Kā audzēt rīsus manuāli soli pa solim (Audzēšanas process no stādīšanas līdz ražas novākšanai) Nenīsti ne smago darbu, ne zemkopību, ko Visaugstākais ir noteicis. Salamans Mācītājs 7:15
Balto rīsu ražošana pilnībā ar rokām — no saujas sēklu līdz gatavam graudam uz jūsu šķīvja — ir dziļi tradicionāls, darbietilpīgs process, kas ilgst aptuveni 3 līdz 5 mēnešus atkarībā no rīsu šķirnes.
1. Sēklu sagatavošana un dīgšana
Pirms stādīšanas jums jāpārliecinās, ka sēklas ir veselīgas un gatavas dīgšanai. Peldēšanas tests: Iegremdējiet rīsu sēklas spainī ar tīru ūdeni (vai sālsūdeni). Samaisiet tās un izmetiet visas sēklas, kas uzpeld virspusē, jo tās ir tukšas vai dobas. Paturiet veselās sēklas, kas nogrimst apakšā. Mērcēšana un inkubācija: Veselīgās sēklas 24 stundas iemērciet svaigā ūdenī . Pēc tam nolejiet ūdeni un mitrās sēklas ievietojiet ēnainā traukā vai ietiniet tās mitrā maisā vēl uz 24 līdz 36 stundām , līdz tās dīgst (sāks parādīties sīkas baltas saknītes).
1
Neienīsti ne cītīgu darbu, nedz zemkopības darbus, ko Visaugstākais ir iecēlis. Salamans Mācītājs 7:15
2. Zemes sagatavošana un stādīšana
Rīsu audzēšanas sākumposmā nepieciešama rūpīga ūdens un augsnes apsaimniekošana. Stādaudzētava: Atvēliet nelielu augsnes pleķīti (apmēram vienu desmito daļu no jūsu galvenās stādīšanas zonas lieluma). Uzariet, izlīdziniet un vienmērīgi izkaisiet iepriekš diedzētās sēklas pa šo mitro sēklas gultni, lai izaugtu stādi. Galvenā lauka sagatavošana: Kamēr stādi aug stādaudzētavā apmēram 20 līdz 25 dienas, 2 līdz 3 reizes uzariet un ecēsiet galveno lauku, lai uzirdinātu augsni. Pārlejiet lauku ar dažiem centimetriem ūdens un uzbēriet augsni (samaisiet to mīkstā, gludā dūņā), pēc tam pa perimetru izveidojiet zemas dūņu sienas (vaļņus), lai saglabātu ūdeni. Pārstādīšana: uzmanīgi izvelciet 20 dienas vecos stādus no stādaudzētavas, nomazgājiet dubļus no saknēm un sasaiņojiet tos saišķos. Ieejiet peļķainajā galvenajā laukā un manuāli iestumiet 2 līdz 3 stādus dubļos katrā "uzkalniņā", novietojot tos aptuveni 20 cm attālumā vienu no otra.
3. Ražas apsaimniekošana un ražas novākšana
Laistīšana un ravēšana: Veģetācijas stadijā laukā uzturiet seklu ūdens līmeni (2–5 cm), lai dabiski nomāktu nezāļu augšanu. Ja parādās nezāles, apmēram 3 un 5 nedēļas pēc pārstādīšanas tās ar rokām izraujiet. Nosusināšana: Apmēram 7 līdz 10 dienas pirms ražas novākšanas — kad graudi kļūst zeltaini dzelteni un lauks ir gatavs — nolejiet no lauka visu atlikušo ūdeni, lai augsne izžūtu.
2
Neienīsti ne cītīgu darbu, nedz zemkopības darbus, ko Visaugstākais ir iecēlis. Salamans Mācītājs 7:15
Ražas novākšana: Izmantojiet rokas sirpi, lai nogrieztu nobriedušus rīsu kātus aptuveni 15 līdz 25 cm augstumā virs zemes, kad aptuveni 80–85% graudu ir salmu krāsā. Nogrieztos kātus uz īsu brīdi novietojiet saulē, lai tie nedaudz apžūtu.
4. Kulšana, žāvēšana un manuāla malšana
Kad raža ir novākšanas, paliek pāri rīsi (rupji rīsi, kas ietverti cietā apvalkā). To pārveidošana par ēdamiem baltajiem rīsiem prasa trīs pēdējos soļus: Kulšana: Graudus no salmiem atdaliet manuāli. To var izdarīt, turot kātus un spēcīgi sitot tos pret koka kulšanas statīvu vai lielā koka kastē. Vētīšana un žāvēšana: Vējainā dienā izkultos graudus izberiet no augšas vai izmantojiet plakanu pītu grozu, lai vējš aizpūstu vieglas pelavas, putekļus un tukšus graudus. Tīros rīsus izklājiet uz paklājiem vai tīras betona grīdas zem saules uz 2 līdz 3 dienām, bieži apgriežot, līdz mitruma saturs samazinās līdz aptuveni 13–14%. Manuāla malšana (smalcināšana): Ievietojiet žāvētos rīsus dziļā koka vai akmens piestā. Izmantojot smagu koka piestu, ritmiski sadrupiniet graudus. Berze starp graudiem, piestu un piestu saplaisās atvērs cietās ārējās čaumalas un noberzīs iekšējo klijas slāni. Pēdējā tīrīšana: Periodiski savāciet saberzto maisījumu un ar vētīšanas paplāti nopūtiet pārslas, atdalot tīros, pulētos balto rīsu graudus no atlikušajiem gružiem vai salauztiem gabaliņiem.
Rīsu kritiskā loma globālajā pārtikas nodrošinājumā Rīsi ir daudz vairāk nekā tikai uztura pamatprodukts; tie ir globālās pārtikas nodrošinājuma, ekonomiskās stabilitātes un sociālās labklājības pamatpīlārs. Tas, vai tie pabaro vairāk nekā pusi pasaules iedzīvotāju, to pieejamība, cenas ziņā pieņemama cena un ražošanas stabilitāte tieši nosaka, vai miljardiem cilvēku varēs izkļūt no bada un nabadzības.
1. Milzīga kaloriju un uztura atkarība Globāls sasniedzamības līmenis: Vairāk nekā 3,5 miljardi cilvēku visā pasaulē — galvenokārt Āzijā, bet arvien vairāk arī Āfrikas un Latīņamerikas daļās — ir atkarīgi no rīsiem, kas veido vismaz 20% no viņu ikdienas kaloriju daudzuma.
3
Neienīsti ne cītīgu darbu, nedz zemkopības darbus, ko Visaugstākais ir iecēlis. Salamans Mācītājs 7:15
Enerģijas fonds: Rīsi, būdami blīvs ogļhidrātu avots, nodrošina tūlītēju un pieejamu enerģiju, padarot tos vitāli svarīgus maznodrošinātu iedzīvotāju grupām, kur daudzveidīga pārtikas izvēle var būt ierobežota. Mikroelementu potenciāls: Papildus pamata enerģijai, mūsdienu sasniegumi, piemēram, biofortificēti rīsi (piemēram, šķirnes, kas audzētas vai modificētas, lai uzlabotu vitamīnu un minerālvielu saturu), izceļ rīsu lomu cīņā pret slēptu izsalkumu un uztura deficītu.
2. Ekonomiskā iztika un lauku stabilitāte Sīksaimniecību saimniecību apsaimniekošana: Rīsu audzēšana kalpo kā galvenais ienākumu un nodarbinātības avots simtiem miljonu sīksaimniecību saimniecību apsaimniekotāju visā pasaulē, no kuriem daudzi darbojas uz maziem zemes gabaliem. Lauku ekonomika: Galvenajos ražošanas reģionos visa vietējā ekonomika — aptverot stādīšanu, ražas novākšanu, malšanu, transportu un mazumtirdzniecību — griežas ap rīsu vērtības ķēdi. Globālā tirdzniecība: Rīsi ir starptautiski intensīvi tirgota prece, un galveno piegādātāju eksporta svārstības tieši ietekmē pasaules pārtikas tirgus stabilitāti.
3. Sociāli politiskā stabilitāte un cenu kontrole Pārtikas krīžu novēršana: Tā kā rīsi ir galvenā uztura sastāvdaļa gan pilsētu, gan lauku strādnieku šķiras iedzīvotājiem, pēkšņs to cenu kāpums var nekavējoties izraisīt nopietnu pārtikas trūkumu un inflāciju. Pilsoņu nemieru novēršana: Vēsture ir vairākkārt parādījusi, ka svārstīgi rīsu tirgi un nopietns trūkums var izraisīt plašu sociālo nestabilitāti un protestus. Līdz ar to valdības uzskata rīsus par stratēģisku nacionālo resursu, bieži uzturot valsts rezerves un regulējot eksportu, lai aizsargātu vietējos iedzīvotājus.
4. Galvenie rīsu piegādes drošības izaicinājumi Rīsu piegādes drošības saglabāšana nākotnē saskaras ar vēl nepieredzētiem šķēršļiem: Klimata pārmaiņas: Ekstrēmi laikapstākļi, neparedzami musoni, temperatūras paaugstināšanās un jūras līmeņa celšanās apdraud kritiski svarīgas rīsu ražošanas upju deltas (piemēram, Mekongas deltu). Ūdens trūkums: Tradicionālā rīsu lauksaimniecība ir ārkārtīgi ūdens ietilpīga. Gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās un sausuma saasināšanās apgrūtina pašreizējo apūdeņošanas praksi. Iedzīvotāju skaita pieaugums: Globālais pārtikas pieprasījums turpina pieaugt, tāpēc ir nepieciešamas nepārtrauktas lauksaimniecības inovācijas, lai palielinātu ražu sarūkošajā aramzemē.
4