Gideons, varens un drosmīgs vīrs Soģu 6 1 Un Israēla bērni darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, un Tas Kungs tos nodeva Midiāna rokās septiņus gadus. 2 Un Midiāna roka guva virsroku pār Israēlu, un Israēla bērni midiāniešu dēļ kalnos uzcēla bedras, alas un cietokšņus. 3 Un, kad Israēls bija sējis, tad midiānieši, amalekieši un austrumu bērni nāca viņiem pretī; 4 Un viņi apmetās nometnēs pret tiem un postīja zemes ražu līdz pat Gazai un neatstāja Israēlam nekādu pārtiku, ne avis, ne vēršus, ne ēzeļus. 5 Jo tie nāca augšup ar saviem lopiem un savām teltīm, un viņu skaits bija kā siseņu, jo gan viņu, gan viņu kamieļu nebija skaitam, un tie iebruka zemē, lai to nopostītu. 6 Un Israēls bija ļoti nabadzīgs midiāniešu dēļ, un Israēla bērni piesauca To Kungu. 7 Un notika, kad Israēla bērni piesauca To Kungu midiāniešu dēļ, 8 Tad Tas Kungs sūtīja pravieti pie Israēla bērniem, kas tiem sacīja: “Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es jūs izvedu no Ēģiptes un izvedu no verdzības nama. 9 Un Es jūs izglābu no ēģiptiešu rokas un no visu jūsu apspiedēju rokas, un Es tos padzinu jūsu priekšā, un Es jums devu viņu zemi; 10 Un Es jums teicu: Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs; nebīstieties amoriešu dievus, kuru zemē jūs dzīvojat! Bet jūs neesat klausījuši Manai balsij. 11 Tad atnāca Tā Kunga eņģelis un apsēdās zem ozola Ofrā, kas piederēja abiēzerietim Joasam; un viņa dēls Gideons kūla kviešus vīna spiedē, lai tos paslēptu no midiāniešiem. 12 Tad viņam parādījās Tā Kunga eņģelis un sacīja viņam: “Tas Kungs ir ar tevi, tu varenais vīrs!” 13 Un Gideons viņam sacīja: "Ak, mans Kungs, ja Tas Kungs ir ar mums, kāpēc tad tas viss ir noticis ar mums? Un kur ir visi Viņa brīnumi, par kuriem mūsu tēvi mums stāstīja, sacīdami: vai Tas Kungs mūs neizveda no Ēģiptes? Bet tagad Tas Kungs mūs ir atstājis un nodevis midiāniešu rokās." 14 Un Tas Kungs uzlūkoja viņu un sacīja: "Ej šajā Savā spēkā un izglāb Israēlu no midiāniešu rokas! Vai Es tevi neesmu sūtījis?" 15 Un viņš tam sacīja: "Ak, mans Kungs, ar ko lai es glābju Israēlu? Redzi, mana dzimta Manasē ir nabadzīga, un es esmu vismazākais sava tēva namā."
1
Gideons, varens un drosmīgs vīrs
16 Un Tas Kungs viņam sacīja: “Es būšu ar tevi, un tu sakausi midiāniešus kā vienu vīru.” 17 Un viņš tam sacīja: "Ja nu esmu atradis žēlastību Tavās acīs, tad parādi man kādu zīmi, ka Tu ar mani runā." 18 Neej prom no šejienes, lūdzu, kamēr es neatgriezīšos pie tevis un atnesīšu savu dāvanu un nolikšu to tavā priekšā." Un viņš sacīja: "Es palikšu, kamēr tu atgriezīsies." 19 Tad Gideons iegāja un sagatavoja kazlēnu un neraudzētas maizes no ēfas miltu; gaļu viņš ielika grozā, bet buljonu viņš ielēja katlā un iznesa to viņam zem ozola un atnesa. 20 Un Dieva eņģelis viņam sacīja: “Ņem gaļu un neraudzētās maizes un liec tās uz šīs klints, un izlej buljonu!” Un viņš tā izdarīja. 21 Tad Tā Kunga eņģelis izstiepa sava spieķa galu, kas bija viņa rokā, un pieskārās gaļai un neraudzētajām maizēm; un no klints izšāvās uguns un aprija gaļu un neraudzētās maizes. Tad Tā Kunga eņģelis pazuda no viņa redzesloka. 22 Kad Gideons saprata, ka tas ir Tā Kunga eņģelis, viņš sacīja: "Ak vai, mans Dievs Kungs, jo es esmu redzējis Tā Kunga eņģeli vaigu vaigā!" 23 Un Tas Kungs viņam sacīja: "Miers lai ir ar tevi! Nebīsties, tu nemirsi!" 24 Tad Gideons tur uzcēla altāri Tam Kungam un nosauca to par Jehovas šalomu; tas joprojām ir Ofrā, abiēzeriešu zemē, līdz pat šai dienai. 25 Un tanī naktī Tas Kungs viņam sacīja: "Ņem sava tēva jauno vērsi, otru vērsi, kas ir septiņus gadus vecs, un nogāz Baala altāri, kas ir tavam tēvam, un nocērt elku koku, kas ir tam blakus. 26 Un uzcel altāri Tam Kungam, savam Dievam, uz šīs klints virsotnes, tam paredzētajā vietā, un ņem otru vērsi un upurē dedzināmo upuri no elku koka, ko tu nocirtīsi. 27 Tad Gideons ņēma desmit vīrus no saviem kalpiem un darīja tā, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis; un tā notika, ka viņš baidījās sava tēva nama un pilsētas vīru dēļ, ka viņš to nevarēja izdarīt dienā, tāpēc viņš to darīja naktī. 28 Kad pilsētas vīri agri no rīta piecēlās, redzi, Baala altāris bija nogāzts un birzs, kas bija tam blakus, bija nocirsts, un otrs vērsis bija upurēts uz uzceltā altāra. 29 Un tie sacīja cits citam: "Kas to ir izdarījis?" Un, kad tie jautāja un jautāja, tie atbildēja: "To ir izdarījis Gideons, Joasa dēls." 30 Tad pilsētas vīri sacīja Joasam: "Izved savu dēlu, lai viņš mirst, jo viņš ir nogāzis Baala altāri un nocirtis elku koku, kas bija tā priekšā." 31 Un Joass sacīja visiem, kas stāvēja viņam pretī: "Vai jūs aizstāvēsiet Baalu? Vai jūs viņu glābsiet? Lai tas, kas aizstāvēs viņu, tiek mirst, kamēr vēl aus rīts! Ja viņš ir dievs, lai viņš pats aizstāv sevi, jo kāds ir nogāzis viņa altāri." 32 Tāpēc tanī dienā viņš viņu nosauca par Jerubbaalu, sacīdams: "Lai Baals tiesājas ar viņu, jo viņš ir nogāzis viņa altāri!" 33 Tad sapulcējās visi midiānieši, amalekieši un austrumu bērni, pārcēlās pāri un apmetās Jezreēlas ielejā. 34 Bet Tā Kunga Gars nāca pār Gideonu, un viņš pūta tauri, un Abiēzers sapulcējās viņam pakaļ. 35 Un viņš sūtīja vēstnešus pa visu Manasi, un arī tie sapulcējās viņam pakaļ; un viņš sūtīja vēstnešus uz Ašeru, uz Zebulonu un uz Naftali, un tie nāca tiem pretī. 36 Un Gideons sacīja Dievam: "Ja Tu gribi glābt Israēlu ar manu roku, kā Tu esi solījis, 37 Redzi, es likšu uz klona vilnas kārtu; un, ja rasa būs tikai uz pašas vilnas, bet visa zeme apkārt būs sausa, tad es zināšu, ka Tu izglābsi Israēlu ar manu roku, kā Tu esi solījis. 38 Un tā arī notika, jo viņš agri piecēlās nākamajā dienā, sasēja vilnu un izspieda no vilnas rasu, pilnu bļodu ar ūdeni. 39 Un Gideons sacīja Dievam: "Lai Tavas dusmas neiedegas pret mani, ja es vēl runāšu kaut vai šoreiz! Ļaujiet man, lūdzu, pārbaudīt kaut vai šoreiz ar to vilnu; lai tikai uz vilnas paliek sausa, bet pār visu zemi lai ir rasa." 40 Un Dievs tā darīja tanī naktī, jo sausa bija tikai vilna, bet rasa bija pār visu zemi.
2
Gideons, varens un drosmīgs vīrs
Soģu 7 1 Tad Jerubbaals, tas ir Gideons, un visi ļaudis, kas bija kopā ar viņu, cēlās agri no rīta un uzcēla nometni pie Haroda akas, tā ka midiāniešu karaspēks atradās ziemeļu pusē no viņiem, pie Mores kalna ielejā. 2 Un Tas Kungs sacīja Gideonam: "Tie ļaudis ir pārāk daudz, lai Es nodotu midiāniešus viņu rokās, lai Israēls nelielās Manā priekšā, sacīdams: mana paša roka mani ir izglābusi." 3 Tāpēc ej un pasludini ļaužu ausīm, sacīdams: kas baidās un izbīstas, lai atgriežas un dodas prom no Gileāda kalna! Un no ļaudīm atgriezās divdesmit divi tūkstoši, bet palika desmit tūkstoši. 4 Tad Tas Kungs sacīja Gideonam: "Vēl arvien vairāk ļaužu ir par daudz; atved tos lejā pie ūdens, Es tos tur tev pārbaudīšu. Un notiks, ka, par ko Es tev teikšu: šis lai iet ar tevi, tas lai iet ar tevi, un, par ko Es tev teikšu: šis lai neiet ar tevi, tas lai neiet." 5 Tad viņš noveda ļaudis lejā pie ūdens, un Tas Kungs sacīja Gideonam: "Ikvienu, kas laizīs ūdeni ar mēli, kā suns laizīs, nostādīsi atsevišķi; tāpat ikvienu, kas nometies ceļos, lai dzertu." 6 Un to skaits, kas laka, rokas pie mutes likdami, bija trīs simti vīru, bet visi pārējie ļaudis, ceļos nometies, dzēra ūdeni. 7 Un Tas Kungs sacīja Gideonam: "Ar šiem trīs simti vīriem, kas laka, Es jūs izglābšu un nodošu midiāniešus jūsu rokās, bet visi pārējie ļaudis lai iet, ikviens uz savu vietu." 8 Tad ļaudis ņēma rokās pārtikas krājumus un savas taures, un viņš sūtīja visus pārējos Israēla vīrus, katru uz savu telti, un šos trīs simti vīrus viņš paturēja pie sevis; un Midiāna karaspēks atradās zem viņa ielejā. 9 Un tanī naktī Tas Kungs viņam sacīja: "Celies un ej lejā uz nometni, jo Es to esmu nodevis tavā rokā!" 10 Bet, ja tu baidies nokāpt lejā, tad ej kopā ar savu kalpu Puru uz nometni. 11 Un tu uzklausīsi, ko tie saka, un pēc tam tavas rokas tiks stiprinātas, lai dotos lejup uz nometni." Tad viņš kopā ar savu kalpu Puru devās lejup uz apbruņoto vīru malu, kas atradās nometnē. 12 Un midiānieši, amalekieši un visi austrumu bērni gulēja ielejā tik daudz kā siseņi, un viņu kamieļu bija bez skaita, tik daudz kā smiltis jūras malā. 13 Kad Gideons nonāca, redzi, kāds vīrs stāstīja savam biedram sapni un sacīja: “Redzi, es redzēju sapni, un, lūk, miežu maizes pīrāgs iekrita Midiāna nometnē un nonāca pie telts un to aizskāra, tā ka tā nokrita un apgāza to, ka telts gulēja.” 14 Un viņa biedrs atbildēja un sacīja: "Tas nav nekas cits kā Gideona, Joasa dēla, Israēla vīra, zobens, jo Dievs ir nodevis Midiānu un visu tā karaspēku viņa rokā." 15 Un, kad Gideons dzirdēja sapņa stāstījumu un tā izskaidrojumu, tad viņš pielūdza un atgriezās Israēla nometnē un sacīja: "Celieties, jo Tas Kungs ir nodevis Midiāna nometni jūsu rokās!" 16 Un viņš sadalīja tos trīs simti vīrus trijos pulkos un ielika katram rokā pa taurei, kā arī tukšus krūkas un lampas krūkās. 17 Un viņš tiem sacīja: "Skatieties uz mani un dariet tāpat! Un redzi, kad es nonākšu nometnes ārpusē, tad dariet tāpat, kā es daru. 18 Kad es pūšu taurē, es un visi, kas ir ar mani, tad arī jūs pūtiet taurēs visapkārt visai nometnei un sauciet: Tā Kunga un Gideona zobens! 19 Tad Gideons un simts vīri, kas bija kopā ar viņu, nonāca nometnes ārpusē vidējās sardzes sardzes sākumā; viņi tikko bija iecēluši sardzi; un viņi pūta taures un salauza krūkas, kas bija viņu rokās. 20 Un trīs pulki pūta taures un salauza krūkas, un kreisajā rokā turēja lukturus un labajā rokā taures, lai pūstu, un viņi sauca: "Tā Kunga un Gideona zobens!" 21 Un tie nostājās ikviens savā vietā ap nometni, un viss karaspēks skrēja, kliegdams un bēga. 22 Un tie trīs simti vīru pūta taures, un Tas Kungs pagrieza ikviena zobenu pret savu biedru visā nometnē; un nometne bēga uz Betšitu Cererātā un uz Abel-Meholas robežu līdz Tabatai. 23 Un Israēla vīri sapulcējās no Naftalis, no Ašera un no visas Manases un vajāja midiāniešus.
3
Gideons, varens un drosmīgs vīrs
24 Un Gideons sūtīja vēstnešus pa visu Efraima kalnu, sacīdams: “Nāciet lejā pret midiāniešiem un atņemiet tiem ūdeņus līdz Betbārai un Jordānai!” Tad visi Efraima vīri sapulcējās un atņēma ūdeņus līdz Betbārai un Jordānai. 25 Un viņi sagūstīja divus midiāniešu vadoņus, Orebu un Zeēbu, un viņi nogalināja Orebu uz Oreba klints, bet Zeēbu viņi nogalināja pie Zeēba vīna spiedes un vajāja midiāniešus, un Oreba un Zeēba galvas atnesa Gideonam viņpus Jordānas.
Soģu 8 1 Un Efraima vīri viņam sacīja: "Kādēļ tu mums tā esi rīkojies, ka mūs neaicināji, kad devies karot ar midiāniešiem?" Un tie ar viņu asi strīdējās. 2 Un viņš tiem sacīja: "Ko gan es esmu darījis salīdzinājumā ar jums? Vai Efraima vīnogu lasīšana nav labāka nekā Abiēzera vīnogu raža?" 3 Dievs jūsu rokās ir nodevis Midiāna vadoņus Orebu un Zeēbu, un ko gan es spēju darīt salīdzinājumā ar jums?” Tad viņu dusmas pret viņu norima, kad viņš tā teica. 4 Un Gideons nonāca pie Jordānas un pārgāja pāri, viņš un trīs simti vīri, kas bija kopā ar viņu, noguruši, tomēr dzinās viņiem pakaļ. 5 Un viņš sacīja Sukotas vīriem: “Dodiet, lūdzu, maizes klaipus ļaudīm, kas man seko, jo viņi ir noguruši, un es dzenos pakaļ Zebam un Calmunnam, Midiānas ķēniņiem. 6 Un Sukotas vadoņi sacīja: "Vai Zebas un Calmunnas rokas jau ir tavā rokā, ka mums vajadzētu dot maizi tavam karaspēkam?" 7 Un Gideons sacīja: "Kad Tas Kungs būs nodevis Zebu un Calmunnu manā rokā, tad es jūsu miesas saplosīšu ar tuksneša ērkšķiem un dadžiem." 8 Un no turienes viņš devās augšup uz Penuēlu un runāja ar tiem tāpat, un Penuēlas vīri viņam atbildēja tāpat, kā viņam bija atbildējuši Sukotas vīri. 9 Un viņš sacīja arī Penuēlas vīriem, sacīdams: "Kad es atgriezīšos mierā, es nojaukšu šo torni." 10 Bet Zeba un Calmunna bija Karkorā, un viņu karaspēks bija kopā ar viņiem, ap piecpadsmit tūkstoši vīru, visi, kas bija palikuši pāri no visiem austrumu bērnu pulkiem; jo krita simt divdesmit tūkstoši vīru, kas vilka zobenus. 11 Un Gideons devās augšup pa to ceļu, kas dzīvoja teltīs, austrumos no Nobas un Jogbehas, un sakāva karaspēku, jo tas bija drošībā. 12 Un, kad Zeba un Calmunna bēga, viņš tos vajāja un sagūstīja abus Midiāna ķēniņus, Zeba un Calmunna, un izpostīja visu karaspēku. 13 Un Gideons, Joasa dēls, atgriezās no kaujas, pirms saule bija uzlēkusi, 14 Un viņš satvēra kādu jaunekli no Sukotas vīriem un izjautāja viņu; un tas viņam aprakstīja Sukotas vadoņus un vecajus, septiņdesmit septiņpadsmit vīrus. 15 Un viņš nonāca pie Sukotas vīriem un sacīja: “Redziet, Zeba un Calmunna, par kuriem jūs mani lamājat, sacīdami: vai Zeba un Calmunnas rokas jau ir tavā rokā, ka mums vajadzētu dot maizi taviem nogurušajiem vīriem?” 16 Un viņš ņēma pilsētas vecajus, tuksneša ērkšķus un dadžus un ar tiem mācīja Sukotas vīrus. 17 Un viņš nogāza Penuēlas torni un nogalināja pilsētas vīrus. 18 Tad viņš jautāja Zebam un Calmunnam: "Kādi bija tie vīri, ko jūs nogalinājāt Tābora kalnā?" Un tie atbildēja: "Tādi bija arī viņi; ikviens no viņiem izskatījās kā ķēniņa bērni." 19 Un viņš sacīja: “Tie bija mani brāļi, manas mātes dēli. Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, ja jūs būtu viņus atstājuši dzīvus, Es jūs nenokautu.” 20 Un viņš sacīja Jeteram, savam pirmdzimtajam: "Celies un nokauj tos!" Bet jauneklis neizvilka zobenu, jo viņš baidījās, jo viņš vēl bija jauneklis. 21 Tad Zeba un Calmunna sacīja: "Celies tu un uzbrūk mums, jo, kāds vīrs, tāds ir viņa spēks!" Tad Gideons cēlās un nogalināja Zeba un Calmunnu un noņēma rotaslietas, kas bija ap viņu kamieļu kakliem.
4
Gideons, varens un drosmīgs vīrs
22 Tad Israēla vīri sacīja Gideonam: "Valdi tu pār mums, gan tu, gan tavs dēls, gan sava dēla dēls, jo tu mūs esi izglābis no Midiāna rokas." 23 Un Gideons tiem sacīja: "Es nevaldīšu pār jums, un arī mans dēls nevaldīs pār jums; Tas Kungs valdīs pār jums." 24 Un Gideons tiem sacīja: "Es gribētu no jums lūgt, lai jūs man dotu ikviens savu laupījumu auskarus. (Jo tiem bija zelta auskari, tāpēc ka tie bija ismaēlieši.) 25 Un viņi atbildēja: "Mēs viņiem labprāt dosim." Un viņi izklāja drēbes un ikviens tajā iemeta sava laupījuma auskarus. 26 Un zelta auskaru svars, ko viņš pieprasīja, bija tūkstoš septiņi simti zelta šekeļu, neskaitot rotaslietas, kaklarotas un purpura drēbes, kas bija Midiānas ķēniņiem, un neskaitot važiņas, kas bija ap viņu kamieļu kakliem. 27 Un Gideons no tā izgatavoja efodu un novietoja to savā pilsētā Ofrā, un viss Israēls turp devās, sekodams tam netiklībā; tas kļuva par slazdu Gideonam un viņa namam. 28 Tā Midiāna tika pakļauta Israēla bērnu priekšā, tā ka tie vairs nepacēla savas galvas. Un Gideona laikā zemē valdīja miers četrdesmit gadus. 29 Un Jerubbaals, Joasa dēls, nogāja un dzīvoja savā namā. 30 Un no Gideona miesām tika ieņemti septiņdesmit desmit dēli, jo viņam bija daudz sievu. 31 Un arī viņa konkubīne, kas bija Sihemā, dzemdēja viņam dēlu, kuru viņš nosauca par Abimelehs. 32 Un Gideons, Joasa dēls, nomira labā vecumā un tika apglabāts sava tēva Joasa kapā Ofrā, abiēzeriešu ciltī. 33 Un notika, tiklīdz Gideons bija miris, ka Israēla bērni atkal novērsās un netiklībā sekoja Baaliem un padarīja Baal-Berītu par savu dievu. 34 Un Israēla bērni neatcerējās To Kungu, savu Dievu, kas viņus bija izglābis no visu viņu ienaidnieku rokām visapkārt, 35 Viņi arī neparādīja žēlastību Jerubbaala, proti, Gideona, namam, ņemot vērā visu labo, ko viņš bija parādījis Israēlam.
Pantiņu sadalījums Gideona stāsts Soģu grāmatas 6.–8. nodaļā ir viens no aizraujošākajiem stāstiem Bībelē. Tas hronizē tautas sacelšanās un apspiešanas ciklu, negaidīta varoņa negribīgo un bailīgo aicinājumu, brīnumaino militāro uzvaru, kas sasniegta tikai ar 300 vīriem, un sarežģītās panākumu sekas.
6. nodaļa: Apspiešana, aicinājums un sagatavošanās 1.–6. pants (Midiāniešu apspiešana): Tā kā Israēls darīja ļaunu Tā Kunga acīs, Dievs viņus uz septiņiem gadiem nodeva Midiāna rokās. Midiānieši, amalekieši un austrumu bērni izpostīja zemi, iznīcinot labību un lopus, piespiežot Israēlu slēpties bedrēs, alās un kalnos. 7.–10. pants (pravietiskais pārmetums): Kad Izraēls midiāniešu dēļ piesauca To Kungu, Dievs sūtīja pravieti, lai atgādinātu viņiem par Viņa žēlastību — kā Viņš tos izveda no Ēģiptes un pavēlēja nebaidīties amoriešu dievus —, tomēr viņi nebija paklausījuši Viņa balsij. 11.–16. pants (parādās Tā Kunga eņģelis): Tā Kunga eņģelis atnāca un apsēdās zem ozola Ofrā, kas piederēja abiēzerietim Joasam. Viņa dēls Gideons kūla kviešus pie vīna spiedes, lai tos paslēptu no midiāniešiem. Eņģelis paziņoja: “Tas Kungs ir ar tevi, tu varenais vīrs!” Gideons to apšaubīja, norādot uz Izraēla nabadzību un savu zemo stāvokli tēva namā. Tas Kungs viņam apliecināja, sacīdams: “Es tiešām būšu ar tevi!”
5
Gideons, varens un drosmīgs vīrs
17.–24. pants (Pieņemšanas zīme): Gideons lūdza zīmi, kas pierādītu, ka tas patiesi ir Dieva vārds, kurš gatavoja gaļu un neraudzētas maizes. Kad eņģelis ar sava spieķa galu pieskārās upurim, no klints izšāvās uguns un to aprija, un eņģelis pazuda. Saprotot, kas tas ir, Gideons baidījās par savu dzīvību, bet Tas Kungs viņam teica: "Miers lai ir ar tevi; nebīsties, tu nemirsi!" Gideons tur uzcēla altāri ar nosaukumu Jehova-šaloms (Tas Kungs ir miers). 25.–32. pants (Baala altāra iznīcināšana): Tajā pašā naktī Dievs pavēlēja Gideonam paņemt sava tēva otro vērsi un nojaukt tēva Baala altāri, nocērtot blakus esošo koka birzi (Ašeru). Gideons to izdarīja naktī ar desmit kalpiem, baidoties no savas ģimenes un pilsētas vīriem. Kad nākamajā rītā Gideons tika atklāts, pilsētas iedzīvotāji pieprasīja viņa nāvi, bet Joass viņu aizstāvēja, sakot: "Vai jūs aizstāvēsiet Baalu?... lai viņš pats aizstāv savu lietu." Tāpēc Gideonu nosauca par Jerubbaalu ("Lai Baals aizstāv viņu"). 33.–35. pants (Dieva Gars dod spēku Gideonam): Midiānieši un amalekieši sapulcējās un uzcēla nometni Jezreēlas ielejā. “Tā Kunga Gars nāca pār Gideonu” (burtiski apģērba viņu), un viņš pūta tauri, sapulcinot Abiēzera, Ašera, Zebulona un Naftaļa ciltis, lai tās sekotu viņam. 36.–40. pants (vilnas zīme): Joprojām meklēdams mierinājumu, Gideons lūdza Dievam zīmi, izmantojot vilnas šķipsnu. Vispirms viņš lūdza rasu tikai uz vilnas šķipsnas, kamēr zeme paliek sausa; Dievs to piešķīra. Pēc tam viņš lūdza, lai vilna būtu sausa, kamēr zemē ir rasa; Dievs to arī izdarīja.
7. nodaļa: Retinātā armija un uzvara pār Midiānu 1.–3. pants (Armijas sakārtošana): Jerubbaals (Gideons) un viņa armija apmetās nometnē netālu no Haroda akas, kamēr midiānieši atradās ziemeļos. Dievs teica Gideonam, ka ļaužu ir pārāk daudz , lai Izraēls nepretendētu uz savu slavu pār Dievu. Dievs pavēlēja Gideonam paziņot, ka ikviens, kas baidās, var aiziet. Aizgāja 22 000 vīru , atstājot 10 000. 4.–8. pants (Ūdens pārbaude): Dievs teica, ka Midiāna joprojām ir par daudz. Viņš pavēlēja Gideonam atvest viņus lejā pie ūdens, kur Viņš tos šķirtu. Tie, kas laiza ūdeni ar mēli kā suns (300 vīri), tika atdalīti. Tie, kas nometās ceļos, lai padzertos, tika aizsūtīti mājās. Tā kā Midiānam bija palikuši tikai 300 vīri, Dievs apsolīja nodot Midiānu Gideona rokās. 9.–15. pants (Midiāniešu sapnis): Tajā naktī Dievs pavēlēja Gideonam doties lejā uz ienaidnieka nometni, jo Viņš to bija nodevis viņa rokās. Gideons, sava kalpa Puras pavadīts, dzirdēja midiāniešu karavīru stāstām savam biedram sapni par miežu maizes pīrāgu, kas iekrita midiāniešu pulkā, atsitoties pret telti tā, ka tā sabruka. Otrs karavīrs sapni interpretēja šādi: "Tas nav nekas cits kā Gideona zobens... jo Dievs ir nodevis midiāniešus viņa rokās." Pielūdzot Dievu, Gideons atgriezās pie saviem vīriem ar pārliecību. 16.–22. pants (Lampu un krūku stratēģija): Gideons sadalīja 300 vīrus trīs rotās. Viņš katram vīram iedeva trompeti, tukšu krūku un lāpu (lampu) krūkā . Naktī viņi ielenca nometni, pūta taures, salauza krūkas, turēja lāpas kreisajā rokā un taures labajā un kliedza: "Tā Kunga un Gideona zobens!" Midiāniešu nometni pārņēma panika, un Tas Kungs pagrieza ikviena vīra zobenu pret savu līdzgaitnieku visā nometnē. 23.–25. pants (Vajāšana): Izraēla vīri no Naftalis, Ašera un Manases vajāja bēgošos midiāniešus. Gideons sūtīja vēstnešus pāri Efraima kalnam, lai ieņemtu ūdeņus viņu priekšā pie Betbāras un Jordānas, sagūstot un sodot ar nāvi divus midiāniešu vadoņus, Orebu un Zeēbu , kuru galvas viņi atnesa atpakaļ Gideonam.
6
Gideons, varens un drosmīgs vīrs
8. nodaļa: Vajāšana, konflikti un sekas 1.–3. pants (Diplomātiska vienošanās ar Efraimu): Efraima vīri rūgti sūdzējās, ka viņi agrāk netika izsaukti cīnīties. Gideons atbildēja ar pazemību un taktu: "Ko es tagad esmu darījis salīdzinājumā ar jums? Vai Efraima vīnogu lasīšana nav labāka nekā Abiēzera ražas novākšana?" Viņa maigā atbilde novērsa viņu dusmas. 4.–9. pants (Atteikšanās Sukotā un Penuēlā): Gideons un viņa nogurušie 300 vīri šķērsoja Jordānas upi, dzenoties pakaļ atlikušajiem Midiāna ķēniņiem Zebam un Zalmunnam. Viņi lūdza Sukotas un Penuēlas vecajiem maizi, lai pabarotu nogurušos karaspēku, bet vadītāji izsmēja Gideonu un atteicās, sakot, ka viņi vēl nav sagūstījuši ķēniņus. Gideons brīdināja viņus, ka atgriezīsies, lai sodītu viņus ar ērkšķiem un dadžiem. 10.–17. pants (Sods un sagūstīšana): Gideons pārsteidza atlikušo midiāniešu karaspēku un sagūstīja ķēniņus Zebu un Zalmunnu . Atgriežoties, viņš sodīja Sukotas vecajus, izmantojot tuksneša ērkšķus un dadžus, nogāza Penuēlas torni un nogalināja pilsētas vīrus. 18.–21. pants (Ķēniņu liktenis): Gideons jautāja Zebam un Zalmunnam, kādus vīrus viņi nogalināja Tabora kalnā, atklājot, ka tie bija viņa paša brāļi. Viņš pavēlēja savam vecākajam dēlam Jeteram viņus nogalināt, bet zēns baidījās, jo vēl bija jauns. Tad abi ķēniņi lūdza Gideonu pašam viņus nogalināt, un Gideons viņus nogalināja, noņemot pusmēness formas rotājumus no viņu kamieļu kakliem. 22.–27. pants (Zelta efods un Izraēla pazemojums): Izraēls mēģināja padarīt Gideonu un viņa dzimtu par iedzimtiem valdniekiem, bet Gideons stingri atteicās, paziņojot: "Tas Kungs valdīs pār jums." Tomēr Gideons lūdza: lai katrs vīrs no sava laupījuma iedod viņam auskaru. Viņš savāca 1755 šekelus zelta un izgatavoja efodu , novietojot to savā pilsētā Ofrā. Traģiski, ka viss Izraēls tur sekoja tam netiklībā , un tas kļuva par slazdu Gideonam un viņa namam. 28.–35. pants (Gideona nāve un Izraēla aizmāršība): Midiāna tika pakļauta, un Gideona dzīves laikā zemē valdīja miers 40 gadus. Gideons nomira labā vecumā un tika apglabāts sava tēva Joaša kapā. Tūlīt pēc viņa nāves izraēlieši atgriezās pie garīgas laulības pārkāpšanas, pielūdzot Baal-Beritu un neizrādot laipnību Jerubbaala (Gideona) namam par visu labo, ko viņš bija darījis.
Galvenās mācības no Gideona stāsta Dievs izmanto maz ticamos un vājos: Gideons sāka slēpties bailēs un uzskatīja savu klanu par vājāko Manasē. Dievs apzināti samazināja viņa armiju no 32 000 līdz 300, lai pierādītu, ka uzvara nāk no dievišķa spēka, nevis cilvēka spēka. Pacietība ar cilvēku šaubām: Dievs uztvēra Gideona dziļo nedrošību un lūgumus pēc zīmēm (uguns un vilna) ar neticamu pacietību un žēlastību, maigi, soli pa solim veidojot viņa ticību. Patiesa vadība ietver pazemību: Gideons veiksmīgi pārvaldīja trauslo cilšu politiku (nomierinot efraimiešus) un kategoriski atteicās no ķēniņa varas, atzīstot, ka vienīgi Dievam vajadzētu valdīt pār Izraēlu.
7
Gideons, varens un drosmīgs vīrs
Kompromisa briesmas panākumu gūšanā: Neskatoties uz Gideona neticamajām uzvarām, viņa radītais zelta efods kļuva par garīgu slazdu (elku pielūgšanu) viņa ģimenei un tautai, pierādot, ka garīga modrība ir nepieciešama pat — un jo īpaši — pēc liela triumfa.
8