Gadaras vīra dziedināšana Mateja 8:28–34 28 Un, kad Viņš nonāca otrā pusē, Gadas ļaužu zemē, Viņam nāca pretī divi ļauno garu apsēsti, kas izgāja no kapiem; tie bija ļoti nikni, tā ka neviens nevarēja pa to ceļu iet. 29 Un, lūk, viņi kliedza, sacīdami: “Kas mums ar Tevi daļas, Jēzu, Dieva Dēls? Vai Tu esi nācis šurp, lai mūs pirms laika mocītu?” 30 Un tur bija krietna ceļa attālumā liels cūku bars ganījās. 31 Tad ļaunie gari Viņu lūdza, sacīdami: "Ja Tu mūs izdzen, tad ļauj mums iet cūku barā." 32 Un Viņš tiem sacīja: " Ejiet!" Un, kad tie bija izgājuši, tie iegāja cūku barā, un, lūk, viss cūku bars strauji metās no stāvas vietas jūrā un ūdenī nomira. 33 Un gani aizbēga un nogāja pilsētā un pastāstīja visu notikušo, arī to, kas bija noticis ar ļauno garu apsēstajiem. 34 Un, lūk, visa pilsēta izgāja Jēzum pretī; un, kad tie Viņu ieraudzīja, tie lūdza Viņu aiziet no to robežām.
Marka 5:1–20 1 Un viņi pārcēlās pāri jūrai, geraziešu zemē. 2 Un, kad Viņš izkāpa no laivas, Viņam tūdaļ no kapiem nāca pretī vīrs, kura bija nešķīsta gara apsēsts, 3 Viņam bija mājvieta kapenēs, un neviens nevarēja viņu sasiet pat ar važām, 4 Jo viņš bieži bija sasiets važās un ķēdēs, bet važas viņš bija sarāvis un važas salauzis, un neviens nevarēja viņu savaldīt. 5 Un vienmēr, dienu un nakti, Viņš bija kalnos un kapenēs, raudāja un dauzīja sevi ar akmeņiem. 6 Bet, ieraudzījis Jēzu no tālienes, viņš pieskrēja un pielūdza Viņu, 7 Un Viņš skaļā balsī iesaucās: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Visaugstākā Dieva Dēls? Es Tevi zvērinu pie Dieva, lai Tu mani nemocītu!” 8 Jo Viņš tam sacīja: " Izej no šī cilvēka, nešķīstais gars!"
1
Gadaras vīra dziedināšana
9 Un viņš tam jautāja: “ Kāds ir tavs vārds?” Un viņš atbildēja: “Mans vārds ir Leģions, jo mūsu ir daudz.” 10 Un viņš Viņu ļoti lūdza, lai Viņš tos neizsūtītu no šī apgabala. 11 Tur pie kalniem ganījās liels cūku bars. 12 Un visi ļaunie gari Viņu lūdza, sacīdami: “Sūti mūs cūkās, lai mēs tanīs ieietu!” 13 Un Jēzus tūdaļ tiem atļāva. Un nešķīstie gari izgāja un iegāja cūkās; un cūku bars (to bija ap divi tūkstoši) strauji metās no stāvas nogāzes jūrā un noslīka jūrā. 14 Un tie, kas ganīja cūkas, aizbēga un pastāstīja to pilsētā un laukos, un izgāja skatīties, kas bija noticis. 15 Un viņi nāca pie Jēzus un redzēja to, kas bija velna apsēsts un kam bija leģions, sēžam apģērbtu un pie pilna prāta; un viņi nobijās. 16 Un tie, kas to redzēja, pastāstīja tiem, kas notika ar to, kas bija velna apsēsts, un arī par cūkām. 17 Un tie sāka Viņu lūgt, lai Viņš aizietu no viņu robežām. 18 Un, kad Viņš iekāpa laivā, tas, kas bija bijis ļaunā gara apsēsts, lūdza Viņu, lai tas varētu būt kopā ar Viņu. 19 Bet Jēzus viņam to neļāva, bet sacīja viņam: " Ej mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas Tas Kungs tev ir darījis un kādas lielas lietas Viņš tev ir apžēlojies." 20 Un viņš aizgāja un sāka sludināt Dekapolē, ko lielas lietas Jēzus viņam bija darījis, un visi brīnījās.
Lūkas 8:26–39 26 Un viņi nonāca geraziešu zemē, kas atrodas iepretim Galilejai. 27 Un, kad Viņš izkāpa krastā, Viņu no pilsētas sastapa kāds vīrs, kas jau sen bija ļauno garu apsēsts; viņš nebija valkājis drēbes un nebija dzīvojis mājās, bet gan kapenēs. 28 Kad viņš ieraudzīja Jēzu, viņš iesaucās, nometies Viņa priekšā zemē un skaļā balsī sacīja: "Kas man ar Tevi, Jēzu, Visaugstākā Dieva Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoci mani!" 29 (Jo Viņš bija pavēlējis nešķīstajam garam iziet no cilvēka. Jo tas viņu bieži bija sagrābis, un viņš tika sasiets ķēdēs un važās, un viņš sarāva saites un velns viņu dzina tuksnesī.) 30 Un Jēzus viņam jautāja, sacīdams: “ Kāds ir tavs vārds?” Un viņš atbildēja: “Leģions, jo daudz ļaunu garu bija viņā iegājuši.” 31 Un tie Viņu lūdza, lai Viņš tiem nepavēlētu iet dziļumā. 32 Un tur kalnā ganījās liels cūku bars; un tie lūdza Viņu, lai Viņš atļauj tiem ieiet tanīs. Un Viņš tiem atļāva. 33 Tad ļaunie gari izgāja no cilvēka un iegāja cūkās; un cūku bars metās no stāvas nogāzes ezerā un noslīka. 34 Kad gani redzēja notikušo, tie aizbēga un stāstīja par to pilsētā un laukos. 35 Tad viņi izgāja skatīt notikušo; un nonāca pie Jēzus un atrada cilvēku, no kura bija izgājuši ļaunie gari, sēžam pie Jēzus kājām apģērbtu un pie pilna prāta; un viņi izbijās. 36 Arī tie, kas to bija redzējuši, pastāstīja tiem, kā tas, kas bija ļauno garu apsēsts, tika dziedināts. 37 Tad viss geraziešu zemes pulks lūdza Viņu aiziet no tiem, jo tos bija pārņēmušas lielas bailes; un Viņš iekāpa laivā un atgriezās atpakaļ. 38 Bet vīrs, no kura bija izgājuši ļaunie gari, lūdza Viņu, lai tas varētu palikt pie Viņa; bet Jēzus atlaida viņu, sacīdams: 39 Atgriezies savās mājās un pasludini, kādas lielas lietas Dievs tev ir darījis!" Un viņš aizgāja un sludināja visā pilsētā, kādas lielas lietas Jēzus viņam bija darījis.
2
Gadaras vīra dziedināšana
Pantiņu sadalījums Stāsts par dēmona apsēstā vīrieša (bieži dēvēta par Gadaras dēmonisko ) dziedināšanu ir pierakstīts trijos sinoptiskajos evaņģēlijos: Marka 5:1–20, Lūkas 8:26–39 un Mateja 8:28–34 . (Piezīme: Lai gan Matejs piemin divus vīrus, Marks un Lūka galvenokārt koncentrējas uz skaļāko vai ievērojamāko no abiem. Zemāk sniegtais izklāsts lielā mērā balstās uz detalizēto stāstījumu Marka 5. nodaļā un Lūkas 8. nodaļā). 1. fāze: ierašanās un satikšanās (Marka 5:1–5 / Lūkas 8:26–29) Ieejot pagānu teritorijā (Marka 5:1 / Lūkas 8:26): Jēzus un Viņa mācekļi ierodas Galilejas jūras austrumu krastā, geraziešu/garaziešu apgabalā. Šī ir pagānu (neebreju) teritorija, ko vēlāk apliecināja liels cūku ganāmpulks. Izraidītie no kapiem (Marka 5:2–3 / Lūkas 8:27): Tūlīt pēc izkāpšanas krastā Jēzu sagaida vīrs ar nešķīstu garu. Lūka norāda, ka viņš ir no vietējās pilsētas, ilgu laiku nav valkājis drēbes un dzīvo klinšu kapos — vietā, kas ceremoniāli ir netīra un saistīta ar nāvi. Pilnīga izolācija un pārcilvēcisks spēks (Marka 5:3–4 / Lūkas 8:29): Kopiena iepriekš bija mēģinājusi viņu pakļaut, izmantojot ķēdes un dzelzs važas, bet viņš tās atkārtoti pārrāva. Neviens nebija pietiekami stiprs, lai viņu savaldītu. Pašiznīcinošas mokas (Marka 5:5): Dienu un nakti vīrietis klīda pa kapenēm un apkārtējiem pakalniem, gaudojot un griežot sevi ar asiem akmeņiem. Tas izceļ dēmoniskās apspiešanas postošo, izolējošo raksturu. 2. fāze: Konfrontācija un atpazīšana (Marka 5:6–8 / Lūkas 8:28) Skriešana pielūgt (Marka 5:6 / Lūkas 8:28): Ieraugot Jēzu no tālienes, vīrietis skrien Viņam pretī. Tā vietā, lai uzbruktu Jēzum, viņš pakļaujas Viņam, atzīstot augstāku autoritāti. Dēmoniskais kliedziens (Marka 5:7 / Lūkas 8:28): Viņā esošo būtņu vadīts, vīrietis skaļā balsī kliedz: " Kas man ar Tevi, Jēzu, Visaugstākā Dieva Dēls? " Viņš lūdz Jēzu viņu nemocīt, atzīstot Jēzus dievišķo svētumu par tiešu draudu viņu nodarbošanās vietai. Pavēle aiziet (Marka 5:8 / Lūkas 8:29): Marks paskaidro, ka Jēzus jau bija pavēlējis nešķīstajam garam iziet no vīra, tāpēc dēmoni reaģē ar paniku un aizsardzības sarunām. 3. fāze: "Leģions" un cūkas (Marka 5:9–13 / Lūkas 8:30–33) "Kā tevi sauc?" (Marka 5:9 / Lūkas 8:30): Jēzus jautā vīrietim viņa vārdu, lai nodibinātu personisku kontaktu un atjaunotu viņa sadrumstaloto identitāti. Atbilde atklāj traģēdijas mērogu: "Mans vārds ir Leģions , jo mūsu ir daudz" — romiešu leģions, kurā bija vairāki tūkstoši garu. Lūgums par pārvietošanu (Marka 5:10–12 / Lūkas 8:31–32): Dēmoni izmisīgi lūdz Jēzu nesūtīt tos prom no šī apgabala vai bezdibenī. Tā vietā, pamanījuši lielu, aptuveni 2000 cūku lielu ganāmpulku, kas ganījās netālu kalna nogāzē, viņi lūdz atļauju ieiet dzīvnieku vidū.
3
Gadaras vīra dziedināšana
Bara iznīcināšana (Marka 5:13 / Lūkas 8:33): Jēzus dod atļauju. Nešķīstie gari atstāj vīru un ieiet cūkās. Viss bars acumirklī metās lejup pa stāvo krastu Galilejas jūrā un noslīkst. 4. fāze: Pilsētas iedzīvotāju reakcija (Marka 5:14–17 / Lūkas 8:34–37) Bēgšana un ziņošana (Marka 5:14 / Lūkas 8:34): Pārbijušies gani aizbēg, izplatot ziņas pilsētā un laukos. Vietējie iedzīvotāji steidzas redzēt notikušo. Pārveidotais cilvēks (Marka 5:15 / Lūkas 8:35): Kad pūlis ierodas, viņi sagaida haosu, bet tā vietā atrod bijušo maniaku klusi sēžam pie Jēzus kājām. Viņš ir "apģērbts un pie pilna prāta" . Paradoksāli, bet šī mierīgā aina piepilda vietējos iedzīvotājus ar dziļām bailēm, jo dievišķais spēks ir izjaucis viņu komforta zonu. Jēzus noraidīšana (Marka 5:16–17 / Lūkas 8:36–37): Pēc tam, kad aculiecinieki paskaidro, kā vīrietis tika dziedināts (un kā cūkas pazuda), vietējie iedzīvotāji lūdz Jēzu nekavējoties pamest viņu reģionu . Baidoties no turpmākiem ekonomiskiem zaudējumiem vai garīgiem traucējumiem, viņi savus mājlopus vērtē augstāk par Glābēja klātbūtni. 5. fāze: Atjaunošana un nodošana (Marka 5:18–20 / Lūkas 8:38–39) Vēlme sekot (Marka 5:18 / Lūkas 8:38): Kad Jēzus atgriežas laivā, lai dotos ceļā, dziedinātais vīrs lūdz, lai varētu doties Viņam līdzi, vēloties palikt tuvu savam Atbrīvotājam. Uzdotā misija (Marka 5:19 / Lūkas 8:39): Jēzus noraida viņa lūgumu pievienoties ceļojošajiem mācekļiem, dodot viņam citu mērķi: " Ej mājās pie savējiem un stāsti tiem, kādas lielas lietas Tas Kungs tev ir darījis un kādas lielas lietas Viņš tev ir apžēlojis. " Liecinieks Dekapolē (Marka 5:20 / Lūkas 8:39): Vīrietis paklausa, dodoties pa Dekapoli (desmit pagānu pilsētu reģionu), sludinot Jēzus lielās lietas viņa labā, atstājot visus pārsteigtus. Vīrietis kļūst par pirmo efektīvo misionāru pagānu pasaulē.
Galvenie secinājumi no stāsta Vienas dvēseles vērtība: Jēzus vētras laikā šķērsoja bīstamu ūdenstilpni, lai glābtu vienu salauztu, atstumtu un atstumtu cilvēku. Vara pār haosu: Dēmonu vārds ("Leģions") un trakojošā jūra (no iepriekšējās nodaļas) simbolizē pilnīgu haosu, ko Jēzus bez piepūles pakļauj ar vienu vārdu. Materiālās un garīgās prioritātes: Gadarieši izvēlējās savas cūkas, nevis Jēzu, parādot, kā pasaulīgā bagātība un bailes no pārmaiņām var padarīt cilvēkus aklus pret žēlastību.
4