Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi Nr. 15

ISSN 2500-9753

Nr. 15 / 2018

Šajā numurā: 3 13

Atbildīgā par izdevumu: Mārīte Saviča Redaktore: Ruta Puriņa Maketētāja: Ieva Tiltiņa Sekojiet mums:

Twitter

Facebook

Mārīte Saviča Darbinieku sumināšana Emīls Mārtiņš Riekstiņš Izaicinājums pieņemts – strādāju par bibliotekāru

Kolekcijas LU Bibliotēkā

14

Vēsma Klūga Valodnieces docentes Emīlijas Soidas manuskripti LU Bibliotēkā

16

Eduards Skvireckis Klasiskā filologa Dr. Ričarda Vita dāvinājums Latvijas Universitātes Bibliotēkai

21

Dace Šturme Enciklopēdija. Enciklopēdija? Enciklopēdija!

24

Ļubova Gavrilova Latvijas Universitātes seriālizdevumu elektroniskās versijas

Zināšanu pārnese

26

Gita Rozenberga Starptautiskā atvērtās piekļuves nedēļa 2017

28

Gita Rozenberga Seminārs “Vispārpieņemtās un inovatīvās pētniecības sasniegumu novērtēšanas metodes”

29

Marika Kupče Pēc diviem mirkļiem 100 gadi: rektoru galerija

30

Ilze Veigura Rakstu ceļš: no idejas līdz izstādei

32

Latvijas Universitātes Bibliotēkas jaunumi Nr. 15 ISSN 2500-9753 © Latvijas Universitātes Bibliotēka, 2018 Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce uz izdevumu obligāta

Notikums

40 43

Informācijas pieejamība

Ilga Mantiniece Gadsimtu ilgā vēsture rokas stiepiena attālumā LU publikāciju un vēstures kartotēkas sagatavošana digitalizācijai – II

Informācijas pakalpojums

Ilga Rampāne Publiskais patapinājums Publicitāte

Rita Alkšbirze Ekskursijas LU Bibliotēkā

46

Rinalds Baranovs Akustiskais dzejas vakars

48

Jolanta Žemaitīte Fantastika gravīru ielokā

50

Ilona Vēliņa-Švilpe Ēģiptes piramīdu noslēpumu ēnā: Zinātnieku nakts LU Bibliotēkā

52

Valija Liepkalne Pirms Ziemassvētkiem rūķi mitinās Bibliotēkā Kalpaka bulvārī

54

Notikumu kalendārs

Notikums

Mārīte Saviča

Darbinieku sumināšana Rudens Latvijas Universitātē ir īpašs un rosīgs gadalaiks, kad studiju gaitas ir uzsākuši jauni studenti, bet LU personālam sācies intensīvs lekciju plānošanas laiks. Tas ir laiks, kad LU saime gaida savas Alma Mater dzimšanas dienu, kas tiek atzīmēta katru gadu 28. septembrī ar pārdomātiem un krāšņiem pasākumiem.

Rudens tiek dēvēts arī par pārdomu laiku, kad mēs apstājamies pēc vasaras aktivitātēm un godam pelnītā atvaļinājuma cēliena un varam vērot apkārtni ar košām krāsu spēlēm koku lapotnēs, uzlūkot rudens veltes kā dabas dāsnumu. Rudens ir laiks, kad mēs apzināmies, ka lapu košums drīz pazudīs un pienāks gada tumšākie mēneši. Šķietami drūmākie mēneši, bet tas ir nepieciešams, lai sagaidītu nākamos – gaišos – gada mēnešus. Garie rudens vakari ir piemēroti tam, lai atcerētos un apzinātos to, kas mums ir dots, lai gremdētos neaizmirstamās atmiņās un novērtētu, ko dzīve mums ir piedāvājusi.

Septembra nogalē, Universitātes jubilejas reizē, mums ir brīnišķīga iespēja apjaust savu piederību dinamiskai organizācijai, atcerēties savus bijušos un esošos kolēģus, personības, kuras vairāku gadu desmitu garumā strādājušas un piedalījušās LU dzīvē. 2017. gada 28. septembris, LU jubilejas diena, mums noritēja svinību gaisotnē, kā tas pienākas jubilejas svētkos. Tā bija diena, kad Bibliotēkas kolektīvs sumināja vairākas savas ilggadējās kolēģes, kuras šajā gadā svinēja savas dzīves nozīmīgas jubilejas. Viņu vidū bija vienmēr laipnā un atsaucīgā galvenā bibliotekāre Valija Liepkalne un grāmatu plauktu labirintus mīlošā un darbīgā informācijas

speciāliste Tamāra Černišova. Lielā bijībā tika sveiktas darbinieces, kuras Alma Mater sienās pavadījušas 40 un vairāk savas dzīves darba gadu: tās ir informācijas spe­ci­ ālis­tes Irina Tiško un Skaidrīte Giluča, galvenā bibliotekāre Anžela Avdeikina un dokumentāliste Ņina Dmitrijeva.

Savukārt 30 gadu darba slieksni Bibliotēkā šogad pārkāpa informācijas speciāliste Dace Šturme. 10 interesantus un pārmaiņām bagātus gadus kolektīvā atzīmēja Lietotāju apkalpošanas departamenta vadītāja Aldona Volkova un bibliotekāre Ilze Alekšūne. Savukārt augusta nogalē savā dzīvē svarīgus svētkus piedzīvoja mūsu kolēģe Vineta, kas tagad godājama par Grīniņas kundzi. Tāpat šajā reizē tika sveiktas mūsu kolēģes Elīna Sniedze un Ilze Veigura, kuras ieguvušas akadēmisko maģistra grādu. Svētku gaisotnē un rožu skaistuma apburtas, vienkopus pulcējās dažādu paaudžu pārstāves, bet, neskatoties uz atšķirīgo laika ritumu, jubilāres izcēlās kā kvalificētas, inteliģentas un visādā ziņā iekšēji ļoti motivētas personības, kurām bija raksturīga viena kopīga pazīme – mirdzums acīs, stāstot par savu darbu.

Darba tikums, čaklums un darbspējas ir apliecinājums tam, ka Bibliotēkas darbinieki tikai ar savu skrupulozo ikdienas darbu vien spēj paveikt lielas lietas.

Katrai darbiniecei ir dažāda darba gadu kreļļu virtene: vienai pīlādžu košumā, citai dzintara mirdzumā, kādai mirguļojoša stikla pērlīšu spožumā, bet katrai sava un neatkārtojama, jo ar darbu var padarīt daudz, ja tas patīk un ar to patiesi lepojas, kā tas atspoguļojas Bibliotēkas darbinieču godīgajā attieksmē pret darbu un dažu publicēto teikumu atziņās.

Bibliotēkas kolektīvs 2017. gada 28. septembrī Nr. 15

3

Notikums

Darbinieki sveic galveno bibliotekāri V. Liepkalni

Direktores p. i. M. Saviča sveic bibliotekāri I. Alekšūni

Direktores p. i. M. Saviča sveic V. Grīniņu

4

Direktores p. i. M. Saviča, izpilddirektore I. Leitāne sveic informācijas speciālisti D. Šturmi

Direktores p. i. M. Saviča sveic bibliotekāri I. Veiguri

Direktores p. i. M. Saviča

Direktores p. i. M. Saviča un izpilddirektore informācijas speciālisti S. Giluču

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Notikums

Direktores p. i. M. Saviča sveic galveno bibliotekāri V. Liepkalni

sveic departamenta vadītāju A. Volkovu

I. Leitāne sveic Nr. 15

Direktores p. i. M. Saviča, izpilddirektore I. Leitāne sveic galveno bibliotekāri A. Avdeikinu

Direktores p. i. M. Saviča, izpilddirektore I. Leitāne sveic informācijas speciālisti T. Černišovu

Direktores p. i. M. Saviča sveic bibliotekāri E. Sniedzi

Direktores p. i. M. Saviča sveic dokumentālisti Ņ. Dmitrijevu

5

Notikums

Galvenā bibliotekāre Valija Liepkalne Agrā bērnībā, kad pirmo reizi kopā ar vecākiem apmeklēju Rīgu, atmiņā bija palikusi konkrēta Rīgas ainava – parks, soliņš, apstādījumi, iela, pāri ielai kāda māja. Un tikai pēc daudziem gadiem, kad sāku strādāt Latvijas Valsts universitātes Zinātniskajā bibliotēkā Kalpaka bulvārī, sapratu, ka tas ir nams no manām bērnības dienu atmiņām. Neapzināti biju paturējusi prātā Kerkoviusa namu, kur strādājot pagāja mana mūža lielākā daļa un sastapti jauki kolēģi un lasītāji.

V. Liepkalne ar saņemtajiem Starptautiskā starpbibliotēku abonementa sūtījumiem. 20. gs. 80. gadu sākums

Informācijas speciāliste Tamāra Černišova 38 gadus strādājot bibliotēkā, 30 gadus mana darbvieta bija grāmatu krātuvē. Kāds pateiks – cik garlaicīgi. Bet ne es! Grāmatu plauktu labirinti, kuru kopīgais garums šobrīd ir ap 20 km, nekad mani nebaidīja. Gluži pretēji, tas mani iedvesmoja, jo grāmatu klāsts apkārt tev veido īpašu auru un sajūtu, ka kaut kur blakus ir burvju durvis, kas ved uz zināšanu un emociju pasauli. Gadu gaitā daudz kas ir mainījies bibliotekāra darbā, bet vienmēr bija interesanti piedalīties šajā procesā. Atmiņā ir arī interesantas tikšanās ar kolēģiem Viļņā un Kauņā, Parīzē un Tūrā, Ķelnē, Sanktpēterburgā, Minskā un, protams, vairākās pilsētās Latvijā.

T. Černišova darbvietā krātuvē (1987)

LUB darbinieces Francijā. Tūras Universitātes bibliotēkas apmeklējums (2000)

6

V. Liepkalnes un T. Černišovas laimīgā diena: maģistra diploma saņemšana (2002)

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Notikums

Informācijas speciāliste Skaidrīte Giluča Uzsākot darba gaitas LU Bibliotēkā, man palaimējās strādāt kopā ar ļoti erudītiem, savā ziņā izciliem darbabiedriem. Strādājot Kataloģizācijas nodaļas klasifikācijas sektorā, kopā esam apēduši ne vienu vien pudu sāls. Ne velti Bibliotēkā mūs citi kolēģi sauca par klasiķiem. Drauga pleca sajūtu, ko es izjutu, gribētu novēlēt ikvienam un īpaši tiem, kuri pievienojas mūsu kolektīvam.

Pirmajā rindā no kreisās puses: Renāte Baltroka, Vēsma Lipsne, otrajā rindā Dzintra Medne, Tenu Karmu, Skaidrīte Giluča (1987)

Visi dzīvnieki ir mīļi, arī tie, kas nav manējie. Skaidrīte Giluča izstādē Dabas muzejā (2008)

Dokumentāliste Ņina Dmitrijeva Bērnībā es nesapņoju par darbu bibliotēkā. Bet 1977. gadā atnācu strādāt uz Universitātes Bibliotēku un paliku te ilgus gadus. Strādājot grāmatu krātuvē, tika izsniegti un pārcilāti grāmatu kalni. Kalni, kas gan nav izzuduši, jo darbs turpināsies, kamēr pastāvēs tradicionālā grāmata. Krātuve ir īpaša pasaule ar nebeidzamiem labirintiem: klusums un gadsimtu vēsture ar tūkstošiem cilvēku vārdu.

Pie darba galda krātuvē Kalpaka bulvārī 4

Tamāra un Ņina atpūtā LU Botāniskajā dārzā Nr. 15

LUB krātuves labirinti

7

Notikums

Informācijas speciāliste Irina Buša Sākot darbu bibliotēkā, baidījos, ka nevarēšu atcerēties grāmatu izkārtojumu plauktos, – man likās, ka to ir milzum daudz.

Varu minēt izstādi “Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedrai – 20 gadi” (pieejams: http://foto.lu.lv/ arhiivs/2011/j_okt/04/slides/IMG_5799.html). Izstādes sagatavošanā aktīvi piedalījās arī fakultātes studenti ar savu pašpārvaldi. Viņi sagādāja milzumu fotogrāfiju no arheoloģiskajām praksēm un mācību izbraucieniem, tās aizņēma vairākus stendus un plakātus. Stendi bija izvietoti fakultātes ēkas 1. stāvā, bet tālāk – gar kāpnēm līdz pašai bibliotēkai 2. stāvā – bija aplūkojami plakāti.

Vēl atceros Latvijas Ukrainas augstskolu bibliotēku simpoziju “Bibliotēka universitātes informācijas un mācību vidē”. Simpozija pirmajā dienā, kad tika nolasīti dalībnieku referāti, man bija uzticēts vadīt ekskursiju. Šis foto uzņemts neilgi pirms ekskursijas.

Kopā ar bibliotēku speciālistiem no Ukrainas

I. Buša Muzeju naktī

Departamenta vadītāja Aldona Volkova Mana pirmā darba diena 2007. gada augusta nogalē bija ļoti netipiska, jo kopā ar jaunajiem kolēģiem devos komandējumā uz Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas Vasaras skolu. Šie desmit gadi LU Bibliotēkā ir paskrējuši vēja spārniem, katra diena ir nesusi jaunus izaicinājumus, darbs neļauj ieslīgt rutīnā, iepazītas daudzas interesantas personības, esmu piedalījusies daudz dažādu pasākumu, izstāžu organizēšanā. Visvairāk man patīk darbs ar studentiem.

Volkova apceļo Latviju. Foto no personīgā arhīva

8

Izstādes “Antīkās literatūras pasaulē” atklāšanā LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkā. Foto: Toms Grīnbergs

LU Bibliotēkas virtuālās izstādes “LU publikācijas 2015” atklāšanas pasākums. Foto: Vineta Grīniņa

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Notikums

Informācijas speciāliste Irina Tiško Lasītāji apgalvoja, ka mūsu bibliotēkas, kas atrodas Kalpaka bulvārī, apkalpošanas nodaļai piemīt īpaša atmosfēra. Tolaik, kad es sāku strādāt pirms 40 gadiem, to sauca par Latvijas Valsts universitātes Zinātnisko bibliotēku. Un es šo atmosfēru sajutu no pirmajiem darba soļiem! Brīnišķīgi kolēģi, profesionāli, draudzīgi, pretimnākoši, ar vēlmi iemācīt, padalīties pieredzē, palīdzēt uzsākt strādāt patstāvīgi. Un grāmatas! Lielākā daļa grāmatu bija izsniedzamas lasīšanai uz vietas, bet bibliotekāriem bija iespēja ņemt daiļliteratūru līdzi uz mājām!

1998. gadā darbā ar pasūtījumiem

Ziemassvētku balle (1995)

LU Centrālajā bibliotēkā

Konference Minskā (2007) Nr. 15

1997. gadā kopā ar kolēģi V. Liepkalni

9

Notikums

Bibliotekāre Ilze Alekšūne 2007. gada 23. janvārī pieņēmu izaicinājumu strādāt Latvijas Universitātes Bibliotēkā, jo vēlējos apgūt ko jaunu, nebijušu, izaicinošu un lietot studijās apgūtās zināšanas praktiski. Pirmā darba diena bija neparasta un apbrīnas pilna. Viss man bija jauns un svešs, bet tajā pašā laikā aizrāva un interesēja. Visapkārt bija ļoti daudz un dažādu grāmatu, sākot ar senajiem rakstiem un beidzot ar mūsdienu daiļliteratūru. Pirmais darbs aizsākās klasifikācijas nodaļā. Nodomāju, kas ir klasifikācija, ko tur dara? Vispirms iepazinos ar grāmatas saturu, lai iespējami precīzi saprastu, kurā nozarē tā jāiekļauj. Šādā veidā es klasificēju dažādu nozaru un valodu grāmatas.

Mani darba procesā apmācīja laipni un atsaucīgi kolēģi. Esmu lepna un gandarīta, ka strādāju Latvijas Universitātes Bibliotēkā. Šo izvēli ietekmēja gan izvēlētās programmas studijas, gan darbs, darba vide, gan pats darba process. Bibliotēka – tās ir manas mājas.

Darbā LU Bibliotēkā Kalpaka bulvārī, svinīgi gaidot 18. novembri – Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu (2015)

I. Alekšūne kopā ar Teoloģijas fakultātes studentiem mācībās Bibliotēkā Raiņa bulvārī Klusajā lasītavā (2016)

Ekskursija – LU Botāniskais dārzs (2017)

I. Alekšūne kopā ar rakstniekiem E. Mārtužu un T. Treibergu pēc literārā pasākuma (2017)

I. Alekšūne kopā ar kolēģi I. Vēliņu-Švilpi Zinātnieku naktī (2017)

10

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Notikums

Informācijas speciāliste Dace Šturme Darba gaitas LU Bibliotēkā man ir bijušas kā raibs pavediens, kas šķetinās, veido līkločus un ik pa brīdim izauž dažādu krāsu ornamentus.

Priecājos par izdevību apkalpot lietotājus dažādās nozaru bibliotēkās: Mācību abonementā, Reto izdevumu un rokrakstu nodaļā, Ekonomikas zinātņu bibliotēkā un Bioloģijas zinātņu bibliotēkā. Tā bija lieliska iespēja sastapt daudzas interesantas, zinātkāras, daudzpusīgas un savu nozari mīlošas personības.

Reto izdevumu un rokrakstu nodaļā

Izstādes “LU Ekonomikas un vadības fakultātes prof. Mihaila Hazana zinātniskā darbība un intelektuālie sasniegumi” atklāšanā ar kolēģi Edīti Mališevu 2010. gada 8. decembrī

Bioloģijas zinātņu bibliotēkā ar kolēģi Ilzi Alekšūni (2012)

Viens no hobijiem (2007) Nr. 15

Jelgavā 2017. gada septembrī

11

Notikums

Galvenā bibliotekāre Anžela Avdeikina Ļoti labi atceros savu pirmo darba dienu Latvijas Universitātes Bibliotēkā. Tas bija tālajā 1977. gada 1. aprīlī.

Atnācu strādāt grāmatu krātuvē. Protams, ka baidījos, bet mani satika ļoti labi un atsaucīgi krātuves darbinieki, kuri visu parādīja un pastāstīja. Biju pārsteigta – visur plaukti ar dažādām grāmatām. Un pats galvenais – daiļliteratūra! Toreiz labas grāmatas bija ļoti liels deficīts.

Es staigāju gar plauktiem, ņēmu grāmatas, skatījos, lasīju, liku atpakaļ. Tas bija fantastiski! Padomāju, ka tā ir vieta, kur var palikt visu mūžu. Un tā arī notika.

A. Avdeikina LU Bibliotēkas bibliotēkā Raiņa bulvārī (1998)

A. Avdeikina kopā ar kolēģi T. Černišovu Muzeju naktī (2015)

Muzeju naktī (2015)

12

“Open access nedēļa 2012” LU Bibliotēkas Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēkā

A. Avdeikina kopā ar kolēģiem Daci Ozoliņu un Maiju Rasščevsku.

Ekskursija uz Bausku (2013)

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Notikums

Emīls Mārtiņš Riekstiņš

Izaicinājums pieņemts – strādāju par bibliotekāru Pagājis tieši gads, kopš sāku strādāt par bibliotekāru.

Līdz šim esmu ieguvis jaunas iemaņas, pieredzi un, protams, atmiņas. Ja man pirms diviem gadiem jautātu, vai es vēlos strādāt un mācīties par bibliotekāru, es gan jau atbildētu, ka ne, jo tolaik man bija citi mērķi, kā arī sākotnējais uzskats par bibliotēkām un bibliotekāru darbu man bija ne pārāk pozitīvs. Tas mainījās, kad sāku studēt Latvijas Universitātē un strādāt Latvijas Universitātes Bibliotēkas Lietotāju apkalpošanas departamentā.

Gada laikā ar kolēģu palīdzību pilnībā esmu apguvis tikai daļu no bibliotekāra darba pienākumiem un nepieciešamām prasmēm. Manos darba pienākumos ietilpst informācijas resursu izvietošana un meklēšana, lietotāju apkalpošana, uzdevumi, kas jāveic bibliotēkas informācijas sistēmā BIS ALEPH500. Viens no šķēršļiem, kas man bija jāpārvar, bija komunikācija ar lietotājiem, bet ar laiku tas kļuva par vienu no patīkamākajiem darba uzdevumiem, jo tas dod iespēju sazināties ar topošajiem nozaru speciālistiem, kā arī atsvaidzina manas zināšanas. Viens no darba pienākumiem – informācijas

resursu izvietošana un lietotāju pieprasījumu izpilde – jau no paša sākuma man patika visvairāk, jo ir iespēja redzēt perfekti sakārtotas grāmatas, kad grāmatu muguriņas ir novietotas cita pie citas un veido tādu patīkamu kārtību.

Sākumā, kad nosūtīju savu CV Latvijas Universitātes Bibliotēkai, mans mērķis biji tikai pamēģināt, es negaidīju, ka tā varētu piesaistīt mani tik ilgi un pat radīt pozitīvas emocijas. Arī kolēģu labvēlīgā attieksme palīdzēja gūt šīs emocijas. Ja kāds man jautātu, vai doties strādāt uz bibliotēku, es tikai ieteiktu to darīt, kā arī noliegtu stereotipus par bibliotekāra darbu, piemēram, ka bibliotekāra darbs ir vienveidīgs un mēs strādājam tikai ar grāmatām.

Ja man tagad prasītu, vai es nožēloju, ka strādāju par bibliotekāru, es atbildētu – nenožēloju. Strādājot bibliotēkā, es pavadu šeit nozīmīgus savas dzīves gadus, es vēl joprojām vēlos gūt jaunus iespaidus un pieredzi, piemēram, lekciju vadīšanā, izstāžu veidošanā un citās bibliotēkas aktivitātēs.

Zita Mežinska un Emīls Mārtiņš Riekstiņš 2017. gada 20. maijā pasākuma “Muzeju nakts” laikā. Foto no LU Bibliotēkas arhīva Nr. 15

13

Kolekcijas LU Bibliotēkā

Vēsma Klūga

Valodnieces docentes Emīlijas Soidas manuskripti LU Bibliotēkā enciklopēdijas 10 sējumu (1981–1987) tapšanā. Savā pētnieciskajā darbā viņa galvenokārt pievērsusies vārdu darināšanas izpētei [2]. E. Soida mirusi 1989. gada 5. decembrī. Šī raksta mērķis ir iepazīstināt ar E. Soidas atstāto manuskriptu mantojumu. Pavisam manuskripti aptver 17 atsevišķus dokumentus par valodniecību, galvenokārt par vārdu darināšanu latviešu valodā.

LU Bibliotēkā glabājas 2009. gadā LU Akadēmiskajā apgādā izdotā darba “Vārddarināšana” [5] daļējs manuskripts. Apjomīgais manuskripts rakstīts ar zilu un melnu lodīšu pildspalvu, zilu tintes spalvu un zīmuli uz 69 daļēji numurētām lappusēm, mašīnrakstā – uz 475 lappusēm,

1. att. Emīlija Soida. Attēls no laikraksta “Literatūra un Māksla”, 1989. g. 9. dec.

Kopš 2017. gada nogales Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas īpašumā atrodas valodnieces docentes Emīlijas Soidas (1924–1989) manuskripti.

Emīlija Soida dzimusi 1924. gada 22. martā Ludzas apriņķa Nirzas pagasta Opšos. E. Soida mācās Pereļu un Rundēnu pamatskolā [3], pēc tam 1945. gadā ar izcilību absolvē Ludzas vidusskolu [2]. No 1945. līdz 1950. gadam studē latviešu valodu un literatūru Latvijas Valsts universitātes (tagad LU) Filoloģijas fakultātē, pēc tam turpat mācās aspirantūrā (doktorantūrā) [4]. 1954. gada 12. jūnijā E. Soida aizstāv disertāciju “Vārdkopas jaunlatviešu publicistiskajos darbos (“Pēterburgas Avīzēs”)” [2].

1953. gadā E. Soida sāk strādāt par pasniedzēju Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas katedrā. Paralēli pedagoģiskajam un pētnieciskajam darbam laikā no 1954. līdz 1961. gadam viņa ir arī fakultātes dekāna vietniece, bet no 1976. līdz 1987. gadam – Latviešu valodas katedras vadītāja [3].

E. Soida izveidoja un 34 gadus docēja mūsdienu latviešu valodas morfoloģijas kursu. Kopā ar citiem autoriem ir izstrādājusi latviešu valodas skolas mācību grāmatas.

E. Soida ir piedalījusies universālās Latvijas padomju

14

2. att. E. Soidas darbs “Vārddarināšana” un tā manuskripta daļa

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Kolekcijas LU Bibliotēkā

kur, iespējams, ir arī recenzenta piezīmes [8] (2. att.).

Par vārdu darināšanu valodniece raksta: tas “ir plašs un vēsturiski aktīvs process. Tā rezultātā no pašas valodas materiāla tiek darināti jauni vārdi – nosaukumi reālajā īstenībā izzinātām parādībām, procesiem, pazīmēm, attieksmēm, kā arī precizēti vai pārveidoti valodā jau funkcionējošie. [..] Vajadzību pēc jauniem vārdiem visasāk izjūt indivīds runas procesā” [5].

Interesants ir veids, kādā valodniece gatavojusi materiālus grāmatai (3. att.). Piemēri ir izrakstīti no grāmatām, žurnāliem un laikrakstiem, lai parādītu vārdu lietojumu dzīvē, parasti tie ir teikumi vai tā daļas. Autore uzskata, ka “runa ir dabiskākā un parastākā jaunu vārdu tapšanas un pārveidošanas vide, kurā ar savu valodas izjūtu iesaistās viss runātāju kolektīvs un kad nevar pateikt, no kurienes un kā radies jauns vārds. [..] Pēc tam, kad jaunais vārds fiksēts valodas materiālā, to apgūst plašāka valodas runātāju auditorija, vērtē to, paturot par valodas krājuma vienību vai arī noraidot un aizmirstot” [5]. Piemēri rakstīti uz 7,5 × 12,5 cm lielām lapiņām, katram piemēram atzīmēts arī avots. Uz katras šādas lapiņas ir tikai viens piemērs.

LU Bibliotēkā glabājas arī E. Soidas referāta “Forma un nozīme mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā” manuskripts [6], ko autore nolasīja tradicionālajā profesora Artura Ozola dienas konferencē 1969. gada martā [1] (4. att.). Manuskripts rakstīts ar melnu lodīšu pildspalvu uz deviņām numurētām lappusēm, uzsveramās

3. att. Materiāli grāmatai “Vārddarināšana” Nr. 15

vietas ir pasvītrotas ar sarkanas krāsas zīmuli. Manuskripta pirmās lappuses augšējā labajā stūrī ir atzīme “referāts A. Ozola konferencē”.

LU Bibliotēkā atrodas arī E. Soidas lekcijas manuskripts. Tā ir lekcija “Gramatiskā kategorija”, kas rakstīta rokrakstā ar melnu lodīšu pildspalvu, bet īpaši uzsveramās vietas pasvītrotas ar sarkanu zīmuli. Lekcijas apjoms ir četras numurētas lappuses.

E. Soidas manuskripti var būt interesanti valodniekiem un valodas pētniekiem viņu pētniecības procesā.

Izmantotā literatūra 1. Forma un nozīme mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā. No: Vārddarināšanas problēmas mūsdienu valodniecībā : zinātniskas konferences materiāli. Rīga : P. Stučkas LVU, 1969, 43.–52. lpp.

2. Kļaviņa, Sarma. Emīlijas Soidas akadēmiskā darbība un zinātniskais mantojums. No: Sarma Kļaviņa .. Bibliogr.: 15.–16. lpp. Valoda: nozīme un forma, 6.[sēj.]: Valodas sistēma un lietojums (2015), 9.–16. lpp.

3. Kļaviņa, Sarma. Emīlijas Soidas (1924–1989) devums Latvijas zinātnē un izglītībā. No: LU Zinātniskie raksti, 625. sēj. Baltu filoloģija, 2000, 231.–235. lpp.

4. Rudzīte, Marta. Emīlija Soida: [Valodn. piemiņai : 1924–1989].

No: Marta Rudzīte, Sarma Kļaviņa. Literatūra un Māksla, 1989, 9. dec., 14. lpp.

5. Soida, Emīlija, Vārddarināšana. No: Emīlija Soida. Rīga : Latvijas Universitāte, 2009, 267 lpp.

6. RM1/251.

7. RM1/253.

8. RM1/257.

4. att. E. Soidas referāta “Forma un nozīme mūsdienu latviešu valodas vārddarināšanas sistēmā” manuskripta pirmā lapa autores rokrakstā

15

Kolekcijas LU Bibliotēkā

Eduards Skvireckis

Klasiskā filologa Dr. Ričarda Vita dāvinājums Latvijas Universitātes Bibliotēkai ir pieejamas LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkā jebkuram interesentam.

Dr. Ričarda Vita dāvināto grāmatu kolekcijā dominē divas izdevumu valodas – jaungrieķu un angļu, bet plašajā dāvināto grāmatu skaitā atrodami izdevumi arī sengrieķu, franču, vācu valodā un citās pasaules valodās (1. tab.).

2016./2017. akadēmiskā gada nogalē Latvijas Universitātes Bibliotēkas grāmatu krājums tika papildināts ar diviem ievērojamiem dāvinājumiem – ar klasiskā filo­ loga Dr. Ričarda Vita (Richard Witt) grāmatu kolekciju (829 izdevumi) un klasisko valodu speciālista Dr. Valda Leinieka personīgo bibliotēku (976 izdevumi). Leinieka bibliotēka nonāca LU Akadēmiskajā bibliotēkā, bet Vita dāvinājums – LU Bibliotēkā. Abi dāvinājumi var sagādāt tikai prieku jebkuram klasiskās filoloģijas pētniekam, studentam un interesentam. Lai gan abi dāvinājumi tieši attiecas uz klasiskās filoloģijas jomu, tie gandrīz nemaz nepārklājas (pārklājas vien 8 izdevumi), par ko ir vēl lielāks prieks, jo grāmatu plauktu rindas ir kuplinājuši teju 2000 līdz šim Latvijas bibliotēkās nepieejamu izdevumu.

Darbs pie Dr. Ričarda Vita dāvinājuma apstrādes tika aizsākts 2017. gada jūlijā un pabeigts novembrī, tas ietvēra gan grāmatu tehnisko apstrādi (nepieciešamības gadījumā), gan bibliogrāfiskā apraksta veidošanu katram izdevumam. Šobrīd jau visas Ričarda Vita dāvinātās grāmatas

1. tab. Valodas

1. att. Latvijas vēstnieks Grieķijā M. Klišāns pasniedz Dr. R. Vitam atzinības rakstu. Fotogrāfijas avots: Latvijas Republikas vēstniecības Grieķijas Republikā mājaslapa

2. att. Dāvinājums saņemts: apzinot dāvinājumu LU Humanitāro zinātņu fakultātē. Fotogrāfijas autors Rinalds Baranovs

16

9; 1%

35; 4%

16; 2% 20; 2%

345; 42% 403; 49%

Sengrieķu Jaungrieķu Angļu Vācu Franču Citas

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Kolekcijas LU Bibliotēkā

3. att. Titullapa un pirmā lappuse: Opera et fragmenta veterum poetarum Latinorum profanorum et ecclesiasticorum. [edidit Michael Maittaire]. Londini: Apud J. Nicholson, B. Tooke & J. Tonson, 1713

Izdevumi angļu valodā ir gan oriģināldarbi, gan arī tulkojumi, sevišķi no jaungrieķu valodas, un ir saistīti ar to kopīgo tēmu, ko mēs varētu nodēvēt par – Grieķija un grieķu kultūra. Savukārt jaungrieķu valodā izdoto grāmatu skaitu pārsvarā veido oriģināldarbi, aptverot visnotaļ plašu tematisko spektru, t. i., teju visas šīs grāmatas skar jautājumus par Grieķiju un grieķiem, bet to žanriskā piederība ir ļoti atšķirīga. Pie Ričarda Vita dāvinātājiem izdevumiem jaungrieķu valodā pieder gan jaungrieķu daiļliteratūra (dzeja un proza), gan biogrāfiski darbi par kādu noteiktu Grieķijas vēstures posmu, gan uzziņu literatūra, kas apraksta Grieķijas ģeogrāfiju un kultūras pieminekļus, gan teorētiski darbi par grieķu valodu, kultūru, sadzīvi un vēsturi. Arī grāmatas pārējās pasaules valodās attiecas uz Grieķijas un grieķu kultūras tematiku, tādēļ jau šeit ir iespējams izdarīt pirmo visaptverošo secinājumu par dāvinājumu: klasiskā filologa Dr. Ričarda Vita dāvināto grāmatu kolekcija būtiski papildina LUB grāmatu klāstu jomās, kuras līdz šim bija maz Nr. 15

pārstāvētas, – Grieķijas vēsture, grieķu kultūra, literatūra un valoda, sniedzot jebkuram interesentam iespēju piekļūt tuvāk Grieķijai – visas Eiropas kultūras šūpulim un tiešajai mantiniecei.

Dāvināto grāmatu izdošanas laiks aptver 4 gadsimtus – periodu no 18. gs. sākuma līdz pat 21. gs. Senākais publicējums ir 1713. gadā iznākušais latīņu dzejas sakopojums divos sējumos Opera et fragmenta veterum poetarum Latinorum profanorum et ecclesiasticorum1.

Tam seko tikai 1828.–1830. gadā izdotās Aristofana komēdijas četros sējumos (Aristophanis comoediae)2, savukārt jaunākais izdevums ir 2016. gadā publicētais Aldo Brankači (Aldo Brancacci) apjomīgās monogrāfijas par

1 Opera et fragmenta veterum poetarum Latinorum profanorum et ecclesiasticorum [edidit Michael Maittaire]. Londini: Apud J. Nicholson, B. Tooke & J. Tonson, 1713.

2 Aristophanis comoediae. Edidit Fridericus Henricus Bothe.

Lipsiae: Sumtibus Librariae Hahnianae, 1828–1830.

17

Kolekcijas LU Bibliotēkā

4. att. Grāmatas vāks: Brancacci, A. Οικείος Λόγος: Η φιλοσοφία της γλώσσας του Αντισθένους. Αθήνα: Ακαδημία Αθηνών, 2016

apraksti (Grieķija), grieķu kultūra, bet zem otrās (2. līmeņa) apakšgrupas – sengrieķu un jaungrieķu literatūra, grieķu literatūras vēsture, sengrieķu un jaungrieķu valoda. Atsevišķu grupu veido darbi sengrieķu filozofijā (gan primārie avoti, gan sekundārā literatūra) (3. tab.).

136

125

113 84 58

Antistena filozofiju tulkojums no itāļu valodas. Veicot vienkāršu kvantitatīvu analīzi un par kritēriju ņemot tikai izdošanas gadu, redzams, ka 18., 19. un 21. gs. izdotās grāmatas veido vien nelielu daļu no visa Ričarda Vita dāvinājuma – kopā tikai 14%. Izteikts vairākums dāvināto grāmatu ir izdotas 20. gs. (2. tab.).

39

37

23

7

Grāmatas

3

800 700 600 500 400 300 200 100 0

713

104 1

0,12% 18. gs.

11

1,33%

19. gs.

86,01% 20. gs.

12,55% 21. gs.

Gadsimts

2. tab. Izdošanas laiks

Tabula mums skaidri parāda, ka LU Bibliotēku ir papildinājis viens rets izdevums un nedaudzi 19. gs. izdevumi, bet izteiktu pārsvaru veido 20. un 21. gs. izdotā literatūra. Tāpēc Ričarda Vita dāvināto grāmatu kolekcijas vērtība mērāma nevis ar bibliogrāfisko retumu mērauklu, bet gan izvērtējot pašu dāvinājuma saturu.

Pievēršoties dāvinājuma saturiskai analīzei, pirmkārt, vēlreiz jāatzīmē, ka teju visas Ričarda Vita dāvinātās grāmatas ir unikāli eksemplāri un vērtīgs ieguvums LU Bibliotēkai un Latvijas bibliotēkām kopumā. Vien 23 no 829 dāvinātajām grāmatām iepriekš bija atrodamas kādā no Latvijas bibliotēkām. Tā kā lielākā daļa grāmatu skar Grieķijas vai grieķu kultūras tematiku, var apgalvot, ka LU Bibliotēku ir papildinājušas vairāk nekā 800 jaunu grāmatu par šauru un specifisku tematiku, kas līdz šim bija ļoti niecīgi pārstāvēta. No lielā tematiskā loka var nošķirt divas apakšgrupas: 1) Grieķijas vēsture un kultūra un 2) Grieķu literatūra un valoda. Abas apakšgrupas sadalāmas trešā līmeņa apakšgrupās, kur zem pirmās (2. līmeņa) apakšgrupas rindojas Grieķijas vēsture, ceļojumu 3 Brancacci, A. Οικείος Λόγος: Η φιλοσοφία της γλώσσας του Αντισθένους. Αθήνα: Ακαδημία Αθηνών, 2016.

18

Grieķijas vēsture Grieķu kultūra Sengrieķu filozofija Sengrieķu literatūra Sengrieķu valoda

Jaungrieķu literatūra Grieķu literatūras vēsture Ceļojumu apraks (Grieķija) Jaungrieķu valoda

3. tab. Priekšmeti

Tabulā ir redzamas visas trešā līmeņa apakšgrupas, atsevišķi neizceļot otrā līmeņa apakšgrupas, kuras var viegli aprēķināt, saskaitot trešo līmeni, t. i., pie otrā līmeņa pirmās apakšgrupas pieder 288 darbi, bet pie otrās apakšgrupas – 276 darbi. Tātad abas grupas ir pārstāvētas ļoti līdzīgi. Grieķijas vēstures grupā iekļaujas 136 darbi dažādās apakškategorijās: 1) politika – gan darbi par antīkās Grieķijas politiku, piemēram, Džona Deivija (Davies) nozīmīgais darbs4, gan darbi par mūsdienu Grieķijas veidošanos un tās politiskajiem nosacījumiem, no kuriem izceļams Duglasa Dākina (Dakin) darbs The Greek Struggle for Independence, 1821–18335, gan darbi, kas pievēršas pavisam neseniem notikumiem Grieķijā pēc Otrā pasaules kara6; 2) ekonomika – šajā apakškategorijā sevišķi izceļams P. Dūkas (Δούκας) apjomīgais darbs jaungrieķu valodā Οικονομικές θεωρίες αρχές διοίκησης & αρχαία Ελληνική σκέψη7; 3) vēsture (gan antīkās Grieķijas, gan mūsdienu Grieķijas). Grieķu kultūras grupa, kurā iekļaujami 113 darbi, aptver gan grieķu reliģiju, gan sociālo dzīvi un paražas, gan mākslu u. tml. No šīs grupas ir izceļami: The Oxford History of the Classical World8, Vudheda (Woodhead) darbs par 4 Davies, J. K. Democracy and Classical Greece. Second edition.

[London]: Fontana Press, 1993.

5 Dakin, D. The Greek Struggle for Independence, 1821–1833.

London: B. T. Batsford, [1973].

6 Piemēram, McNeill, W. H. The Metamorphosis of Greece since World War II. Oxford: Basil Blackwell, 1978.

7 Δούκας, Πέτρος Γ. Οικονομικές θεωρίες αρχές διοίκησης & αρχαία Ελληνική σκέψη: παγκοσμιοποίηση, οικονομικές ανισότητες, μαρξιστική θεωρία, ο ρόλος του κράτους στην οικονομία, αρχές διοίκησης, ηγετικές αρετές, αξιολόγηση των επιχειρήσεων και χρηματιστήριο, εταιρική διακυβέρνηση. Αθήνα: Εκδοτικός Οργανισμός Λιβάνη, 2009.

8 The Oxford History of the Classical World: Greece and the Hellenistic World. Edited by John Boardman, Jasper Griffin, Oswyn Murray. Oxford; New York: Oxford University Press, 1988.

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Kolekcijas LU Bibliotēkā

grieķu kultūras ietekmi uz Rietumeiropas sabiedrību The Greeks in the West9 un nīderlandiešu reliģiju vēsturnieka Martena Vermaserena (Vermaseren) pētījumu tulkojumi angļu valodā.10 Otra apakšgrupa ietver grieķu literatūru un valodu.

3. tabulā redzams, ka visplašāk pārstāvētā apakšgrupa ir jaungrieķu literatūra ar 125 darbiem. Sadalot šo apakšgrupu smalkākās kategorijās, mēs iegūstam šādus datus: dzeja ir pārstāvēta visplašāk, aizpildot vairāk nekā pusi no visas apakškategorijas, tai seko stāsti un romāni (4. tab.).

17

20 71

Dzeja Romāni Stās Cits

17

4. tab. Jaungrieķu literatūra

Dāvinātie jaungrieķu literatūras oriģināldarbi un tulkojumi LU Bibliotēkai ir visnotaļ nozīmīgi. Līdz šim kopkatalogā (tātad ne tikai LUB, bet visās lielākajās Latvijas bibliotēkās kopā) varēja atrast vien 64 jaungrieķu literatūras darbus (galvenokārt tulkojumos), bet, pateicoties dāsnajam prof. Ričarda Vita dāvinājumam, jaungrieķu literatūras darbu skaits ir trīskāršojies un tagad LUB var tos piedāvāt lasīt arī oriģinālvalodā. Tās noteikti ir ļoti labas ziņas jebkuram Grieķijas un grieķu kultūras cienītājam un interesentam. Dzejā visplašāk ir pārstāvēti 3 grieķu dzejas grandi – Konstantīns Kavafis, Odisejs Elitis, Kostis Palamas – un viens no ievērojamiem mūsdienu grieķu dzejniekiem Hristos Katsijanis (Χρήστος Ε. Κατσιγιάννης).

Grieķu stāstu žanru galvenokārt pārstāv 2 grieķu prozas tēvi – Andreas Karkavitsas un Aleksandrs Papadiamantis.

Lai gan romāna žanrā nav izceļams kāds konkrēts autors, kurš pārstāvēto grāmatu skaita ziņā dominētu pār citiem, vēlos atzīmēt, ka LUB ieguvusi ievērojamā rakstnieka Nika Kazantzakis autobiogrāfisko romānu Αναφορά στον Γκρέκο (“Ziņojums Greko”)11 oriģinālvalodā, kuram noteikti atradīsies savi lasītāji un, iespē­jams, pat tulkotāji.

Ričarda Vita dāvinājums ir papildinājis arī sengrieķu lite­ ratūras krājumu ar 37 izdevumiem, no tiem 34 ir jaunieguvumi LUB, šeit sastopam plaši pārstāvētus mums jau zināmus autorus – Aristofanu, Eiripīdu, Homēru, 9 Woodhead, A. G. The Greeks in the West. London: Thames and Hudson, 1962.

10 Vermaseren, M. J. Cybele and Attis: the Myth and the Cult.

London: Thames and Hudson, [1977] un Vermaseren, M. J. Mithras: the Secret God. London: Chatto & Windus, 1963.

11 Kazantzakis, N. Αναφορά στον Γκρέκο: Μυθιστόρημα. Αθήνα: Εκδόσεις Ελ. Καζαντζάκη, 1965.

Nr. 15

Hēsiodu, Ksenofontu, Sofoklu u. c. LU Bibliotēkas plauktus papildinājuši arī izdevumi par grieķu literatūras vēsturi un kritiku (35 izdevumi par sengrieķu literatūru, piemēram, Aristophanic comedy12, un jau par klasiku kļuvušais H. D. F. Kitto darbs Greek Tragedy: a Literary Study13 un daudzi citi, un 49 izdevumi par jaungrieķu literatūras vēsturi). Atzīmēšanas vērtas ir Konstantīna Dimaras jaungrieķu literatūras vēsture franču valodā Histoire de la littérature néo-hellénique: des origines à nos jours14 un K. Kavafja dzejas metrikas analīze apjomīgajā darbā Μετρική και αφήγηση15. Lielākais vairums šo izdevumu veltīts tieši Ričarda Vita iemīļotā dzejnieka Konstantīna Kavafja dzejas analīzei (kopā 23 izdevumi).

Apjoma ziņā vismazāko daļu otrajā apakšgrupā veido darbi, kas skar jautājumus par jaungrieķu un sengrieķu valodu. 23 darbi veltīti jaungrieķu valodai, šeit iekļaujas gan vārdnīcas, piemēram, apjomīgā jaungrieķu valodas vārdnīca Λεξικό της νέας ελληνικής γλώσσας16, gan analītiski darbi par grieķu valodas vēsturi un attīstību, piemēram, The Modern Greek Language: A Descriptive Analysis of Standard Modern Greek17, gan dažādas mācību un gramatikas grāmatas. Savukārt sengrieķu valodas jautājumiem veltīti 7 darbi, no kuriem jāatzīmē 2 nozīmīgi darbi sengrieķu valodas fonētikā – The Sound Pattern of Ancient Greek18 un The Sound of Greek19. Lai arī kopā grieķu valodai veltīti tikai 30 darbi, tas ir būtisks devums LU Bibliotēkai.

Tematiskā loka “Grieķija un grieķu kultūra” pēdējā kategorija ir sengrieķu filozofija, ko pārstāv 58 izdevumi, no kuriem daļa ir t. s. primārie avoti (gan oriģinālvalodā, gan tulkojumos), un sekundārā literatūra. Primāros avotus visplašāk pārstāv Aristotelis un Platons, arī Epikūrs.

Plašāks ir grieķu filozofiju komentējošās un analizējošās literatūras lauks. Šeit ir darbi gan angļu valodā – piemēram, Viljama Gatrija (Guthrie) pētījums The Greeks and 12 Dover, K. J. Aristophanic comedy. Berkeley, CA; Los Angeles, CA: University of California Press, 1972.

13 Kitto, H. D. F. Greek Tragedy: a Literary Study. London: Methuen & Co, [1971].

14 Dimaras, K. Th. Histoire de la littérature néo-hellénique: des origines à nos jours. [Athènes]: Institut français d’Athènes, [1965].

15 Παπάζογλου, Χρ. Μετρική και αφήγηση: για μιά συστηματική μετρική και ρυθμική ανάλυση των καβαφικών ποιημάτων. Αθήνα: Μορφωτικό Ίδρυμα Εθνικής Τραπέζης, 2012.

16 Λεξικό της νέας ελληνικής γλώσσας: με σχόλια για τη σωστή χρήση των λέξεων: Ερμηνευτικό, ετυμολογικό, ορθογραφικό, συνωνύμων-αντιθέτων, κύριων ονομάτων, επιστημονικών όρων, ακρωνυμίων / Γεώργιου Δ. Μπαμπινιώτη. Τρίτη έκδοση. Αθήνα: Κέντρο Λεξικολογίας, 2008.

17 Mackridge, P. The Modern Greek Language: A Descriptive Analysis of Standard Modern Greek. Oxford: Clarendon Press, 1987.

18 Sommerstein, A. H. The Sound Pattern of Ancient Greek. Oxford: Basil Blackwell, 1973.

19 Stanford, W. B. The Sound of Greek: Studies in the Greek Theory and Practice of Euphony. Berkeley, CA; Los Angeles, CA: University of California Press, 1967.

19

Kolekcijas LU Bibliotēkā

their Gods20 un divi nozīmīgi Džefrija Kirka (Kirk) darbi: The Nature of Greek Myths21 un The Presocratic Philosophers22, gan franču valodā – Mutsopulos (Moutsopoulos) monumentālais 3 sējumu darbs Poïésis et techné23, gan jaungrieķu valodā (tulkojumos no citām valodām un oriģināldarbi).

4

4

4

4

4

Dž. Hakslijs

K. Palamas

K. M. Vudhauss

P. Bokobos

4

E. Mutsopulos

5

Hēsiods

6

Aristofans

7

H. Katsijanis

7

Sofokls

7

K. Sardelis

7

Homērs

Eiripīds

7

Odisejs Eli s

8

Platons

8

A. Karkavitsas

A. Papadiaman s

K. Kavafis

Aristotelis

20 18 18 16 14 12 12 9 10 8 6 4 2 0

5. att. Veltījuma ieraksts Ričardam Vitam grāmatā: Moorhouse, A. C. Studies in the Greek Negatives. Cardiff: University of Wales Press, 1959

5. tab. Autori

6. att. Veltījuma ieraksts draugam Ričardam Vitam: Vermaseren, M. J. Kybele und Merkur: (Taf. CCXXIII, Abb. I). Leiden: E.J. Brill, 1978

Tabulā uzskatāmi redzams, ka pārliecinošs vairākums ir dzejnieka Konstantīna Kavafja (Κωνσταντίνος Π. Καβάφης, 1863–1933) darbu izdevumiem (jāatceras arī, ka vēl 23 darbi ir veltīti Kavafja daiļrades analīzei), kas nenoliedzami apstiprina paša dāvinātāja intereses. Kavafim seko sengrieķu filozofi Aristotelis un Platons un jaungrieķu prozas klasiķi A. Papadiamantis (Ἀλέξανδρος Παπαδιαμάντης, 1851–1911) un A. Karkavitsas (Ανδρέας Καρκαβίτσας, 1866–1922). Arī tālākais uzskaitījums neizraisa nekādus pārsteigumus: pārstāvēto autoru priekšgalā ir gan sengrieķu literatūras klasiķi Eiripīds, Homērs, Sofokls, Aristofans, Hēsiods u. c., gan ievērojamais jaungrieķu dzejas pārstāvis un Nobela prēmijas literatūrā laureāts Odisejs Elitis (Οδυσσέας Ελύτης, 1911–1996). Redzams, ka kolekcijā visbiežāk sastopamo autoru uzskaitījums tikai apstiprina izdevumu saturiskās analīzes rezultātus.

Papildus saturiskajai bagātībai, kuru ieguvusi LU Bibliotēka, Ričarda Vita dāvināto grāmatu priekšējās lappusēs atrodami 55 grāmatu autoru ieraksti ar veltījumu Ričardam Vitam. Kā pirmos un nozīmīgākos vēlos izcelt klasiskā filologa un Ričarda Vita krusttēva Alfrēda Čarlza Mūrhausa (Alfred Charles Moorhouse) ierakstu

1959. gadā izdotajā grāmatā Studies in the Greek Negatives24 un nīderlandiešu reliģiju pētnieka M. J. Vermaserena ierakstu draugam Ričardam Vitam grāmatā Kybele und Merkur25. Kopā 6 ierakstus ir veicis arī jaungrieķu dzejnieks Hristos Katsijanis. Plašajā Ričardam Vitam veltīto autogrāfu klāstā atrodam gan mūsdienu grieķu dzejnieku, gan rakstnieku, gan tulkotāju un politiķu vārdus. Neskaitot autogrāfus, starp grāmatu lappusēm ir atrodamas vēstules, pastkartes, piezīmes u. c., kas veido tik tiešām apbrīnojamu savstarpējības intelektuālo tīklu starp grāmatu bijušo īpašnieku Ričardu Vitu un viņa paziņu loku. Par šo tēmu būtu nepieciešams atsevišķs raksts.

Ričarda Vita dāvinājums ir būtiski papildinājis LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkas grāmatu plauktus, radot izdevību katram, kas interesējas par Grieķijas mantojumu, gan atrast sev nepieciešamo informāciju aktuālo pētījumu veikšanai, gan gremdēties Grieķijas kultūrā un pašizziņas pārdomās un tādējādi gūt atslodzi no ikdienas saspringtās rutīnas. LU Bibliotēkas vārdā izsaku pateicību Dr. Ričardam Vitam par šīm sniegtajām iespējām.

20 Guthrie, W. K. C. The Greeks and their Gods. London: Methuen & Co, 1968.

21 Kirk, G. S. The Nature of Greek Myths. [Harmondsworth]: Penguin Books, [1974].

22 Kirk, G. S., Raven, J. E. The Presocratic Philosophers: a critical history with a selection of texts. Cambridge: Cambridge University Press, 1969.

23 Moutsopoulos, E. Poïésis et techné: idées pour une philosophie de l’art. Montréal: Éditions Montmorency, 1994.

24 Moorhouse, A. C. Studies in the Greek Negatives. Cardiff: University of Wales Press, 1959.

25 Vermaseren, M. J. Kybele und Merkur: (Taf. CCXXIII, Abb. I).

Leiden: E. J. Brill, 1978.

20

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Kolekcijas LU Bibliotēkā

Dace Šturme

Enciklopēdija.

Enciklopēdija?

Enciklopēdija!

Katram no mums ikdienā vai pētnieciskajā darbā ir bijusi nepieciešamība uzzināt informāciju par kādu konkrētu notikumu, vietu, faktu vai personu. Šajos gadījumos mēs savā grāmatu plauktā, bibliotēkā vai internetā meklējam enciklopēdiju. Ko mēs zinām par šo uzziņu resursu?

Enciklopēdija (encyclopaedia, sengr. val. ἐγκύκλιος, enkyklios + παιδεία, paideia – ‘aptveroša apmācība’) – zināšanu apkopojums, zinātniski vai populārzinātniski krājumi. Tie satur tematiski vai alfabētiski, vai abējādi sistematizētu vispārējo zināšanu vai kādas zināšanu nozares terminu un jēdzienu skaidrojošu apkopojumu.

Attiecīgi tie sastāv no īsiem rakstiem (šķirkļiem), kurus rakstījuši vairāki autori (katrs savā jomā).

Mums pazīstami galvenokārt trīs enciklopēdiju veidi.

Pirmkārt, universālās jeb vispārīgās enciklopēdijas, kas sniedz plašu un vispusīgu informāciju dažādās zinātņu un praktiskās nozarēs, piemēram, Encyclopaedia Britannica vai Энциклопедический словарь (2001).

1. att. Latvijas daba : enciklopēdija = Lettische Naturenzyklopädie = The encyclopaedia of Latvia’s nature = Энциклопедия природы Латвии

Otrkārt, nozaru enciklopēdijas, kas veltītas kādai atsevišķai nozarei vai radniecīgai nozarei, piemēram, Lielā simbolu enciklopēdija (2002), Latvijas daba sešos sējumos (1994–1998). Treškārt, enciklopēdijas, kas aptver kādu reģionu, piemēram, Valērija Belokoņa izdevniecības izdotā Latvijas enciklopēdija. Tā ir pirmā reģionālā enciklopēdija, kas Latvijā izdota pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Atšķirībā no universālajām enciklopēdijām tajā ir mazāk rakstu ar vispārīga satura informāciju – sniegtas konkrētas ziņas par Latviju, bet nav dots specifisko profesionālo jēdzienu un terminu skaidrojums.

Termins “enciklopēdija” radās 16. gadsimtā, savukārt doma par visu pasaules zināšanu apkopošanu vienuviet Nr. 15

radās jau senajā pasaulē. Senajā Ēģiptē un Senajā Ķīnā 2. gadu tūkstotī p. m. ē. tika sagatavotas terminoloģiskās vārdnīcas un zināšanu apkopojumi.

2. att. Plīnijs Vecākais. Dabasvēsture (C. Plinii Secundi Naturalis historia)

Pirmā zināmā enciklopēdija ir Plīnija Vecākā Dabasvēsture (C. Plinii Secundi Naturalis historia (23.–79. g. p. m. ē.)). Tā bija plaši izplatīta Eiropā līdz pat viduslaikiem, un tajā bija atrodamas ziņas ģeogrāfijā, astronomijā, bioloģijā, farmakoloģijā, mineraloģijā un mākslas vēsturē.

Savukārt visievērojamākais antīkās pasaules enciklopēdists bija Svētais Izidors no Seviljas (560.–636. g. p. m. ē.), kurš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem agro viduslaiku enciklopēdistiem. Viņš no agrāko autoru sarak­stītā sagatavoja vairākas enciklopēdijas, piemēram, 20 sējumu Etimoloģijas (Etymologiae), kur bija sistematizētas visas tālaika zināšanas, aptverot grieķu izglītības pamatus (gramatiku, dialektiku, retoriku), romiešu aritmētiku, ģeometriju, astronomiju, mūziku un vēl arī medicīnu, tieslietas, grāmatniecību, reliģiju, valodas, tautas, valstis, cilvēkus un dzīvniekus, kosmosu, celtniecību, mineraloģiju, zemkopību, kuģniecību, militāros un citus jautājumus.

Pirmā enciklopēdija, kurā informācija izvietota alfabētiskā secībā angļu valodā, bija Tehniskais leksikons (Lexicon Technicum (1704)), ko sagatavoja Džons Heriss (John Harris). 1728. gadā angļu enciklopēdists Īfreims Čeimbers (Ephraim Chambers) izdod savu Ciklopēdiju (Cyclopaedia), kurā divos sējumos atsevišķie izkaisītie raksti saistīti ar savstarpēju norāžu palīdzību. Tolaik jau bija izveidojusies prakse šādam darbam komplektēt profesionālu sastādītāju un redaktoru grupu, un 18. gs.

21

Kolekcijas LU Bibliotēkā

otrajā pusē tika izdota Britu enciklopēdija (The Encyclopaedia Britannica).

No citām nozīmīgām enciklopēdijām minami 1726. ga­ dā iespiestā ķīniešu enciklopēdija, F. A. Brockhaus izdotais vācu Konversācijas leksikons (Conversations Lexicon) un Pjēra Larusa iedibinātā franču XIX gadsimta lielā universālā vārdnīca (Grand dictionnaire universel du XIX siecle (1866–1876)).

3. att. XIX gadsimta lielā universālā vārdnīca (Grand dictionnaire universel du XIX siecle)

Enciklopēdijās koncentrētā un lakoniskā formā sakopots milzīgs zināšanu apjoms, kas nepieciešams jebkurā kultūras, izglītības un zinātnes darbā. 21. gs. sākumā mūsu civilizāciju aizvien pamatotāk var raksturot kā informācijas sabiedrību. Informācija ir kļuvusi par nozīmīgu vērtību un kapitālu, ar tās savākšanu un apstrādāšanu nodarbojas cilvēku grupas.

Enciklopēdijas uzskatāmas par nozīmīgiem kultūras objektiem, tādēļ ir pārsteidzoši, cik samērā maz tās ir pētītas un raksturotas, cik maz ir teorētisku un analītisku darbu par enciklopēdijām, jo tās ir jāvērtē kontekstā ar to veidošanas laiku, sabiedrību un valdošajām idejām.

4. att. Britu enciklopēdija (Encyclopaedia Britannica)

Enciklopēdijas un enciklopēdiskās vārdnīcas ir ne tikai būtisks uzziņu un informācijas avots, bet arī nācijas un valsts brieduma liecinieks. Ne velti franču filozofiskās domas attīstības laikmets ir saistīts ar Lielo franču enciklopēdiju, ar Didro (Denis Diderot) un Dalambēra (Jean Baptiste le Rond d’Alembert) vārdu, ne velti Brokhausa (F. A. Brockhaus) vai Meijera (J. Meyer) konversācijas leksikonos jaušams vācu pamatīgums, kamēr britu pasaules vērienīgumu un stabilitāti, kā arī izklāsta lakoniskumu personificē Britu enciklopēdija (Encyclopaedia Britannica).

Latvijā enciklopēdiskas pieejas pirmsākums ir saistāms ar abu Stenderu – tēva un dēla – darbošanos pirms

22

vairāk nekā 243 gadiem. Viņu Augstas gudrības grāmatu no pasaules un dabas (1774, 1776, 1796) patiešām varam dēvēt par enciklopēdiju latviešu zemniekiem – dzimtcilvēkiem, tātad savā ziņā par unikālu veidojumu pat Eiropas mērogā. Latviešu valodā pirmās enciklopēdijas sāka izdot skolotājs un valodnieks Jēkabs Dravnieks (1858–1927) Jelgavā, taču līdzekļu trūkuma dēļ enciklopēdiju izdošana apstājās pusceļā – tika izdotas 27 Konversācijas vārdnīcas burtnīcas (1891–1898).

Nozīmīgi latviešu enciklopēdiski izdevumi ir izdevniecības “Valters un Rapa” publicētais divsējumu rakstu krājums Latvieši (1930–1932), Anša Gulbja apgādā izdotā Latviešu konversācijas vārdnīca (1927–1940, 21 sējums, līdz vārdam Tjepolo Džovanni), izdevniecības “Grāmatu draugs” apgādā klajā laistā Latvju mazā enciklopēdija vienā sējumā (1932–1936).

Starpkaru periodā izdotas arī dažas nozaru enciklopēdijas: lauksaimniecības enciklopēdija trīs sējumos Lauksaimnieka padomnieks (1927, 1928), Lauksaimniecības leksikons trīs sējumos (1937–1939), Veselības leksikons divos sējumos (1931) un viensējuma Mājturības leksikons (1938, otrais izdevums – 1940).

Pirmā lielākā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) laikā izdotā enciklopēdija bija Lauksaimniecības enciklopēdija četros sējumos (1962–1971). Plašākais enciklopēdiskais izdevums LPSR bija Latvijas PSR Mazā enciklopēdija trijos sējumos (1967–1970). Tajā ietverti 12 175 šķirkļi, to skaitā 2878 biogrāfiskie raksti. Tās organizēšanu uzņēmās Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, un šim nolūkam tika nodibināta Galvenā enciklopēdiju redakcija. Tika izdotas arī nozaru enciklopēdijas Populārā medicīnas enciklopēdija (1975), ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas (1978) un Kino. Kinoskatītāja rokasgrāmata (1980). Viens no nopietnākajiem enciklopēdiskajiem izdevumiem latviešu valodā ir Latvijas padomju enciklopēdija 10 sējumos ar diviem papildsējumiem (ap 60 000 šķirkļu, 20 000 krāsainu un melnbaltu ilustrāciju, vairāk nekā 600 karšu), izdota laika posmā no 1981. līdz 1988. gadam.

Mūsdienās, strauji attīstoties digitāli dzimušiem izdevumiem, vienu lielu enciklopēdijas plauktu spēj aizstāt elektroniskā enciklopēdija, kas pieejama CD vai interneta tīmeklī. Elektroniskajai versijai ir lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar drukāto versiju, jo tās lietošana izmaksā lētāk un informācija tiek regulāri papildināta. Savukārt jauna drukātā izdevuma izdošanas ceļš ir dārgāks un lēnāks. Tīmeklī tiek pievienotas arī jaunas adreses papildinformācijas meklēšanā. Iespēja glabāt milzīgu informācijas apjomu ir viena no būtiskākajām elektroniskās versijas priekšrocībām. Jūs nesajutīsiet sējumu smagumu savās rokās, grāmatu īpašo aromātu un vieglo dvesmu, kādu šķirstot rada sīkā rakstā apdrukātās lapas. Tā vietā jūs iegūsiet tīmekļa vietnes saiti. Taču citādi elektroniskās enciklopēdijas ir izmantojamas daudz ērtāk un pilnīgāk. Tās ne tikai ekonomē vietu jūsu plauktā, bet arī Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Kolekcijas LU Bibliotēkā

ļauj daudz ātrāk atrast vajadzīgo informāciju, ar hipersaišu palīdzību viegli pāriet uz saistītajiem šķirkļiem, un, kas īpaši piesaista, – varat gūt baudījumu, aplūkojot daudzus multimediju elementus.

LU Bibliotēka saviem lietotājiem piedāvā izmantot uzziņu resursus gan drukātā, gan elektroniskā variantā.

Pieejamas ir gan universālās jeb vispārīgās, gan dažādu nozaru, gan reģionālās enciklopēdijas.

7. att. ES Eiropas Savienībā : mazā enciklopēdija

5. att. Normunds Priedītis. Latvijas augi = Plants of Latvia = Растения Латвии : enciklopēdija

Piemēram, eksaktajās, dzīvības un medicīnas zinātnēs var minēt Normunda Priedīša enciklopēdiju Latvijas augi, Latviešu tradīciju enciklopēdiju, izdevumu Latvijas daba : enciklopēdija sešos sējumos, Meža enciklopēdiju, Klaiva Džiforda Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdiju, Alfa un omega : enciklopēdisku rokasgrāmatu, Veselības enciklopēdiju u. c. Humanitārajās un izglītības zinātnēs noderīgas lietotājiem būs, piemēram: Mākslas enciklopēdija : no viduslaikiem līdz mūsdienām, Andreja Bankava, Ilgas Jansones Valodniecība Latvijā : fakti un biogrāfijas, Vitolda Mašnovska enciklopēdija četros sējumos Latvijas luterāņu baznīcas : vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra, Mitoloģijas enciklopēdija : [pasaules tautu mitoloģiskās būtnes un priekšstati] divos sējumos un daudzas citas.

Savukārt elektroniski LU lietotājiem enciklopēdijas pieejamas abonētās datubāzēs un brīvpieejas resursu piedāvājumā.

Elektroniskajai enciklopēdijas versijai ir vairāk priekšrocību salīdzinājumā ar drukātām: tās izmaksā lētāk, regulāri tiek papildināta informācija, pievienotas arī jaunas adreses papildinformācijas meklēšanā, un viena no būtiskākajām elektroniskās versijas priekšrocībām – iespēja glabāt milzīgu informācijas apjomu.

8. att. Encyclopedia Britannica Online Academic

Viena no lielākajām un vecākajām pasaules enciklopēdijām, kas noderēs dažādu LU nozaru pētniekiem, ir Encyclopedia Britannica Online Academic. Vai daudz ir tādu, kas zina, ka pirmo reizi šī enciklopēdija tika publicēta jau 1768. gadā? Mūsdienās tajā pieejami vairāk nekā 72 000 rakstu, 10 000 ilustrāciju, ieskaitot fotogrāfijas, zīmējumus, kartes, karogus, 166 000 aktīvu tīmekļa saišu, kuras apkopojuši Britannica redaktori, un vairāk nekā 75 000 definīciju no Merriam-Webster’s Dictionary, kā arī pastāv dažādas multimediju iespējas.

9. att. The Encyclopedia of Earth 6. att. Mitoloģijas enciklopēdija

Sociālajās un tiesību zinātnēs – ES Eiropas Savienībā : mazā enciklopēdija, Prezidenti : enciklopēdija, Pasaules kultūras un vēstures notikumu enciklopēdija, sērijā “Enciklopēdija” Latvija un latvieši, Žurnalistikos enciklopedija.

Nr. 15

No brīvpieejas enciklopēdijām jāmin, piemēram, bioloģijā – Encyclopedia of Life, The Encyclopedia of Earth, folkloristikā – Encyclopedia Mythica, komunikāciju zinātnēs – Online Dictionary of the Social Sciences, Ancient History Encyclopadia un citas.

Un kādu enciklopēdiju izvēlēsies tu – elektronisko vai drukāto?

23

Kolekcijas LU Bibliotēkā

Ļubova Gavrilova

Latvijas Universitātes seriālizdevumu elektroniskās versijas Latvijas Universitātes (LU) seriālzdevumi – informatīvie, populārzinātniskie un zinātniskie žurnāli, numurēti rakstu krājumi, gadagrāmatas, pārskati – pieejami gan drukātā veidā LU Bibliotēkas krājumā, gan elektroniski LU e-resursu repozitorijā (https://dspace.lu.lv/dspace/) un LU tīmekļa vietnē. Šajā apskatā uzmanība tiek pievērsta LU seriālizdevumu elektroniskajām versijām.

LU portālā pieejamie LU seriālizdevumi Informatīvs žurnāls “Alma Mater” (https://www. lu.lv/par/mediji/zurnals-alma-mater/) iepazīstina ar LU notikumiem, tradīcijām un sasniegumiem. Savukārt populārzinātniskais gadalaiku žurnāls “Zvaigžņotā Debess” (https://www.lu.lv/zvd/) piedāvā tikai satura radītāju. Žurnāla pilnie teksti pieejami LU e-resursu repozitorijā. Par dabaszinātnēm un jaunākajām tehnoloģijām Latvijā un pasaulē stāstīts populārzinātniskajā e-žurnālā “Terra 2.0” (https://www.lu.lv/terra2/). Basketbola komandas “Latvijas Universitāte” žurnāls “Basketbols: par un ap mums” (http://www.bk.lu.lv/bk-lu-zurnals/) iepazīstina ar studentu sasniegumiem sportā, LU basketbola komandas dzīvi.

LU Karjeras centra tīmekļa vietnē atrodams ikgadējs izdevums “Karjeras ceļvedis”, kurā publicēta informācija par darba tirgu, karjeras izglītību un komunikāciju

24

ar darba devējiem (https://www.kid.lu.lv/karjeras-celvedis/). LU Bibliotēkas e-žurnāls “Latvijas Universitātes Bibliotēkas Jaunumi” vēsta par Bibliotēkas krājuma jaunieguvumiem, bibliotēkas darbinieku ikdienu un nozīmīgākiem notikumiem. Izdevums pieejams LU Bibliotēkas tīmekļa vietnē http://www.biblioteka.lu.lv/ petnieciba/publikacijas/jaunumi/. LU Bioloģijas fakultātes brīvpieejas starptautiskajā e-žurnālā Environmental and Experimental Biology (http://eeb.lu.lv/EEB/) publicēti pētījumi par visiem mūsdienu bioloģijas aspektiem.

LU publiskie pārskati sniedz informāciju par gada prioritātēm, galvenajiem darbības rezultātiem un plāniem, ietverot fakultāšu, zinātnisko institūtu un citu LU struktūrvienību apkopotos datus. Pārskati pieejami elektroniski no 2000. gada: https://www.lu.lv/par/dokumenti/ parskati/publiskie/.

Izdevniecības “LU Akadēmiskais apgāds” seriālizdevumi LU Akadēmiskā apgāda tīmekļa vietnē (http://www. lu.lv/apgads/izdevumi/elektroniskie-izdevumi/) at­spo­gu­ ļota informācija par pieejamajiem e-resursiem. Starp tiem ir žurnāls “Akadēmiskā Dzīve” par nozīmīgiem Latvijas zinātnes, kultūras un sabiedriskiem jautājumiem. Tāpat arī e-žurnāls starpdisciplinārajām informācijas tehnoloģijām Baltic Journal of Modern Computing (žurnāls pieejams Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Kolekcijas LU Bibliotēkā

tikai elektroniskā veidā). Attiecīgi LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas žurnālā Baltic Journal of Psychology lasāmas zinātniskas un praktiskas nozīmes starptautiskas publikācijas psiholoģijā. LU Teoloģijas fakultātes teoloģisks, reliģijpētniecisks un kultūrvēsturisks izdevums “Ceļš” veltīts teoloģijas un reliģijpētniecības problemātikai starptautiskā kontekstā, īpaši pievēršoties reliģiskās dzīves analīzei Baltijā, ieskaitot Latviju. Visi žurnāla numuri (daļu ir digitalizējusi LU Bibliotēka) pieejami LU e-resursu repozitorijā. Juridiskās fakultātes žurnāls “Juridiskā zinātne / Law” ir LU Rakstu sērijas “Juridiskā zinātne” turpinājums, publicē rakstus tiesību zinātnē.

LU starptautisks zinātniskais žurnāls Humanities and Social Sciences Latvia piedāvā pētījumu spektru: rakstus par ekonomiku, menedžmentu, politiku, valodniecību, tiesībām, izglītību, vēsturi, informācijas tehnoloģijām, folkloru, psiholoģiju, socioloģiju, antropoloģiju. Žurnāla mērķis ir veicināt starptautiskus un daudznozaru pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs. LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes starpnozaru zinātniskais žurnāls Journal of Economics and Management Research ir LU Rakstu sērijas “Ekonomika un vadības zinātne” turpinājums. LU Vēstures un filozofijas fakultātes zinātniskais žurnāls “Lavijas Universitātes Žurnāls. Vēsture”, turpinot iepriekšējā žurnāla “Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki” tradīcijas, atspoguļo Latvijas jaunāko laiku vēsturi un starptautiskās attiecības, kā arī pievēršas jaunām tēmām – kultūras un sociālajai vēsturei.

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas un Hellēnistikas centra tematisko rakstu krājums Antiquitas Viva: Studia Classica iepazīstina ar antīko pasauli un tās kultūrvērtību jaunā laikā. Baltu valodniecības katedras žurnāls “Baltu Filoloģija” stāsta par aktuāliem jautājumiem baltistikā, zinātniskie raksti publicējami četrās valodās – latviešu, lietuviešu, vācu un angļu. Baltic Journal of English Language, Literature and Culture ir daudznozaru starptautisks zinātniskais žurnāls lietišķajā valodniecībā, literatūrā un kultūrā. Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras rakstu krājumā “Valoda: nozīme un forma” tiek apkopoti ikgadējo LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras rīkoto starptautisko konferenču un semināru materiāli.

“Latvijas Universitātes Raksti” publicē dažādu zinātņu nozaru pētījumus. LU Akadēmiskā apgāda tīmekļa vietnē (https://www.lu.lv/apgads/izdevumi/lu-raksti-pdf/) tie ir lasāmi, sākot ar 2004. gadu. Visi sējumi pieejami LU e‑resursu repozitorijā (lielāko daļu no tiem ir digitalizējusi LU Bibliotēka).

Aicinām studijām un pētniecībai izmantot LU seriāl­ izdevumu elektroniskās versijas.

Nr. 15

25

Zināšanu pārnese

Gita Rozenberga

Starptautiskā atvērtās piekļuves nedēļa 2017

Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta informācijas stends un plakātu izstāde “Ieskats atvērtā pētniecībā”. Foto: Gita Rozenberga, LU Bibliotēka

2017. gada oktobrī jau desmito reizi tika atzīmēta “Starptautiskā atvērtās piekļuves nedēļa” (International Open Access Week) visā pasaulē. Atvērtā piekļuve (Open Access) ir kustība jeb iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt un atbalstīt bezmaksas brīvpieeju elektroniskajiem resursiem izglītības un akadēmiskajā vidē, veicinot zināšanu izplatību un zinātnisko atklājumu ietekmi, efektivitāti un ieguldīto investīciju atdevi. Ik gadu tieši oktobris ir laiks, kad par atvērtās piekļuves veicināšanas jautājumiem tiek domāts un spriests īpaši aktīvi. “Starptautiskā atvērtās piekļuves nedēļā 2017” piedalījās arī Nacionālais atvērtās piekļuves dienests (NAPD) ar aktivitātēm gan klātienē, gan tiešsaistē.

NAPD ir atbalsta punkts Latvijā par jautājumiem, kas saistīti ar pētniecisko rezultātu publiskošanu atvērtā piekļuvē, un tas ir izveidots, pateicoties Latvijas Universitātes dalībai Eiro­ pas Komisijas projektā OpenAIRE. Ideja piedalīties šajā projektā un veicināt sabiedrības izpratni par atvērtu zinātni radās

26

Latvijas Universitātes Bibliotēkas darbiniekiem. Kopš 2009. gada ir organizētas dažādas aktivitātes, un svarīgākā no tām vienmēr ir bijusi dalība starptautiskā atvērtās piekļuves nedēļā. Šogad NAPD piedāvāja piedalīties tiešsaistes semināros, kurus organizēja OpenAIRE sadarbībā ar FOSTER. Piedāvātās tēmas bija dažādas: atvērtā piekļuve, atvērtā zinātne, Eiropas Komisijas pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” prasības pētījumu rezultātu publiskošanai, atvērtie pētniecības dati, datu pārvaldības plāni, kā arī atvērtās zinātnes juridiskie aspekti, taču īpaša uzmanība tika pievērsta atšķirībām pētniecisko rezultātu publiskošanā dažādās zinātņu nozarēs.

Priekštatu par aktualitātēm atvērtā piekļuvē un atvērtā zinātnē interesenti ieguva, apmeklējot plakātu izstādi un konsultāciju stendu “Ieskats atvērtā pētniecībā” LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā. Informācijas stendā varēja iepazīties ar vairākām tēmām NAPD dienesta konsultantu veidotajos plakātos: “Projekts OpenAIRE”, “E-kurss: Open Science / Atvērtā zinātne”, “Atvērtie pētniecības dati. Pētniecības datu pārvaldība”.

Galvenā un tanī pašā laikā noslēdzošā starptautiskās atvērtās piekļuves nedēļas aktivitāte bija starptautiskais Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Zināšanu pārnese

Latvijas Universitātes prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā prof.

Jānis Ikstens atklāj starptautisko semināru “Atvērtie pētniecības dati un datu pārvaldība”. Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments

No kreisās: DANS ekspertes Ellija Dijka, Dr. Marjana Grūtvelde un semināra “Atvērtie pētniecības dati un datu pārvaldība” organizēšanas komanda. Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments

seminārs “Atvērtie pētniecības dati un datu pārvaldība” (Open Research Data and Data Management). 27. oktobrī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā viesojās Nīderlandes organizācijas “Datu arhivēšanas un tīmekļa pakalpojumi” (Data Archiving and Networked Services – DANS) ekspertes Dr. Marjana Grūt­ velde (Marjan Grootveld) un Ellija Dijka (Elly Dijk), kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Publisko pakalpojumu departamenta projektu vadības nodaļas sistēmanalītiķis Toms Ceļmillers. Šajā seminārā DANS pārstāves pastāstīja par pētniecības datu pieejamību un nozīmību zinātnes attīstībā, par projektiem pētniecības datu atvērtās piekļuves veicināšanai, kā arī politiskām nostādnēm Eiropā. Dr. Marjana Grūtvelde sniedza ieskatu par FAIR principu lietošanu

datu pārvaldībā un par datu pārvaldības plānošanu. Ellija Dijka dalījās ar pieredzi par datu saglabāšanu un arhivēšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Publisko pakalpojumu departamenta projektu vadības nodaļas sistēmanalītiķis Toms Ceļmillers pastāstīja par Latvijas Atvērto datu portālu.

Seminārā pulcējās Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu pētnieki, doktorantūras studenti, pētījumu projektu vadītāji un koordinatori, administrācijas pārstāvji, informācijas speciālisti un citi interesenti. Semināru kopā apmeklēja 60 dalībnieki klātienē, un tiešraidi skatījās 364 dalībnieki.

Arī turpmāk NAPD un LU Bibliotēka rīkos starptautiskas atvērtās piekļuves nedēļas Latvijā. Uz tikšanos kādā no pasākumiem!

Semināra “Atvērtie pētniecības dati un datu pārvaldība” dalībnieki. Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments Nr. 15

27

Zināšanu pārnese

Gita Rozenberga

Seminārs “Vispārpieņemtās un inovatīvās pētniecības sasniegumu novērtēšanas metodes”

Semināra “Vispārpieņemtās un inovatīvās pētniecības sasniegumu novērtēšanas metodes” dalībnieki. Foto: Gita Rozenberga, LU Bibliotēka

2017. gada 15. novembrī Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēka sadarbībā ar LU Zinātnes departamentu un Getingenes Universitāti (Georg-August-Universität Göttingen) organizēja starptautisku semināru “Vispārpieņemtās un inovatīvās pētniecības sasniegumu novērtēšanas metodes” (Conventional and innovative methods of research assessment). Seminārs kopā pulcēja vairāk nekā 40 dalībnieku: pētniekus, administrācijas pārstāvjus, zinātnisko pētījumu koordinatorus, doktorantūras studentus un informācijas speciālistus.

Semināru klātienē vadīja Getingenes Universitātes zinātniskās komunikācijas analītiķis Najko Jāns (Najko Jahn). Viesis klātesošos iepazīstināja ar datu avotiem, metriku un metodēm, kā arī demonstrēja dažādus uz tīmekļa tehnoloģijām balstītus pakalpojumus pētniecisko rezultātu mērīšanai. Savukārt Dr. Birgita Šmita (Birgit

Schmidt) iepazīstināja ar pētniecības sasniegumu novērtēšanas būtību un principiem. Dr. Birgita Šmita informēja arī par dažādiem dokumentiem, kuros zinātniskās sabiedrības pārstāvji pauduši viedokli un ieteikumus, kā novērtēt pētniecības sasniegumus, piemēram, “Leidenes manifests pētniecības sasniegumu mērīšanai” (Leiden manifesto for research Metrics), “Sanfrancisko deklarācija par pētniecisko sasniegumu novērtēšanu” (The San Francisco Declaration on Research Assessment (DORA)), “Nākošās paaudzes metrika: atvērtās zinātnes sasniegumu uzticama metrika un novērtēšana” (Nextgeneration metrics: Responsible metrics and evaluation for open science).

Ikvienam interesentam ir pieejams semināra videoieraksts atkārtotai izmantošanai LU portālā LU Bibliotēkas sadaļā un LU YouTube videokanālā.

Getingenes Universitātes zinātniskās komunikācijas analītiķis Najko Jāns prezentācijā. Foto: Gita Rozenberga, LU Bibliotēka

Semināra “Vispārpieņemtās un inovatīvās pētniecības sasniegumu novērtēšanas metodes” dalībnieki risina praktisko uzdevumu. Foto: Gita Rozenberga, LU Bibliotēka

28

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Zināšanu pārnese

Marika Kupče

Pēc diviem mirkļiem 100 gadi: rektoru galerija

Stendu izstāde Raiņa bulvārī 19

Brīnišķīgs muzikants, vērienīgs Latvijas izglītības, īpaši augstākās izglītības, pilnveidotājs, izcils ārsts, studentu mīļākais pasniedzējs, zinātnieks ar eiropeisku pieeju aroda problēmām, izcils mikrobiologs – šie ir tikai daži piemēri, kā 2017. gada Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas izstādē “Pēc diviem mirkļiem 100 gadi: rektoru galerija” raksturoti LU rektori kā sava laika personības. Izstāde tapusi, sagaidot augstskolas 100. jubileju 2019. gadā. Šogad izstāde ir pieejama virtuālā un stendu formātā.

Virtuālajā izstādē interesenti var iepazīties ar īsu hronoloģisku stāstu par katra rektora dzīves un darba gaitām, ar informāciju par ievēlēšanu rektora amatā, būtiskākajiem faktiem katra rektora valdīšanas laikā. Tāpat atspoguļota katra rektora pedagoģiskā izaugsme un profesionālā karjera, devums LU attīstībā. Izstādē iekļauta informācija arī par katra rektora nozīmīgākajiem publicētajiem darbiem, kā arī publikācijām par attiecīgo rektoru. Rakstiskais materiāls par attiecīgo rektoru ir papildināts ar rektoru raksturojošām, atbilstošām fotogrāfijām. Plašāk ar izstādi var iepazīties LU portālā sadaļā “Bibliotēka” (http://www.mirkli.lu.lv/).

Savukārt stendu izstādē sniegts īss ieskats rektoru dzīves un darba gaitās, kā arī rektoru paustajās atziņās vai līdzcilvēku izteikumos par rektoriem.

Minētā izstāde pēc noteikta grafika šogad un arī nākamgad būs aplūkojama visās LU fakultātēs. Šis ir jau sestais gads, kopš LU Bibliotēka gatavo šādas izstādes. Iepriekšējos gados tās ir bijušas gan par LU mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem un LU nozīmīgām personībām, gan par studentu un mācībspēku studiju procesu, ikdienu un svētkiem, gan par Bibliotēkas dārgumiem un LU Rakstiem.

Lepojamies un sakām paldies visiem izstādes veidotājiem un arī jums, skatītāji, par jūsu ierosinājumiem un vērtējumiem!

Nr. 15

Stends par pirmajiem LU rektoriem Paulu Valdenu un Ernestu Felsbergu

29

Zināšanu pārnese

Ilze Veigura

Rakstu ceļš: no idejas līdz izstādei

Bibliotēkā Raiņa bulvārī skatāma izstāde “Rakstu ceļš”. Foto: Ilze Veigura

No 8. novembra Bibliotēkā Raiņa bulvārī skatāma izstāde “Rakstu ceļš”, kas veltīta latviešu rakstu pētniecībai. Ideju cēlonības meklēšana nodarbinājusi domātāju prātus jau antīkajā pasaulē, tāpēc, neriskējot minēt esamības un izziņas noslēpumus, varu apgalvot, ka izstādes tēmas ievirzē nozīmīgi bija novembrī gaidāmie valsts svētki. Sākotnēji neskaidrā ideja tika ietērpta detalizētā koncepcijā, kam sekoja nepieciešamo avotu atlase, vizuālā noformējuma un publicitātes materiālu izstrāde.

Izstādes veidošana vienmēr ir saspringts, bet aizraujošs laiks, kas vainagojas ar gandarījumu par paveikto darbu.

Katra izstāde paver jaunu zināšanu lauku, kas aizrauj un mudina nodoties izpētei. Sākotnēji etnogrāfiskā materiāla vākšanai Latvijas teritorijā pievērsās baltvācu zinātnieki, savukārt latviešu pētnieku darbība aizsākās 19. gs. izskaņā. Uzkrāto materiālu apjomu un klāstu varēja apjaust 1896. gadā aizvadītajā “Latviešu etnogrāfiskajā izstādē”, kas notika X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā. Latviešu raksti kā patstāvīgs izpētes lauks 20. gs. pirmajā pusē nokļuva ne tikai etnogrāfu, bet arī mākslinieku interešu lokā, tāpēc radās vairāki nozīmīgi izdevumi. Kritikas un grāmatniecības žurnālā “Latvju Grāmata” Uga Skulme vēsta: “Tautas raksta krāšana nu pilnā sparā.

Viņam veltīti veseli žurnāli, atsevišķas monogrāfijas. Mēs pārdzīvojam materiālu uzkrāšanas stadiju...”1 Izstādes izveide ļāva tuvāk iepazīties ar šai tematikai veltītajiem pētījumiem un paraudzīties uz latviešu rakstu zīmēm no zinātniskā viedokļa, kā arī apjaust to,

cik daudz uzslāņojumu un nepamatotu interpretāciju ir saistīti ar šo tematiku. Plašais materiālu loks lika ieviest atlases principus, tāpēc izstāde noteikti nepretendē uz visaptverošu kopainu, bet akcentē konkrētu personību ieguldījumu rakstu izpētē, ieskicējot pētniecības virzienus, kas saistāmi gan ar rakstu formālo analīzi, gan simboliskā slāņa interpretāciju, gan vizuālā materiāla dokumentāciju. Izstādē iespējams iepazīties ar Mika Skruzīša, Jāņa Sudmaļa, Jūlija Madernieka, Riharda Zariņa, Matīsa Siliņa, Almas Birģeres-Paegles, Edvarda Paegles, Ernesta Brastiņa, Valdemāra Ģintera, Valda Klētnieka, kā arī citu pētnieku ieguldījumu rakstu izzināšanas procesā.

Informatīvās planšetes papildinātas ar tekstuāli un vizuāli bagātīgiem izdevumiem, kurus apmeklētāji aicināti

1 Skulme U. Latvju raksti // Latvju grāmata. – 1925. – Nr. 3. – 195. lpp.

Izstāde veltīta latviešu rakstu pētniecībai. Foto: Ilze Veigura

30

Fragments no Valmieras apriņķa Ozolu muižas vēvera Miķeļa sastādītā rakstu krājuma, kas datēts ar 1771. gadu.

Foto: Ilona Vēliņa-Švilpe

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Zināšanu pārnese

Fragments no Valmieras apriņķa Ozolu muižas vēvera Miķeļa sastādītā rakstu krājuma, kas datēts ar 1771. gadu. Foto: Ilona Vēliņa-Švilpe

M. Skruzīša ilustrācija, kas ievietota izdevumā “Austrums” (1892, Nr. 2). Foto: Ilze Veigura

Izstādē apskatāmas informatīvas planšetes un rakstu pētniecībai veltīti Izstāde nepretendē uz visaptverošu kopainu, bet tajā izcelts noteiktu izdevumi. Foto: Ilze Veigura pētnieku ieguldījums rakstu izzināšanā. Foto: Ilze Veigura

pārlapot. Izstādes kodols ir unikālais Valmieras apriņķa Ozolu muižas vēvera Miķeļa sastādītais rakstu krājums, kas datēts ar 1771. gadu. Par vēveriem tiek dēvēti linu auduma audēji, savukārt vēveru grāmatas ir linaudēju rakstu krājumi, kuros tiek apkopoti meistara paša sacerētie un pārņemtie raksti. Izstādē eksponētajā krājumā atrodami 28 ar tušu zīmēti rakstu paraugi un to tehniskie risinājumi, kas ļauj tuvoties tautas mākslas tradīcijām.

Izstādes apmeklētājiem dota iespēja ar bibliotekāra palīdzību vēvera grāmatu aplūkot tuvāk. Publikācijā, kas veltīta linaudēju rakstu krājumiem, Aina Alsupe raksta: ”.. varam secināt, ka rakstraudži ir izteiksmīgi ornamenta vēstures avoti un tur sakrātie raksti uzskatāmi par lēni evolucionējošām kultūras parādībām”2.

Ceļu pie apmeklētājiem izstāde sāka Bibliotēkā Raiņa bulvārī, kur tā bija skatāma līdz 12. decembrim. Pēc tam to varēs aplūkot Humanitāro zinātņu bibliotēkā, Izglītības un psiholoģijas zinātņu bibliotēkā, kā arī Bibliotēkā

Kalpaka bulvārī, kur paredzēta diskusija par rakstu pētniecības virzieniem un interpretācijām mūsdienās. Aicinu doties rakstu ceļā kopā ar Latvijas Universitātes Bibliotēku.

2 Alsupe A. Latvijas linaudēju rakstraudži // Ornaments Latvijā / Sast. Grosmane E. – Rīga: Zinātne, 1994. – 98. lpp.

Ceļu pie apmeklētājiem izstāde sāka Bibliotēkā Raiņa bulvārī, kur tā bija skatāma līdz 12. decembrim. Foto: Ilona Vēliņa-Švilpe

Nr. 15

31

Informācijas pieejamība

Ilga Mantiniece

Gadsimtu ilgā vēsture rokas stiepiena attālumā LU publikāciju un vēstures kartotēkas sagatavošana digitalizācijai – II Iepriekšējā “Bibliotēkas Jaunumu” numurā aplūkojām LU publikāciju un vēstures kartotēku kompleksa vienu daļu – “LU pasniedzēju un zinātnieku publikācijas”, bet šajā reizē Jūsu uzmanībai tiek piedāvāta tematiskā kartotēka “LU vēsture”. Strādājot pie tās sagatavošanas digitalizācijai, pārsteidza šajā kartotēkā ietvertais plašais materiāls, kas varētu interesēt vēstures notikumu pētniekus, tādēļ sniedzam par to plašāku informāciju.

Kartotēka dalās divos posmos: 1) pirmspadomju laika vēsture (1919–1940) (ar priekšvēsturi pirms 1919. gada) un 2) padomju laiks (1940/41) ar sekojošiem pirmajiem gadiem pēc neatkarības atjaunošanas. Noslēdzošā gada robežai būtu jābūt 1999. gadam, jo LU Bibliotēkas Bibliogrāfijas nodaļas atskaites uzrāda, ka ar 1999. gada septembri materiāli par LU vēsturi sākti ievadīt elektroniskajā LU publikāciju un vēstures lokālajā datubāzē, tomēr kartotēkā atrodami ievietoti atsevišķi analītiskie apraksti pat no 2002. gada izdevumiem. Kopumā saturu veido 15 500 analītisko aprakstu kartīšu: par pirmspadomju laiku (5120) un par laiku pēc 1940. gada (10 380).

Kartotēkas hronoloģiskais kārtojums ļauj izsekot tēmas attīstībai. Nopietna vērība tika piegriezta pašas Latvijas Universitātes izdotajiem periodiskajiem izdevumiem – tie sniedza visbagātīgāko informāciju par iekšējās dzīves notikumiem. Pirmspadomju periodā tas bija pirmais latviešu studentu laikraksts “Students” (1922. g. septembris – 1940. g. jūnijs) un izdevums Universitas, kas sāka iznākt 1930. gadā un līdz pat 1940. gadam iznāca divreiz mēnesī (1954. gadā atsākās tā izdošana trimdā divreiz gadā), pēc kara – “Padomju Students”, kas tika izdots no 1946. līdz 1989. gadam, tā vietā nākot

32

1. att. Kartotēkas “LU vēsture 1919.–1940. g.” sadaļā “Gadsvētki” atrodam ziņas par gandrīz septiņiem desmitiem rakstu, kas veltīti ikgadējai gadskārtai un publicēti Universitātes pastāvēšanas divos pirmajos gadu desmitos

“Universitātes Avīzei” ar jaunu skatījumu uz notikumiem.

Publikācijas no krievu valodā rakstošajiem laikrakstiem pirmspadomju perioda sadaļā sastopamas nelielā skaitā – atbilstoši vēsturiskajiem apstākļiem. Padomju periodam raksturīgs krievu valodas lietojamības pieaugums un raksti ne tikai vietējā krievu presē, bet arī Vissavienības izdevumos. Kartotēkā ievietotās apraksta kartītes ir gan rokrakstā, gan mašīnrakstā. Paradoksāli, bet pēc datoru ieviešanas, kad rakstāmmašīnas vairs nelietoja, kartotēka papildināta ar kartītēm, kas rakstītas ar roku.

LU vēsture (1919–1940) Kartotēkas veidošana pirmoreiz pieminēta LVU jubilejas izdevumā “Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei 50 gadi” (1969) nodaļā par Zinātniskās bibliotēkas darbu: “Bibliogrāfijas nodaļa sastāda Latvijas Valsts universitātes vēstures bibliogrāfiju – kartotēka aptver 1860.– 1940. gadu”. Precizējumam: kartotēka satur arī ievadošu sadaļu “LU priekšvēsture XIX g.s. – XX g.s.”, kaut arī tās nosaukums sākas ar Latvijas augstskolas dibināšanas gadu.

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Informācijas pieejamība

Kartotēku aprakstošā dokumentācija – tā dēvētā kartotēkas pase – diemžēl nav saglabājusies, tādēļ nenācās viegli formulēt kartotēkas organizācijas principus. Tos vajadzēja restaurēt no personīgiem secinājumiem tiešā darbā ar kartotēku, bijušo darbinieku aptaujāšanas, agrāko gadu atskaitēs pieminētām detaļām. Savulaik 1983. gada sākumā pieņemtajā “Instrukcijā par LVU 1919.–1940. g. perioda vēstures kartotēkas organizēšanu” norādīts materiālu atlases princips: tie tiek vākti LVU arhīvā no LU 1919.–1949. g. iznākušiem periodiskiem izdevumiem, no Izglītības ministrijas izdevumiem, no 1919.–1940. g.

Latvijā izdotās periodikas, no LVU vēsturei veltītiem pētījumiem. Ja iztēlojamies, kā tālajā 1983. gadā noritēja darbs bez digitālās bibliotēkas Periodika.lv, tad varam kaut aptuveni aptvert milzīgo darba apjomu, turklāt vairumam pirmskara Latvijas periodisko izdevumu bija apgrūtināta pieeja, liela daļa no tiem glabājās slēgtajā fondā (specfondā).

Instrukcijā teikts, ka materiālu izvietošana kartotēkā tiek organizēta pēc nozarēm, galvenajās ir 1) vispārīgā nodaļa, kur atspoguļoti vispārīga satura raksti, 2) LU fakultātes, katedras, laboratorijas un citas zinātniskas iestādes, 3) personalia: LU mācībspēki un amatpersonas, 4) studenti, studentu organizācijas un studentu pašvaldība.

Kartotēkā aprakstus sākotnēji kārtoja apgrieztā hronoloģiskā secībā, vēlāk pārkārtoja tiešā hronoloģiskā secībā.

Turpmākos gados tika izveidotas vairākas jaunas sadaļas un paplašināta detalizācija, tuvinot to Latvijas Universitātes desmit (1919–1929) un divdesmit (1919– 1939) gadu jubilejas izdevumu satura izkārtojumam. Tā kā apraksti ietvēra izrakstus, citātus vai pārstāstījumus, tie bija divkārt noderīgi, jo uzreiz ar iegūstamām ziņām ietaupīja laiku informācijas meklēšanā. Vairāku sadaļu sākumā pievienotas norādes skatīt attiecīgo informāciju izdevumā “Latvijas Universitāte divdesmit gados, I daļa, 1939”, tikai tad seko publikācijas periodikā hronoloģiskajā secībā. Fakultātes sakārtotas pēc alfabēta. “Fotomateriāli par LU” atstāti kā atsevišķa sadaļa (212 apraksta kartītes), ietverot vispārējos foto; konkrētās fakultātes fotomateriāli meklējami pie fakultātes sadaļas.

Priekšstatam par iegūstamo informāciju – daži ilustratīvi piemēri.

Piemēram, atsevišķi nodalītā sadaļa “Ziedojumi, dāvinājumi, ārzemju stipendijas utt.” ir laikmeta liecība par tālaika labdarību, ko izrādījušas visdažādākās personas un institūcijas dažādiem mērķiem. Tā aptver 120 ierakstus, kuros saņemam tiešu, nepastarpinātu informāciju par konkrēto faktu. Šādā veidā gan hronoloģiski izsekojama notikumu attīstība, gan izsecināmas tendences, gan pieejama informācija par konkrēto ziedojumu vai dāvinājumu.

Lūk, izraksts no 1931. gada 16. oktobra laikraksta “Students” rubrikas “Universitātes ziņas” informē: “Universitāte saņēmusi dāvinājumus pagājušā akadēmiskā gadā no Zviedrijas pilsoņa Akerfelda Ls 2773; no Polijas Nr. 15

2. att. Izrādās, mūsu Bibliotēkas tagadējā ēkā Kalpaka bulvārī 4 savulaik ir atradies arī Oratoru institūts, ko dibinājusi Latviešu individuālistu apvienība (1923–1931)

3. att. “Kas ir dvēsele?“ Viena pasākuma trīs aspekti no ārsta, filozofa un teologa skatpunkta

4. att. Kartotēkas pirmspadomju posma specifiskā papildu vērtība – tieša, nepastarpināta faktoloģiskā informācija

valdības – 1093 grāmatas; no zviedru un latviešu tuvināšanās biedrības 300 grāmatas; no Liepājas pilsētas bibliotēkas – 627 grāmatas; no Stokholmas Ēģiptoloģijas muzeja – kolekcijas u. c.” No 1933. gada 15. decembra “Studenta” rubrikas “Universitātes padome” izraksta uzzinām, ka “Padomes 13. dec. sēdē rektors prof. J. Auškāps ziņoja, ka Zviedrijas karaliskā akadēmija LU dāvājusi vērtīgus zinātniskus nelaiķa, akadēmijas locekļa, prof. Rechtcinsa darbus, ko novietos universitātes centrālā bibliotēkā”.

1939. gadā, kad vācu izcelsmes mācībspēki repatriējās uz Vāciju, parādījās ne viena vien ziņa par Universitātei atdāvinātām lietām, piemēram, 1939. gada 1. novembra

33

Informācijas pieejamība

5. att. Ieplānotais diemžēl neīstenojās, un šāds vairāksējumu izdevums dienas gaismu nepiedzīvoja

Universitas numurā: “Privātdocents E. Veidemanis, atstājot Latviju, universitātei dāvājis 25 grāmatas un 2 fotoaparātus. Dažādus mācību priekšmetus un tauriņu kolekciju dāvājis arī V. Boklavs.” Arī par citiem tematiem no LU vēstures kartotēkas pirmspadomju perioda daļas izgūstama bagātīga, koncentrēta informācija.

LU vēsture 1940./1941. g. – …

Darbā ar kartotēku starp nopietnākajām problēmām bija neskaidrais tematiskais kārtojums. Pašos pamatos tas līdzinājās pirmspadomju perioda sadaļām, bet nebija identisks, bija izkārtots citādā secībā un ietvēra arī jaunas nodaļas. Sākotnēji nebija paredzēta vieta padomju laikam (1940/1941), tas radīja papildu neskaidrības, jo ilgu laiku šis dalījums sākās ar “1945–”. Nācās ieviest arī jaunu nodaļu “Par LU vēsturi līdz 1940. g. pēckara presē”, jo tādi materiāli neiederējās konkrētās tematikas rubrikās citu hronoloģisko periodu dēļ. Gan par priekšteci Rīgas Politehnisko institūtu, gan pirmskara LU, gan LU arhīvu publikācijas parādās, sākot ar 1947. gadu. Vairākas rubrikas nācās reformēt, jo tika konstatēta materiālu neatbilstība vai nepietiekams aprakstu skaits, lai tiem veidotu atsevišķu rubriku (piem., konkrētam rektoram, fakultāšu katedrām u. tml.). Galvenos vilcienos tika saglabāts pastāvējušais kārtojums ar nelielām izmaiņām, labojumiem un precizējumiem.

Papildu problēma bija fakultāšu nosaukumi alfabētiskā secībā. Atšķirībā no pirmspadomju laika, kad fakultātes nosaukumi bija nemainīgi, padomju periodā vairākas no tām mainīja nosaukumus – tika te apvienotas, te atdalītas. Filologi, filozofi, ekonomisti, juristi, vēsturnieki izceļojās pa dažādu nosaukumu fakultātēm. Nācās precizēt fakultāšu vēsturi, lai attiecīgajam ierakstam garantētu pareizu atrašanos pie īstās fakultātes konkrētā gadā. Izpētes laikā atklājās, ka dažādos uzziņu avotos gadi tiek uzrādīti dažādi – te pamatojoties uz rīkojuma datumu, te pēc faktiskās darbošanās sākšanas. Izvēle tika izdarīta par labu pēdējam. Rezultātā kartotēkai tika pievienotas papildu kartītes ar fakultāšu reformu shematisku attēlojumu, lai zinātu, pēc kura fakultātes nosaukuma attiecīgajā laikposmā interesējošais materiāls meklējams.

Kartotēkas otra daļa, kas sākas ar padomju varas pirmo gadu (1940), ir visai atšķirīga. Daudz frāžainu nosaukumu un tukša patosa pilnu rakstu. Informatīvā materiāla te ir mazāk, nereti nākas lasīt starp rindām. No atsevišķiem virsrakstiem dažkārt nojaušam situāciju, piemēram, no E. Sokola raksta 1950. gadā “Gramatika un politika. Neciešamais stāvoklis LVU latviešu valodas katedrā un latviešu valodniecībā” saprotam, ka tas ir laiks, kad notika ideoloģiska izrēķināšanās ar profesoru J. Endzelīnu. Dažkārt ir posmi, kad par konkrēto tēmu nekas nav publicēts, jo tā nav bijusi sabiedrībai aktuāla, bet tad pēkšņi par to raksta ikvienā laikrakstā. Par partijas direktīvām padomju laikā tika rak­ stīts ikvienā laikraksta numurā, un dažkārt kartotēkā iekļauti arī apraksti materiāliem, kam nebija tiešas saistības ar universitāti.

Raksti par mācību darbu jo bieži saturēja partejisko [pār]audzināšanu, un analītiskie apraksti tikpat labi iederējās kā vienā, tā otrā sadaļā. Ar 1990. gadu krasi mainījās saturs, redzam, ka virsraksti kļuvuši krāsaināki, drosmīgāki.

90. gadu pirmā puse periodikā, šķiet, ir viens no interesantākajiem posmiem. Diemžēl 1991. gadam raksturīgs haoss daudzu periodisko izdevumu izdošanā, pat “Universitātes Avīzei” atsevišķi numuri iznāca bez numerācijas un pat bez datējuma.

6. att. Alfabētiski izkārtot nav tik vienkārši, kā izskatās

34

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Informācijas pieejamība

7. att. Rakstītam neticēt!

7. attēlā redzamās apraksta kartītes rakstītas nevis 1961. ga­dā, bet 80. gados, papildinot kartotēku ar atpakaļejošu datumu. Pirmā no tām acīmredzot rakstīta laikā, kad oficiāli pastāvēja Juridiskā fakultāte un apraksta veidotājs nav bijis lietas kursā, ka 1961. gadā atsevišķas Juridiskās fakultātes vēl nebija; bija Ekonomikas un juridiskā fakultāte. Attiecīgi alfabētiski tam jāatrodas nevis pie J, bet pie E burta. Otrā attēla piemērā kvadrātiekavās ierakstītais bibliogrāfa precizējums nav korekts. Šajā gadā drīzāk varēja runāt par svešvalodu apgūšanu LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes angļu un vācu filoloģijas nodaļās, nevis vēl neeksistējošā Svešvalodu fakultātē, kura tika nodibināta tikai 1965. gadā.

Atradās arī atsevišķi kuriozi apraksti, kuros, visai bieži rakstot ar rakstāmmašīnu, rakstītājs neparūpējās salikt vajadzīgās mīkstinājuma zīmes. Šķiet, šim nolūkam vajadzēja pavilkt atpakaļ rakstāmmašīnas slīdošo augšējo daļu, lai pie attiecīgā burta papildus iedrukātu komatu mīkstinājuma zīmes vietā. Tagad uz datora rakstošajiem to grūti pat iedomāties... Biežāk rīkojās tā, ka ar lodīšu pildspalvu pielika šo mīkstinājuma zīmi, bet nereti gadījās, ka steigā to aizmirsa. Lūk, piemērs.

Bija pamatotas šaubas, ka te nav runa par kažoku, kam vilna augšpusē. Tika meklēts konkrētais izdevums, un noskaidrojās, ka raksta virsraksts ir “LVU viļņa augšpusē”. Nācās pielabot kartītes nepilnības, lai varētu sniegt pareizo informāciju.

Neliela daļa apraksta kartīšu bija atliktas nešķirotas, bet ne visām varēja pēc virsraksta uzreiz noteikt īsto atrašanās vietu kartotēkā. Kā kuriozu var minēt I. Brinkmanes rakstu ”Kāpēc LU lielajā aulā nenotiek balles?”, kas ievietots 1991. gada “Universitātes Avīzē”. Nebija skaidrs, kas aiz šī nosaukuma slēpjas – telpu stāvoklis, drošības apsvērumi, citu vietu izvēle, vēl kas cits? Izrādījās – raksts sākas ar atbildi: “Tāpēc, ka studenti piedzeras un vemj! Un pēc tam aiz viņiem jātīra parkets un jāsavāc visas tās cūcības.” Raksta ideja bija vēsturisks atskats uz atturības kustības vēsturi, biedrībām u. tml. Liriskais nosaukums maldināja.

Pārlūkojot kartotēkā materiālus par studentu aktivitātēm, var ieraudzīt sabiedrībā pazīstamu cilvēku pirmos soļus zinātnē vai sabiedriskajās aktivitātēs. Piemēram, tagadējā literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona, tobrīd LVU Filoloģijas fakultātes 2. kursa studenta, pirmo interviju 1952. gada 31. decembra “Padomju Jaunatnē” jau lepni sauc “Pētīšu literatūru”. Daudzu rakstu autori ir vēlāk populāri žurnālisti, un ir interesanti vērot viņu spēju mainīties līdzi laikam. Starp intervētajām vai rakstošajām personām ieraugām daudzus tagad zinātnē vai politikā pazīstamus vārdus, kas ieies vēsturē.

9. att. Ievērojamu apjomu aizņem raksti par studentu celtnieku vienību (SCV). Autoru-studentu vidū bieži parādās izteikti aktīvā studenta Aivara Lemberga vārds

8. att. Kas gan ar to varētu būt domāts?

Nr. 15

Arī te, kartotēkā, mēs atrodam apliecinājumu, ka LVU/LU vēsture tikusi pētīta dažādos laikos. Tā, piemēram, pēc kartotēkas apraksta, sameklējot 1958. gada 5. marta “Padomju Jaunatnē” M. Krūmiņas rakstu “Studenti pētī universitātes vēsturi”, uzzinām par šī darba aktivizēšanos universitātē, gatavojoties universitātes 40. gadadienai

35

Informācijas pieejamība

1959. gadā. Šeit pirmoreiz parādās informācija: “Lai uzskatāmi parādītu Universitātes vēsturi četrdesmit gadu pastāvēšanas laikā, savāktos materiālus pēc vienošanās ar LVI nolemts izdot atsevišķā grāmatā.” Te tiek runāts par ieplānoto pirmo LVU jubilejas izdevumu pēckara periodā, ko paredzēja izdot Latvijas Valsts izdevniecībā. Taisnības labad jāatzīst, ka galvenais akcents tika likts uz revolucionāro pagātni. LVU avīzes “Padomju Students” redakcijā šos materiālus apkopoja ar virsrakstu “LVU vēsture”. Arī šie raksti ir bibliografēti, un informācija atrodama šajā kartotēkā. Jaunā kvalitātē Latvijas Universitātes vēstures pētniecība atsākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, šajā laikā strauji papildinājās arī kartotēka.

Atskatoties vēsturē uz laiku kopš 1950. gada, kad LU Bibliotēkas Bibliogrāfijas nodaļa uzsāka kartotēku veidošanu, atrodam arī ziņas par daudzām citām kartotēkām, kas bijušas sava laika nosacītas un praktiski dublējās ar līdzīgām citās bibliotēkās. Vēl 2004. gada atskaitēs minētas nozarkartotēkas “Latvijas vēsture”, “Latvijas ekonomika”, “Latvijas tiesību zinātnes”, “Latvijas likumi”, “Latviešu literatūra”, bet tematiskās aktuālo notikumu kartotēkas – “Ideoloģiskā darba aktuālie jautājumi” un “Dzejas kartotēka” – pēdējo reizi minētas 1990. gada atskaitēs. Līdz ar aktualitātes zaudēšanu to veidošana pārtraukta un kartotēkas fiziski likvidētas. Palika būtiskās, tai skaitā arī kartotēka par LU organizētajām konferencēm, kas aptvēra laikposmu no 1946. līdz 1991. gadam.

Jau 1995. gada novembrī tika sākta “LU vēstures un mācībspēku publikāciju analītiskās datubāzes” veidošana

10. att. Neatkarības atgūšanas brīdī – jaunas iespējas

elektroniski, kas ļāva operatīvāk sameklēt informāciju un atteikties no turpmākās kartotēkas veidošanas, tomēr milzīgā apjoma dēļ nebija iespējams visus aprak­ stus pārnest elektroniski pieejamā formā. No tematiskās LU vēstures kartotēkas apraksta kartītes netika ņemtas ārā, tāpēc varēja izmantot kompaktu un iespējami pilnīgi saglabātu materiāla apkopojumu. Diemžēl iezīmējās sarūgtinoša tendence – daudzus LU Bibliotēkas sastādītos bukletus neesam saglabājuši vēsturei, uzskatīdami tos par mazsvarīgiem arī no vēsturiskā viedokļa.

Apzinoties savas Alma Mater novadpētnieciskās kartotēkas unikalitāti, Latvijas Universitātes Bibliotēka nešaubās, ka saglabātā informācijas apkopojuma pieejamība tiešsaistē būs nenovērtējams atbalsts vēsturiskā materiāla meklēšanā, Universitātei gatavojoties simtgades sagaidīšanai.

Pārskats par kartotēkas “LU vēsture” tematisko kārtojumu Nr. p. k.

1.

2.

3.

36

Nodaļa/apakšnodaļa LU priekšvēsture XIX g.s. – XX g.s. (1850–1919) 1.1.

Krievijas augstskolas 19. gs. – 20. gs. sākumā

1.2.

Nacionālās profesūras jautājums

1.3.

Studenti

1.4.

Augstskolu reforma, slēgšana

1.5.

Rīgas Politehniskais institūts

1.6.

Citas universitātes 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā

Pie LU vēstures 1919.–1940. g.

2.1.

Citas universitātes 1919.–1940. g.

2.2.

PSRS universitātes

2.3.

Lietuvas universitātes

2.4.

Herdera institūts Rīgā

LU vēsture 1919.–1940. g.

3.1.

Rīgas Politehniskais institūts

3.2.

LU organizācija, pārvalde, saimniecība, finanses u. tml.

Kartīšu skaits

Komentāri

482 Apakšnodaļai par Krievijas augstskolām dots arī sīkāks dalījums rubrikās: Krievijas augstskolas (dažādas); Maskavas Universitāte; Pēterburgas Universitāte; Tērbatas Universitāte.

Arī studentiem veltītas atsevišķas rubrikas: Pirmie latviešu studenti; Latviešu studentu dzīve; Stipendijas. Ziedojumi; Studentu organizācijas; Studentu nemieri

251 Tika nodalīta kā atsevišķa nodaļa, jo neiekļāvās atsevišķajās sadaļās par LU, taču raksturoja saistītos procesus un situāciju izglītošanās jomā šajā laikā.

Materiāli par agrāko periodu ietverti iepriekšējā sadaļā

4387 Kopā ar iepriekšējām par laiku līdz 1940. gadam – 5120 kartītes 6 Pārņemšana, rīkojumi u. tml.

356 LU organizatoriskā un saimnieciskā darbība raksturota 11 rubrikās par rīkojumiem, padomēm, telpām, budžetu, ziedojumiem utt.

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Informācijas pieejamība

Nr. p. k.

Nodaļa/apakšnodaļa Mācību un zinātniskais darbs

391 Mācību un zinātniskā darba rubrikas: Mācību process, eksāmeni; LU absolventi; Zinātniskie grādi. Diplomi; Zinātniski pētnieciskais darbs; Zinātnisko kadru sagatavošana

3.4.

Mācībspēki un viņu darbība

682 Te iekļautas rubrikas par mācībspēkiem kopumā, to piedalīšanos gan LU, gan citu iestāžu darbā, materiāli par LU organizētajām konferencēm, privātdocentu iestāju lekcijām, LU doktoriem un LU zinātniekiem kā ārzemju augstskolu goda doktoriem, LU zinātniskajiem sakariem ar ārzemēm, piedalīšanos kongresos u. c., LU zinātniekiem – K. Barona un Kultūras fonda prēmijas laureātiem

3.5.

Fakultātes

795 Rubrika ar vispārīgiem materiāliem par fakultātēm kopumā un vēl 12 rubrikas par katru fakultāti alfabētiskā secībā

3.6.

LU zinātniskās iestādes

20 Materiāls tikai par Botānisko dārzu, laboratorijām un LU slimnīcu. Par pārējām iestādēm, tai skaitā Zinātnisko bibliotēku, acīmredzot ir ticis izņemts un ievadīts elektroniskajā datubāzē (kopējā masīvā)

3.7.

Zinātniskās biedrības

89 Ietver 10 rubrikas par dažādām ar LU mācībspēku darbību saistītām biedrībām, tai skaitā Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komiteju

3.8.

Studentu zinātniski-pētnieciskais darbs

3.9.

Studenti

94 Pārsvarā par sasniegumiem, konkursiem u. tml.

442 Ietver vispārīgo rubriku par studentiem kopumā, kā arī rubrikas ar dalījumu pēc nacionālā principa: Latgales studenti, krievu studenti, vācu studenti, ebreju studenti

3.10. LU studentu organizācijas

450 Te rubrikas dalījās vēl sīkāk, aptverot LU studentu organizācijas kopumā, studentu vienības/biedrības (ar 11 sīkākām iedaļām to nosaukumu alfabētā), konkordijas jeb vienotnes, novadniecības, korporācijas (26 sīkākās iedaļās, visvairāk – par Lettonia)

3.11. Studentu pašvaldība. Padome. Birojs.

Tiesa

112 Tēma apvienota vienā, pa atsevišķām rubrikām nesadalot, jo nereti viena rindkopa ietvēra kopīgu informāciju

3.13. LU studentu ekonomiskais stāvoklis 3.14. Studentiem 3.15. Pašdarbība 3.16. Starptautiskie sakari

3.17. Gadsvētki

Nr. 15

Komentāri

3.3.

3.12. Jauno speciālistu izredzes un perspektīvas pēc LU beigšanas

4.

Kartīšu skaits

29 Pārsvarā informācija par atstāšanu pie LU, lai sagatavotos zinātniskai darbībai 182 3 rubrikās: LU studentu ekonomiskais stāvoklis (kopumā); Lekcijnauda; Stipendijas 83 Rubrikas par lietām, kas nav tieši saistītas ar mācību procesu: Studentu izdevniecība; Grāmatnīca; Virtuve; Studentu veselība 49 Sīkākais dalījums: Pašdarbība. Pulciņi; Kori; Dziesmas 134 Par starptautiskajiem sakariem izveidotas šādas rubrikas: par materiāliem kopumā, Baltijas valstīs, CIE (Conféderation internationale des ètudiants) un SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) 66 Hronoloģiski par LU ikgadējām dibināšanas dienas svinībām, to norisi, tai skaitā svētku izstādēm par Universitātes panākumiem. Publiskie apsveikumi. Pārskati par darbību un sasniegumiem

3.18. Dažādi

140 Universālu materiālu apraksti, kas neiekļāvās iepriekš minētajās kategorijās, tomēr bija saistīti ar Universitāti un tās cilvēkiem

3.19. Fotomateriāli par LU

212 Atsevišķi fiksēti periodikā publicēto attēlu apraksti; izmantoti attēlu oriģinālie paraksti

3.20. Personalia

55 Sākotnēji aprakstu ir bijis vairāk, bet tie tikuši izņemti ievadīšanai elektroniskajā datubāzē

LU vēsture 1940–

10 380 Salīdzinājumam: 1999. gadā LU Bibliotēkas izdotā “Latvijas Universitātes vēsture (1940–1990) : bibliogrāfija” apkopoja 1358 bibliogrāfiskos ierakstus

4.1.

Par LU vēsturi līdz 1940. g. pēckara presē

16 Šī sadaļa tika ieviesta no jauna, kartotēkas pirmvariantā tādas nebija

4.2.

LVU vēsture 1940–1941

42 Sākotnēji apraksta kartīšu te bija vairāk, bet tika izlemts atstāt vien vispārīgus materiālus, izteikti tematiskos pārvietojot uz attiecīgām rubrikām

4.3.

No LU vēstures, 1945–

131 Rubrikas: No LVU/LU vēstures, 1945– (vēsturisks atskats kopumā); LVU 30. gadadiena; LVU 40. gadadiena; LVU 50. gadadiena; LVU 60. gadadiena; LVU 70. gadadiena; LU 80. gadadiena

4.4.

LVU/LU organizācija, pārvalde, pagodinājumi u. tml.

221 Apvieno rubrikas: LVU/LU reformas; Rektora vēlēšanas; LU Satversme; LU karogs, himna, atribūtika; LU goda doktori, biedri, studenti; Apbalvojumi.

Pateicības. Prēmijas

4.5.

Vispārīgie materiāli (dažādi)

279 Tika izlemts saglabāt pašreizējo secību pēc sadaļas par organizāciju un pārvaldi, nevis pārcelt uz sākumu vai beigām

37

Informācijas pieejamība

Nr. p. k.

Nodaļa/apakšnodaļa

Komentāri

4.6.

Mācības

4.7.

Studentu prakses

4.8.

Valsts sadale

20 Valsts sadale – valsts plāna interesēs, jēdziens “darba tirgus” līdz 90. gadiem vēl nepastāvēja

4.9

LVU aspirantūra un doktorantūra

40 Intervijas ar aspirantiem un doktorantiem, fakultāšu vērtējumi, izmaiņas nolikumos

1394 Ietver 16 sīkākas rubrikas: Mācību darbs. Vispārīgie materiāli; Uzņemšanas noteikumi. Rezolūcijas; Sagatavošanas nodaļa; Iestājeksāmeni; Studentu uzņemšanas rezultāti; Mācību maksa; Stipendijas; Kreditēšana; Eksāmenu sesijas; Vakara un neklātienes nodaļas; Olimpiādes. Konkursi; Studentu konferences; Studentu zinātniskais darbs; Studentu zinātniskās biedrības; Mācību grāmatas; Materiāltehniskā bāze. Tehniskie mācību līdzekļi 156 Atsaucīgi rakstītāji bija paši studenti, kas dalījās ar iespaidiem. Kritikas nebija daudz

4.10. Diplomi. Grādi

34 No bakalauriem līdz zinātņu kandidātiem, par promocijām, habilitācijām, nostrifikācijām

4.11. LU mācībspēki

17 Te iekļauti apraksti tikai rakstiem par mācībspēku jautājumu kopumā atšķirībā no pirmspadomju perioda plašā izvērsuma

4.12. LVU/LU fakultātes

4.13. LVU katedras

4.14. LU Rēzeknes filiāle 4.15. Zinātniskās iestādes

4.16. Izdevējdarbība, prese

1271 Veidojas no 18 rubrikām: LU fakultātes. Vispārīgās ziņas; Arhitektūras fakultāte (līdz 1950. gadam); Bioloģijas fakultāte; Ekonomikas fakultāte (1944–1956, 1968–1997). Ekonomikas un juridiskā fakultāte (1957–1968).

Ekonomikas un vadības fakultāte (1997–2017); Filoloģijas fakultāte (1944– 1954, 1970–2010); Finanšu un tirdzniecības fakultāte (1974–1992); Fizikas un matemātikas fakultāte; Ģeogrāfijas fakultāte; Inženierzinātņu fakultāte (līdz 1950). Inženierceltniecības fakultāte (1951–1958); Juridiskā fakultāte (1944–1955, 1970–). [Tiesību zinātņu nodaļa Ekonomikas un juridiskajā fakultātē (1955–1967)]. Juridiskā un filozofijas fakultāte (1967–1970); Ķīmijas fakultāte (līdz 1958; no 1964); Mehānikas fakultāte (līdz 1958); Pedagoģijas fakultāte (1983–1995). Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte (1995–2010); Svešvalodu fakultāte (1965–1992); Tautas izglītības organizatoru sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas fakultāte (1978–1992); Teoloģijas fakultāte (no 1990); Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte (1987–1997); Vēstures un filoloģijas/filozofijas fakultāte (1940–1944, 1954–) 81 Uzrādītas ārpus fakultātēm pastāvējušās katedras. Skaitliski mazāk minētās apkopotas kopējā rubrikā “Vispārīgās katedras”; daudzskaitlīgākie apraksti izvietoti rubrikās alfabētiski: Fiziskās audzināšanas un sporta katedra; Kara (specsagatavošanas) katedra; Lietišķās socioloģijas un sociālās psiholoģijas katedra; Pedagoģijas un psiholoģijas katedra; Politiskās ekonomijas katedra; PSKP vēstures katedra; Svešvalodu katedra; Zinātniskā komunisma katedra 24 Rēzeknes filiāle kā atsevišķa struktūrvienība 592 LU zinātniskās struktūrvienības, atsevišķi nodalot visplašāk aprakstītās: LVU/LU zinātniskās iestādes (dažādas); Bibliotēka; Botāniskais dārzs; CFI (Cietvielu fizikas institūts); LU muzeji (atsevišķi nodalot Vēstures un Zooloģijas muzejus); Observatorija; Skaitļošanas centrs; Spektroskopijas problēmu laboratorija 65 Skatīta izdevējdarbība un prese kopumā, atsevišķas rubrikas veltot “Padomju Studentam” un “Universitātes Avīzei”

4.17. LVU/LU sadarbība ar citām augstskolām un iestādēm

524 Atsevišķi nodalītas rubrikas: Latvijā, ārzemēs, Baltijā, PSRS (tās neskaitījās ārzemes). Seko iedaļas ar konkrētām augstskolām, iestādēm vai iesaisti projektos, piem., Tempus. Visvairāk rakstu minēts saistībā ar sadarbību ar V. Pīka Rostokas universitāti (86), Tartu Valsts universitāti un V. Kapsuka Viļņas valsts universitāti, vēlākos gados – arī Baltijas Universitāti

4.18. Viesošanās LU, tikšanās

111 Starp rakstiem par dažādu viesu uzņemšanu īpaši izcelta Dalailamas un pāvesta Jāņa Pāvila II viesošanās Latvijas Universitātē

4.19. Dāvinājumi

25 Dāvinājumi visbiežāk tika saņemti no iestādēm un organizācijām, sadaļa praktiski sākas ar laiku pēc neatkarības atgūšanas

4.20. Vieslektori

79 Galvenais rakstu kopums attiecas uz laiku pēc neatkarības atgūšanas, ar nedaudz izņēmumiem

4.21. LVU/LU un zinātne

38

Kartīšu skaits

450 Sadalīts rubrikās: Vispārīgi materiāli; LU – ZA; Konferences; Semināri. Kursi; Zinātniskās biedrības

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Informācijas pieejamība

Nr. p. k.

Nodaļa/apakšnodaļa 4.22. LVU/LU un skola

4.23. Sabiedriskās organizācijas

Komentāri

332 Sadarbība ar skolām aktīvi izvērsta dažādos virzienos. Rubrikas: LVU/LU un skola. Vispārīgi materiāli; JBS (Jauno biologu skola); JFS (Jauno filologu skola); JFS (Jauno finansistu skola); JĢS (Jauno ģeogrāfu skola); JPS (Jauno programmētāju skola); MFF (Mazā filozofijas fakultāte); MPU (Mazā politekonomijas universitāte); MVF (Mazā vēstures fakultāte); NMS un MMU (Neklātienes matemātikas skola un Mazā matemātikas universitāte); “Noruna” (Jauno žurnālistu skola); “Tenebra” (Jauno ķīmiķu klubs); Pārējās “Jauno ..” skolas 1080 Protams, ka padomju laikā Komunistiskās partijas un komjaunatnes materiāli (kopumā 327) bija iznesti priekšplānā. Tagad organizācijas sarindotas alfabēta secībā, sākot ar arodbiedrību (55), turpinot ar brīvprātīgo kārtības sargu vienību un noslēdzot ar Tautas kontroli. Netrūkst arī LVU Tautas frontes (33) un LVU Interfrontes (5). Kopumā izveidotas 22 rubrikas organizācijām, kam ierakstu skaits pārsniedz 4. Pārējās apkopotas ar nosaukumu “Citas organizācijas, klubi, centri LVU/LU” (45)

4.24. Pārskata un vēlēšanu sapulces

50 Partijas organizācijas, komjaunatnes, dažkārt arī arodbiedrības pārskata un vēlēšanu sapulces tika atspoguļotas visoperatīvāk. It īpaši, ja tās bija kāda partijas kongresa vai konferences priekšvakarā

4.25. Studentu sabiedriskā darbība

459 Aptver studentu sabiedrisko darbu kopumā, aģitbrigāžu un sabiedrisko lektoru aktivitātes, dažādus festivālus, mītiņus, sapulces, akcijas (tai skaitā akcijas “Mēs valdībai”, “Dots devējam atdodas”, Tereškovas ielas akciju), SPP jeb sabiedriski politisko praksi un SPF jeb Sabiedrisko profesiju fakultāti un dažādus pulciņus (kas nav pašdarbības pulciņi)

4.26. Studentu audzināšana

168 “Dažādi materiāli”, “LVU sienas avīzes” un “Sabiedriskais kurators” ļauj nojaust, ka nomācošais pārsvars materiālu ir par audzināšanu padomju garā

4.27. Talkas

169 Atsevišķas rubrikas nav izceltas, bet vērojams, ka pirmajā vietā nav vis komunistiskās sestdienas talkas aprīlī, bet gan studentu kartupeļu talkas rudeņos. Plaši tiek aprakstīta palīdzība kolhoziem ražas novākšanā, Gaujas Nacionālā parka sakopšana, talkas Mārtiņa kapos un citās piemiņas vietās

4.28. Svētki, tradīcijas LVU/LU

193 Līdz ar vispārēju sadaļu par svētku svinēšanu un tradīcijām LVU, vēlāk LU atsevišķi izcelti Aristoteļa svētki, Donoru dienas, LVU/LU Studentu dienas, Meža dienas, Starptautiskā studentu diena, Veselības diena. Svētki, kas raksturīgi konkrētai fakultātei, nevis Universitātei kopumā, atrodami pie konkrētās fakultātes 4.12. sadaļā (piem., Fizmatu dienas, Programmētāju diena u. tml.)

4.29. Salidojumi

Nr. 15

Kartīšu skaits

9 Nedaudzie apraksti attiecas uz rakstiem par LVU/LU bijušo absolventu, teicamnieku, racionalizatoru salidojumiem

4.30. Studentu sadzīve

266 3 rubrikas: Studentu sadzīve (kopumā); Kopmītnes; Studentu poliklīnika, profilaktorijs. Veselības aizsardzība. Problēmas šajos jautājumos atkārtojās ik pa brīdim daudzu gadu garumā

4.31. Studentu celtnieku, lauksaimniecības, stjuartu un pavadoņu vienības

532 Līdz ar plašo apjomu materiāliem par studentu celtnieku vienībām kopumā (328 ierakstu kartītes) dotas arī individuālas iedaļas SC vienībām, kam ierakstu skaits pārsniedza 5: “Ad rem”, “Argons”, “Astra”, “Čečako”, “Freund­ schaft”, “Lai top!”, “Latvija Gagarinā”, “Mežezers”, “Rīdzene”, “Rīga”, “Robots”, “Senči”, “Sprīdītis”, “Zeļļi”, tāpat arī SLV (studentu lauksaimniecības vienībām), SPV (studentu pavadoņu vienībām), stjuartu vienībām. Šķiet, šī ir visoptimistiskākā kartotēkas sadaļa

4.32. Mākslinieciskā pašdarbība

776 Raksti par LVU/LU paspārnē esošajiem koriem “Dziesmuvara”, “Juventus” un “Minjona”, tautas deju ansambli “Dancis”, folkloras kolektīviem “Budēļi” un “Dandari”, studentu dziesmu un deju svētkiem “Gaudeamus”, senās mūzikas ansambli “Canto”, simfonisko orķestri, LU Drāmas ansambli un A. Rūtentāla kustību teātri, keramikas studiju “Vāpe” u. c., kā arī vispārīgi materiāli par māksliniecisko pašdarbību LVU/LU

4.33. Sports

520 No kopējā apjoma izcelta atsevišķa rubrika “Sporta klubs” ar 21 apraksta kartīti, bet pārējais gandrīz 500 kartīšu lielais masīvs atstāts negrupēts, vien sakārtots hronoloģiski. Savā veidā tas ļauj secināt par viena vai otra sporta veida popularitāti kādā laikposmā. LVU/LU sporta bibliogrāfēšana aktivizēta kartotēkas veidošanas pēdējos gados. Salīdzinājumam – kartotēkā pirmspadomju periodā sporta sadaļa nav tikusi iekļauta, lai gan sporta dzīve ir bijusi intensīva

4.34. Tūrisms

79 Ūdenstūrisms, kalnu tūrisms, ziemas turiādes – Universitātes pasniedzēju un studentu hobijs

39

Creative Commons CC0 / stocksnap.io

Informācijas pakalpojums

Ilga Rampāne

Publiskais patapinājums Kopš 2006. gada autoriem (tulkotājiem, māksliniekiem, fonogrammu producentiem un filmu producentiem) Latvijā ir iespēja saņemt atlīdzību par savu darbu izsniegumu bibliotēkās jeb tā saucamo publisko patapinājumu. Tā ir samaksa par bibliotēku iepirktajām grāmatām, kuras tā izsniedz lasītājiem. Valsts šādā veidā atlīdzina autoriem par grāmatām, kuras lasītāji nevar atļauties iegādāties paši.

Publiskais patapinājums un tā aprēķināšana Pirmā publiskā patapinājuma atlīdzības sistēma tika ieviesta 1946. gadā Dānijā. Patlaban pasaulē ir vairāk nekā 50 valstu, kuras atzinušas publiskā patapinājuma tiesības. Atlīdzības sadales kārtība ir atšķirīga, tomēr ir divi galvenie virzieni: valsts var maksāt par ikvienu bibliotēkās iepirkto grāmatas eksemplāru (tā notiek Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dānijā) vai arī maksāt par katru reizi, kad grāmata tiek paņemta lasīšanai – tā notiek lielākajā daļā valstu, kas atzinušas publiskā patapinājuma tiesības, tostarp arī Latvijā.

Valstīs tiek lietoti arī atšķirīgi kritēriji, kuriem grāmatu veidiem atlīdzība tiek aprēķināta. Dažās valstīs tiek ņemti vērā tikai publicēti darbi, reti ietverot valdības izdevumus, bibliogrāfijas vai vārdnīcas. Daļā valstu finansē daiļliteratūru, citās, kā, piemēram, Norvēģijā, ir ieviesta dažāda maksa, nosakot, ka daiļliteratūrai tā ir augstāka nekā citiem darbiem. Daudzas valstis patapinājuma atlīdzību nemaksā par zinātniskām un mācību grāmatām.

Latvijā netiek piemērota dažāda samaksa pa izdevumu veidiem. Vienīgi – netiek maksāta atlīdzība par e-grāmatu izmantošanu, jo tās juridiski tiek traktētas nevis kā produkts (kā tas ir tradicionālā grāmatu formātā), bet gan kā pakalpojums.

Daļā valstu ir noteikti saņemamās summas ierobežojumi. Piemēram, Lielbritānijā nolemts, ka maksimālā summa, ko viens autors var saņemt, ir 6600 mārciņu.

Kanādā minimālā summa ir 50 dolāru (nepilni 37 eiro).

Latvijā nav ierobežota ne augstākā, ne zemākā summa.

Zviedrijā kompensācija tiek izmaksāta par literāro darbu izsniegumiem un uzziņu kopijām, ja tās ir sarakstītas zviedru valodā, tulkotas uz zviedru valodu vai no tās un autors pastāvīgi dzīvo Zviedrijā. 2016. gadā kompensācija par katru izsniegumu (par zviedru valodā sarak­ stītu grāmatu) bija 1,52 Zviedrijas kronas, veicot kopējās

40

izmaksas 2016. gadā 149,0 miljonu kronu apjomā. Īrijā kompensācija par katru patapinājumu ir 4,09 centi, Lielbritānijā – 7,67 peniji.

Latvijā publiskā patapinājuma atlīdzības aprēķināšanas, izmaksas un sadales kārtību nosaka 2007. gada 21. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 565 “Kārtība, kādā aprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību par publisko patapinājumu”.

Atlīdzība par publisko patapinājumu valsts, pašvaldību un atvasinātu publisku personu bibliotēkās tiek maksāta no valsts budžeta. Saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem ikgadējās atlīdzības lielums ir 10% no summas, kas iepriekšējā gadā piešķirta valsts, pašvaldību vai atvasinātu publisku personu bibliotēkām krājumu papildināšanai, un no obligāto eksemplāru vērtības.

Latvijā publiskā patapinājuma atlīdzības summu, ko var saņemt autors, ietekmē vairāki faktori: •• no valsts piešķirto līdzekļu apjoms; •• cik daudz grāmatu autors ir sarakstījis vai iztulkojis, vai ilustrējis; •• cik pieprasītas ir grāmatas; •• cik bibliotēkas iepirkušas katra konkrēta autora sarakstīto grāmatu.

Statistisko izpēti par autoru darbu lietojumu bibliotēkās veic un atlīdzības par darbu lietojumu sadali un izmaksu tiesību īpašniekiem organizē Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība (turpmāk – AKKA/LAA).

AKKA/LAA Publiskā patapinājuma nodaļas vadītāja Renāte Kārkliņa, atbildot uz raksta autores jautājumu par viena darba izsnieguma atlīdzības summu, informēja: “Atlīdzība par vienu darba izsniegumu autoram, sastādītājam, tulkotājam, māksliniekam u. c. ir atkarīga no darba radīšanā ieguldītā darba daļas. Parasti atlīdzības procentuālais sadalījums, piemēram, teksta autoram, ir 100%, tulkotājam – 50%, māksliniekam – 5%. Ja autori ir vairāki, atlīdzību sadala proporcionāli, atbilstoši autora kategorijai (piem., divi tulkotāji saņem 25% no aprēķinātās atlīdzības katrs). Ja paši autori vienojas un ar parakstu apstiprina citu sadalījumu, tad atlīdzību dala atbilstoši šai proporcijai. Tā kā proporcijas atšķiras, turklāt katram autoram mēdz būt vairāki darbi, nevar nosaukt konkrētu summu, ko saņems viens autors par viena darba izsniegumu. Tā var variēties no pāris centiem līdz aptuveni pusei eiro.”

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Informācijas pakalpojums

Publiskā patapinājuma izpēte LU Bibliotēkā Statistisko izpēti par autoru darbu lietojumu bibliotēkās organizē AKKA/LAA. 2017. gadā tajā bija iesaistītas 138 bibliotēkas un bibliotēku filiāles. Starp tām jau 11 gadus ir arī LU Bibliotēka.

2017. gada rudenī veiktajā statistiskajā pētījumā tika izgūta 2016. gada izsniegumu statistika par publiskā patapinājuma atlīdzības sarakstā iekļautajiem 19 530 darbiem.

Lielākā daļa no sarakstā ietilpstošajiem darbiem ir grāmatas, bet ir pārstāvēti arī promocijas darbi, notis, audioieraksti un videoieraksti. Pārsvarā dominē daiļliteratūra, taču pēdējos gadus ir vērojama tendence – arvien palielinās publiskajam patapinājumam pieteikto zinātnisko un mācību grāmatu, kā arī nošu izdevumu skaits.

Saraksts publiskā patapinājuma atlīdzības saņemšanai nav statisks. Katru gadu to papildina izdevumi, kuru autori ir pieteikušies publiskā patapinājuma atlīdzības

2016. gada publiskajam patapinājumam pieteikto LU Bibliotēkā izsniegtāko grāmatu TOP20 Bibliogrāfiskā informācija

Vieta TOP20

Vietas 2016. g. 2015. g. izmaiņas

Balodis, Kaspars. Ievads civiltiesībās. Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. ISBN 9789984404936.

1.

Anatomija. I daļa: Skelets un muskuļi. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2004, 2010, 2013, 2015.

ISBN 9789934180514.

2.

Administratīvais process tiesā. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2008. ISBN 9984731988.

3.

Reņģe, Viesturs. Sociālā psiholoģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2002. ISBN 9984225364.

4.

Vide un ilgtspējīga attīstība. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2010. ISBN 9789984840192.

5.

Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2011. ISBN 9789984840192.

6.

8.

Administratīvā procesa likuma komentāri : A un B daļa / sagatavoja autoru kolektīvs J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2013. ISBN 9789934508042.

7.

3.

Psiholoģija: kolektīvā monogrāfija. 1. grāmata: Pamatjautājumi – teorijas un pētījumi. Rīga : Zvaigzne ABC, 2015. ISBN 9789934040580.

8.

Ievads pētniecībā : stratēģijas, dizaini, metodes / sastādītāja Kristīne Mārtinsone. Rīga : RaKa, 2011. ISBN 9789984461557.

9.

5.

Ruķers, Māris. Fizisko personu datu aizsardzības likuma komentāri. Rīga : SIA “E-Sabiedrības risinājumi”, c2008.

10.

10.

Ruķers, Māris. Personas datu tiesiskā aizsardzība. Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2000. ISBN 9984609545.

11.

11.

Piažē, Žans. Bērna intelektuālā attīstība. Rīga : Pētergailis, 2002. ISBN 9984673596.

12.

Kaļķis, Valdis. Darba vides risku novērtēšanas metodes. Rīga : Latvijas izglītības fonds, 2008.

ISBN 9984955869.

13.

17.

Kūle, Maija. Filosofija. Rīga : Zvaigzne ABC, 1998. ISBN 9984171191.

14.

7.

Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2005. ISBN 9984731650.

15.

6.

Zelmene, Māra. Mūzika mazajiem [notis]. Rīga : RaKa, c2006-2008. 3 grāmatas. ISBN 9984158462 (1).

16.

Broks, Jānis. Tiesības filosofija: doktrīnas, koncepcijas, diskursi. 2. izd. Rīga : Biznesa augstskola Turība, c2008. ISBN 9789984828176.

17.

Arheologu pētījumi Latvijā 2014.–2015. gadā. Rīga : Nordik, 2016.

18.

Reņģe, Viesturs. Mūsdienu organizāciju psiholoģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2007. ISBN 9789984379142.

19.

Sengrieķu literatūras antoloģija / sastādītāja Tamāra Fomina [u. c.]. Rīga : Zvaigzne, 1990.

ISBN 5405004049.

20.

Nr. 15

1.

2.

20.

13.

41

Informācijas pakalpojums

saņemšanai. R. Kārkliņa minēja, ka 2015. gada atlīdzībai bija pieteikušies 35 jauni autori, informāciju par saviem jaunajiem darbiem sniedza 28 AKKA/LAA autori un 56 autori, kas patapinājuma atlīdzības saņemšanai bija pieteikušies arī iepriekšējos gados. Kopumā atlīdzību saņēma 1680 autori vai viņu mantinieki.

R. Kārkliņa arī informēja, ka par grāmatām, notīm, fonogrammu un filmu kopijām, kas 2016. gadā izsniegtas Latvijas bibliotēkās, tiks sadalīti 263 919,70 EUR, no tiem 261 188,17 EUR – autoriem un 2731,53 EUR – blakustiesību īpašniekiem. Par 2015. gadu tika sadalīta lielāka summa: 268 099,80 EUR, no tiem 264 104,61 EUR – autoriem un 3995,19 EUR – blakustiesību īpašniekiem.

LU Bibliotēkā no visiem 2016. gada publiskajam patapinājumam pieteiktajiem darbiem lasītākās ir grāmatas, kas tiek izmantotas studiju procesā, pārējo izdevumu veidu izsniegums ir salīdzinoši mazāks. Kā redzams 1. attēlā, no 50 izsniegtākajām grāmatām 2016. gadā 59% grāmatu izdotas 2000.–2009. gadā, 23% – 1990.– 1999. gadā, 18% – 2010.–2016. gadā. Jaunākā laika posmā izdoto grāmatu īpatsvars, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis par 6%. Lielākā daļa no 50 izsniegtākajām grāmatām ir juridisko zinātņu un psiholoģijas grāmatas (attiecīgi – 36 un 22%). Pārējo nozaru pārstāvniecība gan TOP50, gan TOP20 ir neliela.

18% 1990.–1999. g.

2000.–2009. g.

2010.–2015. g.

23%

59%

1. att. LU Bibliotēkas 2016. gada publiskā patapinājuma TOP20 grāmatu sadalījums pa izdošanas gadiem

2016. gadā izsniegtāko grāmatu TOP20 sarakstā (skat. tabulu nākamajā lappusē) ir iekļuvušas 10 grāmatas, kurām ir viens autors, 8 kolektīvās monogrāfijas un 2 rakstu krājumi. No tām tikai viena grāmata ir ārzemēs izdotas grāmatas tulkojums.

Nemainīgi jau daudzu gadu garumā izsniegtāko grāmatu saraksta līderis ir Kaspara Baloža grāmata “Ievads civiltiesībās” (2. att.). Kopumā 2016. gada izsniegtāko grāmatu TOP20 saraksts, salīdzinājumā ar 2015. gada sarakstu, ir būtiski izmainījies. Tajā ir iekļuvušas 9 grāmatas, kas nav bijušas pagājušā gada TOP20. 2016. gada TOP20 sarakstā uz augšu ir pārvietojušās 3 grāmatas, 2 ir saglabājušas iepriekšējās pozīcijas, bet 6 ir noslīdējušas uz zemākām vietām.

42

2. att. Izsniegtākā grāmata LU Bibliotēkā 2016. gadā.

Foto: Ilze Alekšūne

Nokļūšana vislasītāko autoru vai grāmatu topā vēl negarantē vislielākās atlīdzības saņemšanu. Latviešu rakstnieki konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar popularitāti ieguvušiem ārzemju bestselleru tulkotājiem. Turklāt statistiskajā izpētē par publisko patapinājumu tiek iesaistīta tikai daļa no Latvijā reģistrētajām bibliotēkām un lielāka pārstāvniecība tajā ir publiskajām bibliotēkām.

Izmantotā literatūra 1. Biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra.

No: Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA). 2016. gada publiskais pārskats. Rīga, 2017, 12. lpp. Pieejams: http://www.akka-laa.lv/ files/akka_laa-gada-parskats-2016.pdf.

2. Kārtība, kādā aprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību par publisko patapinājumu: Ministru kabineta noteikumi Nr. 565, 2007. gada 21. augusts. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=162311.

3. Irish PLR annual statements and payments. Available: https:// www.plr.uk.com/allAboutPlr/news/newsArchive2016.htm.

4. Public Lending Right. Available: https://en.wikipedia.org/wiki/ Public_Lending_Right.

5. Swedish Public Lending Right Scheme. Available: http://www. svff.se/html/Meny3_2_eng.html.

6. UK PLR proposed Rate Per Loan. Available: https://www.plr. uk.com/allAboutPlr/news/newsArchive2016.htm.

7. The IFLA Position on Public Lending Right (2016). Available: https://www.ifla.org/publications/the-ifla-position-on-publiclending-right--2016-.

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Publicitāte

Rita Alkšbirze

Ekskursijas LU Bibliotēkā

Rīgas Tehniskās universitātes studenti no Ķīnas

Viens no LU Bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem ir ekskursijas nozaru bibliotēkās. Ekskursiju vadīšana ir viena no interesantākajām aktivitātēm, jo tā ir iespēja stāstīt un lepoties par LU Bibliotēkas darbu.

Ekskursantus iepazīstinām ar LU Bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem un iespējām, ko var izmantot mūsu lietotāji, ar krājumu un tā izvietojumu, mākslas darbiem, kas atrodas bibliotēkās, ēku vēsturi, arhitektūru, funkcionalitāti un pašu veidotajām izstādēm. Ekskursijas kā pakalpojums ir sava veida izaicinājums uzņemt dažādu valstu viesus un dažāda līmeņa delegācijas un tikties ar

1. att. Ekskursiju skaits Nr. 15

tām. LU Bibliotēkā no 2014. līdz 2017. gada decembrim tika novadītas 198 ekskursijas, kurās piedalījās 3501 apmeklētājs.

Ekskursiju dalībnieki aktīvi apmeklējuši LU Bibliotēkas bibliotēku Kalpaka bulvārī 4 un Dabaszinātņu bibliotēku Jelgavas ielā 1, Kerkoviusa namu, kurā atrodas LU Humanitāro un sociālo zinātņu pētījuma centrs un bibliotēka.

Bibliotēka Kalpaka bulvārī ir interesanta vieta ekskursijai – var apskatīt vēsturisko namu un apmeklēt arī izstādes un pasākumus, ko organizē LU Bibliotēka. Kopumā Bibliotēkā Kalpaka bulvārī notikušas 92 ekskursijas,

2. att. Ekskursiju apmeklētāju skaits

43

Publicitāte

LU HZF Romānistikas nodaļas vadītājas prof. Jeļenas Vladimirskas pavadībā starptautiskā projekta par zinātņu pētniecības pārvaldību un izveidi Kambodžā dalībnieki apskata Bibliotēku Kalpaka bulvārī

Dabaszinātņu bibliotēkā – 85, Bibliotēkā Raiņa bulvārī – 7, Humanitāro zinātņu bibliotēkā – 9, Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkā – 5 un Bibliotēkā Aspazijas bulvārī – 2 ekskursijas.

Ekskursiju skaits būtiski palielinājies, sākot ar 2015. gada septembri, kad tika atvērts jaunais LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, kur atrodas viena no LU Bibliotēkas jaunākajām un modernākajām nozaru bibliotēkām – Dabaszinātņu bibliotēka. Tās jauno ēku ir apskatījuši un ekskursijās nākuši Bibliotēkas nozaru pārstāvji (Kultūras informācijas sistēmas centra sistēmbibliotekāri, Latvijas Kultūras koledžas Bibliotēkzinātnes un informācijas studenti, LNB darbinieki, Latvijas bibliotēku

3. att. Ekskursiju skaits LU Bibliotēkas nozaru bibliotēkās

LU Vēstures un filozofijas fakultātes projekta “Jauno vēsturnieku skola” dalībnieki iepazinās ar LU Bibliotēkas darbības pamatprincipiem, Kerkoviusa nama vēsturi, kā arī izstādi, kas veltīta izdevuma Description de l’Egypte oriģinālgravīru kolekcijai

44

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Publicitāte

direktori, augstskolu bibliotēku kolektīvi, bibliotekāri no Liepājas, Ogres, Limbažiem, Bauskas u. c.), viesi no Latvijas (no skolām, muzejiem), pašvaldību darbinieki, Skujenes Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes svētdienas skolas dalībnieki, tūrisma aģentūras darbinieki, Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāvji, Latvijas Augstskolu sporta savienības pārstāvji utt.), LU 1. kursa studenti no dažādām studiju programmām un viesi no citām valstīm (Igaunijas, Lietuvas, Turcijas, Grieķijas, Slovākijas, Polijas, Baltkrievijas u. c.).

Ekskursijās apmeklētāji tiek iepazīstināti ar moderno bibliotēkas plānojumu un unikalitāti: ar atvērto plānojumu, kad bibliotēkā nevienas durvis nekad netiek slēgtas, pakalpojumu saņemšanu bez bibliotekāra klātbūtnes, bibliotēkas funkcionālo zonējumu, pašapkalpošanās iekārtu, bibliotēkā pieejamajiem informācijas resursiem,

LU Bibliotēkas Dabaszinātņu bibliotēkā pieredzi gūst kolēģi no Liepājas Universitātes Bibliotēkas

speciāli iekārtotajām darba vietām studentu vajadzībām u. c. Viesi ar interesi spēj novērtēt Dabaszinātņu bibliotēkas funkcijas 24/7 bez bibliotekāra tiešās klātbūtnes.

Latvijas un citu valstu delegācijas pārstāvji novērtē šo unikalitāti, kurai līdzvērtīgas nav.

Ekskursijas LU Bibliotēkas darbinieki vadījuši kopumā 4 valodās (latviešu, angļu, krievu un lietuviešu valodā).

Latviešu valodā kopumā novadītas 128 ekskursijas, angļu valodā – 52, krievu valodā – 13 un lietuviešu valodā – 5 ekskursijas.

Saistītās ziņas LU Bibliotēkā pieredzi gūst kolēģi no Liepājas Universitātes Bibliotēkas (https://www.biblioteka.lu.lv/zinas/t/49787/).

LU Bibliotēkā viesojās Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni (https://www.biblioteka.lu.lv/zinas/t/49665/).

LU Bibliotēkā viesojās Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni un iepazinās ar izstādi “Atomi, enerģija un Kirī fenomens”

Latvijas Kultūras akadēmijas studenti ekskursijā pa Kerkoviusa namu Nr. 15

45

Publicitāte

Rinalds Baranovs

Akustiskais dzejas vakars

Akustiskais dzejas vakars LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkā. Foto: LU Humanitāro zinātņu fakultātes Studentu pašpārvalde

LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēka sadarbībā ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Studentu pašpārvaldi 24. novembrī organizēja Akustisko dzejas vakaru, kas kopā pulcēja Latvijā jau zināmus autorus, kā arī jaunos dzejniekus un filoloģijas studentus ar dzejas lasījumiem svešvalodās.

Pasākumā piedalījās jau populāri autori: Inga Pizāne, Guntars Račs un Daina Sirmā. Inga Pizāne iepazīstināja klātesošos ar saviem iepriekš publicētajiem dzejoļiem, kā arī jaunākajiem garadarbiem. Guntars Račs uzstājās ar dzejoļu lasījumiem no sava nesen izdotā dzejoļu krājuma “365” pirmās daļas. Toties Daina Sirmā dalījās pieredzē no dzīves – dabā saredzētajā un mutvārdu stāstos saklausītajā, ko saistoši pasniedza savā dzejā.

Pasākumā sevi varēja apliecināt arī jaunie autori – Daniels Maršans, Annija Brence, Anželika Jarmuševiča un Zanda Tomsone –, kuri sniedza ieskatu pašu radītajā dzejā. Katrs autors izcēlās ar savu raksturu, īpašo intonāciju.

Visu jauno autoru lasījumi lika nojaust, ka par viņiem drīz varēsim dzirdēt ko vairāk. Toties netradicionāli dzejas vakariem pasākumu papildināja filoloģijas studentu dzejas lasījumi svešvalodās, kuros izskanēja pasaulē zināmu un mazāk zināmu autoru darbi. Dzejas lasījumu plašais valodu klāsts izpaudās arī netradicionālā skanējumā – dzejas

46

Dzejnieks un mūziķis G. Račs. Foto: A. Annemarija Krūmiņa

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Publicitāte

lasījuma izteiksmē, ritmā un pat savdabīgā dziedājumā, kas raksturīgs attiecīgā laika dzejai vai tās nacionālajai piederībai. Apmeklētāji varēja baudīt dzeju lietuviešu, krievu, sengrieķu, lībiešu, ungāru, latīņu, jaungrieķu un spāņu valodā.

Pasākuma ieskaņā, starplaikos un izskaņā tika piedāvāta iespēja baudīt akustisko mūziku, par kuru parūpējās Elizabete Krēģere. Viņa aizkustināja klātesošos ar ģitāras stīgu skanējumu un brīnišķīgu balsi, piedāvājot noklausīties savus sacerētos skaņdarbus.

Akustiskais dzejas vakars sniedza lielisku iespēju neikdienišķi paraudzīties uz LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēku – telpas bija izrotātas ar gaismu virtenēm prožektoru gaismā un uz grāmatu plauktu fona atradās pasākumam paredzētās skaņu iekārtas. Patīkama gaisotne dzejas rindu skandējumā, dažādo valodu vārdu plūsmā, ģitāras stīgu skanējumā bija nodrošināta.

Par akustisko mūziku parūpējās E. Krēģere. Foto: A. Annemarija Krūmiņa

Dzejniece I. Pizāne. Foto: A. Annemarija Krūmiņa Nr. 15

Dzejniece D. Sirmā. Foto: A. Annemarija Krūmiņa

47

Publicitāte

Jolanta Žemaitīte

Fantastika gravīru ielokā

Viesi klausās Aldonas Volkovas stāstījumu par izdevuma Description de l’Égypte oriģinālgravīru izstādi. Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva

28. novembrī Bibliotēkā Kalpaka bulvārī uz sarunām ar Latvijā populāriem rakstniekiem Ievu Melgalvi un Tomu Kreicbergu pulcējās fantastikas žanra cienītāji.

Katru gadu pasaulē notiek pasaules fantāzijas un zinātniskās fantastikas fanu saiets WorldCon, kas 2017. gadā notika jau 75. reizi un šoreiz Somijas galvaspilsētā Helsinkos pulcēja ap 7600 dalībnieku. Ieva Melgalve un

Toms Kreicbergs tika uzaicināti uzstāties šajā pasaules fanu saietā un mūsu pasākuma laikā dalījās savās atmiņās. Pasākuma dalībnieki varēja iepazīties ar Ilmāra Bites fotoreportāžu par zinātniskās fantastikas fanu saietu WorldCon75.

Ieva Melgalve un Toms Kreicbergs atklāja, ar ko sākās aizraušanās ar fantāzijas žanru, kā rodas viņu varoņi un

Toms Kreicbergs atstāj novēlējumu bibliotēkas lietotājiem.

Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva

Ieva Melgalve ieraksta novēlējumus lasītājiem.

Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva

48

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Publicitāte

Diskusija izraisīja pozitīvas emocijas. Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva

Viesu novēlējumi. Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva

sižeti, dalījās pārdomās par piedzīvoto zinātniskās fantastikas fanu saietā WorldCon Helsinkos un pastāstīja par nākotnē plānotajiem pasākumu apmeklējumiem. Turpinājās diskusijas par latviešu fantastikas prezentāciju Eiropas un pasaules mēroga pasākumos, iespēju tuvākajā laikā sagaidīt latviešu fantastiskās prozas ekranizāciju.

Pēc pasākuma Ieva Melgalve un Toms Kreicbergs atstāja ierakstus LU Bibliotēkas krājumā esošajos darbos.

Atstātie novēlējumi lasītājiem turpinās aizkustināt ikvienu, kas jau nolēmis ienirt fantastikas pasaulē.

Vieni no spilgtākajiem fantastikas žanra pārstāvjiem latviešu literatūrā viņu humors un asais prāts neatstāja vienaldzīgu nevienu klātesošo.

Ieva Melgalve (1981) literārajai darbībai pievērsusies 12 gadu vecumā. 1996. gadā žurnāla “Karogs” romānu konkursā ar atzinības godalgu tika atzīmēts viņas miniromāns “Kā es gaidīju pavasari jeb Ledussirds”; publicējusi arī dzejoļus, vēlāk pievērsusies dramaturģijai.

2005. gadā iestudēta luga “Metāls”. 2013. gadā izdota fantastikas luga “Necilvēki”. Ievas Melgalves atsevišķi darbi un darbu fragmenti tulkoti arī lietuviešu, vācu un

zviedru valodā. Vairākas reizes tikusi nominēta Latvijas Literatūras gada balvai.

Toms Kreicbergs (1985) dzimis Rīgā, bet pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas beigšanas devies uz ASV. Trīsreiz bijis nominēts prestižajai Nebula balvai, vienu reizi – WSFA Small Press Award un Latvijas Literatūras gada balvai (nominācija “Labākā debija” par zinātniskās fantastikas stāstu krājumu “Dubultnieki un citi stāsti” 2012. gadā).

ASV strādājis finanšu nozarē Volstrītā un arī Latvijā turpina darbību šajā jomā.

Pasākums norisinājās izdevuma Description de l’Égypte oriģinālgravīru izstādes ielokā, kur gravīrās attēlotas Ēģiptes ainas, hieroglifi un mākslas objekti, zudušo pilsētu kartes pasākuma apmeklētājos radīja īpašu noslēpumainības noskaņu. Pasākuma ieskaņā tā apmeklētāji uzzināja par orģinālgravīru izdevuma Description de l’Égypte tapšanas gaitu un par to, kas redzams izstādē.

Pateicamies zinātniskās fantastikas fanu saieta WorldCon dalībniekam Aivaram Liepam no LU ITD par līdzdarbību pasākuma organizēšanā.

Neliels ieskats WorldCon75 publicitātes materiālos.Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva Nr. 15

49

Publicitāte

Ilona Vēliņa-Švilpe

Ēģiptes piramīdu noslēpumu ēnā: Zinātnieku nakts LU Bibliotēkā

LU Bibliotēkas zālē pasākuma viesi iepazīstas ar Ēģiptes oriģinālgravīrām. Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva

29. septembra vēlajās vakara stundās Zinātnieku nakts apmeklētājiem savas durvis vēra LU Sociālo un humanitāro zinātņu centrs un LU Bibliotēka Kalpaka bulvārī, piedāvājot saturiski bagātu programmu. Interese par Zinātnieku nakts notikumiem bija ļoti liela! Viesus pirmā

Zinātnieku nakts viesiem par izdevuma Description de l’Egypte tapšanas vēsturi un nozīmi stāsta LU Bibliotēkas bibliotekāre Mg. art. Ilze Veigura (centrā). Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva

50

sagaidīja LU Bibliotēka ar vizuāli krāšņu pārsteigumu – 16 lielformāta oriģinālgravīru izstādi ēģiptiešu tradicionālās mūzikas pavadījumā.

Izstādē redzamās un arī pārējās 913 kultūrvēsturiski un mākslinieciski nozīmīgās oriģinālgravīras no izdevuma Description de l’Egypte atrodas LU Bibliotēkas krājumā.

Kāda ir šo oriģinālgravīru vēsture? Napoleonu viņa karagājienā uz Ēģipti no 1798. līdz 1801. gadam pavadīja vairāk nekā 150 zinātnieku, kuri fiksēja visu redzēto.

Atgriežoties Francijā, Napoleons nodibināja Eģiptoloģijas institūtu, kurā tapa gravīru izdevums Description de l’Egypte. Tā veidošanā piedalījās vairāk nekā 2000 māk­ slinieku: kartogrāfi, burtliči un 400 gravieru. LU Bibliotēkas krājumā atrodas 2. izdevums, kuru no 1820. līdz 1829. gadam izdeva franču rakstnieks, ievērojams izdevējs un grāmatu tirgotājs Charles Lois Fleury Panckoucke (1780–1844). Izdevumā iekļautas gravīras, kas detalizēti un precīzi ataino Ēģiptes vēsturi, arhitektūras pieminekļus, mākslas darbus, vēsturiskus objektus u. c. vēsturiskas liecības.

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Publicitāte

Zinātnieku nakts radošā gaisotne LU Bibliotēkas telpās raisīja brīvas sarunas un diskusijas. Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva

Zinātnieku nakts viesi diskusijā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniekiem. Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva

Zinātnieku nakts dalībnieki bija gan pieaugušie, gan ģimenes ar bērniem, bet īpaši – skolu jaunieši. Katram no viņiem bija savs jautājumu loks. Līdz ar to LU Bibliotēkas darbiniekiem bija jāprot katram saprotamā veidā paskaidrot, kas ir gravīras, kā tās tiek veidotas, kurā gravīrā var redzēt restauratoru paveikto darbu, vienlaicīgi veidojot vienkāršu un saistošu stāstījumu. Visdrīzāk LU Bibliotēkas viesi neatcerēsies ne precīzus gadskaitļus, ne citus vēsturiskus faktus. Tomēr viņiem būs radies priekšstats par Ēģiptes oriģinālgravīru nozīmīgumu, LU Bibliotēkas darbinieku kompetenci un viesmīlību mājīgās LU Bibliotēkas telpās vēsturiskajā Rīgas pirmā mēra L. V. Kerkoviusa namā.

Līdzās LU Bibliotēkas veidotajam vēsturiskajam ceļojumam laikā – pie Ēģiptes piramīdām – LU Filozofijas un socioloģijas institūts Zinātnieku nakts viesiem piedāvāja

iespēju skatīt institūta pētnieku veidotās filmas un iesaistīties sarunās par filozofiskām, socioloģiskām un mutvārdu vēstures tēmām.

Savukārt piedalīties pārsteidzošā piedzīvojumā ar virtuālās realitātes tehnoloģijām Zinātnieku nakts viesi varēja jaunatklātajā LU un Microsoft Inovāciju centrā. Tā apmeklētāji noklausījās Raiņa un Krišjāņa Barona “digitālo sarunu”, kā arī, noklausoties prezentāciju “Virtuālā sarunu biedrene Laura”, guva priekšstatu par virtuālā asistenta iespējām.

Atskatoties un pārdomājot aizvadīto Zinātnieku nakti LU Bibliotēkā, jāsecina, ka ieguvēji bija visi – gan apmeklētāji, gan LU Bibliotēkas darbinieki. Tā bija lieliska iespēja savstarpēji bagātināties zināšanām un gūt pozitīvas emocijas.

LU un Microsoft Inovāciju centra vadītāja K. Gulbis Zinātnieku nakts viesiem prezentē centra darbu. Foto no LU Bibliotēkas fotoarhīva Nr. 15

51

Publicitāte

Valija Liepkalne

Pirms Ziemassvētkiem rūķi mitinās Bibliotēkā Kalpaka bulvārī

Ieskats rūķu kolekcijas izstādē

Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 15. decembrī norisinājās mākslinieces, keramiķes un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pasniedzējas Helgas Ingeborgas Melnbārdes rūķu kolekcijas izstādes atklāšanas pasākums “Zem sarkanās mices”.

Par spīti decembrim tik neraksturīgajiem laika apstākļiem aiz loga, pasākums norisinājās patiesi Ziemassvētku sajūtās un rūķiskā garā, katram ciemiņam sastopot savu iekšējo rūķi un dvēselē atrodoties kādā tālā rūķu ciematiņā.

Izstādes atklāšana

52

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Publicitāte

LU Bibliotēkas direktore M. Saviča sveic H. I. Melnbārdi izstādes atklāšanā

Māksliniece, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pasniedzēja H. I. Melnbārde

Izstādes atklāšanas viesi

Pasākumu sevišķi rūķisku padarīja tieši fakts, ka tā atklāšanu vadīja neviens cits kā pats rūķis, kas ir īpaši reti novērojama parādība. H. I. Melnbārde pastāstīja par saviem kolekcijas pirmsākumiem turpat 40 gadu garumā, kad kopā ar dēlu Armandu sāka kolekcionēt apsveikuma atklātnes ar rūķiem un tolaik populārajiem Salatēviem. Ar laiku atklātnīšu kolekciju, kas tagad jau mērāma

tūkstošos, sāka papildināt rūķu un Ziemassvētku vecīšu figūriņas, kas atceļojušas no dažādām valstīm – Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Polijas, Vācijas, Ķīnas, Amerikas u. c.

Kolekcijā ir simtiem darbīgo rūķu un Ziemassvētku vecīšu, kas veidoti no porcelāna, māla, koka, tekstila u. c. materiāliem. Un katram no tiem ir sava nodarbošanās: dāvanu rūķis, naudas rūķis, dārza rūķis, piparu rūķis, meža rūķis utt.

Pirms izstādes aplūkošanas pasākuma vadītājs-rūķis bija sagatavojis viesiem arī pārbaudījumu – viktorīnu.

Par pareizu atbildi attapīgos viesus cienāja ar rūķu gardumiem. Kad pārbaudījums bija teicami paveikts, sekoja arī maģiskais “Sezam, atveries!” un tika pavērtas durvis uz rūķu kolekcijas izstādi!

Māksliniece saņēma ne tikai draugu un kolēģu apsveikumus, bet arī LU rektora I. Muižnieka atzinības rakstu par godprātīgu, ilggadēju darbu un uzticību Latvijas Universitātei!

Pasākuma viesi bija LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pasniedzēji, H. I. Melnbārdes bijušie un esošie studenti, kā arī mākslinieces draugi un rūķi, tāpat arī rūķu draugi un visi pārējie interesenti.

Ieskats rūķu kolekcijas izstādē Nr. 15

53

Notikumu kalendārs

Notikumu kalendārs 1. oktobris – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības

akadēmijas bibliotēkas pārņemšana, pamatojoties uz MK rīkojumus Nr. 164 (03.04.2017.) “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju”.

2. oktobris – Bibliotēka sāk apkalpot lietotājus Imantas

7. līnijā 1.

27. oktobris – praktiskais seminārs “Atvērtie pētniecības

dati un datu pārvaldība”.

30. oktobris – izstāde izdevuma Description de l’Égypte

oriģinālgravīras.

6. novembris – Bibliotēkas direktore M. Saviča, Lieto-

“Bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģija: teorija un prakse” LNB.

tāju apkalpošanas departamenta vadītāja A. Volkova un Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta vadītāja M. Kupče apmeklē Tallinas Tehnoloģiju universitātes bibliotēku kopā ar arhitektu un dizaineru grupu, lai iepazītos ar apkalpošanas vides un krājuma pieejamības pieredzi.

10. oktobris – izmēģinājuma pieeja izdevniecību De

7. novembris – seminārs EBSCO Information Services

10. oktobris – izmēģinājuma pieeja izdevniecības BRILL

7. novembris – izmēģinājuma piekļuve Wolter Kluwer

6. oktobris – izstāde “Vēstījums/spēles ar tekstu”.

6. oktobris – Bibliotēkas pārstāvji piedalās konferencē

Gruyter un Bloomsbury e-resursiem.

e-resursiem tiesību zinātnē, humanitārajās zinātnēs, vēstures un teoloģijas zinātnē.

12. oktobris – Bibliotēkas direktore M. Saviča, Lietotā-

ju apkalpošanas departamenta vadītāja A. Volkova un Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta vadītāja M. Kupče apmeklē LU Bibliotēkas Tukuma un Kuldīgas filiāles.

16. oktobris – ProQuest seminārs par e-grāmatām un

citiem e-resursiem.

16. oktobris – izstāde “Pa Geparda pēdām Sicīlijā”.

18. oktobris – Lietotāju apkalpošanas departamenta va-

dītāja A. Volkova, Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta vadītāja M. Kupče, ekspertes D. Gavare un I. Mantiniece, galvenās bibliotekāres R. Alkšbirze, I. Vēliņa-Švilpe apmeklē RTU bibliotēkas konferenci “Akadēmiskā bibliotēka studiju un pētniecības atbal­ stam”, bet sistēmbibliotekāre I. Rampāne un galvenā bibliotekāre G. Rozenberga tajā nolasa referātu “Novitātes atvērtā piekļuvē”.

datubāzes un e-grāmatas.

e‑resursiem tiesību zinātnēs.

8. novembris – izstāde “Rakstu ceļš”.

9. novembris – Bibliotēkas direktore M. Saviča, Lieto-

tāju apkalpošanas departamenta vadītāja A. Volkova un Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta vadītāja M. Kupče apmeklē LU Madonas un Jēkabpils filiāles.

10. novembris – izstāde “Atomi, enerģija un Kirī feno-

mens”.

10. novembris – pasākums “Atomi, enerģija un Kirī fe-

nomens”.

13. novembris – Latvijas Kultūras akadēmijas kultūras

un mākslu studiju programmas pirmā kursa studenti apmeklē izdevuma Description de l’Égypte oriģinālgravīru izstādi.

14. novembris – Bibliotēkas direktore M. Saviča pieda-

lās kārtējā Latvijas Bibliotēku padomes sēdē.

23.–29. oktobris – Starptautiskā atvērtās piekļuves ne-

15. novembris – seminārs “Laba zinātniskās publicēša-

25. oktobris – izstāde “Dvēseļu kopšanas darbi: LU Bib-

15. novembris – seminārs “Vispārpieņemtās un inova-

dēļa 2017.

liotēkas Teoloģijas semināra kolekcija”.

54

nās prakse”.

tīvās pētniecības sasniegumu novērtēšanas metodes”.

Latvijas Universitātes Bibliotēkas

jaunumi

Notikumu kalendārs

21. novembris – Bibliotēkas direktore M. Saviča tiekas

ar LU Studentu padomes priekšsēdētāju S. Skuteli.

21. novembris – Dabaszinātņu bibliotēkā viesojas

Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolēni.

22. novembris – Bibliotēkas direktore M. Saviča pieda-

lās Latvijas akadēmisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru sanāksmē.

23. novembris – Bibliotēkas direktore M. Saviča piedalās

LU SZF Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas nozares ekspertu diskusijā par studiju programmu saturu.

24. novembris – Dabaszinātņu bibliotēkā viesojas kolē-

ģi no Liepājas Universitātes Bibliotēkas.

24. novembris – “Akustiskais dzejas vakars”.

25. novembris – Bibliotēku Kalpaka bulvārī apmeklē LU

Jauno vēsturnieku skolas dalībnieki.

28. novembris – pasākums “Fantastika gravīru ēnā”.

29. novembris – Bibliotēkas direktore M. Saviča, Lieto-

tāju apkalpošanas departamenta vadītāja A. Volkova, sistēmbibliotekāre I. Rampāne, galvenās bibliotekāres V. Liepkalne un G. Rozenberga, bibliotekārs R. Baranovs un dokumentāliste D. Ozoliņa apmeklē profesionālās pilnveides semināru, kas veltīts praktiskiem personas datu aizsardzības un autortiesību jautājumiem.

30. novembris – seminārs “Datubāze SpringerLink”.

Creative Commons CC0 / stocksnap.io

14. decembris – izstāde “Atomi, enerģija un Kirī feno-

mens” atspoguļota žurnālā “Enerģija un Pasaule”.

15. decembris – izstādes “Zem sarkanās mices” atklā-

šana.

18. decembris – Bibliotēkā Kalpaka bulvārī notiek LU

Bibliotēku un LU Akadēmiskās bibliotēkas padomes sēde.

19. decembris – Bibliotēkā Kalpaka bulvārī notiek Latvi-

jas Bibliotēku padomes sēde.

1. decembris – seminārs “Web of Science un inCites. Bib-

19. decembris – pasākums “Latvijas Vēstures Institūta

13. decembris – Bibliotēkā Kalpaka bulvārī notiek darba

22. decembris – Bibliotēkas darbinieku Ziemassvētku

liometrija un zinātne”.

seminārs darbiniecēm no LU filiālēm.

Žurnālam – 80”. pasākums.

Latvijas Universitātes Bibliotēka Kalpaka bulvāris 4, Rīga, LV-1050 Tālrunis: 28623551 E-pasts: biblioteka@lu.lv www.biblioteka.lu.lv Sekojiet mums:

Twitter

Facebook

Nr. 15

55