Kaulu plastika pirms zobu implantēšanas

Zobārstniecībā ļoti bieži ir gadījumi, kad pirms zobu implantācijas pacientam jāveic kaulu pieaudzēšana. Konsultācijas laikā jums izveido plānu, veic žokļa tomogrāfiju, aprēķina tāmi un nosaka termiņus. Un šajā brīdī pazūd visa ātras un vienkāršas implantācijas “maģija”, par ko mēs esam tik bieži lasījuši un dzirdējuši. Procedūras “zobs dienas laikā” vietā jums, visticamāk, būs jāpaplašina smaganu mīkstie audi, pēc 3-4 mēnešiem jāveic “kaulaudu” implantācija, un tikai pēc 6 mēnešiem ievietos implantu... Un, ja viss saaug, tad kronīti. Process ievelkas pusotru gadu un procedūras izmaksas pieaug vidēji 2-2,5 reižu.

Noskaidrosim, kad šī sarežģītā procedūra ir nepieciešama, kā saīsināt šos posmus un izmaksas, un, vai vispār var izvairīties no tā, ka jums kaut kas tiek transplantēts smaganā.

AUTORE: ALMAZA PIRHA

BET VISPIRMS – IEVADS...

Bieži vien, īpaši pieaugušajiem, un vēl jo vairāk īpaši tiem, kuri iebojāto vai zaudēto īsto zobu nesteidz aizstāt ar mākslīgo zobu, implantācijas laikā nepieciešams pieaudzēt kaulu. Liekas, ka mutē ir tikai viens vai divi caurumi, nepieciešamā summa ir kabatā (vidējās pilna cikla implantācijas izmaksas Latvijā ir no 1200 līdz 1800 eiro). Taču zobārsts saka: kaula apjoms ir pārāk mazs, un, kamēr jūs krājāt naudu un gatavojāties, notika kaulu audu atrofija (to rezorbcija un samazināšanās). Neiedziļināsimies cēloņos. Taču tagad šim procesam nepieciešami jau 3500 eiro. Un pusotrs gads.

TIK-TAK...

Visbiežāk atrofija rodas tad, ja zobs jau sen izkritis vai arī izlauzts traumatiskā veidā, un kauls, uz kura varētu uzstādīt implantu, kļuvis nedzīvs. Pareizāk sakot, vieta ir un pat pietiekoši liela. Taču nav kaulaudu apjoma, kas nozīmē, ka zobu implantu nav iespējams ievietot, jo trūkst elementāras “pamatnes”, pie kuras tas jāpiestiprina. Un tieši šādos gadījumos implantologi izvēlas veikt kaulu plastiku.

Taču mēs dzīvojam 21. gadsimtā — tehnoloģiju laikmetā. Un noteikti ir veids, kā nostiprināt kaulus turpmākajai implantācijai. Šāda procedūra kaulu saglabāšanai vai kaulaudu palielināšanai, starp citu, ir ķirurģiska operācija, nevis procedūra “pusdienu pārtraukumā”, kuras laikā zobārsts ievieto kaula transplantātu. Transplantāts kalpo kā karkass jaunu kaulu šūnu augšanai un pieaudzēšanai. Un, ja tas izdosies (protams, uz pacienta rēķina), pēc vairākiem mēnešiem pietiks ar jauno kaulu apjomu, lai nodrošinātu pareizu implanta ievietošanu.

Kā jau jūs sapratāt, kaulu plastika vienmēr pagarina implantācijas ciklu. Visticamāk, procedūras “zobs vienā dienā” vai pat “zobs pusgada laikā”, šis periods ilgs pusotru līdz divus gadus. Taču kaulu plastika ir nepieciešama. Turklāt tas vajadzīgs ne tikai tāpēc, lai droši nostiprinātu zobu implantu. Kaulu apjoma palielināšana var būt nepieciešama arī, lai mazinātu žokļa izliekumu, samazinātu žokli, izvairītos no asimetrijas un novērstu blakus stāvošo zobu bojāšanos, kustēšanos vai izkrišanu.

Tāpēc ir tik svarīgi neatlikt implantāciju pēc zoba izraušanas un nekavējoties sākt šo procedūru. Tas būs ne tikai lētāk, bet arī mazāk sāpīgi.

Zobārstniecībā kaulaudu trūkuma novēršanai izmanto trīs metodes: • sinusa liftings; • kaulu bloka transplantācija; • vadīta kaulu reģenerācija (GBR).

Sinusa liftings tiek veikts tikai augšžoklim, tā sānu daļās, palielinot kaulaudu biezumu. Kaulu bloka transplantācijas operācijas laikā kaula materiāls tiek ievietots zonā, kurā trūkst audu. Transplantāts tiek fiksēts ar skrūvēm un aizvērts ar īpašu membrānu.

Nelielas audu atrofijas gadījumā tiek veikta vadīta kaulu reģenerācija. Materiāls audu aizstāšanai tiek ievadīts implantācijas zonā un pārklāts ar īpašu membrānu. Šādu operāciju var veikt pat vienlaicīgi ar implantāciju.

UN TAS VĒL NAV VISS...

Iespējams, pirms kaulaudu uzstādīšanas var nākties pastrādāt arī ar mīkstajiem audiem, kad smaganās tiek ievietota absorbējama 3D matrica (maksā apmēram 300-400 eiro), kas sastāv no cūku kolagēna (1. un 2. tips) un ir izstrādāta īpaši mīksto audu reģenerācijai. Un arī tā ir transplantācija. Rehabilitācijas laiks ir 3-4 mēneši.

To, kuru kaulu plastikas metodi izmantot, ārsts nosaka pēc savas izvēles un balstoties uz savu pieredzi.

KAS JUMS JĀZINA, PAT NESKATOTIES UZ TO, KA JUMS IR SPĒKS UN NAUDA ŠAI SAREŽĢĪTAJAI PROCEDŪRAI.

Svarīgais nokavētais brīdis...

Tāpat kā pirms jebkuras citas operācijas, ir nepieciešama rūpīga diagnostika. Tās obligāts priekšnoteikums ir pacienta datortomogrāfija, lai izslēgtu patoloģijas. Un, galvenais, kopaina ārstam palīdzēs izvēlēties pareizo implanta un kronīša izmēru.

Taču ar to vien pilnvērtīga diagnostika neaprobežojas. Ne mazāk svarīgs ir pacienta vispārējā somatiskā stāvokļa novērtējums: vai viņam ir kādas blakus slimības, kas var kontrindicēt operāciju vai saīsināt implantu lietošanas ilgumu. Lai to noteiktu, ārsts (godīgi sakot, ne katrs ārsts), liek pacientam veikt arī asins analīzi, turklāt, vēlams ne tikai vispārīgu, bet arī, lai precizētu protrombīna indeksu, ALAT, ASAT, glikozi, C reaktīvo un kopējo olbaltumu, bilirubīnu, kā arī dažreiz tiek veikta asins analīze HIV, B un C hepatīta noteikšanai.

Īpaša uzmanība jāpievērš smēķējošajiem pacientiem. Maz ir ārstu, kuri vaicā par šo kaitīgo ieradumu. Taču nikotīnam, pat tagad modernajām elektroniskajām cigaretēm, ir kaitīga ietekme uz titānu, no kura izgatavo implantu.

Pierādījumi liecina, ka tabakas dūmi un nikotīns samazina gļotādas dzīšanas procesu, kavē mikrocirkulāciju mīkstajos audos, kas noved pie asinsrites pasliktināšanās ķirurģiskās brūces rajonā. Brūce var ilgi nedzīt, pārklāties ar pelēku kreveli un izdalīt nepatīkamu aromātu. Vēlāk, implanta ekspluatācijas laikā, smēķēšana var izraisīt periimplantītu un pat implanta atgrūšanu.

ZOBĀRSTS DR. DMITRIJS PETROSJANS.

Cik vidēji ilgs ir rehabilitācijas periods katrā no posmiem?

Rehabilitācijas periods katrā gadījumā ir individuāls un atkarīgs no izvēlētās tehnikas, izmantotā materiāla un palielinātā kaulu masas apjoma. Jo mazāk cilvēkam palicis sava kaula, un jo lielāks ir pieaudzētā kaula apjoms, jo ilgāks ir pielāgošanās un saaugšanas periods. Parasti tie ir 6 mēneši vai ilgāk. Autotransplantāta gadījumā šis periods ir nedaudz īsāks — 4-6 mēneši. Ja apjoms ir liels, tad periods var ilgt pat 9 mēnešus vai gadu. Implanta pielāgošanās periods ir atkarīgs arī no situācijas un izvēlētās implantu sistēmas. Ir implanti, kas integrējas 1-2 mēnešu laikā, bet vidējais periods, ar ko būtu jārēķinās, ir 3-6 mēneši.

Kādos gadījumos kaulu audi nepielāgojas? Cik liela ir atgrūšanas iespēja un kādi ir nākamie soļi?

Riski visbiežāk ir saistīti ar infekciju brūcē. Ja kāda iemesla dēļ šuve ir pavērusies vai plīsusi, bet brūce — atvērusies, tajā iekļūst siekalas un baktērijas, un pastāv augsts risks, ka transplantētais materiāls iekaist un nepielāgojas. Šādā gadījumā to nākas izņemt, un pēcatveseļošanās periodā, atkarībā no pacienta vēlēšanās, tiek veikta atkārtota transplantācija. Ārsti saka, ka process ir salīdzinoši komfortabls, taču pacienti Telegram tērzēšanas vietnē apgalvo, ka tas ir diezgan sāpīgs, jo veidojas pietūkums un zilumi, var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra un trauksme. Godīgi sakot, pēcoperācijas periodu pēc kaulu pieaudzēšanas vienmēr pirmajā nedēļā pavada liels pietūkums un bieži vien arī hematomas. Pacientam vajadzības gadījumā izraksta antibiotikas un pretiekaisuma līdzekļus, kā arī, pēc nepieciešamības — pretsāpju līdzekļus. Dažkārt nepieciešami arī citi, specifiski medikamenti. Šuves noņem pēc 2 nedēļām. Pēc tam pacientam nevajadzētu izjust īpašu diskomfortu.

Parasti pirms kaulaudu pieaudzēšanas nepieciešama arī smaganu korekcija...

Ja jums ir gingivīts (smaganu iekaisums), tas jāārstē pirms operācijas. Smaganas bieži vien ir iekaisušas sliktas higiēnas un zobakmens dēļ vai arī nekvalitatīvas plombēšanas vai kronīšu dēļ. Pirms operācijas obligāti jāveic zobu higiēna un dažkārt arī jāapmeklē periodontologs. Godīgi sakot, šādas operācijas ir kontrindicētas pacientiem ar sliktu higiēnu. Taču dažreiz nepieciešama arī cita, daudz nopietnāka sagatavošanās. Bieži gadās, ka smaganu biezums nav pietiekams kaulaudu transplantācijai. Vai arī tā kvalitāte nav apmierinoša. Šādā gadījumā būs jāpārstāda neliela mīksto audu daļa. Parasti tas notiek no aukslējām aizmugurējo zobu zonā vai arī tiek izmantota īpaša mākslīgā membrāna.

Manā gadījumā tika izmantota mākslīgā membrāna. Klīnikā, kurā man veica smaganu palielināšanu, tas notika vislabākajā veidā. Procedūra notiek operāciju telpā, nodrošinot sterilus apstākļus. Tas ir svarīgi, teica mans ķirurgs.

Jums iedod divas tabletes; antibiotiku un nomierinošu līdzekli. Pēc 10 minūtēm nogulda uz galda, apsedz no galvas līdz kājām, atstājot tikai spraugu acīm. Ja Jūsu klīnikā tas tā nenotiek – slikti.

Operācija ilga aptuveni 30 minūtes. No četrām pretsāpju injekcijām es nejutu nevienu, tikai izjutu bailes. Bailes manā galvā. Patiesībā šīs bailes bija arī pēc tam... Rehabilitācijas process nav tik sāpīgs, cik nepatīkams un biedējošs.

Saskaņā ar manām, personīgi apkopotajām atsauksmēm, atveseļošanās periods ilgst 2-3 nedēļas. Manā gadījumā nepietika tikai ar antibiotiku lietošanu noteiktās 7 dienas. Es tās lietoju 9 dienas. Ir svarīgi ņemt vērā šo apstākli. Tādēļ iesaku saplānot laiku. Turklāt ikdienišķi procesi, piemēram, saule un vasara, var kļūt par šķēršli. Jo antibiotikas var izraisīt pigmentācijas parādīšanos. Tas šķiet it kā sīkums. Taču tikai mēs, sievietes, zinām, ka šis mazais sīkums mums var dažreiz izmaksāt vairāk nekā implants. Un, protams, ir garš saraksts, ko nedrīkst darīt pēc operācijas.

Kaut arī šī ir neliela operācija-manipulācija, tā arī prasa laiku un rehabilitāciju. Tie ir aptuveni 3-4 mēneši.

Dakter, bet ja pacients, kurš vēlas iegūt jaunus zobus, vēlas ārstēšanās kursu iziet pēc iespējas ātrāk, vai ir veidi, kā paātrināt šo procesu?

Dažreiz, ja situācija atļauj, kaulu pieaudzēšanu un implantēšanu var veikt vienā posmā. Tad pielāgošanās periods būs tikai 6 mēneši. Taču tam jābūt atbilstošiem nosacījumiem. Proti, pietiekams paša kaula apjoms un kvalitāte, lai implantu varētu stabili fiksēt.

Procesu paātrina osteointegrācija, t.i., pielāgošana, izmantojot implantus ar aktīvu virsmu, kas absorbē asins olbaltumvielas un koncentrējas uz trombocītu aktivitāti. Tādējādi tiek panākta kaulaudu saaugšana ar implantu, un pats implants maksimāli līdzinās zobu audiem.

Ja pacients nav gatavs procedūrai, vai ir vērts atteikties no zobu implantācijas par labu izņemamajai protezēšanai, ja runājam par lielu zobu skaitu? Un kā ar gadījumiem, ja trūkst tikai pāris zobi?

Ja trūkst 1-2 zobi, tad alternatīva implantācijai ir tiltveida protēze. Bet šim nolūkam jums jāapvīlē blakus esošie zobi. Turklāt kauls zem šīs protēzes gadu gaitā turpinās pasliktināties.

Kādi materiāli tiek izmantoti kaulu apjoma palielināšanai. Ne jūsu klīnikā, bet pasaulē? Kas pietrūkst Latvijas tirgū, un kas varētu šo procedūru atvieglot? Vai no transplantāta materiāla ir atkarīgs pielāgošanās ātrums?

Autotransplantāts – tas veidots no paša pacienta kaula. Visbiežāk, mazu defektu gadījumā, kaula bloku ņem un pārstāda no apakšžokļa daļas. Šī metode ir laikietilpīgāka, jo faktiski tās ir divas darbības vienā. Tāpēc tas ir dārgāks un traumatiskāks process.

Lielu defektu gadījumā par donoru tiek izmantota gūžas kaula daļa. Šo operāciju veic stacionārā, operāciju zālē un ar vispārējo anestēziju. Papildus visām rehabilitācijas neērtībām pievienojas pāris mēnešu klibošana.

Allotransplantāts – preparāts, kas izgatavots no cilvēka kaula un kam tiek veikta īpaša apstrāde. To izmanto reti. Papildus psiholoģiskiem momentiem (parasti miruša cilvēka donora kauls), tas biežāk tiek atgrūsts. Turklāt pats materiāls ir dārgs.

Ksenotransplantāts ir dzīvnieku izcelsmes transplantāts. Tirgū ir daudz piedāvājumu, taču kvalitatīvs produkts ir dārgs. Piemēram, viens no nozares līderiem, Šveices uzņēmums, kura nosaukumu neminēsim, ksentransplantāta ražošanai izmanto Jaunzēlandes liellopus. Grūti pateikt, kāpēc vietējie ir sliktāki.

Materiāla izvēle ir atkarīga no konkrētā gadījuma, tehnikas, kā arī no ķirurga izvēles un pieredzes.

Sinusa liftinga gadījumā izmanto ksenomateriālu granulu formā, kas būs kaula karkass un veicina reģenerāciju.

Ārēju defektu un kaulu atrofijas gadījumā piemērotāka ir kaulu bloku transplantācijas tehnika vai Bone Guided Regeneration. GBR gadījumā izmanto kaulu mikrodaļas, kas savāktas ar īpašu skrāpi un sajauktas ar ksenomateriālu. Visos gadījumos izmanto arī rezorbējamu barjeras membrānu, kas izgatavota no politetrafluoretilēna — neitrāla sintētiska materiāla.

Atkarībā no atrofijas pakāpes, kā arī no kaula pieaudzēšanai izmantotā materiāla un metodes, kaulu plastikas cena var ievērojami atšķirties. Jāpatur prātā, ka, jo ilgāk kavējat atjaunošanas brīdi, jo dārgāk tas izmaksās, un cena var būt vairākas reizes augstāka, nekā operatīvi dodoties pie implantologa.

Esiet veseli un rūpējaties par saviem zobiem. Tie var būt zelta vērti! |