NODAĻA 1 1 Mīliet taisnību, jūs, kas esat zemes tiesneši, domājiet par To Kungu ar labu sirdi un meklējiet Viņu tīrā sirdī. 2 Jo viņu atradīs tie, kas viņu nekārdina; un parāda sevi tiem, kas viņam neuzticas. 3 Jo negodīgas domas šķiras no Dieva, un Viņa spēks, kad tas tiek pārbaudīts, pārmāca neprātīgos. 4 Jo ļaunā dvēselē gudrība neienāks; un nedzīvo grēkam pakļautajā miesā. 5 Jo pārmācības svētais gars bēgs no viltus un novērsīsies no nesaprātīgām domām un nepaliks, kad ienāks netaisnība. 6 Jo gudrība ir mīlošs gars; un neattaisnos viņa vārdu zaimotāju, jo Dievs ir viņa grožu liecinieks un patiess viņa sirds vērotājs un viņa mēles klausītājs. 7 Jo Tā Kunga Gars piepilda pasauli, un tas, kas satur visu, zina balsi. 8 Tāpēc tas, kas runā netaisnību, nevar tikt apslēpts, un atriebība, kad tā soda, nepaiet viņam garām. 9 Jo bezdievīgo padomi tiks pētīti, un Viņa vārdu skaņas nāks pie Kunga, lai atklātu Viņa ļaunos darbus. 10 Jo greizsirdības auss dzird visu, un kurnēšanas troksnis nav apslēpts. 11 Tāpēc uzmanieties no kurnēšanas, kas nav izdevīga; un turiet savu mēli, lai nerunātu, jo nav neviena vārda, kas būtu tik slepens, kas paliktu veltīgs, un mute, kas tic, nogalina dvēseli. 12 Nemeklējiet nāvi savas dzīves maldos un nevelciet uz sevi pazušanu ar savu roku darbiem. 13 Jo Dievs nav radījis nāvi, un Viņam nepatīk dzīvu iznīcināšana. 14 Jo Viņš radīja visas lietas, lai tās varētu būt, un pasaules paaudzes bija veselas; un tajos nav nedz iznīcības indes, nedz nāves valstības virs zemes. 15 (Jo taisnība ir nemirstīga:) 16 Bet bezdievīgie cilvēki ar saviem darbiem un vārdiem to sauca pie viņiem, jo, domādami par to draugu, viņi patērēja un noslēdza ar to derību, jo ir cienīgi ar to piedalīties. NODAĻA 2 1 Jo bezdievīgie, kas domā ar sevi, bet ne pareizi, mūsu dzīve ir īsa un nogurdinoša, un cilvēka nāvē nav zāles, un nebija zināms, ka neviens būtu atgriezies no kapa. 2 Jo mēs esam piedzimuši piedzīvojumos, un arī turpmāk būsim tādi, kādi mēs nekad nebūtu bijuši, jo elpa mūsu nāsīs ir kā dūmi un maza dzirkstelīte mūsu sirds kustībās.
3 Kas nodziest, mūsu miesa pārvērtīsies pelnos, un mūsu gars izzudīs kā mīksts gaiss, 4 Un mūsu vārds tiks aizmirsts ar laiku, un neviens neatcerēsies mūsu darbus, un mūsu dzīvība pazudīs kā mākoņa pēda un izklīdīs kā migla, ko aizdzen ar spārnu stariem. saule un tās karstuma pārņemts. 5 Jo mūsu laiks ir ļoti ēna, kas izzūd; un pēc mūsu beigām vairs nav atgriešanās, jo tas ir ātri noslēgts, tā ka neviens vairs neatgriezīsies. 6 Tāpēc nāc, priecāsimies par labumiem, kas ir klāt, un ātri izmantosim radības kā jaunībā. 7 Pildīsimies ar dārgu vīnu un ziedēm, un lai mums garām nepaiet neviens pavasara zieds. 8 Vainagosim sevi ar rožu pumpuriem, pirms tie nav nokaltuši. 9 Neviens no mums lai nepaliek bez savas dzīvespriecības daļas, atstāsim savas līksmības zīmes katrā vietā, jo tā ir mūsu daļa, un šī ir mūsu daļa. 10 Apspiedīsim nabaga taisno, nesaudzēsim atraitni un necienīsim veco cilvēku sirmus matus. 11 Lai mūsu spēks ir taisnības likums, jo tas, kas ir vājš, nav vērtīgs. 12 Tāpēc gaidīsim taisnos; jo viņš nav mūsu kārta, un viņš ir tīrs, pretēji mūsu darbiem. Viņš pārmet mūs par mūsu bauslības pārkāpumiem un iebilst pret mūsu neslavu un mūsu izglītības pārkāpumiem. 13 Viņš saka, ka viņam ir Dieva atziņa, un viņš sevi sauc par Tā Kunga bērnu. 14 Viņš ir radīts, lai pārmācītu mūsu domas. 15 Viņš mums ir apgrūtinošs, jo viņa dzīve nav tāda kā citiem, viņa ceļi ir citādi. 16 Viņš mūs uzskata par viltotiem, viņš atturas no mūsu ceļiem kā no netīrības, viņš pasludina taisno galu, lai viņš būtu svētīts, un viņš lepojas, ka Dievs ir viņa tēvs. 17 Redzēsim, vai viņa vārdi ir patiesi, un pārbaudīsim, kas ar viņu notiks. 18 Jo, ja taisnais ir Dieva dēls, viņš viņam palīdzēs un atbrīvos no viņa ienaidnieku rokas. 19 Pārbaudīsim viņu ar nepatiku un spīdzināšanu, lai iepazītu viņa lēnprātību un pierādītu viņa pacietību. 20 Nosodīsim viņu ar apkaunojošu nāvi, jo pēc viņa vārdiem viņš tiks cienīts. 21 Tādas lietas viņi iztēlojās un tika maldināti, jo viņu pašu ļaunums ir padarījis viņus aklus. 22 Kas attiecas uz Dieva noslēpumiem, viņi tos nezināja, nedz cerēja uz taisnības algu, nedz nesaskatīja atlīdzību nevainojamām dvēselēm. 23 Jo Dievs cilvēku radīja par nemirstīgu un radīja viņu par sava mūžības tēlu. 24 Tomēr velna skaudības dēļ pasaulē nāca nāve, un tie, kas turas pie viņa puses, to atrod.
NODAĻA 3 1 Bet taisno dvēseles ir Dieva rokās, un nekādas mokas tām neskars. 2 Negudro acīs viņi šķita mirstam, un viņu aiziešana tiek uzskatīta par postu, 3 Un viņu aiziešana no mums ir pilnīga pazušana, bet viņi ir mierā. 4 Jo, lai gan viņi tiek sodīti cilvēku priekšā, viņu cerība ir pilna ar nemirstību. 5 Un, būdami nedaudz sodīti, viņi saņems lielu atalgojumu, jo Dievs viņus pārbaudīja un uzskatīja par sevi cienīgiem. 6 Viņš tos izmēģināja kā zeltu krāsnī un saņēma kā dedzināmo upuri. 7 Un viņu apmeklējuma laikā tie spīdēs un skraidīs šurpu turpu kā dzirksteles starp rugājiem. 8 Tie tiesās tautas un valdīs pār tautām, un viņu Kungs valdīs mūžīgi. 9 Tie, kas uz Viņu paļaujas, sapratīs patiesību, un tie, kas ir uzticīgi mīlestībā, paliks pie Viņa, jo žēlastība un žēlastība ir Viņa svētajiem, un viņš rūpējas par saviem izredzētajiem. 10 Bet bezdievīgie tiks sodīti pēc viņu pašu domām, kas taisnos ir atstājuši novārtā un atstājuši Kungu. 11 Jo kas nicina gudrību un audzināšanu, tas ir nožēlojams, un viņu cerība ir veltīga, viņu darbs ir neauglīgs un viņu darbi nederīgi. 12 Viņu sievas ir neprātīgas un viņu bērni ļauni. 13 Viņu pēcnācēji ir nolādēti. Tāpēc svētīga ir neaptraipītā neauglīgā, kas nav pazinusi grēcīgo gultu; tai būs augļi dvēseļu apmeklējumos. 14 Un svētīgs ir einuhs, kas ar savām rokām nav darījis netaisnību un neizdomājis ļaunas lietas pret Dievu, jo viņam tiks dota īpaša ticības dāvana un mantojums Tā Kunga templī, kas viņam patīkamāks. 15 Jo cildens ir laba darba auglis, un gudrības sakne nekad neatkāpsies. 16 Laulības pārkāpēju bērni nesasniegs savu pilnību, un netaisnās gultas sēkla tiks izrauta. 17 Jo, lai gan viņi dzīvo ilgi, viņi netiks uzskatīti par neko, un viņu pēdējais mūžs paliks bez goda. 18 Vai arī, ja viņi ātri mirst, viņiem nav ne cerības, ne mierinājuma pārbaudījuma dienā. 19 Jo briesmīgas ir netaisnās paaudzes gals. NODAĻA 4 1 Labāk ir bez bērniem un būt tikumam, jo tā piemiņa ir nemirstīga, jo tas ir zināms Dievam un cilvēkiem. 2 Kad tas ir klāt, vīrieši ņem piemēru; un, kad tas ir pagājis, viņi to vēlas: tas nēsā kroni un triumfē mūžīgi, guvis uzvaru, tiecoties pēc neaptraipītas atlīdzības.
3 Bet bezdievīgo vairojošais pēcnācējs neplauks un neiesakņosies no necilvēku sliedēm, nedz arī ieliks nekādus ātrus pamatus. 4 Lai gan tie kādu laiku plaukst zaros; bet nepastāvot pēdējiem, tie tiks satricināti ar vēju, un caur vēja spēku tie tiks izravēti. 5 Nepilnīgie zari tiks nolauzti, to augļi būs nederīgi, negatavi ēst, jā, par velti. 6 Jo bērni, kas dzimuši no nelikumīgām gultām, ir liecinieki ļaunumam pret saviem vecākiem viņu tiesā. 7 Bet, lai gan taisno nāve attur, viņš būs mierā. 8 Jo cienīgs vecums nav tas, kam ir laiks, ne arī tas, kas tiek mērīts ar gadu skaitu. 9 Bet gudrība cilvēkiem ir sirmi mati, un neaptraipīta dzīve ir vecums. 10 Viņš patika Dievam un bija Viņam mīļš, tā ka, dzīvodams grēcinieku vidū, viņš tika pārvērsts. 11 Jā, viņš tika ātri aizvests, lai ļaunums nemaina viņa prātu vai viltība nemaldina viņa dvēseli. 12 Jo nerātnības apburšana aizsedz to, kas ir godīgs. un iekāres maldīšanās grauj vienkāršo prātu. 13 Viņš, īsā laikā tapis pilnīgs, piepildīja ilgu laiku: 14 Jo viņa dvēsele patika Tam Kungam, tāpēc viņš steidzās viņu izņemt no ļauno vidus. 15 To ļaudis redzēja un nesaprata, nedz arī domāja, ka Viņa žēlastība un žēlastība ir ar Viņa svētajiem un ka Viņš ciena savus izredzētos. 16 Tā taisnais, kas miris, nosodīs bezdievīgos, kas dzīvo; un jaunība, kas drīz vien ir pilnveidota netaisnīgo daudzo gadu un vecuma dēļ. 17 Jo tie redzēs gudro galu un nesapratīs, ko Dievs ar savu padomu viņam ir nolēmis un kādam nolūkam Tas Kungs viņu ir nolicis drošībā. 18 Tie viņu redzēs un nicinās; bet Dievs tos izsmies, un tie turpmāk būs neģēlīgs līķis un neslavas celšana starp mirušajiem mūžīgi. 19 Jo viņš tos saplosīs un nometīs ar galvu, lai tie paliks bez vārdiem; un viņš tos nokratīs no pamatiem; un viņi tiks pilnībā izpostīti un būs bēdīgi; un viņu piemiņa ies bojā. 20 Un, kad viņi apsūdzēs savus grēkus, viņi nāks ar bailēm, un viņu pašu netaisnības viņus pārliecinās priekšā. NODAĻA 5 1 Tad taisnais stāvēs ar lielu pārdrošību to priekšā, kas viņu nomocījuši un neskaitījuši viņa pūles. 2 To redzot, viņus pārņems šausmīgas bailes un viņi būs pārsteigti par viņa pestīšanas dīvainību, kas ir tik tālu pāri visam, ko viņi gaidīja. 3 Un tie, kas nožēlo grēkus un nopūšas no gara ciešanām, sacīs sevī: Šis bija tas, par kuru mēs dažkārt bijām izsmiekls un nievājošs sakāmvārds.
4 Mēs, neprātīgie, uzskatījām viņa dzīvi par neprātu un viņa galu par negodu. 5 Kā viņš ir pieskaitīts pie Dieva bērniem, un viņa loze ir starp svētajiem! 6 Tāpēc mēs esam nomaldījušies no patiesības ceļa, un taisnības gaisma mums nav spīdējusi, un taisnības saule nav uzlēkusi pār mums. 7 Mēs esam noguruši ļaunuma un pazušanas ceļā; mēs esam gājuši cauri tuksnešiem, kur nav ceļa, bet tā Kunga ceļu mēs to nezinām. 8 Ko mums palīdzējusi lepnība? vai ko labu mums ir devusi bagātība ar mūsu slavēšanu? 9 Tas viss ir pagājis kā ēna un kā stabs, kas steidzās garām; 10 Un kā kuģis, kas iet pāri ūdens viļņiem, kam, kad tas iet garām, nevar atrast ne pēdas, ne ķīļa ceļu viļņos; 11 Vai kā tad, kad putns ir lidojis pa gaisu, viņa ceļa zīme nav atrodama, bet gaišais gaiss, kas tiek sists ar spārnu vēzienu un šķīries no to vardarbīgā trokšņa un kustībām, tiek izlaists cauri, un pēc tam tajā vairs nav atrodama neviena zīme, kur viņa gāja; 12 Vai tāpat kā bulta tiek izšauta pa zīmi, tā sadala gaisu, kas tūlīt atkal saplūst, tā ka cilvēks nevar zināt, kur tā izgājusi. 13 Tāpat arī mēs, tiklīdz piedzimām, sākām tuvoties savam galam, un mums nebija nekādas tikumības zīmes, ko parādīt; bet esam pazuduši mūsu pašu ļaundarībā. 14 Jo bezdievīgo cerība ir kā putekļi, ko vējš aizpūš; kā plānas putas, ko vētra aizdzina; kā dūmi, kas šur tur izklīst ar vētru un izgaist kā viesa piemiņa, kas kavējas tikai vienu dienu. 15 Bet taisnie dzīvo mūžīgi; arī viņu alga ir pie Kunga, un rūpes par viņiem ir pie Visaugstākā. 16 Tāpēc viņi saņems brīnišķīgu valstību un skaistu kroni no Tā Kunga rokas, jo ar savu labo roku Viņš tos aizklās un ar savu roku Viņš tos pasargās. 17 Viņš ņems sev greizsirdību par pilnīgām bruņām un padarīs radījumu par savu ieroci, lai atriebtos saviem ienaidniekiem. 18 Viņš ģērbs taisnību kā krūšu zīmi un patiesu tiesu ķiveres vietā. 19 Viņš pieņems svētumu par neuzvaramu vairogu. 20 Savas dusmas viņš asinās par zobenu, un pasaule cīnīsies ar viņu pret negudrajiem. 21 Tad pareizie pērkona zibeņi aizlidos uz āru; un no mākoņiem, kā no labi novilkta loka, tie lidos uz atzīmi. 22 Un dusmu pilni krusas akmeņi tiks izmesti kā no akmens loka, un jūras ūdens plosīsies pret tiem, un plūdi tos nežēlīgi noslīcinās. 23 Jā, varens vējš stāsies pret viņiem un kā vētra tos aizpūtīs; tā netaisnība izpostīs visu zemi, un ļaunums gāzīs vareno troņus.
NODAĻA 6 1 Tāpēc klausieties, ķēniņi, un saprotiet! mācieties, jūs, kas esat zemes galu tiesneši. 2 Klausieties, jūs, kas valdāt pār tautām, un lepojieties ar daudzām tautām! 3 Jo varu jums ir devis Tas Kungs un valdību no Visaugstākā, kas pārbaudīs jūsu darbus un izpētīs jūsu padomus. 4 Jo jūs, būdami Viņa valstības kalpi, neesat pareizi sprieduši, ne ievērojuši likumu, nedz staigājuši pēc Dieva padoma. 5 Šausmīgi un ātri viņš nāks pār jums, jo tiem, kas atrodas augstās vietās, būs barga tiesa. 6 Jo žēlastība drīz piedos ļaunākos, bet varenie tiks spēcīgi mocīti. 7 Jo tas, kas ir Kungs pār visiem, nebaidīsies neviena cilvēka, un viņš nestāvēs bijībā pret neviena cilvēka diženumu, jo Viņš ir radījis mazus un lielus un rūpējas par visiem vienādi. 8 Bet varenajiem nāks smags pārbaudījums. 9 Tāpēc es runāju uz jums, ķēniņi, lai jūs mācītos gudrību un nepazustu. 10 Jo tie, kas svēto svētumu, tiks tiesāti par svētiem, un tie, kas to mācījušies, atradīs, ko atbildēt. 11 Tāpēc tiecieties uz maniem vārdiem; vēlies tos, un jūs tiksit pamācīti. 12 Gudrība ir brīnišķīga un nepazūd; jā, tā ir viegli pamanāma tiem, kas viņu mīl, un atrodama tiem, kas to meklē. 13 Viņa neļauj tiem, kas viņu vēlas, vispirms darīt zināmu par sevi. 14 Kas to agri meklē, tam nebūs lielu grūtību, jo viņš atradīs viņu sēžam pie savām durvīm. 15 Tāpēc domāšana par viņu ir gudrības pilnība, un tas, kas viņu uzmana, ātri paliks bezrūpīgs. 16 Jo viņa iet apkārt, meklējot viņas cienīgus, ceļos viņiem ir labvēlīga un satiekas katrā domā. 17 Jo viņas patiesais sākums ir pārmācības alkas; un rūpes par disciplīnu ir mīlestība; 18 Un mīlestība ir viņas likumu ievērošana; un viņas likumu ievērošana ir neiznīcības pārliecība; 19 Un neiznīcība mūs tuvina Dievam. 20 Tāpēc tieksme pēc gudrības ieved valstībā. 21 Ja jums ir prieks par troņiem un scepteriem, tautas ķēniņi, tad godiniet gudrību, lai jūs varētu valdīt mūžīgi. 22 Par gudrību, kas tā ir un kā viņa radusies, es jums pateikšu un neslēpšu no jums noslēpumus, bet meklēšu to no viņas dzimšanas sākuma un atklāšu viņas atziņu, un nepaies garām patiesībai. 23 Es neiešu ar skaudību; jo tādam cilvēkam nebūs sadraudzības ar gudrību. 24 Bet gudro daudzums ir pasaules labklājība, un gudrs ķēniņš ir tautas atbalsts.
25 Tāpēc saņemiet pamācību caur Maniem vārdiem, un tas jums nāks par labu. NODAĻA 7 1 Es arī esmu mirstīgs cilvēks, tāpat kā visi, un tā pēcnācējs, kas pirmais radīja zemi, 2 Un manas mātes klēpī tika veidota miesa desmit mēnešu laikā, saspiesta asinīs, no cilvēka sēklām un baudas, kas nāk ar miegu. 3 Un, kad es piedzimu, es velku gaisā un nokritu uz zemes, kas ir līdzīga dabai, un pirmā balss, ko es izrunāju, bija raudāšana, tāpat kā visas citas. 4 Mani baroja autiņos, un tas ar rūpēm. 5 Jo nav neviena ķēniņa, kam būtu kāds cits dzimšanas sākums. 6 Jo visiem ir viena ieeja dzīvē un tamlīdzīga izeja. 7 Tāpēc es lūdzu Dievu, un man tika dota sapratne: es piesaucu Dievu, un gudrības gars nāca pie manis. 8 Es viņu iecienīju scepteru un troņu priekšā un necienīju bagātību salīdzinājumā ar viņu. 9 Es nesalīdzināju ar viņu nevienu dārgakmeni, jo viss zelts viņai ir kā smilts, un sudrabs viņas priekšā tiks uzskatīts par mālu. 10 Es viņu mīlēju vairāk par veselību un skaistumu un izvēlējos viņu iegūt gaismas vietā, jo gaisma, kas no viņas nāk, nekad neizdziest. 11 Kopā ar viņu man atnāca viss labais, un viņas rokās bija neskaitāmas bagātības. 12 Un es priecājos par viņiem visiem, jo gudrība iet viņiem pa priekšu, un es nezināju, ka viņa ir viņu māte. 13 Es cītīgi mācījos un devīgi runāju ar viņu, es neslēpju viņas bagātību. 14 Jo tā ir bagātība cilvēkiem, kas nekad nebeidzas, un tie, kas to izmanto, kļūst par Dieva draugiem, tiek slavēti par dāvanām, kas nāk no mācīšanās. 15 Dievs man ir devis runāt tā, kā es gribu, un ieņemt, kā tas man ir dots, jo tas ir tas, kas ved pie gudrības un vada gudros. 16 Jo Viņa rokās esam gan mēs, gan mūsu vārdi; arī visa gudrība un darba zināšanas. 17 Jo viņš man ir devis zināmas zināšanas par to, kas ir, proti, zināt, kā pasaule ir radīta, un elementu darbību. 18 Laiku sākums, beigas un vidus: saules griešanās un gadalaiku maiņas. 19 Gadu ķēdes un zvaigžņu izvietojums: 20 Dzīvu radību būtība un savvaļas zvēru niknums: vēju vardarbība un cilvēku prātojumi: augu daudzveidība un sakņu tikumi. 21 Un visu, kas ir slepens vai atklāts, es zinu. 22 Jo gudrība, kas ir visu lietu darītāja, mani mācīja, jo viņā ir prāta gars, svēts, vienīgais, daudzveidīgs, viltīgs, dzīvs, dzidrs, neaptraipīts, tīrs,
neapvainojams, mīlošs, kas labs. ātrs, ko nevar ļaut, gatavs darīt labu, 23 Labs pret cilvēku, nelokāms, drošs, brīvs no rūpēm, kam ir visa vara, kas pārrauga visas lietas un iet cauri visam saprašanai, tīrs un vissmalkākais gars. 24 Jo gudrība ir kustīgāka nekā jebkura kustība: tās šķīstības dēļ tā pāriet un iziet cauri visam. 25 Jo tā ir Dieva spēka elpa un tīra ietekme, kas plūst no Visvarenā godības, tāpēc viņā nevar iekrist nekas netīrs. 26 Jo viņa ir mūžīgās gaismas spožums, neaptraipīts Dieva spēka spogulis un Viņa labestības attēls. 27 Un, būdama tikai viena, viņa var visu, un, paliekot sevī, viņa visu dara jaunu, un visos laikos, ieejot svētās dvēselēs, viņa dara tos par Dieva draugiem un praviešiem. 28 Jo Dievs nemīl nevienu, kā tikai to, kas dzīvo ar gudrību. 29 Jo viņa ir skaistāka par sauli un pāri par zvaigznēm; salīdzinot ar gaismu, viņa ir atrodama tās priekšā. 30 Jo pēc šīs nakts nāks, bet netikums neuzvarēs gudrību. NODAĻA 8 1 Gudrība vareni sniedzas no viena gala līdz otram, un tā mīlīgi visu sakārto. 2 Es viņu mīlēju un meklēju no savas jaunības, es gribēju viņu padarīt par savu dzīvesbiedru, un es mīlēju viņas skaistumu. 3 Sarunājoties ar Dievu, viņa paaugstina savu cēlumu; jā, pats visu Kungs viņu mīlēja. 4 Jo viņai ir zināmi Dieva atziņas noslēpumi un viņa darbu cienītāja. 5 Ja bagātība ir manta, kas ir iekārojama šajā dzīvē; Kas ir bagātāks par gudrību, kas visu dara? 6 Un ja strādā piesardzība; kurš no tiem ir viltīgāks strādnieks par viņu? 7 Un, ja cilvēks mīl taisnību, viņa darbs ir tikums, jo viņa māca atturību un apdomību, taisnību un stingrību. 8 Ja cilvēks vēlas daudz pieredzes, viņa zina senatnes lietas un precīzi nojauš, kas būs gaidāms; viņa zina runas viltības un var izskaidrot tumšus teikumus; viņa paredz zīmes un brīnumus, kā arī gadalaiku un laiku notikumus. 9 Tāpēc es nolēmu viņu ņemt pie sevis, lai dzīvotu pie sevis, zinādams, ka viņa būs padomdevēja labas lietas un mierinājums rūpēs un bēdās. 10 Viņas dēļ es būšu dārgs starp ļaudīm un vecākajiem, lai gan es būšu jauns.
11 Tiesā es tikšu atrasts ar ātru iedomību, un es tikšu apbrīnots lielu cilvēku acīs. 12 Kad es turēšu savu mēli, viņi liks man mierīgi, un, kad es runāšu, viņi mani klausīs; ja es daudz runāšu, viņi uzliks savas rokas uz savas mutes. 13 Turklāt ar viņas palīdzību es iegūšu nemirstību un atstāšu aiz sevis mūžīgu piemiņu tiem, kas nāks pēc manis. 14 Es sakārtošu tautu, un tautas būs man pakļautas. 15 Briesmīgie tirāni nobīsies, ja tikai par mani dzirdēs; Es būšu labs starp ļaudīm un drošsirdīgs karā. 16 Kad būšu ienācis savā namā, es atpūtīšos pie viņas, jo viņas runā nav rūgtuma; un dzīvot ar viņu nav bēdu, bet gan jautrība un prieks. 17 Tagad, kad es to pārdomāju sevī un pārdomāju tās savā sirdī, kā savienoties ar gudrību ir nemirstība; 18 Un liels prieks par viņas draudzību; un viņas roku darbos ir bezgalīgas bagātības; un, īstenojot sarunu ar viņu, piesardzība; un runājot ar viņu, labs ziņojums; Es meklēju, kā viņu aizvest pie sevis. 19 Jo es biju asprātīgs bērns, un man bija labs gars. 20 Jā, drīzāk, būdams labs, es nonācu neaptraipītā miesā. 21 Tomēr, kad es sapratu, ka nevaru viņu dabūt citādi, ja vien Dievs viņu man nedeva; un tas bija arī gudrība zināt, kam viņa ir dāvana; Es lūdzu To Kungu un lūdzu viņu, un no visas sirds teicu: NODAĻA 9 1 Ak, manu tēvu Dievs un žēlsirdības Kungs, kas ar savu vārdu visu esi radījis, 2 Un ar savu gudrību esi iecēlis cilvēku, lai viņš valdītu pār radībām, ko tu esi radījis, 3 Un sakārto pasauli pēc taisnīguma un taisnības un izpildi spriedumu ar taisnu sirdi. 4 Dod man gudrību, kas sēdos pie tava troņa! un neatmet mani no savu bērnu vidus. 5 Jo es, tavs kalps un tavas kalpones dēls, esmu vājš, mazgadīgs un pārāk jauns, lai saprastu tiesu un likumus. 6 Jo, lai arī cilvēks nekad nebūtu tik pilnīgs starp cilvēku bērniem, tomēr, ja tavas gudrības nebūs ar viņu, viņš netiks uzskatīts par neko. 7 Tu mani esi izredzējis par savas tautas ķēniņu un savu dēlu un meitu tiesnesi. 8 Tu man esi pavēlējis uzcelt templi uz tava svētā kalna un altāri pilsētā, kurā tu dzīvo, līdzību svētajai teltij, ko tu esi sagatavojis no paša sākuma. 9 Un gudrība bija ar tevi, kas zina tavus darbus un bija klāt, kad tu radīji pasauli, un zināja, kas tavās acīs patīkams un tavās baušļos.
10 Ak, sūti viņu no savām svētajām debesīm un no sava godības troņa, lai viņa, būdama klāt, strādā ar mani, lai es zinātu, kas tev patīk. 11 Jo viņa zina un saprot visas lietas, un viņa vadīs mani prātīgi manos darbos un pasargās mani savā spēkā. 12 Tātad mani darbi būs patīkami, un tad es tiesāšu tavu tautu taisnīgi un būšu cienīgs sēdēt savā tēva krēslā. 13 Jo kas ir tas, kas var zināt Dieva padomu? vai kas var iedomāties, kāda ir Tā Kunga griba? 14 Jo mirstīgo cilvēku domas ir nožēlojamas, un mūsu nodomi ir tikai neskaidri. 15 Jo iznīcīgā miesa nospiež dvēseli, un zemes telts nomāc prātu, kas daudz domā. 16 Un diez vai mēs pareizi nojaušam to, kas ir virs zemes, un ar darbu mēs atrodam to, kas ir mūsu priekšā, bet to, kas ir debesīs, tas ir izpētījis? 17 Un kas ir zinājis tavu padomu, ja tu nedod gudrību un nesūtīs savu Svēto Garu no augšienes? 18 Jo tā tika pārveidoti to ceļi, kas dzīvoja virs zemes, un cilvēki tika mācīti, kas tev patīk, un tika izglābti caur gudrību. NODAĻA 10 1 Viņa saglabāja pirmo pasaules tēvu, kas tika radīts viens, un izveda to no viņa krišanas, 2 Un deva viņam varu valdīt par visu. 3 Bet, kad netaisnīgais savās dusmās aizgāja no viņas, viņš arī gāja bojā dusmās, ar kādu viņš nogalināja savu brāli. 4 Kādēļ zeme bija noslīka plūdos, gudrība to atkal saglabāja un taisno ceļu vadīja mazvērtīgā koka gabalā. 5 Turklāt, kad tautas savā ļaunajā sazvērestībā bija apmulsušas, viņa atklāja taisno un pasargāja viņu bez vainas Dieva priekšā un stiprināja viņu pret viņa maigo līdzjūtību pret savu dēlu. 6 Kad bezdievīgais gāja bojā, viņa atbrīvoja taisno, kas bēga no uguns, kas krita pār piecām pilsētām. 7 Par viņu ļaunumiem līdz pat šai dienai liecina tuksneša zeme, kas kūp, un augi, kas nes augļus, kas nekad nenogatavojas, un stāvošs sāls stabs ir piemineklis neticīgai dvēselei. 8 Jo nerunājot par gudrību, viņi dabūja ne tikai to sāpi, ka viņi nezināja, kas ir labs; bet arī atstāja aiz sevis pasaulei viņu muļķības piemiņu, lai tajās lietās, kurās viņi apvainojās, viņi nevarēja tik daudz paslēpties. 9 Bet gudrība atbrīvoja no sāpēm tos, kas viņai bija. 10 Kad taisnais bēga no sava brāļa dusmām, viņa vadīja viņu pa pareizajiem ceļiem, rādīja viņam Dieva valstību un deva viņam zināšanas par
svētajām lietām, padarīja viņu bagātu viņa ceļojumos un vairoja viņa darba augļus. 11 To apspiesto mantkārībā viņa stāvēja viņam blakus un padarīja viņu bagātu. 12 Viņa pasargāja viņu no viņa ienaidniekiem un pasargāja viņu no tiem, kas slēpās, un sīvā cīņā viņa deva viņam uzvaru; lai viņš zinātu, ka labestība ir stiprāka par visu. 13 Kad taisnais tika pārdots, viņa to nepameta, bet atbrīvoja no grēka; viņa nogāja kopā ar viņu bedrē, 14 Un neatstāja viņu važās, līdz viņa atnesa viņam valstības scepteri un varu pret tiem, kas viņu apspieda. Tos, kas viņu apsūdzēja, viņa parādīja kā meļus un deva viņam mūžīgu slavu. 15 Viņa atbrīvoja taisnos ļaudis un nevainojamo pēcnācēju no tautas, kas tos apspieda. 16 Viņa iegāja Tā Kunga kalpas dvēselē un stājās pretī šausmīgiem ķēniņiem brīnumos un zīmēs; 17 Atdeva taisnīgajiem atalgojumu par viņu darbu, vadīja tos brīnišķīgā veidā un bija viņiem par aizsegu dienā un par zvaigžņu gaismu nakts laikā; 18 Izveda tos caur Sarkano jūru un veda cauri daudz ūdens. 19 Bet viņa noslīcināja viņu ienaidniekus un izmeta tos no dzīļu dzelmes. 20 Tāpēc taisnie izlaupīja bezdievīgos un slavēja Tavu svēto vārdu, ak Kungs, un vienprātīgi paaugstināja Tavu roku, kas cīnījās par viņiem. 21 Jo gudrība atvēra mēmo muti un darīja daiļrunīgas to mēles, kas nevar runāt. NODAĻA 11 1 Viņa veicināja viņu darbus svētā pravieša rokās. 2 Viņi gāja cauri tuksnesim, kas nebija apdzīvots, un uzcēla teltis vietās, kur nebija ceļa. 3 Viņi nostājās pret saviem ienaidniekiem un atriebās saviem ienaidniekiem. 4 Kad viņi bija izslāpuši, viņi piesauca tevi, un tiem tika dots ūdens no kramainās klints, un viņu slāpes tika remdētas no cietā akmens. 5 Jo ar ko tika sodīti viņu ienaidnieki, ar to arī viņi trūka. 6 Jo tā vietā, lai nepārtraukti tek upe, kas satricināta ar netīrām asinīm, 7 Kā acīmredzamu aizrādījumu šim pavēlei, ar kuru tika nogalināti zīdaiņi, tu viņiem devi pārpilnībā ūdens ar līdzekli, uz kuru viņi necerēja: 8 Ar šīm slāpēm sludinādams, kā tu esi sodījis viņu pretiniekus. 9 Jo, kad tie tika tiesāti, kaut arī žēlastībā sodīti, viņi zināja, kā bezdievīgie tika tiesāti dusmās un mocīti, izslāpuši citādi nekā taisnie. 10 Par tiem tu kā tēvs pamācīji un pārbaudīji, bet otru kā bargu ķēniņu tu nosodīji un sodīji.
11 Neatkarīgi no tā, vai viņi nebija vai bija klāt, viņi bija vienādi satraukti. 12 Jo viņus pārņēma divkāršas skumjas un nopūtas pēc pagātnes piemiņas. 13 Jo, kad viņi dzirdēja, ka ar saviem sodiem otrs gūst labumu, viņiem bija kāda Kunga sajūta. 14 Par to, ko viņi nicināja, kad viņš ilgi pirms tam tika izmests, izmetot bērnus, tad viņi, redzēdami, kas notika, viņu apbrīnoja. 15 Bet viņu neprātīgo ļaunprātību dēļ, ar kuriem viņi pievilti, pielūdza nesaprātīgas čūskas un zemiskus zvērus, tu sūtīji tiem daudz neprātīgu zvēru, lai atriebtos; 16 Lai viņi zinātu, ar ko cilvēks grēko, ar to viņš arī tiks sodīts. 17 Jo Tava visvarenā roka, kas padarīja matērijas pasauli bez formas, negribēja sūtīt starp tiem daudz lāču vai niknu lauvu, 18 Vai nezināmi savvaļas zvēri, pilni niknuma, jaunradīti, kas izdveš vai nu ugunīgus tvaikus, vai netīrus izkliedētu dūmu aromātus, vai šausminošus dzirkstus no savām acīm. 19 Tāpēc ne tikai kaitējums tos var izmest uzreiz, bet arī briesmīgais skats tos pilnībā iznīcināt. 20 Jā, un bez tiem viņi būtu nokrituši ar vienu sitienu, atriebības vajāti un izklīdināti ar tava spēka elpu, bet tu visu esi sakārtojis mērā, skaitā un svarā. 21 Jo tu vari parādīt savu lielo spēku jebkurā laikā, kad vien vēlies; un kas var izturēt tavas rokas spēku? 22 Jo visa pasaule tavā priekšā ir kā mazs līdzsvara graudiņš, jā, kā rīta rasas lāse, kas nokrīt zemē. 23 Bet tu apžēlojies par visiem; jo tu vari visu un piemiedz cilvēku grēkiem, jo tiem vajadzētu laboties. 24 Jo tu mīli visu, kas ir, un riebjas nekam, ko tu esi radījis, jo tu nekad neko nebūtu radījis, ja tu to būtu ienīdis. 25 Un kā gan kas būtu varējis izturēt, ja tas nebūtu bijis tava prāta? vai saglabājies, ja neesi aicinājis? 26 Bet tu visus saudzē, jo tie ir Tavi, Kungs, tu dvēseļu mīļotājs. NODAĻA 12 1 Jo Tavs neiznīcīgais gars ir visās lietās. 2 Tāpēc tu pamazām sodi tos, kas apvainojas, un brīdini tos, atgādinot tiem, ko viņi ir apvainojuši, lai tie, atstājot savu ļaunumu, ticētu uz Tevi, Kungs. 3Jo tava griba bija ar mūsu tēvu rokām iznīcināt abus tavas svētās zemes vecos iedzīvotājus, 4 Viņu tu ienīsti, jo viņš darīja visļaunprātīgākos burvju darbus un ļaunus upurus; 5 Un arī tie nežēlīgie bērnu slepkavas un cilvēka miesas rijēji, un asins svētki,
6 Ar priesteriem no viņu elku pielūgšanas pulka un vecākiem, kas ar savām rokām nogalināja dvēseles, kurām nebija palīdzības. 7 Lai zeme, kuru tu vērtē augstāk par visām citām, varētu saņemt cienīgu Dieva bērnu koloniju. 8 Tomēr pat tos, kurus tu saudzēji kā cilvēkus, sūtīji lapsenes, sava pulka priekštečus, lai tās pamazām iznīcinātu. 9 Ne tāpēc, ka tu nevarēji novest bezdievīgos zem taisno rokas kaujā vai iznīcināt tos uzreiz ar nežēlīgiem zvēriem vai ar vienu rupju vārdu. 10 Bet, pamazām izpildot savus spriedumus pār tiem, tu iedevi viņiem grēku nožēlošanas vietu, nezinot, ka viņi ir nerātna paaudze un ka viņos ir audzis viņu ļaunprātība un ka viņu domāšana nekad nemainīsies. 11 Jo tā bija nolādēta sēkla no sākuma; un tu, baidoties no neviena, neesi viņiem piedevis to, ar ko viņi grēkojuši. 12 Jo kas sacīs: ko tu esi izdarījis? vai kas izturēs tavu spriedumu? vai kas tevi apsūdzēs par tautām, kas iet bojā, ko tu radīji? vai kas nāks, lai stātos pret tevi, lai atriebtos par netaisnajiem cilvēkiem? 13 Jo nav neviena cita Dieva, kā vien Tu, kas rūpējies par visiem, kam tu varētu parādīt, ka tavs spriedums nav netaisns. 14 Ne ķēniņš, ne tirāns nevarēs vērsties pret tevi neviena dēļ, ko tu esi sodījis. 15 Tā kā tu pats esi taisns, tu visu kārto taisnīgi, domādams, ka tas nav tīkams nosodīt to, kas nav pelnījis sodu. 16 Jo tavs spēks ir taisnības sākums, un tāpēc, ka tu esi visa Kungs, tas tevi dara žēlīgu pret visiem. 17 Jo, kad cilvēki neticēs, ka tu esi pilnīgs, tu parādi savu spēku, un starp tiem, kas to zina, tu atklāj viņu drosmi. 18 Bet tu, pārvaldot savu varu, spried taisnīgi un pavēli mums ar lielu labvēlību, jo tu vari izmantot varu, kad gribi. 19 Bet ar tādiem darbiem tu esi mācījis savai tautai, ka taisnajam jābūt žēlsirdīgam, un radījis saviem bērniem labu cerību, ka tu nožēlo grēkus. 20 Jo, ja tu ar tādu apdomu sodītu savu bērnu ienaidniekus un nāvei nolemtos, dodot viņiem laiku un vietu, kur viņi varētu tikt atbrīvoti no viņu ļaunprātības: 21 Ar cik lielu piesardzību tu tiesāji savus dēlus, kuru tēviem tu esi zvērējis un slēdzis labu solījumu derības? 22 Tāpēc, kamēr tu mūs pārmāca, tu tūkstoš reižu šaut mūsu ienaidniekus, lai, kad mēs tiesājam, mums rūpīgi jādomā par tavu labestību un, kad mēs paši tiekam tiesāti, mums jāmeklē žēlastība.
23 Tāpēc, kamēr cilvēki ir dzīvojuši netaisnīgi un netaisnīgi, tu esi tos mocījis ar viņu pašu negantībām. 24 Jo viņi ļoti tālu nomaldījās maldu ceļos un turēja tos par dieviem, kas pat viņu ienaidnieku zvēru vidū bija nicināti, pievilti kā nesaprātīgi bērni. 25 Tāpēc Tu sūtīji tiem, kā bērniem bez prāta, sodu, lai viņus izsmietu. 26 Bet tie, kas nevēlas tikt laboti ar šo labošanu, ar kuru Viņš ar tiem samīļojās, sajutīs Dieva cienīgu spriedumu. 27 Jo, paskatieties, par ko viņi smējās, kad tika sodīti, tas ir, par tiem, kurus viņi uzskatīja par dieviem; Tagad, būdami tajos sodīti, viņi, to redzot, atzina Viņu par patieso Dievu, kuru pirms tam viņi liedza pazīt, un tāpēc tie nāca pār tiem galējiem sodiem. NODAĻA 13 1 Tiešām, veltīgi pēc dabas ir visi cilvēki, kas nezina Dievu un no redzamā labuma nevar atpazīt To, kas ir. 2 Bet viņi uzskatīja vai nu uguni, vai vēju, vai straujo gaisu, vai zvaigžņu loku, vai spēcīgo ūdeni, vai debesu gaismas par dieviem, kas pārvalda pasauli. 3 Ar kuru skaistumu, ja tie priecājās, tos uzskatīja par dieviem; lai viņi zina, cik daudz labāks ir viņu Kungs, jo pirmais skaistuma autors tos ir radījis. 4 Bet, ja viņi būtu pārsteigti par savu spēku un tikumu, lai viņi saprot no tiem, cik varenāks ir tas, kas viņus ir padarījis. 5 Jo pēc radību diženuma un skaistuma proporcionāli redzams to veidotājs. 6 Bet par to viņi ir mazāk vainojami, jo viņi, iespējams, maldās, meklēdami Dievu un vēloties Viņu atrast. 7 Jo zinot Viņa darbus, tie viņu rūpīgi meklē un tic viņu redzei, jo redzamais ir skaists. 8 Tomēr arī viņi nav apžēlojami. 9 Jo ja viņi varētu zināt tik daudz, ka varētu mērķēt uz pasauli; kā viņi ātrāk neuzzināja par to Kungu? 10 Bet nožēlojami ir tie, un viņu cerība ir mirušā, kas tos sauc par dieviem, kas ir cilvēku roku darbi, zelts un sudrabs, lai parādītu mākslu un zvēru līdzības vai akmeni, kas neder. no senas rokas. 11 Bet galdnieks, kas gāž kokmateriālus pēc tam, kad viņš ir nozāģējis šim nolūkam atbilstošu koku un prasmīgi noņēmis visu mizu visapkārt, un ir to glīti nostrādājis un darījis no tā trauku piemērotu cilvēka dzīvības kalpošanai; 12 Un, iztērējis sava darba atlikumus, lai pagatavotu ēdienu, viņš paēdās;
13 Un, paņēmis pašus atkritumus no tiem, kas nederēja, būdams greizs koka gabals un pilns ar mezgliem, ir rūpīgi to izgrebjis, kad viņam nebija nekā cita, un veidojis to pēc savas prāta prasmes, un veidoja to pēc vīrieša tēla; 14 Vai arī padarīja to kā kādu nekrietnu zvēru, apklājot to ar sarkano sārmu, nokrāsojot to sarkanā krāsā un nosedzot katru vietu tajā; 15Un, kad viņš bija tai iekārtojis ērtas telpas, iecēla to sienā un uztaisīja ar dzelzi. 16 Jo viņš to parūpējās, lai tas nenokristu, zinādams, ka tas pats nespēj palīdzēt; jo tas ir attēls, un tam ir vajadzīga palīdzība: 17 Tad viņš lūdz par savu mantu, par savu sievu un bērniem, un nekaunas runāt ar to, kam nav dzīvības. 18 Par veselību viņš piesauc vājo, jo dzīvība lūdz mirušo; jo palīdzība pazemīgi lūdz to, kam ir vismazāk līdzekļu, un labu ceļu viņš lūdz no tā, kas nevar kāju uz priekšu spert. 19 Un par iegūšanu un iegūšanu, kā arī par labu viņa roku veiksmi, viņš lūdz spēju darīt no tā, kas nav spējīgs kaut ko darīt. NODAĻA 14 1 Atkal cilvēks, kas gatavojas kuģot un grasās iziet cauri niknajiem viļņiem, piesauc koka gabalu, kas ir vairāk sapuvis nekā kuģis, kas viņu nes. 2 Jo patiesi to izdomāja vēlme gūt labumu, un strādnieks to uzcēla pēc savas prasmes. 3 Bet Tava gādība, ak Tēvs, to pārvalda, jo Tu esi radījis ceļu jūrā un drošu taku viļņos; 4 Parādot, ka tu vari izglābties no visām briesmām, jā, lai gan cilvēks devās jūrā bez mākslas. 5 Tomēr tu nevēlies, lai tavi gudrības darbi paliktu tukši, un tāpēc cilvēki atdod savu dzīvību mazam koka gabalam, un, šķērsojot nelīdzeno jūru vājā traukā, tiek izglābti. 6 Jo arī senos laikos, kad lepnie milži gāja bojā, pasaules cerība, ko pārvalda tava roka, izglābās vājā traukā un atstāja uz mūžiem sēklu. 7 Jo svētīga ir malka, caur kuru nāk taisnība. 8 Bet tas, kas izgatavots ar rokām, ir nolādēts, tāpat kā tas, kas to radījis. un tas, jo, būdams sabojājams, to sauca par dievu. 9 Jo bezdievīgs un viņa bezdievība ir vienādi Dievam naidīgi. 10 Jo radītais tiks sodīts kopā ar to, kas to ir darījis. 11 Tāpēc pat pagānu elkiem būs pieskatīšana, jo Dieva radībā tie ir kļuvuši par negantību un klupšanas akmeņiem cilvēku dvēselēm un lamatas negudro kājām. 12 Jo elku veidošana bija garīgās netiklības sākums, un to izgudrošana - dzīvības samaitāšana.
13 Jo arī tie nav bijuši no sākuma, un tie nebūs mūžīgi. 14 Jo ar cilvēku veltīgo godību viņi ienāca pasaulē, un tāpēc viņiem drīz pienāks gals. 15 Jo tēvs, kas bija nomocīts ar priekšlaicīgām sērām, kad viņš bija darījis sava bērna tēlu, kas drīz tika izņemts, tagad pagodināja viņu kā dievu, kas toreiz bija miris, un nodeva tiem, kas bija viņa pakļautībā, ceremonijas un upurus. 16 Tā laika gaitā kā likums tika ievērota bezdievīga paraža, kas kļuva stipra, un ķēniņu baušļi tika pielūgti kaltiem tēliem. 17 Kuru cilvēki nevarēja pagodināt klātbūtnē, jo viņi dzīvoja tālu, viņi no tālienes paņēma viltotu viņa vīzu un izveidoja ķēniņa tēlu, kuru viņi godināja, lai ar šo savu ārprātu varētu viņam glaimot. nebija klāt, it kā būtu klāt. 18 Arī mākslinieka īpašais rūpīgums palīdzēja nezinātājiem pievērsties lielākai māņticībai. 19 Jo viņš, iespējams, vēlēdamies izpatikt kādam ar autoritāti, piespieda visas savas prasmes veidot pēc labākās modes. 20 Un tā ļaužu pulks, darba žēlastības vilināts, tagad viņu uztvēra par dievu, kas pirms neilga laika bija tikai godā. 21 Un šī bija izdevība pievilt pasauli, jo cilvēki, kas kalpoja vai nu nelaimei, vai tirānijai, akmeņiem un zariem piedēvēja tādu vārdu, par ko nevar runāt. 22 Un ar to viņiem nepietika, ka viņi maldījās Dieva atziņā; bet, kamēr viņi dzīvoja lielajā neziņas karā, tik lielās mocības viņus sauca par mieru. 23 Jo, kamēr viņi nogalināja savus bērnus upurēs vai veica slepenas ceremonijas, vai izteica dīvainus rituālus; 24 Viņi vairs neturēja neaptraipītus ne dzīvības, ne laulības, bet vai nu viens otru nogalināja nodevīgi, vai apbēdināja laulības pārkāpšanas dēļ. 25 Tā ka visos cilvēkos bez izņēmuma valdīja asinis, slepkavības, zagšana un viltošana, samaitātība, neuzticība, nemieri, nepatiesas liecības, 26 Labu cilvēku satraukums, labo pagriezienu aizmirstība, dvēseļu apgānīšana, rakstura maiņa, nekārtības laulībā, laulības pārkāpšana un nekaunīga nešķīstība. 27 Jo nenosaukto elku pielūgšana ir visa ļaunuma sākums, cēlonis un beigas. 28 Jo vai nu viņi ir traki, kad priecājas, vai pravieto melus, vai dzīvo netaisnīgi, vai arī viegli zvēr. 29 Jo viņi paļaujas uz elkiem, kuriem nav dzīvības; lai gan viņi zvēr nepatiesi, tomēr izskatās, ka viņi nav ievainoti. 30 Bet par abām lietām viņi tiks pareizi sodīti: gan tāpēc, ka viņi nedomāja par labu Dievam, pievēršot uzmanību elkiem, gan arī netaisnīgi zvērēja viltībā, nicinādami svētumu.
31 Jo ne viņu spēks zvēr, bet grēcinieku taisnīgā atriebība vienmēr soda par bezdievīgo apvainojumu. NODAĻA 15 1 Bet tu, ak Dievs, esi žēlīgs un patiess, pacietīgs un žēlastībā visu sakārto, 2 Jo, ja mēs grēkojam, mēs esam Tavi, zinot tavu spēku, bet mēs negrēkosim, zinādami, ka esam Tavi pieskaitīti. 3 Jo pazīt tevi ir pilnīga taisnība; jā, zināt tavu spēku ir nemirstības sakne. 4 Jo mūs nepievīla ne cilvēku ļaunais izdomājums, ne tēls, kas raibs ar dažādām krāsām, gleznotāja neauglīgais darbs; 5 Skatiens, par ko neprātīgos vilina iekārot, un tāpēc viņi vēlas pēc miruša tēla veidolu, kam nav elpas. 6 Gan tie, kas tos dara, tie, kas tos vēlas, un tie, kas tos pielūdz, mīl ļaunu un ir cienīgi, lai uz tām paļautos. 7 Jo podnieks, rūdīdams mīkstu zemi, katru trauku ar lielu darbu veido mūsu kalpošanai; jā, no tā paša māla viņš izgatavo gan traukus, kas kalpo tīrai lietošanai, gan tāpat arī visus, kas kalpo pretējai lietošanai. jebkura veida izmantošana, podnieks pats ir tiesnesis. 8 Un, nelietīgi pieliekot savu darbu, viņš no tā paša māla veido veltīgu dievu, proti, to, kurš nedaudz agrāk bija izgatavots no zemes un pēc neilga laika atgriezīsies pie tā, kad viņa dzīvība, kas viņam tika aizdevusi prasīja. 9 Neraugoties uz to, ka viņš rūpējas, viņam nav daudz darba, nedz arī, ka viņa mūžs ir īss, bet cenšas būt pārāks par zeltkaļiem un sudrabkaļiem, un cenšas darīt kā misiņa strādnieki, un uzskata, ka par savu godu ir izgatavot viltojumus. 10 Viņa sirds ir pelni, viņa cerība ir ļaunāka par zemi, un viņa dzīvība ir mazāk vērtīga nekā māls. 11 Jo viņš nepazina savu Radītāju un to, kas iedvesa viņā darbīgu dvēseli un elpoja dzīvu garu. 12 Bet viņi uzskatīja, ka mūsu dzīve ir izklaide un mūsu šeit pavadītais laiks, lai gūtu labumu, jo, viņi saka, mums noteikti jādodas, kaut arī ļaunā ceļā. 13 Jo šis cilvēks, kas ir no zemes materiāla, taisa trauslus traukus un tēlus, zina, ka viņš apvaino vairāk par visiem citiem. 14 Un visi tavas tautas ienaidnieki, kas tos tur pakļauti, ir visneprātīgākie un nožēlojamāki par mazuļiem. 15 Jo viņi visus pagānu elkus uzskatīja par dieviem. Ne acis, lai redzētu, ne deguns, lai vilktu elpu, ne ausis, lai dzirdētu, ne roku pirksti. un, kas attiecas uz viņu kājām, viņi iet lēni.
16 Jo cilvēks tos radījis, un tas, kas aizņēmies savu garu, tos veidojis, bet neviens nevar izveidot sev līdzīgu dievu. 17 Tā kā viņš ir mirstīgs, viņš ar ļaunām rokām dara mirušu, jo viņš pats ir labāks par to, ko viņš pielūdz. 18 Jā, viņi pielūdza arī tos zvērus, kas ir visnīstamākie: tāpēc, ka tiek salīdzināti, daži ir sliktāki par citiem. 19 Viņi arī nav tik skaisti, lai būtu vēlami no zvēriem, bet viņi gāja bez Dieva slavas un viņa svētības. NODAĻA 16 1 Tāpēc ar līdzīgiem viņi tika cienīgi sodīti un ar daudzām zvēru mocībām. 2 Tāda soda vietā, žēlīgi izturoties pret savu tautu, tu tai pagatavoji dīvainas garšas gaļu, pat paipalas, lai rosinātu viņu apetīti. 3 Lai viņi, vēlēdamies ēst, par neglīto zvēru skatienu, kas ir sūtīti starp tiem, iemantotu pat to, kas viņiem ir vajadzīgs; bet šie, ciešot nabadzību par īsu laiku, varētu kļūt par dīvainas garšas līdzdalībniekiem. 4 Jo bija nepieciešams, lai viņus, īstenojot tirāniju, pienāktu nabadzība, no kuras viņi nevarēja izvairīties, bet viņiem tikai jāparāda, kā viņu ienaidnieki tika mocīti. 5 Jo, kad zvēru šausmīgais niknums nāca pār tiem un tie gāja bojā ar līku čūsku dzēliem, tavas dusmas nebija mūžīgas. 6 Bet viņi uz īsu brīdi bija noraizējušies, lai, ņemot vērā pestīšanas zīmi, tiktu pamācīti atcerēties Tavas bauslības baušļus. 7 Jo tas, kas pievērsās tam, nav bijis izglābts no tā, ko viņš redzēja, bet gan ar tevi, kas esi visu Glābējs. 8Un tu liki saviem ienaidniekiem atzīties, ka tas esi tu, kas glāb no visa ļauna. 9 Tiem gāja bojā sienāžu un mušu kodumi, un viņiem netika atrasts līdzeklis dzīvībai, jo viņi bija cienīgi tikt no tādiem sodītiem. 10 Bet tavi dēli neuzvarēja pašus indīgo pūķu zobus, jo Tava žēlastība vienmēr bija ar tiem un tos dziedināja. 11 Jo tie bija sadurti, lai atcerētos tavus vārdus; un viņi ātri tika izglābti, lai, nekrītot dziļā aizmirstībā, viņi pastāvīgi atcerētos tavu labestību. 12 Jo ne zāle, ne mīkstinošs plāksteris viņus atjaunoja veselībā, bet gan Tavs vārds, Kungs, kas visu dziedina. 13 Jo tev ir dzīvības un nāves vara, tu ved uz elles vārtiem un audzini no jauna. 14 Cilvēks nogalina ar savu ļaunprātību, bet gars, kad tas iziet, neatgriežas. nedz uzņemtā dvēsele nenāk atkal.
15 Bet no tavas rokas nav iespējams izbēgt. 16 Jo bezdievīgie, kas liedza tevi pazīt, tika šaustīti no tavas rokas spēka: ar dīvainām lietusgāzēm, krusām un lietusgāzēm, kas viņus vajāja, no kurām nevarēja izvairīties, un ugunī tie tika iznīcināti. 17 Jo, par ko visvairāk jābrīnās, ugunij bija lielāks spēks ūdenī, kas dzēš visu, jo pasaule cīnās par taisnajiem. 18 Kādreiz liesma tika mazināta, lai tā nesadedzinātu zvērus, kas bija sūtīti pret bezdievīgajiem. bet paši varēja redzēt un saprast, ka viņus vajāja Dieva tiesa. 19 Un citreiz tas deg pat ūdens vidū pāri uguns spēkam, lai iznīcinātu netaisnās zemes augļus. 20 Tā vietā tu pabaroji savus ļaudis ar eņģeļu barību un sūtīji no debesīm maizi, kas pagatavota bez viņu pūlēm, kas spēj apmierināt ikviena cilvēka prieku un piekrita katrai gaumei. 21 Jo tavs uzturs sludināja tavu saldumu taviem bērniem, un kalpošana ēdāja apetītei norūda pēc katra prāta. 22 Bet sniegs un ledus izturēja uguni un neizkusa, lai viņi zinātu, ka uguns, kas deg krusā un dzirkstīja lietū, iznīcināja ienaidnieku augļus. 23 Bet tas atkal aizmirsa savus spēkus, lai taisnais tiktu pabarots. 24 Jo radība, kas tev kalpo, kas esi Radītājs, palielina savu spēku pret netaisnajiem par viņu sodu un samazina spēkus to labā, kas uz tevi paļaujas. 25 Tāpēc jau toreiz tas tika pārveidots visādos veidos un bija paklausīgs tavai žēlastībai, kas visu baro, pēc to, kam tas bija vajadzīgs, vēlēšanās. 26 Lai tavi bērni, ak Kungs, ko tu mīli, zinātu, ka ne augļu audzēšana baro cilvēku, bet tavs vārds pasargā tos, kas uz Tevi paļaujas. 27 Jo tas, kas nebija izpostīts no uguns, nedaudz saules stara sasildīts, drīz izkusa. 28 Lai mums būtu zināms, ka mums ir jāliedz saulei tev pateikties un dienas pavasarī jālūdz tevi. 29 Jo nepateicīgo cerība izkusīs kā ziemas sals un aiztecēs kā nederīgs ūdens. NODAĻA 17 1 Jo lieli ir tavi spriedumi un nevar tikt izteikti, tāpēc neaudzinātas dvēseles ir maldījušās. 2 Jo kad netaisni domāja apspiest svēto tautu; Viņi, tumsības gūstekņi, ieslēgti savos namos un garas nakts važām, gulēja tur, izraidīti no mūžīgās aizgādības. 3 Jo, kamēr viņiem vajadzēja gulēt, slēpjoties savos slepenajos grēkos, viņi bija izklīdināti zem aizmāršības tumšā plīvura, šausmīgi pārsteigti un dīvainu parādību nomākti.
4 Jo arī stūris, kas viņus turēja, nevarēja viņus atturēt no bailēm, bet ap viņiem atskanēja trokšņi, it kā ūdeņi krīt, un skumjas parādības parādījās viņiem ar smagiem vaigiem. 5 Neviens uguns spēks nevarētu viņus apgaismot, un zvaigžņu spožās liesmas nevarēja izturēt, lai apgaismotu šo briesmīgo nakti. 6 Tikai tur viņiem parādījās uguns, kas pati par sevi iedega, ļoti šausmīga. Tā kā viņi bija ļoti pārbijušies, viņi domāja, ka tas, ko viņi redzēja, ir sliktāks par to, ko viņi neredzēja. 7 Kas attiecas uz mākslas maģijas ilūzijām, tās tika apspiestas, un viņu slavēšana gudrībā tika apkaunota. 8 Jo tie, kas apsolīja aizdzīt slimu dvēseli šausmas un nepatikšanas, paši bija slimi ar bailēm un bija cienīgi, lai par viņiem smietos. 9 Jo gan nekas briesmīgs no viņiem nebaidījās; tomēr baidoties no garām ejošiem zvēriem un čūsku šņākšanas, 10 Viņi nomira aiz bailēm, noliedzot, ka būtu redzējuši gaisu, no kā nevarēja izvairīties. 11 Jo ļaunums, ko nosodījusi viņas pašas lieciniece, ir ļoti bailīga, un sirdsapziņas spiesta tā vienmēr paredz smagas lietas. 12 Jo bailes nav nekas cits kā saprāta sniegtās palīdzības nodevība. 13 Un cerība no iekšienes, tā kā tā ir mazāka, vairāk uzskata neziņu par cēloni, kas rada mokas. 14 Bet viņi gulēja tajā pašā naktī, kas patiešām bija neciešami un kas nāca pār viņiem no neizbēgamās elles dibena, 15 Daļēji viņus nomocīja zvērīgas parādības, bet pa daļai noģība, un viņu sirds neizturēja, jo viņus pārņēma negaidītas bailes. 16 Tātad ikviens, kas tur nokrita, tika stingri turēts, slēgts cietumā bez dzelzs restēm, 17 Jo, vai viņš bija lopkopis, gans, vai strādnieks laukā, viņš tika pārņemts un izturēja šo vajadzību, no kuras nevarēja izvairīties, jo viņi visi bija sasaistīti ar vienu tumsības ķēdi. 18 Vai tas būtu svilpojošs vējš, vai melodisks putnu troksnis starp izplestošajiem zariem, vai patīkams ūdens kritums, kas plūst spēcīgi, 19 Vai šausmīga nomestu akmeņu skaņa vai skriešana, ko nevar redzēt, kad zvēri izlaiž, vai mežonīgāko savvaļas zvēru rūcoša balss, vai atsitiena atbalss no dobajiem kalniem; šīs lietas lika viņiem aizmigt no bailēm. 20 Jo visa pasaule spīdēja skaidrā gaismā, un neviens nebija traucēts viņu darbā. 21 Tikai pār viņiem pletās smaga nakts, tās tumsas tēls, kas viņus pēc tam uzņems, bet tomēr viņi paši par sevi bija bēdīgāki par tumsu.
NODAĻA 18 1Tomēr taviem svētajiem bija ļoti liela gaisma, kuru balsi viņi dzird un neredzēja to veidolu, jo arī viņi nebija to pašu cietuši, viņi tos uzskatīja par laimīgiem. 2 Bet par to viņi tagad nesāpināja tos, par kuriem viņiem iepriekš bija nodarīts pāri, viņi pateicās tiem un lūdza piedošanu par to, ka viņi bija ienaidnieki. 3 Tā vietā tu viņiem iedevi degošu uguns stabu, lai tas būtu ceļvedis nezināmajā ceļā, un nekaitīgu sauli, kas viņus cienījami izklaidētu. 4 Jo tie bija cienīgi tikt atņemti gaismai un ieslodzīti tumsā, kas bija turējuši aizvērtus tavus dēlus, ar kuriem pasaulei bija jādod bauslības nesabojātā gaisma. 5 Un, kad viņi bija nolēmuši nogalināt svēto bērnus, vienu bērnu izraidītu un izglābtu, lai viņus pārmācītu, tu atņēmi viņu bērnus un iznīcināji tos pavisam varenā ūdenī. 6 Par šo nakti mūsu tēvi jau iepriekš bija apliecināti, ka, zinot, ar kādu zvērestu viņi bija devuši uzticību, viņi pēc tam varētu būt priecīgi. 7 Tā tavi tauta pieņēma taisno pestīšanu un ienaidnieku iznīcināšanu. 8 Jo ar ko Tu sodi mūsu pretiniekus, ar to Tu pagodināji mūs, kurus Tu biji aicinājis. 9 Jo labo cilvēku taisnie bērni upurēja slepeni un ar vienprātību lika svētu likumu, lai svētie būtu kā viena laba un ļauna līdzdalībnieki, tagad tēvi dzied slavas dziesmas. 10 Bet otrā pusē atskanēja ienaidnieku sauciens, un žēlojošs troksnis atskanēja par bērniem, kuri bija vaimanājuši. 11 Saimnieks un kalps tika sodīti vienādi; un kā karalis, tā cieta parastais cilvēks. 12 Tā viņiem visiem kopā bija neskaitāmi mirušie ar vienu nāves veidu; arī dzīvajiem nepietika, lai tos apglabātu, jo vienā mirklī tika iznīcināts viņu dižciltīgākais pēcnācējs. 13. Jo viņi nekam neticēja burvju dēļ; pēc pirmdzimtā iznīcināšanas viņi atzina, ka šī tauta ir Dieva dēli. 14 Jo, kamēr viss bija kluss un tā nakts bija viņas ātrā gaitas vidū, 15 Tavs visvarenais vārds izlēca no debesīm no tava ķēniņa troņa kā nikns karavīrs iznīcības zemes vidū, 16 Un atnesa savu neviltoto pavēli kā asu zobenu un, pieceļoties, piepildīja visu ar nāvi; un tas pieskārās debesīm, bet stāvēja virs zemes. 17Pēkšņi šausmīgu sapņu vīzijas viņus ļoti satrauca, un negaidīti pārņēma šausmas. 18 Un viens iemests šurp un otrs tur, pusdzīvs, atklāja savas nāves cēloni.
19 Jo sapņi, kas viņus mocīja, to jau iepriekš paredzēja, lai viņi nepazustu un nezinātu, kāpēc viņus mocīja. 20 Jā, nāves garša skāra arī taisnos, un tuksnesī notika ļaužu iznīcināšana, bet dusmas nebija ilgi. 21 Jo tad nevainīgais steidzās un stājās viņus aizstāvēt; un, atnesdams savas īstās kalpošanas vairogu, lūgšanu un vīraka izpirkšanu, nostājās pret dusmām un tādējādi izbeidza nelaimi, paziņojot, ka viņš ir tavs kalps. 22Tā viņš uzvarēja iznīcinātāju, ne ar miesas spēku, ne ar ieroču spēku, bet ar vārdu savaldīja to, kas sodīja, apgalvojot par zvērestiem un derībām, kas tika dotas ar tēviem. 23 Jo, kad mirušie tagad bija nogāzti viens uz otru, stāvot starp tiem, viņš apturēja dusmas un šķīra ceļu pie dzīvajiem. 24 Jo garajās drēbēs bija visa pasaule, un četrās akmeņu rindās bija iekalts tēvu godība un Tava Majestāte viņa galvas diadēmā. 25 Tiem postītājs deva vietu un baidījās no tiem, jo pietika, ka viņi tikai sajuta dusmas. NODAĻA 19 1 Bezdievīgos dusmas nāca pār tiem bez žēlastības līdz galam, jo viņš jau iepriekš zināja, ko viņi darīs; 2 Kā tas, ka viņi, ļāvuši viņiem aiziet un steigšus tos aizsūtījuši, nožēlotu grēkus un tos vajātu. 3 Jo, kamēr viņi vēl sēroja un vaimanāja pie mirušo kapiem, viņi pielika vēl vienu neprātīgu nodomu un vajāja tos kā bēgļus, kurus viņi bija lūguši doties prom. 4 Jo liktenis, kura cienīgi viņi bija, viņus piesaistīja šim mērķim un lika viņiem aizmirst lietas, kas jau bija notikušas, lai viņi varētu izpildīt sodu, kas bija bez viņu mokām: 5 Un lai tava tauta varētu iet pa brīnišķīgu ceļu, bet viņi atrastu dīvainu nāvi. 6 Jo visa radība savā īstajā veidā tika veidota no jauna, kalpojot tiem īpašajiem baušļiem, kas tiem tika doti, lai tavi bērni tiktu turēti bez aizvainojumiem. 7 Proti, mākonis, kas ēno nometni; un tur, kur iepriekš stāvēja ūdens, parādījās sausa zeme; un no Sarkanās jūras ceļš bez šķēršļiem; un no vardarbīgās straumes zaļš lauks: 8 Kurp gāja visa tauta, kas tika aizstāvēta ar tavu roku, redzot tavus brīnišķīgos dīvainos brīnumus. 9 Jo tie gāja vaļā kā zirgi un lēca kā jēri, slavēdami Tevi, Kungs, kas tos izglābi. 10 Jo viņi vēl atcerējās to, kas tika darīts, dzīvojot svešajā zemē, kā zeme iznesa mušas lopu vietā un kā upe zivju vietā izmeta vardes.
11 Bet pēc tam viņi redzēja jaunu vistu paaudzi, kad, ēstgribas vadīti, viņi prasīja smalku gaļu. 12 Jo paipalas pie viņiem nāca no jūras, lai viņi būtu apmierināti. 13 Un sodi grēciniekus dabūja ne bez iepriekšējām pazīmēm ar pērkona spēku, jo viņi cieta taisnīgi pēc savas ļaundarības, jo pret svešiniekiem izturējās bargāk un naidīgāk. 14 Jo sodomieši nepieņēma tos, kurus viņi nepazina, kad viņi ieradās, bet tie ieveda verdzībā draugus, kas tos bija pelnījuši. 15 Un ne tikai, bet, iespējams, viņiem būs kāda cieņa, jo viņi izmantoja svešiniekus nedraudzīgi. 16 Bet tie ļoti smagi nomocīja tos, ko viņi bija uzņēmuši dzīrēs un jau bija pieņēmuši to pašu likumu ar viņiem. 17 Tāpēc tie bija pat aklumi, tāpat kā tie, kas stāvēja pie taisnā cilvēka durvīm, kad, šausmīgas lielas tumsas apņemti, katrs meklēja eju pa savām durvīm. 18 Jo elementi paši par sevi tika mainīti ar sava veida harmoniju, līdzīgi kā psaltē, mainot melodijas nosaukumu, un tomēr vienmēr ir skaņas; ko var labi uztvert, redzot paveikto. 19 Jo zemes lietas pārvērtās ūdeņos, un tās, kas iepriekš peldēja ūdenī, tagad cēlās virs zemes. 20 Ūdenī ugunij bija spēks, kas aizmirsa savu tikumu, un ūdens aizmirsa savu rūdīšanas dabu. 21 No otras puses, liesmas neizpostīja iznīcīgo dzīvo būtņu miesu, kaut arī tās tajā staigāja; viņi neizkausēja arī ledaino debesu gaļu, kas pēc dabas bija spējīga kust. 22 Jo visās lietās, ak Kungs, Tu esi savu tautu cildinājis un pagodinājis, nedz arī tos neuzskatīji, bet palīdzēji tai vienmēr un vietā.