Hanna, Samuēla māte 1. Samuēla 1 1 Bija kāds vīrs no Ramataimcofimas, no Efraima kalniem, vārdā Elkana, Jerohāma dēls, kas bija Ēlihus dēls, tas Tohus dēls, tas Cūfa dēls, efratietis. 2 Viņam bija divas sievas: vienas vārds bija Anna, bet otras vārds bija Penīna; Penīnai bija bērni, bet Annai nebija bērnu. 3 Un šis vīrs ik gadus devās augšup no savas pilsētas uz Šīlo, lai pielūgtu un upurētu Tam Kungam Cebaotam. Un tur bija divi Ēļa dēli, Hofnijs un Pinehass, Tā Kunga priesteri. 4 Kad Elkanas laiks bija upurēt, viņš deva savai sievai Penīnai un visiem viņas dēliem un meitām savas daļas. 5 Bet Annai viņš deva pienācīgu daļu, jo viņš mīlēja Annu, bet Tas Kungs bija aizslēdzis viņas klēpi. 6 Un viņas pretinieks viņu ļoti kaitināja, lai viņa satrauktos, jo Tas Kungs bija slēdzis viņas klēpi. 7 Un tā viņš darīja gadu no gada, kad viņa gāja augšup uz Tā Kunga namu, tā viņa viņu kaitināja, tāpēc viņa raudāja un neēda. 8 Tad viņas vīrs Elkana sacīja viņai: "Anna, kāpēc tu raudi? Un kāpēc tu neēd? Un kāpēc tava sirds ir tik noskumusi? Vai es neesmu tev labāks nekā desmit dēli?" 9 Tad Anna piecēlās pēc tam, kad viņi bija ēduši Šīlo un dzēruši. Bet priesteris Ēlis sēdēja uz krēsla pie Tā Kunga tempļa staba. 10 Un viņa bija dvēseles skumjās, un viņa lūdza To Kungu un gauži raudāja. 11 Un viņa deva solījumu un sacīja: "Ak, Kungs Cebaot, ja Tu patiesi uzlūkosi Savas kalpones bēdas un pieminēsi Mani, un neaizmirsīsi Savu kalponi, bet dosi Savai kalponei vīriešu kārtas bērnu, tad es viņu nodošu Tam Kungam uz visām viņa mūža dienām, un skuveklis neskars viņa galvu. 12 Un notika, ka, kamēr viņa turpināja lūgt Tā Kunga priekšā, Ēlis ievēroja viņas muti. 13 Anna runāja savā sirdī; tikai viņas lūpas kustējās, bet viņas balss nebija dzirdama; tāpēc Ēlis domāja, ka viņa ir piedzērusies. 14 Un Ēlis viņai sacīja: "Cik ilgi tu vēl būsi dzērāja? Atmet savu vīnu no sevis!" 15 Un Anna atbildēja un sacīja: "Nē, mans kungs, es esmu sieviete ar noskumušu garu; es neesmu dzērusi ne vīnu, ne stiprus dzērienus, bet esmu izlējusi savu dvēseli Tā Kunga priekšā."
1
Hanna, Samuēla māte
16 Neuzskati savu kalponi par Beliāla meitu, jo savu sūdzību un bēdu pārpilnībā es līdz šim esmu runājusi. 17 Tad Ēlis atbildēja un sacīja: "Ej ar mieru, un lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgumu, ko tu esi no Viņa lūdzis!" 18 Un viņa sacīja: "Lai tava kalpone atrod žēlastību tavās acīs!" Tad sieva aizgāja savu ceļu un ēda, un viņas seja vairs nebija skumja. 19 Un viņi agri no rīta cēlās un pielūdza To Kungu un atgriezās un nonāca savās mājās Ramā; un Elkana pazina savu sievu Annu, un Tas Kungs viņu atcerējās. 20 Kad Anna bija palikusi grūta, viņa dzemdēja dēlu un nosauca viņu vārdā Samuēls, sacīdama: "Es viņu esmu izlūgusies no Tā Kunga." 21 Un tas vīrs Elkana un viss viņa nams devās augšup, lai upurētu Tam Kungam ikgadējo kaušanas upuri un savu solījumu. 22 Bet Anna negāja augšup, jo viņa sacīja savam vīram: "Es neiešu augšup, kamēr bērns nebūs atšķirts no krūts, un tad es viņu atvedīšu, lai viņš parādītos Tā Kunga priekšā un tur paliktu mūžīgi." 23 Un viņas vīrs Elkana viņai sacīja: "Dari, kā tev patīk; paliec pie manis, tiekāms tu viņu atšķirsi; tikai Tas Kungs lai piepilda Savu vārdu!" Un sieva palika un zīdīja savu dēlu, līdz viņa to atradināja. 24 Un, kad viņa viņu bija atšķirusi no krūts, viņa to ņēma sev līdzi līdzi trīs vēršus, vienu ēfu miltu un ādas maisu vīna un atveda viņu uz Tā Kunga namu Šīlo; un bērns bija mazs. 25 Un viņi nokāva vērsi un atveda bērnu pie Ēļa. 26 Un viņa sacīja: “Ak, mans kungs, tik tiešām, ka tava dvēsele dzīvo, mans kungs, es esmu tā sieva, kas šeit stāvēja pie tevis, pielūdzot To Kungu.” 27 Par šo bērnu es lūdzu, un Tas Kungs man ir devis manu lūgumu, ko es no Viņa lūdzu. 28 Tāpēc es viņu esmu aizdevis Tam Kungam; visu savu mūžu viņš būs aizdots Tam Kungam." Un viņš tur pielūdza To Kungu.
1. Samuēla 2 1 Un Anna lūdza Dievu un sacīja: "Mana sirds priecājas par To Kungu, mans rags ir paaugstināts Tā Kunga dēļ, mana mute ir atvērta pār maniem ienaidniekiem, jo es priecājos par Tavu pestīšanu." 2 Nav neviena svēta kā Tas Kungs, jo nav cita kā Tu, un nav citas klintskalna kā mūsu Dievs. 3 Nerunājiet vairs tik pārlieku lepni, lai no jūsu mutes nenāk augstprātība, jo Tas Kungs ir visu zinošs Dievs, un Viņš sver darbus. 4 Vareno vīru loki ir salauzti, un tie, kas klūp, ir apjozti ar spēku. 5 Paēdušie tirgojas maizes dēļ, un izsalkušie pazūd, tā ka neauglīgā dzemdē septiņus bērnus, un daudzbērnu audzinātāja kļūst vāja. 6 Tas Kungs nokauj un dara dzīvu, Viņš noved lejā kapā un atkal atved atpakaļ. 7 Tas Kungs dara nabagu un dara bagātu, Viņš pazemo un paaugstina. 8 Viņš paceļ nabagus no pīšļiem un paceļ ubagus no mēslu kaudzes, lai nostādītu tos starp valdniekiem un lai dotu tiem iemantot godības troni, jo zemes balsti pieder Tam Kungam, un uz tiem Viņš ir noteicis pasauli. 9 Viņš sargās Savu svēto kājas, un bezdievīgie klusēs tumsā, jo ar spēku neviens neuzvarēs. 10 Tā Kunga pretinieki tiks satriekti gabalos, no debesīm Viņš pērkons pār viņiem dārdēs. Tas Kungs tiesās zemes galus, dos spēku Savam ķēniņam un paaugstinās Sava svaidītā ragu.
Komentārs Annas stāsts, kas atrodams 1. Samuēla grāmatas 1. un 2. nodaļā , ir viens no spēcīgākajiem Bībeles stāstiem par bēdām, neatlaidīgu lūgšanu, ticību un dievišķu attaisnošanu.
2
Hanna, Samuēla māte
1. daļa: Hannas stāsta izklāsts pa pantiem 1. Samuēla 1. nodaļa: Bēdas, lūgšana un solījums 1.–2. pants (Elkana un viņa divas sievas): Stāsts sākas, iepazīstinot ar Elkanu, levītu no Efraima kalna, un viņa divām sievām: Penīnu (kurai bija bērni) un Annu (kura bija neauglīga). 3.–5. pants (Ikgadējā pielūgsme un labvēlība): Ģimene katru gadu dodas uz Šīlo, lai pielūgtu un upurētu Kungu Cebaotu. Lai gan Penīnai ir bērni, Elkana dod Annai "cienīgu daļu" (jeb dubultu daļu), jo viņš viņu dziļi mīl, neskatoties uz to, ka Tas Kungs ir slēdzis viņas klēpi. 6.–8. pants (Penīnas aizvainojums): Penīna pastāvīgi izsmej un kaitina Annu viņas neauglības dēļ, liekot viņai raudāt un atteikties no ēdiena. Elkana cenšas viņu mierināt ar maigiem vārdiem ( "Vai es tev neesmu labāks nekā desmit dēli?" ), bet Annas sirds paliek smaga. 9.–11. pants (Annas rūgtā lūgšana un solījums): Pēc maltītes Šīlā dziļi noskumusi Anna pieceļas un dodas uz templi. Rūgti raudot, viņa lūdz To Kungu un dod solījumu: ja Dievs viņai dos zēnu, viņa to veltīs Tam Kungam uz visām viņa mūža dienām, un skuveklis nekad neaiztiks viņa galvu. 12.–14. pants (Ēļa nepareizais spriedums): Kamēr Anna turpina klusībā lūgt savā sirdī (kustas tikai viņas lūpas, bet balss nav dzirdama), augstais priesteris Ēlis viņu vēro un kļūdaini pieņem, ka viņa ir piedzērusies, liekot viņai nolikt malā savu vīnu. 15.–16. pants (Annas aizstāvība): Anna ar cieņu palabo Ēli, paskaidrojot, ka viņa nav apreibināta ar vīnu, bet gan ir “sieviete ar noskumušu garu”, kas lielās sūdzībās un bēdās ir izlējusi savu dvēseli Tā Kunga priekšā. 17.–18. pants (Ēļa svētība un Annas miers): Ēlis atbild ar svētību: "Ej mierā, un lai Israēla Dievs izpilda tavu lūgumu, ko tu esi no Viņa lūgusi." Annas seja uzreiz mainās; viņa dodas savu ceļu, ēd un vairs nav skumja. 19.–20. pants (Samuēla dzimšana): Nākamajā rītā ģimene pielūdz Dievu un atgriežas mājās Rāmā. Elkana pazīst savu sievu Hannu, un Tas Kungs viņu atceras. Viņa kļūst grūta un dzemdē dēlu, nosaucot viņu par Samuēlu (kas nozīmē "Dieva dzirdēts"), sakot: "Jo es viņu esmu lūdzis no Tā Kunga." 21.–23. pants (palikšana līdz atšķiršanai): Kad Elkana dodas uz Šīlo uz ikgadējo upuri, Anna paliek mājās, paziņojot, ka dosies tikai pēc bērna atšķiršanas, lai varētu viņu pastāvīgi stādīt Tā Kunga priekšā. Elkana atbalsta viņas lēmumu. 24.–28. pants (Zvēresta izpilde): Kad Samuēls bija atšķirts no krūts, Anna viņu atveda uz Tā Kunga namu Šīlo kopā ar dāsnu upuri (trīs vēršus, miltus un vīnu). Viņa atgādināja Ēlim par sievieti, kura pirms gadiem stāvēja viņam blakus lūdzot, paziņoja, ka šis ir bērns, par kuru viņa lūdza, un aizdeva viņu Tam Kungam uz visu mūžu.
3
Hanna, Samuēla māte
1. Samuēla 2. nodaļa 1–10: Annas pateicības dziesma 1.–3. pants (Priecāšanās par Dieva svētumu): Anna sāk pravietisku slavas lūgšanu. Viņas sirds priecājas par To Kungu, viņas rags ir paaugstināts, un viņa priecājas par Viņa pestīšanu. Viņa paziņo, ka nav neviena svēta kā Tas Kungs, un nav nekādas klints kā Viņš. 4.–5. pants (Cilvēku apstākļu maiņa): Anna slavē Dieva suverenitāti pār cilvēku likteni: vareno vīru loki ir salauzti, klupjošie ir apjozti ar spēku, paēdušie ir spiesti tirgoties par maizi, un neauglīgā ir dzemdējusi septiņus, kamēr tā, kurai bija daudz bērnu, ir nīkuļojusi. 6.–8. pants (Dieva vara pār dzīvību un nāvi): Tas Kungs nokauj un dara dzīvus, Viņš nogāž kapā un atkal atved. Viņš pieceļ nabagus no pīšļiem un paceļ ubagus no mēslu kaudzes, lai noliktu tos starp dižciltīgajiem, jo zemes balsti pieder Tam Kungam. 9.–10. pants (Taisnīgo aizsardzība): Dievs pasargā Savu svēto kājas, bet bezdievīgie klusēs tumsā, jo ar spēku neviens neuzvarēs. Tas Kungs tiesās zemes galus, dos spēku un paaugstinās Sava svaidītā ragu.
2. daļa: Galvenās mācības un to pielietojums dzīvē 1. Radikāla godīgums lūgšanā Mācība: Anna neslēpa savas sāpes aiz pieklājīgas reliģiskas valodas. Viņa rūgti raudāja, izlēja savu dvēseli un atklāja Dieva priekšā savas bēdas. Dzīves pielietojums: Dievs aicina mūs nest savas patiesās emocijas — skumjas, vilšanos, rūgtumu un ilgas — tieši pie Viņa. Tev nav jāattīra savas emocijas, pirms runā ar Dievu; Viņš tiek galā ar patiesām bēdām labāk nekā jebkurš cits. 2. Citu cilvēku spriedumu un pārpratumu pārvarēšana Mācība: Pat garīgais vadītājs (Ēlis) nepareizi novērtēja Annu, apsūdzot viņu dzērumā, kad viņa patiesībā bija dziļā kopībā ar Dievu. Anna neatriebās un nestrīdējās aizstāvoties; viņa pazemīgi un ar cieņu paskaidroja savu nostāju. Dzīves pielietojums: Kad cilvēki pārprot tavus motīvus, cīņas vai klusos garīgās cīņas brīžus, saglabā mieru. Koncentrējies uz Dievu, nevis aizstāvies pret katru kritiķi. 3. Paļaušanās uz Dievu pēc izrāviena (solījumu integritāte) Mācība: Tik izmisīgi lūgusi par bērnu, Anna turēja savu solījumu, labprātīgi atdodot savu ilgi gaidīto dēlu kalpošanai Kungam templī, tiklīdz viņš bija atšķirts no krūts. Dzīves pielietojums: Kad Dievs atbild uz mūsu dziļākajām lūgšanām, ir viegli stingri turēties pie svētības kā pie sava īpašuma. Anna mums atgādina brīvi turēt savas svētības, atceroties, ka viss, ko saņemam, nāk no Dieva un galu galā ir domāts, lai Viņu godinātu.
4
Hanna, Samuēla māte
4. Ciešanu pārvēršana slavas dziesmā Mācība: Annas stāsts pāriet no klusas raudāšanas 1. nodaļā uz slavinošu, pravietisku uzvaras dziesmu 2. nodaļā. Viņas uzmanība pilnībā pārcēlās no pagātnes pazemojuma uz Dieva galīgo raksturu un suverenitāti. Dzīves pielietojums: Sāpēm ir beigu termiņš, bet pielūgsme paliek. Kad Dievs jūs vada cauri pārbaudījumu periodam vai atbild uz ilgi gaidītu lūgšanu, lai jūsu atbilde ir liecība par Viņa labestību, kas iedrošina citus. Galvenā atziņa: Annas ceļojums mums māca, ka Dieva rokās neviens neauglības vai pazemojuma periods nav mūžīgs. Viņš redz tos, kas tiek aizmirsti, dzird salauztu siržu klusās raudas un spēj pārvērst sēras dejās.
5