lpp.) Otlis Sampimon (20., 38., 39., 50. lpp.)

M āksliniecisk ais noformējums un makets Emjee | grafiskais dizains

ISBN 97890 8740 014 9

Roodbont Publishers P.O. Box 4103 7200 BC Zutphen Telephone: 00 31 (0) 575 54 56 88 Fax: 00 31 (0) 575 54 69 90 www.roodbont.com info@roodbont.nl

UGCN Holandes Tesmeņa veselības centrs (Dutch Udder Health Center) P.O. Box 2030 7420 AA Deventer Telefons: 0900-7100071 www.ugcn.nl, info@ugcn.nl

Pateicamies Johan Boelrijk, Tiny Brouwers, Joep Driessen, Marcel Drint, John Hermans, Ria Huijben, Paul Hulsen, Frans Kennis, Wim and Berrie van Kollenburg, Dick de Lange, Toon Meesters, Jo Toenders, Jos Uiterwaal, Jansje van Veersen, Nico Vreebrug, Bertjan Westerlaan, Ellen Wilpshaar un daudziem citiem fermeriem, kuri laipni atļāva fotografēt viņu saimniecības. Pateicamies arī visiem veterinārārstiem, fermeriem un konsultantiem, kuri dalījās ar savām zināšanām un praktiskiem novērojumiem.

Nevienu no šīs grāmatas nodaļām nedrīkst pavairot jebkādā elektroniskā vai mehāniskā veidā bez autoru rakstiskas atļaujas. Grāmatas autori šajā darbā ieguldījuši savas labākās zināšanas. Autori un grāmatas izdevēji neuzņemas atbildību gadījumos, kad ārstēšana vai pieņemtie lēmumi, kas balstīti uz grāmatā publicēto informāciju, praksē nav devuši cerēto rezultātu.

Pateicamies par piedalīšanos: Hans Miltenburg (GD), Otlis Sampimon (GD), Quality Milk Production Services (NY, USA)


S atura rād ītājs Ievads Mastīts un tesmeņa iekaisums 4 Piena dziedzeru uzbūve un darbība 6

2. nodaļa Slaukšana Slaukšanas zāle Slaukšanas iekārtas tehniskais stāvoklis Prasmīgas slaukšanas paņēmieni Inficēto govju identifikācija Novirzes no normas Slaukšanas gaita Pārbaudāmās vietas Pupu vērtēšana punktos Slaukšanas robots Slaukšana kūtī

18

3. nodaļa Katru nedēļu/mēnesi veicamie darbi Plānveidība 30 Konsultanti 31 Cik labi jūs slaucat? 32 Paškritika un uzlabojumi 33 Cietstāves periods 34 Telīšu audzēšana 36 Pirmpienes ieslaukšana 37 Kalifornijas mastīta tests (CMT) 38 Piena paraugu noņemšana 39

co pr py ot rig ec h te t d

1. nodaļa Ikdienas darbi Govju novietnē 8 Mierīga apiešanās ar dzīvniekiem 10 Svaigs, sauss un vēss 11 Higiēnas novērtēšana punktos 12 Govju un apkārtējās vides higiēna 13 14 Govju atpūta Apzinīgs fermeris 15 Veterināro zāļu lietošana 16

20 21 22 23 24 26 27 28 29

4. nodaļa Katru mēnesi/gadu veicamie darbi Piecu punktu plāns 40 Vai jūs spējat izdarīt to labāk? 41 Plānveidīga ārstēšana 42 Baktērijas: skaidrojošā vārdnīca 44 Problēmas un risinājumi 46 NNN gadījumi jeb neklasificēti nozīmīgi novērojumi 51

3


1. no d aļa: I kdi e na s da rb i

G ov ju nov ietnē piemēram, Klebsiella­ parasti atrodams slapjās zāģu skaidās, Pseudomona - netīrā ūdenī un pupu dezinfekcijas trauciņā vai lupatās, kuras izmanto pupu slaucīšanai.

co pr py ot rig ec h te t d

Infekcijas draudi: slimie dzīvnieki. Govis, kurām tesmenī ir baktērijas, parasti uzrāda arī paaugstinātu somatisko šūnu skaitu pienā. Šīs govis var kļūt par cēloni citu govju saslimšanai ar mastītu. Infekcija no govs uz govi visbiežāk tiek pārnesta slaukšanas laikā, tieši tāpēc slaukšanas higiēnai ir vitāli svarīga loma. Tikpat svarīga ir inficēto govju iespējami ātra atklāšana, jo vienīgi tad var pārtraukt baktēriju izplatīšanos. Inficētās govis apdraud visus novietnes dzīvniekus. Mušas un piena iztecēšana guļvietās govīm ar vāju pupa slēdzējmuskuli ir tikai daži piemēri no infekcijas tālākās nodošanas veicinošajiem apstākļiem.

Tesmeņa veselības labā jūs darbojaties ik dienu. Dažas no darbībām ir acīmredzamas, piemēram, zāļu ievadīšana un guļvietu tīrīšana. Tomēr nevar noliegt, ka tesmeņa veselības noteicošais faktors ir govju labturības līmenis – ēdināšana, komforts un govs vispārējais veselības stāvoklis. Infekcijas draudi (angl. preasure - spiediens) ir kombinēts jēdziens, kas raksturo situāciju konkrētajā ganāmpulkā un ir atkarīgs no tā, cik daudz baktēriju nonāk uz govs tesmeņa, kāda ir to virulence (spēja inficēt). Jums jādara viss iespējamais, lai novērstu baktēriju iekļūšanu govs tesmenī. Atkarībā no tā, cik laba ir govs vispārējā veselība un imunitāte un cik lielā skaitā baktērijas iekļūst tesmenī, būs novērojama biežāka vai retāka dzīvnieku saslimšana ar tesmeņa infekcijām. Infekcijas draudi: apkārtējā vide. Vides baktērijas, tādas kā E.coli un S.uberis, govju novietnēs ir atrodamas vienmēr. Tomēr 8

ir iespējams ievērojami samazināt to skaitu, nodrošinot guļvietās sausumu, tīrus pakaišus, tīrību ejās un pastaigu laukumos. Tas ir ļoti būtiski cietstāvošu govju grupā. Dažu ierosinātāju savairošanos sekmē īpaši apstākļi, Lipīgie (kontagiozie) mastīti Baktērijas kopā ar pienu tiek pārnestas no govs uz govi. Vides mastīti Baktērijas tesmenī iekļūst no apkārtējās vides. Mastīta ierosinātāji uz govs ādas, kūtī un ganībās ir atrodami vienmēr, tāpēc piena dziedzera pasargāšana no tiem ir ļoti atbildīgs uzdevums, kas veicams 24 stundas diennaktī.

Vietās, kur govis pulcējas, mastīta iegūšanas risks ir visaugstākais, jo te pastāv lieli infekcijas draudi. Govju pulcēšanās un komunicēšana vienmēr ir saistīta ar stresu, piemēram, sanākšana nojumē, meklējot ēnu. Stresa dēļ govīm samazinās organisma rezistence.


1. no daļa: I kdi e na s da rb i

G ovis, kuras slimo ar mastītu un/vai ir a r augstu somatisko šūnu sk aitu, jāslauc vienmēr p ēdējās.

2

Reizi mēnesī katrai govij jāizvērtē pārraudzības analīžu rezultāts. Pēc somatisko šūnu skaita jānolemj, kura govs pievienojama paaugstināta riska dzīvnieku grupai un kura iet prom no tās.

2. Govis apzīmē ar speciālu lentu uz kājas un nošķir no pārējām. Lenta ļauj labāk pamanīt, lai nošķirtu no pārējām slimās govis, kuras slaucamas kā pēdējās.

Ir svarīgi, lai govis saglabā labu apetīti. Spureklim jābūt pilnam visu laiku! Šeit redzamas daudzas novājējušas govis, govis ar tukšu spurekli un netīras govis, jo viņu mēsli ir pārāk šķidri. Govis ēdušas par maz un, acīmredzot, šķiro barību. Ir skaidrs, ka viņu rezistence (izturība) pret slimībām pakāpeniski samazinās.

Praksē iespējami divi paņēmieni:

1

1. Paaugstināta riska govis (mastīts vai augsts somatisko šūnu skaits) tiek turētas atsevišķā grupā, kuru slauc atsevišķi. Sarežģītākais darbs daudzās novietnēs ir papildus barjeru uzstādīšana un govju piedzīšanas ceļu ierīkošana. Dažreiz šie papildinājumi sniedz arī citus svarīgus ieguvumus – laukumā pirms slaukšanas zāles govīm jāpavada īsāks laiks un tādējādi pie barības galda var uzturēties mazliet ilgāk.

Steidzami pieņemiet lēmumu par to, ka turpmāk visas govis, kurām ir mastīts un/vai augsts somatisko šūnu skaits, slauksiet kā pēdējās. Tas nozīmē, ka visas govis, kuras saņem (saņems) ārstnieciskas apstrādes, atrodas slaukšanas zālē vienā laikā. Bez tam šādā veidā tiek ievērojami samazināta ierosinātāju izplatīšanās no inficētajām govīm uz veselajām. Kā to reāli izdarīt?

co pr py ot rig ec h te t d

G ovju rezistence Galvenais rezistences stūrakmens ir optimāla barības un ūdens uzņemšana. Pirmkārt, govīm ir jānodrošina enerģijas un proteīna uzņemšana, neradot spurekļa acidozi. Otrkārt, svarīga nozīme ir arī minerālvielām, vitamīniem un mikroelementiem. Rezistence atkarīga arī no kustību un atpūtas periodu optimālas attiecības. Veselīga govs labi organizētā saimniecībā katru dienu apmēram 14 stundas pavada, guļot sausā guļvietā. Aktīva kustēšanās veicina vielmaiņu un nagu veselības uzturēšanu. Visbeidzot jāatzīst, jo veselīgāka govs, jo augstāka tās rezistence. Nagu problēmas un infekcijas slimības (govju virusālā diareja un paratuberkuloze) samazina govju rezistenci pret daudzām citām slimībām. Tāda pat ietekme uz rezistenci ir visiem iekaisuma procesiem govs organismā.

G ov ju nov ietnē

9


1. no d aļa: I kdi e na s da rb i Uzgaidāmajā laukumā

Vai arī tā:

Šādi:

Uzgaidāmais laukums

Šādi nē: Uzgaidāmais laukums

co pr py ot rig ec h te t d

Govīm slaukšanas zālē būtu jāienāk klusi un mierīgi. Pirms slaukšanas govis ierodas uzgaidāmajā laukumā, kas atrodas pirms slaukšanas zāles. Piedzīšanas laikā var labi novērtēt katras govs gaitu un izturēšanos, bet spurekļa pildījuma pakāpe norāda uz to, vai govs ir pietiekami paēdusi dažu beidzamo stundu laikā. Īpaša uzmanība jāpievērš dzīvniekiem, kas turas atsevišķi no pārējiem, parasti tās ir klibās govis. Noteikti aplūkojiet, vai viņas ir paēdušas,vai viņu mēsli nav pārāk šķidri, pārāk sausi un vai fekālijās nenovēro daudz nesagremotu barības daļiņu. Uzgaidāmajā laukumā vajadzētu valdīt tik labam noskaņojumam kā miera oāzē. Maksimālais laiks, kas pieļaujams gaidīšanai uzgaidāmajā laukumā, ir viena stunda pirms katras slaukšanas reizes, ja slauc divas reizes dienā, un tikai 45 minūtes, ja slauc trīs reizes dienā.

M i er ī g a ap i eš an ās ar d zīv niek iem

Mierīga un govij saprotama apiešanās ir ļoti svarīgs govju ganāmpulka labturības elements. Mierīgu īpašnieku (darbinieku) govīm ir augstāki izslaukumi. Tās ir paklausīgākas un retāk piedzīvo traumas. Mierīgas govis, novietnē pārvietojoties, neuzgrūžas barjerām, nesavaino sevi pret stūriem asos pagriezienos. 10

Slaukšanas zāle

Slaukšanas zāle

Ja govīm jānoiet garš ceļš, nagi nodilst vairāk un biežāk tiek iegūtas nagu traumas, sevišķi ja betona grīda ir izdrupusi un uz tās mētājas akmeņi. Grīdas uzturēšana labā kārtībā palīdz izvairīties no daudziem govju saslimšanas gadījumiem ar zoles čūlu un baltās līnijas slimību. Govs staigāšanai ideāli piemērots ir mīksts, stingrs un neslīdīgs grīdas segums, lai govs varētu labi atsperties, piemēram, gumijas paklājs.

Ideālā gadījumā govju plūsmai uz ieeju slaukšanas zālē vajadzētu būt vienmērīgai un taisnvirziena, bez pagriezieniem. Ja, dzenot uz slaukšanu vai atrodoties uzgaidāmajā laukumā, visas govis (dominējošās un zemāka ranga) ir ieņēmušas katra savu vietu, konfliktu nebūs. Stiprākās govis parasti ir priekšgalā. Ja kāda govs nav savā vietā - rodas juceklis, jo katras govs mēģinājums apgriezties aizšķērso un traucē kopējo dzīvnieku plūsmu. Tas rada vispārēju uztraukumu un stresu, pieaug nagu traumu risks, bet grūstīšanās un grozīšanās aizkavē govju ienākšanu slaukšanas zālē. Gumijas paklājs palīdz samazināt nagu problēmu rašanos, un govis labprātāk dodas uz uzgaidāmo laukumu, tomēr tas nav atrisinājums govju plūsmas uzlabošanai.

Uzgaidāmais laukums ar lēzenu slīpumu kūts virzienā ir ērtāk noskalojams nekā horizontāla līmeņa laukums. Pirms ieejām slaukšanas zālē, uzgaidāmajam laukumam jāveido slaidi piltuvveida sašaurinājumi. Arī slaukšanas zāles grīdai jābūt līdzenai, lai govis varētu droši ienākt un nostāties, netraumējot nagus.


1. no daļa: I kdi e na s da rb i

Vairāk informācijas atradīsiet šīs sērijas grāmatā “Govs signāli”.

Uz visiem jautājumiem būtu jāsaņem atbilde “jā”.

ir atrisināti?

Vai novietnē un aplokā ir vismaz viena ātras pieplūdes dzirdne uz katrām 15 govīm, vai siles tipa rezervuārs uz katrām 20 govīm? Vai dzirdnes ir vienmērīgi izvietotas un vai tajās ir tīrs ūdens?

šie labturības pamatjautājumi

Vai visas cietstāvošās govis, teles, klibās govis un govis pēc dzemdībām uzņem pietiekami daudz barības visas dienas garumā?

barībai. Vai jūsu ganāmpulkā

Vai neapēstās barības sastāvs ir tāds pats kā sagatavotajai barībai?

un garšīgai sabalansētai

Vai jūs katru dienu izņemat barības atlikumu 5% un vairāk no tā, kas tika govīm pasniegts?

pastāvīgi ir vajadzīga brīva pieeja ūdenim

Vai jūsu govis pasniegto barību ēd uzreiz, visu pēc kārtas, vai arī sākumā to izrakņā tā, it kā garlaikotos?

Visām govīm

Kas būtu noteikti jāparbauda:

Novietnē

co pr py ot rig ec h te t d

Svaigs, sauss un vēss. Svaigs gaiss (ne caurvējš) ir ļoti nozīmīgs govju veselībai, bet sausi pakaiši ir vienkāršākais paņēmiens baktēriju skaita samazināšanai novietnē. Slaucamas govs ķermenis izdala lielu siltuma daudzumu. Govs jūtas komfortabli, ja gaisa temperatūra ir no –5 līdz +15 ºC. Pie zemākas temperatūras govs daļu uzņemtās enerģijas iztērē organisma sildīšanai. Augstākā temperatūrā govs organisms tērē enerģiju sevis dzesēšanai.

Svai g s, sauss un vēss

Karstuma stress samazina rezistenci. Atkarībā no gaisa mitruma, karstuma stress govju novietnē var sākties jau pie +20 līdz +23ºC, jo pie šādas temperatūras govs siltuma izdalīšanās caur elpceļiem ir sasniegusi augstāko robežu. Šādā un augstākā temperatūrā kūtī jāieslēdz ventilatori, kas pastiprina gaisa kustību virs dzīvnieku mugurām, kamēr tās atpūšas guļvietās vai ēd pie barības galda.

Dzesēšana. Govs organisma galvenais dzesēšanas mehānisms ir saistīts ar elpošanu, tomēr vajadzības gadījumā siltuma izdalīšana notiek arī caur ādu. Ieelpotais vēsais gaiss atdzesē elpceļu sieniņas, un uz tām izdalās ūdens: reizēm tiek minēts salīdzinājums “govs svīst caur plaušām”. Govs āda izstaro lieko siltumu. Karstā laikā palīdz svīšana, tomēr govīm svīšana ir samērā vāji attīstīta. Bezvēja laikā kūtīs ar sliktu dabisko ventilāciju iekaramie ventilatori var ievērojami uzlabot gaisa kvalitāti, tos var ieslēgt arī pie zemākas temperatūras. Kā bonuss – papildus ventilēšana padarīs kūti sausāku. Izolēta kūts ir vēsāka vasarā un siltāka ziemā.

Sānu sienu atvēršana, jumta siltināšana, grīdu gropēšana vai gumijas paklāju ieklāšana un ventilatoru ierīkošana ir samērā vienkārši pasākumi, kurus var īstenot gandrīz visās kūtīs. Pietiekami plati gaiteņi nodrošina to, ka katram dzīvniekiem visu laiku ir netraucēta pieeja barības galdam un ūdens dzirdnei. Arī dzīšana uz uzgaidāmo laukumu būs raita un mierīga. Nagu problēmu dēļ govis mazāk pārvietojas, retāk apguļas, ja apguļas, tad retāk pieceļas, tāpēc mazāk ēd un mazāk dzer ūdeni. 11


1. no d aļa: I kdi e na s da rb i

H i g i ēn as vēr tēšana punk to s Faktori, k as ietek mē vēr tējumu

1

2

3

4

1

2

Tesmenis no sāniem

1

2

Ķermenis un gūžu apvidus no sāniem

1 Pakaļkājas un nagi no sāniem 12

3

co pr py ot rig ec h te t d

Tesmenis no mugurpuses

3

3

3

Tesmeņa higiēna. Cik tīrs ir tesmenis, tā apkārtne un pupi brīdī, kad govs ienākusi slaukšanas zālē? Kontrolējamie punkti: higiēna un pakaiši govju guļvietās, dzīvnieku eju tīrība, tesmeņa apmatojuma esamība, guļvietu atbilstība dzīvnieku ķermeņa izmēriem, mēslu konsistence, ganāmpulka vispārējā veselība u.c. (Norma: < 10% ar vērtējumu 3 vai 4)

4

Kāju augšdaļas (augšstilba) higiēna. Cik tīras ir guļvietas? Kontrolējamie punkti: guļvietu iekārtojums un pakaiši, guļvietu komforts, mēslu konsistence, ganāmpulka veselība u.c. (Norma: < 15% ar vērtējumu 3 vai 4)

4

4

Kājas apakšdaļas (apakšstilba) un nagu higiēna. Dzīvnieku eju tīrība? Kontrolējamie punkti: mēslu skrēpera lietošanas intervāls, skrēpera efektivitāte, eju tīrība, kurās nav mēslu skrēpera, mēslu konsistence, uzgaidāmā laukuma tīrība u.c. (Norma: < 20% ar vērtējumu 3 vai 4)


1. no daļa: I kdi e na s da rb i

Slimojot ar dzemdes iekaisumu, izdalījumi no dzimumorgāniem notraipa govs asti. Izdalījumi redzami kā gļotaini pavedieni arī uz ķermeņa pakaļdaļas. Dzemdes iekaisums norāda uz problēmām atnešanās laikā. Šīs govis parasti ir jutīgākas arī pret mastītu.

co pr py ot rig ec h te t d

G ovīm ir jābūt tīrām. Tīrām govīm ir tīri pupi, un tas nāk par labu arī tesmeņa veselībai. Govs ir netīra tad, ja tā uzturas slapjumā un mēslos. Šādos apstākļos govs imūnsistēmai visu laiku nākas izturēt lielu infekcijas spiedienu (uzbrukumu). Netīras govis ir signāls par to, ka to mēsli ir pārāk šķidri vai pastāv apstākļi, kas traucē govīm piecelties, un defekācija tiek izdarīta guļus. Tas nozīmē, ka kaut ko vajadzētu mainīt govju ēdināšanā, veselības aprūpē un, iespējams, jāpārveido arī guļvietas. Netīras govis ir pazīme, ka fermeris ir pieradis pie šīs situācijas un uzskata to par normu savā novietnē.

G ovj u u n ap k ār tēj ās v id es hig iēna

Vai jūs, strādājot pie dzīvniek iem, ievērojat higiēnu? Pajautājiet saviem ģimenes locekļiem,

draugiem un kolēģiem šādus jautājumus: 1. Vai tu zini, cik tīri es darbojos, kad slaucu govis, pieņemu dzemdības un rūpējos par jaundzimušu teļu? 2. Vai gadās, ka “pieverat acis” uz pamanītām agrīnām dzīvnieku saslimšanas pazīmēm, piemēram, nerīkojaties uzreiz, ja kādas govs pienā ir pārslas vai augsts somatisko šūnu skaits, vai arī kāda govs dzemdē teliņu neiztīrītā atnešanās vietā? 3. Vai esmu nodrošinājis ideālu higiēnu visās govju guļvietās, visām cietstāvošām govīm, visām dzemdētājām un, protams, ikvienas govs slaukšanas laikā? 4. Vai jums liekas, ka esmu pietiekami paškritisks un cenšos kaut ko uzlabot? Iepazīstiet paši sevi, jo tieši jums kā saimniekam ir vislielākā ietekme uz konkrētā ganāmpulka veselību un produktivitāti. Jums biežāk vajadzētu sevi pakontrolēt,

vai protat strādāt tīri un pareizi, vai katru dienu sasniedzat augstākos rezultātus tādās nozīmīgās pozīcijās kā ēdināšana un govju veselība. Varbūt, ka par dažām lietām jums vajadzētu parūpēties vairāk vai pat uztraukties, bet citas vajadzētu darīt savādāk vai uzticēt kādam. Var gadīties, ka kaut ko nevajadzētu darīt vispār.

Netīra aste un notraipīti pakaļējie piena dziedzeri tikpat kā vienmēr norāda uz to, ka govij ir pārāk šķidri izkārnījumi. Pārāk īsas guļvietas un slapja grīda šo problēmu pastiprina. Astes pušķa apcirpšana uzlabo tesmeņa tīrību.

13


1. no d aļa: I kdi e na s da rb i

Kad govs noguļas, viņas pupi atrodas uz nagiem vai uz pakaišiem to tuvumā. Tas nozīmē, ka nagiem un guļvietu pakaišiem vienmēr jābūt tik sausiem, cik vien tas iespējams. Visas guļvietas ir jātīra divas reizes dienā, ideāli - govju slaukšanas laikā (nepiesietas turēšanas gadījumā). Divas reizes dienā guļvietas ir jāsakārto. Reizi dienā jāpapildina pakaiši guļvietā.

Piena iztecēšana guļvietā paaugstina mastīta risku. Ja mainās slaukšanas intervāli, tad mīksti slaucamām govīm piena iztecēšana palielinās. Novērots, ka veicinošs faktors var būt kalcija trūkums. Piena iztecēšana biežāk notiek mīkstās, komfortablās guļvietās, mazāk – cietās, īsās un šaurās guļvietās. Izskaidrojums: abos gadījumos atšķiras govs gulēšanas ilgums un poza. Guļvietām ar gumijas paklāju jābūt ar 3 līdz 4% slīpumu.

Guļvietu komforta vērtēšana.

Holšteinfrīzu govs 725 kg:

1. Mīksta pamatne, kas govs apgulšanās un piecelšanās

≥15 cm dziļi pakaiši vai ≥5 cm gumijas matracis;

co pr py ot rig ec h te t d

Ēr tas guļvietas Laba atpūta kāpina govs rezistenci. Ērtā guļvietā, kopumā govs pavada 14 stundas dienā. Šajā laikā nagi paspēj nožūt, tādēļ uz tiem baktērijas savairojas mazāk. Kamēr govs atrodas guļvietā, viņa neaizņem vietu citur – un pārējās govis var brīvāk staigāt pa ejām, pienākt pie barības galda, dzirdnes un muguras sukām, iet uz slaukšanas robotu vai izvēlēties tīkamu guļvietu. Ja katrai govij ierīkots pa vienai ērtai guļvietai, tad arī vājākām un rangā zemākām govīm būs mazāk problēmu ar barības un ūdens uzņemšanu, mazināsies klibums kā grupas vai ganāmpulka problēma (protams, ar nosacījumu, ka barības galdā visu laiku ir pieejama garšīga sabalansēta barība).

G ov ju atpūta

laikā nodrošina stingru atspērienu.

14

Lai iekārtotu pietiekami ērtas guļvietas, kā paraugu izvēlieties ganāmpulka vislielāko govi. Pēc konstrukciju uzstādīšanas guļvietu izmēri būs vēl nedaudz jāpieregulē. Pirmpienes ir vismazākās, tāpēc saprotams, ka viņas bieži piemēslo guļvietas. Atsevišķa grupa pirmpienēm ar mazākiem guļvietu izmēriem var šo problēmu atrisināt, turklāt tādā veidā var kāpināt izslaukumu un samazināt dažādus zaudējumus.

2. Pietiekami gara, lai govs varētu viegli piecelties,

Malējās rindas: ≥3.25 m, dubultrinda: kopā ≥5.50 m;

izmantojot galvu par svārstu kustības veikšanai.

vieta galvai: nekādu šķēršļu augstumā no 0.10 līdz 1.00 m;

3. Guļvietas priekšējās barjeras nedrīkst govij spiest vai

≥1.80 m guļvietas garums jeb attālums no guļvietas

būt par augstām. Govij boksā jāguļ taisni, nevis saliekti.

priekšējās barjeras un skausta stieņa līdz guļvietas pakaļējai malai;

4. Pietiekoši platas, lai govs gulētu ērti un ilgu laiku.

ja iespējams, stieņa vietā lietojiet elastīgu skausta siksnu; 1.27 m guļvietas platums (izmērs no sirds līdz sirdij);

5. Guļvietas lieto stipras govis bez kāju un nagu problēmām.

Govis ar nagu un kāju problēmām labāk turēt uz dziļiem salmu pakaišiem.

Pakaišiem jābūt sausiem un, cik vien iespējams, brīviem no baktērijām, kuras var ierosināt mastītu. Pakaišu ieklāšanai guļvietās vajadzētu izdomāt mehanizētu paņēmienu. Regulāri veicot slimo govju piena paraugu bakterioloģisku izmeklēšanu, iespējams kontrolēt vai saslimšanā ar mastītu nav vainojami pakaiši.


1. no daļa: I kdi e na s da rb i

Cietstāvošas govis un teles

co pr py ot rig ec h te t d

Pirms slaukšanas Govis vislabāk apskatāmas tad, kad tās dodas uz slaukšanas zāli. Klibas govis cenšas distancēties no pārējām. Var labi redzēt, kura govs ir nomākta, kurai tukšs spureklis. Katru dienu ieplānojiet laiku, kurā jūs individuāli apskatāt un ārstējat dzīvniekus. Laikus „uzķerot” slimības sākumu, jūs novērsīsiet lielākas problēmas, piemēram, klibumu un glumenieka sagriešanos. Kā zināms, nelaime “nenāk brēkdama”. Veselības problēmas vienmēr ir apgrūtinošas, to atrisināšana prasa daudz laika. Ja ganāmpulkā iezīmēsiet govis, kuras ir tikko atnesušās, jūs pievērsīsiet šiem dzīvniekiem papildus uzmanību, tāpēc ticams, ka jebkādas novirzes pamanīsiet ātrāk.

R ū pīg s fermeris

Katru dienu ieplānojiet divas īsas apgaitas cietstāvošo govju un grūsno telīšu novērtēšanai. Apvienojiet šo darbu, piemēram, ar guļvietu sakārtošanu. Šajā gadījumā tiek veikta cietstāvošas govs pupu dezinfekcija.

Ja govis zinās, ka pēc slaukšanas vienmēr barības silē gaida svaigi pievesta barība, viņas veiklāk ienāks un ātrāk izies no slaukšanas zāles. Pārbaudiet to, vai visām govīm pēc slaukšanas ir iespēja tūlīt padzerties ūdeni. Novietojiet kādu siles tipa dzirdni pie slaukšanas zāles izejas, bet tā, lai govis, kuras dzer, neaizšķērso eju un nerodas sastrēgums.

Pēc slaukšanas Pēc izslaukšanas govīm būtu jāpaliek kājās vismaz 30 minūtes. Šajā laikā notiek pupa kanāla pilnīga savilkšanās un noslēgšanās ar keratīnu, tāpēc infekcijas iekļūšana kļūst gandrīz neiespējama pat tad, ja govs apgultos tieši mēslos. Govs paliks kājās, ja viņai būs pieejama svaiga barība vai arī uz laiku būs aizvērta eja, kas ved uz guļvietām. Arī govīm, kuras tiek slauktas kā beidzamās, nevajadzētu doties taisnā ceļā uz guļvietām, bet vispirms ieturēt maltīti pie barības galda. Ja kāda govs izvēlas neiet pie barības, uztveriet šādu uzvedību par signālu, kam jāmēģina atrast skaidrojums un risinājums. Kāpēc viņa aiziet

Ja guļvietu grīda ir pārāk cieta un/vai tās ir pārāk šauras, govis piecelšanās brīdī ilgi skrāpējas ar pakaļkājām līdz beigās atsperas un pieceļas. Šādos brīžos bieži tiek traumēts tesmenis un pupi. Arī tad, ja gulošu govi pēkšņi izbiedē un viņa uzlec kājās bez sagatavošanās kustībām, ir augstāka pupu samīdīšanas iespēja.

uzreiz gulēt? Vai viņa ir kliba vai slima? Vai viņai ir brīva vieta pie barības galda? Varbūt kūts ir pārblīvēta? Varbūt govs baidās no kādas rangā augstākas govs?

Tikai pietiekamā apgaismojumā (≥200 luksi) var labi ieraudzīt dažādas slimību pazīmes. Tonēta gaisma nebūtu vēlama, jo nav iespējams novērtēt patieso urīna, piena, asiņu, gļotu vai strutu krāsu.

15


1. nodaļa: Ikdienas darbi

Veterināro zāļu lietošana

M edik amentu ievadīšana prasa labi organizētu un mierīgu pieeju.

1. Jauna adata.

4. Uzlieciet apzīmējumu govij. 16

co pr py ot rig ec h te t d

I ntramuskulāra injekcija k ak la muskulī.

2. Lietot tikai 100% sterilus injicējamos šķīdumus.

3. Visu pierakstiet.

5. Govs nofiksēta.

6. Izlietotās adatas izmest medicīnisko atkritumu konteinerā, šļirces-automātus rūpīgi izmazgāt.


1. nodaļa: Ikdienas darbi Atro diet īsto injekcijas vietu.

Tesmeņa injektora pareiza ievadīšana. Zāļu ievadīšana veicama tīrā vietā, kur tesmenis ir viegli pieejams, piemēram, slaukšanas zālē. Ārstēto govi attiecīgi apzīmējiet. Sākumā rūpīgi notīriet pupus. Mastītu injektori satur ķīmiskas vielas, tāpēc strādājiet cimdos. Nekādā gadījumā nepieļaujiet, ka injektora saturs nejauši uzšļakstās slaukšanas aparāta stobriņiem vai nonāk izslauktajā pienā!

co pr py ot rig ec h te t d

I ntramuskulāri nozīmē zāles ievadīt muskulī.

Veterināro zāļu lietošana

Ieduriet adatu tieši perpendikulāri ādai vietā, kas šajā attēlā iezīmēta kā zaļš trijstūris. Nosacītais trijstūris atrodas plaukstas platumā uz priekšu no pleca šķautnes, zem skausta rievas un virs kakla skriemeļiem, kas iezīmēti ar sarkanu līniju.

1. Noslauciet pirmās piena strūklas.

2. Dezinficējiet pupu.

3. Ievadiet injektora plastikāta adatiņu (pēc iespējas seklāk - 2..3 mm) pupa atverē.

4. Dezinficējiet pupu pēc medikamentu ievadīšanas (iemērkšana/ apsmidzināšana).

Subkutāni nozīmē zāles ievadīt zem ādas.

Saņemiet (atvelciet) ādas kroku un duriet injekcijas adatu slīpi (pa diagonāli) starp ādu un dziļāk esošajiem muskuļiem. Subkutāna injekcija arī izdarāma uz kakla, iepriekš aprakstītā trijstūra robežās, ne zemāk par rozā līniju.

Lai arī ir tieva, injektora plastikāta adatiņa tomēr izpleš pupa kanālu un bojā dabisko keratīna aizsargslāni. 17


«Profilakses praktiskā puse. Saimnieka viedoklis.»

co pr py ot rig ec h te t d

Praktisks metodiskais materiāls par to, kā uzlabot tesmeņa veselību Jūsu ganāmpulkā

LV

Tesmeņaveselība veselība Tesmeņa

Ar mērķtiecīgu darbu katrā piena ražošanas saimniecībā var sasniegt un uzturēt lielisku govju tesmeņa veselību. Grāmatā ”Tesmeņa veselība” atrodamā informācija izmantojama kā bāzes materiāls, lai izveidotu optimālus turēšanas apstākļus dzīvnieku mītnē un pareizi organizētu govju aprūpi ikdienā. Grāmatā apskatītas visas Jūsu, kā fermera, ikdienas, iknedēļas vai reizi mēnesī veicamās darbības, jo tesmeņa veselības veicināšana nav atsevišķs pasākums, tā jāplāno saistībā ar visiem pārējiem saimnieciskajiem darbiem. Vai Jūs skaidri zināt, kā pareizi organizēt slaukšanu, lai tā aizņemtu pēc iespējas īsāku laiku un lai ikviena govs tiktu izslaukta bez jebkādas aizķeršanās? Vai Jums ir skaidrs, kā rīkoties ar govi, kurai pamanīta problēma tesmenī? Kā tikt galā ar augsta somatisko šūnu skaita problēmu? To, kā katrs fermeris reālajos apstākļos rīkosies, kā izmantos pats savu uzkrāto pieredzi, protams, nav iespējams visā pilnībā aprakstīt, bet lai šī grāmata kalpo par pareizā virziena rādītāju ceļā uz lielisku Jūsu ganāmpulka tesmeņu veselību. Vienkāršā valoda, problēmu risināšanas shēmas, uzskatāmas fotogrāfijas un attēli padara grāmatu “Tesmeņa veselība” par interesantu un, cerams, ikvienam fermerim viegli uztveramu rokasgrāmatu. Esam pārliecināti, ka “Tesmeņa veselība” kļūs par saimniekošanas palīglīdzekli, kurā vērts ieskatīties atkal un atkal. Praktiskie ieteikumi un skaidrojumi palīdzēs Jums labāk izprast dažādas ikdienā sastopamas situācijas un uzlabot tesmeņa veselības situāciju savā ganāmpulkā. Autori Jans Hulsens un Teo Lams garantē visu izteikto ieteikumu kvalitāti un nozīmīgumu praktiskos apstākļos. Jans Hulsens (Vetvice) ir sarakstījis arī tādas atzītas grāmatas kā “Govs signāli”, “Nagi” un “No teliņa līdz pirmpienei” un turpina konsultēt piena ražotājus, apmāca viņu konsultantus visā Pasaulē. Teo Lams ir lauksaimniecības dzīvnieku veterinārārsts un zinātnieks ar ievērojamu pieredzi mastītu pētniecībā, vada organizācijas “Holandes tesmeņa veselības centrs” projektus.

Tesmeņa veselība

Rokasgrāmata “Tesmeņa veselība” palīdzēs uzveikt pašu lielāko slaucamo govju veselības problēmu Jūsu saimniecībā! “Tesmeņa veselība” ir kārtējais izdevums sērijā “Govs signāli” (Cow Signals®). Cow Signals®: ļoti praktiska, plašam interesentu lokam paredzēta informācija par dzīvniekorientētu lopkopību.

Jans Hulsens, Teo Lams

www.roodbont.com

Jan Hulsen Theo Lam

Tesmeņa veselība Praktisks Praktisks metodiskais metodiskais materiāls materiāls par par to, to, kā kā uzlabot uzlabot tesmeņa tesmeņa veselību veselību Jūsu Jūsu ganāmpulkā ganāmpulkā

www.vetvice.com

www.cowsignals.com


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook
Udder health - Latvian edition by Roodbont Publishers - Issuu