Esmeralda_programmina_LT

ESMERALDA LA ESMERALDA

Dizains | Design Daiga Vīksna Redaktore | Editor Laura Leimane Fotogrāfijas | Photos Jānis Ķeris Tulkojumi | Translations by Ieva Lākute, Laura Leimane Izmantoti citāti no grāmatas: Viktors Igo Parīzes Dievmātes katedrāle, Zvaigzne ABC, Rīga, 2002 Quotes from the book: Victor Hugo The Hunchback of Notre-Dame, Penguin Books, London, 1996 Iestudējuma titulattēls | Production Image: Foto | Photo Aiga Rēdmane Stils | Style Līga Banga Druka | Printing PNB Print

Latvijas Nacionālā opera un balets The Latvian National Opera and Ballet 2025

Balets divos cēlienos

ESMERALDA

Čezāres Punji un Rikardo Drigo mūzika Aivara Leimaņa horeogrāfija Pēc Viktora Igo romāna Parīzes Dievmātes katedrāle motīviem Pasaules pirmizrāde Viņas Majestātes teātrī Londonā 1844. gada 9. martā Pirmiestudējums Latvijas Nacionālajā baletā 1939. gada 17. oktobrī Iestudējuma pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 2025. gada 10. aprīlī

Ballet in two acts

LA ESMERALDA

Music by Cesare Pugni, Riccardo Drigo Choreography by Aivars Leimanis Based on the novel Notre-Dame de Paris by Victor Hugo World premiere at Her Majesty’s Theatre in London on March 9, 1844 First premiere at the Latvian National Ballet on October 17, 1939 Premiere of the production at the Latvian National Ballet on April 10, 2025

Lomas | Cast Esmeralda | Esmeralda Elza Leimane, Sabīne Strokša, Jūlija Brauere, Izabella Monastirska-Urtāne Pjērs Grenguārs | Pierre Gringoire Filips Fedulovs (Philip Fedulov), Kārlis Cīrulis, Dariuss Florians Katana (Darius Florian Catana) Klods Frolo | Claude Frollo Raimonds Martinovs, Dariuss Florians Katana (Darius Florian Catana), Antons Freimans Kvazimodo | Quasimodo Antons Freimans, Kristaps Jaunžeikars, Aleksandrs Osadčijs Fēbs de Šatopērs | Phœbus de Châteaupers Viktors Seiko, Eidens Viljams Konefrijs (Aeden William Conefrey), Finians Patriks Heptings (Finnian Patrick Hepting) Flērdelisa de Gondelorjē | Fleur-de-Lys de Gondelaurier Alise Prudāne-Spridzāne, Emma Lagūna, Gundega Guna Reinika Diāna | Diana Annija Kopštāle, Jolanta Lubēja, Krista Štrausa Akteons | Actaeon Kārlis Cīrulis, Filips Fedulovs (Philip Fedulov), Germans Ševčenko, Fabio Sonconji (Fabio Sonzogni) Čigānietes | Gypsy women Laine Paiķe, Alisa Tomkoviča, Izabella Monastirska-Urtāne, Baiba Vītola, Krista Štrausa, Oļesja Čudakova, Sofija Beļkina Čigāni | Gypsy men Aleksandrs Osadčijs, Roberts Naje (Robert Nae), Fabio Sonconji (Fabio Sonzogni), Finians Patriks Heptings (Finnian Patrick Hepting), Artjoms Pšeņičņikovs (Artem Pshenychnykov), Kristaps Jaunžeikars, Germans Ševčenko Apaši | Apaches Aleksandrs Osadčijs, Roberts Naje (Robert Nae), Germans Ševčenko, Fabio Sonconji (Fabio Sonzogni), Kristaps Jaunžeikars Staigules | Harlots Aleksandra Astreina, Nataļja Lipska, Anastasija Blažnova, Paula Lieldidža-Kolbina, Nikola Anna Bloma, Paulīna Druka

Klopēns Truijfū | Clopin Trouillefou Ringolds Žigis Klopēna Truijfū sieva | Wife of Clopin Trouillefou Anna Russke Sargi-bendes| Guards-hangmen Andžejs Signarskis, Donats Rudzītis, Ringolds Žigis, Zigmārs Kirilko, Emīls Ungurs, Genādijs Eisaks Mūķenes | Nuns Elenda Neilande, Gundega Guna Reinika, Margarita Ļaščova, Elīna Eksa, Darja Orlova, Taisija Jansone, Aleksandra Treimane, Lada Vahatova, Adelīna Balode Flērdelisas māte | Mother of Fleur-de-Lys Marianna Šmidta Flērdelisas tēvs | Father of Fleur-de-Lys Zigmārs Kirilko Klaidoņi, ubagi | Vagabonds, beggars Milana Komarova, Valērija Mergoļda, Elenda Neilande, Margarita Mergoļda, Anastasija Blažnova, Anhelina Bosenko, Margarita Ļaščova, Elīna Eksa, Adelīna Balode, Milāna Aleksejeva, Paulīna Druka, Helēna Atslēdziņa, Lada Vahatova, Taisija Jansone, Aleksandra Treimane, Darja Orlova Pāvels Bartuls, Kirils Baiduks, Žans Mergoļds, Donats Rudzītis, Andžejs Signarskis, Sergejs Martincevs, Jēkabs Murāns, Emīls Ungurs, Genādijs Eisaks, Māris Spriņģis, Mikus Mārtiņš Ungurs Viesi pilī | Guests in the castle Lada Vahatova, Anastasija Blažnova, Valērija Mergoļda, Elenda Neilande, Anhelina Bosenko, Margarita Ļaščova, Milāna Aleksejeva, Gundega Guna Reinika, Adelīna Balode, Darja Orlova, Aleksandra Treimane, Taisija Jansone, Elīna Eksa Pāvels Bartuls, Kirils Baiduks, Žans Mergoļds, Andžejs Signarskis, Donats Rudzītis, Emīls Ungurs, Jēkabs Murāns, Māris Spriņģis, Artjoms Pšeņičņikovs, Genādijs Eisaks, Mikus Mārtiņš Ungurs, Sergejs Martincevs Rīgas Baleta skolas audzēkņi | Pupils of Riga Ballet School Mīmisti | Extras

Esmeralda Jūlija Brauere Kvazimodo | Quasimodo Antons Freimans

Iestudējuma komanda | Production team Horeogrāfs | Choreographer Aivars Leimanis Muzikālais vadītājs un diriģents | Music Director and Conductor Farhads Stade Horeogrāfa asistente, līdzautore | Choreographer’s Assistant, Co-choreographer Elza Leimane Scenogrāfs | Set Designer Mārtiņš Vilkārsis Kostīmu māksliniece | Costume Designer Ilze Vītoliņa Gaismu mākslinieks | Lighting Designer Oskars Pauliņš Videomākslinieks | Video Designer -8 Baleta repetitori | Ballet Masters Viktorija Jansone, Aiša Sila, Raimonds Martinovs, Sergejs Neikšins, Iļja Vlasenko Koncertmeistari | Rehearsal Pianists Natālija Dirvuka, Tatjana Vinogradova, Oļegs Žukovs Kostīmu mākslinieces asistente | Assistant to the Costume Designer Linda Katkeviča Scenogrāfa asistente | Assistant to the Set Designer Ingrīda Cīrule Gaismu mākslinieka asistents | Assistant to the Lighting Designer Kārlis Kaupužs Konstruktors | Constructor Jurģis Vancāns Mīmistu un kustību grupas koordinators | Coordinator of Extras Normunds Zariņš Atbildīgie gaismotāji | Master Lighting Technicians Roma Valle, Arvis Butāns, Elizabete Bondare Atbildīgie rekvizitori | Property Masters Maija Birzniece, Artūrs Pudāns Atbildīgie skatuves meistari | Stage Technicians Nikolajs Galkins, Emīls Rūdolfs LNO orķestra direktors | LNO Orchestra Director Miks Vilsons Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs | Latvian National Ballet Artistic Director Aivars Leimanis Baleta administratore | Ballet Administrator Elita Bukovska Baleta inspektore | Ballet Supervisor Dace Lapiņa Iestudējuma partitūras sakārtotāja | Production Score Editor Marija Beate Straujupe Izrāžu vadītājas | Stage Managers Baiba Mežsēta, Gundega Maizīte Iestudējuma producente | Production Manager Laura Putniņa Izrādē izmantota Esmeraldas variācija Mariusa Petipā horeogrāfijā un Pas de deux “Diāna un Akteons” Agripīnas Vaganovas horeogrāfijā. | Performance contains Esmeralda's variation by Marius Petipa, as well as Pas de deux "Diana and Actaeon” by Agrippina Vaganova.

Satura atstāsts PIRMAIS CĒLIENS Laukumā pulcējas klaidoņi, kāršu viltotāji, apaši un staigules. Pār viņiem valda “karalis” Klopēns Truilfu, kuram katrs “pavalstnieks” atdod daļu no peļņas. Pēkšņi saceļas trauksme, jo klaidoņu valstībā, pārdomās iegrimis, iemaldījies dzejnieks Pjērs Grenguārs. Klopēns Truilfu viņu nopratina un pārbauda spējas zagšanā. Grenguāram neveicas, tādēļ lēmums ir ātrs: dzejniekam kā nevēlamam svešiniekam jāmirst. Viņu varētu glābt kāda “pavalstniece”, kura piekristu kļūt par šī jaunekļa sievu, tomēr tāda neatrodas. Grenguāru velk uz karātavām. Šajā brīdī atskan tamburīna skaņas un ierodas Esmeralda. Klaidoņi mīl skaisto ielas dejotāju, kura bieži ar savām dejām viņus iepriecē. Uzzinot par dzejniekam piespriesto nāvessodu, Esmeralda ir ar mieru viņu glābt, formāli apprecoties. Te ielavījies arī Parīzes Dievmātes katedrāles arhidiakons Klods Frolo, kurš jau sen izseko ielas dejotāju Esmeraldu, kuru izbiedē priestera kvēlojošās un kaislīgās acis.

Esmeralda dodas mājup, nenojaušot, ka viņu izseko Klods Frolo.

Kvazimodo pēc sava aizbildņa pavēles cenšas nolaupīt Esmeraldu, tomēr tas neizdodas; iztraucē Parīzes nakts sardze, kuru komandē Fēbs de Šatopērs. Sardze sagūsta Kvazimodo, savukārt arhidiakons paspēj noslēpties.

Esmeraldu savaldzina Fēba de Šatopēra galantās manieres un spožais tēls.

Patiesībā viņš ir izlaidīgs jauneklis, kurš izmanto katru iespēju palakstoties ar skaistulēm. Aizejot Fēbs uzdāvina Esmeraldai šalli, kādu ir saņēmis no savas līgavas Flērdelisas. To visu novēro Klods Frolo, kurā līdzās dziļai kaislei pret Esmeraldu pamostas arī greizsirdība pret Fēbu de Šatopēru.

Soda laukumā pulcējušies ļaudis izsmej Kvazimodo, kamēr viņš tiek sodīts.

Tikai Esmeralda iežēlojas par nelaimīgo kropli un veldzē viņa slāpes. Šī cilvēcīgā rīcība liek Kvazimodo izjust dziļu pateicību, viņa sirdī piedzimst mīlestība.

OTRAIS CĒLIENS Pilī tiek svinēta Flērdelisas de Gondelorjē un Fēba de Šatopēra saderināšanās. Viesu izklaidēšanai mitoloģiskā stilā izspēlē ainu par dievietes Diānas un mednieka Akteona tikšanos. Pēc tās tiek uzaicināta čigānu trupa, kurā ir arī Esmeralda un Grenguārs. Esmeraldas dejā var nojaust sāpes, kādas viņa izjūt, redzot Fēbu saderinātu ar citu. Tikai aizmirstoties, deja kļūst straujāka. Esmeraldai ir šalle, kuru Flērdelisa kādreiz tika dāvājusi Fēbam. Tas tiek pamanīts – un ārkārtīgā satraukumā čigāni tiek izraidīti no pils.

Krodziņā Parīzes nomalē valda liela jautrība, tikai Esmeraldai nav noskaņojuma priecāties. Klods Frolo kaunina Kvazimodo un klātesošos par izlaidīgo dzīvesveidu. Ierodas Fēbs, kurš ir labi pazīstams krodziņa saimniecei. Fēbs viņai palūdz, lai tiek aizraidīti pārējie viesi. Palikusi divatā ar skaisto virsnieku, Esmeralda uzklausa viņa atzīšanos mīlas jūtās un ļauj sevi apvārdot. Klods Frolo, kurš kļūst par šīs ainas liecinieku, niknumā sadur Fēbu. Garīdznieks ļauj noprast, ka, tikai ļaujoties viņa vēlmēm, Esmeralda varētu izvairīties no apsūdzības Fēba slepkavībā. Esmeralda tam nevēlas piekrist. Saskrien ļaudis, Klods Frolo norāda uz Esmeraldu kā virsnieka nogalinātāju.

Esmeralda tiek notiesāta uz nāvi, viņu ved uz karātavām laukumā pie Parīzes Dievmātes katedrāles. Garīdznieks, lai pierādītu ļaudīm Esmeraldas vainu, inscenē Dieva tiesu, bet visu iekārto tā, lai Esmeralda starp figūrām, kas simbolizē dzīvību un nāvi, izvēlētos melno nāves zīmi. Tautas protesta izpausmes tiek apspiestas. Esmeralda turpina ceļu uz karātavām. Viņa ierauga Fēbu, kurš ir izveseļojies no ievainojuma un izlīdzis ar savu līgavu Flērdelisu. Fēbs izliekas, kas Esmeraldu nepazīst. Esmeralda saprot, ka viņu šajā dzīvē nekas vairs nesaista. Izmisumā par nevainīgās Esmeraldas nāvi, Kvazimodo nožņaudz savu audžutēvu un skolotāju Klodu Frolo.

Synopsis ACT I Vagabonds, card cheats, thieves and harlots gather at the square, along with their “king”, Clopin Trouillefou. Each “subject” must give up a share of their profits to him.

Lost in thought, the poet Pierre Gringoire stumbles into the square, causing a stir.

Clopin interrogates him and tests his thievery skills. Gringoire’s failure leads to a swift decision: the poet must die as an unwelcome stranger. Only a “subject” of the kingdom can save him – if one agrees to become his wife – but no volunteers come forth.

As Gringoire is dragged to the gallows, Esmeralda appears, accompanied by the rhythmic sound of her tambourine. The vagabonds adore the beautiful street performer and her dancing. Upon learning of the poet’s fate, Esmeralda agrees to save him through a formal marriage.

Claude Frollo, the archdeacon of Notre-Dame, watches in secret, having followed Esmeralda for quite some time. The priest’s eyes, ablaze with passion, startle the girl.

Esmeralda heads home, unaware that Claude Frollo is stalking her. Acting on his guardian’s orders, Quasimodo attempts to kidnap her. However, the plan fails when he is startled by the Paris night guard, led by Phœbus de Châteaupers. The guards capture Quasimodo while the archdeacon hides himself in the nick of time.

Esmeralda falls under Phœbus’s spell, captivated by his charm and manners. In truth, he is a reckless youth who seizes every opportunity to seduce beautiful women.

Before departing, Phœbus presents Esmeralda with a scarf he had received from his fiancée, Fleur-de-Lys. Claude Frollo watches the entire scene, consumed not only by passion for Esmeralda but by jealous rage towards Phœbus.

The crowd mocks Quasimodo as his punishment is carried out. Only Esmeralda takes pity on the unfortunate hunchback, offering him some water to quench his thirst. This act of compassion fills Quasimodo with deep gratitude, and love begins to bloom in his heart.

ACT II The palace celebrates the engagement of Fleur-de-Lys de Gondelaurier and Phœbus de Châteaupers. As part of the entertainment, actors perform the mythological scene depicting the goddess Diana and the hunter Actaeon.

Afterwards, a troupe of gypsies, including Esmeralda and Gringoire, is invited to perform. Esmeralda’s dance reflects the pain that she feels upon seeing Phœbus engaged to another. However, as she loses herself in the movement, her dance becomes more dynamic. She carries the scarf which Fleur-de-Lys had given to Phœbus, sparking alarm among the guests. This revelation leads to Esmeralda and the rest of the gypsies being swiftly evicted from the palace.

Things are lively at the tavern on the outskirts of Paris, though Esmeralda is not in the mood for festivities. Claude Frollo scolds Quasimodo and the others for their lewd behaviour.

Phœbus arrives. Being on familiar terms with the inn’s proprietor, he asks her to dismiss the other guests. Alone with the handsome captain, Esmeralda listens, entranced, as he declares his love for her, allowing him to seduce her once more.

Claude Frollo watches in secret until, overcome with rage, he breaks his silence and stabs Phœbus. The clergyman then insinuates that only by yielding to his desires can Esmeralda escape the accusation of murdering Phœbus. She refuses.

As people rush in, Claude Frollo points to Esmeralda as the captain’s murderess.

Sentenced to death, Esmeralda is led to the gallows in the square outside NotreDame. To seal her fate, Claude Frollo orchestrates a staged Judgement Day, ensuring that Esmeralda selects the black mark of death from the two figures representing life and death. Any protests among the crowd are suppressed, and Esmeralda continues her march towards the gallows.

She spots Phœbus, now recovered and reconciled with his fiancée, Fleur-de-Lys but he pretends not to recognise her. At that moment, Esmeralda realises there is nothing left tying her to this life. Overcome with despair at the injustice of her fate, Quasimodo strangles his foster father and teacher, Claude Frollo.

Raudādama rūgtas asaras un paceldama acis pret garīdznieku, meitene sacīja: – Ai, nožēlojamais! Kas jūs esat? Ko es jums esmu nodarījusi? Jūs taču mani ienīstat! Par ko īsti?

– Es tevi mīlu! – iekliedzās garīdznieks.

Cietumnieces asaras pēkšņi apsīka. Trulu skatienu viņa pavērās garīdzniekā. Vajātājs bija nokritis pie viņas kājām un dedzināja viņu ar savām liesmainajām acīm.

– Vai dzirdi? Es tevi mīlu, – viņš sauca vēlreiz.

– Ak, kas tā par mīlestību! – nodrebēdama nočukstēja nelaimīgā.

– Tā ir atstumtā mīlestība.

Abi kādu brīdi klusēja, savu pārdzīvojumu smaguma nospiesti: viņš – neprātīgs, viņa – trula.

Here, bursting into sobs, and lifting her eyes toward the priest, she cried, “O wretch! who are you? What have I done to you? Do you hate me so? Alas! what do you hold against me?

“I love you!” cried the priest.

Her tears suddenly stopped. She looked at him with a vacant look. He had knelt at her knees and fixed upon her his fiery eyes.

"Do you hear? I love you!” he cried again.

“But with what kind of love?” she shuddered.

“The love of one damned!”

Both remained silent for some minutes, crushed by the weight of their emotions; he frantic, she stupefied.

Esmeralda Sabīne Strokša Klods Frolo | Claude Frollo Raimonds Martinovs

Aivars Leimanis Pjēra Grenguāra lomā baletā Parīzes Dievmātes katedrāle.

1980. gada foto: Eiženija Freimane, LNOB arhīvs Aivars Leimanis as Pierre Gringoire in the ballet Notre-Dame de Paris.

Photo from 1980 by Eiženija Freimane, LNOB archive

Klasika ir baleta mugurkauls “Par katru jaunuzvedumu pamatoti rodas jautājums – kāpēc un kādu apsvērumu dēļ tas ir uzņemts teātra repertuārā. Mana atbilde būtu apmēram šāda: pēc ģeniālā franču rakstnieka Viktora Igo nemirstīgā darba radītais tāda paša nosaukuma balets Parīzes Dievmātes katedrāle sintezē sevī dziļu dramatismu, romantismu un dejiskumu. Kaut arī dejas valodā atainojas 15. gadsimta Parīze, esam centušies to gan horeogrāfiski, gan dekoratīvi, nezaudējot viduslaiku kolorītu, tuvināt mūsdienu skatījumam. Manuprāt, baleta, kurš bija viens no vispopulārākajiem 19. gadsimteņa baletiem pasaulē, ir pelnījis, ka to parādām arī šodienas skatītājiem,” tā baleta Parīzes Dievmātes katedrāle programmiņā 1970. gadā rakstīja Aleksandrs Lembergs. Arī 2025. gadā, iestudējot Esmeraldu, varu piekrist katram izcilā baletmeistara tolaik teiktajam vārdam.

Esmu pārliecināts, ka klasiskais balets ir mugurkauls jebkurai lielai, kvalitatīvai baleta trupai. Ap to var būvēt visu pārējo – arī laikmetīgos un neoklasiskos iestudējumus. Ja nebūs šī spēcīgā pamata, mēs nebūsim augstākās kategorijas teātris. Tieši tāpēc esmu izvēlējies “Esmeraldu” – monumentālu klasiskā baleta izrādi ar stāstu, kas uzrunā skatītājus.

Aleksandrs Lembergs radīja baletu atbilstoši sava laika estētikai, es esmu mēģinājis veidot mūsdienīgu, dinamisku klasisko baletu ar spraigu sižetu, aktīvu darbību un ļoti sulīgiem tēliem. Mūsu Esmeraldai ir jābūt dramatiskai aktrisei ar perfektu klasiskās dejas tehniku. Lielāks horeogrāfiskais materiāls šajā iestudējumā ir atvēlēts Flērdelisai. Īpašas mākslinieciskās izpausmes iespējas ir tieši vīriešiem, jo piedāvāto lomu klāsts ir daudzveidīgs: aizliegtās kaisles pārņemtais Klods Frolo, skaistais un elegantais Fēbs, kurš gan ir biežs viesis Parīzes bordeļos, Kloda pakļautībā dzīvojošais Kvazimodo, kurā dzimst pēkšņas jūtas pret Esmeraldu un naivais dzejnieks Grenguārs. Pirmoreiz mūsu baletā izmantots Agripīnas Vaganovas radītais Diānas un Akteona pas de deux, kas tiek izrādīts kā mitoloģizēta aina ballē – vēl viens spilgts duets. Plašas izpausmes iespējas ir arī korifejiem un kordebaletam, kam jātēlo dažādi ļaudis – no vulgāras, rupjas tautas līdz aristokrātijai un mūķenēm. Šajā baletā katram būs iespēja sevi parādīt, radot atšķirīgus, krāsainus personāžus. Šo “Esmeraldas” iestudējumu gatavoju kopā ar horeogrāfi Elzu Leimani. Mana horeogrāfiskā valoda ir akadēmiski klasiska, savukārt Elzas – ļoti laikmetīga. Tās savienojot kopā, es ceru, būs iznācis mūsdienīgs klasiskais balets.

Horeogrāfs Aivars Leimanis

Classicism is the Backbone of Ballet “Each new production naturally begs the question – why was it added to the repertoire, and on what reasoning? My response would go something like this: the ballet Notre-Dame de Paris, based on the timeless novel by the French genius, writer Victor Hugo, synthesizes deep dramatic effect, romanticism, and expressiveness of dance. Although the language of dance reflects 15th-century Paris, we have strived to bring it closer to a modern perspective – both choreographically and decoratively – without sacrificing its medieval charm. In my opinion, a ballet that was one of the most popular in the world during the 19th century deserves to be shown to today’s audiences as well,” wrote Aleksandrs Lembergs in the programme notes for the 1970 production of Notre-Dame de Paris. And in 2025, as I stage La Esmeralda, I still agree with every word of this outstanding ballet master.

I am certain that classical ballet is the backbone of any large, respectable ballet troupe.

Everything else can be built around it, including contemporary and neoclassical productions.

Without this solid foundation, we wouldn’t be able to regard ourselves as a high-quality theatre. That’s why I’ve chosen La Esmeralda – a monumentally classical ballet with a story that still speaks to the audience.

Aleksandrs Lembergs created a ballet based on the aesthetics of his time. I have attempted to create a modern, dynamic classical ballet with an intense plot, action and vivid characters.

Our Esmeralda must be a dramatic actress with flawless classical dance technique. A larger choreographic focus in this production is dedicated to Fleur-de-Lys. The male roles, in particular, offer ample opportunity for dancers to showcase their talents, as the cast is so varied: Claude Frollo, consumed by forbidden passion; the handsome and charming Phœbus who frequents Parisian brothels; Quasimodo, who lives under Claude’s thumb yet experiences the sudden blossoming of feelings for Esmeralda; and the naïve poet Gringoire.

For the first time, Agrippina Vaganova’s pas de deux of Diana and Actaeon has been incorporated into the production, presented as a mythological scene at a ball – adding another striking duet. The coryphée and corps de ballet also have ample room for artistic expression, ranging from performing a vulgar, rude mob to aristocrats and nuns. In this ballet, everyone will have an opportunity to shine, bringing to life an array of dynamic characters.

I co-created this production of La Esmeralda with the choreographer Elza Leimane. My choreographic language is academically classical, whereas Elza’s is very modern. By combining them, I hope we have succeeded in creating a truly modern classical ballet.

Choreographer Aivars Leimanis

VIKTORA IGO ROMĀNA PARĪZES DIEVMĀTES KATEDRĀLE INTERPRETĀCIJAS LATVIJAS NACIONĀLAJĀ BALETĀ INTERPRETATIONS OF THE NOVEL NOTRE-DAME DE PARIS BY VICTOR HUGO AT THE LATVIAN NATIONAL BALLET

ESMERALDA | LA ESMERALDA Čezāres Punji un Rikardo Drigo balets | Ballet by Cesare Pugni and Riccardo Drigo Uzveduma pirmizrāde 1939. gada 17. oktobrī | Premiere of the production on October 17, 1939 Horeogrāfs-inscenētājs | Staging by Osvalds Lēmanis Dekorāciju un kostīmu autors | Set and Costume Designer Pēteris Rožlapa Diriģents | Conductor Arvīds Norītis Esmeraldas sodīšanas skats. Foto: Voldemārs Pūce, LNOB arhīvs Esmeralda’s execution scene. Photo by Voldemārs Pūce, LNOB archive Mirdza Griķe Esmeraldas lomā un Osvalds Lēmanis Kvazimodo lomā. Atpūta, 1939. gada 20. oktobrī Mirdza Griķe as Esmeralda and Osvalds Lēmanis as Quasimodo. Atpūta, October 20, 1939

Viktors Ozoliņš Kloda Frolo lomā un Jānis Grauds Kvazimodo lomā. Foto: Jānis Ozols, LNOB arhīvs Viktors Ozoliņš as Claude Frollo and Jānis Grauds as Quasimodo. Photo by Jānis Ozols, LNOB archive Baletu Esmeralda 1945. gada 20. janvārī atjaunoja Angelika Grimze, Arvīds Ozoliņš un Boļeslavs Miļēvičs. 1939. gada oriģināluzveduma autori Osvalds Lēmanis un Pēteris Rožlapa programmās netika pat pieminēti, jo bija devušies trimdā.

Atjaunojumu papildināja baletmeistare Helēna Tangijeva-Birzniece, diriģēja Arvīds Jansons.

The ballet La Esmeralda was revived on January 20, 1945, by Angelika Grimze, Arvīds Ozoliņš, and Boļeslavs Miļēvičs. The authors of the original 1939 production, Osvalds Lēmanis and Pēteris Rožlapa, were not even mentioned in the programs, as they had gone into exile. The revival was further enhanced by ballet master Helēna Tangijeva-Birzniece, with Arvīds Jansons conducting.

ESMERALDA | LA ESMERALDA Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa balets | Ballet by Cesare Pugni, Riccardo Drigo and Rihards Glāzups Uzveduma pirmizrāde 1951. gada 21. novembrī | Premiere of the production on November 21, 1951 Horeogrāfs-inscenētājs | Staging by Jevgeņijs Čanga Dekorāciju un kostīmu autors | Set and costume design by Kārlis Miezītis Diriģents | Conductor Rihards Glāzups Anna Priede Esmeraldas lomā. Foto: Žanis Legzdiņš, LNOB arhīvs Anna Priede as Esmeralda. Photo by Žanis Legzdiņš, LNOB arhive

PARĪZES DIEVMĀTES KATEDRĀLE | NOTRE-DAME DE PARIS Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa balets | Ballet by Cesare Pugni, Riccardo Drigo and Rihards Glāzups Uzveduma pirmizrāde 1970. gada 8. jūnijā | Premiere of the production on June 8, 1970 Horeogrāfs-inscenētājs | Staging by Aleksandrs Lembergs Dekorāciju un kostīmu autore | Set and costume design by Biruta Goģe Diriģents | Conductor Jānis Hunhens Kloda Frolo inscenētā Dieva tiesa Esmeraldas sodīšanas ainā. Foto: Egons Kera, LNOB arhīvs Claude Frollo’s staged Judgment of God in Esmeralda’s execution scene. Photo by Egons Kera, LNOB arhive Laimonis Šmits Kvazimodo lomā. Mēģinājumu procesa foto: Žanis Legzdiņš, LNOB arhīvs Laimonis Šmits as Quasimodo. Photo from the rehearsal process by Žanis Legzdiņš, LNOB archive

Artūrs Ēķis Kloda Frolo lomā.

Foto: Eiženija Freimane, LNOB arhīvs Artūrs Ēķis as Claude Frollo.

Photo by Eiženija Freimane, LNOB archive

Ināra Ābele Esmeraldas lomā.

Foto: Žanis Legzdiņš, LNOB arhīvs Ināra Ābele as Esmeralda. Photo by Žanis Legzdiņš, LNOB archive

Ausma Dragone Flērdelisas lomā un Haralds Ritenbergs Fēba lomā.

Foto: Egons Kera, LNOB arhīvs Ausma Dragone as Fleur-de-Lys and Haralds Ritenbergs as Phœbus. Photo by Egons Kera, LNOB archive

Esmeralda Elza Leimane

ESMERALDA Viņa nebija liela, tomēr tāda šķita, tik ļoti viņas smuidrais augums tiecās augšup. Jaunā meitene bija melnīgsnēja, tomēr bija nojaušams, ka dienas gaismā viņas ādai droši vien piemita tā brīnišķīgā zeltainā vizma, kāda raksturīga andalūzietēm un romietēm. Viņas kāju pēdas arī bija kā andalūzietei, tik viegli viņa spēra soļus šaurajā, graciozajā apavā. Jaunā meitene dejoja, griezās, virpuļoja uz nevērīgi tai zem kājām pamesta veca persiešu paklāja, un ik reizes, kad tās starojošā seja pavīdēja jūsu acu priekšā, viņas lielās, melnās acis šķīla zibeņus.

She was not tall, but her slender lightsomeness made her appear so.

Her complexion was dark, but one guessed that by daylight it would have the beautiful golden tint of Andalusian or Roman women. Her small feet, too, were Andalusian, for they seemed at once tight yet comfortable in her dainty shoes. She pirouetted on an old Persian carpet, spread carelessly under her feet. Each time she twirled, her radiant face and her large black eyes seemed to glow for you alone.

Esmeralda Sabīne Strokša

Esmeralda Jūlija Brauere

Kvazimodo | Quasimodo Antons Freimans

KVAZIMODO Viņš nokristīja savu audžubērnu un nosauca to par Kvazimodo (Quasimodo (latīn.) – it kā, gandrīz, bezmaz. Tulk.) vai nu par godu dienai, kad viņš zēnu atrada, vai arī vēlēdamies ar šo vārdu raksturot, cik ļoti nelaimīgais mazais radījums bija nepilnīgs, cik ļoti tas vēl bija tikai vispārējos vilcienos cilvēks. Patiesi, Kvazimodo – greizs, kuprains, līkām kājām bija šā vārda īstajā nozīmē tikai bezmaz cilvēks.

Tas tiešām bija apbrīnojams mūlis [..] Nemēģināsim aprakstīt lasītājam šo četrskaldņa degunu, pakavveidīgo muti, mazo kreiso aci, gandrīz aizklātu sarainām, iesarkanām uzacīm, kamēr labā pilnīgi pazuda zem milzīgas kārpas, greizos, šur tur iedragātos zobus kā cietokšņa mūra uzrobjus, kreveļaino lūpu, pār kuru līdzīgi ziloņa ilknim pārkarājās kāds zobs, šķelto zodu un jo sevišķi to ļaunprātības, pārsteiguma un skumju izteiksmes sajaukumu, kāds atspoguļojās šā cilvēka sejā. Lai lasītājs, ja vien iespējams, iztēlojas visu to vienlaikus!

QUASIMODO He baptised his adopted child and called him Quasimodo; whether it was that he chose thereby to commemorate the day when he had found him, or that he meant to mark by that name how incomplete and imperfectly molded the poor little creature was. Indeed, Quasimodo, one-eyed, hunchbacked, and bowlegged, could hardly be considered as anything more than an almost.

It was indeed a marvelous face [..] We shall not try to describe for the reader that tetrahedron nose, that horseshoe mouth, that small left eye obscured by red bushy eyebrows; the right eye which disappeared completely under an enormous wart; those jagged teeth, with gaps here and there, like the battlements of a fortress; that horny lip, over which one of those teeth protruded like the tusk of an elephant; that forked chin, and, above all, the expression on the whole face, a mixture of malice, astonishment, and sadness. Let the reader, if he can, imagine the whole of it.

Klods Frolo | Claude Frollo Raimonds Martinovs

KLODS FROLO Klods Frolo vairs nebija naivais Toršī koledžas students, mazā bērna maigais aizbildnis, jaunais un sapņainais filozofs, kas daudz ko zināja, bet kam par daudz ko vēl nebija ne jausmas.

Tas bija stingrs, nopietns, īgns garīdznieks, dvēseļu sargs, Žozasas arhidiakons, bīskapa otrais vikārs, divu prāvesta iecirkņu – Monlerī un Šatofora vadītājs. Tā bija iespaidīga un drūma personība, kuras priekšā drebēja kora zēni, ģērbušies baltos stihārijos un svārciņos, pieaugušie baznīcu dziedātāji un Sv. Augustīniešu ordeņa brāļi, kā arī Dievmātes katedrāles agrā dievkalpojuma baznīcas kalpi, kad viņš valdonīgs un domīgs, sakrustojis rokas uz krūtīm, un tik zemu noliektu galvu, ka bija redzama tikai viņa augstā piere ar bezmatu laukumiem, gausi gāja zem luktu augstās, spraišļotās velves.

CLAUDE FROLLO Claude Frollo was no longer the simple scholar of the Colege of Torchi, the tender protector of a small child, the young dreamy philosopher, so wise and yet so ignorant. He was an austere, serious, morose priest, in charge of souls; he was Monsieur the Archdeacon of Josas, the second acolyte of the bishop, in charge of the two deaneries of Montlhéry and Châteaufort, and of one hundred and seventy-four rural parish priests. He was an imposing and somber personage before whom the choir boys in their albs and surplices trembled, as did also the Brothers of Saint-Augustine, and the clerics on early morning duty at Notre-Dame, when he passed slowly under the lofty pointed arches of the choir. He was pensive, but majestic, with his arms crossed, and his head so inclined over his chest that nothing of his face could be seen except his broad high forehead.

FĒBS DE ŠATOPĒRS Blakus stāvēja jauns cilvēks diezgan cienīgu izskatu, lai gan mazliet iedomīgs un pašapmierināts – viens no tiem skaistajiem vīriešiem, kuru dēļ visas sievietes zaudē galvu, lai gan nopietni vīrieši un fizionomisti par to plecus vien rausta. Šis jaunais cilvēks bija ģērbies mirdzošā karaļa strēlnieku priekšnieka formas tērpā, kas tik ļoti atgādināja Jupitera kostīmu.

PHŒBUS DE CHÂTEAUPERS By her side stood a young man of very haughty mien, vain and brash, one of those handsome fellows whom all women admire, though serious men and physiognomists would shrug their shoulders at such. This young cavalier wore the brilliant uniform of a captain of the king’s archers which resembled very closely the costume of Jupiter.

PJĒRS GRENGUĀRS Šī persona, liela auguma, kalsnēja, bāla, gaišiem matiem, vēl jauna, lai gan jau grumbām izvagotu pieri un vaigiem, mirdzošām acīm un smaidošu muti, ģērbusies nodilušos, aiz vecuma spīdīgos melna sarža svārkos, pienāca klāt pie marmora galda un deva cietējam kādu zīmi. [..] Ja dzejnieka būtība tiktu apzīmēta ar skaitli desmit, tad droši, ka ķīmiķis, to analizējot un farmakopolizējot, – kā mēdz sacīt Rablē, – atrastu tajā vienu desmitdaļu savtīguma uz deviņām desmitdaļām godkāres.

PIERRE GRINGOIRE This person, we say, tall, thin, pale, light complexioned, still young, though wrinkles were already visible in his forehead and cheeks, with eyes and smiling mouth, clad in a garment of black serge, tattered and shiny with age – approached the marble table and made a sign to the wretched victim. [..] Supposing the entity of a poet to be represented by the number ten, it is certain that a chemist, on analyzing and “pharmacopolizing” it, as Rabelais says, would find it to be composed of one part self-interest and nine parts vanity.

Esmeralda Elza Leimane

AIVARS LEIMANIS ir Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs kopš 1993. gada. Absolvējis Rīgas Horeogrāfijas skolu un Krievijas Teātra akadēmijas (GITIS) Baletmeistaru fakultāti, iegūstot horeogrāfa specialitāti un maģistra grādu (1995).

Latvijas Nacionālā baleta premjers no 1976. līdz 1996. gadam. Kopā ar Latvijas baletu pārstāvējis Latviju vairāk nekā 40 valstīs, tostarp ASV, Francijā, Ķīnā, Argentīnā, Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Somijā u. c. Kā viessolists dejojis Maskavas Lielā teātra baleta, Filipīnu baleta, Maskavas Festivāla baleta izrādēs, sadarbojies ar Čehijas, Krievijas, Azerbaidžānas baleta kompānijām. Bijis Vladimira Vasiļjeva un Jekaterinas Maksimovas Zvaigžņu trupas dalībnieks (1989- 1993). Kā horeogrāfs iestudējis daudzus baletus: Antonija #Silmači, Bajadēra, Pie zilās Donavas, Korsārs, Gulbju ezers, Riekstkodis, Frančeska da Rimini, Raimonda, Apburtā princese, Dzīve (A. Dvoržāka 9.simfonija), Kopēlija, Atlantīda, Concerto grosso, Bahčisarajas strūklaka, Dons Kihots, kā arī Karlsons lido..., kas ieguva gan Lielo Mūzikas balvu 2014 kā Gada labākais iestudējums, gan saņēma Latvijas Gāzes Gada balvu operai kā Sezonas labākais jauniestudējums. Viņš iestudējis Simts gulbju ezeru Tallinā (Latvijas un Igaunijas baletu kopprodukcija), kā arī baletus Žizele un Kopēlija Horvātijā, kā arī baletu Korsārs Slovēnijā un Horvātijā. Aivara Leimaņa iestudētais balets Antonija #Silmači saņēmis Dejas balvu 2019 kategorijā Klasiskās dejas iestudējums. 2003. gadā saņēmis Triju zvaigžņu ordeni.

AIVARS LEIMANIS is the Artistic Director of the Latvian National Ballet Company since 1993.

He graduated from the Riga Choreography School, studied at The Faculty of Ballet Masters of the Russian Academy of Theatre Arts (GITIS),

speciality of choreographer. In 1995 he obtained the degree of the Master of Arts. He was a ballet soloist of the Latvian National Ballet from 1976 until 1996. He has represented Latvian ballet in more than 40 countries including the USA, France, China, Great Britain, Argentina, Italy, Germany, Finland etc. As a guest soloist he has danced together with Bolshoi ballet, Ballet Philippines, Moscow Festival Ballet and other ballet companies in Czech Republic, Russia, and Azerbaijan. From 1989 until 1993 he danced in the Star Group of Vladimir Vasilyev and Yekaterina Maksimova. At the Latvian National Ballet he has choreographed and staged many ballets: Antonija #Silmači, La Bayadère, At the Blue Danube, Le Corsaire, Swan Lake, The Nutcracker, Francesca da Rimini, Raymonda, Sleeping Beauty, The Life (The 9th symphony by Dvořák), Coppélia, Atlantis, Concerto grosso, The Fountain of Bakhchisarai, Don Quixote, and ballet Karlsson Flies..., that received the Latvian Grand Music Award and special prize of Latvijas Gāze as Best Performance of the Year. He has staged One Hundred Swan Lakes in Tallinn (a Latvian and Estonian ballet coproduction), as well as the ballets Giselle and Coppélia in Croatia and Le Corsaire in Slovenia and Croatia.

The ballet Antonija #Silmači received the Dance Prize 2019 in the category Staging of Classical Dance. In 2003, he became the recipient of the Order of the Three Stars.

FARHADS STADE studējis kora diriģēšanu Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. Imanta Kokara un ieguvis maģistra grādu simfoniskajā diriģēšanā Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā prof. Juoza Domarka vadībā.

Pilnveidojis profesionālās prasmes pie Tadeuša Voicehovska un prof. Jurija Simonova. Darbu Latvijas Nacionālajā operā sācis 1995. gadā

kā Aleksandra Viļumaņa asistents, bet gadu vēlāk kļuvis par opernama diriģentu. Farhada Stades repertuārā ir virkne baletu, tostarp Veltīgā uzmanība, Apburtā princese, Gulbju ezers, Riekstkodis, Anna Kareņina, Čaikovskis, Bolero…, Raimonda, Žizele, Korsārs, Dons Kihots, Bajadēra, Kopēlija un citi; operas Karmena, Salome, Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta un citas. Diriģējis Latvijas Nacionālās operas un baleta viesizrādes Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā un citviet. Sadarbojies ar Mariboras operas teātri Slovēnijā, kur iestudējis baletu Korsārs un operu Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta. Farhads Stade ir arī aktīvs kordiriģents, viņa sniegums darbā ar koriem augstu novērtēts nacionāla un starptautiska mēroga konkursos. Diriģents bijis XII un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes loceklis.

FARHADS STADE has studied choir conducting at the Latvian Music Academy under prof. Imants Kokars, and received his Master’s degree in symphonic conducting at the Lithuanian Music and Theatre Academy under prof. Juozas Domarkas. He further developed his professional skills studying with Tadeusz Wojciechowski and prof. Yuri Simonov. Stade started working at the Latvian National Opera in 1995 as assistant to Aleksandrs Viļumanis, but became a conductor a year later. The many productions in his repertoire include the ballets La fille mal gardée, The Sleeping Beauty, Swan Lake, The Nutcracker, Anna Karenina, Tchaikovsky, Bolero…, Raymonda, Giselle, Le Corsaire, Don Quixote, La bayadère, Coppélia as well as, amongst others, the operas Carmen, Salome, and Lady Macbeth of the Mtsensk District. He has conducted guest performances by the Latvian National Opera and Ballet in Finland, Norway, Estonia, Russia, Germany, Spain, France, Italy, the

UK and other countries. He has collaborated with the Slovene National Theatre Maribor where he worked on the ballet Le Corsaire and the opera Lady Macbeth of the Mtsensk District. Stade also conducts choirs, and his achievements in this field have been recognised at both national and international competitions. The conductor was a member of the artistic board for the XII and XIII Latvian School Youth Song and Dance Festival.

ELZA LEIMANE absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu Sarmītes Jakses-Graudiņas klasē. Prasmes papildinājusi Akrama Hana trupas meistarklasēs, Parīzes Konservatorijā, Anaheimas vasaras baleta kursos ASV, Bartolinas (Dānija) baleta kursos, Vīnes Valsts konservatorijas vasaras kursos, treniņos Hamburgas baleta trupā Vācijā u. c. Vairāku starptautisku baleta konkursu dalībniece un laureāte. Asistējusi sporta zinātniekam Patrikam Rampam meistarklasēs Viljama Forsaita vasaras kursos. Divkārtēja Spēlmaņu nakts balvas ieguvēja (2006, 2017). Saņēmusi Latvijas Gāzes Gada balvu operai kā labākā baleta soliste (2011, 2015), Triju Zvaigžņu ordeni (2018) un Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu (2022). Uzstājusies Lielbritānijā, Izraēlā, Portugālē, Ķīnā, Dienvidkorejā, Francijā, Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Holandē, Vācijā, Luksemburgā, Šveicē, ASV, Itālijā, Dienvidāfrikā, Ēģiptē u. c.

2015. gadā absolvējusi JVLMA Horeogrāfijas nodaļu. Elza Leimane ir radījusi viencēlienu Tikko (iekļauts izrādē Neiepazītās teritorijas, 2015), miniatūras Aizjūgs un Neizšķīlušos putnēnu balets (viencēlienā Izstādes gleznas, 2015), viencēlienu Līdzcilvēks (iestudējumā Divi metri, 2021). Veidojusi horeogrāfiju viencēlienam (Ne)stāsti man

pasakas (2019), kas tandēmā ar Antona Freimana darbu Hamlets saņēmis Dejas balvu 2019-2020 kategorijā Baleta iestudējums vai notikums, ieguvusi Dejas balvu arī kategorijā Baleta horeogrāfe. Saņēmusi Dejas balvas 2023-2024 nomināciju kategorijā Baleta horeogrāfe par baleta viencēlienu BAL(e)TS. Kopā ar komponistu Reini Sējānu radījusi izrādi Vārna. Lidojums vienā cēlienā.

Veidojusi horeogrāfiju Riharda Štrausa operai Salome un baleta horeogrāfiju Dailes teātra iestudējumam Doriana Greja portrets. Divkārt bijusi Spēlmaņu nakts ceremonijas horeogrāfe.

Horeogrāfes darbi izpildīti Galā koncertos ASV, Vācijā, Austrijā, Dienvidkorejā, Ķīnā, kā arī starptautiskos baleta konkursos.

ELZA LEIMANE graduated from the Riga Choreography School in the class of Sarmīte Jakse-Graudiņa. She further honed her skills at the Akram Khan Company workshop, Paris Conservatory, the Anaheim Summer Ballet Courses in the USA, the Bartholin Ballet Courses in Denmark, the Vienna State Conservatory Summer Courses, and training with the Hamburg Ballet Company in Germany, among others.

Has participated in and won awards at several international ballet competitions. Assisted sports scientist Patrick Rump in masterclasses at William Forsythe’s summer courses. She is a two-time recipient of the Spēlmaņu Nakts Award (2006, 2017), has received the Order of the Three Stars (2018), the Latvijas Gāze Annual Opera Award as the Best Ballet Soloist (2011, 2015), as well as Helena Tangijeva-Birzniece Award (2022).

She has performed in the United Kingdom, Israel, Portugal, China, South Korea, France, Norway, Finland, Denmark, the Netherlands, Germany, Luxembourg, Switzerland, the USA, Italy, South Africa, Egypt, and other countries.

In 2015, she graduated from the Choreography Department of Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music. Elza Leimane has created the oneact ballet Images of Presence (included in the performance Unknown Territories, 2015), the miniatures Cattle and The Ballet of Unhatched Chicks (as part of the one-act ballet Pictures at an Exhibition, 2015), and the one-act ballet Fellow Human (in the production Two Metres, 2021).

She choreographed the one-act ballet Tell Me (No) Tales (2019), which, together with Anton Freiman’s Hamlet, received the Dance Award 2019–2020 in the category Ballet Production or Event. She also won the Dance Award in the category Ballet Choreographer. She was nominated for the Dance Award 2023–2024 in the category Ballet Choreographer for the oneact ballet BAL(e)TS. Together with composer Reinis Sējāns, Elza created the performance Crow. She created choreography for opera Salome by Richard Strauss and choreographed the ballet scenes for The Portrait of Dorian Gray production at Daile Theatre. Twice, she has served as the choreographer for the Spēlmaņu Nakts theatre awards ceremony. Her choreographic works have been performed in gala concerts in the USA, Germany, Austria, South Korea, and China, as well as at international ballet competitions.

MĀRTIŅŠ VILKĀRSIS skolojies Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaingrafikas nodaļā pie Aleksandra Dembo un Andra Freiberga scenogrāfijas meistardarbnīcā.

Bijis Rīgas Krievu drāmas teātra galvenais mākslinieks (2003–2004), Dailes teātra galvenais mākslinieks (2007–2010) un mākslinieciskais vadītājs (2010–2011).

Kopš 2011. gada Mārtiņš Vilkārsis ir

brīvmākslinieks. Veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 200 izrādēm Latvijas profesionālajos teātros un sadarbojies ar teātriem Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Kazahstānā un Japānā.

Scenogrāfijas autors Latvijas Nacionālā baleta iestudējumiem Dons Kihots (2004), Anna Kareņina (2007), Karlsons lido… (2013), Bolero... (2015) un Antonija #Silmači (2018), kā arī Latvijas Nacionālās operas uzvedumiem Turaidas Roze (2017), Manona Lesko un Sikspārnis (2015). Seškārt saņēmis Latvijas teātru Spēlmaņu nakts balvu kā Gada scenogrāfs.

MĀRTIŅŠ VIKĀRSIS studied at the Art Academy of Latvia in its Department of Graphic Design, as well as in Andris Freibergs’ scenography master workshop. He is behind the scenography for more than 200 performances at the Daile Theatre, Valmiera Theatre, Latvian National Theatre, Mikhail Chekhov Riga Russian Theatre, Liepāja Theatre, Theatre TT and the New Riga Theatre.

In addition to his work in Latvia, he has designed sets for performances in Russia, Lithuania, Estonia, Kazakhstan and Japan. He also designed the sets for the Latvian National Ballet’s productions of Don Quixote (2004), Anna Karenina (2007), Karlsson Flies... (2013), Bolero... (2015), and Antonija #Silmači (2018), as well as for the Latvian National Opera’s production of The Rose of Turaida (2017), Manon Lescaut and Die Fledermaus (2015). Mārtiņš Vilkārsis is a six-time winner of Spēlmaņu nakts annual theatre award.

ILZE VĪTOLIŅA ir viena no Latvijas vadošajām kostīmu māksliniecēm, kura veidojusi tērpus vairākiem simtiem izrāžu visos Latvijas teātros. Mākslinieces daudzpusību raksturo spēja strādāt dažādos žanros un stilos, plašā

radošā iztēle un atjautīgie tehniskie risinājumi.

Divpadsmit reizes nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā labākā tērpu māksliniece, šo apbalvojumu ieguvusi četras reizes (2003, 2004, 2008, 2013); saņēmusi arī balvu Zolotoi sofit Sanktpēterburgā (2013). Absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļu. 1996. gadā pilnveidojusi prasmes R. Viljamsa animācijas meistardarbnīcā Ebeltofā, Dānijā, un 2000. gadā starptautiskā animācijas producentu meistardarbnīcā Baltic Media Centre Bornholmā, Dānijā. Ieguvusi maģistra grādu Modes dizainā Latvijas Mākslas akadēmijā (2003). Strādājusi kā zīmēšanas skolotāja Mazsalacas vidusskolā, māksliniece, animatore, scenāriju un reklāmu autore animācijas filmu studijā Dauka, žurnāla UNA stiliste, kostīmu māksliniece Dailes teātrī un pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļā. Veidojusi kostīmus režisoru Dž. Dž. Džilindžera, Lauras Grozas, Romāna Kozaka, Igora Koņajeva, Aleksandra Morfova, Jana Villema van den Bosa, Oļģerta Krodera, Mihaila Gruzdova, Viestura Kairiša, Viestura Meikšāna, Elmāra Seņkova, Dmitrija Krimova un citu režisoru teātra izrādēm, arī Aivara Leimaņa baletiem Dons Kihots (2004), Karlsons lido…(2013), jauno horeogrāfu Izstādes gleznām (Bolero...) un Johana Štrausa operetei Sikspārnis (2015) Latvijas Nacionālajā operā. 2017. gadā piedalījusies festivālā World Stage Design Taivānā. Ilze Vītoliņa ir arī daudzu leļļu teātra izrāžu, vairāku animācijas filmu, mākslas filmu un grāmatu māksliniece.

2019. gadā par darbu animācijas filmā Saule brauca debesīs saņēmusi Lielā Kristapa balvu kā Labākais animācijas mākslinieks. Kopš 1992. gada veidojusi modes kolekcijas, vairākas no tām novērtētas ar apbalvojumiem.

ILZE VĪTOLIŅA is one of Latvia’s leading costume designers, who has created costumes for several hundred performances in all Latvian theatres.

Her versatility as an artist is characterized by her ability to work in various genres and styles, her broad creative imagination, and her inventive technical solutions. She has been nominated twelve times for the Spēlmaņu Nakts Award as the Best Costume Designer, winning this prestigious award four times (2003, 2004, 2008, 2013). She also received the Zolotoi Sofit Award in St. Petersburg (2013). She graduated from the Janis Rozentāls Riga Art High School and the Fashion Design Department of the Art Academy of Latvia. In 1996, she enhanced her skills at R. Williams’ animation masterclass in Ebeltoft, Denmark, and in 2000, she participated in an international animation producer workshop at the Baltic Media Centre in Bornholm, Denmark. She earned her Master’s degree in Fashion Design from the Art Academy of Latvia in 2003. Ilze Vītoliņa has worked as a drawing teacher at Mazsalaca Secondary School, as an artist, animator, and script and advertisement writer at the animation film studio Dauka, as a stylist for the magazine UNA, as a costume designer at the Dailes Theatre, and as a lecturer at the Fashion Design Department of the Art Academy of Latvia. She has created costumes for theatre productions directed

by Dž. Dž. Džilindžers, Laura Groza, Roman Kozak, Igor Konyayev, Alexander Morfov, Jan Willem van den Bosch, Oļģerts Kroders, Mihails Gruzdovs, Viesturs Kairišs, Viesturs Meikšāns, Elmārs Seņkovs, Dmitry Krymov, and others. She also designed costumes for Aivars Leimanis’ ballets Don Quixote (2004) and Karlsson flies…

(2013), as well as for the new choreographers’ project Pictures at an Exhibition (Bolero...) and operetta Die Fledermaus by Jochann Strauss (2015) at the Latvian National Opera. In 2017,

she participated in the World Stage Design festival in Taiwan. Ilze Vītoliņa is also the artist behind many puppet theatre performances, several animated films, feature films, and books.

In 2019, for her work on the animated film Before the Day Breaks (Saule brauca debesīs), she received the Lielais Kristaps Award as the Best Animation Artist. Since 1992, she has created fashion collections, several of which have been recognized with awards.

OSKARS PAULIŅŠ ir mākslinieks no Rīgas, kurš ar gaismu strādā kopš 18 gadu vecuma. Radījis gaismu partitūras visos Latvijas teātros, kā arī Latvijas Nacionālajā operā, Dziesmu un deju svētkos, koncertzālēs, brīvdabas pasākumos un citur. Strādājis arī Helikona operā, Puškina teātrī, Gogoļa centrā, Majakovska teātrī, Lionas operā, Atēnu Epidauru festivālā un uz citām starptautiskām skatuvēm. Pašlaik viņa radošajā biogrāfijā ierakstītas vairāk nekā 100 izrādes un ne mazāk cita formāta projektu. Viņš studējis gaismas dizainu specializētajos kursos Sanktpēterburgā un Londonā, bet par savu nozīmīgāko skolotāju uzskata latviešu gaismas mākslinieku Igoru Kapustinu. Oskars Pauliņš daudzkārt nominēts Latvijas teātra balvai Spēlmaņu nakts un četras reizes to saņēmis (2013/2014, 2015/2016, 2017/2018 un 2018/2019 gadu sezonās). Pasākumu konkursā Eventex koncerts 100 Latvijas stāsti 100 minūtēs atzīts par 2018. gada pasaules labāko notikumu. Nupat pretižais žurnāls Opernwelt novērtējis Lionas Operas festivāla 2024 iestudējumu Pīķa dāma, kurā Oskars bija gaismu mākslinieks, kā labāko 2024. gada iestudējumu.

Latvijas Nacionālajā operā veidojis gaismas dizainu iestudējumiem Spēlēju, dancoju, Vīlas.

Džanni Skiki, Izvirtības hronika, Klīstošais holandietis, Simons Bokanegra un Pelnrušķīte.

OSKARS PAULINS is an artist from Riga who has been working with light since he was 18. He has worked as a lighting designer in all Latvian theatres, as well as at the Latvian National Opera, the Song and Dance Festival, concert halls, outdoor events, and various other venues.

He has also worked at the Helikon Opera, Pushkin Theatre, Gogol Centre, Mayakovsky Theatre, Lyon Opera, Athens Epidaurus Festival, and on other international stages.

At present, his professional résumé includes more than 100 productions, and his contributions to other types of projects are just as numerous. He studied lighting design in specialized courses in Saint Petersburg and London but considers his most important teacher to be the renowned Latvian lighting artist Igor Kapustin.

Oskars Pauliņš has been nominated for the Latvian theatre award Spēlmaņu Nakts multiple times and has won four times (for the 2013/2014, 2015/2016, 2017/2018, and 2018/2019 seasons). At the Eventex competition, the concert 100 Latvijas stāsti 100 minūtēs (100 Latvian Stories in 100 Minutes) was recognized as the world’s best event of 2018. Most recently, Opernwelt magazine awarded The Queen of Spades at the Lyon Opera Festival 2024, for which Oskars designed the lighting, as the Show of the Year 2024.

At the Latvian National Opera, he has designed the lighting for the opera productions I Played, I Danced, Le Villi, Gianni Schicchi, The Rake’s Progress, The Flying Dutchman, Simon Boccanegra, and La Cenerentola.

-8 ir videomākslinieks un scenogrāfs, kurš veido vizuālos risinājumus teātrim, operai, koncertiem, modes skatēm un apbalvošanas ceremonijām. Viņa darbi apvieno telpiskumu, vizuālo estētiku un pieredzes dramaturģiju.

Ieguvis bakalaura un maģistra grādu jauno mediju mākslā un noklausījies scenogrāfijas lekciju kursu pie Andra Freiberga un Monikas Pormales.

Kopš 2009. gada viņš strādājis pie daudzām skatuves mākslas izrādēm teātros, operās, koncertzālēs un citur, kā arī piedalījies dažādās grupu izstādēs un veidojis personālizstādi. Četras reizes nominēts Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada videomākslinieks Latvijas teātrī, kā arī guvis starptautisku atzinību teātra plakātu konkursā.

-8 is a video artist and set designer who creates visual solutions for theatre, opera, concerts, fashion shows, and award ceremonies. His works combine spatial design, visual aesthetics, and experiential dramaturgy.

He holds a Bachelor’s and Master’s degree in New Media Art and has completed a scenography lecture course with Andris Freibergs and Monika Pormale.

Since 2009, he has worked on numerous stage productions in theatres, operas, concert halls, and other venues. He has also participated in various group exhibitions and held a solo exhibition. He has been nominated four times for the Spēlmaņu Nakts Award in the category of Video Artist of the Year in Latvian Theatre and has received international recognition in a theatre poster competition.

LATVIJAS NACIONĀLĀS OPERAS ORĶESTRIS | THE LATVIAN NATIONAL OPERA ORCHESTRA Orķestra direktors | Orchestra Director Miks Vilsons Orķestra inspektors Orchestra Supervisor Rolands Sēlis Orķestra koncertmeistari Orchestra Concert Masters Svetlana Okuņa, Aija Frišenfelde, Leonards Antoņēvičs Pirmās vijoles | First Violins Svetlana Okuņa, Aija Frišenfelde, Leonards Antoņēvičs, Ilze Dzenīte, Jurijs Savkins, Kristiāna Vasiļjeva, Ludmila Kalniņa, Andris Pauls, Vineta Denafa, Evija Embovica, Kristiāna Krūskopa, Sarma Skarbinika-Ozbeka, Agnese Stalidzāne, Inga Deržnikele, Sigita Rando, Gidons Grīnbergs, Viktorija Žukova Otrās vijoles | Second Violins Otto Trapāns, Maija Siliņa, Laila Lakstīgala, Dina Dorofejeva, Kristīna Zeltkalne-Voika, Gunta Redberga, Edīte Markova, Kristīne Bergmane, Gunta Jankovska, Gerda Dazarte, Aleksandra Mališkina, Lāsma Vītola, Terēze Vaivode-Laimīte, Arīna Bardova Alti | Violas Silvija Krauze, Ivars Brīnums, Inese Ušpele, Regīna Maļecka, Andra Visendorfa, Una Vikštrēma, Lita Majore, Miķelis Cukurs, Elina Andrianova-Bahira, Diāna Reimane Čelli | Cellos Inga Ozola, Pēteris Čirkšis, Diana Ozoliņa, Elīza Čaša, Rihards Štrauss, Erkans Ozbeks (Erkan Ozbek), Jānis Pauls, Mārtiņš Blūms, Arta Tarasova, Nadježda Jeraševa Kontrabasi | Contrabass Toms Timofejevs, Viktors Stankevičs, Aija Freija, Ginta Garūta, Andris Veinbergs, Viktors Veļičko, Gustavs Voldemārs Vilsons

Flautas | Flutes Guna Paula-Rudāne, Sondra Lejmalniece, Ligita Spūle, Evija Mundeciema, Guna Lallo Obojas | Oboes Pēteris Endzelis, Egils Upatnieks, Anastasija Januševska, Māris Kuģis, Elīna Kuduma, Katrīna Grantiņa Klarnetes | Clarinets Mārtiņš Circenis, Atis Asaris, Mārtiņš Kalniņš, Jānis Igaunis Fagoti | Bassoons Pauls Gendrikovs, Normunds Zvejnieks, Linda Eizenberga, Elza Rubene, Māris Narvils Mežragi | French Horns Guntis Kronītis, Artūrs Krūmiņš, Rolands Sēlis, Modris Laizāns, Jānis Kronītis, Kalvis Etkins, Renārs Šteinbergs, Daniels Sabanskis Trompetes | Trumpets Armands Zaubergs, Andris Ābelīte, Edgars Švembergs, Jānis Sirmais, Guntis Supe, Aivars Osītis Tromboni | Trombones Kaspars Majors, Rūdolfs Kulbergs, Māris Zondaks, Artūrs Bērziņš, Artūrs Hrustaļovs Tubas | Tubas Kaspars Šmits, Raivis Māgurs Arfas | Harps Oskars Krašauskis-Krauze, Jekaterina Suvorova Sitaminstrumenti | Percussions Ivo Krūskops, Edgars Vaivods, Elvijs Endelis, Ernests Mediņš, Virdžīnija Laube-Vītiņa, Valters Līcis, Edvarts Paulis Muzikants

LATVIJAS NACIONĀLAIS BALETS | THE LATVIAN NATIONAL BALLET Baleta administratore | Ballet Administrator Elita Bukovska Baleta inspektore | Ballet Supervisor Dace Lapiņa Baleta pedagogi un repetitori Ballet Coaches Inese Dumpe, Viktorija Jansone, Regīna Kaupuža, Aiša Sila, Raimonds Martinovs, Sergejs Neikšins, Iļja Vlasenko Baleta koncertmeistari Ballet Rehearsal Pianists Natālija Dirvuka, Tatjana Vinogradova, Oļegs Žukovs Medicīniskais personāls | Medical Staff Liene Glāzere, Irēna Lapinska-Žideliūniene, Agnis Otvars Vadošie solisti | Principals Jūlija Brauere, Annija Kopštāle, Elza Leimane, Jolanta Lubēja, Alise Prudāne-Spridzāne, Sabīne Strokša, Filips Fedulovs (Philip Fedulov), Raimonds Martinovs, Viktors Seiko

Solisti | Soloists Emma Lagūna, Paula Lieldidža-Kolbina, Laine Paiķe, Kārlis Cīrulis, Antons Freimans, Kristaps Jaunžeikars, Dariuss Florians Katana (Darius Florian Catana), Zigmārs Kirilko, Eidens Viljams Konefrijs (Aeden William Conefrey), Roberts Naje (Robert Nae), Aleksandrs Osadčijs, Germans Ševčenko, Ringolds Žigis Jaunie baleta solisti | Young Soloists Krista Štrausa, Finians Patriks Heptings (Finnian Patrick Hepting), Fabio Sonconji (Fabio Sonzogni) Baleta mākslinieki | Ballet Ensemble Milāna Aleksejeva, Aleksandra Astreina, Helēna Atslēdziņa, Adelīna Balode, Sofija Beļkina, Jeļena Bessudnova, Anastasija Blažnova, Nikola Anna Bloma, Anhelina Bosenko, Oļesja Čudakova, Paulīna Druka, Elīna Eksa, Taisija Jansone, Milana Komarova, Jete Lakuča, Nataļja Lipska, Margarita Ļaščova, Margarita Mergoļda, Valērija Mergoļda, Izabella Monastirska-Urtāne, Elenda Neilande, Darja Orlova, Gundega Guna Reinika, Anna Russke, Ivanna Sulima (Ivanna Sulyma), Alisa Tomkoviča, Aleksandra Treimane, Lada Vahatova, Baiba Vītola, Kirils Baiduks, Pāvels Bartuls, Genādijs Eisaks, Sergejs Martincevs, Žans Mergoļds, Jēkabs Murāns, Artjoms Pšeņičņikovs, Donats Rudzītis, Andžejs Signarskis, Māris Spriņģis, Emīls Ungurs, Mikus Mārtiņš Ungurs

ADMINISTRĀCIJA | ADMINISTRATION Valdes priekšsēdētājs | Chairman of the Board Sandis Voldiņš Valdes locekle | Member of the Board Astra Irmeja-Šēfere Galvenais diriģents | Chief Conductor Mārtiņš Ozoliņš Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Artistic Director of the Latvian National Ballet Aivars Leimanis Padomnieks mākslinieciskajos jautājumos Artistic Advisor Arturs Maskats Galvenā kostīmu māksliniece Principal Costume Designer Kristīne Pasternaka Galvenais kormeistars | Chief Chorus Master Aigars Meri Finanšu direktore | Financial Director Ginta Kursīte Juridiskā departamenta vadītāja Head of the Law Dept.

Dace Rungēvica

Mārketinga un komunikācijas direktore Marketing and Communication Director Monta Tīģere Biļešu tirdzniecības nodaļas vadītāja Head of the Ticket Sales Dept.

Elga Skane Galvenā grāmatvede | Chief Accountant Auce Sukure Iepirkumu vadītāja Head of the Public Purchase Dept.

Dace Peltmane Personāla vadītāja | Human Resource Manager Karīna Morozova Sabiedrisko attiecību vadītāja Public Relations Manager Irbe Treile Apsaimniekošanas departamenta vadītājs House Manager Valdis Francis Mākslinieciskās plānošanas koordinatore Artistic Planning Coordinator Ligita Sarkane

Tehniskā direktore| Technical Director Selga Šustere

Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Head of the IT Dept.

Ainārs Upmanis

Mākslinieciskās darbības direktore Head of the Artistic Production Sanda Katkeviča

Izrāžu vadītāju nodaļas vadītāja Head of the Stage Management Dept.

Ieva Kārkliņa

Mākslinieciskās darbības plānošanas nodaļas vadītāja | Head of the Artistic Planning Astra Irmeja-Šēfere

Nošu bibliotēkas vadītāja Head of the Musical Score Library Baiba Čirkše

Kastinga vadītāja | Casting Director Ilze Sprancmane

Tehniskās direktores vietniece Deputy Technical Director Anna Vilemsone

Dekorāciju montāžas nodaļas vadītājs Head of the Set Assembly Dept.

Taunis Grūbe

Butaforiju darbnīcas vadītājs Head of the Properties Workshop Vilis Petkus

Kostīmu nodaļas vadītāja | Head of the Costume Dept.

Līga Kjapsņa

Skatītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Head of the Audience Service Dept.

Anita Ķepīte

Vecākais konstruktors | Senior Constructor Aigars Rozenbergs Rekvizītu sagatavošanas nodaļas vadītājs Head of the Properties Dept.

Artūrs Pudāns Skaņu nodrošināšanas nodaļas vadītājs Head of the Sound Dept.

Normunds Saksons

Video nodrošināšanas nodaļas vadītājs Head of the Video Dept.

Uģis Ezerietis Saimnieciskā nodrošinājuma, ugunsdrošības un apsardzes nodaļas vadītājs | Head of the Maintenance, Fir-Safety, and Security Department Andris Paupe

Apgaismošanas nodaļas vadītājs Head of the Lighting Dept.

Ainārs Kabucis

Elektrotehnisko un inženiertehnisko komunikāciju nodaļas vadītājs | Head of the Engineering Communications Dept.

Agris Vagulāns

Vecākais kostīmu pārzinis Senior Costume Manager Lolita Kalniņa

Noliktavas apsaimniekošanas, ugunsdrošības un apsardzes nodaļas vadītājs | Head of the Warehouse, Fire-Safety, and Security Department Aivars Ābrams

Frizieru-grimētāju nodaļas vadītāja Head of the Hair-Dressing and Make-up Dept.

Anda Šteina Dekorāciju ražošanas nodaļas vadītājs Head of the Set Construction Dept.

Reinis Krastiņš Dekorāciju darbnīcas vadītāja - scenogrāfa asistente Head of the Set Construction Workshop – Assistant to Set Designer Ingrīda Cīrule Metāla un galdniecības darbnīcas vadītājs | Head of Metal and Carpentry Workshop Edgars Eriksons

Apkopes daļas vadītāja Head of the Maintenance Dept.

Ināra Snitkina Darba aizsardzības speciālists Labor Protection Specialist Kaspars Zaķis Valdes biroja vadītāja | Head of the Board Office Anna Zvirgzdiņa

LATVIJAS NACIONĀLĀS OPERAS ĢILDE (ASV) LATVIAN NATIONAL OPERA GUILD (USA) PAŠREIZĒJIE ZIEDOTĀJI AR KOPĒJO ZIEDOJUMU | CURRENT BENEFACTORS WITH TOTAL CONTRIBUTION OF $100 000 vai vairāk | or more Juris & Gita Padegs

Prezidents | President Ivars Slokenbergs Viceprezidenti | Vice Presidents Iveta Grava Ieva Kārkliņš O’Rourke Finanšu administrators | Treasurer Dr. Māris Lapiņš Valde | Board Vija Bērziņa Ivars Bērziņš Dr. Ēriks Niedrītis Aivars Osvalds Agnese Strautniece Māra Veide

$30 000 vai vairāk | or more Roberts & Dagnija Rūsis $10 000 vai vairāk | or more Amerikas Latviešu apvienība Ivars & Vija Bērziņš Aivars & Māra Celmiņš Dr. Ingridas Strautmanes Piemiņas Fonds Latviešu Fonds Valda Viviana Kalniņš-Levy LNO Fonds Kanadā Jānis & Daina Lucs Frank O’Rourke & Ieva Kārkliņš O’Rourke Harold Ames & Ilze Pētersone Sigrīda Renigers $5 000 vai vairāk | or more ALAs Kultūras fonds Olģerts & Ruta Balodis Aija Celtnieks Blitte Ivars & Anita Gaide Marta Grīnbergs Gunārs & Veva Jākobsons Dīna Kalns Uldis & Rasma Kariņš Arnis & Dace Kīns Andrejs & Ilona Ķīsis

Māris & Dagnija Lapiņš Herberts & Ingrīda Lediņš Donald & Vija Morton Arturs & Ena Neparts Ēriks Niedrītis Ņubransvikas & Leikvudas latv. ev. lut. draudze Andris & Māra Padegs Andrejs & Aija Pelše Zaiga A. Philips Ivars Slokenbergs Edvīns & Ināra Stots Edvīns & Zaiga Tums Edgars & Linda Zālīte $3 000 vai vairāk | or more Velta Aldiņš Gundars & Dace Aperāns Edvīns & Biruta Auzenbergs Vilnis & Maija Baumanis Edgars & Inta Bārs Osvalds & Linda Belte Jānis & Laila Bībelnieks Ilze Ūdris Black Aija Blūmfelds Guntis & Diana Bruns Edward U. Bross Benita Cīrulis Ilmārs & Erita Dzilna Paul & Inta Ertel Fēlikss & Solveiga Ērmanis Roger Foster un Baiba Grūbe Pauls Grūbe Astra Grīnmanis Egīls & Natālija Kaktiņš Juris & Ināra Kalniņš Lauma Upelnieks Katis Kārlis & Margareta Ķirsis Ilona Klāsons Brigita Klauss

Jānis & Minjona Kļaviņš Indulis & Ruta Lācis Guna Mundheim Ārijs & Gunta Pakalns Gunta Plostnieks Izolde Zīversa Preisa Jānis M. Riekstiņš Jānis & Brigita Robiņš Laila Robiņš Inta Rūtiņa John & Aija Sedlak Antra Zariņš Thrasher Valdis Vinķels & Silvija Griffin Raita Vilniņš Marcis & Gunta Voldiņš Bertrams & Laima Zariņš MECENĀTI AR MŪŽA ZIEDOJUMU $10 000 vai vairāk | PAST BENEFACTORS WITH LIFETIME CONTRIBUTION of $10 000 or more Irma Dzelzkalēja (piemiņai) Ieva Grundmanis Adelaīde Anderson Elmārs & Ruta Vītols Valerie Brodin Carroll, Burdick & McDonough Māra E. Dole Norbert & Elke Klaucēns Zenta Kness Knezinskis LNO Fonds Kanadā Ņujorkas ev. lut. draudze Elfrīda Ozoliņš PBLA Alfrēds Rozentāls Ilga Upmanis www.lnogasv.org info@lnogasv.org

LATVIJAS NACIONĀLĀS OPERAS FONDS, 2024/2025 LATVIAN NATIONAL OPERA FOUNDATION, 2024/2025 PATRONS | PATRON Latvijas Mobilais Telefons, SIA PARTNERI | PARTNERS Lilita Andersone, Valdis Andersons Valda Apsīte, Arnis Apsītis Blake Donaldson Baker Lauris Liepa Modrīte Mazure-Vucāne, Astrīda Vucāne Baiba Plaude, Aldis Plaudis Solvita Strausa ATBALSTĪTĀJI | CONTRIBUTORS Diāna Abaja, Nika Mahajeva Ilze Auzere (ex Jurkāne) Laima Bērziņa, Guntis Bērziņš Ilze Ozoliņa-Bērziņa, Valdis Bērziņš Anna Birka, Jānis Birks Margarita Dāve Regīna Deičmane Veronika Dzalbe, Stanislavs Dzalbe Helēna Endriksone Irēna Evarte Rihards Frīdenbergs-Kalniņš Ligita Gintere Elita Gobzeme, Ligita Zilgalve Sandra Harlinska, Viktors Harlinskis Jane Harris Vija Kluša Irina Komarova Janeta Kovaldina, Armands Kovaldins Vilnis Krūmiņš Diāna Krogzeme, Andris Krogzems Ilze Krūskopa Kaleine, Gatis Kaleinis Līvija Kuļikovska, Andrejs Kuļikovskis Laila Kurpniece Ruta Ķuze, Normunds Sterģis Skaidrīte Lasmane Sandra Lejniece, Aivars Lejnieks Baiba Lesiņa-Korne Dagnija Lielā Santa Līce-Krūze Ilvija Martinsone, Aigars Martinsons Dace Melka Baiba Mikāla Matīss Mozgirs Inga Narbute Ingūna Otisone Baiba Ozoliņa, Jevgenijs Rudniks Irēna Pārupe

Aija Heloīza Pince, Aziza Mohammed ElMaghrabi Jūsma Rugāja Ginta Ratniece Malvīne Ruse, Iļja Russ Indra Omula Sāmīte Simon Smith Anita Stankus Maija Šadinova, Viktors Šadinovs Inga Tunste, Dainis Tunsts Lauris Upītis Māris Vainovskis Anita Vētra Antra Zālīte Gundega Zeltiņa Ieva Ziediņa, Kaspars Ziediņš Ieva Zīle DRAUGI | FRIENDS Ieva Aile, Egils Ailis Andris Ameriks Velga Avota, Laura Avota Ainārs Āboltiņš Ginta Āriņa Lelde Bajāre Aija Balode Maija Balode Sandra Bāliņa, Aivars Bāliņš Kintija Barloti Dainis Bedrītis Anželika Beikule Ieva Beinerte Guna Berga Vineta Berga, Jānis Bergs Jana Bērziņa Kristaps Bērziņš Mārtiņš Ēriks Bičevskis Arta Biruma Dace Bolšteina, Raimonds Jonītis Ludmila Borisova Linda Boroņenko Agris Boruks Dace Brese-Liede Rita Briede Jevgēnija Estere Briede-Birone Anda Brinkmane Nataļja Broka, Jānis Broka Ilze Bule, Normunds Buls Dzintra Bungs Marta Cera Mareks Cišeiko Dace Cīrule, Kristaps Hahelis Inese Dābola

Dana Deržicka, Ēriks Zauers Madlena Drozdova Ināra Dundure Ilona Dzene Baiba Elste Dace Fogele Atis Freibergs Gunta Frīdenberga Ilze Gavrilova Iveta Gedus Jevgenijs Govors, Olga Govora Gita Grīga Daina Grūnvalde Kortnija Māra Gurtlava Argita Gustafssone Ieva Irbe Edmunds Jansons Nataļja Jurjāne Oksana Kanele, Juris Kanels Tatiana Katasonova Nora Kaufmane Maija Kārkliņa Ksenija Kercgure Sanija Kļaviņa Diāna Kočergina, Aleksandrs Kočergins Inga Korneliusa Gundars Krievs Inga Krūziņa Santa Kurme Gunta Ķizāne Gundars Lācis Ieva Lemhena Anna Litvina Daina Loža, Einārs Loža Ingūna Lubaua Viktors Mačko Natālija Maļikova Inese Mardare Olga Marnica Andrejs Mihaļčenko Veronika Meinarte Lienīte Meldriņa Voldemārs Muižnieks, Jevgeņijs Andrijenko Inga Novikova Anda Orehova Ilze Oša Ainārs Paeglītis, Inta Paeglīte Inese Paura Ināra Pāvila Dace Pelēkā Margarita Platace Ināra Pomere

Ingrīda Priedīte Lauma Prikšāne, Elmārs Prikšāns Lilita Putāne, Jānis Putāns Dalia Rača Vitalij Raškes Kristiāna Rubīna Santa Rūja Vanda Saulīte Ingrīda Segliņa Agnese Silava-Liepiņa, Jānis Liepiņš

Aija Sīle, Jānis Sīlis Aleksandrs Smertjevs Anna Sperling, Marco Oliver Sperling Guna Sproģe, Gunvaldis Sproģis Ilona Striga Ilze Šadurska, Kārlis Šadurskis Ilze Širina, Normunds Staņēvičs Baiba Trautmane, Roberts Trautmanis Antra Trimalniece

Sergejs Vasiļjevs, Kārlis Zembergs Daina Vanaga Silvija Vasiļevska Rudīte Vesere Sergei Zozulya, Yulia Zozulya

Pateicamies arī ziedotājiem, kuri izvēlējās palikt anonīmi!

Pateicamies par ziedojumiem, kas veikti, godinot Emmas un Artura E. Vilinsku, Birutas Heisteres, Elfrīdas Ozoliņas (Elfriede Ozoliņš) un Rutas Zadziorski piemiņu.

IEGĀDĀJIETIES BIĻETES PRIORITĀRĀ KĀRTĪBĀ!

Fonda ziedotājiem jeb prioritārajai klientu grupai piedāvājam biļetes iegādāties agrāk – dienu pirms publiskās tirdzniecības uzsākšanas. Tas ļauj pirmajiem izvēlēties sev ērtākās sēdvietas un garantē iespēju iegādāties biļetes arī uz ļoti pieprasītiem iestudējumiem.

Kļūt par prioritāro klientu iespējams, ziedojot Latvijas Nacionālās operas fondam. Ziedojuma apjoms – sākot no EUR 50 gadā. Kļūstot par LNOF filantropu, Jūs sniegsiet ieguldījumu Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieciskajā izaugsmē.

Pateicoties saņemtajiem ziedojumiem, Latvijas Nacionālās operas fonds ir iegādājies mūzikas instrumentus, atbalstījis jauniestudējumu tapšanu, sniedzis atbalstu baleta mākslinieku veselības uzlabošanai, atbalstījis meistarklašu norisi operas solistiem, ieguldījis orķestra darba apstākļu uzlabošanā, veicinājis baleta mākslinieku dalību starptautiskos konkursos un īstenojis citus vērienīgus projektus.

Katra sezona ir bagāta ar jaunām un radošām iecerēm, kuras spējam realizēt kopā. Aicinām uz sadarbību tos, kas ar savu darbu vai līdzekļiem vēlas iesaistīties fonda mērķu īstenošanā!

VALDE: Maija Šadinova Laura Keršule Aivo Leimanis Irina Vītola

KONTAKTI: Monta Tīģere Izpilddirektore „Latvijas Nacionālās operas fonds” tālr.: +371 26514820 e-pasts: monta.tigere@opera.lv, lnof@apollo.lv

REKVIZĪTI: „Latvijas Nacionālās operas fonds”, nodibinājums Adrese: Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Reģ.Nr.40008029080 Banka: AS „Swedbank” SWIFT: HABA LV22 Konta Nr.: LV64HABA000140J033884 www.lnof.lv

NEW PRODUCTIONS Autumn 2026

Richard Strauss

DER ROSENKAVALIER

Stage Director Viesturs Kairišs Opera | from 08.10.2026.

A MIDSUMMER NIGHT'S DREAM

Choreographer John Neumeier Ballet | from 27.11.2026.

ATBALSTĪTĀJI UN SADARBĪBAS PARTNERI | SUPPORTERS AND PARTNERS

INFORMATĪVIE ATBALSTĪTĀJI | MEDIA SUPPORTERS

BIĻETES | TICKETS

www.opera.lv

Latvijas Nacionālās operas kasē | Latvian National Opera box office (+ 371) 67073777, info@opera.lv KONTAKTI | CONTACTS Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV 1050 | (+ 371) 67073715, opera@opera.lv INFORMĀCIJA| INFORMATION www.opera.lv

BIĻETES UN INFORMĀCIJA | TICKETS AND INFORMATION

www.opera.lv

LNO kasēs | LNO box office (+ 371) 67073777, info@opera.lv KONTAKTI | CONTACTS Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV 1050 | (+ 371) 67073715, opera@opera.lv