Atveriet, kad…
DŽŪLIJA SMITA
Open When
Copyright © Julie Smith, 2025
Published by arrangement with Rachel Mills Literary Ltd & YMU Management Limited
Šajā grāmatā sniegtā informācija ir paredzēta tikai vispārīgai uzziņai. Lai gan ir pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka informācija ir pilnīga un precīza, tā neaizstāj profesionālu medicīnisko vai veselības aprūpes speciālista padomu. Pirms maināt, pārtraucat vai uzsākat jebkādu ārstēšanos vai medikamentu lietošanu, vienmēr konsultējieties ar savu ģimenes ārstu vai kvalificētu veselības aprūpes speciālistu. Visos ar veselību saistītajos jautājumos nepieciešama medicīniska uzraudzība. Ciktāl to atļauj spēkā esošie likumi, autore un izdevēji neuzņemas atbildību par tiešām vai netiešām sekām, kas var rasties no šajā grāmatā ietvertās informācijas izmantošanas vai nepareizas izmantošanas. Dr. Džūlija Smita ir sertificēta klīniskā psiholoģe, reģistrēta HCPC (Veselības un aprūpes profesiju padome) un BPS (Britu Psihologu biedrība).
© Tulkojums latviešu valodā, Agnese Orupe, 2025
© Izdevums latviešu valodā © Apgāds Izdevniecība Helios OÜ, 2025
Projekta vadītāja Kristīne Lemeševska
Literārā redaktore Regīna Janmane
Korektore Austra Pudāne
Makets un vāka dizains © Jāks Rītels
Iespiests H2 Print
ISBN 978-9934-639-18-0
www.izdevniecibahelios.lv
Sjennai, Lūkam un Leonam.
Es ceru, ka jums šī grāmata nekad nebūs vajadzīga. Tomēr esmu to sarakstījusi katram gadījumam.
Satura rādītājs
1. Kad ir grūti būt kopā ar citiem cilvēkiem
1. Kad salīdzināt sevi ar citiem un konstatējat, ka jums kaut kā pietrūkst 17
2. Kad draugi nav īsti draugi 32
3. Kad vēlaties justies mazāk neveikli, atrodoties citu cilvēku vidū 42
4. Kad nejūtaties gaidīts, bet vēlaties iekļauties 52
5. Kad turpināt sacīt “jā”, lai gan patiesībā vēlaties teikt “nē” 62
6. Kad ir darīšana ar pasīvi agresīviem cilvēkiem 76
7. Kad jūsu vecāki pieļāva kļūdas (bet jūs joprojām vēlaties, lai viņi būtu jūsu dzīvē) 86
8. Kad jūs esat pieļāvuši kļūdas, būdami vecāki 96
9. Kad kāds jums neatbild ar mīlestību 108
10. Kad jūs viņus mīlat, bet neļaujat sev pietuvoties 116
11. Kad vēlaties uzvarēt strīdā 126
12. Kad ir grūti lūgt palīdzību 136
2. Kad ir grūti būt ar sevi
13. Kad iekšējā balss pārvēršas par jūsu nežēlīgāko kritiķi 149
14. Kad apšaubāt sevi un vēlaties justies pārliecinātāks 162
15. Kad visa ir par daudz 174
16. Kad ienīstat sevi par to, kāds esat kļuvis
17. Kad bail kļūdīties
18. Kad trūkst gribasspēka
19. Kad nepieciešams rīkoties, izjūtot spiedienu
3. Kad ir grūti izturēt savas jūtas
20. Kad nevarat vien beigt visu analizēt
21. Kad kļūst bail
22. Kad virsroku ņēmušas sēras
23. Kad viss šķiet bezjēdzīgs
24. Kad jūtaties kā viltvārdis
25. Kad esat izdarījis ko tādu, ko nožēlojat
26. Kad pārāk bieži izvirst dusmas
Ievads
“Pievērsieties dzīves jēgai, atmetiet veltas cerības, aktīvi ķerieties pie sevis glābšanas – ja jūs vispār paši sev rūpat – un dariet to, kamēr jums vēl ir tāda iespēja.”
– Marks Aurēlijs. “Meditācijas. 3.14”
Mana vēstule jums
Par spīti vārdiem, ko redzat šajās lappusēs, man nekad nav paticis daudz runāt. Pat būdama bērns, es tikai vēroju un “uzsūcu sevī” novēroto, reti lūdzot kādam palīdzību, kad tas bija nepieciešams. Tā vietā es darīju to, ko dara daudzi citi klusi bērni, –pievērsos grāmatu lasīšanai. Paraugoties atpakaļ pagātnē, savu impulsu lasīt es vērtēju kā sava veida atbilžu meklējumus. Es vaicāju grāmatām atbildes uz jautājumiem, ko nespēju uzdot reāliem cilvēkiem. Es pievārēju grāmatu pēc grāmatas. Dažkārt man izdevās atrast meklēto. Citkārt ne. Ņemot vērā iepriekš teikto un pievienojot klāt manu profesiju – klīniskā psiholoģe –, būtu saprotams, ja jūs pieņemtu, ka mudinu cilvēkus veikt uz savu iekšējo pasauli vērstu
pašrefleksiju. Tomēr tā nav. Iekšējā pasaule ir kā pirts – uzturēšanās tajā nāk par labu veselībai tikai tad, ja tur nepaliek pārmēru ilgi. Tā vietā, kad dzīvē jāsastopas ar grūtībām, es aicinu jūs, cik vien iespējams, meklēt saikni ar citiem reālajā pasaulē mītošajiem cilvēkiem. Tieši tur slēpjas atbildes uz mūsu dabiski svārstīgo psihisko veselību, tai sastopoties ar dzīves kāpumiem un kritumiem. Bet es skaidri apzinos reālo situāciju, ka ne visiem ir pieejams uzticams cilvēks, uz ko paļauties pašos kritiskākajos dzīves brīžos. Nonākot situācijā, kad esat palicis viens un jums ir grūti pašam kļūt par to balsi, ko tik ļoti nepieciešams sadzirdēt, vērsieties pie šīs grāmatas, jo tā ir domāta jums.
To, ka man jāuzraksta šī grāmata, sapratu brīdī, kad atklājās, ka cilvēki ir raudājuši, lasot manu pirmo darbu “Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?”, pie kura viņi vērsās grūtos brīžos. Lai gan cilvēki dalījās ar šiem stāstiem ar mērķi izteikt man komplimentu, es nespēju neaizdomāties, ka ne jau tāpēc tiku to rakstījusi. Manas pirmās grāmatas uzdevums bija citāds. Tā ir pilna jēdzienu un prasmju, lai palīdzētu cilvēkiem strādāt pie savas psihiskās veselības turpmākas uzlabošanas, nereti atskatoties uz piedzīvotajiem grūtajiem brīžiem. Taču tās lappusēs nav atrodami vārdi, ko es saku cilvēkiem brīžos, kad viņi ir visievainojamākie un emociju pārpilni.
Dienu pirms viesuļvētras āmurs un naglas ir visnepieciešamākie instrumenti, lai tiktu galā ar to, kas sekos. Taču brīdī, kad viesulis triecas pret jūsu mājas sienām, cilvēks nealkst dzirdēt, ka viņam bija labāk jāsagatavojas. Tādos brīžos mums visiem ir nepieciešams kāds, kurš ieskatītos acīs un atrastu attiecīgajā brīdī vajadzīgos vārdus. Tos, kas pauž: “Es esmu šeit. Dosimies uz priekšu kopā, es zinu, kā no šejienes izkļūt.” Manu iepriekšējo grāmatu varētu salīdzināt ar āmuru un naglām.
Taču šī ir manis pastiepta plauksta pretī jūsējai vētras izraisītā haosa laikā, kas pauž: “Nāc šurp, un ķersimies pie darba.”
Kad esam sāpju vai apjukuma pārņemti, vairākumam no mums ir grūti būt tai iekšējai balsij, kurā pašiem ieklausīties. Ne jau tāpēc, ka ar mums kaut kas nebūtu kārtībā, bet vienkārši tāpēc, ka mēs mācāmies darot. Šī grāmata ir domāta mums visiem: mūsu bērniem, kad viņi pamet ligzdu, draugiem, kuri dzīvo nesasniedzamā attālumā, ģimenēm, kad nespējam pateikt īstos vārdus, un sev pašiem, kad mums nepieciešams atrast ceļu, kā pārdzīvot kādu situāciju. Mana pieredze kā lasītājai un psiholoģei liecina, ka grūtos brīžos vārdi spēj izgaismot ceļu – pavērt jaunu taku, par kuru pat nebijāt nojautis. Rakstot jums šīs vēstules, ko atradīsiet katras nodaļas sākumā, es bieži vēlējos, kaut spētu nolasīt jūsu domas un precīzi zināt, ar ko jums nācies sastapties un kādus vārdus ir nepieciešams dzirdēt. Protams, tas ir nepaveicams uzdevums, jo es nevaru iztēloties to notikumu detaļas, ar kuriem esat saskārušies. Tā vietā varu piedāvāt vienīgi to, ko esmu atklājusi pati savā ceļā. Tādējādi šī grāmata var kalpot kā bāka tumsā. Tā nespēs jūs izvilkt no ūdens, bet izgaismos ceļu noteiktā virzienā, lai brīžos, kad iestājies pilnīgs apjukums, būtu skaidrs, uz kuru pusi jādodas. Lietojiet to pēc saviem ieskatiem, taču darbs, kas veicams, lai nokļūtu mierīgākos ūdeņos, būs izklāstīts šajās lappusēs.
Es jums izvirzu augstas prasības dzīves mesto izaicinājumu priekšā, jo esmu pārliecināta par divām lietām. Pirmkārt, jums piemīt potenciāls, kas sniedzas pāri jūsu visdrosmīgākajai iztēlei, par pamatu ņemot jūsu pašreizējo izpratni par savām spējām. Otrkārt, lai no kuras vietas jūs arī sāktu, ceļš uz uzlabojumiem vienmēr prasa jaunus centienus un vēlmi mācīties. Par ikvienu no mums var teikt: mēs nezinām, ko tieši nezinām.
Lūdzu, noticiet man, kad es jums saku, ka jums nav ne jausmas, cik ļoti jūsu dzīve varētu uzlaboties, pirms nebūsiet tur nonācis.
Ar vislabākajiem vēlējumiem
