Zirgu lineārās vērtēšanas instrukcija

Biedrība «Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija “Inovatīvas zirgu vērtēšanas metodes izstrāde zirgkopības nozares konkurētspējas palielināšanai” Projekta numurs: 18-00-A01620-000023

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

SATURA RĀDĪTĀJS IEVADS Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija LINEĀRĀ PROFILĒŠANA SNIEGUMA PĀRBAUDE ZIRGKOPĪBĀ LATVIJĀ ŠĶIRNES STANDARTS UN SELEKCIJAS MĒRĶIS VĒRTĒŠANAS DATU UZSKAITE UN UZKRĀŠANA ZIRGA VĒRTĒŠANA TIPS UN IZCELSME Šķirnības noteikšana Tipa un izcelsmes vērtēšana IZMĒRU NOTEIKŠANA ZIRGA EKSTERJERA VĒRTĒŠANA Tipiskums Virsējā līnija Ķermeņa platums Priekškājas Pakaļkājas Gaitu precizitāte Uzvedība ZIRGA DARBASPĒJU VĒRTĒŠANA SPORTA TIPA ZIRGIEM Darbaspēju vērtēšanas metodika ZIRGA DARBASPĒJU VĒRTĒŠANA BRAUCAMĀ TIPA ZIRGIEM ĒRZEĻU VĒRTĒŠANA ĶĒVJU VĒRTĒŠANA JAUNZIRGU VĒRTĒŠANA Lineārās vērtēšanas instrukciju sagatavoja Laine Orbidāne Anna Veidemane Dizains: Tipogrāfija:

KUMEĻU VĒRTĒŠANA Izcelsme/tips Eksterjers, ķermeņa proporcijas Gaitas Kopējais iespaids INFORMĀCIJAS AVOTI

PAR PROJEKTU Biedrība “Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” 2018.gada aprīlī uzsāka realizēt projektu “Inovatīvas zirgu vērtēšanas metodes izstrāde zirgkopības nozares konkurētspējas palielināšanai” Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.2 apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” ietvaros. Projekta Nr. 18-00-A01620-000023 Galvenais sasniedzamais mērķis ir ciltsdarba efektivitātes palielināšana zirgkopības nozarē, ieviešot starptautiski atzītu, bet Latvijā līdz šim nebijušu zirgu vērtēšanas metodi – zirgu lineāro profilēšanu. Sagaidāmais rezultāts ir izstrādāta ieviešanai inovatīva zirgu lineārās profilēšanas metode, izveidojot arī datorizētu datu ievades un apstrādes programmu, kuras rezultāti būs publiski pieejami nozarē iesaistītajām personām izmantošanai ciltsdarba efektivitātes paaugstināšanai. Tās rezultātā iegūtie un atspoguļotie dati ļaus zirgu īpašniekiem vieglāk un efektīvāk plānot zirgu ģenētiskās kvalitātes uzlabošanas pasākumus, veicinot nozares konkurētspēju. Kopējās projekta izmaksas: 37 200.00 EUR Publiskais finansējums: 32605.00 EUR Projekta īstenošanas periods – 2018.gada 1.aprīlis līdz 2020.gada 30.novembris.

Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija (LŠZAA) Asociācija izveidota 2004.gadā ar mērķi uzlabot Latvijas zirgu šķirnes ģenētisko potenciālu, īstenojot efektīvu selekcijas darbu: sporta zirgu audzēšanā un ģenētisko resursu saglabāšanā. LŠZAA pastāv, lai attīstītu zirgu audzēšanas nozari Latvijā, - organizējot ciltsdarba pasākumus, popularizējot audzētāju darba rezultātus - Latvijas šķirnes zirgus gan vietējas, gan starptautiskas nozīmes pasākumos. Ciltsgrāmatas uzturēšana: Visas audzēšanas programmas, ko realizē asociācija, aptver visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šķirnes dzīvnieku reģistrāciju, kvalitatīvu audzēšanu un novērtēšanu, veiktu izlasi, atlasi, kā arī ciltsgrāmatas kārtošanu. Programmu realizācijā piedalās Valsts ar subsīdijām šķirnes zirgkopības sistēmas pilnveidošanai Asociācijas realizētie pasākumi: Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu un to pēcnācēju snieguma novērtēšana un sertificēšana, kritēriju izstrādāšana zirga kvalitātes un vērtības noteikšanai, ciltsdarba pakalpojumu sniegšana un zirgu darbaspēju pārbaužu organizēšana.

1

Papildus pasākumi: • • • • • • • • • • • •

izglītojošie semināri par zirgu audzēšanu, ēdināšanu un kopšanu.nacionālie šovi un sacensības. datubāzes www.lwhorse.lv uzturēšana un pilnveidošana, pārraudzības datorprogrammas uzturēšana un pilnveidošana. asociācijas mājas lapas www.lszaa.lv jeb www.latvianwbhorse.lv aktīva uzturēšana, pilnveidošana, informatīvas un izglītojošas informācijas ievietošana. vaislas ērzeļu kataloga sagatavošana un izdošana, elektroniskā ērzeļu kataloga uzturēšana. ciltsgrāmatas sagatavošana un izdošana. zirgu vērtētāju kvalifikācijas celšanas kursu un semināru organizēšana nozares popularizēšanas projektu/pasākumu sagatavošana un realizēšana. Asociācija realizē 4 audzēšanas programmas: Latgales rikšotāju zirgu šķirnes audzēšanas programma 2019-2029. gadam Latvijas ardeņu šķirnes zirgu audzēšanas programma 2019-2029. gadam Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu braucamā tipa audzēšanas programma 20192029. gadam Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu sporta tipa audzēšanas programma 2019-2029. gadam

Kopš 2008. gada LŠZAA ir pasaules sporta zirgu audzētāju federācijas (WBFSH) biedrs. • regulāra informācijas apmaiņa starp sportu un audzēšanu, precizējot informāciju par starptautiskas klases Latvijas šķirnes sporta zirgiem. • ikgadējās ģenerālās asamblejas apmeklēšana iespēju robežās, iegūstot jaunas zināšanas, kontaktus, paplašinot redzesloku un pārstāvot savu valsti pasaules zirgaudzētāju vidū.

LINEĀRĀ PROFILĒŠANA Latvijas siltasiņu zirgu vērtēšana 2020. gadā papildināta ar lineāro profilēšanu, paralēli zirgu vērtēšanai 10 ballu skalā. Pēdējos gados lineārās vērtēšanas priekšrocības ir novērtētas daudzu sporta zirgu šķirņu ciltsgrāmatās visā pasaulē un arvien jaunas zirgu audzēšanas organizācijas ievieš šo sistēmu. Parādās inovatīvi risinājumi – vērtēšanas datu ievadīšana uzreiz planšetdatorā, elektroniska datu ievade un apstrāde, vizuāli uzskatāma datu interpretācija. Tiek veikti zinātniski pētījumi dažādu šķirņu un ciltsgrāmatu ietvaros, un veidojas zināšanu bāze. Lineārā pazīmju vērtēšana, kas balstīta dabiskos “pretstatos”, ir visumā neatkarīga no audzēšanas mērķa. Tā kā sistēma nevērtē, bet apraksta, var lietot apzīmējumu “lineārā profilēšana” vai “lineārais pazīmes raksturojums”. Tā vietā, lai izteiktu, cik labi vai slikti kāda pazīme ir attiecībā pret teorētisko optimumu (maksimālo iespējamo vērtējumu), lineārā vērtība parāda pazīmi relatīvi diviem “pretpoliem”. Piemēram, kakla garums zirgam var tikt aprakstīts robežās no ārkārtīgi īsa līdz ārkārtīgi garam. Nav vajadzības pat zināt, kāds kakla garums būtu visderīgākais konkrētajam audzēšanas mērķim. Otra lineārās sistēmas priekšrocība ir pazīmju detalizēta aprakstīšana. Tādējādi paraugoties vērtēšanas lapā ar šādu objektīvu un detalizētu informāciju, jau iespējams saprast, kāds zirgs izskatās. Treškārt – dati ir viegli apstrādājami, pārvēršami lineārajos profilos. Zinātniskās institūcijas visā pasaulē uzsākušas genomu selekciju zirgkopībā, kuru apgrūtina selekcionējamo, uz produktivitātes paaugstināšanu vērsto fenotipisko pazīmju definēšana. Lineārā profilēšana tiek uzskatīta par būtisku instrumentu genomu selekcijas attīstībā zirgkopības nozarē. Pastāv dažādas lineārās profilēšanas sistēmas. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnē lineāro profilu atzīmē 7 gradācijās, atkarībā no pazīmes izteiktības, izmantojot skalu no -3 līdz 3. Ar -3 un 3 tiek raksturota pazīmes galējā robeža. -3

FAKTI: • • • • • •

Asociācijas darbību plāno un vada valde, kas sastāv no 9 cilvēkiem, Valdes priekšsēdētājs – LLU asociētais profesors Guntis Rozītis. 220 biedri ~ 60 sertificēti ērzeļi ~ 300 vaislas ķēves Katru gadu reģistrēti ~ 110 kumeļi

Informāciju sagatavoja Aija Luse, Biedrības ‘Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija’ valdes priekšsēdētāja vietniece, projekta “Inovatīvas zirgu vērtēšanas metodes izstrāde zirgkopības nozares konkurētspējas palielināšanai” vadītāja.

-1

0

1

2

3

pazīmes galējā robeža, piemēram, ļoti īss kakls

pazīmes pretējā galējā robeža, piemēram, ļoti garš kakls

Ne vienmēr ar 1 līdz 3 tiek raksturotas vēlamās pazīmes un ar -1 līdz -3 – nevēlamās. Katrai pazīmei ir savs optimums. Kakla garuma gadījumā vēlamais kakla garums būs aptuveni 1 vai 2 (pagarš vai garš), atkarībā no izmantošanas virziena. Priekškāju pirkstu vērsuma gadījumā optimums būs 0: -3 uz iekšu

1

-2

-2

-1

0

1

2

3 uz āru 1

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnē sporta tipa un braucamā tipa zirgus vērtē pēc vienotām veidlapām, ņemot vērā to piederību vienai šķirnei. Iepazīstoties ar lineāro profilu, jābūt skaidram priekšstatam par zirga uzbūvi, eksterjera un darbaspēju pazīmēm, neatkarīgi no zirga tipa. Piemēram, lineārajā profilā garš kakls būs vienādi garš gan braucamā tipa zirgam, gan sporta tipa zirgam, jo lineārais profils apraksta zirga izskatu nevis to vērtē. Tas ļauj vērtēt objektīvāk arī “starptipa” zirgus – zirgus, kas iegūti pārojumos starp sporta tipa un braucamā tipa vecākiem. Katrai pazīmei ir savs atšķirīgs optimālais vērtējums braucamā tipa un sporta tipa zirgiem, piemēram, sporta tipa zirgiem vēlamais krūšu platums ir 1, braucamā tipa zirgiem 2 līdz 3. Apskatot sporta tipa zirga un braucamā tipa zirgu lineāros profilus, šo atšķirību krūšu platumā būtu jāredz. Atzīmi par katru pazīmju grupu vērtēšanas eksperts piešķir, ņemot vērā zirga lineāro profilu – pazīmju lineāru raksturojumu – un izvērtējot eksterjera un darbaspēju pazīmju atbilstību šķirnes tipam (braucamā tipa vai sporta tipa zirgs) un konkrētā tipa šķirnes standartam, kā arī to, cik nozīmīga ir katras pazīmes novirze no optimālā vērtējuma. Tātad atšķirības braucamā tipa un sporta tipa zirgu vērtēšanā būs atzīmēs 10 ballu skalā, kādas tie saņemtu par vienādi lineāri raksturotām pazīmēm.

SNIEGUMA PĀRBAUDE ZIRGKOPĪBĀ LATVIJĀ Zirgu snieguma pārbaude ietver zirgu vērtēšanu un darbaspēju pārbaudi, kā arī iegūto datu reģistrēšanu. Termins “snieguma pārbaude” (performance) ieviests saistībā ar Zootehnisko regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā). Snieguma pārbaudi zirgiem Latvijā regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 97 (Rīgā, 2019. gada 26. februārī) Zirgu snieguma pārbaudes kārtība, kā arī kārtība zirgu dalībai sacensībās. Snieguma pārbaudi zirgiem veic saskaņā ar attiecīgās zirgu šķirnes vai šķirnes tipa audzēšanas programmu. Zirgu snieguma pārbaudes datu uzskaites datubāzi uztur un zirgu snieguma pārbaudes datu apstrādinodrošina šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības. Zirgiem vērtē: kumeļiem līdz sešu mēnešu vecumam (Kumeļu lineārās vērtēšanas lapa): • izcelsmi/tipu; • eksterjeru; • gaitas (kustību soļos, rikšos, lēkšos); • kopējo iespaidu.

1

jaunzirgiem no divu līdz četru gadu vecumam (Jaunzirga lineārās vērtēšanas lapa): • izcelsmi/tipu; • izmērus; • eksterjeru; • darbaspējas. vaislas ķēvēm un vaislas ērzeļiem (Pieauguša zirga lineārās vērtēšanas lapa): • izcelsmi/tipu • izmērus • eksterjeru, • darbaspējas • pēcnācēju kvalitāti. Zirga izcelsmes/tipa, eksterjera un darbaspēju vērtējums sastāv no: 1. Pazīmju vērtējuma pēc desmit ballu skalas; 2. Pazīmju apraksta - zirga lineārā profila. Zirgu vērtē fiziskā persona, kas ir saņēmusi sertifikātu zirgu vērtēšanai un noslēgusi līgumu ar šķirnes zirgu audzētāju biedrību par zirgu vērtēšanu audzēšanas programmas īstenošanai (turpmāk – vērtēšanas eksperts) vai šķirnes zirgu audzētāju biedrības izveidota komisija. Ir noteiktas vērtēšanas eksperta un ganāmpulka īpašnieka tiesības un pienākumi. Vērtēšanas ekspertam ir tiesības: • iegūt informāciju par vērtējamā zirga izcelsmi, tostarp no datu centra lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra, kas ir valsts informācijas sistēmas “Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēma” sastāvdaļa; • informēt ganāmpulka īpašnieku par neatbilstību audzēšanas programmā noteiktajiem snieguma pārbaudes nosacījumiem. Vērtēšanas ekspertam ir pienākums: • šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precīzi reģistrēt snieguma pārbaudes datus; • katru gadu līdz 1. janvārim iesniegt biedrībā šo noteikumu 6. punktā minētos snieguma pārbaudes datus par iepriekšējo datu uzskaites gadu; • iesniegt biedrībā ziņojumu par konstatētajiem pārkāpumiem snieguma pārbaudes datu uzskaites procesā. Ganāmpulka īpašniekam ir tiesības: • saņemt vērtēšanas eksperta konsultācijas par zirgu snieguma pārbaudi; • saņemt no biedrības informāciju par zirgu snieguma pārbaudes datu uzskaites rezultātiem; • pieprasīt no biedrības atkārtotu snieguma pārbaudi, ja datu ticamība ir apšaubāma. 1

Ganāmpulka īpašniekam ir pienākums: • Civillikumā noteiktajā kārtībā vienoties ar biedrību par zirgu snieguma pārbaudes datu uzskaiti ganāmpulkā; • nodrošināt zirgu snieguma pārbaudes datu pieejamību vērtēšanas ekspertam un Pārtikas un veterinārajam dienestam; • nodrošināt vērtēšanas ekspertam atbilstošus darba apstākļus zirgu snieguma pārbaudei; • iesniegt biedrībā ziņojumu par konstatētajiem pārkāpumiem snieguma pārbaudes datu uzskaites procesā.

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes sporta tipa ērzelis:

ŠĶIRNES STANDARTS UN SELEKCIJAS MĒRĶIS Šķirnes standarts Latvijas siltasiņu šķirnes sporta tipa zirgam:

1

Eksterjers

Harmonisks taisnstūra veida korpuss, atlētisks, izturīgu skeletu, horizontālu un/vai viegli augšupejošu līdzsvara līniju. Galva proporcionāla, ar taisnu profilu; pagarš, nedaudz izliekts kakls ar muskuļotu kumbra daļu, garu pakausi; skausts vidēji garš un augsts; spēcīgu un muskuļotu muguras/jostas vietu, gari, paslīpi krusti, plats un vidēji plats un dziļš krūšu kurvis. Korekti veidotas, pagaras kājas ar labi attīstītām locītavām, garu, labi apmuskuļotu apakšplecu un apakšcisku un vidēja lieluma, izturīgiem nagiem.

Gaitas

Ritmiski 4-taktu soļi, aktīva kāju darbība, viegli, plaši, elastīgi un ar impulsu. Ritmiski 2-taktu rikši, aktīva kāju darbība, viegli, plaši, elastīgi un ar impulsu. Iejādes līniju zirgiem augšupvirzoša kustība, parādot darbību no pleca ar plašu tvērienu un viegli izteiktu karpālās locītavas pacelšanu. Ritmiski 3-taktu lēkši, aktīva kāju darbība, viegli, plaši, elastīgi un ar impulsu. Spēja bez piepūles pagarināt un saīsināt lēkšu gaitu, nezaudējot ritmu, līdzsvaru un spēju nest sevi. Korekta gaitu precizitāte (bez novirzēm no taisnvirziena).

Lēciena kvalitāte

Ķermenis veido arku (lēciena laikā kakls tiek liekts uz leju, ķermenis seko kaklam), ar ātru, spēcīgu atspērienu, paceltām un cieši salocītām priekškājām, elastīgu muguru, atstieptām pakaļkājām. Koordinēts, elastīgs, drošs un viegls lēciens.

Temperaments

Nosvērts, labdabīgs un vērsts uz sadarbību ar cilvēku, viegli jājams, inteliģents un drosmīgs.

Krāsa

Dūkana, bēra, ruda, sirma. Nevēlama ir dārka krāsa.

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes sporta tipa ķēve:

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes selekcijas mērķis ir uzlabot šķirnes vaislas dzīvnieku eksterjera un darbaspēju īpašības, šķirni izkopjot kā modernu un piemērotu mūsdienu klasisko sporta veidu (konkūrs, iejāde, trīscīņa) prasībām un saglabājot šķirnei raksturīgās īpašības - labdabību, nosvērtību, stipru konstitūciju ar korektām, plašām un enerģiskām gaitām. 1

Šķirnes standarts Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa zirgam:

Eksterjers

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa ērzelis:

Harmoniski veidots, paliela auguma, ar pagarinātu korpusu, spēcīgu muskulatūru, izturīgu skeletu, līdzsvara līniju tuvu horizontālai. Galva proporcionāla, ar taisnu profilu; kakls plats, vidēji garš, nedaudz izliekts, ar muskuļotu kumbra daļu; skausts garš un vidēji augsts; mugura un jostasvieta vidēji gara vai pagara, krusti gari, plati, normāla slīpuma; krūšu kurvis plats un dziļš. Spēcīgas, kaulotas kājas ar labi attīstītām locītavām un vidēja lieluma, izturīgiem nagiem. Ritmiski 4-taktu soļi, aktīva kāju darbība, plaši, elastīgi un ar impulsu.

Kustības

Ritmiski 2-taktu rikši, aktīva kāju darbība, plaši, elastīgi un ar impulsu. Ritmiski 3-taktu lēkši, aktīva kāju darbība, plaši, elastīgi un ar impulsu. Korekta gaitu precizitāte (bez novirzēm no taisnvirziena), ar tvērienu un plašu kustību amplitūdu.

Lēkšanas spēja

Ķermenis veido arku, ar spēcīgu atspērienu, paceltām un salocītām priekškājām un pakaļkājām. Koordinēts, elastīgs, drošs lēciens.

Temperaments

Nosvērts, labdabīgs un vērsts uz sadarbību ar cilvēku.

Krāsa

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa ķēve:

Dūkana, bēra, retāk ruda. Nevēlama ir sirma krāsa.

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa selekcijas mērķis ir saglabāt vietējās apdraudētās šķirnes – Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirgus - ar vēsturiski veidotām īpašībām - stipru konstitūciju, eksterjeru atbilstošu Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa prasībām, labdabīgu un nosvērtu raksturu, korektu, plašu un enerģisku gaitu, izturīgus, elegantus un universāli izmantojamus.

1

1

VĒRTĒŠANAS DATU UZSKAITE UN UZKRĀŠANA Zirga snieguma pārbaudē (vērtēšanā) iegūtie vērtējumi tiek fiksēti Kumeļa vērtēšanas lapā vai Zirga vērtēšanas lapā vai datu uzskaites programmā, izmantojot mobilo versiju. Snieguma pārbaudes rezultāti tiek iesniegti un uzglabāti šķirnes zirgu audzēšanas biedrībās, kas tos apkopo, ievada zirgu ciltsdarba datu uzskaites programmā un veido datu bāzi katram šķirnes zirgam. Vērtējumi tiek atspoguļoti arī publiskajā datu bāzē. Zirga vērtēšanas lapā ieraksta mērīšanas un vērtēšanas vietu, datumu, izmērus, izcelsmes/tipa vērtējumu, eksterjera vērtējumu un darbaspēju vērtējumu. Katru pazīmju grupuvērtē pēc 10 ballu skalas: 10 - attiecīgā pazīme izteikta izcili, 9 - attiecīgā pazīme izteikta teicami, 8 - attiecīgā pazīme izteikta ļoti labi, 7 - attiecīgā pazīme izteikta labi, 6 - attiecīgā pazīme izteikta vidēji, 5 - attiecīgā pazīme izteikta zem vidējā, 4 - attiecīgā pazīme izteikta apmierinoši, 3 - attiecīgā pazīme izteikta neapmierinoši, 2 - attiecīgā pazīme izteikta slikti, 1 - attiecīgā pazīme izteikta ļoti slikti. Tipa/izcelsmes, eksterjera un darbaspēju pazīmju aprakstu veic, aizpildot zirga lineāro profilu. Lineāro profilu atzīmē 7 gradācijās, atkarībā no pazīmes izteiktības, izmantojot skalu no -3 līdz 3.

ZIRGA VĒRTĒŠANA Tips un izcelsme ŠĶIRNĪBAS NOTEIKŠANA Zirga šķirni nosaka pēc tā izcelsmes, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto ciltsdokumentāciju. Latvijas siltasiņu šķirnes sporta tips Latvijas siltasiņu zirgu (LS) šķirnes apzīmējumu piešķir, ja: • zirgs dzimis Latvijā, vecāki cēlušies no Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vai radnieciskām vai pieļaujamām šķirnēm un izcelsme zināma vismaz 4 paaudzēs; citās valstīs dzimušus zirgus ar dokumentāli pierādāmu Latvijas siltasiņu šķirnes izcelsmi reģistrē kā LS šķirnes zirgus; • asins pieliešanai pieļaujamo Angļu pilnasiņu un Traķēnes šķirņu kopējā asinība četrās paaudzēs nepārsniedz 62,5 %. Latvijas zirgu šķirnei radniecīgās šķirnes ir Oldenburgas, Hanoveras un Holšteinas šķirnes. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnei pieļaujamās šķirnes: 1

• • • • • • • • • • •

Dānijas siltasinis Nīderlandes siltasinis Francijas jājamzirgs Vestfāles Zviedrijas siltasinis Meklenburgas Reinzemes Bavārijas, Virtembergas Brandenburgas Zangershaides Saksijas – Anhaltes

• • • • • • • •

Igaunijas sporta zirgs Lietuvas jājamzirgs Baltijas hanovers Beļģijas siltasinis Šveices Somijas siltasinis Norvēģijas siltasinis un citas, ja tām pierādāma izcelšanās no Oldenburgas, Hanoveras un Holšteinas šķirnēm.

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnei neradniecisko šķirņu pārošanas rezultātā iegūtie pēcnācēji uzskatāmi par krustojuma dzīvniekiem (starpšķirņu krustojumi – SK) un netiek vērtēti pēc Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes audzēšanas programmas. Latvijas siltasiņu šķirnes braucamais tips Zirgiem, kas atbilst audzēšanas programmas prasībām, piešķir šķirnes apzīmējumu - LSb (Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirgs). Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamajā tipā ieskaita zirgus, kuri cēlušies no Latvijas un tai radniecīgām šķirnēm. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnei radnieciskās šķirnes ir Oldenburgas, Hanoveras un Holšteinas šķirnes, kā arī Saksijas-Tīringenes smagais siltasinis un citas smago siltasiņu zirgu šķirnes. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu ģenealoģijā ne tuvāk kā trešajā paaudzē ir 75% Latvijas šķirnes un ir pieļaujami līdz 25% Oldenburgas, Hanoveras, Holšteinas vai 12,5% Angļu pilnasiņu vai Traķēņu šķirņu asinības un ceturtajā paaudzē jābūt ne mazāk kā 50% Latvijas šķirnes asinības. Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu šķirnes ērzeļi un citu smago siltasiņu zirgu šķirņu ērzeļi tiek pielīdzināti Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vaislas ērzeļiem un tiek vērtēti pēc vienotām prasībām ar Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa ērzeļiem, ja šķirnes zirgu audzētāju biedrība pieļauj šīs izcelsmes ērzeļa izmantošanu. Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu šķirnes asinību un citu smago siltasiņu šķirņu asinību pielīdzina Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa asinībai pēc šķirnes zirgu audzētāju biedrības lēmuma, izvērtējot katru vaislas ērzeli individuāli. Priekšteču izcelšanos apstiprina ieraksti Valsts ciltsgrāmatā ar ciltsmarku L, Lb, Lbk, Lsb, Lk, Lvbk, Lsbk, LS, LSb, kur priekštečos (četrās paaudzēs) nedrīkst parādīties pieļaujamo siltasiņu sporta tipa šķirņu zirgi, kā arī neradniecisko šķirņu īpatņi – attiecināms uz zirgiem, kuri tiek iekļauti ģenētisko resursu saglabāšanā, sākot ar 2016. gadu.

1

TIPA UN IZCELSMES VĒRTĒŠANA Gan sporta tipa zirgi, gan braucamā tipa zirgi saņem vērtējumu par tipu un izcelsmi, saņemot par to vienu atzīmi. Lineārajā profilā tiek atsevišķi raksturots tips sporta tipa zirgiem un braucamā tipa zirgiem, kas ir vienīgā atšķirība abu tipu lineārajā profilēšanā. Tas dod iespēju Zirga vērtēšanas lapā atzīmēt, kāda tipa zirgs tiek vērtēts. Zirga tipu lineārajā profilā raksturo pēc masīvuma un elegances. TIPS

-3

braucamais tips sporta tips

-2

-1

0

1

2

Sporta tipa zirgs Sporta tipa zirgam masīvs tips, tuvs braucamajam tipam ir trūkums. Lieliem, smagnējiem zirgiem parasti ir lēnāka reakcija, tie ilgāk atsperas no zemes, pārvarot šķērsli, nekā vieglākas uzbūves zirgi.

3

2

-2

masīvs

viegls

neizteiksmīgs

elegants

masīvs

viegls

neizteiksmīgs

elegants

0

-3

-3

-2

-1

3

0

1

2

3

masīvs

Braucamā tipa zirgs Braucamā tipa zirgam jābūt izteiktam sava tipa pārstāvim. Tips var tikt raksturots no masīvs līdz viegls, no neizteiksmīgs līdz elegants. Vēlamais tips ir universāls un pietiekami elegants: harmoniski veidots, paliela auguma zirgs, ar pagarinātu korpusu, spēcīgu muskulatūru un izturīgu skeletu.

viegls

-3

0

-3

-2

3

-1

0

1

2

neizteiksmīgs

3 elegants

Sporta tipa zirgam vēlams moderns, viegls, taču ne pārsmalcināts, elegants tips. Lai gan lineārais profils raksturo tikai divas pazīmes, atzīme par tipu/izcelsmi iekļauj arī vērtējumu par konkūra vai iejādes tipa izteiktību (sporta zirgiem). Ja sporta tips (konkūra un iejādes) izteikts: -2

0

-3

-2

2

-1

0

1

2

3

masīvs

viegls

Izteikti masīvs tips nav trūkums braucamā tipa zirgiem. Nevēlams ir pārāk viegls tips, tuvs sporta zirgam.

-3

0

-3

-2

3

-1

0

1

2

3

neizteiksmīgs

Braucamā tipa zirgs vēlams ar elegantu braucamo tipu.

1

elegants

Ļoti labi

8 balles

Labi

7 balles

Vidēji

6 balles

Kopā ar tipu tiek vērtēta zirga izcelsme. Tipa/izcelsmes atzīme piešķirama, ņemot vērā arī šādus izcelsmes kritērijus: • Vai zirgam ir pilna izcelsme? •

Vai izcelsmē nav neradniecīgas šķirnes vai krustojuma dzīvnieki?

•

Vai priekšteči bijuši ierakstīti ciltsgrāmatā?

•

Kādas šķirnes un līnijas pārstāv konkrētais zirgs? (braucamajam tipam atzīme paaugstināma, ja tas pārstāv augstvērtīgas vai retas šķirnes ģenealoģiskās līnijas vai ģimenes, sporta tipam – augstvērtīgas, pasaulē atzītas sporta zirgu līnijas. Ja sporta tipa zirga izcelsmē viens no vecākiem pārstāv specializētas iejādes līnijas, otrs – konkūra, atzīme var tikt samazināta. ) 1

•

•

Vai zirgam izcelsmē nav daudzu šķirņu sajaukums, piemēram, Traķēnas zirgu šķirne, Angļu pilnasiņu un citas (braucamajam tipam atzīme par tipu/ izcelsmi samazināma, sporta tipā – atkarībā no katra konkrēta gadījuma, piemēram, ja tas negatīvi ietekmējis zirga tipu). Vai vecāki paši vai viņu pēcteči vai tuvi radinieki ir uzrādījuši izcilus rezultātus sportā? Ja vecāki ir vēl jauni, vai tie ir starp labākajiem savas paaudzes pārstāvjiem?

IZMĒRU NOTEIKŠANA Dzīvnieku mērīšanu veic no 24 mēnešu vecuma, rezultātus fiksējot Zirga vērtēšanas lapā, norādot mērīšanas vietu, datumu. •

Zirgu jāmēra uz līdzena laukuma ar cietu segumu - staļļa koridorā, vai arī ārā uz betonēta vai asfaltēta laukuma

•

Zirgu nemēra boksā uz pakaišiem un manēžā ar mīkstu segumu

•

Lielāko mērījumu daļu pieņemts veikt no kreisās puses

•

Zirgam jābūt pareizi nostādītam - vienmērīgi vertikāli balstoties uz visām četrām kājām, kakls un galva pacelti un ar skatu uz priekšu, vēlams, lai kreisā priekškāja un pakaļkāja būtu nedaudz atvirzītas

•

Mērot augstumu skaustā un krustos jāseko, lai zirgs nebūtu atbrīvojis pakaļkāju

•

Pēdvidus apkārtmēru mēra ar precizitāti līdz 0,5 cm, pārējos izmērus noapaļo līdz veselam skaitlim.

Mēra: •

skausta augstumu

•

krūšu apkārtmēru

•

pēdvidus apkārtmēru.

Audzēšanas programmās norādīti Ieteicamie minimālie Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes sporta tipa zirgu izmēri iekļaušanai ciltskodolā, cm: Skausta augstums

Krūšu apkārtmērs

Pēdvidus apkārtmērs

Vaislas ērzeļi

164

185

21,0

Vaislas ķēves

162

180

20,5

Grupa

1

un minimālās prasības Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu izmēriem, cm: Skausta augstums

Krūšu apkārtmērs

Pēdvidus apkārtmērs

Vaislas ērzeļi

162

196

22,5

Vaislas ķēves

160*

195

21,5

Grupa

*Izteiktām braucamā tipa vaislas ķēvēm ar eksterjera vērtējumu ne mazāk kā 54 balles un augstu LS asinību (ne mazāk kā 90.63 %) ar ciltsdarba organizācijas lēmumu pieļaujami atsevišķi izņēmumi minimālā skausta augstuma prasībām, bet ne mazāk kā 158 cm.

ZIRGA EKSTERJERA VĒRTĒŠANA Zirga eksterjers (jeb ārējā uzbūve, forma) ir dabiskās izlases un selekcijas kopīgs rezultāts, kas atšķiras ne vien starp dažādām šķirnēm, bet arī vienas šķirnes dažādu subpopulāciju un līniju starpā. Eksterjera novērtēšana ietver fenotipiskās pazīmes, kas piešķir dzīvniekam spēju attīstīt īpašas darbaspējas. Zirga sniegums jeb produktivitāte, pirmkārt, ir kustību spēja, kura galvenokārt pamatojas uz fizioloģiskiem un enerģētiskiem faktoriem un attīstās pēc mehāniskiem un statiskiem likumiem. Zirgam ar pareizu eksterjeru ir lielākas iespējas parādīt dabiski līdzsvarotas un pareizas gaitas vai noteiktas eksterjera īpašības ļauj pārvarēt lielākus augstumus. Eksterjera vērtēšanu zirgam veic sākot ar 24 mēnešu vecumu. Zirgam vērtē 7 eksterjera grupas, katru pēc desmit ballu skalas, saskaņā ar šķirnes standarta prasībām. Eksterjera pazīmju aprakstu veic, aizpildot zirga lineāro profilu. Zirga nostādīšana vērtēšanai Zirga nostādīšana un apskates kārtība ir priekšnoteikumu kopums, kas sagādā iespēju iegūt pareizu priekšstatu par apskatāmā zirga uzbūvi. Vērtēšanai nepieciešama līdzena vieta ar viendabīgu fonu. Zirga vērtēšanu var veikt atklātā vietā ar horizontālu virsmu, kur tuvējā fonā nav redzami dažādu kontūru un dažāda lieluma priekšmeti. Vērtēšanas prasībām atbilst arī plaša, labi izgaismota manēža, kur skatītāju netraucē pretgaisma. Vērtējamais zirgs jānostāda 6 -7 m attālumā no vērtēšanas eksperta vai komisijas. No šī attāluma vislabāk uztverama zirga atbilstība tipam un atsevišķo eksterjera daļu proporcijas. Zirga vērtēšana veicama no tās puses, kur kaklu neaizsedz krēpes. Zirgs nostādāms brīvi, raugoties, lai kājas nebūtu pavilktas zem ķermeņa vai 1

atstieptas no tā. Vērtēšanas ekspertam tuvākā priekškāja nedaudz izvirzāma uz priekšu, bet pakaļkāja - atpakaļ; tā vienlaikus var apskatīt un salīdzināt visas kājas. Šādu nostādījumu panāk, ja hendlers nostājas zirgam priekšā ar seju pret zirgu un, īsi saņemot pavadas, zirgu nedaudz pavirza uz priekšu vai kāpina atpakaļ, līdz zirgs ieņem pareizo stāju. Lai apskatītu zirgu no priekšpuses vai pakaļpuses, hendlers sagriež zirgu ar galvu vai pakaļdaļu tieši pret vērtēšanas ekspertu un pats nostājas iesānis, lai neaizsegtu zirgu. Šādi nostādīta zirga kreisās un labās puses kājas var atrasties blakus. Pareizu priekšstatu par kāju izlikšanas veidu un kāju stāvotni iegūst, zirgu apskatot taisnvirziena kustībā, prom no vērtēšanas eksperta un pret viņu.

Eksterjera grupas Zirgam vērtē 7 eksterjera grupas: 1. Tipiskums 2. Virsējā līnija 3. Ķermeņa platums 4. Priekškājas 5. Pakaļkājas 6. Gaitu precizitāte

Vērtēšanu uzsākot, vispirms jāiegūst vispārējs priekšstats par zirga tipu, temperamentu, kondīciju, konstitūciju un citām vispārējām pazīmēm. Vispārējo priekšstatu salīdzina ar šķirnei, šķirnes tipam, dzimumam un vecumam raksturīgām īpašībām. Tālāk uzsākams eksterjera daļu detalizēts apraksts (lineārais raksturojums) un vērtējums. Praksē pieņemts eksterjera daļu detalizētu apskati un novērtējumu izdarīt noteiktā pakāpenībā. Sānskatā apskati uzsāk no galvas, tad turpina ar kaklu, skaustu un pleciem, muguru un jostasvietu, krustu daļu, krūškurvi, vēderu un nobeidz ar kājām. No priekšpuses novērtē tās plecu, krūšu un priekškāju izvietojuma īpatnības, kas sānskatā nav redzamas. No pakaļpuses apskata krustu un gūžu formu, platumu un pakaļkāju stāvotni. Vērtēšanas gaitā konstatētās eksterjera daļu īpatnības jāsalīdzina ar šķirnei raksturīgo eksterjera uzbūvi. Eksterjera daļas novērtējot, ekspertam jāizlemj, vai konstatētās īpatnības ir vēlamas, pieļaujamas vai nevēlamas un atbilstoši slēdzienam jāizdara eksterjera daļas novērtējums. Zirgu ķermeņa daļu apzīmējumi, kas izmantoti eksterjera apraksta terminoloģijā, parādīti attēlā.

7. Uzvedība

TIPISKUMS Tipiskums raksturo zirga uzbūves atbilstību dzimuma tipam, uzbūves harmoniskumu, zirga ķermeņa formu, proporcionalitāti un ķermeņa vērsumu. Par tipiskumu zirgs saņem atzīmi 10 ballu skalā un ietver 11 pazīmju lineāru raksturojumu. Dzimuma tipiskums -3

-2

-1

0

1

pretējā dzimuma pazīmes

2

3 izteikts

Izteikta atbilstība dzimumam tiek raksturota no 1 – 3 (izteiktas sekundārās dzimumpazīmes, piemēram, ērzeļiem izteikts kumbrs).

Zirga dažu ķermeņa daļu apzīmējumi: 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11.

1

piere ganaši pakausis kakls skausts mugura josta krusti plecs krūtis vēders

12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22.

zarnkaula apvidus gūža sēžas paugura apvidus elkonis apakšplecs karpālā locītava pēdvidus ciska apakšciska tarsālā locītava vēzīši

ērzeļa tips

ķēves tips

Ja zirgam ir pretējā dzimuma pazīmes, tipiskums tiek raksturots no -1 līdz -3.

1

Konstitūcija Par organismā iespējamām norisēm var izdarīt secinājumus pēc morfoloģiski anatomiskām īpašībām (audu un orgānu attīstības pakāpes). Pastāv četri konstitūcijas pamatipi: smalka, rupja, sausa, mitra (irdena). -3

-2

-1

0

1

mitra rupja

2

3

-3

sausa pārsmalcināta

Sausa konstitūcija: • Vāji attīstīti starpmuskuļu saistaudi • Izteiktas muskulatūras un locītavu kontūras • Izteiktas kāju stiegras • Muskuļi ir blīvi un elastīgi • Labi attīstīta asinsrites un elpošanas orgānu sistēmas • Intensīva vielmaiņa • Nenotiek tauku uzkrāšanās

Mitra konstitūcija: • Labi attīstīti zemādas un starpmuskuļu saistaudi • Noapaļotas ārējās formas • Mīksta muskulatūra, grūti atšķiramas muskuļu kontūras • Serozā šķidruma uzkrāšanās vēzīšu un lecamajās locītavās • Lēna vielmaiņa, raksturīga tauku uzkrāšanās

Smalka konstitūcija:

Rupja konstitūcija:

• • • • • •

• • • •

Viegla ķermeņa uzbūve Smalks skelets Viegla, neliela galva Slaids kakls Smalkas kājas, nelieli nagi Plāna āda, īss, smalks apmatojums

Uzbūve Uzbūves harmoniskumu raksturo zirga ķermeņa daļu simetrija un proporcionalitāte. Sporta tipa zirgam jābūt simetriski veidotam. Tā ķermenim jābūt proporcionālam visā garumā, kā arī attiecībā uz muguras un kāju garumu.

• • •

Masīvs skelets Smagi, rupji kauli Masīva, “primitīva” galva Īss, plats kakls ar zemu pieslēgumu krūtīm Masīvas kājas ar locītavu mazu paresninājumu Bieza, cieta āda, segta ar biezu, rupju apmatojumu Stingra muskulatūra ar vāji attīstītiem starpmuskuļu saistaudiem.

-2

-1

0

1

2

3

neharmoniska

harmoniska

Pazīmes optimums ir 3 – harmoniska uzbūve, abu tipu zirgiem. -3

-2

-1

0

1

2

3

nav pārbūvēta

pārbūvēta

Pārbūvētība – zirga krusti ir augstāki par skaustu. Pazīmei nav iespējama otra galējā robeža, tāpēc ar 0 raksturo pazīmi zirgam, kuram nav pārbūvēta uzbūve un skausts ir novietots augstāk nekā zirga krusti. Skalā no 1 līdz 3 raksturo pārbūvētības pakāpi. Jaunzirgu vērtēšanas lapā šī pazīme netiek raksturota. Pieaugušiem zirgiem šī pazīme nav vēlama, jo traucē līdzsvaram, jājamībai un gaitu kvalitātei.

pārbūvēts, augošs jaunzirgs

Uzbūve var tikt raksturota arī kā garkājaina vai īskājaina, kas ne vienmēr ir tā pati pazīme, kas ķermeņa forma. -3

-2

-1

0

1

2

garkājaina

3 īskājaina

-3

0

3

sausa konstitūcija -2

1

-1

1

2

1

Ķermeņa forma Braucamā tipa zirgiem raksturīga izteikta taisnstūrveida uzbūve. Iejādes zirgiem ir vēlama nedaudz taisnstūrveida uzbūve (1 - lineārajā profilā), konkūra – no 0 līdz 1. Ja zirgs ir ļoti izstieptas uzbūves, nepieciešams izdarīt secinājumus, vai šo iespaidu rada īskājainība, gara mugura vai gara josta, lai pareizi raksturotu pārējās ķermeņa daļas. -3

-2

-1

0

1

2

3

kvadrātveida

taisnstūrveida

Iejādes zirga eksterjeram būtu jābūt vērstam augšup (lineārajā profilā 1 līdz 3). Tas palīdz zirgam sakopojumā, ļaujot tam pārnest un uzturēt svaru uz pakaļkājām. Lejupejoša līnija norāda uz to, ka zirgam būs grūti atbrīvot priekšpusi. Taču pārlieku augšup vērstiem zirgiem ir risks pārslogot pakaļējo ekstremitāšu locītavas. Priekšpuses atvieglošana un pacelšana ir biomehāniskas dabas prasme, kuras procesā zirgs pārnes savu smaguma centru un svaru no priekškājām uz pakaļkājām. Tas ļauj priekškājām savukārt kustēties ar lielāku atbrīvotību. Zirgs paceļ augstāk galvu un kaklu, kā arī visu krūšu kurvi, saloka lecamās locītavas un pēcāk, nolaižot zemāk krustus, pārnes smaguma centru uz aizmuguri tik daudz, lai atbrīvotu priekškājas. Konkūra zirgiem un braucamā tipa optimāls ir ķermeņa vērsuma raksturojums uz 0 (līdzsvarā). Kondīcija

0

-3

-2

-3

3

-1

2

1

Ķermeņa vērsums Zirga ķermeņa vērsums var būt lejupvērsts, augšupvērsts vai līdzsvarā. Ķermeņa vērsumu nosaka pēc līdzsvara līnijas. -3 lejupvērsts

-2

-1

0

1

2

3 augšupvērsts

Līdzsvars ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, novērtējot zirgu. Tas ir svarīgs kā kustību kvalitātei, tā arī sportiskajam sniegumam jebkurā disciplīnā. Līdzsvaru nosaka atbilstošie leņķi un proporcijas starp dažādām ķermeņa daļām. Pareizs līdzsvars ļauj zirgam nest pašam sevi, nodrošinot vieglu manevrējamību, lielāku spēku un plūstošākas gaitas. Zirga līdzsvara līniju nosaka pēc divām metodēm: 1) nosakot līnijas virzību no lumboskarālās locītavas līdz 5.-6. kakla skriemelim; 2) nosakot līnijas virzību no sēžas kaula paugura līdz lāpstiņas vidusdaļai. 1

-2

-1

0

1

2

3

pārbarots

vājš

Kondīcija nepieder pie eksterjera vērtējuma, taču to nosaka, lai varētu spriest par eksterjera vērtējuma objektivitāti. Ja zirgs ir pārbarots, daudzas eksterjera nepilnības nebūs pamanāmas, taču vairāk izcelsies vājākas kondīcijas zirgam. Kondīciju nosaka vizuāli, neizmantojot iztaustīšanu, kā arī nevadoties pēc nevienas kondīcijas noteikšanas metodes. Kondīcijas vērtējums neietekmē tipiskuma vērtējumu ballēs, tam ir tikai raksturojoša nozīme papildus secinājumu izdarīšanai. Muskulatūra Zirga ķermeņa muskulatūras attīstība var tikt raksturota no ļoti vājas līdz izteikti labai. -3

-2

-1

0

1

2

3

vāja

laba

Saites Zirga saites var tikt raksturotas amplitūdā no ļoti vājām līdz ļoti stiprām. -3 vājas

-2

-1

0

1

2

3 stipras

Vājas saites ir nevēlama eksterjera pazīme, ko visvieglāk noteikt pēc muguras līnijas ieliekuma un/vai mīkstiem vēzīšiem.

1

VIRSĒJĀ LĪNIJA Galvas lielums Zirga galva lineārajā profilā var tikt raksturota no ļoti lielas līdz ļoti mazai, taču galvas lielums jāvērtē, balstoties uz paša zirga izmēriem un proporcijām. Sporta tipa zirgam vēlama neliela galva (1 līdz 2), braucamā tipa zirgiem optimāli būs ar lineāro raksturojumu 0. -3

-2

-1

0

1

2

3

liela

Galvas profils Galvas profilu veido pieres un purna kopējā priekšdaļas līnija. Izšķir izliektu (auna), taisnu un ieliektu (līdakas) profilu. Galvas profils raksturo arī konstitūcijas un galvas pārsmalcinātību vai rupjumu. Vēlamais pazīmes raksturojums sporta tipa un braucamā tipa zirgiem ir 0 – taisns profils. -3

-2

-1

0

1

2

3

līdakas

auna

maza

Galva rada pirmo iespaidu par zirgu. Pārāk liela, smaga galva ir ne tikai estētiski nevēlama, bet darbojas kā atsvars, “velkot” priekšdaļu uz priekšu. Zirgam jābūt labi līdzsvarotam ķermenī, lai kompensētu lielu galvu. Galvas garumam nav tikai estētiska nozīme, bet arī būtisku ietekmē jājamību. Jo garāka galva, jo mazāks spēks jāpielieto, lai galvu salocītu pakausī, tāpēc zirgiem ar garu galvu ir lielāka tendence “iet aiz pavadas”. Galvas forma Galvas forma var tikt raksturota kā ļoti rupja vai ļoti eleganta. Sporta tipa zirgam vēlama eleganta galva. Braucamā tipa zirgam nav vēlama rupja galva, optimāls pazīmes lineārais raksturojums būs 0 vai 1. -3

-2

-1

0

1

2

3

rupja

eleganta

1, 3, 5 – taisns profils 2 – līdakas profils 4 – auna profils

Galvas garuma (no pakauša līdz purnam) attiecībai pret galvas “dziļumu” ganašu apvidū (no pakauša līdz ganašiem) vēlams būt 2:1. Smags ganašu apvidus, lieli vaigi var traucēt zirgam ieliekties pakausī.

eleganta galva

3

Ganaši Ganaši jeb apakšžokļu stūri novietoti tuvu kakla apakšējās daļas pieslēgumam galvai. Liels attālums starp abu apakšžokļu stūriem (plati ganaši) nodrošina ērtāku balsenes un trahejas izvietojumu un neapgrūtina elpošanu. -3 šauri

• • • 1

-2

-1

0

1

2

3 plati

plati (platāki nekā 9 cm, starp ganašiem var ievietot dūri) normāli ( 8-9 cm – brīvi var ievietot starp ganašiem 4 pirkstus) šauri (4-5 cm – starp ganašiem nevar ievietot 3 pirkstus)

Acis Acis var tikt raksturotas no ļoti mazām līdz ļoti lielām. Acu formu ietekmē arī acu plakstiņu forma – plakstiņi var būt plāni vai biezi ar iegarenu atvērumu. Mazas acis nav vēlama pazīmes izpausme abu tipu zirgiem. -3 mazas

-2

-1

0

1

2

3 lielas

Acis labi raksturo zirga tipu un temperamentu. Zirgiem ar augstāku asinību ir gandrīz apaļas, plaši atvērtas, plāniem plakstiņiem, ļoti izteiksmīgas.

1

Pakausis Pakausis - galvas daļa starp pakauša kaulu un pirmo kakla skriemeli. Garš pakausis vēlams gan sporta tipa zirgiem (2 līdz pat 3), gan braucamā tipa zirgiem (optimāli 0 līdz 2). Pakauša garums ir nozīmīgs kakla kustībai un gaitu brīvībai, kā arī zirga vadāmībai. -3

-2

-1

0

1

2

Viegls galvas-kakla savienojums: Ja ir smags galvas-kakla savienojums, zirgam ir gandrīz neiespējami saliekties pakausī gareniski.

3

īss

garš

0

-3

3

Kakls Kakla garums zirgam var variēt no ļoti īsa līdz ļoti garam. Kakls nodrošina ķermeņa smaguma centra novirzi, kas nepieciešamas pie straujām apstāšanām, pagriezieniem, kustības tempa izmaiņām. Optimāls kakla garums palīdz muguras elastībai un pakaļējās daļas aktivitātei. -3

-2

-1

0

1

īss -2

-1

2

1

Galvas-kakla savienojums Zirgiem, īpaši sporta tipā, vēlama viegls galvas-kakla savienojums (gara rīkle), kura parasti ir apvienojumā ar garu pakausi. Pietiekami garš galvas-kakla savienojums padara iespējamu galvas vertikālu fleksiju - zirgs spēj bez sasprindzinājuma turēt galvu “uz vertikāles” un attīstīt vienmērīgu kontaktu ar pavadu, jo ir pietiekami daudz brīvas vietas apakšžokļa stūriem. Īss galvas-kakla savienojums būtiski traucē vienmērīgai kontakta attīstīšanai, padara sliktāku jājamību. -3 smags

-2

-1

0

1

2

3 viegls

Garš pakausis, viegls galvas-kakla savienojums:

2

3 garš

Sporta zirgiem vēlams vidēji garš kakls – ap 50% no ķermeņa garuma vai 1/3 no kopējā ķermeņa garuma. Harmonisks kakla garums var tikt salīdzināts arī ar kājas garumu, mērot kaklu no pakauša līdz bedrītei priekšā skaustam un priekškājas garumu no elkoņa līdz zemei. Kakla garumu var salīdzināt ar galvas garumu – lai zirgam būtu vieglāk kaklu izmantot līdzsvaram, tam būtu jābūt ne īsākam kā 1,5 galvas garumi. Īss kakls ierobežo kustības amplitūdu, ir neelastīgs un ar ierobežotām iespējām kompensēt trūkumus. Pārāk garš kakls neveido pietiekošu atbalstu pleca un lāpstiņas joslai. Konkūra zirgam ir raksturīgs garāks un vieglāks kakls, kas sver mazāk nekā masīvs kakls un tādējādi palīdz papildus atvieglot priekškājas lēciena brīdī. Augstas klases iejādes zirgiem biežāk novērots salīdzinoši īsāks kakls nekā konkūra zirgiem, jo garš kakls apgrūtina uzturēt vienmērīgu kontaktu. Ja zirgam ir garš kakls, tad optimāli ir vieglāka un mazāka galva.

-2

īss kakls

-2

3

garš kakls

2

1

1

Kakla stāvoklis -3

-2

-1

0

1

2

3

horizontāls

horizontāls

vertikāls

-2

0

vidējs

vertikāls

3

Horizontāls kakla stāvoklis – leņķis pret horizontu ir mazāks par 45°. Pakaļkājas tiek atvieglotas un ir spējīgas stiprāk izgrūst ķermeni uz priekšu, zirga ķermenim raksturīga lejupvērsta tendence. Normāls (vidējs) kakla stāvoklis – kakls attiecībā pret horizontu veido leņķi 45° (lineārais pazīmes raksturojums – 0) Vidējs kakla stāvoklis nodrošina iespēju attīstīties vienādiem pēc garuma izstiepēj- un saliecējmuskuļiem un nodrošina optimālu kakla muskuļu iedarbību uz priekškājām, kas nozīmē, ka zirgs priekškājas iznes brīvi, racionāli, ar plašu amplitūdu. Vertikālam kakla stāvoklim kakla leņķis ir platāks par 45° (lineārais pazīmes raksturojums 1 līdz 3). Vertikāls kakla stāvoklis nodrošina ka priekškājas tiek iznestas maksimāli augstu. Izstiepējmuskuļi ir visīsākie un visizdevīgāk piestiprinās pie lāpstiņas, pateicoties tam galvas smagums uz priekškājām ir minimāls, kājas tiek iznestas augstu. Gaitai var pietrūkt plašuma amplitūdas. Galvas un kakla novietojums ietekmē muguras kustības, īpaši soļos. Zirgiem ar vertikālu kaklu ir ļoti grūti atbrīvot muguru un būt “caurlaidīgiem”, tāpēc tie nav piemēroti klasiskajiem sporta veidiem. Kakla pieslēgums -3 zems

-2

-1

0

1

2

3 augsts

Kakla pieslēgums jeb izeja var tikt raksturots kā zems, vidējs vai augsts. Pie zema kakla pieslēguma kakls no krūšu kurvja iziet pleca locītavas līmenī vai pat zemāk. Dažiem zirgiem virsējā kakla līnija, pārejot skaustā, veido stipru iežmaugu. Zems kakla pieslēgums raksturīgs ponijiem.

1

Pie augsta kakla pieslēguma kakla apakšējā mala iziet no krūšu kurvja par 10-12 cm (apmēram plaukstas platumā) augstāk par pleca locītavu:

Vidējs kakla pieslēgums – kakla apakšējā mala iziet no krūšu kurvja 3-8cm virs pleca locītavas:

Galvas un kakla novietojums ietekmē muguras kustības, īpaši soļos. Sporta tipa zirgiem zems kakla pieslēgums nav vēlams. Zemu piestiprināts kakls rada jājamības problēmas, jo zirgs drīzāk pretosies pavadas vadības līdzekļiem. Trūkumu var kompensēt laba kakla forma. Zirgs ar augstu kakla pieslēgumu var būt piemērots konkūram, ja mugura nav pārāk gara, bet, iespējams, būs grūtības veidot arku pār šķērsli. Kakla tips Pēc kakla augšējās un apakšējās kontūrlīnijas stāvokļa jeb liekuma pieņemti trīs kakla formas apzīmējumi: taisns, gulbja un brieža kakls. -3 brieža

-2

-1

0

1

2

3 gulbja

Brieža kaklam apakšējā līnija vidusdaļā noliekta uz leju; atbilstošs liekums ir arī trahejai. Kakla virsdaļas līnija ieliekta, retāk - gandrīz taisna. Brieža kakls veidojas, ja kakla apakšējā muskulatūra ir izteiktāka kā augšējā. Tas var būt iedzimts vai iegūts nepareizu treniņu rezultātā, kā arī zirgiem ar zemu kakla pieslēgumu. Nereti kakls kopumā ir šaurs un garš. Brieža kakls raksturo vāju kakla muskulatūru un vāji izveidotus saistaudus kakla augšējā šķautnē. Šī kakla forma jebkura tipa zirgiem nav vēlama. Taisnam kaklam raksturīga taisna apakšējā līnija; virsējā līnija ir taisna vai mazliet izliekta. Izliekums saistās ar saistaudu pastiprinātu attīstību šinī kakla daļā, kas raksturīgs ērzeļiem, arī pareizi trenētiem zirgiem būs izteikta kakla augšējās daļas muskulatūra. Gulbja kaklam ir kakla apakšējās līnijas S veida lēzens liekums. Līnija kakla priekšdaļā izliekta uz augšu, bet, tuvojoties krūtīm, nedaudz noliecas pretējā virzienā vai arī ir taisna. Virsējā līnija pakauša tuvumā arī izliekta uz augšu un ar elegantu liekumu pieslēdzas garam pakausim. Šī kakla forma iespējama tikai zirgiem ar garu kaklu. 1

Biežāk vērojamas dažādu pakāpju pārejas formas no taisna kakla uz gulbja vai brieža kaklu. Pazīmes optimums ir no 0 (taisns) līdz 1 (nedaudz ar tendenci uz gulbja kaklu).

Skausta garums Skausta attīstība zirgam ir ļoti būtiska. Pirmo 10-12 krūšu skriemeļu garie mugurizaugumi, kurus no sāniem ietver lāpstiņas augšmala, veido skausta skeleta pamatu.Pie tiem piestiprināts pakauša saite un citas saites. Skausta apvidū skeletam piesaistīti spēcīgi muguras, krūšu un plecu joslas muskuļi, kuriem skausta skelets izveido plašu sasaistes laukumu. Skausta forma - augstums, garums, platums atkarīga no skaustu veidojošo krūšu skriemeļu garuma, skriemeļu mugurizaugumu garuma un slīpuma, kā arī no saišu vai muskulatūras attīstības pakāpes. -3

-2

-1

0

1

2

3

īss

garš

1 – taisns kakls; 2 – gulbja kakls, 3 – brieža kakls Kakla apmuskuļotība -3

-2

-1

0

1

2

3

vāji muskuļots

-2

labi muskuļots

Izteikti muskuļots kakls raksturīgs braucamā tipa zirgiem vai labi trenētiem iejādes zirgiem, īpaši ērzeļiem. Kakla-skausta savienojums Vāji attīstīta pakauša saite ārēji izpaužas kā iežmauga starp kaklu un skaustu. Raksturīga zirgiem ar zemu kakla pieslēgumu. Pazīmei nav iespējama otra galējā robeža, tāpēc ar 0 raksturo, ja iedobe pirms skausta zirgam nav (pazīmes optimums), bet ar 1 līdz 3 – pazīmes izteiktības pakāpi, ja pazīme zirgam novērojama. -3

-2

-1

0

1

2

0

Īss skausts nav vēlams, tas var liecināt, ka zirgam ir mazāk izturīga mugura. Garš, ovāli veidots skausts ar labu muskulatūras un saistaudu saslēgumu ir visizturīgākais un palielina arī muguras stiprumu. Skausts palīdz “pacelt” muguru, lai zirgs varētu nest jātnieku, kā arī palīdz pareizi novietot seglus tā, lai jātnieks sēdētu tuvāk zirga smaguma centram. Skausta augstums Skausta augstums var tikt raksturots no ļoti zema līdz ļoti augstam.

3 iedobe pirms skausta

2

-3

-2

-1

0

1

2

zems

3 augsts

-3

-2

0

2

3

Sporta tipa zirga skaustam jābūt augstam un izteiktam. Pazīmes optimums sporta tipa zirgiem ir 2, braucamā tipa zirgiem raksturīgs zemāks skausts (0 līdz 1). Augošiem jaunzirgiem (2-3 g.v.) var būt pazems skausts, pat ja pieaugušā vecumā tas kļūst pietiekami augsts. 1

1

iedobe pirms skausta

1

Lāpstiņas garums Viens no lāpstiņu raksturojošiem rādītājiem ir tās garums. Garumu nosaka vizuāli, attiecībā pret pārējām zirga proporcijām un izmēriem. Vēlamais garums atbilst kakla garumam (no pakauša līdz bedrītei pirms skausta). Lāpstiņa nedrīkst būt īsāka par galvu. Pazīmes optimums ir 2 – proporcionāli gara lāpstiņa. -3

-2

-1

0

1

2

3

īsa

gara Vidēja lāpstiņa, 45o pret horizontu, lineārajā profilā pazīmes raksturojums - 0

-3

0

2

Lāpstiņas slīpums Lāpstiņa var tikt raksturota no ļoti stāvas līdz izteikti slīpai. Lāpstiņas slīpums ietekmē to, cik plaši kustas zirga priekšējā daļa. Slīpa lāpstiņa ļauj zirgam augstāk celt priekškājas un rada lielāku kustību brīvību. Kustību plašumu nosaka lāpstiņas garums un rotācijas punkts. Vislabāk – gara, pietiekami slīpa lāpstiņa ar augstu rotācijas punktu. Stāva lāpstiņa saņem maksimālu triecienu radītu slodzi – zirga kustībām nav pietiekams kustību diapazons, kustības ir neproduktīvas. Iejādes zirgam stāva lāpstiņa neļauj pietiekami pagarināt un paplašināt soli. Konkūra zirgiem var būt kā stāvākas, tā slīpākas lāpstiņas, tas netraucē pietiekami pacelt priekškājas. Stāvāka lāpstiņa ļauj ātrāk veikt kustību un lēkt no tuvāka attāluma. -3 stāva

-2

-1

0

1

2

Lāpstiņas novietojums Lāpstiņas novietojums raksturo zirga uzbūvi. Lāpstiņas novietojums vairāk priekšpusē nosaka zirga spēju vieglāk atliekt plecus un atvieglot priekškājas. Ietekmē pleca kaula novietojums. Pleca slīpums ietekmē priekškāju kustību stilu – zirgs ar slīpu plecu kustēsies zem sevis. Lāpstiņas novietojums zirga ķermeņa priekšpusē nedaudz samazina gaitu kvalitāti, taču konkūra zirgiem nodrošina ļoti ātru priekškāju salocīšanu lēcienā. Ja zirga priekškājas vairāk novietotas zem zirga ķermeņa, zem skausta un lāpstiņa nav izteikti ķermeņa priekšdaļā, pazīmes lineārais vērtējums ir 0. Pazīmei nav iespējama otra galējā robeža. -3

-2

-1

0

1

2

3 izteikti priekšā

3 slīpa

Slīpa lāpstiņa, šaurāks leņķis par 45o pret horizontu, lineārajā profilā pazīmes raksturojums no 1 līdz 3, no nedaudz paslīpas līdz izteikti slīpai

0

2

1

Stāva lāpstiņa, platāks leņķis par 45o pret horizontu, lineārajā profilā pazīmes raksturojums no -1 līdz -3, no nedaudz pastāvas līdz izteikti stāvai

1

3

1

Pleca kauls Pleca kaulu lineārajā profilā var raksturot no ļoti īsa līdz ļoti garam. Pleca kaula garumu nosaka vizuāli pret pārējām zirga proporcijām un lāpstiņas garumu. Garš pleca kauls (puse no lāpstiņas garuma) nodrošina plašu priekškāju kustību diapazonu; arī ierobežo priekšpleca pacelšanas augstumu, kustības veidojot plašas, produktīvas un zemas, īpaši tas attiecas uz zirgiem, kam ir slīpāks pleca novietojums. Iejādes zirgiem proporcionāli garš pleca kauls ir nozīmīgs, jo palielina zirga spēju izvirzīt elkoni prom no ķermeņa uz priekšu vai sāņus. Ja elkonis ir izvietots tik ļoti tuvu zirga ķermenim, ka kustībā skar krūšu kurvi, tas liek zirgam saīsināt soli atbilstošajā ķermeņa pusē. Īss pleca kauls ievērojami samazina kustību diapazonu un saīsina soļa garumu. -3

-2

-1

0

1

2

īss

3 garš

-2

0

2

-2

-1

0

1

2

3 plats

-2

0

2

Visvēlamākais – 90°leņķis, lāpstiņai veidojot ne lielāku kā 50° slīpumu pret horizontu. Mazāks par 90° – samazina zirga fiziskās iespējas kustību plašumā, raksturīgas zemas kustības (kājas tālu zem ķermeņa). Jāņem vērā, ka zirga kustību stilu nosaka arī lāpstiņas-pleca leņķa novietojums, ko ietekmē lāpstiņas slīpums un pleca kaula novietojums – zem ķermeņa vai ķermeņa priekšpusē, tāpēc lāpstiņas-pleca leņķa funkcionalitāte izvērtējama saistībā ar lāpstiņas un pleca raksturojumu. Plats leņķis (no 115°) labvēlīgi ietekmē priekškāju kustību brīvību un vēzienu „no pleca”, ja pleca kauls vairāk novietots ķermeņa priekšpusē, taču stāvākas lāpstiņas gadījumā kustības ir ierobežotas. Muguras garums Muguras sākumu iezīmē aiz skausta nobeiguma esošie krūšu skriemeļi, aptuveni 11-13. krūšu skriemelis. Muguras nobeigums un jostasvietas sākums ir pēdējās ribas (18. krūšu skriemeļa) un pirmā jostas skriemeļa saskares vietā.Tā kā skausta un muguras daļas kopējais skriemeļu skaits ir nemainīgs, garam skaustam atbilst īsa mugura un otrādi. Muguras garumu nosaka atbilstoši zirga izmēriem. Muguru lineārajā profilā var raksturot no ļoti īsas līdz ļoti garai. Pazīmes optimums 0. -3

Lāpstiņas-pleca leņķis

-2

-1

0

1

2

3

īsa

Pleca locītavas (lāpstiņa/pleca kauls) leņķis nosaka zirga kustību stilu un plašumu. Lineārajā profilā lāpstiņas-pleca leņķis var tikt raksturots no ļoti šaura līdz ļoti platam.

1

-3 šaurs

-2

gara

0

2

1

Zirga mugurai jābūt proporcionālā garumā pret pārējo ķermeni. Konkūram labāka ir īsāka mugura, jo zirgs ir dinamiskāks, ātrāk manevrējams. Ja mugura ir pārāk īsa, var rasties grūtības ar seglu novietošanu. Garāka mugura ir kustīgāka, ļauj pakaļkājām panākt zem ķermeņa, neliekot pakaļkājas plati. Savukārt, ja mugura ir pārāk gara, zirgam ir grūtāk pārnest smaguma centru uz pakaļkājām un jātnieka svars atrodas uz muguras vājākā posma, kas var izraisīt muguras sāpes un traumas. Muguras garums zirgam mainās augšanas periodā.

Izliekta mugura liecina par vāju muguras muskulatūru un saistās ar ribu stāvāku pieslēgumu krūšu skriemeļiem un saīsinātu krūškurvi, var rasties balsta un kustību aparāta disfunkcijas dēļ vai būt iedzimta.

Muguras līnija Muguras līnija var tikt raksturota no izteikti ieliektas līdz izteikti izliektai. Visa muguras līnija vēlama taisna (ar dabisku izliekumu, kas iekļaujas virsējā līnijā), pazīmes optimums – 0. Taisna mugura un jostasvieta vislabāk nodrošina spēka pārnesumu no vidukļa pakaļējās daļas uz priekšdaļu, taču izteikti taisna mugura ir mazkustīgāka, radot jātniekam kratošu gaitu. 1 – ieliekta mugura, 2 – taisna mugura, Ieliekta muguras līnija liecina 3 – izliekta mugura par nepietiekama muguras saišu izturību un norāda uz vispārēju zirga organisma attīstības vājumu. Parasti pazīme novērojama garai mugurai vai jostai (īpaši, ja zirgam ir zems un vāji apmuskuļots skausts). Mazs ieliekums tūlīt aiz skausta nav uzskatāma par ieliektu muguru, tam par iemeslu ir individuāls mugurizaugumu garums. Ieliekta mugura predisponē uz skriemeļu mugurizaugumu saskaršanos (t.s. kissing spines). -3

-2

-1

0

ieliekta

1

2

izliekta mugura

Jostas garums Jostasvietas sākums ir pēdējās ribas (18. krūšu skriemeļa) un pirmā jostas skriemeļa saskares vietā. Jostasvietas nobeigums starp pēdējo (sesto) jostas skriemeli un krustu kaulu saskatāms sliktāk, praktiski sakrīt ar vidukli šķērsojošo līniju starp zarnkaulu priekšējiem stūriem. Jostasvietas skriemeļiem ribu atbalsta nav, tāpēc jostasvieta uzskatāma par jutīgāko un pārslodžu gadījumā neizturīgāko mugurkaula daļu. Jostas uzdevums ir pārnest spēku no pakaļējās daļas uz priekšpusi. Jostas garums var tikt raksturots no ļoti īsas līdz ļoti garai. Jo josta ir īsāka un platāka, jo spēcīgāka, taču tas var ietekmēt muguras atbrīvotību un elastību. Zirgam vēlama vidēji gara josta, optimums – 0. Īsa josta piešķir konkūra zirgam ātrumu un spēku lēcienā. Gara josta traucē muguras stabilitātei. -3

-2

-1

īsa

0

1

2

3 gara

3 izliekta

Ieliekta un taisna mugura:

-3

1

-2

-1

0

Jostas garumu lauka apstākļos var mērīt ar plaukstu – vidēja josta ir plaukstas platumā, plata – platāka nekā plauksta ar izplestiem pirkstiem, īsa – šaurāka nekā plauksta.

Josta beidzas ar jostas-krustu locītavu jeb lumbosakrālo locītavu, kurā iespējama saliekšanās – izstiepšanās kustība ar salīdzinoši lielu amplitūdu. 1

Krustu slīpums Krustu slīpums atkarīgs no gūžu kaula stāvokļa, un lineārajā profilā to var raksturot no izteikti slīpiem līdz izteikti taisniem. Krustu slīpums skatāms sānskatā. Slīpumu raksturo līnija starp gūžas kaula priekšējo stūri (zarnkaulu) un gūžas locītavu, ne krustu virsējā līnija.Pazīmes optimums lineārajā profilā – 0.

Jostas līnija Jostas līnija, līdzīgi kā mugura, var tikt raksturota no izteikti ieliektas līdz izteikti izliektai. Josta vēlama taisna, pazīmes optimums – 0. Bieži ieliekta josta saistās ar ieliektu muguru. Izliekta (karpveida) josta padara zirgu stīvāku. Izteikti izliekta josta bieži liecina par ilgstošu pakaļkāju klibumu un, zirgu izārstējot, var atgriezties normālā stāvoklī. -3

-2

-1

0

1

2

3

ieliekta

izliekta

Nedaudz izliekta jostas līnija (lineārais pazīmes raksturojums 1) Krustu garums Krustu garumu nosaka no zarnu kaula līdz sēžas pauguram, salīdzinot ar pārējām zirga proporcijām un izmēru. Krustus lineārajā profilā var raksturot no ļoti īsiem līdz izteikti gariem. Vēlami iespējami gari krusti, pazīmes lineārais raksturojums 3. Gari, vidēji slīpi krusti nodrošina spēcīgas muskulatūras veidošanos un plašu pakaļkāju vēzienu. -3

-2

-1

0

1

2

3

īsi

gari

Normāls slīpums atbilst 20°-30° slīpumam pret horizontu. Tas ir vēlamākais krustu slīpums sporta zirgiem: šādu krustu muskulatūra spēj stipri saīsināties, veidot pakaļkājām spēcīgu un plašu vēzienu. Taisni jeb horizontāli krusti: • Veido līdz 15° slīpumu pret horizontu • Izskatīgi, bet saistīts ar nedaudz atpakaļ atvirzītām pakaļkājām • Pavājina pakaļkāju atgrūdiena spēku • Pakaļkājas strādā uz aizmuguri Slīpi jeb nokareni krusti: • pārsniedz 30° slīpumu pret horizontu • labi atbalsta ķermeņa vidusdaļu • Ja pietiekami gari, izveidojas apjomīga muskulatūra, kas pakaļkājām ļauj attīstīt spēcīgu atspērienu. -3

-2

-1

0

1

2

3

slīpi

-2

-1

0

1

taisni

2

-2

gari krusti

-1

1

2

2

slīpi krusti 1

0

2

1

Krustu forma Krustu forma var būt ovāla, mazāk izteikti ovāla, ar tendenci uz šķeltiem vai jumtveidīgiem krustiem, kā arī izteikti jumtveidīgi vai šķelti. Krustu formu nosaka muskulatūras attīstība. Pazīmes optimums – 0 sporta tipa zirgiem un 0 līdz 2 braucamā tipa zirgiem. -3

-2

-1

0

1

2

3

jumtveidīgi

šķelti

1 –ovāli krusti, 2 – jumtveidīgi krusti, 3 – šķelti krusti

Jumtveida krustiem zonā starp gūžu kauliem un krustu kaula augšdaļu ir taisna vai pat izliekta virsējā līnija. Ovāliem krustiem virsējā līnija izliekta vienmērīgi. Ovālais izliekums raksturo labi attīstītu krustu daļas muskulatūru. Šķelti krusti izveidojas zirgiem ar ļoti bagātīgu, liela šķērslaukuma muskulatūru. Muskulatūra, bagātīgi piepildot krustu daļu virs gūžu kauliem, paceļas augstāk nekā krustu kaula mugurizaugumi. Pret krustu kaulu izveidojas gareniska rieva - krustu šķēlums. Ovāli krusti -labi attīstīta muskulatūra, veidojas minimāla iedobe virs mugurkaula

-3

-2

-1

0

1

2

3

šauras seklas

-2 -1

Asti nes Astes nešana uz vienu pusi var liecināt par zirga individuālu iegūtu problēmu vai vienpusēju pakaļkāju klibumu, bet var būt arī iedzimta problēma, tāpēc tam jāpievērš uzmanība. Pazīmei nav otra galējā robeža, pazīmes optimums – 0 (asti nes taisni). -3

-2

-1

0

1

2

3 uz vienu pusi

Kopumā par virsējo līniju zirgs saņem vienu atzīmi 10 ballu skalā, izvērtējot eksterjera pazīmju atbilstību šķirnes tipam (braucamā tipa vai sporta tipa zirgs) un konkrētā tipa šķirnes standartam, kā arī to, cik nozīmīga ir katras pazīmes novirze no optimālā vērtējuma un kā tas var ietekmēt konkrētā zirga funkcionalitāti un darbaspējas. 1

Krūšu platums un dziļums Proporcionāli platas un dziļas krūtis vēlamas abu tipu zirgiem. Sporta tipa zirgiem vēlamais krūšu platums ir 1, braucamā tipa zirgiem 2 līdz 3. Braucamā tipa zirgiem raksturīgs lielāks krūškurvja platums ar platu, muskuļotu plecu joslu un savstarpēji attālinātām priekškājām. Jauniem zirgiem krūtis un pleci šaurāki, krūšu dziļums neliels un arī krūšu apkārtmērs salīdzinājumā ar skausta augstumu ir relatīvi mazs; ribas ir stāvākas, un viss krūškurvis īsāks nekā pieaugušiem zirgiem. Šauras, plakanas un tipam neatbilstošas seklas krūtis ir zirga uzbūves vājuma rādītājs. Krūšu dziļumu lielākoties nosaka pēc zirga elkoņa novietojuma attiecībā pret krūšu kurvi. Dziļas krūtis bieži saistās ar relatīvi īsākām priekškājām un īsākām gaitām, tāpēc sporta tipa zirgiem optimālais krūšu dziļums ir 1 līdz 2, braucamā tipa zirgiem 2 līdz 3. platas dziļas

Nedaudz jumtveidīgi krusti 1

taisni

ĶERMEŅA PLATUMS Ķermeņa platumus sporta tipa zirgiem un braucamā tipa zirgiem nosaka pēc vienotas skalas, taču vērtējumu 10 ballu skalā piešķir, vadoties pēc katra tipa standarta.

0

Krūšu platumu nosaka ne vien attālums starp pleca locītavām, bet arī attālums starp elkoņiem un priekškāju izeju, ko nosaka pleca kaula novietojums

1

2

vidēji platas krūtis

platas krūtis

Krūšu dziļums novērtējams pēc elkoņa izvietojuma attiecībā pret krūšu kurvi. Attēlā redzamajam zirgam elkonis novietots salīdzinoši augstu, kas liecina par labu krūšu dziļumu

1

Krustu platums Proporcionāli plati krusti vēlami abu tipu zirgiem. Sporta tipa zirgiem vēlamais krustu platums būs 1, braucamā tipa zirgiem 2 līdz 3. -3

-2

-1

0

1

2

3

šauri

vidēji plati krusti

plati krusti

plati krusti

1

-3

-2

-1

0

1

2

3

uz iekšu

plati

0

Pirksti Zirgam priekškāju pirkstu vērsums vēlams taisns (lineārajā profilā – 0). uz āru

1 – pirksti taisni 2 – pirksti uz āru 3 – pirksti uz iekšu 2

PRIEKŠKĀJAS Priekškāju vērtējums zirgam ir ar vienu atzīmi 10 ballu skalā un ietver 14 pazīmju lineāru raksturojumu. Stāvotne Zirga priekškāju stāvotni var raksturot kā platu, normālu vai šauru. -3 plata

-2

-1

0

1

2

3 šaura

Zirgiem ar normālu kāju stāvotni kauli, locītavas, saites un stiegras tiek noslogotas vienmērīgi, retāk iespējami gadījumi, kad zirgs ar vienu kāju savaino otru. Stāvotnes novirzes no normālas rada zirga uzbūves vājumu un muskuļu saspringumu, kas var ietekmēt arī zirga kustību kvalitāti. Priekškāju normāla stāvotne: no elkoņa locītavas līdz vēzīša locītavai kājas ir taisnas - to viduslīnijas ir tuvas vertikālei un sānskatā tās turpinājums sasniedz zemi aiz naga. Skatot no priekšpuses, abas kājas ir paralēlas, to savstarpējais attālums līdzinās plecu platumam un kāju viduslīnija turpinās caur pirkstu līdz zemei. Novirzes no taisnas līnijas rada elkoņa leņķis. Kumeļiem bieži ir plata stāvotne, kas izlabojas, krūtīm kļūstot platākām un attīstoties muskulatūrai, kas elkoņus vērš vairāk uz ārpusi. 1 – šaura, 2 – normāla, 3 – plata 1

Apakšplecs Apakšplecu lineārajā profilā var raksturot no ļoti gara līdz ļoti īsam, ko izvērtē attiecībā pret zirga izmēriem un pret pēdvidus garumu. Apakšplecs kalpo kā svira, kustinot zirga priekškāju, ar garu apakšplecu iespējams plašāks vēziens. -3

-2

-1

0

1

2

3

īss

garš

īss apakšplecs

-2

garš apakšplecs

2

Karpālo locītavu attīstība Karpālo locītavu forma un izmērs ir atkarīgi no zirga izmēra un tipa. Locītavas izturību raksturo tās taisnums, izteiktības pakāpe, sausums un asi iezīmētas kontūras. Karpālajai locītavai jābūt labi izteiktai sānskatā, sausai. -3 vāji attīstītas

-2

-1

0

1

2

3 labi attīstītas 1

Apmierinoši attīstītas karpālās locītavas

Labi attīstītas karpālās locītavas

Pēdvidus Pēdvidus attīstībai jāatbilst zirga izmēriem un tipam. Stiegrām sporta tipa zirgam jābūt labi saskatāmām. -3

-2

-1

0

1

labi attīstīts

Normāli veidotā karpālā locītava ir taisna – priekškājas viduslīnija no apakšpleca taisni caur locītavu turpinās pēdvidū. Par locītavas nepietiekamu izturību liecina priekškājas viduslīnijas liekums locītavā: tā var izliekties uz priekšu (izliekta locītava) vai ieliekties atpakaļ (ieliekta locītava). Ieliektas locītavas jeb “teļa kājas” ir locītavu vājas attīstības pazīme. Ja vien nav pārāk izteiktas, izliektas locītavas jeb “āža kājas” uz zirga ekstremitāšu funkcionalitāti atstāj mazāku iespaidu nekā ieliektas priekškāju 1 – ieliektas karpālās locītavas locītavas.

Iežmauga Zem karpālā papildkaula vāji attīstītas saliecējstiegras vai mazizcelts karpālais papildkauls zem locītavas var izveidot iežmaugu. Iežmauga ir pēdvidus vājuma pazīme. Pazīmei nav otra galējā robeža, pazīmes optimums – 0 (nav iežmauga).

2 – izliektas karpālās locītavas -3

-2

-1

0

1

2

3 izliektas -3 nav

-2

Ieliektas karpālās locītavas

1

-1

2

Nedaudz ieliektas karpālās locītavas

3

Labi attīstīts pēdvidus ar atbilstošu apkārtmēru un labi izteiktām stiegrām

Karpālās locītavas

ieliektas

2

vāji attīstīts

Izliektas karpālās locītavas

-2

-1

0

1

2

3 izteikta

Vēzīšu garums Vēzīši lineārajā profilā var tikt raksturoti no ļoti īsiem līdz ļoti gariem. Palielināts vēzīša garums kalpo triecienu absorbcijai un nodrošina elastīgāku gaitu, taču palielinās noslogojums stiegrām un saitēm un sašaurinās vēzīša locītavas leņķis. Jo īsāki vēzīši, jo vairāk tiek atvieglotas stiegras, platāks ir locītavas leņķis, stāvāks vēzītis un zemākas pirksta amortizācijas spējas. Sporta tipa zirgiem, īpaši iejādes zirgiem, vēlami garāki vēzīši, bez tā nav iespējama vēlamā gaitas kadence un elastība (pazīmes lineārais raksturojums 1), braucamā tipa zirgiem – vidēji gari, var būt īsāki (pazīmes lineārais raksturojums no -1 līdz 0). 1

-3

-2

-1

0

1

2

Pareizas formas nagā ķermeņa masas slodze sadalās vienmērīgi visa naga atbalsta laukumā. Lēzeniem nagiem zoles izliekums parasti ir mazs, nereti vērojams arī zems naga papēdis. Stāvam nagam priekšdaļas noslogojums palielināts. Nesnes priekšējā mala nodilst vairāk, bet naga pakaļējie stūri saglabājas un kļūst augstāki. Parasti stāvam nagam zoles izliekums ir labi izteikts, bet stars attīstīts pavāji un slikti kontaktējas ar zemi. Šāda stara veidojums samazina naga mehānisma darbības efektivitāti.

3

īsi

gari

-2

0

1

2

Vēzīši Vēzīša vēlamais leņķis ir 45-50o, vēlams vienāds leņķis ar lāpstiņas leņķi, kas nodrošina labāku triecienu absorbciju , un samazina slodzi uz vēzīti un karpālo locītavu (lineārais pazīmes raksturojums 0). Stāvi vēzīši samazina triecienu absorbciju, kas nav labi sporta zirga ilgmūžībai un var radīt īsāku soli. Mīksti vēzīši palielina slodzi uz stiegrām un naga aparātu. -3

-2

-1

0

1

2

3

mīksti

stāvi pamīksti vēzīši

stāvi vēzīši

Papēdis Papēdi var raksturot no ļoti zema līdz izteikti augstam. -3

-2

-1

0

1

2

3

zems papēdis

-1

2

Nagu izmērs un leņķis Nagu lielums ir atbilstošs zirga ķermeņa masai un tipam. -3 mīksti

-2

-1

augsts papēdis

0

1

2

3 stāvi

-2

0

Naga rags Naga ragu var raksturot kā izteikti plaisainu vai izteikti cietu. Pazīmes vēlamais lineārais raksturojums ir 3. Stipram nagam arkveidīgais zoles izliekums ir labi izteikts, stars plats un neapdrupis, atbalstu pret zemi veido vienā plaknē ar nesni. Nags jābūt ar gludām sienām un gludu, neapdrupušu nesni. Trausla naga raga vai kronīša bojājuma dēļ raga sienā var parādīties plaisas un deformācijas. -3 plaisains

1

2

-2

-1

0

1

2

3 ciets 1

Nagu asimetrija Nagu asimetrija izpaužas, ja atšķiras priekškāju nagu leņķi, piemēram, viens no priekškāju nagiem ir stāvs, bet otrs – lēzens. Īpaši rikšos var novērot arī gaitas asimetriju – dažādu soļa garumu priekškājām, jo zirgs katru kāju piezemē savādāk. Šī pazīme var būt iedzimta vai iegūta, bieži to var koriģēt prasmīgs kalējs. Pazīmei nav otra galējā robeža, pazīmes optimums – 0 (nav asimetrijas).

asimetriski nagi

2

-3

-2

-1

0

1

2

Pirksti -3

-2

-1

0

1

2

3

uz iekšu

uz āru

Zirga pakaļkājām raksturīgs pirkstu vērsums nedaudz uz āru (lineārajā profilā 1).

3 asimetriski nagi

PAKAĻKĀJAS Pakaļkāju vērtējums zirgam ir ar vienu atzīmi 10 ballu skalā un ietver 16 pazīmju lineāru raksturojumu. Stāvotne Zirga pakaļkāju stāvotni var raksturot kā platu, normālu vai šauru, mucveida vai iksveida ar dažādu izteiktības pakāpi. -3

-2

plata mucveida

-1

0

1

2

3

Apakšciska Vēlama labi attīstīta, muskuļota apakšciska, kas sākas no ceļa locītavas. Konkūra zirgiem ceļa locītava vēlama iespējami zemu novietota. Tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē lēciena kapacitāti. Jo augstāk atrodas ceļa locītava, jo mazāks augstums un/vai platums, ko zirgs spēj pārvarēt. Iejādes zirgiem ceļa locītava novietota augstāk. -3

-2

-1

0

1

2

3

vāji attīstīta šaura iksveida

Nelielas novirzes no normālas stāvotnes būtiski neietekmē zirga darbaspējas vai veselību. Nedaudz pašaura pakaļkāju stāvotne nav uzskatāma par būtisku trūkumu un atzīmi par pakaļkājām tā būtiski nesamazina, arī platāka stāvotne kalpo labākam balansam un īpaši atvieglo atspērienu lēcienā. Sānu virzienā saliektas lecamās locītavas var veidot satuvinātu (iksveida) vai attālinātu (mucveida) stāvotni. Tikai zirgiem ar normālu kāju stāvotni kauli, locītavas, saites un stiegras tiek noslogotas vienmērīgi.

labi attīstīta

Lecamo locītavu attīstība Lecamo locītavu vērtējums ir ļoti nozīmīgs. Vēlamas zemu novietotas, izteiktas, pietiekami lielas lecamās locītavas. Lecamajām locītavām jābūt platām, sausām. Pazīmes vēlamais lineārais raksturojums ir 2, jo lineārais raksturojums 3 liecina par pārāk lielām, rupji veidotām locītavām. Tievas un šauras lecamās locītavas ir neizdevīgākas iztaisnojošo muskuļu darbībai, neizturīgākas. -3

-2

-1

0

1

2

3

vāji attīstītas

labi attīstītas

Lecamo locītavu leņķis Lecamās locītavas leņķim jābūt ap 130o. Lecamās locītavas leņķi var raksturot kā normālu un ar tendenci uz zobenveidīgām vai stāvām locītavām. Pazīmes optimums - 0. -3 1 – normāla, 2 – šaura, 3 – plata 1

1-normāla, 2 – iksveida, 3-mucveida

zobenveidīgas

-2

-1

0

1

2

3 stāvas 1

1 – normāls leņķis 2 – zobenveidīgas pakaļkājas 3 – stāvas pakaļkājas

Normālam lecamo locītavu leņķim līnija no gūžas locītavas zemi sasniedz pret pakaļkājas naga vidu. Brīvi stāvošam zirgam no šīs līnijas uz priekšu nolikts nags rāda, ka pakaļkājas ir pavilktas zem ķermeņa. Tas bieži sakrīt ar šauru lecamās locītavas leņķi – zobenveida locītava. Ja nags nolikts aiz šīs līnijas, kājas ir atstieptas atpakaļ. Normālam lecamās locītavas leņķim pēdvidus pakaļējā līnija ir tuva vertikālei, kas novilkta no sēžas paugura pret zemi. Šaurāks leņķis (saliekta locītava jeb zobenveida kāja) rada stiegru un saišu pastiprinātu noslogojumu. Platāks leņķis (taisna locītava jeb stāva kāja) traucē pakaļkājai brīvas kustības, samazina locītavas amortizāciju un rada pastiprinātus triecienus. -2

0

2

Pēdvidus Pakaļkāju pēdvidus ir garāks nekā priekškāju pēdvidu un saņem mazāku slodzi. Pazīmes optimums ir 2 līdz 3. -3

-2

-1

0

1

2

3

vāji attīstīts

labi attīstīts

Iežmauga Arī pakaļkājām zem lecamās locītavas var būt iežmauga – strauja pāreja no lecamās locītavas uz pēdvidu, kas jau tā nestabilo locītavas posmu padara vājāku. Pazīmes optimums - 0. -3

-2

-1

0

1

2

3

nav

izteikta

Vēzīšu garums Pakaļkāju vēzīši ir īsāki nekā priekškāju vēzīši. Pazīmes optimums - 0. Garāki pakaļkāju vēzīši piešķir zirgam labāku gaitu kvalitāti un ērtākas gaitas jātniekam, taču rada lielāku stresu naga aparātam. Ekstrēmi gari vēzīši atlēciena brīdī var izraisīt vēzīša pieskaršanos zemei. -3

-2

-1

0

1

2

3

īsi

gari

Vēzīši Vēzīša vēlamais leņķis ir ap 130 , kas atbilst lecamās locītavas leņķim. Pazīmes optimums – 0. o

Mitrumi -3 nav

-2

-1

0

1

2

Mitrumi - serozā šķidruma jeb sinovija uzkrāšanās vietas locītavā, locītavas efūzija. Locītavas efūzija liecina par patoloģisku procesu locītavā, visbiežāk izkaisīto osteohondrītu (OCD). kas lielā mērā ir iedzimstoša slimība un bieži skar lecamās locītavas. Tādējādi t.s. mitrumi lecamajās locītavās ir vienkāršākais veids kā noteikt zirgus ar aizdomām uz OCD lauka apstākļos, bez rentgenoloģiskas izmeklēšanas. Mitrumu neesamība neizslēdz OCD esamību konkrētajam zirgam, jo ne visi OCD bojājumi rada acīmredzamu locītavas efūziju. Pazīmei nav otra galējā robeža, pazīmes optimums – 0 (nav mitrumu). 1

-3

3

-2

-1

0

1

2

3

mīksti

izteikti izteikti mitrumi

stāvi

Nagu izmērs un leņķis Nagu lielums pakaļkājām ir mazāks kā priekškājām ar nedaudz stāvāku naga leņķi. Naga vēlamais leņķis pakaļkājām ir 50-55o. Vēlami vidēji lieli, vidēji stāvi nagi. Pazīmes optimums – 0. -3 lieli lēzeni

-2

-1

0

1

2

3 mazi stāvi

1

GAITU PRECIZITĀTE Gaitu precizitāte ietilpst eksterjera vērtējumā un to vērtē 10 ballu skalā. Visu gaitu precizitātes pazīmju lineārā raksturojuma optimums – 0. Pareizu priekšstatu par gaitu precizitāti un kāju stāvotni iegūst, zirgu apskatot taisnvirziena kustībā, zirgu vedot apmēram 20 – 30 m prom no vērtēšanas eksperta un tad taisnā līnijā atpakaļ, vēlams uz cieta pamata. Hendlers visu laiku atrodas kreisajā pusē zirgam. Hendleram visu laiku jāatrodas zirgam blakus, lai neaizsegtu skatu vērtēšanas ekspertam. Vērtē, vai zirgs liek priekškājas vienā līnijā, uz āru uz iekšu, plati vai šauri, apļo vai izmet. Gaitu precizitāti ietekmē lielākoties zirga priekškāju stāvotnes īpatnības. Visām pazīmēm optimums ir 0.

Pakaļkājām vērtē, vai zirgs iet vienā līnijā, uz āru uz iekšu, plati vai šauri, vai ir pakaļkāju griešana uz zemes. Pakaļkājas liek -3

-2

-1

0

1

1

uz iekšu šauri

2

3

Pakaļkāju griešana uz zemes -2

-1

0

1

nav

3

uz āru plati

0

Pakaļkāju griešana uz zemes izpaužas kā lecamo locītavu izgriešana uz āru gaitā.

-3 2

-1

uz iekšu šauri

Priekškājas liek -3

-2

uz āru plati

2

3 izteikta

Ja novirzes gaitu precizitātē ir tieši saistītas ar novirzēm zirga kāju stāvotnēs un par to jau ir samazināts vērtējums ballēs, tad vērtējumu par gaitu precizitāti samazina relatīvi mazāk.

UZVEDĪBA 1. Priekškājas liek taisni, lineārais raksturojums 0 2. Priekškājas liek uz āru, lineārais raksturojums -1 līdz -3, atkarībā no izteiktības 3. Priekškājas liek uz iekšu, lineārais raksturojums 1 līdz 3, atkarībā no izteiktības

Priekškājas -3 apļo (airē)

1

-2

-1

0

1

2

3 izmet

Uzvedības vērtējums ietilpst eksterjera vērtējumā un to vērtē 10 ballu skalā. Uzvedības vērtējums aizstāj “Kustību enerģiskumu” iepriekšējā vērtēšanas sistēmā. UZVEDĪBA Vēlme kustēties

slinks

ļoti enerģisks

Komunikācija

bailīgs

drošs

Temperaments

nervozs

nosvērts

Sadarbība

dominants

pakļāvīgs

Abu tipu zirgiem ir vēlams enerģisks, nosvērts temperaments ar nervu sistēmas stabilitāti, drosmi, pakļāvību cilvēkam. Braucamā tipa zirgiem īpaši svarīgi ir būt drošiem un nosvērtiem, tiem mierīgāka, slinkāka temperamenta vai vieglas dominances dēļ nesamazina atzīmi, ja vien tas nepadara zirgu par bīstamu hobija līmeņa jātniekiem un bērniem vai neizmantojamu darbā; nav vēlams arī ļoti enerģisks temperaments. Sporta zirgiem pieļaujams ļoti enerģisks temperaments (pazīme – vēlme kustēties), ja vien zirgs ir pakļāvīgs un nekļūst nekontrolējams. Sporta zirgiem temperamenta raksturojums pieļaujams arī 0 - jutīgs (pozitīvi reaģējošs uz ārējās vides kairinājumiem). Sporta zirgiem nevēlama pazīme ir slinkums, nevēlēšanās kustēties. 1

ZIRGA DARBASPĒJU VĒRTĒŠANA SPORTA TIPA ZIRGIEM Darba spēju novērtēšanai izmanto lauka pārbaudes testu. Katru pazīmi – soļus, rikšus, lēkšus un lēcienu tehniku – vērtē pēc 10 ballu skalas, maksimālais iegūstamo punktu skaits 40. Darbaspēju vērtēšanu zirgam veic sākot ar 24 mēnešu vecumu. Darbaspēju pazīmju aprakstu veic, aizpildot zirga lineāro profilu. DARBASPĒJU VĒRTĒŠANAS METODIKA Zirgiem vērtē soļu gaitu pie rokas, brīvās kustības rikšos, lēkšos un lēciena tehniku. Zirga darbaspējas var vērtēt iekštelpu manēžā vai āra laukumā, ja ir nodrošināts, ka zirgs no tā neizkļūs. Zirgam ir jābūt iepriekš sagatavotam. Ja zirgu vērtē saimniecības apstākļos, nepieciešams nodrošināt: • Piemērotu, neslidenu laukuma segumu • Brīvo lēcienu koridoru • Apmācītu laukuma komandu, vēlams vismaz trīs cilvēku sastāvā • Drošu nožogojumu, lai zirgs neizkļūtu ārpus laukuma Ieteicams: maksimālais laukuma izmērs – 20x40m, minimālais- 15x30m. Soļus vērtē, hendleram vedot zirgu pie pavadas. Hendlers saņem pavadas labajā rokā, bet to atlikumu glīti salocītu kreisajā rokā, vai trīskārši saloka pavadu labajā rokā un kreiso roku izmanto zirga kustību virziena kontrolei. Hendleram jāsoļo aktīvi, tā lai zirgs atrastos pie cilvēka pleca, lai zirgs nebūtu jāvelk līdzi, bet arī lai tas nesteigtos pa priekšu. Rikšu un lēkšu gaitu vērtē brīvās kustībās, vēlams gaitas demonstrēt starp nožogotām saliņām, ietverot virzienu maiņu. Brīvo lēcienu koridors: Vienā garajā malā izvietoti divi līdz trīs šķēršļi ar kārtiņu garumu vismaz 3m, var izmantot zemē noliktu kārtiņu 3m līdz pirmajam šķērslim. Distances var būt sekojošas, atkarībā no zirga izmēra un gaitu plašuma:

• • • • •

1

Koridors jāiekārto, paredzot 6m līdz pirmajam šķērslim and 6m pēc pēdējā šķēršļa. Jāatstāj brīva vieta pēc pēdējā šķēršļa 15m. Pretī lēcienu koridoram neatrodas vārti, spoguļi, durvis, nožogojumi. Ja manēžā ir spoguļi, tos aizklāj. Brīvo lēcienu koridoru var nožogot ar speciālām sētiņām vai būvniecības lentu. Būvniecības lenta ir labi zirgiem saskatāma, droša, viegli atvērt un aizvērt izeju un ieeju.

Ieteicamie augstumi: • • • • •

Pirmais lēciens–70-80cm Otrais lēciens– stāvais 80-100cm Trešais lēciens – okseris 80-90, 95-100cm Trīsgadniekiem– maksimāli 120cm augsts and 100cm plats okseris Četrgadniekiem – 130cm.

Ieiešana brīvo lēcienu koridorā var būt divu veidu: • •

Zirgu ieved hendlers (drošāk, kontrolēts zirga ātrums) Zirgs ieiet/tiek ievirzīts brīvā kustībā (var radīt pārāk ātru kustību un neuzmanību no zirga puses).

Lēciena tehnikas vērtēšanas kārtība: •

• •

Hendlers ieved jau „iesildīto” zirgu rikšu gaitā lēcienu koridorā, turot to pie slīdošās pavadas, un īsi pirms šķēršļa izvelk saiti no apaušu riņķa. Pirmais palīgs piedzen zirgu ar pātagas palīdzību, otrais palīgs palīdz zirgu noķert lēcienu koridora galā, slavē zirgu pēc lēcieniem, iedodot tam kārumu. Izpildot brīvos lēcienus, zirga kājām jābūt pasargātām, nedrīkst aizmirst kājsargus un/vai zvanus. Pātagas izmanto minimāli. Zirgam var palīdzēt no aizmugures, lai uzturētu nepieciešamo impulsu virzībā uz šķērsli.

Soļi Vērtējot soļus zirgam jākustas maksimāli plašos, brīvos soļos. Soļu gaitai jābūt sinhronai, četrtaktu kustībā, izteikti plašai, enerģiskai, līdzsvarotai, elastīgai. SOĻI Plašums Ritms Aktivitāte Elastīgums Pleca darbība

īsi aritmiski slinki stīvi ierobežota

plaši ritmiski enerģiski elastīgi izteikta

Pakaļkājas pret priekškāju nospiedumiem

nesasniedz

ievērojami pārsniedz

neaktīva

aktīva

stīva

elastīga

Pakaļkāju darbība Mugura

1

Vēlami elastīgi, spēcīgi, plaši soļi ar labu amplitūdu, izceļot priekškājas no pleca, elastīgu un brīvu muguras darbību, aktīvi saliecot lecamās locītavas, paceļot pakaļkāju nagu augstāk par vēzīša locītavu. Gaitas plašumu daļēji vērtē pēc tā, cik pakaļkājas pārsniedz priekškāju nospiedumu (iespējamie varianti – nesasniedz nospiedumu, pēdu-pēdā, nedaudz pārsniedz, ievērojami pārsniedz), taču tas atkarīgs arī no zirga kopējās uzbūves. Visām pazīmēm vēlamais raksturojums ir +3. Soļus ar divtaktu kustību sauc par aidu, zirgam reizē pārvietojot abas vienas puses kājas. Rikši Rikši ir izteikta divtaktu kustība, pie kuras zirgs vienlaicīgi paceļ diagonālas kājas – kreisā priekškāja un labā pakaļkāja, pēc tam labā priekškāja un kreisā pakaļkāja. Vēlami ritmiski, plaši, elastīgi, līdzsvaroti rikši ar lielu kustības amplitūdu un aktīvu pakaļkāju saliekšanos ar pietiekamu to pavirzīšanu zem korpusa ar izteiktu smaguma centra virzību uz priekšu, stingri paralēlas vienai pret otru kāju kustības, ar priekškāju virzību augšup un izteiktu karpālās locītavas darbību, ar izteiktu pleca brīvību, ar izteiktu muguras un ekstremitāšu muskulatūras darbību, nodrošinot kustības amortizāciju un dabīgo līdzsvaru. Vēlams, lai pakaļkājas pēc iespējas tālāk pārkāptu priekškāju pēdu nospiedumus, būtu izteikta divtaktu kustība ar labu kadenci, elastību, lidojuma fāzi un līdzsvaru. Visām pazīmēm vēlamais raksturojums ir +3. RIKŠI Plašums Ritms Aktivitāte Elastīgums Pleca darbība Karpālās locītavas darbība Vieglums

īsi neritmiski slinki stīvi ierobežota

plaši ritmiski enerģiski elastīgi izteikta

taisnas

izteikta darbība

smagi

viegli

Pakaļkāju darbība neaktīva

aktīva, enerģiska

Balanss Mugura

augšupvērsts elastīga

lejupvērsts stīva

Par plašumu vēlamāka ir spēja bez pūlēm saīsināties un paplašināties. Zirgam ar ļoti plašiem, lidojošiem rikšiem ir grūti sakopoties. Kāju kustības mehāniku ietekmē arī muskulatūras elastīgums, saišu un locītavu darbība. Plastiskums un lokanība ir zirga īpašības, ar kurām tas piedzimst. Šīs īpašības var pilnveidot un attīstīt, bet tikai katra zirga fizioloģisko iespēju robežās. 1

Rikšu gaitas trūkumi: • • •

• • • •

Elastības trūkums gan pašai gaitai, gan visa ķermeņa elastības nepietiekamība, kad vizuāli zirga gaita izskatās stīva, saspringta, ar vāju muguras, plecu un gūžu darbību, neaktīvām locītavām, sliktu kadenci. Rikši ar stipru pakaļkāju atvēzēšanu atpakaļ. Ritma zudums. Rikšiem ir jābūt izteikti divtaktu kustībai un kājām jākustas precīzi paralēli vienai pret otru. Jebkura novirze no paralēlās kustības noved pie divtaktu un ritma zuduma. Īslaicīgi ritma zudums var būt augošiem, pārbūvētiem jaunzirgiem līdz 2,5 gadu vecumam. Sasteigti rikši var būt gan iedzimti, gan sekas nepareizai trenēšanai. Sasteigtus rikšus raksturo nepietiekama kadence, saspringtība, ātri un īsi rikšu soļi. Lidojuma fāzes iztrūkums (ekstremitātes fiksēšanu gaisā iztaisnošanas momentā) kā sekas nepietiekamai kadencei, saspringtībai un sliktai locītavu saliekšanai, sasteigtībai un ritma zudumam, var būt arī pārmantots. Impulsa trūkums, īpaši liela formāta zirgiem, slinkiem, ar vāju temperamentu, fiziski nenobriedušiem konkrētām prasībām. Impulsa samazināšanu var ietekmēt laika apstākļi. Karietes gaita – specifiska zirgu gaita, pie kuras zirgs veic neproduktīvus, īsus rikša soļus, augsti ceļot priekškājas bez virzības uz priekšu. Jāatšķir plašas, augstas, efektīgas gaitas no neproduktīvas augstas gaitas.

Lēkši Lēkšu gaitai raksturīgas trīs taktis ar brīvā lidojuma fāzi. Lēkšu kvalitāti raksturo produktivitāte (soļa, tempa garums), impulss, elastība, kadence un balanss (ar augšupvirzošu tendenci). Visām pazīmēm vēlamais raksturojums ir +3. LĒKŠI Plašums Ritms Aktivitāte Elastīgums Pleca darbība Karpālās locītavas darbība Vieglums

īsi neritmiski slinki stīvi ierobežota

plaši ritmiski enerģiski elastīgi izteikta

taisnas

izteikta darbība

smagi līdzsvara Līdzsvars trūkums Pakaļkāju darbība neaktīva Balanss lejupvērsts Mugura stīva

viegli līdzsvaroti aktīva, enerģiska augšupvērsts elastīga 1

Vēlama ir ievērojama pakaļkāju pavilkšana zem korpusa, izteikta trīstaktu kustība ar labu pakaļkāju saliekšanos lecamajās locītavās un priekškāju – elkoņa un karpālajās locītavās, skaidra muguras muskulatūras darbība, kas nodrošina labu zirga vadību un līdzsvara uzturēšanu. Lēkšiem ir jābūt produktīviem, ar lielu vēziena amplitūdu, tie nedrīkst būt saīsināti. Vēlami ir lēkši ar augšupejošu tendenci (balanss). Augšupvērsts zirgs spēj sevi nest, nolaižot krustus un piepaceļot priekšdaļu, pateicoties spēcīgam pakaļkāju atgrūdienam, kakla pacelšanai un smaguma centru pārnešanai uz aizmuguri. Labi lēkši zirgu virza vienlaikus uz augšu un uz priekšu. Svarīgi arī, cik līdzsvarots zirgs ir pagriezienos. Nozīmīga ir lēkšu elastība. Elastīgi lēkši būs plūstoši un vienmērīgi, bez paātrināta vēziena dažādās fāzēs un bez asas kāju izmešanas vai nolaišanas. Mugura un kājas nedrīkst būt saspringtas un neatbrīvotas. Nevēlami ir, ja pakaļkājas atgrūžas gandrīz vienlaicīgi. Lēkšiem ir jābūt pietiekami impulsīviem, ar izturētu lidojuma fāzi. Lēkšus novērtē pēc spēka, ar kādu zirgs atgrūžas no zemes ar pakaļkājām, pēc pakaļkāju darbības amplitūdas un priekškāju kustības augstuma. Jāpievērš uzmanība, ja zirgam ir tendence uz krustveida lēkšiem. Tā ir nepareiza kustība lēkšos, kuras laikā tiek izjaukta otrā takts –likts tiek nevis diagonālais kāju pāris, bet paralēlais. Kļūda raksturīga jauniem zirgiem, kuriem vēl nav attīstīta koordinācija, bet negatīvi vērtējama pieaugušiem zirgiem. Tendence var būt gan iedzimta, gan liecināt par veselības problēmām. Lēciena tehnika Stils jeb šķēršļa pārvarēšanas veids, daļēji arī lēciena spēks un precizitāte daļēji ir pārmantojami. Ar zirga pareizu apmācību šīs īpašības var ievērojami uzlabot, taču katram zirgam ir savs fizisko spēju slieksnis. Lēciena kvalitāti raksturo: • • •

Tehnika – kakla un muguras arkveidīga izliekšana (skausts augstākais punkts), ātra un konsekventa priekškāju pievilkšana, pakaļkāju saliekšana un “atvēršana” aizmugurē. Kapacitāte – zirga potenciāls, fizisko spēju griesti. Atspēriena spēks, racionāla ķermeņa izmantošana. Temperaments – zirga iedzimtā spēja novērtēt situāciju, attālumus, mācīties no savām kļūdām, vēlme lekt, drosme.

Vēlams veikls, spēcīgs, pārliecinošs, atbrīvots lēciens, izteikta zirga koncentrēšanās, veikls atspēriens un ātra locītavu saliekšanās (vēlams, lai karpālā locītava ir augstāk par pleca locītavu), velvēta un izteikti uz augšu un uz priekšu izliekta mugura brīvai pakaļkāju darbībai, ātrs atspēriens. Visām pazīmēm vēlamais pazīmes raksturojums ir +3. 1

BRĪVAIS LĒCIENS Arka (baskuls)

ieliekta mugura

izteikti noapaļota mugura

Elastīgums

stīvs

elastīgs

Priekškājas

karājas

cieši pievilktas ķermenim

Pakaļkājas

taisnas

cieši pievilktas ķermenim

Pakaļkāju tehnika Atspēriena spēks Refleksi Uzmanība Drosme Situācijas vērtēšana Koordinācija

zem sevis vājš lēni nevērīgs baidās nevērtē neveikls

atvērta spēcīgs ātri uzmanīgs drošs izteikti vērtē koordinēts

1

Lēciena tehnikas piemēri

Arka (baskuls)

ieliekta mugura

Priekškājas karājas

x

pēdvidus

x

plecs

izteikti noapaļota mugura

Skausts augstākā vieta, kakls tiecas uz leju, izteikta arka.

cieši pievilktas ķermenim

Pleca locītava salocīta labi (karpālā locītava augstāk par pleca locītavu). Pēdvidus nav pievilkts. Priekškājas atrodas priekšā ķermenim.

-1 vai -2 balles par nepievilkto pēdvidu. Jāvēro, cik daudz tas traucē veikt uzdevumu - ja zirgs tāpēc vairākkārt gāž, tad -2, bet ja pēc nogāzta šķēršļa tehnika uzlabojas, atzīmi var samazināt par -1. 1

Arka (baskuls)

ieliekta mugura

Priekškājas karājas

x

izteikti noapaļota mugura

Skausts vienā līmenī ar galvu, kakls horizontāls, nav arkas. Tomēr zirgs lec “caur ķermenim”.

x

cieši pievilktas ķermenim

Pleca locītava daļēji salocīta (karpālā locītava zemāk par pleca locītavu). Pēdvidus diezgan pievilkts. Priekškājas ir zem ķermeņa.

Pakaļkāju tehnika - atvērta (+1), vidēji pievilktas ķermenim (0). 1 vai -2 balles par arkas trūkumu. -1 par pleca locītavas nepietiekami saliekšanu. 1

Arka (baskuls)

ieliekta mugura

Priekškājas karājas

x

x

izteikti noapaļota mugura

Skausts augstākais punkts, kakls uz leju, veido arku.

cieši pievilktas ķermenim

Pleca locītava daļēji salocīta (karpālā locītava nedaudz zemāk par pleca locītavu). Pēdvidus diezgan pievilkts. Priekškājas ir priekšā ķermenim. Nevienādi pievilktas priekškājas.

-1 vai -2 balles par nepievilkto pēdvidu. Jāvēro, cik daudz tas traucē veikt uzdevumu - ja zirgs tāpēc vairākkārt gāž, tad -2, bet ja pēc nogāzta šķēršļa tehnika uzlabojas, atzīmi var samazināt par -1. Arka (baskuls)

Pakaļkāju tehnika - atvērta (+1/+2), taisnas (+2). -1 par pleca locītavas nepietiekamu saliekšanu, -0.5/-1 par nevienādi pievilktām prk. 1

ieliekta mugura

Priekškājas karājas

x

x

izteikti noapaļota mugura

Skausts augstākā vieta, kakls nedaudz tiecas uz leju (labāk lēciena sākumā), nav izteikta arka.

cieši pievilktas ķermenim

Pleca locītava salocīta labi (karpālā locītava augstāk par pleca locītavu). Pēdvidus sākumā ļoti labi pievilkts (ātri refleksi), lēciena otrajā fāzē karājās. Kājas priekšā ķermenim. 1

ZIRGA DARBASPĒJU VĒRTĒŠANA BRAUCAMĀ TIPA ZIRGIEM Pastāv atšķirības braucamā tipa zirgu darbaspēju vērtēšanā. Darbaspēju rādītāji, kurus vērtē Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirgiem ir soļu gaitu pie rokas, brīvās kustības rikšos, lēkšos un lēkšanas spēja vai vadāmība. Vērtēšanai izmanto vienotu veidlapu ar sporta tipa zirgiem, taču vērtējums 10 ballu skalā tiek piešķirts, izvērtējot darbaspēju pazīmju atbilstību šķirnes tipam un šķirnes standartam. Vadāmību vērtē braucamā tipa zirgiem, kuriem nevērtē lēkšanas spēju (lēciena kvalitāti), un vērtējumā abus neiekļauj. VADĀMĪBA Arka (baskuls)

ieliekta mugura

x

Priekškājas karājas

x

izteikti noapaļota mugura

Skausts augstākā vieta, kakls tiecas uz leju, izteikta arka.

cieši pievilktas ķermenim

Pleca locītava salocīta labi (karpālā locītava pleca locītavas līmenī). Pēdvidus pievilkts. Priekškājas ir priekšā ķermenim. Kājas vienādi pievilktas.

Reakcija uz pretojas vadības līdzekļiem

atsaucīgs, mīksts kontakts

Impulss uz priekšu vājš Sadarbība nesadarbojas

izteikts paklausīgs

Vadāmība grožos - no 24 mēnešu vecuma; vērtē soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus. Vadāmība aizjūgā - no 5 gadu vecuma vērtē zirga soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus, var vērtēt arī jaunākus zirgus. Vērtēšanas kritēriji vadāmībai ir paklausība (atsaucība uz braucēja doto komandu izpildi), impulss (brīva kustība uz priekšu), labdabība, nosvērtība.

ĒRZEĻU VĒRTĒŠANA

Arka (baskuls)

ieliekta mugura

Priekškājas karājas

x

izteikti noapaļota mugura

Skausts augstākā vieta, kakls tiecas uz leju, veido arku. Lēciena augstākais punkts aiz šķēršļa.

x

Pleca locītava salocīta labi (karpālā locītava pleca locītavas cieši līmenī). Pēdvidus daļēji pievilkts. pievilktas Kājas vienādi pievilktas. ķermenim Priekškājas pa vidu starp “priekšā” un “apakšā”.

-1 par neizteikto arku. -0.5 balle par pleca locītavas nepietiekamo saliekšanu un -0.5 par daļēji pievilkto pēdvidu. 1

Ērzeļu vērtēšanu no 3 gadu vecuma veic, lai ērzelis iegūtu vaislinieka izmantošanas sertifikātu. Vaislinieka izmantošanas sertifikātu piešķir šķirnes zirgu audzēšanas biedrība. Parasti vaislas ērzeļu sertifikāciju organizē centralizēti divreiz gadā, un ērzeļus vērtē sertifikācijas komisija 5 zirgu vērtēšanas ekspertu sastāvā. Ar sertifikācijas noteikumiem, iesniedzamajiem dokumentiem un sertifikāta izsniegšanas kārtību var iepazīties audzēšanas programmās (NOLIKUMS PAR LATVIJAS SILTASIŅU ZIRGU ŠĶIRNES VAISLAS ĒRZEĻU SERTIFICĒŠANU un NOLIKUMS PAR LATVIJAS SILTASIŅU ZIRGU ŠĶIRNES BRAUCAMĀ TIPA VAISLAS ĒRZEĻU SERTIFICĒŠANU). Minimālās prasības sertificēšanai gan sporta tipa, gan braucamā tipa ērzeļiem: • • •

izcelsme/ tips: ≥ 8 ballēm, eksterjera vērtējums: ≥ 52 balles, darbaspēju vērtējums ≥ 31 balle. 1

KUMEĻU VĒRTĒŠANA

Iespējami vairāki vaislinieka sertifikāta veidi: •

Pārbaudāmajam vaisliniekam un vaislas materiālam sertifikātu izsniedz uz pārbaudes laiku 5 gadi, kurā iegūst ģenētiskās kvalitātes novērtējumu;

•

Pārbaudāmiem ērzeļiem, kurus vērtē ārpus centralizētas sertifikācijas, izsniedz ierobežotas izmantošanas sertifikātu (izmantošanai savā saimniecībā vai uz noteiktu ķēvju skaitu);

•

Pēc sertifikāta pagarināšanas, kuru veic pamatojoties uz pēcnācēju kvalitātes vērtējumu, vaislas ērzelis saņem sertifikātu uz neierobežotu darbības laiku.

ĶĒVJU VĒRTĒŠANA Vaislas ķēvju iekļaušana vaislas sastāvā notiek divās fāzēs: 1. Vaislas sastāvā iekļauj ķēvi no 3 gadu vecuma (jaunzirga vērtējums); 2. Pēc 5 gadu vecuma tiek veikta vaislas ķēves pārvērtēšana, piešķirot kopvērtējuma klasi. Pārvērtēšanu var veikt arī pēc pirmā kumeļa piedzimšanas, ja ķēve ir jaunāka par 5 gadiem. Ķēves vērtēšanu veic zirgu vērtēšanas eksperts, visbiežāk saimniecības apstākļos. Lai veiktu izlasi, vaislas ķēvēm vērtē: • izcelsmi/ tipiskumu, • eksterjeru, • darbaspējas, • pēcnācēju kvalitāti (pēc vismaz 1 vērtēta pēcnācēja). Pamatojoties uz minētajiem vērtējumiem, vaislas ķēves iedala kopvērtējuma klasēs, no kurām augstākā ir Elites klase, tad I un II klase (papildus informācija audzēšanas programmās).

JAUNZIRGU VĒRTĒŠANA Jaunzirgus vērtē sākot 2 - 3 gadu vecumā (ieskaitot), saskaņā ar šķirnes standarta prasībām. Jaunzirgu vērtēšanu var organizēt saimniecības apstākļos vai reģionālā skatē. Jaunzirgu novērtēšana nepieciešama, lai īstenotu vaislas dzīvnieku – vaislas ērzeļu un vaislas ķēvju novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes, kā arī prognozētu pašu jaunzirgu izlasi. Jaunzirga vērtēšanu veic zirgu vērtēšanas eksperts, kurš arī nosaka jaunzirga ieteicamo izmantošanas virzienu un labākos jaunzirgus iesaka ikgadējam vērtēšanas finālam. Jaunzirgam vērtē: • izcelsmi/ tipiskumu, • eksterjeru, • darbaspējas. Jaunzirgu vērtēšanā izmanto vienkāršotu veidlapu ar mazāku pazīmju skaitu nekā vaislas ērzeļiem vai vaislas ķēvēm. 1

Kumeļu vērtē parasti no 4 līdz 6 mēnešu vecumam. Ķēve tiek vesta pie rokas, un kumeļš nepiesiets seko mātei. Kumeļam vērtē: • izcelsmi/tipu • eksterjeru, ķermeņa proporcijas • gaitu kvalitāti (tiek novērtēta ar vienu kopēju atzīmi) • kopējais iespaids Katru pazīmi vērtē pēc 10 ballu skalas un veic kumeļa lineāro profilēšanu vairākām pazīmēm. Maksimālais iegūstamo ballu skaits ir 40. Rezultātus fiksē Kumeļa vērtēšanas lapā. Braucamā tipa un sporta tipa kumeļus vērtē pēc vienotas metodikas, izmantojot vienotu veidlapu. Lineāro pazīmju raksturojumu veic, neizvērtējot piederību tipam, taču atšķiras vērtējums 10 ballu skalā, ko piešķir, vadoties pēc konkrētā tipa šķirnes 9666 standarta un pazīmju optimuma atšķirībām. Kumeļa vērtēšanas veidlapa atšķiras no vaislas dzīvnieku vērtēšanas veidlapas un jaunzirgu vērtēšanas veidlapas.

IZCELSME/TIPS Kumeļi saņem kopēju atzīmi par tipu un izcelsmi, vadoties pēc tiem pašiem principiem kā vaislas zirgu un jaunzirgu vērtēšanā. Kumeļu lineārajā profilā tiek atsevišķi raksturots tips sporta tipa un braucamā tipa kumeļiem, kas ir vienīgā atšķirība abu tipu kumeļu pazīmju lineārajā profilā. TIPS

-3

-2

-1

0

1

2

3

Braucamais tips

masīvs neizteiksmīgs

viegls elegants

Sporta tips

masīvs

viegls

neizteiksmīgs

elegants

EKSTERJERS, ĶERMEŅA PROPORCIJAS Kumeļš saņem kopēju atzīmi par eksterjeru un ķermeņa proporcijām. Kumeļa lineārajā profilā tiek raksturotas 10 pazīmes – konstitūcija, galvas lielums un forma, krustu slīpums, kāju stāvotnes un vēzīšu leņķis. Šīs un vēl vairākas citas pazīmes, piemēram, labi attīstīti, gari krusti, pakauša garums, kakla pieslēgums jau kumeļa vecumā ļauj spriest par tā uzbūvi, ķermeņa leņķiem, vēlamajām īpašībām, saišu attīstību un iespējamiem eksterjera trūkumiem.

1

EKSTERJERS UN ĶERMEŅA PROPORCIJAS Konstitūcija Uzbūve Galvas lielums Galvas forma Kakla stāvoklis Krustu slīpums Priekškāju pirksti Priekškāju vēzīši Pakaļkāju pirksti Pakaļkāju vēzīši

rupja garkājaina liela rupja horizontāls slīpi uz iekšu mīksti uz iekšu mīksti

pārsmalcināta īskājaina maza eleganta vertikāls taisni uz āru stāvi uz āru stāvi

Galvas lielums un forma ļauj spriest par kumeļa konstitūciju un sniedz pirmo iespaidu par kumeļu, kā arī nereti ļauj noteikt vaislinieka spēju nodot savu tipu un raksturīgās īpašības pēcnācējiem. Karpālajām un lecamajām locītavām arī kumeļa vecumā jābūt labi izteiktām un sausām. Kumeļiem nevēlama ir īskājaina uzbūve. Daudzas pazīmes kumeļiem nav novērtējamas, piemēram, skausta augstums, stāvotnes platums (kumeļiem raksturīga plata stāvotne).

INFORMĀCIJAS AVOTI 1. http://lszaa.lv/ciltsdarbspublikacijas-par-ciltsdarbu/kustibu-kvalitateleksi-7/ 2. http://lszaa.lv/ciltsdarbspublikacijas-par-ciltsdarbu/riksi-efektigaka-zirgagaita-4/ 3. http://www.ldc.gov.lv/upload/doc/Latvijas_siltasinu_skirnes_zirgu_ sporta_tipa_audzesanas_programma.pdf 4. http://www.ldc.gov.lv/upload/doc/Latvijas_siltasiтu_skirnes_zirgu_ braucama_tipa_audzesanas_programma.pdf 5. Palīgs zirgu vērtētājam (2010) http://lszaa.lv/wp-content/uploads/2015/09/ Paligs-vertetajam.pdf 6. Schacht C. (2012). Sport horse comformation. Evaluating athletic potencial in dressage, jumping and event prospects. USA: Trafalgar Square Books, 135 p. 7. Seržāns A. (1986). Zirgkopība. Rīga: “Zvaigzne”, 224 lpp.

GAITAS Kumeļš saņem kopēju atzīmi par visām gaitām – soļiem, rikšiem, lēkšiem, neizdalot tās. Lineārajā profilā tiek raksturotas četras gaitas raksturojošās pazīmes. GAITAS Plašums Aktivitāte Elastīgums Vieglums

īsas slinki stīvi smagi

plašas enerģiski elastīgi viegli

Līdz 2-2,5 mēnešu vecumam, dažreiz arī vecākiem kumeļiem novēro specifisku augstu, nedaudz tipinošu gaitu, kura, kumeļam augot, mainās. Dažreiz kļūdaini tāda gaita tiek uzskatīta par augstiem, efektīviem rikšiem. Šī iemesla dēļ kumeļus nevajadzētu vērtēt pārāk agri, tikai pēc 4 mēnešu vecuma. Taču jau kumeļa vecumā var izdarīt secinājumus par gaitu elastību, lēkšu kvalitāti. KOPĒJAIS IESPAIDS Par kopējo iespaidu kumeļš saņem atzīmi, kurā var iekļaut gan iespaidu par tā attīstību, harmoniskumu, proporcionalitāti, temperamentu un potenciālu. Lineārais pazīmju raksturojums netiek veikts. Visu četru atzīmju summa ir kumeļa vērtējums. 1

1