Bachelor's thesis RTU M.Babris

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ARHITEKTŪRAS UN PILSĒTPLĀNOŠANAS FAKULTĀTE ARHITEKTŪRAS UN PILSĒTBŪVNIECĪBAS KATEDRA

BAKALAURA DARBS NEFORMĀLĀ IZGLĪTĪBA ARHITEKTŪRAS STUDIJĀS

Students

Matijs BABRIS

Bakalaura darba vadītājs

Dr. arch., prof. Uģis BRATUŠKINS

Katedras vadītājs

Dr. arch., prof. Uģis BRATUŠKINS

2016./2017. studiju gads Reģ. Nr. 1

SATURS Anotācija...................................................................................................................... 3 Abstract ....................................................................................................................... 4 Аннотация .................................................................................................................. 5 Ievads .......................................................................................................................... 6 1.

Neformālās izglītības arhitektūrā attīstība ............................................................ 9 Metodes vēsturiskā attīstība .................................................................................... 9 Arhitektūras neformālās izglītības formas .............................................................. 12 Radošā darba organizēšanas metodika ................................................................ 14 Grupu darba pilnveide ........................................................................................... 14

2.

Izmantoto formu un metožu salīdzinājums ......................................................... 18 Vasaras skolu nozīme ........................................................................................... 18 Radošo konkursu loma .......................................................................................... 20 Praktisko darbnīcu sniegtās iespējas ..................................................................... 21 Nozares iniciatīvas projekti .................................................................................... 23

3.

Neformālās izglītības aktivitāšu savietojamība ar formālo izglītību .................... 26 Eiropas Savienības vadlīnijas neformālās izglītības atbalstam .............................. 26 Ieguvumi no neformālās izglītības arhitektūrā........................................................ 27 Integrācija formālās izglītības sistēmā ................................................................... 29

Secinājumi ................................................................................................................. 32 Rekomendācijas ........................................................................................................ 33 Izmantotie informācijas avoti ..................................................................................... 34 Pielikumi .................................................................................................................... 37 Pielikums Nr. 1. – Neformālās izglītības arhitektūrā Latvijā apkopojuma tabula .... 37 Pielikums Nr. 2. – Intervējamo personu un pamatjautājumu saraksts ................... 37 Pielikums Nr. 3. – Interviju transkripti ..................................................................... 37 Pielikums Nr. 4. – Projektēšanas uzdevuma grafiskās daļas makets .................... 37 2

ANOTĀCIJA Bakalaura darbā “Neformālā izglītība arhitektūras studijās” tiek aplūkotas neformālās izglītības aktivitātes arhitektūrā kā metode, ko pielietot formālās izglītības pieredzes bagātināšanai un studenta radošo prasmju izkopšanai.

Bakalaura darbs sastāv no 3 nodaļām, tajā pētīta arhitektūras neformālās izglītības procesu attīstība un nozīme arhitektūras studijās.

Darba mērķis ir apkopot līdz šim notikušās neformālās izglītības arhitektūrā aktivitātes Latvijā un izstrādāt rekomendācijas to pilnveidei un ciešākai sasaistei ar formālo izglītības procesu.

Mērķa sasniegšanai tika izpētīta un apkopota ar neformālās izglītības jēdzienu saistītā teorija, radīta līdz šim notikušo aktivitāšu tiešsaistes tabula un ar intervijām apzināts procesā iesaistīto personu viedoklis un skatījums uz neformālās izglītības aktivitāšu nozīmi arhitektūras studijās. Viedokļi un aktivitāšu apkopojums ņemts vērā, veicot galvenos pētījuma secinājumus.

Pamatojoties uz darbā iekļauto informāciju un veikto izpēti, par galveno arhitektūras neformālās izglītības procesu vērtību var uzskatīt pieredzi bagātinošu radošo spēju izkopšanu, mērķtiecīgu darbu komandā un paplašinātu profesionālo kontaktu loku, kas lieliski papildina formālās izglītības sniegto kompetenču sarakstu.

Kvalitatīvai un ilgtspējīgai vasaras skolu organizēšanai un klasifikācijai vitāli svarīga ir vienotas platformas izveide un regulārs aktivitāšu uzskaitījums, kas kalpotu par pamatu papildus finansējuma piesaistei un arhitektūras neformālās izglītības procesu iekļaušanai formālajā izglītībā caur speciāla C daļas priekšmeta izveidi.

Bakalaura darbs sastāv no 37 lapaspusēm, 7 attēliem, 4 pielikumiem, vienas tabulas un 37 izmantotajiem informācijas avotiem.

Atslēgas vārdi – Arhitektūras neformālā izglītība, vasaras skolas, plenēri, radošās darbnīcas.

3

ABSTRACT Bachelor thesis “Non-Formal education in Architecture Studies” explores nonformal education activities in Architecture as a method that can be used to enrich the formal education experience in Architecture studies. Thesis consists of three chapters.

It investigates the further development of non-formal education and in Architecture and the resulting impact on the formal framework of Architecture studies.

The aim of the thesis is to summarize activities associated with non-formal education in Architecture and develop recommendations for improvement of the connection with the formal educationa and the methods applied.

In order to archieve the set goals, author conducted research on the development of non-formal education and created an online document – table with history of such activities in Latvia and a compilation of 34 interviews from all involved parties and their views on the importance of non-formal education in Architecture studies. Opinion summary and activity compilation was used in forming the main research conclusions.

On the basis of all the information assembled, development of the experiencebased Creative mindset, dedicated teamwork skills and growth of the professional contact network are the main benefits to be gained from such activities. In order to raise investment in the non-formal education provide a rich and continued experience for participants and gain recognition by formal education it is essential to form a unified platform and a document of all non-formal education activities in Architecture.

Bachelor work consists of 37 pages, 7 images, one chart, 4 attachments and 37 references.

Keywords – Non-formal education in Architecture, summer schools, Creative workshops, Architecture studio.

4

АННОТАЦИЯ В диссертации

"Неформальное образование на курсе архитектуры"

сделан обзор дополнительной деятельности в области архитектуры как метода, каким образом дополнить и улучшить основное образование и навыки и обогатить творческие способности студента. Диссертация состоит из трех частей, в которой исследовано развитие процесса дополнительного образования и его значение на курсе изучения архитектуры. Целью исследования является объединение полученного неформального образования в сфере архитектуры Латвии и разработка рекомендаций для более тесной связи с основным процессом образования. Для достижения цели была исследована и обобщена теория важности неформального образования и составлена таблица прямой связи значения полученного неформального образования в процессе изучения архитектуры, которая подтверждена мнением участвовавших в процессе интервью людей. Их мнения и деятельность учитывались в основных выводах исследования. Основываясь на полученной во время исследования информации о важности неформального образования в процессе обучения. На основании информации и проведенных исследований содержащейся в работе, главной ценностью неформального образования, это улучшить творческие знания, опыт, работу в командах и увеличить круг общения по профессии, которое дополнит основное образование. Для эффективной и долговременной организации летних школ и классификаций важно создать единую систему и регулярно пополнять список прошедших мероприятий, который служил бы в качестве основы для включения неформального образование в основное через специально созданный предмет части С. Диссертация состоит из 37 страниц, 7 изображений, 4 вложений и информации из 37 источников. Ключевые слова - Архитектурное неформальное образование, летние школы, семинары, мастерские.

5

IEVADS Tēmas aktualitāte Neformālā izglītība arhitektūrā ir atvērts aktivitāšu un metožu kopums, kas ļauj bagātināt personas prasmju un kompetenču līmeni ar dalību arhitektūras vasaras skolās, plenēros, radošajās darbnīcās un līdzīga rakstura pasākumos. Neformālā izglītība ir Eiropā atzīta metode, kas tiek pielietota gan augstākās izglītības pilnveidē, gan mūžizglītības projektos. Pēc esošajiem indikatoriem, visas izglītības procesā iesaistītās puses atzīst, ka arhitektūras vasaras skolas, plenēri, praktiskās darbnīcas un līdzīga rakstura aktivitātes spēlē ievērojamu lomu arhitektūras studentu attīstībā.

[10] No profesionāla arhitekta tiek sagaidīts visnotaļ plašs prasmju un kompetenču klāsts

mākslā,

inženierzinātnēs,

kompozīcijā,

grafikā,

komandas

darbā

un

uzņēmējdarbībā. Diemžēl ierobežoto kredītpunktu un kontaktstundu dēļ, ne vienmēr visas arhitekta darbā nepieciešamās kompetences un prasmes iespējams iekļaut un apgūt arhitektūras studiju programmās. Lai gūtu daudzpusīgu pieredzi un tuvāk iepazītu nozari, aizvien vairāk studenti un pat praktizējoši arhitekti savu kompetenču pilnveidei ņem dalību arhitektūras vasaras skolās, plenēros, praktiskajās darbnīcās un līdzvērtīgās neformālās izglītības aktivitātēs. Šajā procesā tiek gūtas ne vien vērtīgas zināšanas, bet arī plašāks kontaktu loks un iespēja salīdzinoši īsā laikā kopīgi izstrādāt un realizēt projektus, kas arhitekta praksē parasti aizņem ievērojami ilgāku laiku.

Arhitektūras neformālā izglītība Latvijā aktualizējusies pēc Padomju Savienības sabrukuma 90-to gadu otrajā pusē ar Latvijas pārstāvju dalību starptautiskās arhitektūras vasaras skolās un tam sekojošu līdzīgu vietēju projektu attīstību (pielikums 1). Pēdējo desmitgažu laikā šo aktivitāšu skaits ir ievērojami pieaudzis, tomēr, lai turpinātu nodrošināt kvalitatīvu neformālās arhitektūras pieredzi, ir svarīgs tās sistemātisks uzskaitījums un atzinums no formālās izglītības sistēmas, tādējādi motivējot šajās aktivitātēs ņemt dalību vairāk studējošiem un nozares pārstāvjiem.

Atzīstot neformālās izglītības vērtību un nozīmi, studiju procesa bagātināšanā, veicināsim plašāku studējošo loka interesi par šiem procesiem.

6

Kaut arī ik gadu Latvijā noris vairāki desmiti neformālās izglītības aktivitāšu, joprojām trūkst vienota sistemātiska apkopojuma un pārskata, kā arī metodikas šādu aktivitāšu iekļaušanai formālajā arhitektūras izglītības sistēmā.

Līdzšinējais izpētes līmenis Neformālās izglītības procesu izpēte pasaulē aktualizējusies divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu beigās, sadarbībā ar UNESCO, izstrādājot jaunas mācību programmas vispārējās izglītības sistēmu pilnveidei. Latvijā neformālās izglītības jautājumi aktualizējušies līdz ar dalību Eiropas Savienībā. Specifiski arhitektūras kontekstā, šāds pētījums līdz šim vēl nav veikts, daļējs arhitektūras neformālo aktivitāšu apkopojums vērojams attiecīgā laika arhitektūras periodikā un atsevišķu projektu un sabiedrisku iniciatīvu tiešsaistes vietnēs. Kā nozīmīgs solis neformālās izglītības metožu pielietošanā arhitektūras apmācībā atzīmējams metodiskais materiāls, kas izstrādāts projekta Skolnieks Pētnieks pilsētnieks realizācijai, ar galveno fokusu uz sākumskolas vecuma dalībnieku apmācību telpiskajā domāšanā. [7, 36] Pētījuma problēma Informācijas apkopojuma trūkums par Latvijā notiekošajām neformālās izglītības aktivitātēm arhitektūrā un to savietojamību ar arhitektūras formālās izglītības sistēmu un esošajām studiju programmām.

Pētījuma priekšmets Neformālā izglītība arhitektūrā, arhitektūras vasaras skolas un radošie konkursi Latvijā un pasaulē, studentu izmantotās metodes darba organizēšanai un sasniegtie rezultāti.

Darba mērķis Apkopot un sistematizēt līdz šim notikušās neformālās izglītības arhitektūrā aktivitātes Latvijā un izstrādāt rekomendācijas to pilnveidei un ciešākai sasaistei ar formālo izglītības procesu.

7

Pētījuma uzdevumi: 1. Apkopot informāciju par neformālās izglītības aktivitāšu tipiem un to sniegtajām iespējām studiju kvalitātes veicināšanā.

2. Radīt kvantitatīvu un hronoloģisku vasaras plenēru un arhitektūras skolu Latvijā apkopojumu.

3. Salīdzināt līdzgos un atšķirīgos elementus studiju programmā un neformālajās aktivitātēs.

4. Veicot klātienes un attālinātas intervijas, apzināt neformālo aktivitāšu dalībnieku, organizatoru, klientu un pārējo iesaistīto pušu viedokli par šī procesa nozīmīgumu un sasaiti ar formālo izglītības sistēmu arhitektūrā.

Pētījuma metode 

Empīriskā – datu apkopošanas metode – apkopot Latvijas arhitektūras skolas un plenērus.



Salīdzinošā analīze – Izvērtēt un salīdzināt dažādas metodes radošā procesa koordinācijā un projekta izstrādē. Izklāsta teorētiskā bāze ir apkopota no iespieddarbiem,

zinātniskās

literatūras,

izdevumiem

periodikā,

arhīva

materiāliem un interneta avotu resursiem. 

Intervija – viedokļu un kompetenču apkopojums no klātienes intervijām ar arhitektūras vasaras skolu, radošo konkursu un līdzīgu radošu aktivitāšu vadītājiem un organizētājiem.

Zinātniskā novitāte Radošajam procesam veltītais metožu apkopojums atjaunināmā tiešsaistes dokumentā, tabulā “Neformālās izglītības aktivitātes arhitektūrā”.

Darba praktiskā nozīme Darbā iegūtie secinājumi un pārskats par arhitektūras neformālās izglītības aktivitātēm Latvijā var kalpot, kā noderīgs resurss izstrādājot jaunus studiju priekšmetus arhitektūras augstskolās, veicot darbu pie studiju programmām un meklējot efektīvākos veidus arhitektūras formālo un neformālo aktivitāšu savietošanai.

8

1. NEFORMĀLĀS IZGLĪTĪBAS ARHITEKTŪRĀ ATTĪSTĪBA Neformālā izglītība Pēc ES vienotā Pieredzes un Zināšanu reģistra, neformālā izglītība ir definēta kā organizēts un mērķtiecīgs process ar brīvprātīgu līdzdalību, grupu darbu, kas orientēts gan uz kolektīvu, gan indivīda attīstību, spēju pielāgoties un maksimālu pieejamību. Neformālā izglītībā tradicionāli nav hierarhijas starp dalībniekiem un formāla novērtējuma, kā arī tiek atbalstīta atšķirīgu viedokļu uzklausīšana. Neformālās izglītības mācību metodes ir iedalāmas “grupu vētrās”, jeb breinstormingā, komandu saliedēšanas un veidošanas aktivitātēs un prezentācijas uzstāšanās aktivitātēs. [15, 37]

Darba pētījuma uzdevuma ietvaros neformālā izglītība arhitektūras kontekstā,

šeit traktēta kā ar arhitektūru saistītas neformālas aktivitātes, vasaras skolas, plenēri, arhitektūras radošie konkursi, meistarklases un praktiskās darbnīcas, kas nav daļa no akadēmiskās

studiju

programmas

un

attiecīgi

parasti

netiek

novērtēti

ar

kredītpunktiem, un savā norises ilgumā atkarībā no pasākuma un projekta formas un pielietotajām izglītības metodēm var variēt no pāris stundām līdz pat divām vai trīs nedēļām.

Metodes vēsturiskā attīstība Neformālā izglītība arhitektūrā pastāvējusi jau kopš cilvēces agrīnajiem būvniecības mēģinājumiem, būvniecības un arhitektūras arodu apgūstot no meistara un caur praktisku pieredzi. Formālas akadēmiskās arhitektūras izglītības pirmsākumi arhitektūrā meklējami ap 1880. gadu ar pirmajiem sertificētajiem arhitektiem no t.s. daiļo mākslu skolas “Ecole des beaux arts” Francijā. Sertifikācijas process krietni sašūpoja būvniecības procesu, raisot neizpratni tā laika arhitektos, kas arodu bija apguvuši no meistariem tradicionālā pārmantojamības formā vai mākslu skolās. [24] Vienlaikus ar formālās arhitektūras izglītības attīstību, radās arī kritika pret tās nosacīti mākslīgo vidi un atrautību no reālās darba vides. Tālākā izglītības sistēma attīstījusies četros virzienos, kas izrietējuši no Anglijas, Francijas, Vācijas un Amerikas Savienoto Valstu skolu prakses. Līdz ar šo procesu varam arī sākt runāt par neformālo izglītību arhitektūrā un tās sasaisti ar formālo izglītības sistēmu.

Latvijā pirmajos republikas gados un Padomju Savienības laikā par arhitektūras neformālo izglītību saglabājies samērā mazs informācijas apjoms, galvenokārt tāpēc, 9

ka tolaik, Rīgas Politehniskā institūta un Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes laikā sagatavoto arhitektu skaits vienā kursā bijis salīdzinoši neliels un dažkārt mērāms vien pāris studentos. Līdz 1930. gadam, piemēram, fakultātes beidzēju skaits svārstījās no 1-6 studentiem. [11] Neformālo aktivitāšu aizsākumi meklējami studentu korporāciju kustībā, daudz aktivitātes notikušas Maskavā. Rīgā, arhitektūras studenti galvenokārt pulcējušies korporācijā Selonija, kur veikti priekšlasījumi par aktuālām pilsētvides un telpiskās plānošanas jautājumiem. PSRS laikā korporāciju kustība tika slēgta. Varētu sacīt, ka neformālo aktivitāšu trūkums, tika daļēji kompensēts ar vairākām formālās izglītības vasaras praksēm gleznošanā ar akvareļiem, zīmēšanā un ievērojami lielāku kontaktstundu skaitu projektēšanas priekšmetā kā tas ir pašreizējā izglītības programmā. Tolaik daudz lielāka nozīme esot bijusi Studentu Zinātniskajai konferencei, kurā dalību ņēmuši it visi studējošie, priekšlasījumi bagātināti ar vieslekcijām no citu PSRS republiku augstskolām, gruzīņi, baltkrievi u.c. Studentu zinātniskās konferences parasti beidzās ar sadzīviskiem pasākumiem. (pielikums 3.)

Varētu sacīt, ka pirmās ievērojamās neformālās izglītības aktivitātes Latvijā parādījušās līdz ar PSRS sabrukumu divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu otrajā pusē, līdz ar vietējo studējošo pārstāvju dalību EASA starptautiskajā vasaras skolā.

EASA, jeb Eiropas Arhitektūras studentu asamblejas vasaras skola ir studējošo iniciatīvas projekts, kas radies Liverpūlē, Anglijā 1981. gadā un ikgadu, nu jau 37 gadus pulcē Eiropas un Pasaules arhitektūras studentus radošā divu nedēļu ilgā vasaras skolā ar vairākām meistarklasēm un praktiskajām darbnīcām. Katru gadu pasākums noris citā valstī, iepriekš tiekoties izvirzītiem valstu pārstāvjiem un kopīgi vienojoties par nākamā gada vasaras skolas norises vietu un tēmu. Arhitekts Artis Zvirgzdiņš intervijā min, ka šī aktivitāte savulaik vēl pirms Latvijas dalības Eiropas Savienībā, tās dalībniekiem uzskatāmi demonstrējusi vienotas Eiropas ideālus un sniegtās priekšrocības savstarpējā sadarbībā. [14, 35, pielikums 3], EASA vasaras skolai Latvijā sekoja pirmais pašmāju projekts, RTU starptautiskā vasaras skola, kas pirmo reizi notikusi 2004. gadā par Rīgas vēsturiskā centra attīstības perspektīvām. Pirmā starptautiskā vasaras skola pievērsās arhitektūras mantojumam Rīgas vēsturiskajā centrā, sekojot četrām galvenajām tēmām: jūgendstils, koka arhitektūra, Rīgas dārzi un parki un publiskās ārtelpas attīstība, kā arī jautājumam, kā veidot mūsdienīgu pilsētvidi, nezaudējot vēsturiskās 10

arhitektūras vērtības. Arī turpmākās pirmās piecas RTU starptautiskās vasaras skolas notika Rīgā un galvenokārt risināja tēmas, kas saistītas ar pilsētas vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un attīstības perspektīvēm. [17] Ar 2006. gadu paralēli ik gadus sāk notikt Latvijas Arhitektu Savienības tā laika priekšsēdētāja arhitekta Sergeja Ņikiforova organizētais Latvijas Arhitektūras skolu plenērs, kas iesaista studentu komandas no visām Latvijas arhitektūras augstskolām.

Tam kā jauna un sabiedrisko domu spēcīgi ietekmējoša arhitektūras neformālās izglītības aktivitāte 2007. gadā seko PechaKucha 20x20 performanču un sarunu formāts, piedāvājot prezentācijas 20 bilžu formātā ar 20 sekundēm katram slaidam, projekts turpinās līdz pat 2014. gadam un pozitīvi ietekmē arhitektūras neformālās izglītības telpu. Turpmākajos gados rodas vairāki jauni nozares iniciatīvas projekti, Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks, radošo ideju konkurss Ģeniators, Labas Vietas talka, Pagalmu projekts, MANUAL urbāno sportu projekts, Arh-vasaras meistarklases un vairāki pašvaldību iniciēti arhitektūras plenēri studentiem, mūsdienās sasniedzot vēl iepriekš nepieredzētu aktivitāšu blīvumu un piedāvājumu. Zīmīgi, ka, sākot ar PechaKucha 20x20 projektu arhitektūras neformālajā izglītībā, attīstījušās un plašāku ievērību guvušas arī vairākas īstermiņa aktivitātes, kā Ģeniators un RISEBA Design Smash, kas balansē plašāk pazīstamo 2 nedēļu ilgo vasaras skolu formātu ar relatīvi īsām pop-up darbnīcām, radošiem konkursiem un meistarklasēm, padarot neformālo izglītību pieejamāku un ļaujot šādas aktivitātes organizēt cauru gadu. Īsāks pasākuma formāts pozitīvi ietekmējis arī lielāka skaita studentu dalību, kas paralēli arhitektūras studijām strādā birojos un ne vienmēr sevis pilnveidei neformālajā izglītībā ir spējīgi darba grafikā rast vairākas brīvas dienas pēc kārtas. [27]

11

Arhitektūras neformālās izglītības formas Arhitektūras neformālā izglītība pēc definīcijas netiek strikti iedalīta konkrētās saistošās formās, tomēr laika gaitā nenoliedzami radušies un izveidojušies vairāki pasākumu formāti, kas galvenokārt atšķiras ar aktivitāšu norises ilgumu un fokusu uz dalībnieku praktisko vai teorētisko prasmju pilnveidi.

Tradicionāli atpazīstamākā arhitektūras neformālās izglītības forma ir vasaras skola, kas parasti ir vismaz 1-3 nedēļas garš aktivitāšu kopums ar konkrētu sasniedzamo studiju rezultātu. Arhitektūras vasaras skolas un plenēri mēdz būt gan ar teorētisku, gan praktisku ievirzi, bieži kombinējot abas metodes. Praktiskā daļa parasti tiek iekļauta 2 un 3 nedēļu ilgās vasaras skolās kā piemēram RTU starptautiskajā vasaras skolā. Bieži vasaras plenēros tiek piesaistīti Latvijā un pasaulē zināmi arhitekti, kas ar regulārām konsultācijām mentorē studentu darbu pie izsniegtajiem projektēšanas un dizaina uzdevumiem. Nozares speciālistu piesaiste ir izplatīta prakse neformālās izglītības aktivitātēs, gan praktisku, gan teorētiskas ievirzes aktivitāšu organizēšanā, tai skaitā diskusijās un semināros. Sadarbības iespējas ar nozari un iespēja paplašināt savu kontaktu loku bieži tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem, lai piedalītos arhitektūras vasaras skolās. (pielikums 3)

Attēls 1 "Ekrānšāviņš no GENIATOR XL konkursa tiešsaistes vietnes statistikas loga sociālajā tīklā facebook.com. Ziņas sasniegtās auditorijas apjoms 10764 personas, interesentu skaits - 273 vienības"

Pēdējos gados aktualizējies līdz diennaktij ilgs radošo konkursu formāts, kas pēc formas tuvs arhitektūras klauzūrai un ļauj pāris stundu laikā studējošo komandām radīt kvalitatīvu vizuālo materiālu projekta prezentācijai potenciālajam klientam. Šī pasākumu forma ir īpaši aktuāla strādājošiem jauniešiem, kam 2 nedēļu ilgas aktivitātes ir grūti saskaņot ar darbu arhitektūras birojā. (skat. attēls 1) Nozares iniciatīvas projekti kā Skolnieks pētnieks pilsētnieks, Pilsētas laboratorija un Labas vietas talka ir regulāru aktivitāšu kopums, kas var ietvert arī pārējās izglītības formas un mēdz ilgt vairākus gadus, radot platformu pasākumu norisei un mērķtiecīgi strādājot ar sabiedrību, pēc nepieciešamības pielietojot gan 12

teorētiskas, gan praktiskas dabas aktivitātes. Pasākumu regularitāte un skaidri definēts uzdevums ļauj piesaistīt ievērojamu mediju rezonansi un arī citu nozaru un sabiedrības grupu aktīvu iesaisti.

Efektīvākai aktivitāžu analīzei un pārskatam šī darba ietvaros arhitektūras neformālās izglītības aktivitātes iedalu sekojošās kategorijās (skat. 1. tabulu).

īstermiņa

aktivitātes

līdz

vienai dienai Vidēja

ilguma

aktivitātes

(pāris dienas līdz 2 nedēļas)

Teorētiskas iemaņas

Praktiskas iemaņas

Radošo ideju konkursi, Design

Praktiskās

SMASH, Ģeniators

meistarklases

Vasaras

skolas,

Virtuālā

Valmiera,

plenēri,

darbnīcas,

Praktiskās darbnīcas

Preiļu

plenērs, Latvijas arhitektūras skolu plenēri Par

mēnesi

aktivitātes,

ilgākas

Nozares iniciatīvas projekti un

Līdzīga rakstura aktivitātes, bet

Nenosacīta

kustības, Skolnieks Pētnieks

ar praktisku ievirzi, piemēram

pilsētnieks, DEMOLA

Manual Urban sports platforma

ilguma iniciatīvas projekti un kustības

un pagalmu projekts, DEMOLA network

Tabula 1 "Arhitektūras neformālās izglītības aktivitāšu klasifikators"

Kaut arī pasākumi atšķiras pēc to ilguma un pielietoto metožu klāsta, attīstāmo prasmju un kompetenču klāsts lielākoties ir samērā līdzīgs, galvenokārt fokusējoties uz efektīvu darbu komandā, prezentācijas, darbu grafiskās noformēšanas un ideju ģenerēšanas prasmēm.

Atsevišķi vēl izdalāmas starptautiska un vietēja rakstura aktivitātes. Šī pētījuma robežās par starptautiskām neformālās izglītības aktivitātēm pieņemts uzskatīt arhitektūras vasaras skolas un plenērus, kuru fiziskā norises vieta ir ārpus Latvijas teritorijas, kā primāro pētījuma priekšmetu izvirzot vietējās un Latvijā organizētās aktivitātes. Pēdējo četru gadu laikā, ievērojami pieaugot ārzemju studentu skaitam Rīgas Tehniskajā universitātē un RISEBA FAD, pieprasītākas kļūst arī aktivitātes angļu valodā, sekojoši aizvien vairāk arhitektūras neformālo aktivitāšu tiek organizētas angļu valodā un pieejamas plašākam interesentu lokam. [30] 13

Radošā darba organizēšanas metodika Attīstoties arhitektūras vasaras skolām un plenēriem kā arī neformālās izglītības teorijai kopumā, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši komandas darbam un tā nozīmei neformālās izglītības aktivitāšu organizēšanā. Lielākajā daļā neformālās izglītības aktivitāšu izstrādājamajam darbam atvēlētā laika periods ir ievērojami īsāks nekā formālās izglītības sistēmas projektēšanas uzdevumu ietvaros, tāpēc kvalitatīva rezultāta sasniegšanai vitāli svarīgs ir efektīvs un produktīvs komandas darbs. Īpaši aktuālas labas komandas darba spējas ir īsāka laika perioda vasaras skolās. Izvēlētās komandas darba metodes ietekme uz sagaidāmo rezultātu īpaši spēcīgi izpaužas ātrajos radošo ideju konkursos, kā piemēram, projektā GENIATOR, kur studentu komandām klientam un profesionālai žūrijai prezentējams darbs jārada vien 4 stundu ilgā laika periodā, veicot gan izpētes daļu, gan strādājot pie pašas idejas un tās grafiskā noformējuma. [34] Apkopojot pētījumu rezultātus par komandu efektivitāti, vērojama negatīva korelācija starp grupas dalībnieku individuālo zināšanu līmeni un kopējo komandas efektivitātes līmeni. Izteikti svarīgas šādos gadījumos ir labas komandas darba prasmes un iekšējās komunikācijas līmenis, jeb, vienkāršojot, slikts komandas darbs spēj dzēst pat augstu speciālistu kompetenču līmeni, un labs komandas darbs ļauj sasniegt ievērojamu rezultātu, pat ja individuāli komandas locekļi nav eksperti savā jomā. Pamatojoties uz šiem novērojumiem un secinājumiem no literatūras analīzes, redzams, ka komandas darba metodikas izvēle spēlē ievērojamu lomu sagaidāmajā darba rezultātā. Vērtējot no intervijām gūtos rezultātus, liela daļa respondentu atzīmē, ka darbs komandā ir izteikti vērtīga prasme, kas plašāka profila dalībnieku skaita un vienota mērķa dēļ vislabāk apgūstama tieši neformālajā izglītībā. [8, pielikums 3]

Grupu darba pilnveide Komandu sadales metodika radošo uzdevumu izpildei neformālajā izglītībā spēlē ievērojamu lomu jaunradīto komandu darba procesa kvalitātē un iedalāma trīs galvenajos pamatvirzienos pēc organizatoru un dalībnieku ietekmes uz komandu izveides gaitu: 1. Organizatoru veidotas komandas 2. Nejauša komandu sadale 3. Brīva komandu sadale 14

Organizatoru definētas komandas – studējošo sadale komandā pēc pārstāvētajām skolām, pieredzes vai zināšanu līmeņa. Šis paņēmiens tiek izmantots arī Latvijas arhitektūras skolu plenērā, lai nodrošinātu studējošo komandas, kurās pārstāvēti visu augstskolu pārstāvji. Atvieglotās formās studentiem tiek ļauts mainīt komandas biedrus, ja tiek saglabāta kopējā augstskolu vai pārstāvju attiecība. Radošo

Attēls 2 "Darba dalīšana 4 stundu ilgā radošo ideju konkursā Ģeniators 10"

ideju konkursos mēdz būt obligāta arī viena starptautiska vai klienta deleģēta pārstāvja klātbūtne. Šis princips plaši izmantots arī DEMOLA projektā, kur starpdisciplināras studējošo komandas risina klientu iesniegtus uzdevumus, katram komandas pārstāvim nodrošinot kādu konkrētu uzdevuma

risināšanai nepieciešamu prasmju un

kompetenču kopumu.

Nejaušā komandu sadalē dalībnieku grupas tiek organizētas pēc loterijas vai izlozes principa, no pasākumu rīkotāju puses šāds dalījuma princips tiek pielietots samērā bieži, it sevišķi, ja aktivitātes dalībnieki iepriekš savstarpēji nav pazīstami.

Neformālās izglītības teorija aplūko vairākas nejaušā dalījuma metodes caur grupu spēlēm un aktivitātēm, lai to laikā radītu spēcīgāku grupas dinamiku un saliedētu topošās komandas. Šāds dalījuma princips kopumā plaši izplatīts neformālajā izglītībā 15

un bieži pielietots vasaras skolu un plenēru organizēšanā, jo neprasa papildus piepūli no organizatoru puses un garantē līdzīgu komandu izmēru dalībnieku skaita ziņā. Šo metodi iespējams papildināt arī ar opciju grupēt dalībniekus ap kādu konkrētu mentoru vai vadītāju kā arī sniedz iespēju studentiem pēc nepieciešamības jaunradīto grupu robežās mainīt individuālus komandas biedrus, tai pašā laikā saglabājot kopējo cilvēku skaitu komandā nemainīgu.

Brīvs komandu dalījuma princips pēc definīcijas ļauj dalībniekiem pašiem veidot grupas uzdevuma veikšanai pēc savām preferencēm un bez papildus iesaistes no pasākuma organizatoriem. Šāds paņēmiens var tikt kombinēts ar dalībnieku grupēšanu ap konkrētu mentoru un ļauj dalībnieku komandu izveidi veidot maksimāli brīvu. Jāņem vērā, ka šādā komandu dalījumā diemžēl bieži var rasties komandas ar dažādu dalībnieku skaitu, kas netiek uzskatīts par labu praksi arhitektūras formālajā izglītībā. Ļaujot studējošiem pašiem koordinēt grupu izveidi, organizators zaudē kontroli pār procesu, un spējīgākie studenti šo situāciju nereti izmanto, lai veidotu darba grupas savstarpēji pēc pazīšanās, no procesa izslēdzot pārējos dalībniekus.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ lielākā daļa grupu darba ekspertu rekomendē aktivitāšu organizatoriem uzņemties komandu organizatora lomu. [16] Pēdējos gados Latvijā organizēto vasaras skolu ietvaros, piemēram, Preiļos un Valmierā, studentu un mentoru ievērību guvis arī nosacīti jauns brīvā komandu dalījuma scenārijs. Šeit, sākotnēji atvēlot laiku katram dalībniekam atsevišķai īsai prezentācijai par iecerēto darba virzību un skatījumu uz sagaidāmo rezultātu un sekojoša iespaidu apkopojuma, diskusijas, dalībnieku pārrunām un individuālo kompetenču izvērtējuma, tiek radītas ap ideju centrētas maināmas studējošo grupas. Šāds grupu organizēšanas paņēmiens līdz šim Latvijā manīts vien pāris arhitektūras vasaras skolās Preiļos un Valmierā, kur ikkatrs students var vienlaikus būt dalībnieks vairākās darba grupās, katrā no tām veicot uzdevumu, kam kompetenču ziņā ir vispiemērotākais. Piemēram, rasējumu izstrāde, telpiskā modeļa izveide, iedzīvotāju aptaujāšana vai darbs ar maketu. Šādi darbs tiek orientēts uz rezultātu, fokusējoties ne uz katras komandas sacensību un interešu pārstāvēšanu, bet visu enerģiju veltot kopējās grupas kompetenču un prasmju pielietojumam maksimāli labu rezultātu sasniegšanai. Līdzīgi kā reālajā dzīvē studējošiem tiek nodrošināta iespēja izvēlēties savu “darba vietu” un uzņemties konkrētu lomu, kas padodas vislabāk, pašam definējot savu prasmju un atbildības līmeni. Jo vairāk grupās un idejās students pilnvērtīgi 16

iesaistās, jo lielāka iespēja, ka kāda no šīm idejām beigās arī tiek realizēta vai saņem godalgu. Šādā darba organizācijas shēmā ikkatrs studējošais jūtas kā daļa no lielākas komandas, ne savstarpēji konkurējošu ideju aizstāvis. (13) Kopumā grupas izvēles metodika nav vienīgais noteicošais faktors komandas veiktspējai. Lai nodrošinātu efektīvu komandas darbu, ievērojama nozīme ir arī dalībnieku skaitam. Pēc grupu teorijas efektīvākais dalībnieku skaits darbam komandā robežojas ap 3 – 7 personām. Pētījumi rāda, ka, jo tuvāk esam 3 dalībnieku skaitam, jo efektīvāks ir grupas kopējais darbs. Grupa sāk izjukt virs 7 dalībniekiem. Šo grupas efektu var pārbaudīt arī dzīvē, vērojot pārgājienus vai pastaigas parkā. Nepiespiestā atmosfērā cilvēki parasti pārvietojas tieši grupās no 3-7 cilvēkiem, kā arī pāros vai individuāli. Līdzīga grupu dinamika vērojama arī grupu darbā, pašām noturīgajām studentu komandām veidojoties tieši no 3-4 dalībniekiem. RTU APF studentu pašpārvaldes organizētajā ikgadējā radošo ideju konkursā Ģeniators uzvarētāju komandas pēdējo 4 gadu laikā lielākoties ir bijušas tieši studentu skaita ziņā mazākās.

Līdzīgi kā matermātikas teorijā, kur katra jaunā nezināmā ieviešana vienādojumā, tā atrisinājumu padara laikietilpīgāku, arī grupu darbā bieži ir grūtāk vienoties par gala rezultātu, ja dalībnieku skaits ir pārāk liels. [9]

17

2. IZMANTOTO FORMU UN METOŽU SALĪDZINĀJUMS Jau kopš arhitektūras formālās izglītības pirmsākumiem vēl Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē, ir vērojamas vairākas aktīvistu un interesantu kopas, piemēram, Arhitektu Vienība, kas mērķtiecīgi organizējuši seminārus, meistarklases un izstādes arhitekta prasmju un zināšanu pilnveidei, gan akadēmiskās vides ietvaros, gan pašrocīgi. Augot studējošo skaitam Latvijas augstskolās, aizvien aktuālāka kļūst nepieciešamība pēc vairāk kvalitatīvām neformālās izglītības aktivitātēm arhitektūrā. Šeit sīkāk savstarpēji salīdzinātas iepriekšējā nodaļā noteiktās arhitektūras neformālās izglītības aktivitātes, sīkāk aplūkojot to stiprās, vājās puses un vērtība konkrētu uzdevumu, mērķu un studiju rezultātu sasniegšanai.

Vasaras skolu nozīme Vasaras skolas arhitektūras neformālās izglītības kontekstā saprotam kā 1 - 3 nedēļas ilgu arhitektūras neformālās izglītības pasākumu, piesaistot arhitektus un speciālistus no projektēšanas birojiem, pašvaldību būvvaldēm un arhitektūras skolām.

Neatņemama vasaras skolu sastāvdaļa ir vietas izpēte, tikšanās ar speciālistiem un radošā koncepta izstrāde un prezentācija. Praktiskā daļa un ieceres realizācija seko ne vienmēr, bet ir iespējama. Vasaras skolas ir gan vietēji, gan starptautiski pasākumi. Šo aktivitāšu laikā noris regulāras tikšanās ar arhitektiem, vietējo pašvaldību vai klienta puses pārstāvjiem.

RTU Starptautiskā arhitektūras vasaras skola ir atpazīstamākā arhitektūras vasaras skola Latvijā, kas jau kopš 2003. gada vasaras piedāvā Latvijas un ārzemju studentiem ņemt dalību divu nedēļu ilgā vasaras skolā ar praktisku ievirzienu. Pēdējos četrus gadus vasaras skola noris Cēsīs un ik gadus saņem ievērojamu skaitu dalībnieku pieteikumu un ar pēdējo gadu projektiem guvusi publikācijas arī tādos ievērojamos pasaules arhitektūras medijos kā dezeen.com un archdaily.com, veicinot valsts un augstskolas atpazīstamību pasaules arhitektūras telpā. [23, pielikums 3] Divas nedēļas ilgs pasākuma formāts ir optimāls, lai realizētu arī praktiskas dabas uzdevumus, būvējot instalācijas, paviljonus un mazās arhitektūras formas kā arī ērtāk pielīdzināms formālās izglītības sistēmai un kredītpunktu pārrēķinam. Diemžēl, lai nodrošinātu šāda rakstura aktivitātes, piesaistītu starptautiski zināmus mentorus un nodrošinātu materiālus objektu realizācijai, divu un vairāk nedēļu ilgu vasaras skolu

18

izmaksas Eiropā bieži sasniedz pat 1000 eur, nerēķinot papildus ceļa un transporta izdevumus.

Kā galvenos iemeslus dalības ņemšanai arhitektūras vasaras skolās intervijās studējošie min iespēju risināt aktuālus arhitektūras un pilsētvides problēmjautājumus, bagātināt savu kontaktu loku un gūt ciešāku saskari ar nozari, tiekoties ar lēmumu pieņēmējiem, pašvaldību pārstāvjiem un arhitektu biroju vadītājiem. Darbnīcu vadītāji un pasākumu organizatori savukārt kā galveno motivāciju ņemt dalību arhitektūras vasaras skolās min iespēju uzlādēties no trakām idejām un redzēt nākošo nozares profesionāļu radošās darbības ievirzi, kas palīdzot neiesīkstēt savā profesionālajā darbībā. Tā kā darbība lielā daļā arhitektūras vasaras skolu darbnīcu vadītājiem un mentoriem ir brīvprātīga un netiek apmaksāta, svarīgs faktors lēmumam par labu piedalīties ir izvēlētā tēma un pārējo piesaistīto ekspertu panelis.

Attēls 3 "Studentu darbu izstāde Preiļu plenērā 2016"

Īpaši nozīmīgs pēdējo gadu laikā ir kļuvis nedēļu ilgs arhitektūras vasaras skolu formāts kā Preiļu un Valmieras plenēros, ļaujot studējošiem arhitektūras vasaras skolas pieredzi gūt sablīvētākā un intensīvākā formā. Nedēļas ilgās vasaras skolas parasti ir ar mazākām finansiālajām izmaksām un vieglāk saskaņojamas ar darba 19

grafiku arhitektu birojos. Īsā laika limita dēļ diemžēl šajās aktivitātēs parasti netiek realizētas praktiskas dabas instalācijas un studējošo pieredze galvenokārt robežojas ar plānošanas un projektēšanas uzdevumu izpildi, to grafisko noformējumu un aktivitāšu laikā tapušo projektu aizstāvēšanu.

Viena no vērtīgākajām arhitektūras vasaras skolu iezīmēm ir iespēja samērā koncentrētā laika periodā aplūkot un pieredzēt visus projekta izstrādei un realizācijai nepieciešamos posmus,

sākot no

izpētes sadaļas un

ideju

ģenerēšanas,

konsultēšanās ar ekspertiem un visbeidzot ar darbu aizstāvēšanu un nereti arī ieceres tālāku realizāciju. Izteikti svarīga tradīcija arhitektūras vasaras skolās ir tieši gala darbu prezentācija un izstādes iekārtošana. Līdzīgi kā ikdienas projektēšanas praksē visām studentu iecerēm un projektiem jātiek realizētiem līdz aizstāvēšanas laikam, jo sakarā ar vasaras skolu specifiku, tās parasti netiek pagarinātas. Līdz ar to arhitektūras studenti gūst papildus pieredzi izstāžu ierīkošanā un pilnveido prasmi iekļauties klienta vai šajā gadījumā vasaras skolas organizatoru uzstādītajos termiņos.

Radošo konkursu loma Radošie konkursi ir viena no jaunākajām arhitektūras neformālās izglītības metodēm, kas attīstījusies pēdējo gadu laikā ar Ģeniators pasākumu sēriju un tādām aktivitātēm kā Design Smash RISEBA FAD augstskolā. Lielākoties tie ir īsi vienas dienas pasākumi ar uzsvaru uz ātru ideju ģenerēšanu un īsām prezentācijām. Nozares speciālisti, akadēmiskais personāls un klients parasti tiek iesaistīti tikai darbu novērtēšanā. Šo aktivitāšu lielākā vērtība akcents uz efektīvu komandas darbu. Tā kā četru stundu vai īsākā laika periodā veikt pilnu projekta izstrādes procesu vienam cilvēkam ir teju neiespējami, arhitektūras izpētes, radošā darba un prezentācijas daļu nākas deleģēt dažādiem komandas biedriem, kopā salīdzinoši īsā laikā radot klientam un uzdevuma autoram vizuāli kvalitatīvu un pārliecinošu skici projekta iecerei. Spēja efektīvi sadalīt darba uzdevumus un ātri vienoties par labāko izstrādājamo ideju ir atslēga veiksmīgam startam konkursā, kā arī lieliski noder, plānojot laiku arhitektūras projektēšanas uzdevumu izstrādē.

20

Attēls 4 "GENIATOR XL 4 stundu starptautiska radošā konkursa prezentācijas darbs un nedēļu ilgā Aizputes plenērā 2016 radītie studentu maketi

Ja grupas darbs organizēts pietiekami pārdomāti, labāko komandu sniegums radošo ideju konkursu rezultātā bieži ir salīdzināms ar prezentācijas darbiem nedēļu ilgos arhitektūras plenēros. (skat. attēls 4) Arhitektūras un vasaras skolas ir vērtīgas ar lielāku akcentu uz izpētes daļu un padziļinātu komunikāciju ar klientu vai uzdevuma izsniedzēju. Radošo ideju konkursi savukārt lieliski attīsta studējošo prezentācijas prasmes un efektīvu darbu komandā.

Praktisko darbnīcu sniegtās iespējas Arhitektūras praktiskās darbnīcas pēc radošā darba organizēšanas formas ir līdzīgas arhitektūras vasaras skolām. Bieži garākos projektos praktiskās darbnīcas tiek iekļautas kā daļa no vasaras skolas pieredzes, lai nodrošinātu plašāku nodarbību spektru, kā piemēram, ikgadējā EASA vasaras skolu projektā, kur katra vasaras skola sastāv no 20 – 30 radošajām un praktiskajām darbnīcām un meistarklasēm.

Arhitektūras praktiskajām darbnīcām atšķirībā no pārējām neformālās izglītības aktivitātēm arhitektūrā ir izteitka sasaiste ar arhitektūras praksi, darbu ar materiālu un praktiskās būvniecības prasmju izkopšanu. Galvenā vērtība šeit ir iespēja piedāvāt praktiskas dabas apmācības, gūstot prasmes un iemaņas, kas tradicionālajā arhitektūras studiju programmā parasti tiek apgūtas tikai teorētiski. Daudzi studējošie no RTU APF un RISEBA FAD augstskolu pašpārvalžu aktīvistu organizētas ARHVasara vasaras skolas praktiskajām darbnīcas minējuši, ka šī viņiem bijusi pirmā saskare ar būvlaukumu un profesionāliem darba instrumentiem. Šādas aktivitātes intervijās gan studējošie, gan mācībspēki atzīst par vērtīgām dziļākai ēku daļu un 21

konstrukciju izpratnei arhitektūras projektēšanā un tehniskā projekta izstrādē. Pēdējo gadu spilgtākās praktiskās darbnīcas saistāmas ar TreeHouse place projektu Ķegumā, kur kopā ar speciālistiem no Nīderlandes realizēts sietu koka konstrukciju platformas projekts koku galotnēs 8 metru augstumā virs zemes, papildus apmācot dalībniekus konstruktīvo mezglu siešanas metodē un industriālā alpīnisma pamatprasmēs. (skat.

Attēls 5)

Attēls 5 "Darbs pie platfromas nesošā klāja izbūves TreeHouseCamp16 praktiskajā 10 dienu darbnīcā Ritēs, Ķegumā"

No dalībnieku intervijām kā lielākā praktisko darbnīcu vērtība tiek minēta iespēja attīstīt prasmes projektēt dabā un salīdzinoši īsā laika periodā realizēt reālu vides objektu, kas bagātina teorētisko studiju pieredzi un kalpo kā lielisks ieraksts CV un portfolio. Kā vērtīga tiek atzīmēta arī iespēja starpdisciplinārās komandās sadarboties ar būvniecības fakultātes un citu augstskolu inženierzinātņu studējošiem, kas sniedz atbalstu konstrukciju aprēķinos un sniedz lielisku ieskatu gaidāmajā starpnozaru sadarbībā arhitekta profesionālajā praksē. Piesaistītie eksperti un mentori samērā ātro projekta realizāciju no idejas līdz gatavam vides objektam arī min kā svarīgu faktoru ņemt dalību šādās aktivitātēs. Motivējoša esot arī iespēja neformālā gaisotnē kopīgi pavadīt laiku un labāk iepazīt studentus.

22

Praktisko meistarklašu kulminācija ir jaunveidoto projektu atklāšana, sniedzot iespēju darbnīcu dalībniekiem gūt sabiedrības viedokli un komentāru par radītās ieceres vērtīgumu. Prakstisko darbnīcu dalībnieki vienprātīgi piekrīt, ka pozitīvs sabiedrības vērtējums, gūtās prasmes, iemaņas un pašu prieks par paveikto meistarklases laikā ir galvenā motivācija turpināt ņemt dalību šādās aktivitātēs.

Attēls 6 "Foto no projekta ARH-VASARA 2015 atklāšanas svētkiem"

Nozares iniciatīvas projekti Lielie nozares iniciatīvas projekti kā DEMOLA Latvia, Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks un Manual Urban Sports and Architecture ir spilgti piemēri mērķtiecīgai neformālo izglītības metožu attīstībai un ietekmei uz sabiedrību un formālās izglītības sistēmu. DEMOLA Latvia formātā studentu grupas 3 mēnešu ilgā periodā ar pārstāvjiem no dažādu nozaru augstskolām darbojas pie kāda uzņēmuma izsniegtas radoša rakstura problēmas, savukārt Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks projekts ar šo gadu izvēlētās skolās tiek iekļauts sākumskolu vispārējās izglītības sistēmā kā uz telpisku domāšanu orientētu iemaņu attīstoša alternatīva tradicionālajam vizuālās mākslas priekšmetam. Panākumu atslēga kvalitatīviem nozares iniciatīvas projektiem ir detalizētu vadlīniju un iekšējās apmācību programmas izstrāde, kas garantē noteiktu kvalitātes standartu ievērošanu, pārmantojamību un atvieglotu sasaisti ar formālās izglītības standartiem. [29] Iepriekšminētie nozares iniciatīvas projekti ir lielisks radošā darba organizācijas plānveidīgs piemērs, kur metode tiek attīstīta caur sistemātisku atkārtošanu, rādot piemēru kā ar labiem panākumiem veidojams regulāri organizētu aktivitāšu kopums un jaunas neformālās izglītības platforma, kas mērķtiecīgi orientēta uz specifisku prasmju un iemaņu apgūšanu vai konkrētu mērķu sasniegšanu.

23

Nozares iniciatīvas projekti ir īpaši vērtīgi, jo vairāk nekā citas neformālās izglītības aktivitātes ir orientēti ne vien uz jau esošo prasmju demonstrēšanu un izkopšanu, bet arī pilnīgi jaunu iemaņu apgūšanu. Šo aktivitāšu dalībnieki īpaši izceļ arī iespēju darboties starpdisciplinārā komandā, piemēram, Demola Latvia projektos.

Skaidri definēts mērķis un aktivitāšu regularitāte ir spēcīgs instruments arī papildus līdzekļu un cilvēkresursu piesaistei. Šeit gan jāmin, ka gadījumos, kad projekts nespēj rast ilglaicīgu mērķi, vai tas tiek priekšlaicīgi sasniegts, daudzas šāda rakstura aktivitātes ar laiku mēdz norimt vai pārstāt aktīvi augt, kā piemēram Petcha Kucha diskusiju un priekšlasījumu projekts, kas ilga līdz 2014. gadam. Laicīga projekta sasaiste un atzinums no formālās izglītības sistēmas kā Demola un Skolnieks Pētnieks pilsētnieks projektu piemēros nodrošina regulāru jaunu interesentu pieplūdumu un līdz ar to arī veicina projekta ilgtspēju.

Nereti šāda uzdevuma sasniegšana prasa vairākus gadus aktīva darba, lai rosinātu sabiedrības, mediju un attiecīgo lēmumpieņēmēju uzmanību. Projekta spēja sākotnējā stadijā rast līdzekļus un aktīvistus regulārai aktivitāšu norisei kalpo kā signāls un apliecinājums idejas vērtīgumam un nozīmei. Nozares iniciatīvas projekti savā aktivitāšu klāstā var ietvert arī visas pārējās iepriekšminētās neformālās izglītības arhitektūrā formas un metodes, bet no tiem atšķiras ar skaidrāk definētu mērķi, mērogu, kapacitāti un potenciālo ietekmi uz sabiedrību un tajā ritošajiem procesiem.

24

Attēls 7 "RTU APF studentu organizētie kaligrāfijas kursi ar kaligrāfēm Antu Ūsiņu un Līviju Bērziņu"

Nozares iniciatīvas projekti un apmācību kursi ir lieliska iespēja apgūt arī nozarei tuvinātas prasmes un iemaņas, kas no oficiālās studiju programmas izņemti vai netiek piedāvāti pašreizējā apmācību programmā. Attēlā 7 redzams kaligrāfijas nodarbību kurss, kas organizēts pēc RTU APF studējošo aicinājuma. Būtiskākā atšķirība no pārējām neformālās izglītības aktivitātēm ir skaidrāk definēta apmācību programma, mērķis un izmērāma rezultāta sasniegšana. (Šajā gadījumā konkrēta studentu skaita apmācība kaligrāfijas pamatiemaņās.) Šo faktoru neesamība aktivitātes sākotnējās stadijās neizslēdz šo neformālās izglītības aktivitāšu pāraugšanu vai attīstīšanos par nozares iniciatīvas projektiem, pulcējot lielāku sekotāju grupu un definējot sasniedzamos mērķus, tomēr laicīga aktivitātes virziena definēšana un sasniedzamo rezultātu prognoze ievērojami ceļ paredzētās aktivitātes kvalitāti un ievērojami atvieglo organizēšanas procesu.

25

3. NEFORMĀLĀS IZGLĪTĪBAS AKTIVITĀŠU SAVIETOJAMĪBA AR FORMĀLO IZGLĪTĪBU Pēc bakalaura darba ietvaros veikto interviju rezultātiem (pielikums 3), gan arhitektūras biroju vadītāji, gan augstākās izglītības sistēmas pārstāvji atzīst neformālās izglītības vērtību un nozīmi studējošo prasmju un iemaņu attīstīšanā kā vispiemērotākās aktivitātes sasaistei ar arhitektūras formālo izglītību, minot vasaras skolas, plenērus un praktiskās darbnīcas, radošie konkursi, kaut arī ir vērtīgi prezentācijas prasmju pilnveidei un it sevišķi labu klauzūru izstrādē, tomēr ir pārāk īsi, lai tiem piemērotu pietiekamu kontaktstundu skaitu kredītpunktu piesaistei.

Eiropas Savienības vadlīnijas neformālās izglītības atbalstam Līdz pat šī darba rakstīšanas mirklim, likumdošanas līmenī Eiropas Savienība lielāko daļu neformālās izglītības jautājumu atstāj pašu dalībvalstu un vietējo varas orgānu kompetencē, tai skaitā arī jautājumus par neformālās izglītības praksi arhitektūras un inženierzinātņu jomā. Pirmās pozitīvās izmaiņas vērojamas 1989. gadā ar Jaunatni Eiropai (Youth for Europe) programmu un tai sekojošo programmu Jaunatne darbībā, kas rezultējusies Erasmus+ tīklā ar ciešu formālās izglītības un neformālās izglītības sasaisti vienotā finanšu un aktivitāšu tīklā. Pēdējo 25 gadu laikā vairāk nekā 2.5 miljoni jauniešu ņēmuši dalību dažāda rakstura neformālās izglītības aktivitātēs, kas sponsorētas ar šo programmu palīdzību. Kaut arī šīs programmas bijušas pieejamas visiem ES dalībvalstu jauniešiem, tomēr liels uzsvars likts tieši uz personām ar ierobežotām iespējām, nodrošinot neformālās izglītības prakses un metodes

to

ciešākai

integrācijai

sabiedrībā.

Eiropas

Savienības

jaunatnes

programmas rezultējušās ES jaunatnes politikas izstrādē. Atjaunotajā Jaunatnes tīklā Erasmus+ programmā paredzēts īpašs uzsvars pārnozaru sadarbības jautājumiem, jaunatnes staratēģijā iekļaujot astoņus galvenos darbības virzienus: 1. Izlītība un apmācība – mūžizglītība un formālās izglītības kvalitātes veicināšana, neformālās izglītības plašākas atzīšanas veicināšana; 2. Nodarbinātība un uzņēmējdarbība – ciešāka sasaiste ar darba tirgu, cīņa ar bezdarbu; 3. Veselība un labklājība – veselīgs dzīvesveids un mentālais līdzsvars; 4. Dalība – aktīvas iesaistes atbalsts, jauniešu dalība lēmumpieņemšanas procesos;

26

5. Brīvprātīgais darbs – neformālās izglītības attīstīšana ar brīvprātīgu aktivitāšu veicināšanu, pārrobežu mobilitātes veicināšana; 6. Sociālā atvētība, dažādu sociālo grupu sadarbības veicināšana; 7. Radošums un kultūra – inovāciju veicināšana ar līdzdalību un attīstību caur izglītību; 8. Jaunatne un pasaule – Fokuss uz jaunatnes dalību globālos procesos.

Sadarbība ar ārpuseiropas reģioniem.

Apkopojot informāciju no izstrādātās jaunatnes politikas un 2012. gada ziņojuma, kurā īpaši uzsvērta neformālās izglītības nozīme jaunatnes darbspējas un uzņēmējdarbības veicināšanā, kā arī 2014. gada ES padomes apstiprinātā darba plāna ar prioritāti uz jauniešu starpnozaru sadarbības veicināšanu, neformālās un ikdienējās izglītības veicināšanu redzam izteikti pozitīvas tendences arhitektūras neformālās izglītības integrācijā formālās izglītības sistēmā. Neformālās izglītības atbalsts nerobežojas tikai vadlīniju un stratēģiju izstrādē. Kopējais neformālās izglītības aktivitātēm paredzētais finansējums, kas laika periodā no 1995. gada līdz 2000. gadam bijis vien ap 40 miljoni eiro, no 2014. gada audzis apmēram 5 reizes, 2014. gadā sasniedzot jau 230 milj. eiro gadā. [26] Ieguvumi no neformālās izglītības arhitektūrā Neformālās izglītības spēcīgākie ieguvumi ir attīstītas komandas darba prasmes, atvērts un plašs metožu klāsts, praktiskas dabas aktivitātes un potenciāla mediju uzmanība un papildus resursu piesaiste.

Kā nozīmīgs posms neformālās izglītības ieguvumu uzskaitē minams iekļaujošs komandas darbs, kas organizēts izmantojot metodes un t.s. spēles, kas ļauj labāk pielietot ikviena grupas dalībnieka potenciālu, padarot procesu interesantu un pilnvērtīgu visām iesaistītajām pusēm, līdz ar to pavairojot padziļinātu iesaistīto pušu interesi un iesaisti, un ievērojami mazinot atbirušo un neieinteresēto dalībnieku skaitu.

Rūpīgā pieeja iepazīšanās aktivitātēm un komandas saliedēšanas uzdevumiem nodrošina

daudz

spēcīgāku

komandas

darbu,

kas

rezultējas

efektīvās

starpdisciplinārās komandās ar augstu integritātes līmeni un spēcīgu aktīvo grupas kodolu. Apkopojot pasākumu organizatoru pausto intervijās, bieži ir vērojams, ka pēc dalības arhitektūras neformālās izglītības aktivitātēs studenti turpina šajos pasākumos veidotās komandās sekmīgi ņemt dalību profesionālos arhitektu konkursos un skiču projektos gan Latvijā, gan ārzemēs. Liela daļa mācībspēku arī pauž novērojumu, ka 27

studējošie, kas aktīvi iesaistās neformālās izglītības aktivitātēs, sasniedz ievērojami augstākus rezultātus arī formālās izglītības uzdevumos.

Runājot ar studējošiem un salīdzinot augstskolas grupu darbu un neformālās izglītības pieeju, augstskolas izsniegtajos uzdevumos radītās komandas nereti tiek raksturotas kā samocītas un ar biežiem iekšējiem konfliktiem un neskaidras motivācijas efektīvam darbam. Definējot šo paragrāfu vienā teikumā, augstskolas uzdevumu risināšanai veidotās komandas tiek būvētas uz nepieciešamības pamata un tāpēc tā vietā, lai baudītu komandas darbu un tā sniegtās priekšrocības studenti, nereti vairāk ir ieinteresēti sava rezultāta ātrākai sasniegšanai un ir mazāk fokusēti uz paša procesa pilnveidi un darbu ar komandas saliedēšanu, kas nereti ilgtermiņā rada problēmas un nesaskaņas komandas iekšienē un traucē ātri nokļūt pie rezultāta.

Salīdzinājumā neformālās aktivitātēs radušās komandas ir kā maratona skrējējs, kas pirms skriešanas kārtīgi iesildās, izloka kaulus un kājas, sakārto elpošanu un tikai tad sāk skriet, veiksmīgi veicot distanci. Augstskolu uzdevumos radītām komandām, nereti uzreiz nākas mesties darba realizācijas distancē ar pilnu enerģiju, neveltot laiku iekšējās grupas dinamikas pilnveidei un jau distances vidū jūtot sarežģījumus procesā, bieži vien notiek vilšanās un savstarpēji pārmetumi, kas rezultējas ar viduvējas kvalitātes projektiem. Īpaša vērība pievēršama arī neformālās izglītības prezentācijas un uzstāšanās aktivitātēm. Līdzīgi kā darbā ar komandu saliedēšanu arī prezentācijas procesam neformālā izglītība nereti pieiet daudz dziļāk, kā studiju vielas apjoma dēļ varam atļauties arhitektūras studijās, vispārīgi izstrādājot un piedāvājot vadlīnijas un t.s. spēles prezentācijas prasmju pilnveidei un arhitektūras kontekstā ļaujot studentiem prezentēt savus darbus nevis mācībspēkiem, ar ko kopīgi strādāts pie projekta radīšanas jau vairāku mēnešu garumā, bet reāliem klientiem un citu arhitektu biroju vadītājiem, ar kuriem ikdienā studiju gaitā sastapties sanāk retāk. Kā rāda pieredze, šāda konfrontācija ar nozari ir ļoti vērtīga, jo ļauj topošajiem speciālistiem labāk sagatavoties profesionālajai praksei, kā arī testēt savas studiju zināšanas reālā vidē.

28

Demola Latvia piemērā projekta dalībniekiem noris atsevišķas apmācības NABC ideju prezentācijas sistēmā.

Veiksmīgas neformālās izglītības aktivitātes pieaista arī mediju un sabiedrības uzmanību, jo daudz tiešāk un ātrāk var strādāt ar tai aktuālām problēmām, nodrošinot nozarei un iesaistītajiem aktīvistiem lielāku publicitāti un atpazīstamību sabiedriskajā telpā Latvijā un pasaulē.

Attēls 8 "Ekrānšāviņš no raksta par RTU APF studentu pašpārvaldes organizēto TreeHouse place praktisko darbnīcu tiešsaistes ziņu portālā delfiem.lv"

Integrācija formālās izglītības sistēmā Apzināts formālās un neformālās izglītības nodalījums pasaulē vērojams jau vairākus gadu desmitus, izglītības filozofijai meklējot balansu starp formālo un neformālo aktivitāšu apjomu līdzsvarotā jaunā speciālista sagatavošanā.

Kopumā pastāv trīs veidi neformālās izglītības uztverei kontekstā ar formālās izglītības sistēmu. Neformālā izglītība var tikt uzskatīta par no formālās izglītības neatkarīgu aktivitāšu kopumu, bez vajadzības tās savienot, kā alternatīvu formālajai izglītībai ar lielāku fokusu uz sociālo prasmju un personīgo attīstību vai arī tikt traktētai 29

kā formālo izglītību papildinošu aktivitāšu kopumam, sniedzot praksē balstītas metodes un formas studiju rezultātu sasniegšanai. Sasniedzamā rezultāta ziņā vislielākais potenciāls ir trešajam scenārijam, nodrošinot maksimāli pilnīgu studiju procesu no studējošā un mācībspēku puses. Laicīgi apzinoties formālās izglītības ietekmes risku uz neformālās izglītības metodēm un paņēmieniem, bet centrējoties uz prasmju un kompetenču pārnesi, varam gūt ievērojamus rezultātus studējošo prasmju pilnveidē un mācību programmu papildināšanā.

Salīdzinoši lielākā Neformālās izglītības vērtība, šeit slēpjas metožu atvērtībā.

Velkot analoģijas ar IT nozari, kas bieži tiek salīdzināta vai pretnostatīta arhitektūrai savas sistematizācijas un loģiskās struktūras dēļ, varētu teikt, ka formālā izglītība ir kā slēgta koda programma ar aizsargātu intelektuālo īpašumu, lai nodrošinātu fiksētus un nemainīgus kvalitātes kritērijus, turpretī neformālā izglītība ir kā atvērtā koda programmatūra, kas riskē ar intelektuālā īpašuma pieejamību un ļauj veikt izmaiņas programmā ikkatram interesantam, kas kaut arī apgrūtina efektīvu un konsistentu kvalitātes novērtējumu, turpretī ar savu atvērtību spēj visātrāk reaģēt uz ārējās vides faktoriem un nozares tendencēm, tādējādi bieži sniedzot augstāku konkurētspēju.

Piemēri atvērtā koda programmatūrai ir Linux un plaši zināmā Android programmvide, kas darbina lielu daļu mūsu viedierīču, planšetes, viedtelefonus un pat ledusskapjus un televizorus. Apkopojot abas šīs pieejas izglītības sistēmā, iegūstam labāko no abām pasaulēm, gan, tradicionālās izglītības sistēmas detalizāciju, rūpīgo pieeju un konsistenci, gan neformālās izglītības bagāto metožu klāstu un zibenīgo spēju adaptēt pieeju un reaģēt uz jaunumiem un tendencēm industrijā.

Gan Latvijā, gan Eiropā vērojami vairāki piemēri veiksmīgai neformālās izglītības metožu pārnesei formālajā izglītībā, kā arī studiju rezultātu pielīdzināšana formālās izglītības sistēmai. Latvijā RISEBA augstskola slēdz līgumu ar pašvaldībām, kas tai ļauj piesaistīt augstskolai papildus finansējumu un studentiem studiju praksi papildināt ar nedēļu garu meistarklasi – plenēru kādā no Latvijas pilsētām. Plenēru piedāvājot kā nosacītu komercpakalpojumu. Kredītpunkti tiek piešķirti par aktivitātēm, kas ir nodrošinājušas nepieciešamo kontaktstundu skaitu, tāpēc pasākumiem, kas ir īsāki par vienu nedēļu šī opcija netiek piedāvāta. Kā pozitīvs piemērs minama arī RTU starptautiskā vasaras skola, kas jau vairākus gadus dalībniekiem piešķir kredītpunktus par dalību.

Līdzīgā veidā liela daļa arhitektūras vasaras skolu Eiropā piedāvā

kredītpunktus, kas ieskaitāmi kā C daļas priekšmets formālajā izglītības sistēmā.

30

Piešķirto kredītpunktu apjoms parasti ir atkarīgs no izvēlētās vasaras skolas kontaktstundu skaita. Kā piemērs šeit minama arī iWater summer school Aalto universitātē un Adventures of Architecture in Ostrava, ko rīko Ostravas Tehniskā universitāte, kurās dalību ņēmuši arī mūsu universitātes studenti, attiecīgi saņemot 2 vai 3 ECTS, jeb Eiropas kredītpunktus par dalību nedēļu ilgā projektā.

Labs salīdzinošs piemērs neformālās izglītības sintēzei ar formālo izglītību ir arī Demola projekts Somijā, kas pašlaik aktīvi noris arī Latvijā, starpdisciplinārām studējošo komandām 3 mēnešu laikā, kopā ar uzņēmuma pārstāvi un piesaistītiem ekspertiem, risinot nozares uzdotus uzdevumus. Pēc Demola principa izstrādāts arī studiju kurss RTU Dizaina darbnīcā. Veroties šī darba ietvaros izstrādātajā arhitektūras neformālās izglītības aktivitāšu uzskaites tabulā (pielikums 3), redzams, ka gan tieši, gan netieši, līdz ar lielāku ES atbalstu neformālās izglītības aktivitāšu veicināšanu vērojams lēciens jaunu aktivitāšu pieprasījumā un piedāvājumā. Noslēdzot šo bakalaura darbu, uzskatu, ka pārdomāts arhitkektūras neformālo izglītības aktivitāšu integrācijas process formālajā izglītībā caur speciāli šim uzdevumam veidotu C daļas priekšmetu vai alternatīvs risinājums studiju rezultātu dokumentēšanai neformālajā izglītībā ir vērtīgs un nepieciešams solis, lai nodrošinātu arhitektūras augstskolu turpmāku konkurētspēju, sasaisti ar nozari un daudzpusīgu studiju programmu.

31

SECINĀJUMI Neformālā izglītība sniedz būtiskas un vērtīgas prasmes, kam nereti arhitektūras profesionālo studiju programmā apgūstamo priekšmetu apjoma dēļ būtiski trūkst atvēlētā laika un kredītpunktu.

Biroju vadītāji un arhitekti pozitīvi vērtē studentu dalību arhitektūras neformālās izglītības aktivitātēs, īpaši izceļot komandas darba prasmes un ārvalstu pieredzes nozīmi. Šie faktori tiek ņemti vērā arī, pieņemot darbā jaunos speciālistus.

Efektīvai dalībnieku un mentoru piesaistei arhitektūras neformālās izglītības aktivitātēs svarīga ir saistoša un aktuāla pasākuma tēmas izvēle, kas intervijās ar iesaistītajiem bieži tiek minēts kā galvenais iemesls dalībai šāda rakstura aktivitātēs Metodes, ko sniedz arhitektūras neformālā izglītība, ļauj ievērojami papildināt arhitekta praksē izmantojamo rīku kopu un veicina sasaisti ar nozari.

Lielākā daļa intervēto studējošo apstiprina, ka iespēja neformālās izglītības rezultātus pielīdzināt formālās izglītības studiju priekšmetiem ievērojami veicinātu interesi un iespēju šādi pilnveidoties.

Tradicionāli atpazīstamākā arhitektūras neformālās izglītības forma ir arhitektūras vasaras skolas un plenēri, tomēr īsāka norises laika dēļ, kas vieglāk saskņojams ar darbu arhitektūras birojos, augošu popularitāti gūst arī radošie konkursi un nedēļu ilgas vasaras meistarklases.

Dalība neformālās izglītības aktivitātēs arhitektūras studentos attīsta radošā darba organizēšanas metodes un prasmi realizēt paredzēto darbu strikti ierobežotā laika periodā, kas lieti noder arī kvalitatīva studiju darba izstrādei arhitektūras projektēšanas un dizaina priekšmetos.

Sakarā ar augošu skaitu ārvalstu studentu Latvijas augstskolās, organizējot aktivitātes angļu valodā, iespējams piesaistīt plašāku interesentu loku no studējošiem un mācībspēkiem, tādējādi gūstot idejas un ieskatu arī no citvalstu arhitektūras studiju pieredzes.

32

REKOMENDĀCIJAS Studiju priekšmets vasaras skola Vasaras skolās gūtā pieredze ir pietiekami vērtīga, lai šo pasākumu oficiāli piedāvātu visiem studējošiem caur speciāli veidotu studiju priekšmetu ar samērotu kredītpunktu skaitu, kas pielīdzināms C daļas priekšmetam vai profesionālās prakses darba stundām.

Rezultātu dokumentēšana Lai nākamo vasaras skolu organizatoriem būtu kvalitatīvs darba materiāls, un atvieglota sadarbības partneru, klientu un attīstītāju piesaiste, šo neformālo arhitektūras izglītības aktivitāšu veicināšanai ir svarīgi radīt vienotu reģistru, kas uzskaitītu Latvijā notiekošās arhitektūras vasaras skolas. Šī bakalaura darba ietvaros, ir radīts uzskaitījums ar neformālās izglītības aktivitātāšu apkopojumu uz darba sastādīšanas mirkli. Rekomendēju deleģēt šo aktivitāšu uzskaiti studējošo pašpārvaldei un turpināt iesākto ar regulāru atskata brošūru par paveikto ik pēc regulāra pārskata perioda, piemēram 2 vai 3 gadiem. Šādu ieceri varētu realizēt, piesakoties Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursiem vai līdzīga rakstura finanšu instrumentiem.

Finansiāls atbalsts arhitektūras vasaras skolām Apkopojot pielikumā 3 iekļauto interviju rezultātus no studentu un organizatoru sniegtajiem komentāriem, atturēties no iespējas ņemt dalību arhitektūras vasaras skolās nereti kā galvenais iemesls tiek minēts tieši samērā ievērojamās organizatoriskās izmaksas pasākuma rīkotājiem un vēl jo vairāk dalībniekiem. Šim mērķim paredzētas stipendijas vai atsevišķa finanšu instrumenta izveide būtu vērā ņemams atbalsts šādu aktivitāšu plašākai un kvalitatīvākai norisei.

33

IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI

Iespieddarbi: 1.

Arbib, M. From Hand to Symbol and Back Again. Scottsdale, Arizona : Frank Lyoid Wright school of architecture, 2012, 153 lpp.

2.

Bachelard, G. The Poetics of Space. 241 lpp.

3.

Bissell, T. Magic Hours: Essays on Creators and Cration. s.l. : MCSweeney's , Believer Books, 2012. p. 256.

4.

Beadle, P. Dancing About Architecture. Wales, UK : Crown House Pub. Ltd., 2011, 128 lpp.

5.

Dewey, J. Art as Experience as quoted in Mark Johnson, The Meaning of the Body: Aesthetics of Human Understanding. Čikāga un Londona : The University of Chicago press, 2007. p. 308.

6.

Farling, M. From Intuition to Evidence. s.l. : Robinson Pallasmaa, 243 lpp.

7.

Hoppers, W. Non-Formal Education and Basic Education Reform: A Conceptual Review. Paris : International Institute for Educational Planning, 2006. 141 lpp

8.

Hoegl, M. Creativity in innovative projects: How teamwork matters. Vallendar : WHU-Otto Beisheim School of Management, 2007, Journal of Engineering and Technology Mamagement, 19 lpp.

9.

Hoegl, M. Smaller teams-better teamwork: How to keep project teams small..

Indiana : Indiana University, 2005, 214 lpp.

10.

Illeris, K. Lifelong Learning as a psychological process. London : Routledge, 2011. 450 lpp

11.

Krastiņš, J. Latvijas Republikas būvmāksla. Rīga : Zinātne, 1992. 256 lpp

12.

Mallgrave, H. F. The Implications of the New Sciences and Humanities for Design. Abingdon : Routledge, 2013.

13.

Merleau-Ponty, M. The Phenomenology of Perception . London : Routledge, 1962.

14.

Nick, D., Mark, O.. E.A.S.A. Summer School '86, Turin. Turin : E.A.S.A., 1986, 1986.

15.

Neformālā izglītība un tās iedzīvināšanas procesi Latvijā. Rīga : Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2010. 21 lpp 34

16.

Oakley, B. Turning Student Groups into Effective Teams. 10, Stillwater : New Forums Press, Inc., 2004, 34 lpp

17.

Ozola, E. Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskā vasaras skola 2003 2011. Rīga : s.n., 2011. 21 lpp

18.

Pallasmaa, J. M., Harry,F., Arbib, M. Architecture and Neuroscience. Somija : Tapio Wirkkala-Rut Bryk Foundation, 2015.

19.

Pyre, S. J. Fire: Nature and Culture. Londona : Reaction Books, 2012.

20.

Shekerjian, D. Uncommon Genius How Great Ideas are Born. NewYork, U.S.A : Viking, 1990.

21.

Young, J. W. Technique for Producing Ideas. Chicago : Crain Communications, 1975.

Elektroniskie resursi un interneta avoti: 22.

Adler, Jerry. Architecture + Creativity. Architecturalrecord.com. [Online] May 1, 2016. [Cited: 12 19, 2016.] http://www.architecturalrecord.com/topics/2190architecture-creativity.

23.

About. Riga Technical University International Summer School. [Tiešsaiste] 2016. gada. [Citēts: 2016. gada 6. decembris.]

24.

A History of Architectural Education in the West. archsoc.com. [Online] The Good

Oil,

2001.

[Cited:

December

20,

2016.]

http://www.archsoc.com/kcas/Historyed.html.

25.

Borson, B. Mental Health Awareness for the Architecture Student. Life of an Architect. [Online] August 23, 2012. [Cited: Decembre 20, 2016.]

26.

Commission, European. Youth work and non-formal learning in Europe's educational landscape. Luksemburga : Publications Office of the European Union, 2015. p. 260. ISBN 978-92-79-45427-1.

27.

PechaKucha.org. PechaKucha 20x20. PechaKucha Riga events. [Online] [Cited: Janvāris 3, 2017.] http://www.pechakucha.org/cities/riga/events.

28.

Popova, M. What Is Creativity? Cultural Icons on What Ideation Is and How It Works. brainpickings.org. [Online] september 6, 2013. [Cited: 12 19, 2016.] https://www.brainpickings.org/2013/09/06/what-is-creativity/.

35

29.

Introducing Demola Latvia. Demola Latvia. [Tiešsaiste] [Citēts: 2016. gada 19. novembris.] http://latvia.demola.net/about.

30

Skaitļi un fakti. rtu.lv. [Tiešsaiste] [Citēts: 2017. gada 11. Janvāris.] http://www.rtu.lv/lv/universitate/skaitli-un-fakti/studejoso-skaits.

34

SlideShare.

Par

"Ģeniatoru".

[Online]

[Cited:

janvāris

4,

2017.]

http://fr.slideshare.net/geniators/eniators-vol7/3.

35

European students of architecture assembly. easa. EASA. [Online] [Cited: 01 12, 2017.] easa.x42.at.

36

Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks. skolniekspetniekspilsetnieks.lv. [Tiešsaiste] 2017.

gads.

[Citēts:

2017.

gada

12.

Janvāris.]

http://www.skolniekspetniekspilsetnieks.lv/.

37

What is non formal learning. Youthpass.eu. [Tiešsaiste] [Citēts: 2016. Gada 14. decembris.]

https://www.youthpass.eu/da/youthpass/for/youth-

initiatives/learn/information/non-formal-learning/.

36

PIELIKUMI

Pielikums Nr. 1. – Neformālās izglītības arhitektūrā Latvijā apkopojuma tabula Pielikums Nr. 2. – Intervējamo personu un pamatjautājumu saraksts Pielikums Nr. 3. – Interviju transkripti Pielikums Nr. 4. – Projektēšanas uzdevuma grafiskās daļas makets

37