Issuu

TRAUKSMES ANATOMIJA

Kā to saprast un pārvarēt

The Anatomy of Anxiety

Šajā grāmatā ir sniegti padomi un informācija par veselības aprūpi. Grāmata neaizstāj ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu ieteikumus, bet var tos papildināt. Ja jūs zināt vai jums ir aizdomas par veselības problēmām, pirms medicīniskās programmas vai ārstēšanas uzsākšanas ieteicams konsultēties ar savu ārstu. Izdarīts viss iespējamais, lai nodrošinātu grāmatā ietvertās informācijas precizitāti tās publicēšanas brīdī. Izdevējs un autors atsakās no atbildības par jebkādiem medicīniskiem rezultātiem, kas var rasties, piemērojot grāmatā ieteiktās metodes. Visa identificējošā informācija, tostarp vārdi un citi dati, ir mainīta, lai aizsargātu personu datu privātumu. Jebkāda līdzība ar reālām personām vai ģimenēm ir nejauša.

Projekta vadītāja Kristīne Lemeševska

Galvenā redaktore Aiga Veckalne

Redaktore Anna Āboliņa

Zinātniskā konsultante Agnese Orupe

Makets un vāka dizains © Jāks Rītels

Iespiests H2 Print

ISBN 978-9934-639-17-3

www.izdevniecibahelios.lv

Satura rādītājs

Ievads 9

1. DAĻA. VISS NAV

JŪSU GALVĀ

1. nodaļa. Trauksmes laikmets 17

2. nodaļa. Trauksme, no kuras var izvairīties 23

3. nodaļa. Mērķtiecīga trauksme 35

2. DAĻA. VILTUS TRAUKSME

4. nodaļa. Modernās dzīves trauksme 47

5. nodaļa. Noguris un nomodā 51

6. nodaļa. Tehtrauksme 69

7. nodaļa. Pārtika – viela pārdomām 79

8. nodaļa. Ķermenis ugunī 107

9. nodaļa. Sieviešu hormonālā veselība un trauksme 133

10. nodaļa. Klusā epidēmija 151

11. nodaļa. Stresa mazināšana un relaksācija 163

3. DAĻA. PATIESĀ TRAUKSME

12. nodaļa. Ieklausīšanās 183

13. nodaļa. Tāpēc jūs pārstājāt dziedāt 213

14. nodaļa. Saikne ir mierinoša 227

15. nodaļa. Turēšanās, atbrīvošanās 243

Pielikums. Ārstniecības augi un uztura

bagātinātāji trauksmes mazināšanai 251

Izmantotā literatūra 255

Ievads

Ja runājam par psihisko veselību un tās ārstēšanu, esam nozīmīgu pārmaiņu priekšā. Pēdējos gadu desmitos funkcionālās un integratīvās medicīnas, uztura psihiatrijas un pat psihodēliskās terapijas speciālisti ir atklājuši mūsdienīgus veidus, kā uzlabot psihisko veselību. Konkrētās disciplīnas ir pierādījušas, ka psihiatriskās problēmas, kā tās dēvējām agrāk, patiesībā ir smalkas un nozīmīgas ķermeņa un prāta mijiedarbības rezultāts.

Būdama holistiskā psihiatre, izzinu savu pacientu dzīves kopainu –ko viņi ēd, kā guļ, kāda ir viņu attiecību kvalitāte, kur viņi rod jēgu, mērķi un patvērumu dzīvē. Esmu atklājusi, ka trauksmi, kas nomāc tik daudzus no mums, arvien biežāk izraisa neatņemama mūsdienu dzīves daļa – tādi paradumi kā hronisks miega trūkums, nepareizs uzturs un pat sociālo mediju pārlūkošana līdz vēlai naktij. Minētie paradumi var nešķist gana kaitīgi, lai būtiski ietekmētu prātu. Tomēr tie spēj ķermenī radīt stresa reakciju, kas veicina tādu hormonu kā kortizola un adrenalīna izdalīšanos, signalizējot smadzenēm par ārkārtas stāvokli un izraisot trauksmes izjūtu. Citiem vārdiem sakot – fiziskā veselība ir psihiskā veselība. Savukārt trauksme jeb paaugstinātā modrības izjūta, kas strauji pāraug domās par katastrofu un nolemtību, sakņojas gan ķermenī, gan prātā.

Trauksmes anatomija

Manuprāt, šī paradigmas maiņa ir tikpat revolucionāra kā pārmaiņas pirms dažiem gadu desmitiem, kad parādījās selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) – antidepresantu grupa, kurā ietilpst arī Prozac un Lexapro*. Kad šie medikamenti kļuva par galveno depresijas un trauksmes ārstēšanas līdzekli, tapa skaidrs, kādam jābūt psihisko traucējumu ārstēšanas medicīniskajam modelim, kā arī pieauga sabiedrības izpratne par psihisko veselību. Tas bija milzīgs atvieglojums pēc gadsimtiem ilgas stigmatizācijas un dzīvošanas kaunā. Parādījās uzskats, ka psihiskās veselības problēmas ir saistītas ar smadzeņu ķīmiju, nevis personīgām nepilnībām. Ņemot vērā pieaugošo izpratni par prāta un ķermeņa dziļo saikni, papildus zāļu lietošanai ir arī citi veidi, kā risināt psihiskās veselības problēmas. Pieņemot, ka ķermenis, tāpat kā smadzenes, spēj ietekmēt garastāvokli, esam arī sapratuši, ka trauksme ir daudz vieglāk novēršama, nekā domājām iepriekš. Tas nozīmē, ka, veicot samērā vienkāršas izmaiņas uzturā un dzīvesveidā, varam izvairīties no nevajadzīga stresa un novērst trauksmi. Protams, ir arī nopietnāka trauksme, kas pastāv ārpus fizioloģiskā līmeņa, un no tādas nedrošības un nemiera nav tik vienkārši atbrīvoties. Tomēr esmu atklājusi, ka, tiklīdz ar pacientu novēršam pirmos fiziskās trauksmes simptomus, paveras iespēja ietekmēt dziļāk paslēpto trauksmi. Kad mani pacienti spēj izprast spēcīgi iesakņojušās trauksmes vēstījumu, viņi bieži atklāj, ka viņu iekšējā gudrība dod signālu, ka dzīvē (attiecībās, darbā vai pasaulē kopumā) kaut kas nav kārtībā. Dažkārt tas liecina par atsvešinātību no apkārtējās sabiedrības vai dabas, citkārt norāda uz nespēju pieņemt pašiem sevi vai uz saasinātu apkārt esošās netaisnības izjūtu. Trauksmes izpēte ļauj par sevi izzināt intīmākās patiesības. Parasti gūtās atklāsmes aicina rīkoties un rast iespēju pārvērst dziļo nemieru par kaut ko mērķtiecīgu.

Neatkarīgi no tā, vai trauksme ir ieradumu sekas vai iekšējās balss vēstījums, tā nav galīgā diagnoze, bet drīzāk izpētes sākums. Proti, * Aktīvās vielas – attiecīgi fluoksetīns un escitaloprāms. (Tulk. piez.)

trauksme neliecina, ka ar jums kaut kas nav kārtībā. Trauksme ar ķermeņa un prāta palīdzību uzstājīgi brīdina, ka kaut kas cits nav kārtībā. Tā liecina, ka ķermenī, prātā, dzīvē vai vidē nav līdzsvara, bet ar ieinteresētību un eksperimentēšanu šo nepieciešamo elementu līdzsvaru var atgūt. Lai virzītos uz priekšu, jānoskaidro pamatcēloņi – vai tie būtu kāda ikdienas ieraduma rezultāts, stiprs nemiers vai abi.

Šo atziņu pamatā ir mana pieredze. Medicīnas studiju gadi Kolumbijas Universitātē un psihiatrijas rezidentūra Sīnāja Aikāna medicīnas skolā (Icahn School of Medicine at Mount Sinai) nebija tie spožākie, jo grūtās studijas pasliktināja manu psihisko un fizisko veselību. Cīnījos ar garastāvokļa svārstībām, kā arī gremošanas, hormonālajām un iekaisuma problēmām, ar kurām, kā tagad zinu, tradicionālā medicīna netiek viegli galā.

Man vajadzēja vairākus gadus, lai atgūtu līdzsvaru savā ķermenī un dzīvē. Pēdējā psihiatrijas rezidentūras gadā, izmisīgi vēloties piešķirt jēgu darbam un atklāt veidu, kā sevi izārstēt, papildu darbam slimnīcā sāku studēt alternatīvas pieejas veselībai. Kad pa nakti nestrādāju nodaļā, apmeklēju akupunktūras skolu un pēc tam dežurēju maiņās, veicot akupunktūras procedūras pacientiem atkarību klīnikā Bronksā. Izmantoju izvēles kursu iespēju, lai pabeigtu integratīvās medicīnas mācības Endrjū Veila (Andrew Weil) centrā Arizonas Universitātē (The University of Arizona), un pēc tam apmeklēju mentoringa programmu pie integratīvā psihiatra Ņujorkā. Praktizējos pie hipnoterapeita, apguvu intensīvo jogas skolotāju kursu Bali, kur iepazinos arī ar ājurvēdu. Pēc laika sāku studēt funkcionālo medicīnu un pētīt psihodēlisko medicīnu un tās iespējamo ietekmi uz psihiatriju.

Ja es nebūtu ieguldījusi pūles, lai veidotu savu unikālo ceļu, es neuzzinātu par citām ārstniecības pieejām. Deviņu gadu laikā, ko pavadīju medicīnas skolā, doktorantūrā un rezidentūrā, neviena lekcija nebija veltīta citu kultūru un tradīciju metožu apspriešanai. Tomēr, iedziļinoties alternatīvajās mācībās, šķita, ka būtiski paplašinu savu

Trauksmes anatomija

skatījumu uz medicīnu. Izmēģinot dažādas prakses, saskatīju veidu, kā palīdzēt pacientiem, un jutos arī fiziski veselāka nekā jebkad agrāk pieaugušā vecumā. Mani ieguvumi šķita pārspējam jebkurus uzlabojumus, ko guvu, izmantojot dažādas tradicionālās ārstniecības darbības. Izmantojot šīs zināšanas, izveidoju daudzpusīgu un holistisku pieeju psihiskajai veselībai, ko piedāvāju savā praksē un kas atspoguļota katrā šīs grāmatas lappusē.

Pēdējās desmitgades laikā esmu strādājusi ar pacientiem, kuri piedzīvo dažādas dzīves situācijas un trauksmes līmeņus. Lielākā daļa spēja veiksmīgi risināt psihiskās veselības problēmas, vispirms pievēršot uzmanību ikdienas paradumiem un pēc tam, ja nepieciešams, iedziļinoties emociju pasaulē. Bija arī tādi pacienti, ar kuriem strādāju tikai īsu brīdi. Piemēram, kāda 25 gadus veca sieviete pie manis vērsās ar trauksmi, gremošanas problēmām un nesaprotamiem izsitumiem.

Pārskatījām viņas uzturu, identificējām un izslēdzām produktus, kas izraisa iekaisumu. Mēneša laikā viņas gremošana normalizējās, izsitumi pazuda un trauksme mazinājās. Pretēja galējība bija gadījums, kad vairākus gadus strādāju ar sievieti, kuru dēvēšu par Džanelu. Viņa pie manis nonāca 35 gadu vecumā pēc tam, kad bija piespiedu kārtā hospitalizēta mānijas epizodes dēļ. Džanelai tika diagnosticēti bipolāri traucējumi un izrakstīti stipri medikamenti. Kopā atklājām, ka patiesībā viņai ir Hašimoto slimība jeb tireoidīts – slimība, kuras laikā imūnsistēma uzbrūk vairogdziedzerim. Hašimoto slimība var izpausties kā mainīgi depresijas un paaugstinātas trauksmes stāvokļi, kas atgādina bipolārus traucējumus. Izveidoju diētu, lai ārstētu Džanelas vairogdziedzeri, un viņa mainīja dzīvesveidu, kā arī lēnām atteicās no zālēm, kas stabilizē garastāvokli. Kopš tā laika Džanelas trauksme ir ievērojami mazinājusies un viņai nav bijusi neviena mānijas epizode. Ārstēju arī kādu jaunu vīrieti, kurš sākotnēji uzsāka terapiju, lai strādātu ar savu traumatisko bērnību. Tomēr ar laiku pievērsāmies viņa jutīguma izpētei, un pacients kopš tā laika ir mainījis karjeru, lai

palīdzētu pārvarēt traumas citiem. Iemācoties atšķirt ķermeņa izraisītu trauksmi no trauksmes, kas kalpo kā orientieris, pacienti spēj tiekties uz pilnasinīgāku dzīvi.

Grāmata piedāvā praktiskus un īstenojamus soļus, lai palīdzētu mazināt trauksmi. Ņemot vērā sarežģījumus, kas saistīti ar psihiskās veselības aprūpes pieejamību, tostarp finansiālās grūtības, cenšos piedāvāt viegli pieejamas metodes. Lai arī nopietnu psihiskās veselības problēmu gadījumā vienmēr ir ieteicams vērsties pēc palīdzības pie psihiskās veselības speciālista, daudzi šeit piedāvātie risinājumi nemaksā daudz un tos var izmantot patstāvīgi (kopā ar psihiskās veselības speciālista atbalstu, ja vēlaties). Tomēr tas, ka varat daudz darīt, nenozīmē, ka jums tas arī jādara. Grāmatā esmu izklāstījusi paņēmienus, kas manā praksē bijuši visefektīvākie un ietekmīgākie, taču izvēlieties tos, kas der tieši jums. Kas šķiet pieejamākais un piemērotākais jūsu vajadzībām? Ja kāda sadaļa šķiet pārāk sarežģīta, varat to izlaist vai atgriezties pie tās vēlāk. Sāciet ar to, ko var izpildīt tagad. Ar katru ieviesto pārmaiņu trauksme pakāpeniski mazināsies, tāpēc nākamās izmaiņas noritēs vieglāk. Citiem vārdiem sakot, aicinu izturēties pret šo grāmatu kā pret “zviedru galdu”: paņemiet to, kas iepatīkas, un jūs nekļūdīsities.

Vissvarīgākais – es aicinu uztvert trauksmi kā iemeslu pētīt, kas izjauc līdzsvaru ķermenī un dzīvē. Ceru, ka grāmata ļaus labāk sadzirdēt, ko trauksme cenšas pateikt. Nesaku, ka tas būs vienkārši – cilvēka ķermenis un dzīve ir sarežģīti, un pārmaiņas var būt grūtas. Lai tiktu galā ar psihiskās veselības problēmām, šobrīd ir vairāk iespēju nekā jebkad agrāk, un ceru, ka kāda palīdzēs jums izārstēties un būt veseliem.