Samsons: Dzīvo stipri, mirsti stiprāk Soģu 13 1 Un Israēla bērni atkal darīja to, kas ļauns Tā Kunga acīs, un Tas Kungs tos nodeva filistiešu rokās četrdesmit gadus. 2 Un tur bija kāds vīrs no Coras, no Dana dzimtas, vārdā Manoahs; un viņa sieva bija neauglīga un nedzemdēja. 3 Tad Tā Kunga eņģelis parādījās sievietei un sacīja viņai: "Redzi, tu esi neauglīga un nedzemdēsi, bet tu kļūsi grūta un dzemdēsi dēlu." 4 Tāpēc, lūdzu, sargies un nedzer vīnu, nedz stiprus dzērienus un neēd neko nešķīstu. 5 Jo, redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu, un skuveklis nenāks pār viņa galvu, jo bērns būs nazīrietis Dievam jau no mātes miesām, un viņš sāks glābt Israēlu no filistiešu rokas. 6 Tad sieva nāca un stāstīja savam vīram, sacīdama: “Pie manis atnāca Dieva vīrs, un viņa seja bija kā Dieva eņģeļa seja, ļoti briesmīga. Bet es viņam nejautāju, no kurienes viņš ir, un viņš man neteica savu vārdu. 7 Bet viņš man sacīja: “Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu; un tagad nedzer vīnu, nedz stiprus dzērienus un neēd neko nešķīstu, jo bērns būs nazīrietis Dievam no mātes miesām līdz savai nāves dienai.” 8 Tad Manoahs lūdza To Kungu un sacīja: “Ak, mans Kungs, lai Dieva vīrs, ko Tu esi sūtījis, atnāk atkal pie mums un pamāca mums, ko mums darīt ar bērnu, kas piedzims.” 9 Un Dievs uzklausīja Manoaha balsi, un Dieva eņģelis atkal nāca pie sievietes, kad viņa sēdēja laukā, bet Manoaha, viņas vīra, nebija pie viņas. 10 Un sieva steigšus skrēja un paziņoja savam vīram, sacīdama viņam: "Redzi, man ir parādījies tas vīrs, kas pie manis bija nācis iepriekšējā dienā." 11 Tad Manoahs cēlās un sekoja savai sievai un, nonācis pie vīra, sacīja viņam: "Vai tu esi tas vīrs, kas runāja ar to sievieti?" Un viņš atbildēja: "Es tas esmu." 12 Un Manoahs sacīja: "Lai tavi vārdi piepildās! Kā lai mēs pavēlam bērnam un ko lai mēs ar viņu darām?" 13 Un Tā Kunga eņģelis sacīja Manoaham: "Lai sieviete uzmanās no visa, ko es viņai teicu."
1
Samsons: Dzīvo stipri, mirsti stiprāk
14 Viņai nebūs ēst neko, kas nāk no vīnogulāja, nedz dzert vīnu vai stiprus dzērienus, nedz ēst neko nešķīstu; visu, ko es viņai esmu pavēlējis, lai viņa ievēro. 15 Tad Manoahs sacīja Tā Kunga eņģelim: "Lūdzu, ļaujiet mums tevi aizturēt, līdz kamēr mēs tev sagatavosim kazlēnu." 16 Tad Tā Kunga eņģelis sacīja Manoam: "Lai gan tu mani aizturētu, es tomēr neēdīšu no tavas maizes, un, ja tu gribi upurēt dedzināmo upuri, tad tev tas jāupur Tam Kungam." Jo Manoam nebija zināms, ka viņš ir Tā Kunga eņģelis. 17 Un Manoahs sacīja Tā Kunga eņģelim: "Kāds ir tavs vārds, lai mēs varētu tevi godināt, kad tavi vārdi piepildīsies?" 18 Un Tā Kunga eņģelis viņam sacīja: "Kāpēc tu tā jautā pēc mana vārda? Tas taču ir noslēpums." 19 Tad Manoahs ņēma kazlēnu kopā ar ēdamo upuri un upurēja to uz klints Tam Kungam, un eņģelis darīja brīnumu; Manoahs un viņa sieva to redzēja. 20 Jo, kad liesma no altāra pacēlās pret debesīm, Tā Kunga eņģelis uzkāpa altāra liesmās, un Manoahs un viņa sieva, to redzēdami, nokrita uz sava vaiga pie zemes. 21 Bet Tā Kunga eņģelis vairs neparādījās Manoam un viņa sievai. Tad Manoahs saprata, ka tas ir Tā Kunga eņģelis. 22 Un Manoahs sacīja savai sievai: "Mēs mirsim, jo esam redzējuši Dievu." 23 Bet viņa sieva sacīja viņam: "Ja Tas Kungs būtu labprāt mūs nonāvējis, Viņš nebūtu pieņēmis no mūsu rokām ne dedzināmo, ne ēdamo upuri, un Viņš nebūtu mums visas šīs lietas rādījis, nedz arī mums šīs lietas būtu teicis kā šoreiz." 24 Un sieva dzemdēja dēlu un nosauca viņu par Simsonu; un bērns auga, un Tas Kungs viņu svētīja. 25 Un Tā Kunga Gars sāka viņu laiku pa laikam vadīt Dana nometnē starp Coru un Eštaolu.
Soģu 14 1 Un Simsons nogāja uz Timnu un ieraudzīja Timnā sievieti no filistiešu meitām. 2 Un viņš nonāca augšup un pastāstīja to savam tēvam un mātei, sacīdams: “Es redzēju Timnā sievieti, filistiešu meitu cilti; dabūjiet man viņu par sievu!” 3 Tad viņa tēvs un māte viņam sacīja: "Vai tad starp tavu brāļu meitām un starp visiem maniem ļaudīm nav nevienas sievietes, ka tu ej ņemt sievu no neapgraizītajiem filistiešiem?" Un Simsons sacīja savam tēvam: "Dabū man viņu, jo viņa man patīk." 4 Bet viņa tēvs un viņa māte nezināja, ka tas ir no Tā Kunga, ka viņš meklēja iemeslu pret filistiešiem, jo tanī laikā filistieši valdīja pār Israēlu. 5 Tad Simsons devās lejā ar savu tēvu un māti uz Timnu un nonāca Timnas vīna dārzos; un redzi, jauns lauva rūca un metās viņam pretī. 6 Un Tā Kunga Gars nāca pār viņu, un viņš to saplēsa kā kazlēnu, bet viņam rokā nekā nebija; bet viņš nestāstīja ne savam tēvam, ne mātei, ko bija darījis. 7 Un viņš nokāpa lejā un runāja ar to sievieti, un tā patika Simsonam. 8 Un pēc kāda laika viņš atgriezās, lai viņu paņemtu, un viņš nogriezās, lai apskatītu lauvas līķi, un redzi, lauvas līķī bija bišu spiets un medus. 9 Un viņš to ņēma savās rokās un ēda, un tad viņš nāca pie sava tēva un mātes, un viņš tiem deva, un tie ēda, bet viņš tiem neteica, ka bija medu izņēmis no lauvas līķa. 10 Tad viņa tēvs nogāja pie tās sievas, un Simsons tur sarīkoja dzīres, jo tā jaunekļi mēdza darīt. 11 Un, kad tie viņu ieraudzīja, tie atveda trīsdesmit draugus, lai tie būtu viņam līdzi. 12 Un Simsons tiem sacīja: "Es jums uzdošu mīklu; ja jūs to varēsiet man atminēt septiņu dienu laikā pēc dzīres, tad es jums došu trīsdesmit palagus un trīsdesmit svētku drēbes. 13 Bet, ja jūs nevarat man to izskaidrot, tad jūs man dosiet trīsdesmit palagus un trīsdesmit svētku drēbes." Un tie viņam sacīja: "Uzdod savu mīklu, lai mēs to dzirdam!" 14 Un viņš tiem sacīja: "No ēdāja nāca barība, un no stiprā nāca saldums." Un viņi nespēja trijās dienās izskaidrot mīklu.
2
Samsons: Dzīvo stipri, mirsti stiprāk
15 Un septītajā dienā tie sacīja Simsona sievai: “Pierunā savu vīru, lai viņš mums atklāj mīklu, citādi mēs tevi un tava tēva namu sadedzinām ugunī! Vai jūs mūs esat aicinājuši, lai paņemtu to, kas mums ir? Vai ne tā?” 16 Un Simsona sieva raudāja viņa priekšā un sacīja: "Tu mani ienīsti un nemīli! Tu esi uzdevis mīklu manas tautas bērniem un man to neesi izstāstījis." Un viņš viņai sacīja: "Redzi, es to neesmu stāstījis ne savam tēvam, ne savai mātei, un vai lai es to tev izstāstu?" 17 Un viņa raudāja viņa priekšā septiņas dienas, kamēr ilga viņu mielasts, un septītajā dienā viņš viņai to pastāstīja, jo viņa viņu smagi gulēja; un viņa izstāstīja mīklu savas tautas bērniem. 18 Un pilsētas vīri septītajā dienā, pirms saulrieta, viņam sacīja: "Kas ir saldāks par medu un kas stiprāks par lauvu?" Un viņš tiem sacīja: "Ja jūs nebūtu aruši ar manu govs govi, jūs nebūtu atminējuši manu mīklu." 19 Tad Tā Kunga Gars nāca pār viņu, un viņš nogāja uz Aškalonu un nonāvēja no tiem trīsdesmit vīrus, paņēma viņu laupījumu un iedeva svētku drēbes tiem, kas bija atminējuši mīklu. Tad viņa dusmas iedegās, un viņš devās uz sava tēva namu. 20 Bet Simsona sieva tika dota viņa draugam, ar kuru viņš bija draugosies.
Soģu 15 1 Bet pēc kāda laika, kviešu ražas laikā, Simsons apciemoja savu sievu ar kazlēnu un sacīja: "Es ieiešu pie savas sievas istabā." Bet viņas tēvs neļāva viņam ieiet. 2 Un viņas tēvs sacīja: "Es tiešām domāju, ka tu viņu pilnīgi ienīdi, tāpēc es viņu devu tavam draugam. Vai viņas jaunākā māsa nav skaistāka par viņu pašu? Lūdzu, ņem viņu viņas vietā." 3 Un Simsons sacīja par viņiem: "Tagad es būšu nevainīgāks nekā filistieši, kaut arī es tiem sagādāšu nepatiku." 4 Un Simsons nogāja un noķēra trīs simti lapsu, ņēma ugunīgas ķibeles, savienoja asti ar asti un ielika ugunīgu ķibeli starp divām astēm. 5 Un, kad viņš bija aizdedzinājis degaļus, viņš tos iemeta filistiešu labībā un sadedzināja gan stabus, gan labību, gan vīna dārzus un olīvkokus. 6 Tad filistieši jautāja: "Kas to ir izdarījis?" Un viņi atbildēja: "Simsons, timnieša znots, tāpēc ka viņš bija ņēmis viņa sievu un devis to savam draugam." Tad filistieši nāca augšup un sadedzināja viņu un viņas tēvu ugunī. 7 Un Simsons tiem sacīja: "Lai gan jūs to esat darījuši, es tomēr atriebšos par jums un pēc tam mierināšos." 8 Un viņš tos sakāva līdz gurniem un augšstilbiem lielā kaujā, nokāpa lejā un apmetās uz dzīvi Ētamas klints virsotnē. 9 Tad filistieši devās kalnup un uzcēla nometnes Jūdejā un izklīda Lehijā. 10 Un Jūdas vīri jautāja: "Kādēļ jūs esat nākuši pret mums?" Un tie atbildēja: "Mēs esam nākuši sasiet Simsonu un darīt viņam tā, kā viņš ir darījis mums." 11 Tad trīs tūkstoši vīru no Jūdas uzkāpa Etama klints virsotnē un sacīja Simsonam: "Vai tu nezini, ka filistieši valda pār mums? Ko tu mums esi nodarījis?" Un viņš tiem sacīja: "Tā kā viņi man darīja, tā es esmu darījis viņiem." 12 Un tie viņam sacīja: “Mēs esam nokāpuši, lai tevi sasietu un nodotu filistiešu rokās.” Un Simsons tiem sacīja: “Zvēriet man, ka jūs paši man neuzbruksiet!” 13 Un tie viņam sacīja: “Nē, mēs tevi cieši sasieties un nodosim viņu rokās, bet mēs tevi nenogalināsim.” Un tie sasēja viņu ar divām jaunām virvēm un izcēla no klints. 14 Un, kad viņš nonāca pie Lehija, filistieši sāka kliegt pret viņu, un Tā Kunga Gars nāca pār viņu spēcīgi, un saites, kas bija ap viņa rokām, kļuva kā ugunī sadedzināti lini, un viņa saites nokrita no viņa rokām. 15 Un viņš atrada jaunu ēzeļa žokļa kaulu, izstiepa savu roku, satvēra to un ar to nonāvēja tūkstoš vīru.
3
Samsons: Dzīvo stipri, mirsti stiprāk
16 Un Simsons sacīja: "Ar ēzeļa žokļa kaulu, kaudzes pēc kaudzes, ar ēzeļa žokli es esmu nogalinājis tūkstoš vīru!" 17 Un, kad viņš bija beidzis runāt, viņš izmeta žokļa kaulu no savas rokas un nosauca to vietu par Ramatlehi. 18 Un viņš ļoti izslāpa, un piesauca To Kungu un sacīja: “Tu esi devis šo lielo glābšanu Sava kalpa rokā, un tagad man būs mirt no slāpēm un krist neapgraizīto rokās?” 19 Bet Dievs pāršķēla tukšumu žoklī, un no tā iztecēja ūdens; un, kad viņš bija dzēris, viņa gars atgriezās, un viņš atdzīvojās; tāpēc Viņš to vietu nosauca par En-Hakore, un tā ir Lehijā līdz pat šai dienai. 20 Un viņš tiesāja Israēlu filistiešu laikā divdesmit gadus.
Soģu 16 1 Tad Simsons devās uz Gazu un ieraudzīja tur netikli un iegāja pie viņas. 2 Un Gazas iedzīvotājiem tika paziņots, ka Simsons ir atnācis. Un tie viņu ielenca un visu nakti slēpa viņu pilsētas vārtos un visu nakti klusēja, sacīdami: “Rītā, kad būs diena, mēs viņu nonāvēsim.” 3 Un Simsons gulēja līdz pusnaktij, bet pusnaktī piecēlās, ņēma pilsētas vārtu durvis un abus stabus, aizgāja ar tiem līdzi, kopā ar visiem aizšaujamajiem, uzlika tos uz saviem pleciem un uznesa kalna virsotnē, kas ir Hebronas priekšā. 4 Un pēc tam notika, ka viņš iemīlēja sievieti Sorekas ielejā, kuras vārds bija Delila. 5 Un filistiešu lielkungi piegāja pie viņas un sacīja viņai: "Pierunā viņu un paskaties, kur slēpjas viņa lielais spēks un kā mēs varam viņu uzvarēt, lai mēs varētu viņu sasiet un pazemot? Tad mēs tev katrs dosim tūkstoš simts sudraba gabalus." 6 Un Delila sacīja Simsonam: "Saki man, lūdzu, kur slēpjas tavs lielais spēks un ar ko tevi varētu sasiet un pazemot?" 7 Un Simsons viņai sacīja: "Ja mani sasies ar septiņām zaļām, nekad neizkaltušām šķipsnām, tad es kļūšu vājš un būšu kā cits cilvēks." 8 Tad filistiešu lielkungi atnesa viņai septiņas zaļas, vēl neizkaltušas žagatas, un viņa viņu ar tām sasēja. 9 Tur bija vīri, kas stāvēja viņai blakus istabā, un viņa sacīja viņam: "Filistieši nāk virsū, Simson!" Un viņš pārrāva auklas, kā pakulas pavediens, kad tas pieskaras ugunij, tāpēc viņa spēks nebija zināms. 10 Un Delila sacīja Simsonam: "Redzi, tu mani esi apmēdījis un teicis man melus. Tagad saki man, lūdzu, ar ko tevi var sasiet?" 11 Un viņš viņai sacīja: "Ja mani sasies ar jaunām virvēm, kas nekad nav bijušas aizņemtas, tad es kļūšu vājš un būšu kā cits cilvēks." 12 Tad Delila ņēma jaunas virves, sasēja viņu ar tām un sacīja viņam: "Filistieši lai nāk virsū, Simson!" Un tur bija slēpņi, kas stāvēja istabā. Un viņš tās norāva no savām rokām kā diegu. 13 Un Delila sacīja Simsonam: "Līdz šim tu mani esi apmānījis un man esi melojis; saki man, ar ko tevi var sasiet?" Un viņš viņai atbildēja: "Ja tu ieausi septiņas manas galvas cirtas ar pinumu." 14 Un viņa to piestiprināja ar adatu un sacīja viņam: "Filistieši lai nāk virsū, Simson!" Tad viņš pamodās no miega un aizgāja ar baļķa adatu un tīkliem. 15 Un viņa viņam sacīja: "Kā tu vari teikt: Es tevi mīlu, ja tava sirds nav ar mani? Tu mani esi jau trīs reizes apmēdījis un neesi man pateicis, kur slēpjas tavs lielais spēks." 16 Un notika, kad viņa viņu ik dienas ar saviem vārdiem vajāja un skubināja, tā ka viņa dvēsele noskuma līdz nāvei, 17 Tad viņš viņai atklāja visu savu sirdi un sacīja: "Skujamais nazis vēl nav nācis pār manu galvu, jo es esmu nazīrietis Dievam jau no savas mātes miesām. Ja mani noskūs, tad mans spēks no manis atņems, un es kļūsu vājš un kā jebkurš cits cilvēks."
4
Samsons: Dzīvo stipri, mirsti stiprāk
18 Kad Delila redzēja, ka viņš viņai bija atklājis visu savu sirdi, viņa lika atsaukt filistiešu lielkungus, sacīdama: "Nāciet vēl šoreiz šurp, jo viņš man ir atklājis visu savu sirdi!" Tad filistiešu lielkungi nāca pie viņas un atnesa naudu savās rokās. 19 Un viņa lika viņam gulēt uz saviem ceļiem; un viņa pasauca vīru, un viņa lika tam noskūt septiņas viņa galvas cirtas; un viņa sāka viņu mocīt, un viņa spēks no tā aizgāja. 20 Un viņa sacīja: "Filistieši nāk virsū, Simson!" Un viņš pamodās no miega un sacīja: "Es iziešu kā iepriekšējās reizēs un izkratīšos!" Un viņš nezināja, ka Tas Kungs ir no viņa atstājies. 21 Bet filistieši viņu sagrāba, izdūra viņam acis un aizveda uz Gazu, sasēja ar vara važām, un viņš mala cietumā. 22 Tomēr viņa galvas mati pēc noskūšanas atkal sāka ataugt. 23 Tad filistiešu valdnieki sapulcējās, lai upurētu lielu upuri savam dievam Dagonam un priecātos, jo viņi sacīja: "Mūsu dievs ir nodevis mūsu ienaidnieku Simsonu mūsu rokās." 24 Un, kad ļaudis viņu ieraudzīja, tie slavēja savu dievu, jo tie sacīja: "Mūsu dievs ir nodevis mūsu rokās mūsu ienaidnieku un mūsu zemes postītāju, kas daudzus no mums nogalināja." 25 Un, kad viņu sirdis bija līksmas, viņi sacīja: "Aiciniet Simsonu, lai viņš mūs izjoko!" Un viņi sauca Simsonu no cietuma, un viņš tos izjokoja, un viņi nostādīja viņu starp stabiem. 26 Un Simsons sacīja puisim, kas viņu turēja aiz rokas: “Ļauj man aptaustīt stabus, uz kuriem māja stāv, lai es varētu uz tiem atbalstīties.” 27 Bet nams bija pilns ar vīriešiem un sievietēm, un tur bija visi filistiešu lielkungi, un uz jumta bija ap trīs tūkstoši vīru un sieviešu, kas vēroja Simsonu, kurš smējās. 28 Un Simsons piesauca To Kungu un sacīja: “Ak, Kungs Dievs, piemini mani, lūdzu, un stiprini mani, lūdzu, kaut šoreiz, ak Dievs, lai es varētu atriebties filistiešiem par savām divām acīm!” 29 Un Simsons satvēra divus vidējos stabus, uz kuriem māja stāvēja un uz kuriem tā tika nesta, vienu ar labo roku un otru ar kreiso. 30 Un Simsons sacīja: "Lai es mirstu kopā ar filistiešiem!" Un viņš paklanījās ar visu savu spēku, un nams sabruka uz lielkungiem un uz visiem ļaudīm, kas tajā atradās. Tā kritušo, ko viņš nonāvēja savā miršanā, bija vairāk nekā to, ko viņš nonāvēja savā dzīvībā. 31 Tad nonāca viņa brāļi un visa viņa tēva māja, un tie viņu ņēma, atveda un apglabāja starp Coru un Eštaolu viņa tēva Manoaha kapenēs. Un viņš tiesāja Israēlu divdesmit gadus.
Komentārs Stāsts par Samsonu, kas atrodams Soģu grāmatas 13.–16. nodaļā King James Bībelē (KJV), ir viens no dramatiskākajiem stāstiem Svētajos Rakstos. Tas hronizē cilvēka dzīvi, kuru Dieva Gars ir unikāli apveltījis ar pārdabisku spēku, tomēr viņu moka personīgas vājības, garīgi kompromisi un traģiska krišana, kam seko galīgā pestīšana.
1. daļa: Stāstījuma sadalījums pa pantiem 13. nodaļa: Samsona pasludināšana un dzimšana 1.–5. pants: Izraēls atkal dara to, kas ļauns Tā Kunga acīs, kā rezultātā filistieši to apspiež četrdesmit gadus. Tā Kunga eņģelis parādās Manoas (no Dana cilts) neauglīgajai sievai, paziņojot, ka viņa ieņems un dzemdēs dēlu. Viņš būs nazīrietis Dievam jau no mātes miesām , un viņš sāks atbrīvot Izraēlu no filistiešu rokas. 6.–14. pants: Manoas sieva atstāsta par apciemojumu savam vīram. Manoass lūdz, lai eņģelis atgrieztos un pamācītu viņus, kā audzināt bērnu. Eņģelis parādās atkal, atkārtojot nacāriešu
5
Samsons: Dzīvo stipri, mirsti stiprāk
ierobežojumus: mātei jāatturas no vīna, stipriem dzērieniem un nešķīstas pārtikas, un skuveklis nekad nedrīkst pieskarties zēna galvai. 15.–23. pants: Manoahs upurē kazlēnu kā dedzināmo upuri. Eņģelis paceļas debesīs altāra liesmās, atklājot savu dievišķo identitāti. Manoahs baidās, ka viņi mirs, jo ir redzējuši Dievu, bet viņa sieva viņu mierina, ka, ja Tas Kungs būtu nodomājis viņus nogalināt, Viņš nebūtu pieņēmis viņu upuri vai parādījis viņiem šīs lietas. 24.–25. pants: Sieviete dzemdē dēlu un nosauc viņu par Samsonu . Bērns aug, un Tas Kungs viņu svētī. Tā Kunga Gars sāk viņu laiku pa laikam vadīt Mahanedanā , starp Coru un Eštaolu. 14. nodaļa: Laulība un mīkla 1.–4. pants: Simsons dodas uz Timnātu, ierauga filistiešu sievieti un pieprasa, lai viņa vecāki viņu dabūtu par sievu. Viņa vecāki iebilst pret laulībām ar sievieti no neapgraizītajiem filistiešiem, taču tekstā ir norādīts, ka tas bija no Tā Kunga , kurš meklēja iemeslu pret filistiešiem, kuri tolaik dominēja pār Izraēlu. 5.–9. pants: Pa ceļam uz Timnātu jauns lauva rūc pār Simsonu. Tā Kunga Gars spēcīgi nāk pār viņu, un viņš saplosa lauvu ar kailām rokām kā kazlēnu. Vēlāk viņš atgriežas un lauvas līķī atrod bišu spietu un medu. Viņš apēd medu un dod to arī saviem vecākiem, nepasakot viņiem tā avotu. 10.–20. pants: Simsons rīko kāzu mielastu ar trīsdesmit filistiešu biedriem. Viņš uzdod uz derībām balstītu mīklu: "No ēdāja nāca barība, un no stiprā nāca saldums." Nespējot to atrisināt trīs dienās, filistieši draud Simsona līgavai, piespiežot viņu izvilināt no viņa atbildi. Viņa raud, līdz viņš viņai to pasaka, un viņa to atklāj vīriem. Saniknots par viņu nodevību, Simsons nogalina trīsdesmit filistiešu vīrus no Aškalonas, lai samaksātu derību, dusmās pamet sievu un atgriežas tēva mājā, kamēr viņa sieva tiek atdota viņa vedējtēvam. 15. nodaļa: Atriebība, žokļa kauls un atbrīvošana 1.–8. pants: Kviešu ražas novākšanas laikā Simsons apciemo savu sievu ar kazlēnu, tikai lai atklātu, ka viņas tēvs viņu ir atdevis savam biedram un tā vietā piedāvā viņas jaunāko māsu. Dusmās Simsons noķer trīs simti lapsu , sasien tās ar astes pie astes starp tām, ievietojot degošus dedzinātājus, un palaiž tās filistiešu stāvošajās labības druvās, vīna dārzos un olīvu birzīs, pilnībā sadedzinot. Atriebjoties, filistieši sadedzina Simsona sievu un sievastēvu. Zvērēdams atriebties, Simsons nokauj lielu skaitu filistiešu ("lielā kaujā" un ciskā") un atkāpjas uz Etama klinti. 9.–13. pants: Filistieši uzceļ nometni Jūdejā, lai atrastu Samsonu. Trīs tūkstoši vīru no Jūdejas dodas uz Etama klinti, baidoties no filistiešu atriebības. Viņi sasien Samsonu ar divām jaunām virvēm un nodod viņu ienaidniekam. 14.–20. pants: Kad Simsons, uzvaras gavilēs tuvojoties filistiešiem pie Lehijas, Tā Kunga Gars spēcīgi nāk pār viņu. Virves uz viņa rokām kļūst kā ugunī apdedzināti lini, un viņa saites izkūst. Atrodot svaigu ēzeļa žokļa kaulu , viņš nogāž tūkstoš filistiešu. Pēc tam, slāpju pārņemts, viņš sauc pēc Dieva; Dievs pāršķeļ Lehijā tukšumu, un ūdens izplūst, lai viņu atdzīvinātu (nosaucot šo vietu par En-Hakore ). Simsons tiesā Izraēlu filistiešu dienās divdesmit gadus .
6
Samsons: Dzīvo stipri, mirsti stiprāk
16. nodaļa: Delila, gūsts un galīgā uzvara 1.–3. pants: Simsons dodas uz Gazu, apciemo netikli un nonāk Gazas iedzīvotāju lamatās, kuri rītausmā plāno viņu nogalināt. Pusnaktī Simsons pieceļas, norauj pilsētas vārtus no to stabiem kopā ar abiem stabiem un aizšaujamo bultu, paceļ tos uz pleciem un nes kalna virsotnē Hebronas priekšā. 4.–14. pants: Simsons iemīlas Delilā Sorekas ielejā. Filistiešu valdnieki uzpērk viņu ar milzīgu sudrabu, lai atklātu viņa lielā spēka noslēpumu. Delila atkārtoti viņu izjautā: Pirmie meli: Sasien mani ar septiņām zaļām vītnēm (slapjām loka stīgām), kas nekad nav bijušas izžuvušas, un es kļūšu vājš. (Neizdodas; viņš tās pārrauj kā diegu). Otrie meli: Sasieniet mani cieši ar jaunām virvēm , kas nekad nav bijušas aizņemtas. (Neizdodas; viņš tās norauj no rokām kā diegu.) Trešie meli: Noauda septiņas manas galvas cirtas ar stelles pinumu. (Neizdodas; viņš norauj adatu un baļķi). 15.–22. pants: Noguris no ikdienas raudāšanas un žēlabu lūgšanām, Simsons beidzot atklāj viņai absolūto patiesību: bārdas nazis nekad nav pieskāries viņa galvai, jo viņš ir nazīrietis Dievam jau no dzimšanas; ja viņa galva tiek noskūta, viņa spēks viņu atstāj. Delila iemidzina viņu uz ceļiem, pasauc vīru, lai tas noskūtu viņa septiņas matu cirtas, un pakļauj viņu. Filistieši izdur viņam acis, sasien vara važās un piespiež malt graudus Gazas cietumā . Tikmēr viņa mati sāk ataugt. 23.–31. pants: Filistiešu valdnieki sapulcējas uz lielu upuri savam dievam Dagonam , svinot, ka viņu dievs ir nodevis viņu ienaidnieku viņu rokās. Viņi ieved arēnā aklo Samsonu, lai viņu izsmietu. Samsons lūdz zēnu, kas viņu vada, ļaut viņam aptaustīt templi balstošos stabus. Dedzīgi lūdzot Dievu par pēdējo spēka pieplūdumu, lai atriebtu savas aklās acis, Samsons atspiežas pret diviem centrālajiem stabiem. Ar spēcīgu grūdienu, kliedzot: "Lai es mirstu kopā ar filistiešiem!" , māja sabrūk, viņa nāvē nogalinot vairāk filistiešu nekā visā viņa dzīvē. Viņa ģimene izņem viņa ķermeni un apglabā starp Coru un Eštaolu.
2. daļa: Galvenās mācības un to pielietojums dzīvē 1. Morāla un garīga kompromisa briesmas Mācība: Simsons atkārtoti spēlējās ar uguni. Viņš regulāri pārkāpa savus nacīriešu solījumus (pieskaroties mirušu dzīvnieku līķiem, komunicējot ar nešķīstām svešzemju sievietēm un ļaujoties savām miesas kaislībām). Viņš pieņēma, ka viņa dievišķā dāvana dod viņam imunitāti pret personīgiem grēkiem. Dzīves pielietojums: Garīgas dāvanas, talanti vai vadošie amati neatbrīvo nevienu no morālās atbildības. Nekontrolēti mazi kompromisi, slepeni grēki un racionalizācijas pakāpeniski grauj personīgo integritāti, novedot pie garīga aklā punkta, kur ievainojamība paliek nepamanīta, līdz notiek katastrofa. 2. Dievs izmanto nepilnīgus traukus, lai īstenotu savus nodomus Mācība: Neskatoties uz Simsona milzīgajiem trūkumiem, impulsivitāti un pašapmierinātību, Dievs viņu izmantoja kā instrumentu, lai apturētu filistiešu apspiešanu. Jau no paša sākuma Dievs darbojās caur Simsona dumpīgajām izvēlēm, lai piepildītu Savu pestīšanas plānu Izraēlam.
7
Samsons: Dzīvo stipri, mirsti stiprāk
Dzīves pielietojums: Lai gan Dievs ir visspēcīgs un var darboties caur cilvēku vājībām un neveiksmēm, nepaklausībai ir nopietnas sekas. Žēlastība glābj, bet tā neizdzēš sliktas izvēles sāpes un rētas. Mums jācenšas kalpot Dievam ar pilnīgu paklausību, nevis paļaujoties uz Viņa žēlastību, lai tā mūs glābtu no neapdomīgas dzīves. 3. Veltīšanas spēks un patiesā spēka avots Mācība: Simsona spēks nekad nebija fiziski muskuļi; tā bija pārdabiska spēja, kas tieši saistīta ar viņa derības attiecībām ar Dievu, ko simbolizēja viņa veltīšanās nacīrietim. Kad viņam tika nogriezti mati — nevis tāpēc, ka matiem piemistu maģiskas īpašības, bet gan tāpēc, ka tas simbolizēja viņa galīgo atteikšanos no derības lojalitātes —, Tā Kunga Gars atstāja viņu. Dzīves pielietojums: Patiess garīgais spēks, izturība un ietekme rodas pilnībā no saiknes uzturēšanas ar Dievu. Kad mēs laužam savu apņemšanos Viņam un paļaujamies uz saviem resursiem, mēs atklājam, ka esam garīgi bezspēcīgi, neaizsargāti un pasaulīgu spēku paverdzināti. 4. Grēku nožēla, atjaunošana un Dieva galīgā žēlastība Mācība: Pat pēc tam, kad Simsons bija nonācis līdz pašam zemākajam punktam — akls, pazemots un mala graudus cietuma kamerā —, viņš piedzīvoja pavērsienu. Izšķiroši svarīgi, ka viņa mati atkal sāka ataugt . Pēdējos brīžos Simsons izmisīgā lūgšanā vērsās pie Dieva, un Dievs atbildēja, dodot viņam spēku piepildīt savu galveno aicinājumu. Dzīves pielietojums: Nekad nav par vēlu atgriezties pie Dieva. Lai cik dziļi jūs būtu krituši, cik smagi esat piekāpušies vai cik salauzta šķiet jūsu dzīve, Dievs ir atjaunošanas Dievs. Nožēlas pilna sirds un pēdējā padošanās lūgšana joprojām var atrast žēlastību un mērķi Viņa rokās.
8