HERITAGE

LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA AKADĒMISKĀ MAĢISTRA PROGRAMMA MĀKSLA DIZAINS APAKŠNOZARE FUNKCIONĀLAIS DIZAINS BAIBA LINGA-BĒRZIŅA RĪGA 2012

MANTOJUMS

Tika intervēti 14 Latvijā dzīvojoši seniori, apsekotas viņu dzīves vietas, fiksētas lietas viņu mājās.

VALMIER A

VIZMA 76 TUKUMS

AURI

EGONS 78 DOBELE

ARNOLDS 62 RITA 82

ANTONIJA 85

LEOKADIJA 70 RITA 81 BRIGITA 83 ELVIRA 89

MODRA 83 JAUSMA 77 JURIS 75

63 SILVIJA 71

Senioru stāsti par dzīvi, par lietām tiem apkārt. Stāsti par mantojumu, kas tiks nodots jaunākajai paaudzei.

Lieta - mantojums, ko tas nes sev līdzi, kā tas spēj nodot atmiņas un piemiņu par pagātni, saknēm, par dzīves gudrību.

Lietas vecas un nolietotas, dārgas un lētas, vērtīgas un nevērtīgas. Lietas, kas šķita dzīvojušas cilvēka dzīvi, uzticīgas un dzīvesgudras. Lietas, kas ataino sajūtu par laiku, pieredzi, notikumiem, pielietojumu.

Brigita 25 gadus strādājusi par skolotāju Auru pamatskolā. Uzaudzinājusi 4 bērnus un 6 mazbērnus. Šobrīd vada mierīgas dienas ar vīru, mazbērni apciemo un palīdz darbos, kurus pašiem grūti padarīt. Nav daudz spēka ierastajiem darbiem dārzā. Labprāt lasa grāmatas, gaida ciemos mazbērnus un raksta biogrāfiju datorā.

Brigitai dators ir svarīga laika pavadāšanas ierīce, viņa lieto to, lai sazinātos arī ar mazbērniem, lasītu avīzes un jaunākās ziņas.

Brigitai nepatīk gatavot, taču virtuvē tiek pavadīts daudz laika. Viņas virtuvē ir atrodami daudz priekšmetu, kas ir ļoti seni, gandrīz pavadījuši ar viņas ģimeni lielāko dzīves daļu. Brigitai patīk lietot vecos, jau ielietotos priekšmetus. Svarīga ir to

BRIGITA / 80 / AURI funkcionalitāte.

Brigita daļu mantojuma jau nodevusi bērniem un mazbērniem, taču glabā lietas, kuras tie saņems vēlāk.

Lietu nodošana viņai ir svarīga, lietas nedrīkst aiziet postā, tām jāturpina kalpot. Grāmatas ir ļoti svarīga mantojuma daļa, tās tiks nodotas atbilstoši bērnu un mazbērnu interesēm.

Brigita uzskata, ka juanajai paaudzei ir daudz jāmācās un jāiegūst izglītība, lai varētu nākotnē darīt darbu, kas patīk un dzīve būtu finansiāli nodrošināta.

Elvīra visu mūžu strādājusi lauksaimniecībā, slaukusi govis, darījusi lauku darbus.

Elvīrai Ļoti patīk rokdarbi, bet tagad grūti adatā diegu ievērt. Kādreiz abas ar kaimiņieni katru vakaru kopā veidoja rokdarbus. Elvīrai ir sava tehnika izšūšana uz tamborējuma. Ja Elvira spētu, viņa vēlētos nodarboties ar rokdarbiem un dārza darbiem.

85 gadu vecumā Elvīra pēdējo reizi uzraka pati savu dārziņu. Ļoti priecājas, ka savā vecumā spēj kustēties un izdarīt pati saimnieciskos darbus.

Elvīra uzskata, ka dzīvo ļoti labi, mājā ir silti, bērni palīdz.

Elvīra labprāt savas lietas nodod mantojumā, bērniem,

ELVIRA / 89 / AURI draugiem un tuviem cilvēkiem, taču pati neko nav mantojusi, māte viena Elvīru audzinājusi.

Elvīra apgalvo, ka viņai nekādu vērtīgu lietu nav, visas no padomju laikiem. Lietām nav pieķērusies.

Pārvācoties daudz lietu līdzi nav ņēmusi.

Elvīra atceras vecos laikus, kad cilvēki daudz strādāja ar savu spēku uz lauka zemnicībā. Mūsdienu jaunieši izvairās no lauku dzīves. Elvīra uzskata, ka laukos daudzi jaunieši ir rupji un nekrietni, tiem būtu jāmācās strādāt ar rokām.

Rita strādājusi par latviešu valodas un vēstures skolotāju Auru skolā lielu dzīves daļu.

Precējusies, bet bērnu nav.

Ritai patīk interesēties par aktuālo Latvijā, lasa avīzes, skatās TV, labprāt ceļotu, taču nav veselības, to aizstāj TV. Lietām ļoti nepieķeras, taču no grāmatām būtu grūti šķirties, tās sakrājušās ļoti daudz, taču neceļas roka tās revidēt.

Virtuvē lietojamie priekšmeti mainās, nav viena konkrēta uzticamā iznstrumenta. Taču Ritai ir iemīļotā krūzīte, kura reiz bijusi vīra lietošanā, kad viņš bija dzīvs. Viesistabā ir vīra krēsls, kuru tagad labprāt

RITA / 81 / AURI lieto Rita, skatīdamās TV un ieturot maltīti, vietu viņa izvēlas tuvāk krāsnij, jo tur ir siltāks.

Rita daudz lietas atdod tuviem cilvēkiem un vīra radiem, rotaslietas, traukus, ļāvusi radiem izvēlēties, ko paši vēlas. Ritai svarīgi, lai lietas nonāk pie labiem cilvēkiem, kuri spēs tās novērtēt.

Ritai ļoti patīk māla trauki, jo tie ir dabiskā krāsā un nāk no dabas.

Ritai ļoti patīk darboties dārzā, vērot kā izaug iestādītais, pielieto dažādas jaunas metodes stādu audzēšanā.

Rita uzskata, ka jaunajai paaudzei jāmācās mīlēt savu tautu un dzimteni, jābūt čakliem un darbīgiem, tas mūsdienās izzudis.

Leokadija lielu dzīves daļu dzīvojusi Jonišķos Lietuvā.

Strādājusi lauku darbus.

Patīk gatavot, un īpaši labi viņai padodas cepelīni, kas ir Lietuviešu nacionālais ēdiens, taču arī dzīvojot Latvijā, tos bieži gatavo.

Savā dzīvē daudz pārvākusies no vienas dzīves vietas uz otru, taču vienmēr grūti bijis šķirties no ierastajām lietām - mēbelēm, traukiem un drēbēm. Vienmēr līdzi ņēmusi savu gultu, pie kuras pieradusi, citās viņa jūtas slikti.

Leokadija savu iedzīvi izveidojusi pēc kāzām, tad tika iegādāts viss nepieciešamais un tas kalpo vēl joprojām.

LEOKADIJA / 70 / DOBELE Leokādijai grūti pieņemt jaunas lietas, taču, kad tiek pārbaudits to lietderīgums, Leokadija labprāt to lieto.

Leokadijai svarīga ir tīrība un kārtība.

Leokadijai ir ļoti svarīgi bērni, labprāt ar tiem pavada laiku un rūpējas par tiem.

Leokadija uzskata, ka viņai nav nekā ko nodot mantojumā, taču mājās ir daudz trauku, segu, mēbeļu.

Leokadija uzskata, ka jaunajai paaudzei vecās lietas nav vajadzīgas, un ka tām nekāda vētība nav.

Antonija 30 gadus strādājusi par pavāri ēdnicā.

Mostas 6.00 no rīta, jo gribas darboties pa māju, kur uzturās lielāko dienas daļu. Labprāt rosās pa virtuvi un gatavo mazbērniem maltīti. Antonija prot lieliski gatavot Kotletes, zupas, Soļanku, Boršu, Rasoļņiku, Gulašu, Strogonovu un citus ēdienus.

Patīk rokdarbi, taču šobrīd sāp pirksti, grūti tamborēt. Tāpat dievina dārza darbus, bet šobrīd ir apgrūtināta parvietošanās. Skatās TV, Panorāmu, ziņas, filmas par mīlestību. Ļoti vēlas, lai mazmeita satiek mīļoto vīrieti un atved atrādīt, vēlas lai mazmeita izveido savu ģimeni.

Mantojumā mērniem un mazbērniem atstās savu iedzīvi,

ANTONIJA / 85 / TUKUMS visu, kas pieder.

Lietām ļoti nepieķeras, taču Antonijai pieder sens pulkstenis, kas iepriekš piederējis viņas tēvam, to vienmēr ņēmusi līdzi, kad pārvākusies no vienas dzīves vietas uz otru, tas ir ļoti svarīgs dēl atmiņām par tēvu.

Jaunības atmiņās Antonija kavējas kopā ar tuviniekiem.

Mazbērni ir informēti par Antonijas vēlmēm pēc nāves, kas jāvelk mugurā, kur jāapglabā, kādas lietas tiem pienākas.

Vēlas, lai mazbērniem ir laba veselība un laimīga dzīve.

Egons bijis skolas direktors, direktora vietnieks un matemātikas skolotājs, Algoritmiskās matemātikas aizsācējs Latvijas skolās. Matemātikas apmācības algoritmizācija tagad bieži sastomapma grāmatās.

Patīk grāmatas lasīt, programmēt datorprogrammas, izmantot interneta resursus. Egons ir pirmais, kas sāka Latvijas skolās mācīt programmēt.

Patīk izgulēties, dienu pavada mierīgi, bez stresa, pastaigājoties pa pilsētu, tad paģuļ diendusu, lasa grāmatas, skatās TV, 2.00 naktī iet gulēt.

Mājās pie datora un grāmatām pavada lielāko dienas daļu. Šad tad kavējas atmiņās par jaunību, kad lasa grāmatu vai skatās filmu.

EGONS / 78 / VALMIERA Kādreiz likās, ka dzīvē ir svarīgi sasniegt un izdarīt kaut ko paliekošu, taču tagad šķiet, ka vienkārši jādzīvo sev.

Patīkami vērot mazbērnu sasniegumus. Bērni turpina Egona iesāktos darbus, meita strādā programmēšanas jomā pateicoties Egona sniegtajām zināšanām un motivācijai.

Mantojumā bērniem un mazberniem nodod zināšanas, redzesloka paplašināšanai. Svarīgi, lai bērniem būtu plašs zināšanu klāsts, tad tiem būs iespēja izvēlēties savu ceļu.

Vizma bijusi Skolotāja, mācījusi Fiziku, Matemātiku.

Vizmai patīk tautas dejas, lasa grāmatas, apmeklē teatra izrādes, darbojas dārzā, pieskata mazbērnus.

Vizma glabā servīzes, kafijas krūzītes, praktiskus suvenīrus. Patīk dabiski koka, māla un stikla trauki, katram sava tekstūra un estētiskā vērtība.

Visuzticīgākais iznstruments Vizmai ir pildspalva un kalendārs, lai gan plānošana nav veselīga tendence, tā uzliek važas un nebrīvu sajūtu, taču Vizma plāno savu laiku un darāmos darbus.

Bērniem mantojumā Vizma nodos kristāla traukus, linu audumus. Meitām ļāvusi izvēlēties, kuru mīļako bļodu viņas vēlas, bet mazbērniem veidojusi lotereju. Dažkārt pati uzdāvina lietas mazbērniem, tad, lai paši izlemj, kur tās likt.

VIZMA / 76 / VALMIERA Vizma uzskata, ka jaunieši mūsdienās ir drosmīgi, daudz uzdrošinās, ir zinātkāri, taču nespēj būt uzticīgi viens otram, nespēj glabāt noslēpumus.

Vizma uzskata, ka fotogrāfijas ir atmiņām visbagātākās.

Dažreiz Vizma kavējas atmiņās, bet tas uzdzen skumjas, nevar atgriezt to, kas sen bijis un vieglāk ir nekavēties tajās.

Dzīvē Vizmai svarīgi ir, lai mazbērni iegūtu izglītību, lai tiem ir labklājība un dvēseles miers.

Vizma ir laimīga, ka dzīvo Latvijā. Lavija atrodas ģeogrāfiski mierīgā vietā, tai ir labas tradīcijas saulgrieži, Jāņi un citi svētki.

Modra studējusi jurispridenci, taču “krievu laikā” viņas diplomu anulēja un viņa par juristi strādāt nevarēja, strādāja par medmāsu, aukli, skolotāju un pastā par telefonisti.

Modrai patīk strādāt dārzā, mazgāt veļu, adīt cimdus, taču nepatīk gatavot ēst.

Modra apgalvo, ka viņai nekas nepieder un viņai nebūtu žēl ne no kā šķirties, taču viņai patīk vecās pierastās lietas. Modrai svarīga viņas veidotā vide, ilgi dzīvojusi patreizējā dzīves vietā, tāpēc nekur nevēlētos pārvākties.

Modra apmeklē pirti, un apgalvo, ka viņai patīk nomazgāties tīri.

MODRA / 83 / RŪJIENA Modrai svarīga rīta avīze, palasīt par politiku, noskatīties Panorāmu un koncertu “Daudz Laimes” televīzijā, kur dzied Normuds Rutulis.

Atmiņās Modra kavējas naktīs, kad nenāk miegs. Atceras, kad strādājusi bērnu novietnē, rūpējusies par bērniem, tas bijis labs laiks viņas dzīvē.

Ja Modrai būtu bijusi iespēja, viņa būtu radījusi pusduci bērnu.

Modra apgalvo, ka viņai pašai neko nevajag, svarīgi, lai mazbērniem ir labi, lai viņiem viss pietiek, lai mācās un strādā, lai ir labi cilvēki.

Dievam netic, bet it kā kaut kam jātic ir, bet kas jaunībā apgūts, to vecumdienās grūti mainīt. Tāpat ir labi.

Jausma strādājusi par Rādiotehniķi, programmu dispečeri, 39 gadus pavadījusi Latvijas rādio.

Jausmai patīk braukt ar riteni, pļaut zāli, darīt lauku darbus, veidot rokdarbus, lasīt grāmatas.

Jausma labprāt šķiro lietas un no tām atbrīvojas, taču vīrs daudz ko glabā un labprāt krāj grāmatas un senus Ļeņina rakstus.

Patīk māla trauki, svētkos, lai Latviska noskaņa tie tiek īpaši izmantoti.

Jausma ļoti rūpējas par foto albūmiem, jo tie ir svarīgi.

Viņas mamma sarakstījusi grāmatu par savu dzīvi, tas ir ļoti vērtīgi, bet Jausma nav liela rakstītāja, taču ļoti interesējas par savām saknēm, veido savu dzimtas koku un

JAUSMA / 77 / RŪJIENA ir ieinteresēta arī citu cilvēku radu rakstos, patīk šāda veida literatūra.

Labprāt stāstītu jaunajai paaudzei par veciem laikiem, bet viņi ir steidzīgi un tiem nav laika klausīties.

Jausma ar vīru rūpējas par divām mājām, dara saimniecisku darbus, ceļas agri, lai var daudz padarīt.

Par māju jārūpējas, lai to saglabātu mantojumā radiniekiem. Jausmai būtu grūti atstāt dzīvesvietu, ļoti pieķeras vietai, kādreiz ļoti patika dzīvot Rīgā centrā.

Jausmai ļoti svarīga ir pēctecība, katram cilvēkam jābūt savai vietai, zemes gabalam. Svarīga ir arī nacionālā piederība.

Juris bijis inženieris, elektroniķis. Salabojis 4000 televizorus. Strādājis par montāžistu.

Patīk VEF tehnika, jo tā ir laba kvalitāte.

Patīk remontēt elekrtrotehniku, labprāt uzmontē ko jaunu no detaļām.

Juris saņēmis mantojumā māju, par kuru ļoti rūpējas un tur saimnieko.

Uz instrumentiem naudu netaupa, iegādājis daudz, jo saimniekojot pa divām mājām vajag, lai ir pie rokas.

Glabā lietas un nemet neko laukā, jo nekad nevar zināt, kad tās noderēs.

JURIS / 75 / RŪJIENA Jurim vienmēr ir kāds stāsts par lietām, kas viņam pieder, kur tās iegādātas, kā iegūtas, cik senas.

Juris ir zinātkārs un savas zināšanas labprāt izmanto, atstāstot interesantus gadījumus no dzīves.

Dzīvē ļoti svarīgi ir saglabāt pēctecību.

Juris veido arhīvu, kolekcionē senas grāmatas, kas nu jau kļuvušas reti eksemplāri.

Jurim peder Glika bībele, tā viņam ir ļoti svarīga, jo tā ir sena vērtība - relikvija. Viņš to laiku pa laikam izceļ gaismā, atrādīt viesiem, palepoties ar unikālo ieguvumu.

Arnolda nodarbošanās ir galdniecība, kokgriešana.

Raksta arī dzejoļus.

Arnolda dzeja ir skanīga un asprātīga. Dzīves gudrības, notikumi, vērojumi ir dzejoļu sižeti - tieši un trāpīgi vārdu virknējumi, atskaņās un rīmēs.

Arnolds slimojis ar tuberkulozi, tas bijis smags posms viņa dzīvē, cīnījies starp dzīvibu un nāvi. Divus gadus slimojis, nevarējis strādāt. Tas bijis ļoti grūti, jo darbs viņam ir ļoti svarīgs.

Arnolds ir radošs savā profesijā, vienmēr atrod asprātīgus risinājumus un idejas.

Instrumenti ir viņa dzīves svarīga sastāvdaļa un daudz par tiem zin, to pielietojumu, vēsturi, senos nosaukumus.

ARNOLDS / 62 / RĪGA Visuzticamākie priekšmeti ir dzīvi instrumenti, apgalvo Arnolds.

Arnolds uzskata, ka ir liels meistars, pats izdomā instrumentus, strādā viens un uzskata, ka tā viņš spēj būt daudz oriģinālāks, nekā tie, kas strādā daudzi kopā.

Kolekcionē senas ēveles, kuras lietojuši meistari pirms viņa.

Mantojumā nodos zemi, māju, darbnīcu, svarīgi, lai īpašumi paliek ģimenē.

Jaunajai paaudzei no vecākās vajadzētu saņemt mantojumā latvietību, teritotiju, valodu, kultūru, tautu. Vajagot likvidēt datorus, tie degradējot pasauli.

Silvija ir pensionāre un dzīvo pansionātā. Silvijai ir 6 bērni, visi izklīduši pa pasauli.

Strādājusi laiksaimniecībā darījusi lauku darbus. Ļoti patīk gatavot. Patīk skatities TV detektīvus un seriālus. Lasīt grāmatas nevar, jo nesen pārcietusi acs operāciju.

Silvija pansionātā dzīvo 8 gadus, dzimusi Rīgā un tur dzīvojusi. Daudz lietu no Rīgas līdzi nav paņēmusi, taču lietas, kuras viņai pieder, ir ļoti svarīgas un no tām būtu grūti šķirties. Silvijai patīk, ka viņai ir sava personīgā krūzīte, lai gan pansionātā trauki ir koplietošanā.

Silvija līdzi vienmēr nēsā pulksteni, ļoti svarīgi zināt laiku, lai zinātu dienas notikumus un paspētu būt vajadzīgajā vietā un laikā.

SILVIJA / 71 / PĻAVIŅAS Patīk kavēties atmiņās un atcerēties jaunības laiku.

Silvija apgalvo, ka viņai mantojumā bērniem nav ko nodot un bērniem no viņas neko nevajag, viņiem pašiem sava dzīve, savas vajadzības.

Pansionātā Silvija ļoti palīdz visiem, visu, ko vien var palīdzēt, bet pamatā silvija pārvietojas pa pansionātu ratiņkrēslā un palīdz orientēties ienācējiem. Silvija ļoti vēlētos vairāk palīdzēt pansināta saimniecībā.

Silvija uzskata, ka galvenais dzīvē ir darbs un pārticība, cilvēcība un kolektīvisma sajūta apkārt, kad viens par otru rūpējas.

Jauniešiem jābūt kārtīgiem un pieklājīgiem, jādod vieta sabiedriskajā transportā.

Pēteris bijis šoferis un elektriķis. Bijis precējies, bet sieva mirusi. Pēterim ir dēls. Šobrīd Pēteris ir pensionārs un nu jau divus gadus dzīvo pansionātā, jo dēļ kredīta, kuru nespējis apmaksāt, dzīvoklis ticis atņemts.

Septiņus gadus bijis akls, gadu atpakaļ pārcietis operāciju un spēj redzēt ar vienu aci. Pēteris ir iztaustījis visu pansionātu un pazīst katru stūri.

Pazīst katru cilvēku pēc soļie un balss.

Ikdienā pastaigājas pa pilsētu, sēž pie dzelzceļa stacijas. Vienmēr līdzi nēsā cigaretes, šķiltavas un saliekamo kabatas nazīti.

No materiāliem visvairāk viņam patīk koks, pavasarī,

PĒTERIS PAULIS / 63 / PĻAVIŅAS kad atguvis redzi, Pēteris, atceroties jaunību, uztaisīja svilpīti no liepas koka.

Pēteris ļoti daudz kavējas atmiņās un atceras jaunību katru rītu pirms celties no gultas, guļ un sapņo nomodā.

Kādreiz Pēteris kolekcionējis markas, bet šobrīd nezin, ko ar kolekciju iesākt.

Pēterim ļoti interesē grāmatas par vēsturi, patīk zīmēt un makšķerēt.

Pēterim uz galdiņa vienmēr ir ziedi, tos viņš iegūst no draudzenes, pie kuras iet ciemoties. Pēteris ziedus dala arī pansionāta iemītniekiem, lai istabās būtu dzīvīgums un patīkama ziedu smarža.

Rita studējusi meleorāciju, tūrismu un alpīnismu.

Rita nodarbojusies ar pāra akrobātiku, strādājusi par alpīnisma instruktori, apbraukājusi lielu daļu Padomju savienības, joprojām nodarbojas ar slēpošanu. Studiju gados bijusi ļoti aizņemta, vienmēr kustībā, braukājusi pa ārzemēm, piedaloties konkursos.

Vīrieši Ritu nekad nav interesējuši, jo viņa pati visu var izdarīt.

Ritai svarīgi ir dzīvnieki un augi, jo tie ir jūtīgi pret vidi, uztver enerģijas, tie ir dzīvība un kustība.

Rita nav domājusi par mantojuma nodošanu, viņai nav bērnu, kam nodot lietas, taču viņa savas vēsturiski vērtīgās lietas (fotogrāfijas, gleznas), nodod muzejiem un skolām.

RITA / 82 / PĻAVIŅAS Ritai materiālās lietas nav svarīgas, viņa spētu pārvietoties uz jebkuru vietu, līdzi neņemot neko, taču plaukti ir pilni ar daudz senām lietām, kas katra ir ar savu stāstu un saistīta ar notikumu. Rita kolekcionējusi akmeņus no saviem ārzemju braucieniem.

Dievina tautiskos audumus, sienas segas, spilvenus, rokdarbus.

Rita daudz atmiņās nekavējas, viņai nav laika, viņai ļoti daudz darāmā.

Dzīvē ļoti svarīgi Ritai ir palīdzēt tiem, kuriem vajag palīdzību, Rita iet uz pansionātu, runāties ar cilvēkiem, palīdzēt tiem risināt problēmas.

Ritai ir labs kontakts ar jauniešiem, viņa tos nenosoda un ir kļuvusi par uzticības personu, tomēr Rita uzskata, ka jaunatnei jāmācās atbldības sajūta.