Debora, Baraks un Jaēla Soģu 4 1 Un Israēla bērni atkal darīja to, kas ļauns Tā Kunga acīs, kad Ehuds bija miris. 2 Un Tas Kungs tos pārdeva Kānaāna ķēniņa Jabīna rokā, kas valdīja Hacorā, un kura karaspēka virspavēlnieks bija Sisera, kas dzīvoja pagānu pilsētā Harošetā. 3 Un Israēla bērni piesauca To Kungu, jo Viņam bija deviņi simti dzelzs ratu, un divdesmit gadus Viņš varmācīgi apspieda Israēla bērnus. 4 Un Debora, praviete, Lapidota sieva, tanī laikā tiesāja Israēlu. 5 Un viņa dzīvoja zem Deboras palmas starp Rāmu un Bēteli Efraima kalnos, un Israēla bērni nāca pie viņas pēc tiesas. 6 Un viņa nosūtīja un lika aicināt Baraku, Abinoāma dēlu, no Kedešnaftalis, un sacīja viņam: "Vai Tas Kungs, Israēla Dievs, nav pavēlējis, sacīdams: ej un dodies uz Tābora kalnu un ņem līdzi desmit tūkstoš vīru no Naftalis un Zebulona bērniem?" 7 Un Es pie tevis pie Kišonas upes atvedīšu Jabina karaspēka virspavēlnieku Siseru kopā ar viņa ratiem un viņa pulkiem, un Es viņu nodošu tavās rokās. 8 Un Baraks viņai sacīja: "Ja tu gribi nākt man līdzi, tad es iešu, bet, ja tu negribi nākt man līdzi, tad es neiešu." 9 Un viņa sacīja: "Es noteikti iešu tev līdzi, tomēr ceļojums, pa kuru tu dosies, nebūs tev par godu, jo Tas Kungs nodos Siseru kādas sievietes rokās." Un Debora cēlās un devās kopā ar Baraku uz Kedešu. 10 Un Baraks sasauca Zebulonu un Naftali uz Kedešu, un viņš devās augšup ar desmit tūkstoš vīriem pie viņa kājām; un Debora devās augšup kopā ar viņu. 11 Kenietis Hebers, no Hobaba, Mozus sievastēva, dēliem, bija atdalījies no keniešiem un uzcēla savu telti Caanaima līdzenumā, kas atrodas pie Kedešas. 12 Un Siseram tika paziņots, ka Baraks, Abinoāma dēls, ir uzkāpis Tābora kalnā. 13 Un Sisera sapulcināja visus savus ratus, deviņi simti dzelzs ratu, un visus ļaudis, kas bija kopā ar viņu, no pagānu pilsētas Harošetas līdz Kišonas upei. 14 Un Debora sacīja Barakam: "Celies, jo šī ir tā diena, kad Tas Kungs ir nodevis Siseru tavā rokā! Vai Tas Kungs nav izgājis tavā priekšā?" Tad Baraks nokāpa no Tābora kalna, un desmit tūkstoš vīru sekoja viņam.
1
Debora, Baraks un Jaēla
15 Un Tas Kungs ar zobena asmeni Baraka priekšā izbiedēja Siseru, visus viņa ratus un visu viņa karaspēku, tā ka Sisera nokāpa no saviem ratiem un bēga kājām. 16 Bet Baraks vajāja ratus un karaspēku līdz pagānu pilsētai Harošetai, un viss Siseras karaspēks krita uz zobena asmens, un neviens vīrs nepalika pāri. 17 Bet Sisera bēga kājām uz Jaēlas, kenieša Hebera sievas, telti, jo miers bija starp Hacora ķēniņu Jabīnu un kenieša Hebera namu. 18 Un Jaēla izgāja Siseram pretī un sacīja viņam: “Ienāciet, mans kungs, ienāciet pie manis, nebīsties!” Un, kad viņš bija iegājis pie viņas teltī, viņa apsedza viņu ar apmetni. 19 Un viņš tai sacīja: “Dod man, lūdzu, mazliet ūdens padzerties, jo man ir slāpes.” Un viņa atvēra piena trauku, deva viņam dzert un apsedza viņu. 20 Un viņš viņai sacīja: "Nostājies telts durvīs, un, ja kāds nāks un tev jautās, sacīdams: vai šeit kāds ir, tad atbildi: nē." 21 Tad Jaēla, Hebera sieva, paņēma telts naglu, ņēma savā rokā āmuru un klusi piegāja pie viņa, iesita naglu viņa deniņos un iedūra to zemē, jo viņš cieši gulēja un bija noguris, un tā viņš nomira. 22 Un redzi, kad Baraks vajāja Siseru, Jaēla iznāca viņam pretī un sacīja viņam: "Nāc, es tev parādīšu to vīru, kuru tu meklē!" Un, kad viņš iegāja viņas teltī, redzi, Sisera gulēja miris, un nagla bija viņa deniņos. 23 Tā Dievs tanī dienā pakļāva Jabīnu, Kanaāna ķēniņu, Israēla bērnu priekšā. 24 Un Israēla bērnu roka auga un kļuva spēcīgāka pret Jabīnu, Kanaāna ķēniņu, līdz viņi bija iznīcinājuši Jabīnu, Kanaāna ķēniņu.
Soģu 5 1 Tad tanī dienā Debora un Baraks, Abinoāma dēls, dziedāja, sacīdami: 2 Teiciet To Kungu par Israēla atriebību, kad tauta labprātīgi piedāvājās! 3 Klausieties, jūs ķēniņi, ņemiet vērā, jūs, valdnieki! Es dziedāšu Tam Kungam, es dziedāšu slavas dziesmas Tam Kungam, Israēla Dievam! 4 Kungs, kad Tu izgāji no Seīras, kad Tu gāji no Edoma laukiem, tad zeme drebēja, un debesis lēja, un arī mākoņi lēja ūdeni. 5 Kalni kūst Tā Kunga priekšā, pat Sinaja kalns Tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā. 6 Šamgara, Anata dēla, dienās, Jaēlas dienās lielceļi bija tukši, un ceļinieki gāja pa sānceļiem. 7 Ciemu iedzīvotāji izmira, tie izmira Israēlā, līdz kamēr es, Debora, cēlos, ka es cēlos kā māte Israēlā. 8 Viņi izvēlējās jaunus dievus; tad vārtos izcēlās karš; vai kāds vairogs vai šķēps bija redzams starp četrdesmit tūkstošiem Israēlā? 9 Mana sirds ir pie Israēla pārvaldniekiem, kas labprātīgi ir devuši savu ieguldījumu tautas vidū. Teiciet To Kungu! 10 Runājiet, jūs, kas jājat uz baltiem ēzeļiem, jūs, kas sēžat tiesā un staigājat pa ceļu! 11 Tie, kas ūdens smelšanas vietās būs izglābti no strēlnieku trokšņa, tur stāstīs Tā Kunga taisnīgos darbus, Viņa taisnīgos darbus pret Viņa ciemu iedzīvotājiem Israēlā; tad Tā Kunga tauta dosies lejup pie vārtiem. 12 Celies, celies, Debora! Celies, celies, dziedi dziesmu! Celies, Barak, un aizved savu gūstekni, tu, Abinoāma dēls! 13 Tad Viņš iecēla atlikušos par valdnieku pār tautas dižciltīgajiem; Tas Kungs mani iecēla par valdnieku pār varenajiem. 14 No Efraima nāca viņu sakne pret Amaleku, pēc tevis, Benjamīn, tavā tautā; no Mahīra nāca pārvaldnieki un no Zebulona tie, kas turēja rakstnieka spalvu. 15 Un Isašara vadoņi bija kopā ar Deboru, pat Isašars un arī Baraks, viņš tika sūtīts kājām ielejā. Rūbena nodaļu dēļ bija lielas domas.
2
Debora, Baraks un Jaēla
16 Kāpēc tu mities avju kūtīs, klausoties ganāmpulku blēņas? Par Rūbena cilts iedalījumiem bija lielas sirds pārdomas. 17 Gileāda apmetās viņpus Jordānas, un kāpēc Dans palika kuģos? Ašers palika jūras krastā un apmetās savās spraugās. 18 Zebulons un Naftalis bija tauta, kas riskēja ar savu dzīvību līdz nāvei lauka augstienēs. 19 Tad ķēniņi nāca un karoja, un tad karoja Kanaāna ķēniņi Taanakā pie Megidas ūdeņiem; naudu tie neguva. 20 No debesīm tie cīnījās, zvaigznes savos lokos cīnījās pret Siseru. 21 Kišonas upe tos aizslaucīja, tā senā upe, Kišonas upe. Ak, mana dvēsele, tu esi samijusi spēku! 22 Tad zirgu nagi tika salauzti lēkāšanas, to vareno lēkāšanas, dēļ. 23 "Nolādējiet Merozu!" sacīja Tā Kunga eņģelis. "Rūgti nolādējiet tās iedzīvotājus, jo tie nav devušies palīgā Tam Kungam, palīgā Tam Kungam pret varenajiem!" 24 Svētīta būs Jaēla, kenieša Hebera sieva, svētīta būs pār visām sievietēm teltī. 25 Viņš lūdza ūdeni, un viņa deva viņam pienu, viņa atnesa sviestu goda bļodā. 26 Viņa pielika savu roku pie naglas un savu labo roku pie strādnieku āmura; un ar āmuru viņa sita Siseru, nocirta viņam galvu, caurdurot un iesitot viņa deniņus. 27 Pie viņas kājām viņš paklanījās, viņš krita, viņš apgūlās; pie viņas kājām viņš paklanījās, viņš krita; kur viņš paklanījās, tur viņš nokrita miris. 28 Tad Siseras māte paskatījās pa logu un caur režģiem kliedza: "Kādēļ viņa rati tik kavējas? Kāpēc viņa ratu riteņi kavējas?" 29 Viņas gudrās sievas viņai atbildēja, jā, viņa pati sev atbildēja, 30 Vai viņi nav steigušies, vai viņi nav sadalījuši laupījumu? Katram vīram pa vienai jaunavai vai divām, Siseram dažādu krāsu laupījumu, dažādu krāsu izšuvumu laupījumu, dažādu krāsu izšuvumu abās pusēs, lai tie sanāktu laupījuma ķērāju kakliem? 31 Tā lai iet bojā visi Tavi ienaidnieki, ak Kungs! Bet tie, kas Tevi mīl, lai ir kā saule, kad tā uzlec savā spēkā! Un zemei bija miers četrdesmit gadus.
Komentārs Deboras, Baraka un Jaēlas stāsts, kas atrodams Soģu grāmatas 4. un 5. nodaļā stāsts par vienu no Izraēlas spilgtākajām atbrīvošanās reizēm no svešzemju apspiešanas. Tas izceļ dievišķo suverenitāti, drosmīgo vadību un to, kā Dievs izmanto negaidītus instrumentus, lai sasniegtu Savus nodomus.
1. daļa: Pantiņu analīze Soģu grāmata 4. nodaļa: Atbrīvošanas stāsts 1.–3. pants: Izraēla grēks un nežēlīgā apspiešana Pēc soģa Ehuda nāves izraēlieši atkal dara to, kas ļauns Tā Kunga acīs. Tā rezultātā Dievs viņus nodod Kanaāna ķēniņa Jabīna (kurš valda Hazorā) rokās, kura militārais komandieris ir Sisera . Sisera divdesmit gadus nežēlīgi apspiež Izraēlu, izmantojot iespaidīgu 900 dzelzs ratu militāro spēku . Izraēla bērni sauc pie Tā Kunga pēc palīdzības. 4.–9. pants: Deboras un Baraka aicināšana Debora , Lapidota sieva, tiesā Izraēlu, sēžot zem Deboras palmas. Viņa sūta pēc Baraka, Abinoāma dēla, un nodod Dieva pavēli: viņam jāved 10 000 vīru no Naftaļa un Zebulona uz Tabora kalnu, un Dievs atvilks Siseru un viņa ratus uz Kišonas upi. Baraks atbild nosacīti: “Ja tu gribi nākt man līdzi, tad es iešu, bet, ja tu nenāksi man līdzi, tad es neiešu .” Debora piekrīt doties, bet pravieto, ka ceļojums viņam nenesīs personīgu godu , jo Tas Kungs pārdos Siseru sievietes rokās.
3
Debora, Baraks un Jaēla
10.–16. pants: Kauja pie Tabora kalna un Kišonas Baraks sasauc Zebulonu un Naftali uz Kadešu, sapulcinot 10 000 sekotāju, un Debora viņu pavada. Kad Sisera par to dzird, viņš sapulcina savus 900 dzelzs ratus un visu savu karaspēku pie Kišonas upes. Debora liek Barakam celties, paziņojot: "Vai Tas Kungs nav izgājis tavā priekšā?" Baraks vada savus vīrus lejā no kalna, un Tas Kungs samulsina (izdzen) Siseru un viņa armiju . Siseras armija tiek pilnībā iznīcināta ar zobena asmeni, neatstājot nevienu dzīvu, kamēr Sisera pamet savus ratus un bēg kājām. 17.–22. pants: Jaēla un Siseras sakāve Sisera bēg uz Jaēlas , kenieša Hebera sievas, telti, jo starp Jabina ķēnišķīgo namu un Hebera ģimeni valda miers. Jaēla iziet viņam pretī, uzaicina iekšā un apsedz. Sisera lūdz ūdeni; tā vietā viņa iedod viņam sviestu (rūgušpienu) kunga traukā . Nogurusi un paļāvīga, Sisera cieši aizmieg. Jaēla klusi paņem rokā telts naglu (miglas mietiņu) un āmuru , klusi pieiet pie viņa un iedzen naglu caur viņa deniņiem zemē, acumirklī viņu nogalinot. Kad Baraks ierodas, lai viņu vajātu, Jaēla parāda viņam mirušo ienaidnieka komandieri, piepildot Deboras pravietojumu. 23.–24. pants: Ķēniņa Jābina pakļaušana Tanī dienā Dievs pakļauj Izraēla bērnu priekšā Kanaāna ķēniņu Jabīnu, un Izraēla roka panāks panākumus un gūs virsroku pret viņu, līdz viņš tiks iznīcināts. Soģu grāmata 5. nodaļa: Deboras un Baraka dziesma 1.–5. pants: Slava Kungam Debora un Baraks dzied uzvaras dziesmu, slavējot Dievu par brīvprātīgajiem Izraēla vadītājiem un labprātīgajiem ļaudīm. Viņi atceras Dieva majestātisko, zemi drebinošo klātbūtni, kad Viņš devās ceļā no Seīras un Edoma. 6.–11. pants: Izraēla izpostīšana tiek pārvērsta taisnīgumā Dziesma atgādina par tumšajām apspiestības dienām, kad lielceļi bija tukši un ciema iedzīvotāji slēpās, līdz Debora piecēlās kā “māte Israēlā” . Tā aicina valdniekus, tiesnešus un parastos pilsētniekus pulcēties pie ūdenstilpnēm, lai atstāstītu Tā Kunga taisnīgos darbus un glābšanas darbus. 12.–18. pants: Labprātīgas ciltis pret pašapmierinātām ciltīm Barakam atskan triumfējošs aicinājums aizvest gūstā esošos. Dziesmā ir sīki aprakstīts, kuras ciltis dedzīgi brīvprātīgi pieteicās — Efraims, Benjamīns, Mahīrs, Zebulons, Isašars un Naftalis —, un asi norāts tie, kas palika pie savām avju kūtīm vai piekrastes zemēm, piemēram , Rūbens, Dans un Ašers . 19.–23. pants: Kosmiskā kauja un Merozas lāsts Kanaāna ķēniņi cīnījās, bet "zvaigznes savos ceļos cīnījās pret Siseru" (kas norāda uz dievišķu iejaukšanos, iespējams, spēcīgu lietusgāzi, kas pārvērta Kišonas upi plūdos, kas paralizēja dzelzs ratus). Senā Kišonas upe aizslaucīja ienaidnieku. Merozas pilsētai tiek izteikts rūgts lāsts, jo tā nenāca "palīgā Tam Kungam pret varenajiem". 24.–27. pants: Jaēlas drosmes godināšana teltī tiek cildināta kā "svētīta pār sievietēm" . Dziesmā spilgti aprakstīta viņas izlēmīgā rīcība — viņa sniedzās pēc āmura un iedūra naglu caur Siseras galvu, kur viņš nogrima un nokrita pie viņas kājām.
4
Debora, Baraks un Jaēla
28.–30. pants: Siseras mātes ironija Dramatiska, ironiska aina pāriet uz Siseras māti, kura raugās pa savu režģoto logu, nemierīgi prātojot, kāpēc dēla rati tik lēni atgriežas. Viņas gudrās dāmas mierina viņu ar ilūziju, ka viņš tikai dalās laupījumu — gūstekņus un bagātīgus izšuvumus —, neapzinoties, ka jau ir miris. 31. pants: Noslēguma lūgšana Dziesma noslēdzas ar spēcīgu lūgšanu: "Tāpēc lai iet bojā, Kungs, visi Tavi ienaidnieki, bet tie, kas Tevi mīl, lai ir kā saule, kad tā uzlec savā spēkā." Pēc šīs uzvaras zemei ir miers četrdesmit gadus .
2. daļa: Galvenās mācības un to pielietojums dzīvē Dievs izmanto negaidīto un ikdienišķo: Atbrīvošana nenāca caur tradicionālu imperatora armiju ar elites ieročiem, bet gan caur parastu sievieti (Jaēlu), kas izmantoja mājsaimniecības telts mietiņu un āmuru, parādot, ka Dievs ar prieku izmanto vienkāršus instrumentus neparastiem mērķiem. Garīgās neitralitātes un pašapmierinātības briesmas: Deboras dziesmā tiek asi kritizētas ciltis, kas palika mājās (piemēram, Rūbens un Dans), un nolād Merozu par atteikšanos palīdzēt. Garīgā neitralitāte morālas krīzes laikā tiek uztverta kā pretestība; ticīgie tiek aicināti uz aktīvu iesaistīšanos, nevis ērtu vērotāja statusu. Partnerības un iedrošinājuma spēks: Baraks atzina savu nepieciešamību pēc garīga pamatojuma, lūdzot Deborai pievienoties viņam cīņā. Dievs bieži vien veido mūsu garīgās un praktiskās uzvaras, balstoties uz kopienu, savstarpēju atbildību un dievbijīgu partnerību, nevis izolētu individuālismu. Goda atdošana Dievam: Tūlīt pēc milzīgu militāru panākumu gūšanas Debora un Baraks nelielījās ar savu taktisko izcilību; tā vietā viņi sāka dziedāt pielūgsmes dziesmu, piedēvējot visu slavu, vēsturisko spēku un uzvaru Kungam. Personisku vai profesionālu triumfu brīžos apzināta slavēšana un pazemība ļauj mums koncentrēties uz patieso mūsu spēka avotu.
5