Tā Kunga varenais eņģelis aizstāv Jeruzalemi 2. Ķēniņu 18.–19. 2. Ķēniņu 18 1 Israēla ķēniņa Hošeas, Elas dēla, trešajā valdīšanas gadā par ķēniņu kļuva Ezehija, Jūdas ķēniņa Ahaza dēls. 2 Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē. Viņa mātes vārds bija Abija, Zaharijas meita. 3 Un viņš darīja to, kas bija taisns Tā Kunga acīs, gluži tāpat kā viņa tēvs Dāvids bija darījis. 4 Viņš nojauca augstienes, salauza elku elkus, nocirta birzis un salauza vara čūsku, ko Mozus bija darinājis, jo līdz tam laikam Israēla bērni tai upurēja; un viņš to nosauca par Nehuštanu. 5 Viņš paļāvās uz To Kungu, Israēla Dievu, tā ka pēc viņa nebija neviena tāda kā viņš starp visiem Jūdas ķēniņiem, nedz arī starp tiem, kas bija pirms viņa. 6 Jo viņš cieši turējās pie Tā Kunga un neatkāpās no Viņa, bet turēja Viņa baušļus, ko Tas Kungs bija pavēlējis Mozum. 7 Un Tas Kungs bija ar viņu, un viņam veicās visur, kurp vien viņš gāja, bet viņš sacēlās pret Asīrijas ķēniņu un nekalpoja viņam. 8 Viņš sakāva filistiešus līdz Gazai un tās robežās, no sargu torņiem līdz nocietinātajai pilsētai. 9 Un notika, ka ķēniņa Ezekijas ceturtajā valdīšanas gadā, kas bija Israēla ķēniņa Hoseas, Elas dēla, septītais valdīšanas gads, ka Asīrijas ķēniņš Šalmanasers nāca uzbrukumā Samarijai un to aplenca. 10 Un pēc trim gadiem viņi to ieņēma: Ezekijas sestajā valdīšanas gadā, tas ir Israēla ķēniņa Hošejas devītajā valdīšanas gadā, Samarija tika ieņemta. 11 Un Asīrijas ķēniņš aizveda Israēlu uz Asīriju un izvietoja tos Halahā un Haborā pie Gozanas upes un Mēdijas pilsētās. 12 Jo tie nebija klausījuši Tā Kunga, sava Dieva, balsij, bet pārkāpa Viņa derību un visu, ko Tā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis, un tie nebija tiem klausījuši un nebija tiem darījuši. 13 Ķēniņa Ezekijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā Asīrijas ķēniņš Sanheribs nāca uzbrukumā visām nocietinātajām Jūdejas pilsētām un ieņēma tās. 14 Un Jūdas ķēniņš Ezekija sūtīja uz Asīrijas ķēniņu uz Lahišu, sacīdams: "Es esmu grēkojis; atgriezies no manis! To, ko tu man uzliksi, es nesīšu." Un Asīrijas ķēniņš iecēla Ezekijam, Jūdas ķēniņam, trīs simti talentu sudraba un trīsdesmit talentus zelta. 1
Tā Kunga varenais eņģelis aizstāv Jeruzalemi
15 Un Ezekija viņam nodeva visu sudrabu, kas atradās Tā Kunga namā un ķēniņa nama dārgumos. 16 Tanī laikā Ezekija nogrieza zeltu no Tā Kunga tempļa durvīm un no stabiem, ko bija pārklājis Jūdas ķēniņš Ezekija, un nodeva to Asīrijas ķēniņam. 17 Un Asīrijas ķēniņš sūtīja Tartanu, Rabsarisu un Rabsaku no Lahišas pie ķēniņa Ezekijas ar lielu karaspēku pret Jeruzālemi. Un tie devās augšup un nonāca Jeruzālemē. Un, kad tie bija atnākuši augšup, tie nostājās pie augšējā dīķa ūdensvada, kas atrodas pie velvētāju lauka ceļa. 18 Un, kad tie bija aicinājuši ķēniņu, tad pie viņiem iznāca nama pārvaldnieks Ēljakims, Hilkijas dēls, rakstvedis Sebna un rakstvedis Joahs, Asafa dēls. 19 Un Rabšaks tiem sacīja: "Runājiet tagad ar Ezekiju: tā saka lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: uz kādu paļāvību tu paļaujies?" 20 Tu saki (bet tie ir tikai tukši vārdi): Man ir padoms un spēks karam. Uz ko tu paļaujies, ka sacelies pret mani? 21 Un redzi, tu paļaujies uz šīs ielūzušās niedes zizli, uz Ēģipti, uz kuru, ja kāds atbalstās, tā ies viņa rokā un to caurdur. Tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, visiem, kas uz viņu paļaujas. 22 Bet, ja jūs man sakāt: mēs paļaujamies uz To Kungu, savu Dievu, vai tad tas nav Viņš, kura augstienes un altārus Ezekija ir nopostījis un vai viņš nav sacījis Jūdai un Jeruzālemei: šī altāra priekšā jums būs pielūgt Jeruzālemē? 23 Tāpēc, lūdzu, dod solījumu manam kungam, Asīrijas ķēniņam, un es tev došu divus tūkstošus zirgu, ja tu pats varēsi tiem sagādāt jātniekus. 24 Kā tad tu vari noraidīt kaut vienu no mana kunga vismazākajiem kalpiem un paļauties uz Ēģipti ratu un jātnieku dēļ? 25 Vai tad es bez Tā Kunga esmu cēlies pret šo vietu, lai to iznīcinātu? Tas Kungs man sacīja: "Dodies pret šo zemi un iznīcini to!" 26 Tad Ēljakims, Hilkijas dēls, Sebna un Joahs sacīja Rabšakam: "Runā, lūdzu, ar saviem kalpiem sīriešu valodā, jo mēs to saprotam, un nerunā ar mums jūdu valodā tautas priekšā, kas ir uz mūra." 27 Bet Rabšaks tiem sacīja: "Vai mans kungs mani ir sūtījis pie tava kunga un pie tevis, lai runātu šos vārdus? Vai viņš mani nav sūtījis pie tiem vīriem, kas sēž uz mūra, lai tie kopā ar jums ēstu savus mēslus un dzertu savus urīnus?" 28 Tad Rabšaks nostājās un skaļā balsī iesaucās jūdu valodā un sacīja: “Klausieties lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdus! 29 Tā saka ķēniņš: “Neļaujiet Ezekijam jūs pievilt, jo viņš jūs nevarēs izglābt no viņa rokas!” 30 Lai Ezekija neliek jums paļauties uz To Kungu, sacīdams: Tas Kungs mūs noteikti glābs, un šī pilsēta netiks nodota Asīrijas ķēniņa rokās! 31 Neklausiet Ezekijam, jo tā saka Asīrijas ķēniņš: “Solieties ar mani derībā ar dāvanām un nāciet pie manis ārā, tad ēdiet ikviens no sava vīna koka un ikviens no sava vīģes koka un dzeriet ikviens no savas akas ūdens!” 32 līdz kamēr es nākšu un jūs aizvedīšu uz zemi, kas līdzīga jūsu zemei, uz labības un vīna zemi, uz maizes un vīna dārzu zemi, uz olīvu eļļas un medus zemi, lai jūs varētu dzīvot un nemirt! Un neklausiet Ezekijam, kad viņš jūs pierunās, sacīdams: Tas Kungs mūs glābs! 33 Vai kāds no tautu dieviem ir izglābis savu zemi no Asīrijas ķēniņa rokas? 34 Kur ir Hamatas un Arpadas dievi? Kur ir Sefarvajimas, Henas un Ivas dievi? Vai tie ir izglābuši Samariju no manas rokas? 35 Kas gan starp visiem citu zemju dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas, lai Tas Kungs glābtu Jeruzālemi no manas rokas? 36 Bet ļaudis klusēja un neatbildēja viņam ne vārda, jo ķēniņa pavēle bija šāda: "Neatbildiet viņam!" 37 Tad Ēljakims, Hilkijas dēls, kas bija nama pārzinis, un rakstvedis Šebna, un padomnieks Joahs, Asafa dēls, nāca pie Ezekijas ar saplēstām drēbēm un atstāstīja viņam Rabšaka vārdus.
2
Tā Kunga varenais eņģelis aizstāv Jeruzalemi
2. Ķēniņu 19 1 Kad ķēniņš Ezekija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drēbes, apsedzās ar maisu un iegāja Tā Kunga namā. 2 Un viņš sūtīja nama pārraugu Ēljakīmu un rakstvedi Šebnu un priesteru vecākos, ietērptus maisos, pie pravieša Jesajas, Amoca dēla. 3 Un tie viņam sacīja: “Tā saka Ezekija: šī diena ir bēdu, sodu un zaimošanas diena, jo bērni ir nonākuši līdz dzemdībām, bet nav spēka dzemdēt.” 4 Varbūt Tas Kungs, tavs Dievs, dzirdēs visus Rabšaka vārdus, ko viņa kungs, Asīrijas ķēniņš, ir sūtījis zaimot dzīvo Dievu, un varbūt Tas Kungs, tavs Dievs, sodīs tos vārdus, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzirdējis. Tāpēc pacel savu lūgšanu par atlikušajiem! 5 Tā ķēniņa Ezekijas kalpi nonāca pie Jesajas. 6 Un Jesaja tiem sacīja: "Tā jūs sakāt savam kungam: tā saka Tas Kungs: nebīsties no vārdiem, ko tu esi dzirdējis, ar kuriem Asīrijas ķēniņa kalpi Mani zaimojuši!" 7 Redzi, Es sūtīšu pār viņu vētru, un viņš dzirdēs baumas un atgriezīsies savā zemē; un Es viņu nonāvēšu no zobena viņa paša zemē. 8 Tad Rabšaks atgriezās un atrada Asīrijas ķēniņu karojam pret Libnu, jo viņš bija dzirdējis, ka tas ir aizbraucis no Lahišas. 9 Kad viņš dzirdēja sakām par Tirhaku, Etiopijas ķēniņu, proti: “Redzi, viņš ir nācis cīnīties pret tevi!”, tad viņš atkal sūtīja vēstnešus pie Ezekijas, sacīdams: 10 Tā jums būs runāt ar Jūdas ķēniņu Ezekiju, sacīdami: lai tavs Dievs, uz kuru tu paļaujies, tevi nepieviļ, sacīdams: Jeruzāleme netiks nodota Asīrijas ķēniņa rokās! 11 Redzi, tu esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi ir nodarījuši visām zemēm, tās pilnībā iznīcinādami, un vai tu tiksi glābts? 12 Vai tautu dievi ir izglābuši tos, ko mani tēvi ir iznīcinājuši, proti, Gozanu, Hāranu, Recefu un Ēdenes bērnus, kas bija Telasarā? 13 Kur ir Hamatas ķēniņš, Arpadas ķēniņš un Sefarvajimas pilsētu, Henas un Ivas ķēniņš? 14 Un Ezekija saņēma vēstuli no vēstnešu rokas un to izlasīja, un Ezekija devās augšup Tā Kunga namā un izklāja to Tā Kunga priekšā. 15 Un Ezekija lūdza Tā Kunga priekšā un sacīja: “Ak, Kungs, Israēla Dievs, kas mājo starp ķerubiem, Tu vienīgais esi Dievs pār visām zemes valstīm; Tu esi radījis debesis un zemi!” 16 Kungs, pieliec Savu ausi un dzirdi! Atver, Kungs, Savas acis un redzi! Uzklausi Sanheriba vārdus, kas viņu sūtījis zaimot dzīvo Dievu! 17 Patiesi, Kungs, Asīrijas ķēniņi ir iznīcinājuši tautas un viņu zemes, 18 Un viņi iemetīs viņu dievus ugunī, jo tie nebija dievi, bet gan cilvēku roku darbs, koks un akmens; tāpēc viņi tos iznīcinās. 19 Tāpēc tagad, Kungs, mūsu Dievs, es Tevi lūdzu, izglāb mūs no viņa rokas, lai visas zemes valstis atzīst, ka Tu esi vienīgais Dievs Tas Kungs! 20 Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja pie Ezekijas un lika sacīt: “Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu dzirdējis, ko tu esi Man lūdzis pret Asīrijas ķēniņu Sanheribu.” 21 Šis ir vārds, ko Tas Kungs par viņu ir runājis: jaunava, Ciānas meita, tevi nicina un izsmej; Jeruzālemes meita krata galvu tevis dēļ. 22 Ko tu esi zaimojis un nievājis, pret ko tu esi pacēlis savu balsi un pacēlis savas acis augstumos? Tieši pret Israēla Svēto. 23 Tu caur saviem vēstnešiem esi To Kungu zaimojis un sacījis: “Ar savu daudzo ratu es esmu uzkāpis kalnu augstumos, Libanona nogāzēs, un nociršu tā augstos ciedru kokus un izraudzītos egļu kokus, un es ieiešu viņa robežu mājokļos un viņa Karmela mežā.” 24 Es esmu rakis un dzēris svešus ūdeņus, un ar savu kāju pēdām esmu izžāvējis visas aplenkto vietu upes. 25 Vai tu neesi dzirdējis, ka Es to jau sen esmu darījis un sensenos laikos to esmu veidojis? Tagad Es to esmu licis notikt, lai tu nocietinātās pilsētas pārvērstu drupu kaudzēs?
3
Tā Kunga varenais eņģelis aizstāv Jeruzalemi
26 Tāpēc viņu iedzīvotājiem bija maz spēka, viņi bija izbijušies un apkaunoti; viņi bija kā lauka zāle un kā zaļš augs, kā zāle uz jumtiem un kā novītusi labība, pirms tā uzdīga. 27 Bet Es zinu tavu mājvietu, tavu iziešanu un tavu ieiešanu, un tavu dusmu lēkmi pret mani. 28 Tāpēc ka tava dusmu lēkme pret mani un tavs nemiers ir sasnieguši manas ausis, Es likšu Savu āķi tavā degunā un Savus iemauktus tavās lūpās un vedīšu tevi atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru tu esi nācis. 29 Un šī lai tev ir zīme: šogad jūs ēdīsiet to, kas pats no sevis izaugs, un otrajā gadā to, kas no tā paša izaugs; bet trešajā gadā jūs sēsiet un pļausiet un stādīsiet vīna dārzus un ēdīsiet to augļus. 30 Un Jūdas nama izglābtie atkal iesakņosies lejup un nesīs augļus augšup. 31 Jo no Jeruzālemes izies atlikums un izglābtie no Ciānas kalna. To darīs Tā Kunga Cebaota dedzība. 32 Tāpēc Tas Kungs tā saka par Asīrijas ķēniņu: “Viņš neieies šinī pilsētā, nedz šaus tur nevienu bultu, nedz nāks tai pretī ar vairogu, nedz uzcels ap to valni.” 33 Pa to pašu ceļu, pa kuru viņš nāca, pa to pašu viņš atgriezīsies un neieies šinī pilsētā, saka Tas Kungs. 34 Jo Es aizstāvēšu šo pilsētu, lai to glābtu, Sevis paša dēļ un Sava kalpa Dāvida dēļ. 35 Un tanī naktī Tā Kunga eņģelis izgāja un nokāva asīriešu nometnē simt astoņdesmit piecus tūkstošus vīru; un, kad tie agri no rīta piecēlās, redzi, tie visi bija miruši līķi. 36 Tad Asīrijas ķēniņš Sanheribs devās ceļā, atgriezās un apmetās Ninivē. 37 Un notika, kad viņš pielūdza sava dieva Nisroha namā, ka viņa dēli Adrammelehs un Sarecers viņu nonāvēja ar zobenu un aizbēga uz Armēnijas zemē, un viņa dēls Esarhadons kļuva ķēniņš viņa vietā.
2. Laiku grāmata 32:1–23 1 Pēc šiem notikumiem un to nostiprināšanas nāca Asīrijas ķēniņš Sanheribs, iebruka Jūdejā un apmetās ap nocietinātajām pilsētām, domādams tās iekarot sev. 2 Kad Ezekija redzēja, ka Sanheribs bija ieradies un bija apņēmies cīnīties pret Jeruzālemi, 3 Viņš apspriedās ar saviem lielkungiem un varenajiem vīriem, lai aizbāztu avotu ūdeņus, kas bija ārpus pilsētas, un tie viņam palīdzēja. 4 Tad sapulcējās daudz ļaužu un aizsprostoja visus avotus un strautu, kas tek cauri zemes vidum, sacīdami: "Kāpēc lai Asīrijas ķēniņi nāktu un atrastu daudz ūdens?" 5 Viņš arī atspirga un atjaunoja visu sagrauto mūri, uzcēla to līdz torņiem un vēl vienu mūri ārpusē, atjaunoja Millo Dāvida pilsētā un izgatavoja daudz šautru un vairogu. 6 Un viņš iecēla kara virsniekus pār ļaudīm un sapulcināja tos pie sevis pilsētas vārtu laukumā un runāja ar tiem miermīlīgi, sacīdams: 7 Esiet stipri un drošsirdīgi, nebīstieties un neesiet satriekti Asīrijas ķēniņa dēļ un visa tā pulka dēļ, kas ir ar viņu, jo ar mums ir vairāk nekā ar viņu. 8 Ar viņu ir miesīgs elkonis, bet ar mums ir Tas Kungs, mūsu Dievs, lai mums palīdzētu un izcīnītu mūsu cīņas.” Un tauta paļāvās uz Jūdas ķēniņa Ezekijas vārdiem. 9 Pēc tam Asīrijas ķēniņš Sanheribs sūtīja savus kalpus uz Jeruzālemi (bet pats viņš aplenca Lahišu un visa sava karaspēka vienība bija kopā ar viņu) pie Jūdas ķēniņa Ezekijas un visiem Jūdas iedzīvotājiem, kas bija Jeruzālemē, sacīdams: 10 Tā saka Sanheribs, Asīrijas ķēniņš: "Uz ko jūs paļaujaties, ka jūs paliekat aplenkumā Jeruzālemē?" 11 Vai Ezekija nepierunā jūs mirt badā un slāpēs, sacīdams: Tas Kungs, mūsu Dievs, mūs izglābs no Asīrijas ķēniņa rokas? 12 Vai tas pats Ezekija nav noņēmis viņa augstienes un altārus un pavēlējis Jūdai un Jeruzālemei, sacīdams: “Jums jāpielūdz Dievs viena altāra priekšā un uz tā jādedzina kvēpināmie upuri?”
4
Tā Kunga varenais eņģelis aizstāv Jeruzalemi
13 Vai jūs nezināt, ko es un mani tēvi esam darījuši visu citu zemju tautām? Vai šo zemju tautu dievi kaut kādā veidā spēja izglābt viņu zemes no manas rokas? 14 Kurš gan starp visiem to tautu dieviem, ko mani tēvi bija pilnībā iznīcinājuši, spēja izglābt savu tautu no manas rokas, ka jūsu Dievs spētu izglābt jūs no manas rokas? 15 Tāpēc neļaujiet Ezekijam jūs pievilt un nepierunāt jūs šādā veidā, un neticiet viņam, jo neviens tautas vai valsts dievs nevarēja izglābt savu tautu no manas rokas un no manu tēvu rokas; cik gan mazāk jūsu Dievs jūs izglābs no manas rokas? 16 Un viņa kalpi vēl vairāk runāja pret Dievu To Kungu un pret Viņa kalpu Ezekiju. 17 Viņš rakstīja arī vēstules, lai zaimotu To Kungu, Israēla Dievu, un runātu pret Viņu, sacīdams: “Tāpat kā citu zemju tautu dievi nav izglābuši savu tautu no manas rokas, tā arī Ezekijas Dievs neglābs savu tautu no manas rokas.” 18 Tad viņi skaļā balsī jūdu valodā kliedza uz Jeruzālemes iedzīvotājiem, kas atradās uz mūra, lai tos iebiedētu un satrauktu, lai viņi varētu ieņemt pilsētu. 19 Un viņi runāja pret Jeruzālemes Dievu kā pret zemes tautu dieviem, kas bija cilvēku roku darbs. 20 Un šī iemesla dēļ ķēniņš Ezekija un pravietis Jesaja, Amoca dēls, lūdza Dievu un sauca debesis. 21 Un Tas Kungs sūtīja eņģeli, kas iznīcināja visus varonīgos vīrus, vadoņus un virsniekus Asīrijas ķēniņa nometnē. Tad viņš ar kaunu atgriezās savā zemē. Un, kad viņš nonāca sava dieva namā, tie, kas bija izgājuši no viņa paša zariem, viņu tur nogalināja ar zobenu. 22 Tā Tas Kungs izglāba Ezekiju un Jeruzālemes iedzīvotājus no Asīrijas ķēniņa Sanheriba rokas un no visu citu rokas un vadīja tos no visām pusēm. 23 Un daudzi nesa dāvanas Tam Kungam uz Jeruzālemi un dāvanas Ezekijam, Jūdas ķēniņam, tā ka viņš no tā laika bija pagodināts visu tautu acīs.
Jesajas 36.–37. nodaļa Jesajas 36 1 Ķēniņa Ezekijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā Asīrijas ķēniņš Sanheribs nāca uzbrukumā visām nocietinātajām Jūdejas pilsētām un ieņēma tās. 2 Un Asīrijas ķēniņš sūtīja Rabšaku no Lahišas uz Jeruzālemi pie ķēniņa Ezekijas ar lielu karaspēku, un viņš nostājās pie augšējā dīķa ūdensvada pie velvētāju lauka ceļa. 3 Tad pie viņa iznāca Ēljakims, Hilkijas dēls, kas bija nama pārraugs, un rakstvedis Šebna, un rakstvedis Joahs, Asafa dēls. 4 Un Rabšaks tiem sacīja: "Sakiet Ezekijam: tā saka lielais ķēniņš, Asīrijas ķēniņš: uz kādu paļāvību tu paļaujies?" 5 Es saku, tu saki (bet tie ir tikai tukši vārdi), man ir padoms un spēks karam; uz ko tu tagad paļaujies, ka sacelies pret mani? 6 Redzi, tu paļaujies uz šo salauzto niedri Ēģiptē; ja kāds atbalstās uz to, tā ies viņam rokā un to caurdur. Tāds ir faraons, Ēģiptes ķēniņš, visiem, kas uz viņu paļaujas. 7 Bet, ja tu man saki: mēs paļaujamies uz To Kungu, savu Dievu, vai tad tas nav Viņš, kura augstienes un altārus Ezekija ir nopostījis un sacījis Jūdai un Jeruzālemei: jums jāpielūdz šī altāra priekšā? 8 Tāpēc tagad dod, lūdzu, solījumus manam kungam, Asīrijas ķēniņam, un es tev došu divi tūkstoši zirgu, ja tu pats varēsi tiem sagādāt jātniekus. 9 Kā tad tu vari noraidīt kaut vienu no mana kunga vismazākajiem kalpiem un paļauties uz Ēģipti ratu un jātnieku dēļ? 10 Un vai es tagad bez Tā Kunga esmu cēlies pret šo zemi, lai to iznīcinātu? Tas Kungs man sacīja: "Dodies pret šo zemi un iznīcini to!" 11 Tad Ēljakims, Sebna un Joahs sacīja Rabšakam: "Runā, lūdzu, ar saviem kalpiem sīriešu valodā, jo mēs to saprotam, un nerunā ar mums jūdu valodā, tautas priekšā, kas ir uz mūra.
5
Tā Kunga varenais eņģelis aizstāv Jeruzalemi
12 Bet Rabšaks sacīja: "Vai mans kungs mani ir sūtījis pie tava kunga un pie tevis, lai runātu šos vārdus? Vai viņš mani nav sūtījis pie tiem vīriem, kas sēž uz mūra, lai tie kopā ar jums ēstu savus mēslus un dzertu savus urīnus?" 13 Tad Rabšaks nostājās un skaļā balsī iesaucās jūdu valodā un sacīja: “Klausieties lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdus!” 14 Tā saka ķēniņš: "Neļaujiet Ezekijam jūs pievilt, jo viņš jūs nevarēs glābt!" 15 Lai Ezekija neliek jums paļauties uz To Kungu, sacīdams: Tas Kungs mūs noteikti glābs, šī pilsēta netiks nodota Asīrijas ķēniņa rokās! 16 Neklausiet Ezekijam, jo tā saka Asīrijas ķēniņš: “Noslēdziet ar mani derību ar dāvanu un nāciet pie manis ārā! Un lai jūs ikviens ēd no viņa vīna koka un no viņa vīģes koka un lai ikviens dzer ūdeni no savas akas!” 17 līdz kamēr es nākšu un jūs aizvedīšu uz zemi, kas līdzīga jūsu zemei, uz labības un vīna zemi, uz maizes un vīna dārzu zemi. 18 Sargieties, ka Ezekija jūs nepierunā, sacīdams: Tas Kungs mūs glābs! Vai kāds no tautu dieviem ir izglābis savu zemi no Asīrijas ķēniņa rokas? 19 Kur ir Hamatas un Arfadas dievi? Kur ir Sefarvaimas dievi? Un vai tie ir izglābuši Samariju no manas rokas? 20 Kas gan no visiem šo zemju dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas, lai Tas Kungs izglābtu Jeruzālemi no manas rokas? 21 Bet tie klusēja un neatbildēja viņam ne vārda, jo ķēniņa pavēle bija šāda: "Neatbildiet viņam!" 22 Tad pie Ezekijas nāca nama pārvaldnieks Ēljakims, Hilkijas dēls, rakstvedis Šebna un padomnieks Joahs, Asafa dēls, ar saplēstām drēbēm un atstāstīja viņam Rabšaka vārdus. Jesajas 37 1 Kad ķēniņš Ezekija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drēbes, apsedzās ar maisu un iegāja Tā Kunga namā. 2 Un viņš sūtīja nama pārvaldnieku Ēljakīmu un rakstvedi Šebnu un priesteru vecākos, tērptus maisos, pie pravieša Jesajas, Amoca dēla. 3 Un tie viņam sacīja: “Tā saka Ezekija: šī diena ir bēdu, sodu un zaimošanas diena, jo bērni ir nonākuši līdz dzemdībām, bet nav spēka dzemdēt.” 4 Varbūt Tas Kungs, tavs Dievs, dzirdēs Rabšaka vārdus, ko viņa kungs, Asīrijas ķēniņš, ir sūtījis zaimot dzīvo Dievu, un varbūt sodīs tos vārdus, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ir dzirdējis. Tāpēc pacel savu lūgšanu par atlikušajiem! 5 Tā ķēniņa Ezekijas kalpi nonāca pie Jesajas. 6 Un Jesaja tiem sacīja: "Tā jūs sakāt savam kungam: tā saka Tas Kungs: nebīsties no vārdiem, ko tu esi dzirdējis, ar kuriem Asīrijas ķēniņa kalpi Mani zaimojuši!" 7 Redzi, Es sūtīšu pār viņu vētru, un viņš dzirdēs baumas un atgriezīsies savā zemē; un Es likšu viņam krist no zobena viņa paša zemē. 8 Tad Rabšaks atgriezās un atrada Asīrijas ķēniņu karojam pret Libnu, jo viņš bija dzirdējis, ka tas ir aizbraucis no Lahišas. 9 Un viņš dzirdēja sakām par Tirhaku, Etiopijas ķēniņu, ka viņš ir nācis karot ar tevi. Un, kad viņš to dzirdēja, viņš sūtīja vēstnešus pie Ezekijas, sacīdams: 10 Tā jums būs runāt ar Jūdas ķēniņu Ezekiju, sacīdams: lai tavs Dievs, uz kuru tu paļaujies, tevi nepieviļ, sacīdams: Jeruzāleme netiks nodota Asīrijas ķēniņa rokās! 11 Redzi, tu esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi ir nodarījuši visām zemēm, tās pilnībā iznīcinādami; un vai tu tiksi glābts? 12 Vai tautu dievi ir izglābuši tos, ko mani tēvi ir iznīcinājuši, proti, Gozanu, Hāranu, Recefu un Ēdenes bērnus, kas bija Telasarā? 13 Kur ir Hamatas ķēniņš un Arfadas ķēniņš un Sefarvajimas, Henas un Ivas pilsētu ķēniņš?
6
Tā Kunga varenais eņģelis aizstāv Jeruzalemi
14 Un Ezekija saņēma vēstuli no vēstnešu rokām un to izlasīja, un Ezekija devās augšup uz Tā Kunga namu un izklāja to Tā Kunga priekšā. 15 Un Ezekija lūdza To Kungu, sacīdams: 16 Ak, Kungs Cebaot, Israēla Dievs, kas mājo starp ķerubiem, Tu vienīgais esi Dievs pār visām zemes valstīm, Tu esi radījis debesis un zemi. 17 Pievērs Savu ausi, Kungs, un klausies; atver Savas acis, Kungs, un redzi! Un uzklausi visus Sanheriba vārdus, kas sūtījis zaimot dzīvo Dievu! 18 Patiesi, Kungs, Asīrijas ķēniņi ir izpostījuši visas tautas un to zemes, 19 Un viņi iemetīs viņu dievus ugunī, jo tie nebija dievi, bet gan cilvēku roku darbs, koks un akmens; tāpēc viņi tos iznīcinās. 20 Tāpēc tagad, Kungs, mūsu Dievs, izglāb mūs no viņa rokas, lai visas zemes valstis atzīst, ka Tu esi vienīgais Tas Kungs! 21 Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja pie Ezekijas un sacīja: “Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tāpēc ka tu esi Mani lūdzis pret Sanheribu, Asīrijas ķēniņu, 22 Šis ir vārds, ko Tas Kungs par viņu ir runājis: jaunava, Ciānas meita, tevi nicina un izsmej; Jeruzālemes meita krata galvu tevis dēļ. 23 Ko tu esi zaimojis un nievājis, pret ko tu esi pacēlis savu balsi un pacēlis savas acis augstumos? Pret Israēla Svēto! 24 Tu esi ar saviem kalpiem zaimojis To Kungu un sacījis: “Ar savu daudzo ratu es esmu uzkāpis kalnu augstumos, Libanona nogāzēs, un es nociršu tā augstos ciedrus un izraudzītās egles, un es ieiešu viņa robežu augstumos, viņa Karmela mežā.” 25 Es esmu rakis un dzēris ūdeni, un ar savu kāju pēdām esmu izžāvējis visas aplenkto vietu upes. 26 Vai tu neesi dzirdējis, ka Es to darīju jau sen, ka Es to esmu izveidojis jau no seniem laikiem? Tagad Es to esmu licis īstenot, lai tu nocietinātās pilsētas pārvērstu drupu kaudzēs. 27 Tāpēc viņu iedzīvotājiem bija maz spēka, viņi bija izbijušies un apkaunoti, viņi bija kā zāles laukā, kā zaļi augi, kā zāle uz jumtiem un kā nokaltuši labības graudi, pirms tie vēl uzdīgst. 28 Bet Es zinu tavu mājvietu, tavu iziešanu un tavu ieiešanu, un tavu dusmu lēkmi pret mani. 29 Tāpēc ka tava dusmu lēkme pret mani un tava nemiers ir sasnieguši manas ausis, Es likšu Savu āķi tavā degunā un Savus iemauktus tavās lūpās un vedīšu tevi atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru tu esi nācis. 30 Un šī lai tev ir zīme: šogad jūs ēdīsiet to, kas pats no sevis izaug, un otrā gadā to, kas no tā paša izaug, bet trešajā gadā sējiet un pļaujiet, un stādiet vīna dārzus un ēdiet to augļus. 31 Un Jūdas nama izglābtie atkal iesakņosies lejup un nesīs augļus augšup. 32 Jo no Jeruzālemes izies atlikums un izglābtie no Ciānas kalna. To darīs Tā Kunga Cebaota dedzība. 33 Tāpēc Tas Kungs tā saka par Asīrijas ķēniņu: viņš neieies šinī pilsētā, nedz šaus tur nevienu bultu, nedz nāks tai pretī ar vairogiem, nedz uzcels ap to valni. 34 Pa to pašu ceļu, pa kuru viņš nāca, pa to pašu viņš atgriezīsies un neieies šinī pilsētā, saka Tas Kungs. 35 Jo Es aizstāvēšu šo pilsētu, lai to glābtu Sevis paša dēļ un Sava kalpa Dāvida dēļ. 36 Tad Tā Kunga eņģelis izgāja un nokāva asīriešu nometnē simt astoņdesmit piecus tūkstošus vīru, un, kad tie agri no rīta piecēlās, redzi, tie visi bija kā beigti līķi. 37 Tad Asīrijas ķēniņš Sanheribs devās ceļā, atgriezās un apmetās Ninivē. 38 Un notika, kad viņš pielūdza sava dieva Nisroha namā, ka viņa dēli Adrammelehs un Sarecers viņu nonāvēja ar zobenu un aizbēga uz Armēnijas zemē, un viņa dēls Esarhadons kļuva ķēniņš viņa vietā.
7
Tā Kunga varenais eņģelis aizstāv Jeruzalemi
Pantiņu sadalījums Ezekijas, Jesajas, Sanheriba un Rabšaka vēsturiskais stāstījums ir pierakstīts trīs galvenajās Vecās Derības vietās: 2. Ķēniņu 18.–19. nodaļā , Jesajas 36.–37. nodaļā un 2. Laiku grāmatas 32. nodaļā . Zemāk ir sniegts pantu pa pantam sadalījums, kas atbilst paralēlajām rakstvietām no King James Version , kam seko galvenās mācības. 1. Ezekijas uzticība un agrīnās reformas 2. Ķēniņu 18:1–3 — Ezekija sāk valdīt Jūdejā 25 gadu vecumā un dara “to, kas bija pareizi Tā Kunga acīs”. 2. Ķēniņu 18:4 – Viņš nojauc augstienes, salauž elku tēlus, nocērt birzis un salauž vara čūsku (Nehuštanu), ko Mozus bija darinājis, jo Israēls bija sācis tai kvēpināt. 2. Ķēniņu 18:5–7a — "Viņš paļāvās uz To Kungu, Israēla Dievu, tāpēc pēc viņa starp visiem Jūdas ķēniņiem nebija neviena tāda kā viņš..." Tas Kungs ir ar viņu, un viņam labi izdodas, lai kurp viņš dotos. 2. Ķēniņu 18:7b–8 — Viņš saceļas pret Asīrijas ķēniņu (atsakās viņam kalpot) un sakauj filistiešus līdz Gazai. 2. Laiku 32:1–8 — Redzot Sanheriba tuvošanos, Ezekija apspriežas ar saviem vadoņiem, lai apturētu ūdens avotus ārpus Jeruzalemes, uzceļ mūrus un torņus, izgatavo ieročus un iedrošina tautu: "Esiet stipri un drošsirdīgi... ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir Tas Kungs, mūsu Dievs, lai mums palīdzētu un lai cīnītos mūsu karos" (2. Laiku 32:7–8). 2. Samarijas krišana un Asīrijas iebrukums 2. Ķēniņu 18:9–12 — Ezekijas ceturtajā valdīšanas gadā Asīrijas ķēniņš Šalmanasers aplenc Samariju (Izraēlas ziemeļu valstību) un ieņem to Ezekijas sestajā valdīšanas gadā, jo Izraēls "neklausīja Tā Kunga, sava Dieva, balsij". 2. Ķēniņu 18:13 / Jesajas 36:1 — Ezekijas 14. valdīšanas gadā Asīrijas ķēniņš Sanheribs dodas uzbrukumā visām Jūdejas nocietinātajām pilsētām un ieņem tās. 2. Ķēniņu 18:14–16 – Baiļu brīdī Ezekija sūta nodevas Sanheribam uz Lahišu, sakot: “Esmu grēkojis; atgriezies no manis; to, ko tu man uzliksi, es nesīšu.” Viņš samaksā 300 talantus sudraba un 30 talantus zelta, pat noņemot zeltu no Tā Kunga tempļa durvīm un stabiem. 3. Rabšaka izsmiekli un psiholoģiskā karadarbība 2. Ķēniņu 18:17–18 / Jesajas 36:2–3 — Sanheribs sūta tartānu, rabsarisu un rabšaku no Lahišas ar lielu karaspēku uz Jeruzalemi. Viņi stāv pie augšējā dīķa ūdensvada. Ēljakims, Sebna un Joahs iziet viņiem pretī. 2. Ķēniņu 18:19–21 / Jesajas 36:4–6 — Rabšaks paziņo Sanheriba vēstījumu: "Kāda ir šī pārliecība, uz kuru tu paļaujies?" Viņš izsmej Jūdeju par paļaušanos uz Ēģipti, nosaucot Ēģipti par "salauztu niedri", kas caurdurs ikviena roku, kas uz tās atbalstīsies. 2. Ķēniņu 18:22 / Jesajas 36:7 — Rabšaks mēģina sagrozīt Ezekijas reliģiskās reformas, apgalvojot, ka Ezekija apvainoja Dievu, nojaucot augstienes un altārus. 2. Ķēniņu 18:23–25 / Jesajas 36:8–10 — Rabšaks izsmejoši piedāvā 2000 zirgu, ja Jūdeja vispār varēs viņiem sagādāt jātniekus. Pēc tam viņš apgalvo, ka pats Tas Kungs viņu sūtījis iznīcināt Jūdeju: "Tas Kungs man sacīja: "Dodies pret šo zemi un iznīcini to!"" 8
Tā Kunga varenais eņģelis aizstāv Jeruzalemi
2. Ķēniņu 18:26 / Jesajas 36:11 — Eliakims, Sebna un Joahs lūdz Rabšaku runāt sīriešu (aramiešu) valodā, nevis ebreju valodā (ivritā), lai vienkāršie ļaudis uz mūra nekristu panikā. 2. Ķēniņu 18:27–35 / Jesajas 36:12–20 — Rabšaks atsakās, ebreju valodā kliedzot vīriem uz mūra. Viņš mudina viņus neļaut Ezekijam viņus pievilt ar solījumiem, ka Dievs viņus glābs. Viņš lielās, ka neviens no Hamatas, Arpadas, Sefarvaimas vai Samarijas dieviem nav izglābis viņu zemes no Asīrijas — tātad "kas starp visiem citu zemju dieviem ir izglābis savu zemi no manas rokas, lai Tas Kungs glābtu Jeruzālemi no manas rokas?" (2. Ķēniņu 18:35). 2. Ķēniņu 18:36–37 / Jesajas 36:21–22 — Tauta klusē un neatbild viņam ne vārda, kā Ezehija bija pavēlējis ("Neatbildi viņam"). Galminieki atgriežas pie Ezehijas ar saplēstām drēbēm. 4. Ezekija meklē Jesajas grāmatu un Tā Kunga pirmo apsolījumu 2. Ķēniņu 19:1–5 / Jesajas 37:1–5 – Ķēniņš Ezekija saplēš savas drēbes, apsedz sevi ar maisu, ieiet Tā Kunga namā un sūta Ēljakimu, Sebnu un priesteru vecākos pie pravieša Jesajas . Viņi paziņo: "Šī diena ir bēdu, sodu un zaimošanas diena... tāpēc pacel savu lūgšanu par atlikušajiem." 2. Ķēniņu 19:6–7 / Jesajas 37:6–7 – Jesaja atbild ar Dieva vārdu: "Nebīsties no vārdiem, ko tu esi dzirdējusi, ar kuriem Asīrijas ķēniņa kalpi Mani zaimojuši. Redzi, Es sūtīšu pār viņu dusmu dārdu, un viņš dzirdēs baumas un atgriezīsies savā zemē; un Es likšu viņam krist no zobena viņa paša zemē." 5. Rabšaka zaimojošā vēstule un Ezekijas lūgšana 2. Ķēniņu 19:8–13 / Jesajas 37:8–13 — Rabšaks atgriežas un atrod Sanheribu cīnāmies pret Libnu. Dzirdējis, ka Etiopijas ķēniņš Tirhaka ir devies pret viņu cīnīties, Sanheribs atkal sūta vēstules Ezekijam, brīdinot viņu, ka Dievs nevar glābt Jeruzalemi, un uzskaitot iznīcinātās tautas (Gozānu, Hāranu, Recefu, Telasaru). 2. Ķēniņu 19:14 / Jesajas 37:14 – Ezekija saņem vēstuli no vēstneša, to izlasa, dodas augšup Tā Kunga namā un izklāj to Tā Kunga priekšā . 2. Ķēniņu 19:15–19 / Jesajas 37:15–20 – Ezekija lūdzas: "Ak, Kungs, Israēla Dievs, kas mājo starp ķerubiem, Tu vienīgais esi Dievs pār visām zemes valstīm... Pievērs Savu ausi, Kungs, un klausies! Atver, Kungs, Savas acis un redzi! Un uzklausi Sanheriba vārdus, kas viņu sūtījis zaimot dzīvo Dievu." Viņš atzīst, ka Asīrija iznīcināja citas tautas, jo to dievi bija tikai koks un akmens, un lūdzas: "Tāpēc, ak, Kungs, mūsu Dievs, es Tevi lūdzu, izglāb mūs no viņa rokas, lai visas zemes valstis atzīst, ka Tu esi vienīgais Dievs, Kungs!" 6. Dieva atbilde caur Jesaju 2. Ķēniņu 19:20 / Jesajas 37:21–22 — Jesaja sūta ziņu Ezekijam: "Es esmu dzirdējis, ko tu esi man lūdzis pret Asīrijas ķēniņu Sanheribu." 2. Ķēniņu 19:21–28 / Jesajas 37:22–29 — Tas Kungs norāj Sanheriba lepnumu: "Ko tu esi zaimojis un nievājis?... pret Israēla Svēto." Dievs norāda, ka Asīrijas uzvaras pieļāva tikai Viņa dievišķā apgādība ("Vai tu neesi jau sen dzirdējis, ka Es to esmu darījis?"). Sanheriba dusmu dēļ Dievs paziņo: "Es likšu savu āķi tavā degunā un savus iemauktus tavās lūpās un vedīšu tevi atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru tu esi nācis." 2. Ķēniņu 19:29–31 / Jesajas 37:30–32 – Dievs dod Jūdejai izdzīvošanas un izaugsmes zīmi: Jūdas nama atlikums atkal iesakņosies lejup un nesīs augļus augšup. 2. Ķēniņu 19:32–34 / Jesajas 37:33–35 — Dievs apsola par Asīrijas ķēniņu: "Viņš neieies šinī pilsētā, nedz šaus tur nevienu bultu, nedz dosies tās priekšā ar vairogu, nedz uzcels ap to valni... Jo Es aizstāvēšu šo pilsētu, lai to glābtu Sevis paša un Sava kalpa Dāvida dēļ."
9
Tā Kunga varenais eņģelis aizstāv Jeruzalemi
7. Dievišķā iejaukšanās un Sanheriba krišana 2. Ķēniņu 19:35 / Jesajas 37:36 / 2. Laiku 32:21 — Tajā pašā naktī Tā Kunga eņģelis izgāja un asīriešu nometnē nogalināja 185 000 vīru . Kad cilvēki agri no rīta ceļas, "redzi, tie visi ir kā miruši līķi". 2. Ķēniņu 19:36 / Jesajas 37:37 — Sanheribs dodas prom, atgriežas Nīnivē un tur paliek uz dzīvi. 2. Ķēniņu 19:37 / Jesajas 37:38 / 2. Laiku 32:21 — Kad Sanheribs pielūdza sava dieva Nisroha namā, viņa dēli Adrammelehs un Sarecers viņu nogalināja ar zobenu, un viņš aizbēga uz Armēnijas zemē. Viņa dēls Esarhadons kļuva par ķēniņu viņa vietā.
Galvenās mācības no stāstījuma Atšķirība starp cilvēka kompromisu un dievišķo atbrīvošanu Sākotnēji Ezekija mēģināja atpirkt Sanheribu, atņemot zeltu no Tempļa (2. Ķēniņu 18:14–16), tomēr Asīrija tik un tā atgriezās, lai pilnībā iekarotu. Dieva ienaidnieka nomierināšana reti kad darbojas; ilgstošs miers iestājās tikai tad, kad Ezekija pārstāja paļauties uz sudrabu un pilnībā pievērsās lūgšanai. Praktiska sagatavošanās apvienojumā ar garīgu uzticēšanos Pirms aplenkuma sākuma Ezekija apturēja ūdensapgādi, nostiprināja mūrus un organizēja aizsardzības pasākumus (2. Laiku 32:2–5). Ticība Dievam nenozīmē praktiskas atbildības ignorēšanu, taču Ezekija savu galīgo paļāvību balstīja uz Visvareno, nevis uz saviem nocietinājumiem. Garīga izšķiršanās spēja pret izsmieklu un maldināšanu Rabšaks izmantoja psiholoģisku taktiku — sagrozīja Rakstus, sēja bailes, apšaubīja Dieva spēku un mēģināja šķelt vadību no tautas (2. Ķēniņu 18:22, 28–35). Ezekijas pavēle “neatbildēt viņam” māca, cik gudri ir atteikties strīdēties ar zaimojošiem izteikumiem, tā vietā izvēloties jautājumu tieši vērsties pie Dieva. Izklāstot savas bēdas Tā Kunga priekšā Kad Ezekija saņēma Sanheriba biedējošo vēstuli, viņš to aiznesa tieši uz templi un "izklāja to Tā Kunga priekšā" (2. Ķēniņu 19:14). Tas sniedz lūgšanas modeli: nest taustāmus draudus, bailes un raizes tieši Dieva klātbūtnē un atklāti tās Viņa priekšā. Dieva gods kā augstākā prioritāte lūgšanā Ezekija nelūdza tikai par personīgo izdzīvošanu; viņš lūdza, lai Dievs rīkotos, "lai visas zemes valstis atzītu, ka Tu vienīgais esi Tas Kungs, Dievs" (2. Ķēniņu 19:19). Lūgšanas, kas vērstas uz Dieva godu, cieši saskan ar Viņa gribu. Cilvēka lepnums pret Dieva suverenitāti Sanheribs uzskatīja, ka viņa militārie iekarojumi ir viņa paša spēka rezultāts (2. Ķēniņu 19:23–24). Dievs viņam atgādināja, ka viņš ir tikai instruments Dieva visaptverošajā plānā (2. Ķēniņu 19:25–28). Dievs pretojas lepnajiem, un neviena pasaulīga vara nevar uzvarēt Viņa suverēnos nodomus.
10