Issuu

Cena 2,50 EUR

Ko dar t ar izstrSdStu pašumu? Meža īpašnieks un pieredzējis nozares profesionālis Jānis Ģipslis no Gulbenes novada: «Jāgaida, kad attīstīsies egļu paauga, tukšākajās vietās varētu arī stādīt...» 11

ISSN 1407–6187

Nr. 9 (371), 2026. gada septembris

Abon

Meža Av zi

rī oktobai tik

24,00

€

Latvijas pastā internetā: • www.abone.lv • www.mezaavize.lv w w w . m e z a a v i z e . l v

Latvijas meža nozares jaunSkSs zi?as

NEATKAR4GS MEŽA NOZARES LAIKRAKSTS KOPŠ 1998. GADA. IZN K REIZI M,NES4

Daiga Mieriņa aicina kļūt vadošajiem Eiropas koka būvniecībā Atklāts pazemes mežs 609.6 m dziļā bedrē Bērzu programmas 30 gadu jubileja Saņem VMD balvu «Gada cilvēks» Pirmsvēlēšanu diskusija – ko partijas sola mežsaimniekiem «Sakoptākais mežs» žūrija apciemo otrās kārtas dalībniekus Sarkanā mušmire lai paliek mušām 3

LATVIJ

M E Ž A

Ziņas

«Ogres Zilie kalni» sabiedriskā apspriešana

Pulcēs Baltijas labākos kokgāzējus

Starptautiskās izstādes «BALTIM TEHNIKA 2026» ietvaros no 24. līdz 26. septembrim norisināsies vērienīgas Baltijas jūras reģiona kokgāzēju sacensības, ko organizē Ogres tehnikums. Trīs dienu garumā meistarībā, ātrumā un precizitātē mērosies jaunie mežsaimnieki un pieredzējuši profesionāļi no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas.

Sanāksme notika 18. septembrī. Priekšlikumus rakstiski var iesniegt no 15. septembra līdz 28. septembrim Ojāra Vācieša iela 4, Rīga, LV1004 vai liga.jankevica@lu.lv. Dabas parks «Ogres Zilie kalni» ir īpaši aizsargājama dabas un Natura 2000 teritorija 312 hektāru platībā, kas atrodas Ogres pilsētā un Ikšķiles pagastā. Parka lielāko daļu aizņem retam biotopam piederīgi skujkoku meži uz osu pauguriem un vaļņiem (Lielo Kangaru grēdas daļa). Avots: DAP, 02.09.2026.

vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Par lāča nošaušanu aizdomās turētajam vīrietim var nākties atlīdzināt radītos zaudējumus 31 000 eiro apmērā. Avots: Valsts policija, 15.09.2026.

20. septembrī notika Pasaules talka, kurā kopš 2018. gada iesaistījušies vairāk nekā 139 miljoni iedzīvotāju, lai kopīgi rūpētos par tīrāku un ilgtspējīgāku vidi. Šogad Rīgas Rātslaukums pārtapa par aktivitāšu centru. Talcinieki Jēkabpils novada Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī kopā veidoja 10. Laimes koku parku, savukārt Laimes koku parks Ādažos tika

2025. gada 31. oktobrī Ogres novadā nelikumīgi tika nošauts trīs gadus vecs brūnais lācis, ko veica kāds 1972. gadā dzimis vīrietis. Krimināllietas materiāli nodoti kriminālvajāšanas uzsākšanai. Par notikušo tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 115. panta, proti, par īpaši aizsargājamo dzīvnieku iznīcināšanu. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem

/ W"Z< s/^ > ds/: ^ d Z/dKZ/: ͗

ͻ DĞǎƵƐ ţƉĂƓƵŵĈ ͻ ŝƌƐŵĂƐ ŝǌƐƚƌĈĚĞŝ ͻ <ŽŬŵĂƚĞƌŝĈůƵƐ >ŝĞƉĈũĂƐ͕ ZţŐĂƐ ƵŶ ZŽũĂƐ ŽƐƚĈƐ ͻ <ŽŬŵĂƚĞƌŝĈůƵƐ ƉŝĞ ĐĞŲĂ ͻ <ƌƻŵƵ ĂƉĂƵŐƵŵƵƐ ŝǌƐƚƌĈĚĞŝ ͻ ĂƌƵƐ ĐŝƌƐŵĈƐ ǀĂŝ ŬƌĂƵƚƵǀĤƐ

No 12. septembra spēkā ir Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pilnveidotā atbalsta programma mājsaimniecībām. Palielināts atbalsts Latvijas Goda ģimenēm, atbalstu varēs saņemt arī nomainot esošo neefektīvo malkas vai granulu katlu pret jaunu granulu katlu, centrālapkures granulu kamīnu, saules kolektoru sistēmu vai siltumsūkni. Avots: KEM, 16.09.2026.

ͻ dƌĂŶƐƉŽƌƚĂ ƉĂŬĂůƉŽũƵŵƵƐ ͻ WŝĞǀĞĚĤũƚƌĂŬƚŽƌĂ ƉĂŬĂůƉŽũƵŵƵƐ ͻ DĞǎĂ ĂƉƐĂŝŵŶŝĞŬŽƓĂŶĂƐ ƉĂŬĂůƉŽũƵŵƵƐ ŝŶĨŽΛůĂƐŬĂŶĂ͘ůǀ ǁǁǁ͘ůĂƐŬĂŶĂ͘ůǀ ĞǌŵĂŬƐĂƐ ƚĞů͘ ϴϬϬϬϬϳϭϳ

) ) )

20/.4-, -,210

Latvijas bērza tāss nominēta balvai Eiropas Komisijas (EK) prestižā konkursa «RegioStars» finālam jau trešo gadu pēc kārtas izvirzīts Latvijā īstenots Eiropas Savienības fondu projekts. Konkursa žūrija šogad kategorijā «Zaļa Eiropa» nominējusi Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta projektu «Bērza tāss dārgumi - Latvijas zaļā nafta», kura rezultātā radīta patentēta tehnoloģija vērtīgu bērza tāss ekstraktvielu mikrodaļiņu iegūšanai. Konkursa fināls norisināsies 13. oktobrī Briselē. Latvijas iedzīvotāji līdz 14. oktobra plkst. 12.00 aicināti atbalstīt Latvijas projektu, balsojot par sabiedrības simpātijas balvu EK tīmekļvietnē: https://ec.europa.eu/regional_policy/projects/regi o-stars-awards_en Avots: Finanšu ministrija, 04.09.2026.

Pēc vētras attīrītas populārākās dabas takas

^E/ W < >WK:hDh^͗

+*)('&%$#"! ($ ( # $&" (## "' &

/ . -,. - + *)( *

$#"!./ .!,)

# #.! # ,# ,/

Sadarbojoties DAP darbiniekiem, arboristiem, piesaistītajiem speciālistiem un brīvprātīgajiem palīgiem, Gaujas Nacionālajā parkā pēc spēcīgās augusta vētras izdevies no koku sagāzumiem atbrīvot lielu daļu populārāko tūrisma maršrutu Siguldas, Līgatnes un Valmieras apkārtnē. Atsaucība bijusi liela – pieteikušies jau vairāk nekā 130 brīvprātīgo. Avots: DAP, 04.09.2026.

Lielajā Ķemeru tīrelī atjauno purvu Lielā Ķemeru tīreļa austrumu daļā, Ķemeru Nacionālajā parkā, DAP īsteno purva atjaunošanas darbus 98 ha purva teritorijā. Šobrīd darbi

24- ,. (

*(/,

" " "$ # "$ # "# %! $ # ! # "# # # 4.402( ,4 -

(((( ) ) ((((

2 0 2 6

norit vietās, kur nosusināšanas ietekmē pārlieku blīvi ir saauguši koki. Pēcāk darbi turpināsies ar 68 aizsprostu izbūvi, izmantojot gan kūdru, gan nozāģēto koku daļas. Avots: DAP, 09.09.2026.

Plāno paplašināt elektrolīniju trases Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. 2.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izstrādājusi grozījumus Aizsargjoslu likumā. Šā gada 22.augustā un naktī uz 23.augustu teju visu Latvijas teritoriju skāra spēcīga vētra, kā rezultātā aptuveni 280 000 mājsaimniecību tika traucēta elektroapgāde. Vairāk nekā 70 procentus bojājumu šīm elektrolīnijām radīja krītoši koki, kas auga 18 metru joslā no elektrolīnijas ass, norādīja AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban aizsargjoslas platums zem šīm elektrolīnijām ir 35 metri, bet pilnībā no kokiem un krūmiem jāattīra 13 metrus plata josla katrā pusē no elektrolīnijas ass. Plānots šo joslu paplašināt līdz 18 metriem katrā pusē. Avots: Saeima.lv, 02.09.2026.

Mežā izglābj 96 gadus vecu kungu 29. augustā īsi pirms pulksten 18.00 Valsts policijā saņemta ziņa no 112, ka Aizkraukles novadā, Aiviekstes pagastā ap pulksten 16.30 no savas dzīvesvietas izgājis un mežā, iespējams, apmaldījies un saviem spēkiem netiek ārā, kāds 1930. gadā dzimis vīrietis, kurš bija devies ārpus mājām bez telefona. Uzsākot meklēšanas pasākumus, izmantojot dronu, jau pēc nepilnām divām stundām policija viņu atrada un izveda no meža sveiku un veselu. Avots: Valsts policija, 04.09.2026.

Aicina dārza atkritumus nevest uz mežu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina iedzīvotājus nevest bojātos augļus, dārzeņus un citus dārza atkritumus uz mežu. To izgāšana mežā var radīt būtisku kaitējumu meža ekosistēmai, tostarp veicināt invazīvo sugu savairošanos, kā arī tiešu apdraudējumu cilvēkiem, piesaistot savvaļas dzīvniekus apdzīvotu vietu tuvumā. Avots: DAP, 11.09.2026.

&,5608 ,(3,5. $1$

%$#$"! $ % % #$ "! $ " $ # " $

S E P T E M B R I S

Arī koksnes apkures iekārtas

Pabeigta izmeklēšana par lāča nogalināšanu

Pasaules talkā veido Laimes koku parku

N r. 9 ( 3 7 1 ) •

w w w. m e z a a v i z e . l v

papildināts. Aktīvisti sakopa Liepājas ezera krastu, Beberbeķu ezera un Īles baznīcas apkārtni. Daudzās Latvijas skolās un bērnu dārzos tika stādīti puķu sīpoli un šķirots papīrs. Avots: talkas.lv 15.09.2026.

Foto: Vineta Kalve

AV Ī Z E

7£OU

3$3 50$/.$6 ,(3,5. $1$

$8*61(6 *$7$92 $1$

2VW£V W£OU 3LH FH®D W£OU

7£OU

0H½D LHOD -DXQMHOJDYD $L]NUDXNOHV QRYDGV 7£OU H SDVWV ELURMV#ELOOHUXG FRP

M E Ž A

AV Ī Z E

N r. 9 ( 3 7 1 ) •

S E P T E M B R I S

2 0 2 6

Aktualitāte

w w w. m e z a a v i z e . l v

Augsta l me?a ekspertu forumS analiz koka b8vniec bas potenciSlu LatvijS Rīgā, 2026. gada 18. septembrī norisinājās augsta līmeņa ekspertu forums «Ilgtspēja, produktivitāte un konkurētspēja Latvijas būvniecībā: Kāpēc (ne)būvēt no koka?»

orumā valsts institūciju, pašvaldību, arhitektūras, būvniecības, kokrūpniecības, pētniecības un uzņēmējdarbības eksperti diskutēja par to, kāpēc Latvijas koka būvniecības potenciāls nepārvēršas pietiekamā vietējā pieprasījumā un mērogojamos projektos un kas nepieciešams, lai koka būvniecība kļūtu par konkurētspējīgu, ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu Latvijas attīstības virzienu.

Daiga Mieri?a piedalSs ekspertu forumS Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa 2026.gada 18.septembrī: «Mūsu valsts ir bagāta ar resursu, kas daudzviet kļūst arvien stratēģiski nozīmīgāks. Tie ir mūsu meži un tā ir koksne. Pats resurss gan vēl nenozīmē attīstību. To rada spēja šo resursu gudri izmantot, radot augstu pievienoto vērtību. Šodien neviens vairs nešaubās par to, ka koks ir labs būvmateriāls. (To mēs redzam arī šeit.) Svarīgākais uzdevums ir rast atbildi uz jautājumu, kādēļ valsts, kurai ir resursi, prasmes, zināšanas, eksportspējīgi uzņēmumi, un, galvenais, kompetence koka būvniecībā, nav pilnā mērā izmantojusi savu potenciālu, veicinot vietējo pieprasījumu un arī valsts mēroga pasūtījumus. Spēja pilnvērtīgi izmantot mums dotos resursus ir īpaši svarīga tieši šobrīd, kad Eiropa nosaka arvien stingrākas prasības klimata mērķu sasniegšanā. Vietējo kokmateriālu izmantošana ēku būvniecībā un ražošanā veicina CO2 samazināšanos, kas arī ir būtisks Klimata mērķu sasniegšanai. Un, protams, ne mazāk svarīgi, ka kopumā tas palīdz veicināt valsts ekonomisko attīstību, un arī konkurētspēju. Būvēt no koka ir ne tikai ilgtspējīgi, bet arī ātri un efektīvi. To apzinās arī politiķi, kas pie šiem jautājumiem ir strādājuši šīs Saeimas sasaukuma laikā. 14. Saeima ir pieņēmusi vairākus nozīmīgus soļus koka būvniecības attīstībai Latvijā. Ir pilnveidots regulējums, mazināti šķēršļi koka konstrukciju izmantošanai lielākās būvēs, mazināti birokrātiskie šķēršļi. Aizvien Lielāka uzmanība tiek pievērsta arī tam, lai būvniecībā vērtētu ne tikai projekta sākotnējās ēkas izmaksas, bet arī ēkas ietekmi uz klimatu visā tās dzīves ciklā. Stiprināta izpratne par augstākas pievienotās vērtības koksnes produktu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr galvenais uzdevums ir priekšā pārvēst Latvijas resursus, zināšanas un ražošanas jaudas sistemātiskā vietējā

pieprasījumā un reālos pasūtījumos. Mums ir ar ko lepoties – Salaspils bērnudārzs, Ogres Centrālā bibliotēka, AS «Latvijas Finieris» kokaudzētava «Zābaki», AS «Latvijas valsts meži» klientu centri Jelgavā un Valmiermuižā un daudzas citas. Tās ir ēkas, kuras apliecina Latvijas arhitektu, inženieru un būvnieku spēju radīt mūsdienīgus, ilgtspējīgus un arī starptautiski konkurētspējīgus koka būvniecības risinājumus. Pagājušā gada nogalē Jelgavā tika atklāts pirmais daudzdzīvokļu koka moduļu zemas īres nams Latvijā, kas iezīmē jaunu posmu koka būvniecībai Latvijā. Aicinu būt inovatīviem un tālredzīgiem, diskutējot par to, kā veicināt būvniecību no koka. Mums ir visi priekšnosacījumi, lai Latvija kļūtu par vienu no vadošajām valstīm Eiropā koka būvniecībā. Tomēr, tas būs iespējams tikai tad, ja valsts, pašvaldības, uzņēmēji, finanšu sektors un akadēmiskā vide darbosies kā partneri kopīga mērķa vārdā. Novēlu, lai šī konference sniedz ne tikai vērtīgas idejas un secinājumus, bet rada konkurētspējīgas idejas, kas palīdzēs pārvērst Latvijas potenciālu reālos pasūtījumos un investīcijās.»

Š. rš:u apzinSšana Foruma mērķis bija stratēģiski izvērtēt, pie kādiem nosacījumiem koka risinājumi būvniecībā kļūst par racionālu, drošu, konkurētspējīgu un sabiedriski pamatotu izvēli, kādi mehānismi publiskajā un privātajā sektorā var pārvērst Latvijas koksnes, ražošanas, projektēšanas un eksporta potenciālu reālos pasūtījumos, un kādi šķēršļi (iepirkuma, finansēšanas, projektēšanas, drošības uztveres, ap-

drošināšanas, kapacitātes, zināšanu un resursu politikas līmenī) ir jāpārvar.

Konferences pieci aspekti 1. Kādos segmentos koks vai hibrīdbūves risinājumi ir optimāli, ņemot vērā CO2 pēdu, dzīves cikla izmaksas, būvniecības ātrumu, ekspluatāciju, ugunsdrošību, akustiku, mitruma riskus, lietotāju labbūtību un ēkas ilgtermiņa vērtību. 2. Kur pazūd motivācija būvēt no

koka: tehniskajā uzdevumā, iepirkumā, projektēšanā, finansēšanā, apdrošināšanā, pašvaldību risku uztverē vai sabiedriskajā komunikācijā. 3. Pāreja no apaļkoka, zāģmateriāla un atsevišķām komponentēm uz industriāli projektētām būves sistēmām: masīvkoka paneļiem, līmētām konstrukcijām, moduļiem, digitāli projektētiem elementiem, montāžas pakalpojumiem, ekspluatācijas vērtību un eksportējamiem risinājumiem. 4. Citu nozaru pārstāvju iesaiste (iepirkumu speciālisti, ugunsdrošības eksperti, būvnieki, bankas, apdrošinātāji, pašvaldības, vides organizācijas, tradicionālo materiālu pārstāvji, attīstītāji un ēku lietotāju perspektīva.) 5. Kā pilotprojektus pārvērst par atkārtojamu sistēmu: paraugiepirkumi, CO2 un dzīves cikla aprēķina metodika, pašvaldību atbalsta mehānisms, kompetences centrs, publisko paraugobjektu portfelis un finanšu stimulu sistēma. Forumu rīkoja biedrība «Latvijas Formula 2050» sadarbībā ar AS «Latvijas Finieris», Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūtu, Koka būvniecības klasteri, biedrību «Zaļās mājas», Latvijas Kokrūpniecības federāciju un LMT grupu. Avots: RTU

Pērkam EGLES un PRIEDES ZĀĢBAĻĶUS • Slēdzam piegāžu līgumus. • Kravas pieņemam 24/7

K:8t vadošajiem EiropS Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: «...tas būs iespējams tikai tad, ja valsts, pašvaldības, uzņēmēji, finanšu sektors un akadēmiskā vide darbosies kā partneri kopīga mērķa vārdā.»

• Cenas: www.kurekss.lv • Piegādes vieta: SIA «Kurekss», «Graudupi», Tārgales pagasts, Ventspils novads, LV3621. • Fiziskām personām piedāvājam transporta pakalpojumus, tālr. 29141474 vai 29403378. Kontaktinformācija: +371 636 61565; e-pasts: ugis@kurekss.lv

Foto: Reinis Inkēns, Saeima.lv

Reģ. Nr. 000702307 Par faktu un skaitļu pareizību atbild raksta autors. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz laikrakstu «Meža Avīze» ir obligāta. Avīzē tiek publicēti arī reklāmas raksti.

Izdevējs: SIA «Kaldupes», Reģ. Nr. 40203039282 Galvenā redaktore: Vineta Kalve 1. vāka foto: Vineta Kalve

Tālr.: 29406511 e–pasts: info@mezaavize.lv Abonēšana: Latvijas Pastā, internetā: www.mezaavize.lv

Pasaulē

M E Ž A

AV Ī Z E

N r. 9 ( 3 7 1 ) •

S E P T E M B R I S

2 0 2 6

w w w. m e z a a v i z e . l v

0 nS atklSts apsl ptais mežs 609.6 metru dzi:umS Zinātnieki Ķīnā atklājuši apslēptu pazemes mežu (609.6 metru) dziļumā.

uncjinas krasta kalnos (Dienvidķīnā) vertikālas šahtas apakšā, aptuveni 609.6 metru zem plato, pastāvīgā pustumsā aug nobriedis subtropu mežs.

Veidojies simtiem t8kstošus gadu

pisko peldbaseinu ekvivalents. Tiek uzskatīts, ka sabrukums aizsākās aptuveni pirms 128 000 gadiem, un mehānisms bija lēns, nevis vardarbīgs. Desmitiem tūkstošu gadu laikā lietus ūdens, ko paskābināja atmosfēras oglekļa dioksīds, iesūcās zemāk esošajā porainajā kaļķakmenī, izšķīdinot iežus un paplašinot katru atrasto plaisu. Tikmēr pazemes upe izveidoja Difengas alu, kas stiepjas aptuveni 8,5 kilometrus 364 metrus dziļumā. Kad klinšu velve vairs nespēja izturēt savu svaru, griesti iebruka un dobums pārvērtās debesīs.

Ciema iedzīvotāji par to ir zinājuši jau gadsimtiem ilgi. Tiankeng (no ķīniešu «debesu caurums» jeb «debesu bedre») ģeoloģijā apzīmē ārkārtīgi lielu, masīvu dabisku iegruvumu. Bedres garums garākajā vietā ir 626 metri un platākajā vietā 537 metri, un tās sienas visapkārt ir gandrīz vertikālas, to dēvē par dziļāko uz Zemes. Tās tilpums ir aptuveni 120 miljoni kubikmetru, kas ir aptuveni 40 000 olim-

ZI$AS

Izdota grāmata «Meži pārtikai» Grāmatu kopīgi izstrādāja un 2026. gadā laida klajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un Ainavu alianse. Tajā pētīti daudzie veidi, kā meži veicina pārtikas nodrošinājumu un uzturu. Tajā ir apkopoti pierādījumi no visas pasaules un veicināta perspektīvas maiņa, no mežu uztveršanas galvenokārt kā vides resursiem uz atzīšanu

par ilgtspējīgu, noturīgu un barojošu pārtikas sistēmas pamatelementu. Avots: FAO.org

Laiž klajā nākamās paaudzes meža mašīnas Komatsu Forest ir ieviesis jaunas paaudzes mežsaimniecības mašīnas, atjauninot visus septiņus modeļus savā harvesteru klāstā. Uzlabojumi ir vērsti uz produktivitāti, degvielas ekonomiju, operatora komfortu un ilgtermiņa uzticamību. Jaunās paaudzes pamatā ir AP Core dzinēja platforma. Avots: Komatsu, 31.08.2026.

Mežs pustumsS Apakšā vēss un mitrs mikroklimats uztur nobriedušu subtropu mežu. Dabas pētnieki tur ir reģistrējuši vairāk nekā 1200 augu sugu, tostarp ginkgo — dzīvu fosiliju, kas datēta pirms dinozauriem, kā arī papardes un sūnas, kas nekur citur šajā vietā nav sastopamas. Dūmakainais leopards (Neofelis nebulosa) ir kokos dzīvojošs kaķis, kas spēj atvērt žokli pilnā 100 grādu leņķī, un tā klātbūtne norāda uz ekoloģisku koridoru, kas joprojām funkcionē uz kaimiņu mežiem. Ūdeņos ir dokumentēta arī Ķīnas milzu salamandra, lielākais dzīvais abinieks.

ES direktīvu pieņem pirmajā lasījumā 2026. gada 16. septembrī Ukrainas Augstākā Rada pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu «Par ar mežu izciršanu un/vai mežu degradāciju saistītu preču apriti» Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai transponētu nacionālajā likumdošanā Regulu (ES) 2023/1115 (EUDR). Ar EUDR regulas palīdzību ES cenšas aizliegt tādu preču importu, kuru dēļ tiek iznīcināti vai bojāti meži. Un, tā kā Ukraina jau ir Eiropas integrācijas ceļā, tas ir viens no obligātajiem nosacījumiem. Avots: Ukrinform, 16.09.2026.

Cīņa par koksni Ukrainā Ukrainā tikai pēdējā gada laikā ir atvērti 22 individuālie uzņēmēji, kas nodarbojas ar mežizstrādi un jau ir uzvarējuši konkursos vairāk nekā miljona grivnu vērtībā. Dažos gadījumos individuālie uzņēmēji izmantoja ieteikuma vēstules, ko viņiem sniedza tā paša valsts uzņēmuma amatpersonas, lai piedalītos valsts uzņēmuma «Ukrainas meži» konkursos. Avots: obozrevatel.com, 11.07.2026.

No nelikumīgas mežizstrādes līdz slepkavībai Šostkas rajona prokuratūra ir panākusi notiesājošu spriedumu diviem Sumu apgabala iedzīvotājiem, kuri 2021. gada 27. martā Šostkas pilsētā nogalināja savu līdzdalībnieku un apraka līķi meža joslā, lai slēptu nelikumīgas mežizstrādes faktus. Saskaņā ar tiesas lēmumu 37 gadus vecais slepkavības izdarītājs saņēma 15 gadus cie-

BEZ MAKSAS attEra no kr miem laukus un citas aizaugušas platEbas PARK zarus, cirsmu atlikumus, š eldojamo materi6lu Vidzem*: 20206140 / Zemgal*: 26663273 Zieme$kurzem*: 25705995 / Dienvidkurzem*: 25622293

Žurnālā «Scientific Reports» publicētā pētījumā atklāts, ka šajā pustumšajā vidē augu lapas uzglabā vairāk slāpekļa, fosfora un kalcija nekā to radinieku lapas virszemē, vienlaikus saturot mazāk oglekļa. Provinces varas iestādes atļauj uzrau-

dzītu tūrismu šajā vietā, gājēju plūsma katru dienu sasniedz bedres dibenu, pa vienu malas daļu, pa 2800 pakāpienu augstām kāpnēm. Avots: Earth.com. 02.09.2026. (Rodielons Putols) Video ceļojumu uz šo mežu vari piedzīvot šeit: https://youtu.be/7-3BQg3ua10

tumā, bet viņa 43 gadus vecais līdzdalībnieks - 10 gadus. Tas ir pirmais tiesas lēmums Ukrainā, kurā fiksēts, ka «melnie mežizstrādātāji» ķērās pie tīšas personas slepkavības, lai turpinātu savas nelikumīgās darbības. 2024.–2025. gadā organizācijas eksperti nosūtīja tiesībaizsardzības iestādēm materiālus par 33 nelikumīgas mežizstrādes gadījumiem. Tika uzsākti tikai 7 kriminālprocesi. Avots: obozrevatel.com, 04.08.2026.

skaita oficiāli reģistrētu darbinieku, ziņoja par miljonu koku stādīšanu un desmitiem tūkstošu kubikmetru koksnes ieguvi. Kā skaidroja Ukrainas Valsts audita dienesta vadītāja Basaļajeva, normatīvais regulējums ir vienāds visiem meža lietotājiem un ir pamatu pārbaudīt arī citas šajā jomā darbojošās struktūras, arī vietējo pašvaldību pārziņā esošās, kā arī pārliecināties, vai vietējie budžeti saņem visus līdzekļus no meža resursu izmantošanas. Kā ziņoja OBOZ.UA, Ukrainā ir atklātas arī liela mēroga nelegālas mežizstrādes shēmas, kurās, pēc izmeklēšanas datiem, iesaistīti mežsaimniecības darbinieki, amatpersonas un uzņēmēji. Zaudējumi valstij provizoriski tiek lēsti vairāk nekā 248,6 miljonu grivnu (4,8 milj. eiro) apmērā, un nelegāli nocirsto koku skaits pārsniedz 13 tūkstošus. Avots: obozrevatel.com, 17.09.2026. (Ksenija Kapustinska)

Meža ugunsgrēki Ukrainā • Kijevas apgabalā Bohdanivas mežsaimniecībā netālu no Bohdanu ciema, Višhorodas rajonā dzēsts meža ugunsgrēks. • Jaltā, īslaicīgi okupētajā Krimā sešas dienas Autkas un Darsanas apgabalos plosījies ugunsgrēks. Avots: Ukrinform, 24.08.2026.

«Ukrainas mežos» sistēmiski pārkāpumi Valsts revīzijas dienests ir pabeidzis plaša mēroga kontroles pasākumus valsts uzņēmumā «Ukrainas meži» un paziņojis par sistēmiskām problēmām valsts uzņēmuma darbā. Proti, 2025. gadā tas noslēdza mežsaimniecības darbu līgumus aptuveni 10 miljardu grivnu (194.7 milj. eiro) apmērā, taču pārbaužu laikā auditoriem atsevišķās adresēs praktiski darbuzņēmēji netika konstatēti. Tajā pašā laikā atsevišķi uzņēmumi, kuriem nebija pietiekama

Turcijas ziemeļrietumos dedzis mežs Turcijas ziemeļrietumos esošajā Kodžaeli provincē Gebzes rajonā ugunsgrēks izcēlies meža teritorijā netālu no Mollafenari kvartāla un īsā laikā izplatījies ievērojamā platībā. Pēc Turcijas tieslietu ministra Akina Gurleka teiktā, kopš 2026. gada 1. jūnija tiesībaizsardzības iestādes ir uzsākušas izmeklēšanu par 73 meža ugunsgrēkiem, kas notikuši 25 valsts provincēs, identificēti 46 aizdomās turētie, 12 aizdomās turētie ir arestēti un 21 personai ir piemēroti tiesas kontroles pasākumi.» Avots: Ukrinform, 14.08.2026.

Alžīrija plāno ieviest nāvessodu par meža dedzināšanu Alžīrijas prezidents Abdelmadžids Tebune ir iesniedzis likumprojektu, kas pardz piespriest nāvessodu par ļaunprātīgu dedzināšanu saistībā ar meža ugunsgrēkiem valstī. Viņš arī paziņoja par vairāku ar ļaunprātīgu dedzināšanu saistītu personu arestēšanu. Augusta beigās trīs Alžīrijas austrumu reģionos, kur atrodas plašie Džidželas, Bedžajas un Tizi Uzu meži, izcēlās ugunsgrēki. Spēcīgs vējš veicināja liesmu strauju izplatīšanos, gājuši bojā vismaz 12 cilvēki, daudziem cilvēkiem nācies pamest savas mājas. Avots: 01.09.2026., Ukrinform, Bloomberg.

M E Ž A

AV Ī Z E

N r. 9 ( 3 7 1 ) •

S E P T E M B R I S

2 0 2 6

Tirgus

w w w. m e z a a v i z e . l v

Gaidu vēstulē ZM uzdod LVM Zemkopības ministrija (ZM), turpinot pilnveidot AS «Latvijas valsts meži» (LVM) pārvaldību, ir izstrādājusi gaidu vēstuli LVM, kas saskaņota ar Valsts kanceleju un apstiprināta LVM akcionāru sapulcē 10. septembrī. Foto: no pers. arhīva

ēstulē noteikts stiprināt integrētu uzņēmuma risku pārvaldību un turpināt kāpināt kiberdrošību un informācijas sistēmu noturību, nodrošinot kritisko datu, pakalpojumu un tehnoloģisko procesu aizsardzību pret kiberdraudiem. ZM gaidu vēstulē LVM arī noteikts stiprināt uzņēmuma ekonomisko pienesumu, kurš jau šobrīd ir augsts – uzņēmuma iemaksas valsts budžetā no katra meža hektāra pat divreiz pārsniedz tuvāko kaimiņvalstu meža apsaimniekotāju nodrošinātās. No LVM tiek sagaidīts, ka uzņēmums turpinās ieguldīt līdzekļus arī rekreācijas vietu pieejamībā, uzlabojot iespējas Latvijas iedzīvotāju un viesu veselīgai atpūtai, kā arī sabiedrības izglītošanā. Tāpat

LATVIJ

Kurināmās šķeldas cenas rudenī Cenas ir būtiski kāpušas un svārstās ap 30–33 €/MWh (megavatstundā). Salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, kad cena bija vidēji 20 €/MWh, biokurināmā izmaksas ir pieaugušas par aptuveni 50 %. Šis cenu lēciens jau šobrīd liek daudziem Latvijas siltumapgādes uzņēmumiem plānot apkures tarifu celšanu.

Vidējie šķeldas cenu rādītāji un darījumi tirgū Baltpool birža: Piegādēm 2026. gada novembrī šķeldas vidējā cena ir noslēgta 32,80 €/MWh. BioEx tirdzniecības platforma: Piegādēm 2026. gada decembrī vidējā cena fiksēta 33,00 €/MWh. Mazumtirdzniecība un privātie darījumi (par beramkubu): Sludinājumos un vietējos reģionos šķeldas cena svārstās no 12 līdz 17 € par beramkubu (ber.m³), atkarībā no kvalitātes, sugas un piegādes reģiona. Galvenie cenu ietekmējošie faktori: augsts pieprasījums pirms apkures sezonas, dārgāka loģistika un mežizstrāde un vētras sekas.

LVM vadītājs Sandis Jansons

Foto: Vineta Kalve

noteikts, ka LVM uzturēs pašu atvēlētās un normatīvi noteiktās platības ar galveno mērķi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un kāpināšanā, kas jau šobrīd sasniedz 433 tūkstošu hektāru meža zemju. LVM šajā gadā 90% no gūtās peļņas iemaksājis valsts budžetā kā dividendes, tām kopā sasniedzot 186,1 miljonu eiro, turklāt vēl 46,5 miljoni eiro samaksāti kā uzņēmuma ienākuma nodoklis par dividendēm. Avots: LVM, 11.09.2026. bet atsevišķās tirdzniecības vietās vai periodos tā sasniedz līdz 395 €/t. Cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir ievērojami augušas (par aptuveni 30–50% un vairāk, salīdzinot ar 2025. gada nogales ~240 €/t līmeni). To galvenokārt nosaka milzīgais pieprasījums un ārvalstu pircēju (piemēram, no Polijas un Lietuvas) aktivitāte, kas ietekmē vietējo tirgu un eksporta prioritātes. Avots: PelletScan, Granulu Cenas

Aktuālās kurināmās malkas cenas rudenī • Jauktu sugu malka (biržas / iepirkuma orientieri): Aptuveni 45,5 €/m³. • Beramā / svaigi skaldīta malka: 35 55 € par beramkubikmetru. • Sausa, skaldīta malka ar piegādi: Sākas no 50 €/m³ vienkāršākiem piedāvājumiem, bet augstākas pieprasījuma intensitātes vietās vai ziemas sezonai tuvojoties var sasniegt 100– 130 € par steru. Cenu stabilitātes iemesli: Lai gan augusta beigu vētras Latvijas mežos nogāza lielu apjomu koksnes (tostarp bērzus un apses), malkas un šķeldas cenas nekrīt. To uztur augsts pieprasījums enerģētikas sektorā pirms apkures sezonas un augstās dīzeļdegvielas un loģistikas izmaksas. Avots: MezaTirgus, E-Silva.

LVM GEO pieejami dati par vētras postījumiem visā Latvijā AS «Latvijas valsts meži» (LVM), izmantojot attālās izpētes datus («Sentinel–1») un uzņēmumā izstrādātus satelītdatu apstrādes algoritmus, ir noteikusi vietas, kurās 22. augusta vētra radījusi postījumus. Šobrīd vējgāžu postījumu prognoze ir pieejama jau visai Latvijas te-

Kokmateriālu cenas 2026. gadā Latvijā Publiski pieejamie cenu orientieri: • Bērza cena: 84 €/ m³ • Egles/priedes gulsnis: 82 €/m³ • Bērza papīrmalka: 76–77 €/m³ • Skujkoku cena: 75 €/ m³ • Skujkoku papīrmalka: 67–68 €/m³ • Apses papīrmalka: 53–57 €/m³ • Alkšņa papīrmalka: 55 €/m³ Šie skaitļi jāuztver kā šie publiski deklarēti iepirkuma cenu orientieri, nevis kā oficiāla Latvijas tirgus biržas cena. Faktisko darījuma cenu ietekmē diametrs, garums, kvalitātes rādītāji, uzmērīšanas koeficients un transporta attālums. Avots: e-Silva, Gints Šnikers, 18.09.2026.

Bērza finierbaļķu cenas septembrī Bērza finierkluču aptuvenais cenu līmenis pēc sortimenta: • Kvalitāte (Ø26+cm) - līdz 200 €/ m³ • B kval. (Ø26+cm) - 125–130 €/ m³ • B kval. (Ø18–25cm) - 110–115 €/ m³ • C kval. (Ø18+cm) - apm. 85 €/ m³ • Neatbilstošs materiāls - apm. 50 €/ m³ Avots: e-Silva, Gints Šnikers, 18.09.2026.

")' +%)$#) (%)$#) & . ! ) % )$ *& % ) )( $& ( ) )() ( ) (# #$) # % (

3&3)# ,'#*

) ()

51 52

' ! (')' +%)$#)

$# ) (')' +%)$#)

45 45

Kurināmo granulu cenas rudenī Vidējā kokskaidu granulu cena septembrī saglabājas aptuveni 340– 380 €/t robežās (piemēram, ražotājam Dokers gala cena ir ap 380 €/t),

/.+*) (')'&+%)$#)

"+&! ! (')' +%)$#)

# # # (')' +%)$#)

) # (# # (%)$#)

ritorijai, un datus var izmantot arī citi, tai skaitā mazie meža apsaimniekotāji un īpašnieki. Vētras izraisīto bojājumu prognoze (datu slānis) ir pieejama vietnē lvmgeo.lvm.lv un LVM GEO mobilajā lietotnē, kartes satura rādītājā aktivizējot «Vētras seku izmaiņu serviss (08.2026)». Avots: LVM, 10.09.2026.

LVM GEO

EIROP

Eiropas kokmateriālu tirgus – krīzē Eiropas skujkoku tirgus 2026. gada vasarā saskaras ar paradoksu: baļķu cenas sasniedz rekordaugstu līmeni, savukārt zāģmateriāliem ir grūti atrast pircējus, kas samazina zāģu rūpnīcas peļņas normu un apdraud dažu rūpniecības uzņēmumu dzīvotspēju. Austrijā egles un baltegles cenas tuvojas 2022. gada augstākajam līmenim, un Zalcburgas federālajā zemē tās jau ir pārsniegušas iepriekšējo rekordu. Pieprasījums pēc priedes un lapegles joprojām ir augsts, un augstas kvalitātes baļķi tiek ātri pārdoti pat stagnējošas iekšzemes ekonomikas apstākļos. Apaļkoku tirgus Austrijā darbojas gandrīz neatkarīgi no kokmateriālu tirgus, kas ir skaidra zīme, ka pieprasījums pēc augstas kvalitātes izejvielām saglabājas stabils neatkarīgi no izmaiņām lejupējās apstrādes posmos. Somijā un Zviedrijā šī tendence jau ir ieguvusi konkrētu formu: kokzāģētavas samazina ražošanu, aptur darbību vai atklāti apspriež pastāvīgu slēgšanu. Ziemeļeiropa, tradicionālais kokzāģētavu nozares virzītājspēks, piedzīvo sāpīgas strukturālas korekcijas, ko izraisa augsto izejvielu izmaksu un nepietiekama iekšzemes

LVM turpmāk vadīs Sandis Jansons Akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» (LVM) padome ir apstiprinājusi LVM valdes priekšsēdētāju – nākamos piecus gadus uzņēmumu vadīs Sandis Jansons, kurš darbu sāks 2026. gada 1. oktobrī. Sandis Jansons līdz šim pildīja valdes priekšsēdētāja pienākumus AS «Sadales tīkls». Pirms tam darba pieredze ietvērusi dažāda līmeņa vadības pozīcijas liela mēroga uzņēmumos – AS «Rīgas Dzirnavnieks» (Lantmannen), SIA «SBE Latvija» (Lantmannen), SIA «Magnum Medical», SIA «Philip Morris Latvia» un citos. S. Jansons ieguvis biznesa vadības maģistra grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Avots: LVM, 16.09.2026. pieprasījuma kombinācija. Traucējumi kuģošanai caur Hormuza šaurumu ir radījuši jaunu sarežģītības slāni tirgū, kas jau tā ir pakļauts spiedienam. Kokmateriālu tirdzniecībai uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku bija ātri jāpielāgojas, un tirgotāji pārgāja uz alternatīviem maršrutiem caur Džidu, Hormekanu, Salalu un Suhāru. Risinājumi pastāv, taču tie ir dārgāki: augstākas ostu nodevas, papildu pārkraušanas un uzglabāšanas izmaksas, palielinātas apdrošināšanas prēmijas un konteineru pārvietošanas izmaksas. Saūda Arābija ir kļuvusi par noturīgāko tirgu Persijas līča reģionā, pateicoties piekļuvei caur Sarkano jūru, savukārt Apvienotie Arābu Emirāti ir izjutuši ietekmi asāk, jo tie ir atkarīgi no maršrutiem, kas tiek traucēti caur Hormuza šaurumu. Ziemeļāfrika, īpaši Ēģipte un Maroka, ir absorbējusi daļu no novirzītajiem apjomiem, pateicoties ērtākai piekļuvei caur Vidusjūru un Sarkano jūru, tādējādi kļūstot par pievilcīgāku alternatīvu galamērķi nekā parasti. Eiropas ražotājiem vienādojums ir skaidrs un nelabvēlīgs. Avots: derevo.ua, 31. 08.2026.

Eiropas un Latvijas tirgus situācija • 2026. gada augusta beigās piedzīvotajā vētrā Latvijā bojāti gandrīz 500 000 m³ koksnes. • Zviedrijā un Francijā dabas stihijas radījušas miljoniem kubikmetru lielu piespiedu cirsmu apjomu. • Zemas kvalitātes sortimentiem un neizdevīgos reģionos draud cenu kritums, bet kurināmā malka un šķelda saglabā stabilas cenas augstā pieprasījuma dēļ. • Augstās dīzeļdegvielas un energoresursu cenas sadārdzina mežizstrādi un transportēšanu.

M E Ž A

Uzņēmumos

AV Ī Z E

N r. 9 ( 3 7 1 ) •

S E P T E M B R I S

2 0 2 6

w w w. m e z a a v i z e . l v

Bērzu programmas 30. gadadienā, atklāta Latvijā modernākā bērzu sēklu siltumnīca Kokaudzētavā «Zābaki» (Siguldas novadā) 2026. gada 17. septembrī tika atklāta Latvijā modernākā bērzu sēklu siltumnīca. Vineta Kalve r šo sasniegumu AS «Latvijas Finieris» atzīmējis Bērzu programmas 30 gadu jubileju. Jaunā 690 m² plašā siltumnīca ir nozīmīgs solis uz priekšu Latvijas mežsaimniecībā, jo tā ļaus uzņēmumam pašu spēkiem nodrošināt pilnībā visu ražošanas ciklu

— no atlasītas, augstvērtīgas bērza sēkliņas līdz pat gatavam saplāksnim.

KS viss aizsSkSs Bērzu selekcijas programmu «Latvijas Finieris» (LF) sāka 1996. gadā. Tolaik bērzu uzskatīja par mazvērtīgu koku. «Zinātnieki atnāca pie Biķa kunga (LF padomes priekšsēdētāja) un teica: ja neko nedarīt, pēc trim gadiem nebūs ko vest uz rūpnīcu, jo tolaik bērzs bija nezāle, ko vienkārši izpļāva. Pirms 30 gadiem pētnieki un mežsaimnieki apvienoja zināšanas un sāka mērķtiecīgu darbu pie bērza selekcijas,» atklāja LF saimniecības «Zābaki» vadītājs Jānis Aļļis.

B rzu s klas nodrošinSs paši 690 m² plašajā siltumnīcā iestādīti 48 īpaši selekcionēti āra bērzi, kuri pēc trīs gadiem ziedēs. Kontrolēta apputeksnēšana ļaus iegūt ģenētiski uzlabotas sēklas, no kurām izaudzētiem bērziem būs labāka stumbra kvalitāte, lielāks krājas pieaugums, un tie ātrāk augs. Katram bērzam siltumnīcā būs īpaša aprūpe. Šobrīd LF kokaudzētavā «Zābaki» gadā

Foto: Vineta Kalve

izaudzē pusotru miljonu stādu, bet plānots izaudzēt divus miljonus. Ceturto daļu izaudzēto stādu «Latvijas Finieris» iestāda savos mežos, pārējie tiek pārdoti privāto mežu īpašniekiem. Bērza programmas mērķis ir izaudzēt augstvērtīgas bērzu birzis un iegūt kvalitatīvu koksni saplākšņa ražošanai. Līdz šim bērza sēklas LF iepirka, bet turpmāk visu ražošanas procesu –

no sēklas līdz gatavam izstrādājumam – pilnībā nodrošinās sev uzņēmums pats. Saimniecības «Zābaki» modernais koka ēku komplekss ir guvis plašu atzinību, iegūstot 1. vietu nominācijā «Koka būve» un finālvietas Latvijas Arhitektūras gada balvā. Tajā apvienota konteinerstādu audzēšana, modernas tehnoloģijas un saimniekošana Gaujas Nacionālā parka teritorijā.

Meža pašnieku jautSjumi Vai upes aizsargjoslā drīkst zāģēt kokus? Vineta Kalve

eža īpašnieks Valdis no Aizputes jautā: «Man īpašumā ir upe un taksācijā rakstīts, 50 metru joslā ir ierobežojums - aizsargjosla. Vai ierobežojuma joslā drīkst zāģēt? Kādu cirti? Kāpēc vajadzīgs ierobežojums?»

Atbild «Meža av ze»: «Ūdensobjektu aizsargjoslai ir liela nozīme ūdens kvalitātes nodrošinājumam. Krastmalas mežs veic filtra jeb virszemes noteces ūdeņu attīrīšanu, tādējādi samazinot piesārņojuma līmeni ūdenī. Meža un ūdens savstarpējā līdzāspastāvēšana ir ļoti nozīmīga abām dabas sistēmām. Saskares joslā starp ūdeni un sauszemi veidojas mainīga mitruma režīms, kas nosaka mozaīkveida augu un dzīvnieku valsts attīstību. Ūdenstilpēm piemīt īpatnība vienot dažādās dabas sistēmas, ko izmanto sugas, kas apdzīvo lielu ūdensteces teritoriju. Gan ūdenstece, gan krastmalas mežs kalpo kā pārvietošanās koridors augiem un dzīvniekiem. Ūdensobjektu krastos dabas procesu, reljefa, mikroklimata īpatnību ietekmē sastopami bioloģiski augstvērtīgi biotopi. Aizsargjosla ir teritorija, kurai piemīt sabiedriskā labuma statuss un meža īpašniekam ar saprātīgu meža apsaimniekošanu jānodrošina aizsargjoslas funkcionalitāte. Situācijas dabā ir ļoti atšķirīgas, taču aizsargjoslās bez retiem izņēmumiem, tajā skaitā baltalkšņa audzēs, nav ieteicama plaša un intensīva koku ciršana izmantojot kailcirtes un atsedzot krastu daudzu desmitu vai simtu metru vienlaidu posmā. Domājot par īpašās mikrovides saglabāšanu un arī saimniecisko izdevīgumu, īpašniekam jāstrādā pie krastmalas mežaudzes veidošanas. Šeit strādājot uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu meža vidi - dažādu vecuma koku un krūmu stāvojumu, sugu mistrojumu, atvērumus – saulainu un noēnotu vietu mijai krastā

un ūdenstilpē, zināmu daudzumu kritalu un sausokņu. Uz viena hektāra jāsaglabā ne mazāk kā četri resnākie sausie koki. Baltalkšņa audzēs meža īpašniekam būtu jādomā arī par pakāpenisku sugu nomaiņu. Ja veic izlases cirti, tad to drīkst izpildīt ne tuvāk par 10 metriem no krasta. Darbu izpildes laikā mežaudzes koku stumbru šķērslaukums nedrīkst samazināties zem nogabala kritiskās vērtības, kas reizināta ar koeficientu 1,5. Ja mežaudzes kritiskā vērtība ir 10, tad pēc, izpildot izlases cirti, šķērslaukums nedrīkst samazināties zem 15 kvadrātmetriem, rēķinot uz vienu hektāru. Baltalkšņu audzēs līdz vienam hektāram lielā platībā var veikt kailcirti, tomēr jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktās prasības. Cirsmā saglabā ozolus, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, melnalkšņus, vītolus un mežābeles. Meža izstrāde aizliegta no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Darbus neveic nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus. Ja mežaudzes koku šķērslaukums ir virs minimālās vērtības, līdz pat upes krastam var izpildīt kopšanas cirti un ja mežaudzē ir bojāti koki, iespējams veikt arī sanitāro izlases vai vienlaidus cirti.»

Foto: Vineta Kalve

$.78$/,7$7(6 1 2 = $ 5 ( 6

M E Ž A

AV Ī Z E

N r. 9 ( 3 7 1 ) •

S E P T E M B R I S

2 0 2 6

w w w. m e z a a v i z e . l v

Sa?em Valsts meža dienesta balvu «Gada cilv ks» Kopš 2015. gada Valsts meža dienestā ik gadu tiek izvirzīti un godināti «Valsts meža dienesta Gada cilvēki» – kolēģi, kuri ar savu profesionālo darbību, iniciatīvu, attieksmi un ieguldījumu ir īpaši veicinājuši iestādes mērķu sasniegšanu un kopējo attīstību. Vineta Kalve

pbalvojuma īpašā vērtība ir kolēģu savstarpējā atzinība – kandidātus izvirza un par viņiem balso paši VMD nodarbinātie. Tādējādi tiek izcelti cilvēki, kuri savā ikdienas darbā bijuši īpaši pamanāmi, aktīvi un iedvesmojoši, apliecinot augstu profesionalitāti, atsaucību, sadarbību un iesaisti.

Foto: no pers. arhīva Foto: VMD Lepojamies ar saviem cilv kiem Andis Purs, VMD ģenerāldirektors: ««Gada cilvēka» apbalvojuma saņēmējus

vieno profesionalitāte, atbildība, iniciatīva un vēlme ar savu darbu dot ieguldījumu kopīga rezultāta sasniegšanā. Valsts meža dienests lepojas ar saviem Gada cilvēkiem un saka paldies par viņu zināšanām, darbu, enerģiju un ieguldījumu dienesta attīstībā.» Foto: Juris Kalve

Jānis Ročāns – virsmežniecības inženieris medību jautājumos, Vidzemes virsmežniecības administrācija. Evita Bauere – vecākā eksperte Kontroles un uzraudzības daļā, Centrālā administrācija.

«Gada cilv ka» balvu 2024. gadS ieguva:

«Gada cilv ka» balvu

Aigars Spalviņš – virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos, Austrumu virsmežniecības administrācija. Kaspars Rakstiņš – mežzinis, Austrumu virsmežniecības Balvu mežniecība. Agita Andersone – pārvaldes sekretāre, Centra virsmežniecības administrācija. Vairis Stūris – mežzinis, Centra virsmežniecības Bauskas mežniecība. Inga Kožoroneka – pārvaldes sekretāre, Dienvidu virsmežniecības administrācija. Kārlis Žikovs – mežzinis, Dienvidu virsmežniecības Jēkabpils mežniecība. Ruta Eberliņa – vecākā referente, Kurzemes virsmežniecības administrācija. Aija Šīmane – mežzine, Kurzemes virsmežniecības Grobiņas mežniecība. Gunta Zariņa – vecākā referente, Vidzemes virsmežniecības administrācija. Jānis Renga – vecākais mežzinis, Vidzemes virsmežniecības Valmieras mežniecība. Anda Siliņa – personāla speciāliste Personāla daļā, Centrālā administrācija.

2025. gadS ieguva:

«Gada cilv ka» balvu

Pēteris Drozdovs – virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos, Austrumu virsmežniecības administrācija. Ira Burnevica – mežzine, Centra virsmežniecības Tukuma mežniecība. Solvita Bogdanoviča – vecākā inspektore juridiskajos jautājumos, Dienvidu virsmežniecības administrācija. Uldis Frīdenbergs – virsmežzinis, Kurzemes virsmežniecības administrācija.

2023. gadS ieguva:

«Gada cilv ka» balvu 2026. gadS ieguvuši: Andris Mičulis – vecākais mežzinis, Austrumu virsmežniecības Alūksnes mežniecība. Guntars Vāvers – vecākais mežzinis, Centra virsmežniecības Bauskas mežniecība. Agita Jakubovska – pārvaldes sekretāre, Dienvidu virsmežniecības administrācija. Vija Ratkeviča – virsmežniecības inženiere vides aizsardzības jautājumos, Kurzemes virsmežniecības administrācija. Ruta Zariņa – pārvaldes sekretāre, Vidzemes virsmežniecības administrācija. Mārīte Balode – vecākā referente Meža resursu pārvaldības departamentā, Centrālā administrācija.

Andris Apeins – mežzinis, Austrumlatgales virsmežniecības Viļānu nodaļa. Vilnis Trops – mežzinis, Centrālvidzemes virsmežniecības Madonas nodaļa. Līvija Jansone – pārvaldes sekretāre, Dienvidkurzemes virsmežniecība. Regīna Valaine – vecākā referente, Dienvidlatgales virsmežniecība. Alise Šņore – mežzine, Rīgas re-

Laikraksta «Meža Avīze» pielikums «Nozares aktualitātes» (7.–10. lpp.) izdots ar LAD «Meža attīstības fonds» atbalstu, projekta «Meža nozares ikmēneša aktuālās ziņas, viedokļi un nozīmīgākie pasākumi un sasniegumi 2026. gadā» ietvaros.

ģionālā virsmežniecība. Gundega Jurāne – mežzine, Sēlijas virsmežniecības Krustpils nodaļa. Ivars Šneiders – vecākais mežzinis, Zemgales virsmežniecības Tukuma nodaļa. Andris Barkāns – virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos, Ziemeļaustrumu virsmežniecība. Sandra Osīte – vecākā referente, Ziemeļkurzemes virsmežniecība. Sandra Leite – vecākā mežzine, Ziemeļvidzemes virsmežniecības Valmieras nodaļa. Uldis Gitendorfs – Meža resursu reģistra izstrādes un uzturēšanas daļas vadītājs, Centrālā administrācija.

«Gada cilv ka» balvu 2022. gadS ieguva: Guna Začeste – vecākā mežzine, Austrumlatgales virsmežniecības Balvu nodaļa. Juris Bergmanis – mežzinis, Centrālvidzemes virsmežniecības Amatas nodaļa. Ruta Jaunzeme – vecākā mežzine, Dienvidkurzemes virsmežniecības Aizputes nodaļa. Kaspars Jonāns – virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos, Dienvidlatgales virsmežniecība. Gustavs Straupmanis – vecākais mežzinis, Rīgas reģionālās virsmež-

niecības Madlienas nodaļa. Lelde Buķe – pārvaldes sekretāre, Sēlijas virsmežniecība. Ilgvars Eihenbergs – mežzinis, Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa. Iluta Taurmane – vecākā referente, Ziemeļaustrumu virsmežniecība. Andris Dulverks – virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos, Ziemeļkurzemes virsmežniecība. Inese Pidža – virsmežziņa vietniece, Ziemeļvidzemes virsmežniecība. Lilija Sudraba – vecākā referente Mežsaimniecības daļā, Centrālā administrācija. Avots: VMD, 11.09.2026.

2026. gada 22.–23. augusta vētras postījumi mežos

Foto: VMD Foto: VMD

Mežsaimnieki aicinSti pieteikties atbalstam p c dabas katastrofSm Foto: VMD

Foto: VMD

Lauku atbalsta dienests (LAD) no 9. oktobra līdz 30. decembrim aicina iesniegt projektu iesniegumus: 1. «Ieguldījumi ilgtspējīgai mežsaimniecībai» - atbalsts paredzēts tikai ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanai. 2. «Atbalsts meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai» - atbalsts paredzēts meža agrotehniskajai kopšanai pēc ugunsgrēkos un dabas katastrofās iznīcinātu mežaudžu atjaunošanas. Detalizēta informācija: www.lad.gov.lv/lv > «Atbalsta veidi» > «Projekti un investīcijas» (tālr. 67095000, P.-Pkt., 8:00-20:00.) Avots: LAD, 10.09.2026.

Nozares aktualitātes

M E Ž A

AV Ī Z E

N r. 9 ( 3 7 1 ) • S E P T E M B R I S

2 0 2 6

w w w. m e z a a v i z e . l v

Pirmsv l šanu diskusija par mežsaimniec bu LatvijS Latvijas Meža īpašnieku biedrība 18. septembrī rīkoja diskusiju, kurā piedalījās politisko partiju pārstāvji: Edgars Putra (AS), Edmunds Zivtiņš (LPV), Jānis Grasbergs (NA), Jana Simanovska (P), Armands Krauze (ZZS) un Atis Labucis (JV).

z diskusiju biedrība bija aicinājusi partiju pārstāvjus no partijām, kas aicināšanas brīdī pēc SKDS datiem pārsniedza 2,5% iedzīvotāju atbalstu un kuru darbība vai retorika nav pretrunā Latvijas valstiskajai neatkarībai, nacionālajai drošībai un eiroatlantiskajam kursam, lai diskutētu par attiecīgā politiskā spēka viedokli par mežsaimniecības jautājumiem. Sabiedrības informēšanai publicējam diskusijas laikā uzdotos jautājumus un partiju pārstāvju atbildes uz tiem, ko viņi apsola, ja tiks ievēlēti. Diskusija tika ierakstīta, un tās ieraksts pieejams šeit: https://youtu.be/CsT5Hq0ispw

Jautājumi 1. Vai dabas aizsardzības platības Latvijā ir pietiekamā apjomā, vai vajadzētu mazāk, vai vairāk? 2. Vai šīs platības sadalītas proporcijās % ir pareizi? 3. Vai jūs atbalstīsiet projekta virzību par 4 kompensāciju veidiem meža īpašniekiem, par saimnieciskās darbības ierobežojumiem? 4. Vai Zaļais kurss ir vajadzīgs, ko tas šobrīd dod Latvijai? 5. Vai meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem dot lielāku elastību pašiem izlemt, kā saimniekot savā īpašumā? 6. Vai kailcirtēm ir vieta Latvijas mežsaimniecībā? 7. Kāpēc Latvijā ir tik piņķerīgs un sarežģīts atmežošanas process? Ko var darīt lietas labā? 8. Kā mazināt meža dzīvnieku postījumus mežaudzēs? 9. Mūsu problēma ir tāda, ka mēs izmirstam. Vairāk kā 50 000 cilvēku pēdējo 4 gadu laikā ir nomiruši, aizmigrējuši. Kāds viens darbs jūsuprāt būtu prioritārais, nākamo 4 gadu laikā, kas obligāti jāizdara?

Edgars Putra (AS) 1. Jāsaglabā esošajā līmenī, bet esošajos 20% jāveic revīzija, varbūt iespējams samazināt. 3. Jā. Svarīgi izpētīt zinātniski, vai mikroliegumos būtu iespēja iegūt koksni, netraucējot dabas daudzveidībai, jo nauda rodas mežā. Nauda šobrīd nav, to var nopelnīt ražojot, lai izmaksātu kompensācijas tā jānopelna, jāļauj strādāt pašam meža īpašniekam. Ja naudu var atrast, tad esmu par kompensācijām un brīvu izvēli meža īpašniekam. 4. Ir tur arī labas lietas, ja ir atbilstošs finansējums. Šobrīd ir tā, ka mums ir vienlīdzīgas prasības ar citām Eiropas valstīm, bet finansējuma tam atbilstoša nav, tādēļ ES līmenī mēs paliekam nekonkurētspējīgi. Ko mēs šobrīd redzam, ir Vācija. Visa mašīnbūves industrija piedzīvo darbinieku masveida atlaišanas. Tā ir Zaļā kursa patiesā seja. 5. Ir jāļauj. 6. Ražojošā mežā kailcirtei ir vieta. 7. Domāju, ka šis jautājums būtu jāpārskata. 8. Pieteikt postījumus VMD, ja mednieki nereaģē, pats īpašnieks var aizsargāt jaunaudzi. Ir jārada mednieku klubiem konkurence. 9. Bērnu pabalstam jābūt lielākam.

Edmunds Zivtiņš (LPV) 1. Jāsamazina dabas aizsardzības teritorijas. 3. Jā. Esmu iesniedzis vairākus likumprojektus par kompensācijām meža īpašniekiem par dabas aizsardzības teritorijām. Esmu pats meža īpašnieks, kam uzlikts pilns saimnieciskās darbības aizliegums 5 ha. Uzskatu, ka pieļaujams ierobežot maksimāli 30% no viena īpašuma teritorijas, bet tikai -tos kompensējot. Mūsu sabiedrība tiek maldināta, ka tiek cirsts krustu šķērsu. Viss ir strukturēts un viss ir saprotams, zinātniski pamatots. 4. Jau piecus gadus atpakaļ bijām pret Zaļo kursu, uzskatām, ka tas ir nevis Zaļais kurss bet Zaļais murgs. Tas tiešām iedragā mūsu konkurētspēju un visā Eiropā zem Zāļā kursa slēpjas ap 100 miljardi eiro, ko uzskatām, ka būtu nepieciešams pārdalīt par labu drošībai Somijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Igaunijai. Tie lēmumi, kas ir pieņemti lai Zaļo kursu ieviestu tiešā mērā var iedragāt jebkuras valsts ekonomiku. Piemēram, pēc 9

gadiem mēs nevarētu vairs izmantot iekšdedzes dzinēja automašīnas. 5. Neapšaubāmi ir vajadzīga lielāka elastība un jādod vairāk varas meža īpašniekiem, kas apsaimnieko, saimniekam šajā jautājumā ir jābūt galvenajam, kas visu nosaka. Saimnieks primāri ir ieinteresēts mežu sakopt. 6. Gribētu tās saukt par atjaunošanas cirtēm, tas būtu pareizāk. Noteikti tām jābūt un ir vieta, jābūt normālai uzraudzībai, jo tā ir ražas novākšana. Viens nosacījums - ir jāatjauno vietā. 7.Visi šie te birokrātiskie slogi ir būtiski jāpārskata un tai jābūt vienai no prioritātēm. 8. Vairāk medniekiem ir jāaizstāv zemnieku intereses un jāizpilda līgumsaistības. 9. Par katru jaundzimušo bērnu maksāt 5000 eiro.

Jānis Grasbergs (NA) 1.Jāpaliek 0 pozīcijā kādā esam, jāatceļ piespiedu dabas aizsardzība. 2. Nē, ir jāaizsargā to, ko vajag, pāri visam jābūt godīgumam - ja paplašinām, tad godīgi kompensējam. Nevis aizsargājam dabu uz atsevišķu indivīdu rēķina. 3. Jā. Kompensācijām jābūt godīgām, jāatbilst meža vērtībai, atbalstu dažādus kompensāciju variantus meža īpašnieku izvēlei. Viens ir aptauja, kad cilvēks pasaka savu viedokli, bet kad tas viedoklis ir jāaizstāv ar savu maku, ir jābūt godīgai pieejai, visai sabiedrībai ir jāvar kompensēt aizsargājamo platību meža vērtību atsevišķiem īpašniekiem, kuriem tās ir īpašumā. 4. Būtiski ir mainījusies situācija, kopš uzsāka Zaļo kursu. Visas valstis kādreiz izlēma lieko naudu investēt dabas aizsardzībā. Šobrīd nav brīvu resursu, ko investēt, bet vēl strādā 7 gadus vecas idejas. Šobrīd valstis ir gatavas samazināt iemaksas, nevis palielināt. 5. Mēs dodam iespēju saimniekam saimniekot, bet prasām atbildību. Šādi koku ciršanas noteikumi strādāja jau kādu gadu, bet tika atcelti. 6. Atjaunošanas cirtēm ir vieta. Jo tas apliecina, ka iestādīsim atpakaļ. Kokaudzi saimnieks vāc tam mērķim, kādam to audzējis, kādu pieprasa tirgus. 7. Ir mēģināts aizsargāt meža zemi, lai to netransformētu. Domāju, ka nākotnē, lai izpildītu Co2 prasības lielās rūpnīcas, būs ieinteresētas apme-

žot lauksaimniecības zemi. 8. Aktīvo mednieku skaits sarūk. Medību kultūra ir jāstiprina. Jāveicina medniecība. 9. Veidot Latviju kā uzņēmējdarbībai un ģimenei draudzīgu vidi.

Jana Simanovska (P) 1.Vairāk, uz valsts un pašvaldību rēķina. Uzskatu, ka vienošanās 30%/70% nav spēkā, jo tas ir tikai Latvijas līmenī, Eiropā noteikts 10% stingrai aizsardzībai, 20% dabas aizsardzībai. 3. Jā. Esmu par kompensācijām. Visiem veidiem. Pašvaldības šobrīd savus mežus apsaimnieko naudu neatgriežot sabiedrībai. Uzskatu, ka Latvijas sabiedrība ir par vēl daudz stingrākām dabas aizsardzības prasībām. Visām Latvijas valsts iestādēm ir jādomā kā vēl vairāk aizsargāt dabu visiem kopā, gūstot arī ekonomiskos ienākumus. 4. Zaļais kurss ir atjaunīgā enerģija, kas ir mūsu iespēja. Kā padarīt tīrākas savas tehnoloģijas, ir jāatbalsta arī mežsaimniecībai. 5. Esmu par līdzsvaru. Tie dati, kas notiek ar Latvijas mežiem, ir satraucoši. Tie LVMI Silava zinātnieku dati: «mēs izcērtam 85% krājas pieauguma». Šis ir iemesls, kāpēc ir tik liels spiediens palielināt izciršanu. Satversmes tiesa atcēla spriedumu, jo netika panākts līdzsvars. Mums ir ļoti intensīva meža izciršana. 6. Uzskatu, ka jāierobežo kailcirtes ekoloģiski jūtīgās teritorijās. 7. Jautājums ir par līdzsvaru starp meža un lauksaimniecības zemēm. 8.Jāstrādā pie tā, kā panākt medību organizāciju un optimālu rezultātu starp medniekiem, meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. 9. Ieguldījumi veselības aprūpē, veselības aprūpes pieejamībā.

Armands Krauze (ZZS) 1. Tā kā ir. Tā kā ir saskaņots ar meža nozari - 30% aizsargājamās, 70% saimnieciskai darbībai. 3. Jā. Nevienu apgrūtinājumu nevar uzlikt, kamēr īpašniekam nenokompensē tirgus vērtību. Nevar būt tikai maiņa, ir jābūt arī naudai, meža īpašniekam ir jābūt tiesībām izvēlēties. Naudu redzu, ka varētu iegūt no tiem mežiem, kuri šobrīd netiek apsaimniekoti - VARAM meži, Izglītības, Aizsardzības ministrijas meži. Kopumā tie ir daudzi miljoni gadā. Nauda ir jāmeklē tiem, kas uzliek ierobežojumus.

4.Šobrīd esošajā izpildījumā tā ir slikta lieta tautsaimniecībai un kopumā Latvijai. Daba ir jāaizsargā, bet izpildījums ir jāmaina. Šobrīd mežiniekiem ir tā, ka, ja dot vaļu zaļajiem, aizliegs strādāt vispār. 5. Vienmēr esmu uzskatījis, ka mums ir jāievieš skandināvu modelis - maksimāla brīvība meža īpašniekiem. Daudzi normatīvi velkas līdzi no padomju laikiem. Nedomāju, ka kāds privātā meža īpašnieks ir tik neprātīgs un zāģēs mežu, ja tam nebūs pamata. 6. Kailcirtēm ir jābūt un tās nevajag ierobežot. 7. Meža platības mums pieaug katru gadu, kas ir apmežotās mazvērtīgās lauksaimniecības zemes, domāju, ka atmežošanas procesu vajag atvieglot, tas ir atkarīgs arī no nozares atbalsta. 8. Risinājums ir dzīvnieku skaita regulēšana. Vairāk jāmedī. 9. Dot lielāku brīvību meža īpašniekiem, vairāk nopelnīt kā īpašniekiem un uzņēmējiem.

Atis Labucis (JV) 1. Vairāk, jo šobrīd nesasniedz Eiropas pieprasīto, 30% aizsardzībai, tai skaitā 10% stingrai aizsardzībai. 2. Ir vajadzīgs % sadalījums, tas norāda robežas. 3. Jā. Zemes maiņa, zemes atpirkšana, maiņa pret līdzvērtīgu, vienreizējs maksājums par mežaudzi, ikgadējais maksājums no ES fonda līdzekļiem. Uzskatu, ka dabas aizsardzībai ir jābūt balstītai datos. Domāju, ka iztrūkst pārbaudes, kas var mainīt statusu dabas aizsardzības platībām. 4. Es domāju, ka tā ir iespēja, kas ir jāizmanto. Arī nākamajā plānošanas periodā plānojas 35% finansējums no kopējā budžeta dažādu vides un klimata mērķu sasniegšanai, vienlaikus jātur loģika dienas kārtībā dzīva. 5. Jāmazina birokrātija un jāļauj koksnei strādāt. 6. Pilnīga aizliegšana nav dienas kārtībā. 7. Domāju, ka nav pamatojuma, noteikti šo jautājumu būs jāceļ dienas kārtībā un jāmazina birokrātiskais izaicinājums. 8. Īpašuma turētājs ir tiesīgs pats risināt jautājumu, ja mednieki neizpilda limitu. 9. Mums vajag inovācijas un tās top zinātnē, meža īpašnieki var kāpināt ieguldījumu zinātnē.