Skip to main content

Prezentacija geografija agnese

Page 1

Lielupe

• Lielupe ir lielākā Zemgales upe,

caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe aiz Daugavas.


• Upes dziļums augštecē ir apmēram 1 m,

lejpus Jelgavas — 8—12 m, lejtecē — 15— 20 m. Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai ir 250 pieteku. Krasti gandrīz visur aizauguši.


• Lielupei ir ļoti mazs kritums — 10,8 m (0,1 m/km), it sevišķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka


• No Bauskas līdz Mežotnes pilskalnam

Lielupe plūst pa senleju, kas veidojusies dolomītos. Ūdenstūristiem Lielupe būs interesantāka augšdaļas posmā, kur krasti stāvāki un pie mazāka ūdens jūtamas krāces (kādus 27 km garš posms no Bauskas līdz Emburgai).


• Pavasarī, veidojoties ledus sastrēgumiem,

Lielupe agrāk mēdza iziet no krastiem, applūdinot lauksaimniecības zemes. Intensīvu nokrišņu rezultātā plūdi bija iespējami arī vasarā. Tie radīja lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām. Lai samazinātu plūdu apmērus, daudzviet gar Lielupi un tās pietekām tika izveidoti aizsargdambji.


Lielupes izteka un ieteka • Lielupe sākas pie Bauskas, satekot

Mēmelei un Mūsai, bet ietek Baltijas jūras Rīgas līcī Jūrmalas pilsētas austrumu malā.


Venta


•Venta ir upe Latvijā un

Lietuvā. Garums — 346 km, baseina platība — 11 811,1 km².


• Lielākās pilsētas Ventas krastos ir Mažeiķi, Kuldīga un Ventspils. Lielākā pieteka — Abava. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais ūdenskritums Eiropā - Ventas rumba.


• Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”.


zivis

• Ventā pārsvarā ir sastopamas šādas zivis: ālanti, asari, karpas, karūsas, līdakas, plauži, sapali un zandarti.


Gauja


• Gauja ir Latvijas garākā upe, vidustecē

robežupe ar Igauniju. Garums - 452 km, kritums - 234 m. Gauja sākas Vidzemes augstienē, Skujenes pagastā pie Elkas kalna, ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.


• Agrāk uzskatīja, ka Gauja sākas no

Alauksta ezera, bet, tā kā senā izteka Gaujiņa Alauksta ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu mūsdienās uzskata Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē Amatas novada Skujenes pagastā, netālu no Māļiem.


• Pēc iztecēšanas cauri Zobola ezeram tā

tiek saukta arī par Mierupīti. Nosusinātā Laidza ezera vietā Mierupīte satek ar Gaujiņu, šī vieta arī dažkārt tiek uzskatīta par Gaujas sākumu; no šīs vietas Gauja tek ar šādu nosaukumu.


• Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes

ezervirkni un uzņem tos ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas.


Paldies par uzman朝bu ! Darbu veidoja: Agnese Austra Gr朝nberga


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook
Prezentacija geografija agnese by Ilze Ilze - Issuu