Usijas uzplaukums un krišana 2. Laiku grāmata 26 1 Tad visa Jūdas tauta ņēma Usiju, kuram bija sešpadsmit gadi, un iecēla viņu par ķēniņu viņa tēva Amacjas vietā. 2 Viņš uzcēla Elotu un atdeva to atpakaļ Jūdai pēc tam, kad ķēniņš gūlās pie saviem tēviem. 3 Usijam bija sešpadsmit gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja piecdesmit divus gadus Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Jeholija, no Jeruzālemes. 4 Un viņš darīja to, kas bija taisns Tā Kunga acīs, gluži tāpat kā viņa tēvs Amacja bija darījis. 5 Un viņš meklēja Dievu Zaharijas dienās, jo viņam bija izpratne par Dieva vīzijām, un, kamēr viņš meklēja To Kungu, Dievs viņam lika labi izdoties. 6 Un viņš izgāja un karoja pret filistiešiem un nojauca Gātas mūri, Jabnes mūri un Ašdodas mūri un uzcēla pilsētas ap Ašdodu un filistiešu vidū. 7 Un Dievs viņam palīdzēja pret filistiešiem un pret arābiem, kas dzīvoja Gurbaālā, un pret mehuniešiem. 8 Un amonieši deva Uzijam dāvanas, un viņa vārds izplatījās līdz pat Ēģiptes robežai, jo viņš kļuva ļoti varens. 9 Un Usija uzcēla torņus Jeruzālemē pie Stūra vārtiem, pie Ielejas vārtiem un pie mūra līkuma un nostiprināja tos. 10 Viņš arī uzcēla torņus tuksnesī un raka daudz aku, jo viņam bija daudz lopu gan ielejās, gan līdzenumos, arī zemnieki un vīnogulāju kopēji kalnos un Karmelā, jo viņš mīlēja zemkopību. 11 Un Usijam bija arī karotāju karaspēks, kas devās karā pa pulkiem, atbilstoši viņu skaitam, ko bija noteicis rakstvedis Jeiēls un valdnieks Maāseja Hananjas, viena no ķēniņa virsniekiem, vadībā. 12 Viss tēvu namu galveno skaits, varonīgo vīru, bija divi tūkstoši seši simti vīru. 13 Un viņu pakļautībā bija karaspēks, trīs simti septiņi tūkstoši pieci simti vīru, kas karoja ar varenu spēku, lai palīdzētu ķēniņam pret ienaidnieku. 14 Un Usija sagatavoja viņiem visā karaspēkā vairogus, šķēpus, ķiveres, bruņu cepures, lokus un lingas akmeņu mesšanai.
1
Usijas uzplaukums un krišana
15 Un viņš Jeruzālemē izgatavoja viltīgu vīru izgudrotus lādiņus, lai tie būtu uz torņiem un uz cietokšņiem, lai ar tiem šautu bultas un lielus akmeņus. Un viņa vārds izplatījās tālu, jo viņam tika brīnišķīgi palīdzēts, līdz viņš kļuva stiprs. 16 Bet, kad viņš kļuva varens, viņa sirds pacēlās uz pazušanu, jo viņš sacēlās pret To Kungu, savu Dievu, un iegāja Tā Kunga templī, lai kvēpinātu uz kvēpināmā altāra. 17 Un priesteris Azarija iegāja viņam pakaļ, un kopā ar viņu astoņdesmit Tā Kunga priesteri, kas bija varonīgi vīri. 18 Un tie pretojās ķēniņam Usijam un sacīja viņam: "Usija, tev nepienākas nest kvēpināmos upurus Tam Kungam, bet gan priesteriem, Ārona dēliem, kas ir iesvētīti kvēpināmo upuru nešanai. Izej no svētnīcas, jo tu esi pārkāpis likumu, un tas nebūs tev par godu no Tā Kunga Dieva." 19 Tad Usija sadusmojās, un viņam rokā bija kvēpināmais trauks, lai kvēpinātu; un, kamēr viņš bija sadusmojies uz priesteriem, spitālība parādījās viņa pierē priesteru priekšā Tā Kunga namā, no kvēpināmā altāra malas. 20 Un augstais priesteris Azarija un visi priesteri uzlūkoja viņu, un redzi, viņam pierē bija spitālība, un tie viņu izdzina no turienes; arī viņš pats steidzās iziet, jo Tas Kungs viņu bija sitis. 21 Un ķēniņš Usija bija spitālīgs līdz savai nāves dienai un dzīvoja atsevišķā namā, būdams spitālīgs, jo viņš bija izslēgts no Tā Kunga nama; bet viņa dēls Jotāms bija pār ķēniņa namu un tiesāja zemes iedzīvotājus. 22 Visu pārējo Usijas darbu, gan pirmo, gan pēdējo, ir uzrakstījis pravietis Jesaja, Amoca dēls. 23 Tad Usija gūlās pie saviem tēviem, un viņu apglabāja pie viņa tēviem ķēniņu kapsētu laukā, jo tie teica: "Viņš ir spitālīgs." Un viņa dēls Jotāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
Ķēniņa Usijas valdīšanas pārskats Ķēniņš Usija (saukts arī par Azariju) kāpa Jūdejas tronī tikai 16 gadu vecumā un valdīja 52 gadus. Viņa stāstījums 2. Laiku grāmatas 26. nodaļā ir spēcīgs pētījums par agrīno dievbijību, nepieredzētiem nacionāliem panākumiem un traģisku garīgu pagrimumu, ko izraisīja lepnums.
Pantiņu sadalījums 1.–5. pants (Celšanās un agrīnā dievbijība): Jūdas tauta ieceļ Usiju par ķēniņu viņa tēva Amacjas vietā. Viņš dara to, kas ir pareizi Tā Kunga acīs, meklējot Dievu Zaharijas dzīves laikā, kurš viņu māca Dieva vīzijās. Kamēr vien viņš meklē To Kungu, Dievs viņam dod veiksmi. 6.–15. pants (militārais spēks un inovācijas): Usija veiksmīgi karo pret filistiešiem un arābiem, nojauc ienaidnieka mūrus un nostiprina Jeruzalemi ar novatoriskiem aizsardzības torņiem un kara mašīnām, kas paredzētas bultu un lielu akmeņu šaušanai. Viņa slava izplatās tālu, jo viņam tiek brīnišķīgi palīdzēts, līdz viņš kļūst stiprs. 16.–21. pants (Lepnums un Dieva spriedums): Kad Usija kļūst stiprs, viņa sirds paceļas lepna, domājot par savu pazušanu. Viņš pārkāpj Dieva likumus, ieejot templī, lai kvēpinātu uz zelta altāra. Priesteris Azarija un 80 drosmīgi priesteri stājas viņam pretī, paziņojot, ka kvēpināt drīkst tikai Ārona dēli. Usija sadusmojas, turot rokā kvēpināmo trauku, un uz viņa pieres acumirklī parādās spitālība. 22.–23. pants (Atsevišķs gals): Usija paliek spitālīgs līdz pat savai nāves dienai. Viņš dzīvo atsevišķā mājā, izolēts no Tā Kunga nama, kamēr viņa dēls Jotāms pārvalda ķēniņa pili un tiesā tautu.
2
Usijas uzplaukums un krišana
Galvenās mācības Labklājība pārbauda raksturu: Panākumi un bagātība bieži vien ir lielāks garīgs pārbaudījums nekā grūtības, radot kārdinājumu cilvēkiem paļauties uz sevi, nevis uz Dievu. Augstprātības briesmas: Usijas krišana sākās brīdī, kad viņš aizmirsa savu vietu un ļāva lepnumam samaitāt savu sirdi. Svēto robežu ievērošana (baznīcas un valsts atdalīšana) : Dievišķo priekšrakstu un robežu pārkāpšana — tāpat kā to darīja Uzija, uzurpējot priestera amatu — rada nopietnas sekas. Nepieciešamība pēc drosmīgas atbildības: Azarija un priesteri parādīja taisnīgu drosmi, pretojoties varenam ķēniņam un aizstāvot svētos standartus.
3