Padomi filatēlistiem

Starp padomju pastmarkam il serija, kas iespiesta rz papira ar kvadratu un le4l1u udenszimem (.1. zimCjums). Ta ir 1930. gada septembri izdota marku serija ar diriZabla attclojumu uz jaunceltr;u fona un lozungu: <Piccgadi detros gados!>

VisbieZdk sastopamas pastmarkas ar paklaja udenszrmem (5. zimejums). Sadas markas iespiestas no 1925lidz 1935. gadam. DaZas pastmarku serijas, piemCram,

4. zim. Kvadratu un le0hr ridef,szimes. i. zr'm. Paklaja ndenszimes^

tre5ais standarta izdevums, iespiestas uz papira ar irdenszimem un bez udenszimem. Ar paklaja udenszrmem ir ari 1932. gada iespiestas Mongolijas un l9ll4.1936. g. izdotas Tuvas pastmarkas. Vienai 1950. gada izdotajai Uzvatas svetkiem veltitajai 40 kapeiku markai ir sirpja un emura udenszimes (6. zilnejums). 1960. <PSRS flora> vienai gada izdotas pastmarkai ir pastmarku serijas leql,<u udenszimes.

Pcc 1935. gada visa. Padomju Savienibas pastmar kas. izpemot ieprjeLS pierninCtas. izdotas bez !denszimem. Ari daudzas citas rralstrs, piemeram, Francija, I(anada, pastmarkas izdod bez udenszimem.

Pastmarkas ar udenszimem un bez udenszim€m, ja tir zimejumi ir vienadi, uzskata par daZadam. PSRS pasimarku kataloga Sadam pastmarkam ir atsevi5ki numuri. Pasimrrkas ranr. pirmais iespleZ PSIIS da2adas ie'piedlehnikds Pieme.lrrrrlrrrtr pa5tmrrku izdevum. iespiesis glud.piedi un rugstspiede. Starp p:lstmalkam da2:ida ieipiodirna biozi ricn ir lik mrzu alikinba, ka. pavirsi aplukojot, to neieverojam. Tapec pastmarku talogos ir norEdits, kE pastmarka iespiesta. ka-

'18 Vll|rtt Pitslirv (r:s p;rclmarku iespicianas veidi -nltl{lrph'rh,s, glrrrlspicdes un dobspiedec, - kuri atski_I'nt 0I kr, lirr,l;i vcida allFls no iespiedio nas liek pe'--llnilr ltz l)llIil'il (7. zlmciums). . . Arrgstsplcde lovillumu iegus{ no iespiedlorntas rel-Iltr ;lrrrrrrgslindjumiem. MaSrnas velmes krasu uzklaillktl ltz llerll {8. zimeium.l, bet zemakajds vielas krdsdtt$lrklflsl. Itspiesanas procesa ar Lras'u apt<liiie--oa-dttgstlIlfljlIni dod novilkumu, ]:c t [lu'llliiiiltilii, "';11:, o'J;it,,1fl11'; I r Ll lrnrirr(, ir la, kr nelie{c,las pastmar-ktli ll lr,s Prrsi ir nedaudz manamas Ir,rltlt rlftrlrrras paaugsr indiunra kont[t'ru, 'lirrrrt,r las bieZi vien vrt.ari nernrkrrlrl, scvislii tad. ja pasrmrrkai tlo tJrzt{l lil Itme. Attgslspir.,lc pas{mlrkrs iespicZU !rvtlT vai lrklaines {tujolipiju)kllfu.lrrrrr. kiltr,lrrrrr. :-,lfl ,::'fi:,-xll,rrstrrrirlliiint kas iespieslas atrvllt'tt liliSr..iirrr, zrnrcjrrms reidols bic2ik no svitrdm unlrovllkrllx):i nrv {!,nu pd|eju. Trl,lairres kliSeja< izgatavo.utll(lnllzitncjunlu Iologra[eiol" clur specialu rasiru iebltkl/llrl (1). zimcjumst. ka"- uz kliSejas zrmeiuma aLtiilurrrlrrlu slkus rlr2ad;r lieluma punktirl6s, ar ko panak o6r_rltl tnr lrrnsaf iom uz gaiiakiem lo4iem. Qash i ii arrfurrflrlu l)unktu skairu viena kvadralcentimetrd: iu viena hvr(lllrtr'orllimetrd vairak punkiu (60 80 un "oai vel \'ltlt'nl(), jo precrzaks jr aliels. Selis!i sLaldri tiklrinespttttkll .;t.tvcidojas uz gludr paprra. 'lapec ,n markai vlxrrl hh.2i icspieZ uz kirta pafrie.ffi /_tri ah b^a W;l,Wfu ww7hnililMtm VmilMMilVIililil] l. ,xn, gludspledes un dobspiedes iespiedior u par^ugi. '" ^fl,{sispn,drs, l9