Issuu

esenciālisms

KĀ DISCIPLINĒTI DARĪT MAZĀK

GREGS MAKKJŪENS

Grāmata veltīta

Annai, Greisai, Īvai, Džekam

un Esterei

Jūs iemiesojat visu, kas man ir būtisks

ESSENTIALISM

No part of this book may be used or reproduced in any manner for the purpose of training artificial intelligence technologies or systems. This work is reserved from text and data mining (Article 4(3) Directive (EU) 2019/790).

This edition published by arrangement with Crown Currency, an imprint of the Crown Publishing Group, a division of Penguin Random House LLC

Book art design, illustrations and jacket design by Amy Hays Stellhorn and her team at Big Monacle in collaboration with Maria Elias.

Projekta vadītāja Linda Rožkalne-Strazdiņa

Literārā redaktore Austra Pudāne

Korektore Sanita Dāboliņa

Iespiests ES

ISBN 978-9934-639-26-5

www.izdevniecibahelios.lv

Satura rādītājs

I daļa. Būtība 1. Esenciālists 9

Kāds ir esenciālista domāšanas veids?

2. IZVĒLIES. Izvēles nepārvaramais spēks 41

3. IZŠĶIR. Gandrīz viss ir nesvarīgs 49

4. RODI KOMPROMISU. Kuru problēmu vēlos? 57

II daļa. Izpēti 5. AIZBĒDZ. Nepieejamības priekšrocības 71

Kā atsijāt daudzas nenozīmīgas nodarbes no dažām svarīgajām?

III daļa. Atmet

Kā atbrīvoties no mazsvarīgā?

6. VĒRO. Ieraugi patiesi svarīgo 81

7. SPĒLĒJIES. Uzticies sava iekšējā bērna gudrībai 91

8. GULI. Sargā vērtīgo 99

9. ATLASI. Stingru kritēriju nozīme 111

10. NOSKAIDRO. Viens lēmums, kas ir tūkstošu vērts 127

11. UZDRĪKSTIES. Cieņpilna “nē” spēks 139

12. PĀRTRAUC SAISTĪBAS. Iegūsti daudz, novēršot zaudējumus 153

13. REDIĢĒ. Neredzamā māksla 163

14. IEROBEŽO. Robežu noteikšanas brīvība 171

IV daļa. Īsteno 15. VEIDO REZERVI. Netaisnīga priekšrocība 183

Kā atvieglot svarīgo darbību izpildi?

16. ATŅEM. Sasniedz vairāk, novēršot šķēršļus 193

17. ATTĪSTIES. Mazo uzvaru spēks 201

18. PLŪSTI. Ieradumu ģenialitāte 211

19. KONCENTRĒJIES. Kas ir svarīgs tagad? 223

20. ESI. Esenciālista dzīve 233

Pielikums Līderības pamati 245 Piezīmes 253

Pateicība 265

1. NODAĻA

Esenciālists

“Dzīves gudrība nozīmē atsijāt nebūtisko.”

– Liņs Juitans (Lin Yutang)

Kad prasmīgā vadošā darbinieka Sema Eliota* Silīcija ielejas kompāniju nopirka liels, birokrātisks uzņēmums, viņam nācās vienlaikus darīt pārāk daudz darbu.

Lai labi pildītu jaunā amata pienākumus, viņš nedomājot teica “jā” daudziem lūgumiem. Tādēļ nācās visu dienu steigties no vienas sanāksmes un telekonferences uz nākamo, cenšoties visiem izpatikt un visu paveikt. Vīrieša stresa līmenis paaugstinājās, bet darba kvalitāte – pazeminājās. Tā kā Sems, šķiet, galvenokārt veica mazsvarīgas darbības, viņš nebija apmierināts ar darbu, bet cilvēki, kuriem vīrietis tik ļoti centās izpatikt, bija vīlušies.

Kompānija neapmierinātajam darbiniekam piedāvāja priekšlaicīgi pensionēties. Taču Semam bija tikai mazliet pāri 50 gadiem,

* Vārds mainīts.

un viņš vēl negribēja doties pensijā. Vīrietis apsvēra konsultāciju uzņēmuma dibināšanu, lai turpinātu ierasto darbu. Viņš pat iedomājās, ka varētu konsultēt tagadējo darba devēju. Taču neviena iespēja nešķita pārāk vilinoša. Sems aprunājās ar mentoru un saņēma pārsteidzošu padomu: “Paliec, bet dari tikai to, ko darītu konsultanta amatā. Un nevienam to nesaki.” Citiem vārdiem sakot, mentors ieteica darīt tikai to, kas Semam šķita būtisks, un ignorēt visu pārējo, ko viņam prasīja.

Viņš sekoja padomam. Katru dienu centās mazināt birokrātiskos šķēršļus. Sāka teikt “nē”.

Sākumā Sems šaubījās. Viņš piesardzīgi vērtēja lūgumus pēc kritērija: “Vai tiešām varu izpildīt lūgumu, ņemot vērā pieejamo laiku un resursus?” Ja atbilde bija “nē”, vīrietis atteica. Viņš bija patīkami pārsteigts: kaut arī cilvēki sākumā izskatījās mazliet vīlušies, viņi cienīja Sema atklātību.

Mazās uzvaras iedrošināja kļūt vēl izvēlīgākam. Kad kāds kaut ko lūdza, vīrietis apstājās un izvērtēja prasīto pēc stingrāka kritērija: “Vai šī ir pati svarīgākā nodarbe, kurai tagad būtu jāvelta laiks un resursi?”

Ja Sems nespēja atbildēt ar pārliecinošu “jā”, viņš atteica. Un jau atkal vīrieti iepriecināja tas, ka kolēģi, kurus sākumā neapmierināja atteikums, drīz sāka viņu cienīt vairāk, nevis mazāk.

Ieguvis pārliecību, viņš šo atlases kritēriju sāka izmantot visam, ne tikai personīgiem lūgumiem. Agrāk Sems vienmēr brīvprātīgi gatavoja prezentācijas un pildīja pēdējā brīdī uzdotus pienākumus; nu viņš atrada veidu, kā no tiem izvairīties. Savulaik vīrietis pirmais atbildēja uz e-pasta vēstulēm, bet nu viņš atkāpās un ļāva iesaistīties citiem. Sems pārtrauca apmeklēt telekonferences,

kurās viņu interesējošiem jautājumiem tika veltītas vien pāris minūtes. Viņš atteicās piedalīties zvanos par iknedēļas progresu, jo viņam nevajadzēja šo informāciju. Sems neapmeklēja sanāksmes, kas bija iekļautas viņa kalendārā, ja nevarēja sniegt personisku ieguldījumu. Viņš paskaidroja: “Fakts, ka biju uzaicināts, nebija pietiekami labs apmeklējuma iemesls.”

Sākumā vīrietim šķita, ka viņš rīkojas savtīgi. Taču izvēlīgums sniedza laiku un radošo brīvību. Semam vairs nebija jākoncentrējas uz vairākiem projektiem vienlaikus. Viņš varēja rūpīgi plānot, paredzēt grūtības un novērst šķēršļus. Tā vietā, lai bezjēdzīgi pūlētos paveikt visu, vīrietis varēja pabeigt to, kas šķita būtisks. Uzmanības pievēršana tikai patiesi svarīgajam un atteikšanās no visa pārējā paaugstināja darba kvalitāti. Tā vietā, lai par milimetru plestos miljonā virzienu, viņš sāka pamazām pabeigt uzdevumus, kas bija patiesi svarīgi.

Sems turpināja šādi rīkoties vairākus mēnešus. Viņš uzreiz atklāja, ka darbā atgūst laiku, bet mājās – vēl vairāk. Vīrietis teica: “Es atguvu savu ģimenes dzīvi! Varu doties mājās pieklājīgā laikā.” Tagad viņš izslēdz telefonu, nevis vergo tam, apmeklē sporta zāli un kopā ar sievu dodas vakariņās ārpus mājas.

Pārsteidzoši – eksperimentam nebija nelabvēlīgu seku. Vadītājs viņu nerāja, un kolēģi neapvainojās. Gluži otrādi – tā kā Sems iesaistījās tikai tajos projektos, kas, viņaprāt, bija jēgpilni un vērtīgi uzņēmumam, pārējie sāka cienīt un novērtēt viņa darbu vairāk nekā jebkad agrāk. Darbs atkal sniedza vīrietim gandarījumu. Viņa veikumu vērtēja augstāk. Sems saņēma vienu no lielākajām prēmijām savā karjerā!

12 ESENCIĀLISMS

Šis piemērs raksturo esenciālisma pamatvērtības: tikai tad, kad beidz censties paveikt visu un teikt “jā” visiem, vari sniegt lielāko iespējamo ieguldījumu tajā, kas ir patiesi svarīgs.

Kāda ir tava pieredze? Cik reižu esi nedomājot teicis “jā” lūgumam? Cik reižu solījums tevi sarūgtināja un tu prātoji: “Kāpēc es piekritu?” Cik bieži saki “jā”, lai tikai izpatiktu? Vai izvairītos no nepatikšanām? Vai tāpēc, ka “jā” ir kļuvusi par automātisku atbildi?

Ļauj uzdot vēl dažus jautājumus. Vai jebkad esi uzņēmies pārāk daudz darbu? Vai tev ir šķitis, ka esi pārstrādājies un nepietiekami izmanto savas spējas? Vai esi pārāk daudz laika ieguldījis mazsvarīgās darbībās? Vai mēdz justies aizņemts, bet neproduktīvs? It kā vienmēr būtu kustībā, bet nekur nenonāktu?

Ja apstiprinoši atbildēji kaut uz vienu no šiem jautājumiem, risinājums ir esenciālista dzīvesveids.

Esenciālista dzīvesveids

Dīters Rāmss (Dieter Rams) daudzus gadus bija Braun galvenais dizainers. Viņu iedvesmo ideja, ka gandrīz viss ir troksnis. Viņš uzskata, ka ļoti maz nodarbju ir svarīgas. Rāmsa darbs ir izfiltrēt troksni, lai atsegtu būtību. Piemēram, kad viņam bija 24 gadi, dizainers piedalījās skaņuplašu atskaņotāja izveidē. Tolaik bija ierasts ražot atskaņotājus ar masīvkoka vāku vai pat iebūvēt tos dzīvojamās istabas mēbelēs. Taču viņa komanda atbrīvojās no visa liekā un izstrādāja atskaņotāju ar caurspīdīgu plastmasas vāku. Šāds

dizains vēl nekad nebija izmantots, un cilvēki raizējās, ka neviens nepirks tik revolucionāru produktu un uzņēmums bankrotēs.

Kā vienmēr, vajadzēja drosmi, lai atsijātu nebūtisko. 20. gadsimta

60. gados šis dizains sāka gūt popularitāti. Drīz tāds bija katrs otrais skaņuplašu atskaņotājs.

Dītera dizaina kritērijus kodolīgi var izteikt trīs vācu valodas vārdos: weniger aber besser. Tulkojums latviešu valodā skan: mazāk, bet labāk. Būtu grūti atrast piemērotāku esenciālisma definīciju.

Esenciālista dzīvesveids ir nerimstoši centieni darīt mazāk, bet labāk. Šim principam jāseko disciplinēti, nevis šad un tad.

Esenciālista dzīvesveids nav Jaunā gada apņemšanās vairāk teikt “nē”, iesūtnes tīrīšana vai jaunas laika pārvaldības stratēģijas apgūšana. Tā ir nemitīga apjautāšanās: “Vai ieguldu laiku pareizajās nodarbēs?” Pasaulē ir daudz vairāk nodarbju un iespēju, nekā laika un resursu, ko tajās ieguldīt. Kaut arī daudzas, iespējams, ir labas vai pat ļoti labas, lielākā daļa no tām ir nenozīmīgas un tikai dažas – svarīgas. Esenciālistam jāiemācās tās atšķirt – jāaplūko visas iespējas un jāizvēlas tikai tās, kas ir patiesi būtiskas.

Esenciālisms māca nevis izdarīt vairāk, bet paveikt pareizās darbības. Mērķis nav vienkārši darīt mazāk. Laiks un enerģija jāizmanto pēc iespējas gudrāk, lai sniegtu vislabāko iespējamo ieguldījumu un darītu tikai būtisko.