pašpārliecinātība
8 SOĻI, LAI APZINĀTOS
SAVU VĒRTĪBU
Lasi arī citas Roksijas Nafusi grāmatas!
Latviešu valodā: Manifestē. 7 soļi uz vislabāko dzīvi
Angļu valodā: Manifest: Dive Deeper Manifest for Kids: Four Steps to Being the Best You
pašpārliecinātība
8 SOĻI, LAI APZINĀTOS
SAVU VĒRTĪBU
ROKSIJA NAFUSI
( Roxie Nafousi )
First published in Great Britain in 2025 by Yellow Kite
An imprint of Hodder & Stoughton Limited
An Hachette UK company
Confidence © Roxie Nafousi 2025
The right of Roxie Nafousi to be identified as the Author of the Work has been asserted by her in accordance with the Copyright, Designs and Patents Act 1988.
Cover design by Amy Boyes.
Projekta vadītāja Kristīne Lemeševska
© Tulkojums latviešu valodā, Krista Betija Samauska, 2026
© Izdevums latviešu valodā, Izdevniecība Helios OÜ, 2026
Literārā redaktore Eva Škenderska
Korektore Agnese Cīrule
© Maketētājs Jāks Rītels
Iespiests BALTO print
ISBN 978-9934-639-35-7
www.izdevniecibahelios.lv
Tētim.
Paldies par tavu gudrību, nesavtīgumu, nodošanos
ģimenei un mīlestību. Tu man iemācīji, cik svarīgi
ir cītīgi strādāt, būt neatlaidīgai un domāt pozitīvi.
Tu man esi palīdzējis kļūt par to, kas šobrīd esmu.
Jūtos tev neaizmērojami pateicīga.
Man tevis ļoti pietrūkst. Mīlu tevi.
X.
SATURA RĀDĪTĀJS
IEVADS
Pašpārliecinātība ir pamatā visam, ko darām. Kā neredzams spēks tā ietekmē mūsu lēmumus, rīcību un to, kā dzīvojam. Pašpārliecinātība ļauj drosmīgi sapņot, uzņemties risku un dzīvot tādu dzīvi, kādu patiesi vēlamies. Tomēr daudziem šķiet, ka pašpārliecinātību ir grūti iegūt un ka tā ir paredzēta tikai tiem, kuru dzīve ir sakārtota. Šīs grāmatas mērķis ir parādīt, ka pašpārliecinātība nav nenotverama vai nesasniedzama un ka ir iespējams to attīstīt, pilnveidot un izkopt.
Pašpārliecinātību var definēt dažādi. Kāds apgalvo, ka tā ir ticība savām spējām, lēmumiem un īpašībām. Citi to definē kā paļāvību veiksmīgi tikt galā ar uzdevumiem un izaicinājumiem. Vēl citi pašpārliecinātību uztver kā drošības sajūtu un ticību sev.
Manuprāt, pašpārliecinātību raksturo gan iepriekš minētais, gan daudz kas vairāk. Uzskatu, ka patiesa pašpārliecinātība sakņojas nesatricināmā pašvērtības izjūtā. Tā rodas brīdī, kad aptver, ka tavu vērtību tev nevar atņemt. Kad pieņem un novērtē sevi tieši tādu, kāds esi – no A līdz Z. Tas nozīmē, ka uzticies sev un cieni sevi, pieņemot gan stiprās, gan vājās puses.
Pašpārliecinātība nozīmē, ka no visas sirds, bez jelkādam šaubām tici, ka esi pelnījis mīlestību, panākumus un pārpilnību, ko dzīve var sniegt.
PAŠPĀRLIECINĀTĪBA NAV SKAĻA.
Pašpārliecinātība bieži var tikt pārprasta. Daudziem tā asociējas ar skaļāko balsi telpā, ar pārākumu. Tomēr patiesa pašpārliecinātība nav lielīga vai skaļa, tā neizslejas pāri citiem. Drīzāk to raksturo iekšējs stāvoklis – kā dzīvot mērķtiecīgi un ar paļāvību. Tā ir kā balss, kas saka: “Esmu vērtīgs. Esmu pašpietiekams.” Tā ir rāma, nelokāma paļāvība – lai kas arī dzīvē atgadītos, es tikšu galā.
Ja lasi šo grāmatu, esmu droša, ka arī tu zini, ko nozīmē pašpārliecinātības trūkums, un, visticamāk, skaidri apzinies, cik bieži dzīvē tas bremzē. Esi vilcinājies, nespēdams ierunāties, kad sakāms kas būtisks. Esi izjutis bailes, kas neļauj izmantot iespējas; neticību, kas liek apšaubīt savas prasmes; un sajūtu, ka esi neredzams brīžos, kad patiesi vēlies tikt ievērots. Esi salīdzinājis sevi ar citiem un vīlies, secinot, ka neesi gana labs; esi piedzīvojis pārgurumu, ko izraisa ikviena lēmuma apšaubīšana, un to, cik nomācoši ir vēlēties vairāk tad, kad tevi paralizē nedrošība. Zems pašvērtējums nesēž klusi malā, rokas klēpī salicis –tas iezogas ikkatrā dzīves jomā. Tas ietekmē attiecības, karjeru, ambīcijas un to, kā sevi uztveram. Liek atkāpties, kad vajadzētu spert soli uz priekšu, un samierināties ar mazumiņu, kad esam pelnījuši daudz vairāk. Attur no visa, ko vēlies, radot attālumu starp to, kas esi, un to, par ko vari kļūt. Un tieši tāpēc tu šobrīd lasi šo grāmatu: jo esi gatavs šo attālumu pārvarēt un kļūt par pašpārliecinātu, spēcīgu sevis versiju – tādu, par kādu sapņo kļūt.
PAŠPĀRLIECINĀTĪBAS TRŪKUMS NAV TIKAI
TAVA PERSONISKĀ PROBLĒMA – AR TO CĪNĀS TEJU IKVIENS.
Bieži pašpārliecinātība sāk zust tieši jaunībā. Aptuveni 70 % pusaudžu apgalvo, ka nejūtas gana labi un ka viņiem ir zems pašvērtējums. Kaut gan tieši šajos gados nostiprinās personas identitāte, daudz jauniešu cīnās ar kompleksiem, kas, gadiem ejot, pārvēršas par trauksmi, depresiju un izniekotām iespējām.
Pētījumi liecina, ka vairākas psihiskās veselības problēmas, piemēram, depresija, ēšanas traucējumi un trauksme, ir saistītas ar zemu pašvērtējumu.1 Mūsdienu digitālā pasaule ar sociālajiem medijiem to tikai pasliktina. Pew Research Center veiktais pētījums rāda, ka 23 % tīņu apgalvo, ka sociālos medijos publicētais saturs liek domāt, ka viņu dzīve ir sliktāka.2
Zems pašvērtējums ietekmē arī darba vidi. Kā piemērs minams daudziem zināmais viltvārža sindroms – psiholoģiska parādība, kad talantīgi cilvēki jūtas kā viltvārži, apšaubot savas prasmes un baiļojoties, ka viņu panākumi ir nepelnīti. Tā ir izplatīta problēma, kas neļauj cilvēkiem uzņemties līdera lomu, dalīties ar idejām un censties sasniegt mērķus. KPMG pētījumā tika noskaidrots, ka 75 % sieviešu savā karjerā ir cīnījušās ar viltvārža sindromu.3
Savukārt uzņēmuma Dove veiktais pētījums atklāja arī to, ka pārsteidzoši liels skaits sieviešu (85 %) un meiteņu (79 %) ir atteikušās no svarīgām nodarbēm, jo ir uztraukušās par to, kā izskatās.4 Pašpārliecinātības trūkums neattur tikai dažus – tas kavē miljoniem cilvēku dzīvot dzīvi pilnvērtīgi, izmantot iespējas un gūt dažādu pieredzi, kas nestu prieku un piepildījumu.
Izklausās drūmi, piekrītu. Lūk, labās ziņas: pašpārliecinātību var pilnveidot, un mana misija ir palīdzēt cilvēkiem to izdarīt. Pašpārliecinātība nav nemainīga, to var attīstīt un izkopt. Soli pa solim. Tieši tādēļ es uzrakstīju šo grāmatu. “Pašpārliecinātība. 8 soļi, lai apzinātos savu vērtību” ir kas vairāk par ceļvedi – tas ir aicinājums atklāt savu potenciālu. Lai tu aptvertu, ka esi pašpietiekams un ka vērtība nav jānopelna vai jāpierāda.
PAŠPĀRLIECINĀTĪBA NAV LUKSUSS. TĀ IR
ATSLĒGA
UZ PIEPILDĪTU UN PATIESU DZĪVI. JA NAV PAŠPĀRLIECINĀTĪBAS, MŪS GŪSTĀ TUR NEDROŠĪBA.
MANS PAŠPĀRLIECINĀTĪBAS CEĻOJUMS
Esmu irākiete un uzaugu Oksfordā, Anglijā, sāpīgi apzinoties, ka tur neiederos. Atšķirības pamanīju diezgan agri: savu olīvkrāsas ādu, tumšos, cirtainos matus un tradīcijas, ko ievērojām mājās, sākot ar maltītēm un beidzot ar svētkiem. Sākumskolā šīs atšķirības nošķīra mani no citiem: bērni rotaļu laikā mani atstūma un nevēlējās savā komandā. Tad es pati sāku sevi nepieņemt un atraidīt. Sāku kaunēties par to, kas esmu. Pēc 11. septembra traģēdijas situācija tikai pasliktinājās – pasaule bija pilna ar maldīgiem priekšstatiem un spriedumiem par manu kultūras mantojumu. Man likās, ka nekur vairs neiederos – mājās es noraidīju savu kultūru, bet vienlaikus jutos pasaules atstumta.
Bet runa nebija tikai par manu izcelsmi – es ienīdu arī savu izskatu. Skaidri atceros pirmo reizi, kad jutos neglīta. Man bija septiņi gadi, es lūkojos spogulī pirmā stāva vannasistabā, pievēršot uzmanību šķībajiem zobiem, zemajām uzacīm un tumšajiem lokiem zem pārāk lielajām acīm. Par to domāju arvien vairāk un vairāk un pavadīju lielāko daļu dzīves, pārdzīvojot, ka esmu “pretīga” un “briesmone”. Biju pārliecināta, ka tieši neglītuma dēļ puiši mani atraidīja, nebiju viena no populārajām meitenēm un tik bieži tiku apcelta.
Kad man bija 11 gadu, mana “labākā draudzene” pastāstīja, ka visi apspriežot, cik izteikti smails ir mans zods. Šis komentārs papildināja manu “kompleksu sarakstu”, kas ik dienas kļuva garāks. Kad man bija 12 gadu, klasesbiedrs teica: “Tu būtu izskatīgāka, ja salabotu zobus un izārstētu akni.” Kad man bija