HERITAGE/BREAD HAPPENING

LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA AKADĒMISKĀ MAĢISTRA PROGRAMMA MĀKSLA DIZAINS APAKŠNOZARE FUNKCIONĀLAIS DIZAINS BAIBA LINGA-BĒRZIŅA RĪGA 2012

MANTOJUMS

VALMIERA

VIZMA 76 TUKUMS

AURI

EGONS 78 DOBELE

ARNOLDS 62 RITA 82

ANTONIJA 85

LEOKADIJA 70 RITA 81 BRIGITA 83 ELVIRA 89

MODRA 83 JAUSMA 77 JURIS 75

63 SILVIJA 71

Diplomdarba ietvaros tika intervēti 14 Latvijā dzīvojoši seniori, apsekotas viņu dzīves vietas, fiksētas lietas viņu mājās.

Senioru stāsti par dzīvi un par viņiem būtiskām lietām, kas viņiem kalpo vēl aizvien. Stāsti par mantojumu, kas tiks nodots nākamajām paaudzēm.

Lieta – ne tikai fizisks, bet arī emocionāls mantojums, kas spēj nodot atmiņas un piemiņu par pagātni, saknēm, par dzīves gudrību.

Lietas vecas un nolietotas, dārgas un lētas, vērtīgas un nevērtīgas. Lietas, kas šķiet dzīvojušas cilvēka dzīvi, uzticīgas un dzīvesgudras. Lietas, kas ataino sajūtu par laiku, pieredzi, notikumiem, pielietojumu.

Brigita 25 gadus strādājusi par skolotāju Auru pamatskolā. Uzaudzinājusi 4 bērnus un 6 mazbērnus. Šobrīd vada mierīgas dienas ar vīru, bet bērni un mazbērni Brigitu regulāri apciemo un palīdz paveikt ierastos dārza darbus, kuriem šobrīd pietrūkst spēka.

Labprāt lasa grāmatas un raksta savu biogrāfiju datorā.

Brigitai dators ir svarīga laika pavadīšanas ierīce, viņa lieto to, lai sazinātos arī ar mazbērniem, lasītu jaunākās ziņas internetā. Brigita nelabprāt gatavo, tomēr virtuvē tiek pavadīts daudz laika. Tajā atrodamas daudz lietu, kas ir ļoti senas un bijušas ģimenes lietošanā lielāko viņas dzīves daļu. Brigitai patīk lietot vecos, jau ierastos priekšmetus, un viņai ir svarīga to funkcionalitāte – lietošanas ērtums.

BRIGITA / 80 / AURI Daļu mantojuma Brigita jau ir nodevusi bērniem, tomēr viņa glabā vairākas lietas, kuras tie saņems vēlāk. Ģimenes paaudžu paaudzēs izmantoto lietu nodošana tālāk nākamajām paaudzēm viņai ir ļoti būtiska, jo tām jāturpina kalpot – turklāt šajās lietās ierakstīta arī daļa ģimenes vēstures.

Grāmatas ir ļoti svarīga mantojuma daļa un tās tiks novēlētas bērniem un mazbērniem atbilstoši viņu interesēm.

Elvīra visu mūžu strādājusi lauksaimniecībā, slaukusi govis un veikusi citus lauku darbus.

Elvīrai ļoti patīk rokdarbi, bet šobrīd redzes problēmu dēļ viņa nespēj tiem pievērsties tik bieži, kā vēlētos.

Toties kādreiz abas kopā ar kaimiņieni katru vakaru Esot veidojušas dažnedažādus rokdarbus. Elvīras meistarstiķis ir pašas izgudrotā tehnika - izšūšana uz tamborējuma. Ja Elvīras veselība atļautu, viņa vēlētos vairāk nodarboties ar rokdarbiem un dārza darbiem. 85 gadu vecumā Elvīra pēdējo reizi uzraka pati savu dārziņu, tomēr viņa ir ļoti priecīga, ka savā vecumā spēj kustēties un pati paveikt lielāko daļu saimniecisko darbu. Elvīra uzskata, ka kopumā dzīvo ļoti labi, mājās ir silti un arī bērni palīdz.

ELVIRA / 89 / AURI Elvīra labprāt savas lietas nodod mantojumā, bērniem, draugiem un citiem tuviem cilvēkiem, taču pati neko nav mantojusi, jo māte Elvīru audzinājusi viena. Viņa apgalvo, ka nekādu vērtīgu lietu mājās neesot, visas nākušas no padomju laikiem. Lietām nav pieķērusies un arī pārvācoties daudzas no tām atstātas vecajā miteklī.

Elvīra ar nostaļģiju atceras vecos laikus, kad cilvēki daudz strādāja fizisku darbu lauksaimniecībā un izsaka nožēlu, ka mūsdienu jaunieši izvairās no lauku dzīves.

Un pat lauku reģionos dzīvojošie jaunieši bieži esot rupji, nepieklājīgi un pat nekrietni – tikai darbs tos varot izmācīt par kārtīgiem cilvēkiem.

Rita strādājusi par latviešu valodas un vēstures skolotāju Auru skolā lielāko savas dzīves daļu. Viņa ir precējusies, bet bērnu ģimenē nav.

Ritai patīk interesēties par aktuālākajiem notikumiem Latvijā, tāpēc viņa lasa avīzes, skatās TV, labprāt apceļotu pasauli, bet ir problēmas ar veselību, tāpēc ceļojumus viņa aizstāj ar raidījumiem televīzijā.

Lietām Rita ļoti nepieķeras, taču no grāmatām būtu grūti šķirties, tās dzīves laikā sakrājušās ļoti daudz, taču neceļas roka tās šķirot un izmest liekās. Virtuvē lietojamie priekšmeti Ritas ģimenē mainās un gadu gaitā nav radušies kādi noteikti, uzticami instrumenti.

Taču Ritai ir iemīļotā krūzīte, kura reiz bijusi vīra lietošanā, kad viņš vēl bija dzīvs. Viesistabā ir vīra krēsls, kuru tagad labprāt lieto Rita, skatīdamās TV un

RITA / 81 / AURI ieturot maltīti, vietu gan viņa izvēlas tuvāk krāsnij, jo tur ir siltāks. Rita daudzas lietas atdevusi tuviem cilvēkiem un vīra radiem – ļāvusi pašiem izvēlēties rotaslietas un traukus. Ritai svarīgi, lai viņas lietas nonāktu pie labiem cilvēkiem, kuri spēs tās novērtēt.

Viņai ļoti patīk māla trauki, jo tie ir dabiskā krāsā un nāk no dabas materiāliem. Ritai ļoti patīk darboties dārzā, vērot kā izaug viņas iestādītais, turklāt no gada uz gadu Rita cenšas pielietot dažādas jaunas metodes stādu audzēšanā.

Rita uzskata, ka jaunajai paaudzei jāmācās mīlēt savu tautu un dzimteni, jābūt čakliem un strādīgiem – šie tikumi mūzdienās izzuduši.

Leokadija lielu dzīves daļu dzīvojusi Jonišķos Lietuvā.

Strādājusi lauku darbus.

Patīk gatavot, un īpaši labi viņai padodas cepelīni, kas ir Lietuviešu nacionālais ēdiens, taču arī dzīvojot Latvijā, tos bieži gatavo.

Savā dzīvē daudz pārvākusies no vienas dzīves vietas uz otru, taču vienmēr grūti bijis šķirties no ierastajām lietām - mēbelēm, traukiem un drēbēm. Vienmēr līdzi ņēmusi savu gultu, pie kuras pieradusi, citās viņa jūtas slikti.

Leokadija savu iedzīvi izveidojusi pēc kāzām, tad tika iegādāts viss nepieciešamais un tas kalpo vēl joprojām.

LEOKADIJA / 70 / DOBELE Leokādijai grūti pieņemt jaunas lietas, taču, kad tiek pārbaudits to lietderīgums, Leokadija labprāt to lieto.

Leokadijai svarīga ir tīrība un kārtība.

Leokadijai ir ļoti svarīgi bērni, labprāt ar tiem pavada laiku un rūpējas par tiem.

Leokadija uzskata, ka viņai nav nekā ko nodot mantojumā, taču mājās ir daudz trauku, segu, mēbeļu.

Leokadija uzskata, ka jaunajai paaudzei vecās lietas nav vajadzīgas, un ka tām nekāda vētība nav.

Antonija 30 gadus strādājusi par pavāri ēdnicā.

Mostas 6.00 no rīta, jo vēlas vairāk darboties pa māju, kur viņa uzturas lielāko dienas daļu. Labprāt rosās pa virtuvi un gatavo mazbērniem maltīti. Antonija prot lieliski gatavot Kotletes, zupas, Soļanku, Boršu, Rasoļņiku, Gulašu, Strogonovu un citus ēdienus.

Antonijai patīk arī rokdarbi, taču sāpošo pirktu dēļ grūti pievērsties iemīļotajai tamborēšanai. Tāpat patīk rušināties dārzā, bet veselības dēļ diemžēl viņai šobrīd ir grūti pārvietoties.

Laiku mājās palīdz īsināt TV – Antonijai patīk skatīties gan ziņu raidījumus, gan filmas par mīlestību.

Lietām Antonija tik ļoti nepieķerasm tomēr viņai pieder

ANTONIJA / 85 / TUKUMS sens, no tēva mantots pulkstenis, kas ceļojis viņai līdzi no vienas dzīves vietas uz nākamo – tas viņai ir ļoti svarīgs, jo iemūžina atmiņas par tēvu.

Antonija uzskata, ka šajā dzīvē japaveic viss, lai tuviniekiem pēc viņas nāves nebūtu lieku klapatu – tāpēc Antonija ir informējusi mazbērnus par savām vēlmēm – kas jāvelk mugurā, kur jāapglabā un kādas lietas katram no viņiem pienākas.

Visvairāk viņa vēlas, lai mazbērniem būtu laba veselība un laimīga dzīve – tieši tāpēc viņa ļoti cer sagaidīt, kad mazmeita atradīs savu mīļoto vīrieti un izveidos saskanīgu ģimeni.

Egons bijis skolas direktors, direktora vietnieks un matemātikas skolotājs, kā arī Algoritmiskās matemātikas aizsācējs Latvijas skolās. Matemātikas apmācības algoritmizācija tagad bieži sastomapma grāmatās.

Egonam patīk lasīt, programmēt dažādas datorprogrammas un izmantot interneta resursus. Egons ir arī pirmais, kas Latvijas skolās sāka mācīt programmēšanu.

Viņam patīk labi izgulēties – Egons savas dienas vada mierīgi, bez stresa, bieži pastaigājoties pa pilsētu.

Gulēt viņš parasti iet vēlu – ap 2.00 naktī, bet lielāko dienas daļu Egons pavada mājās pie datora un grāmatām. Šad un tad Egons kavējas atmiņās par jaunību, kad lasa grāmatu vai skatās kādu filmu. Kādreiz viņam šķita, ka

EGONS / 78 / VALMIERA dzīvē ir svarīgi sasniegt un izdarīt kaut ko paliekošu, taču šobrīd viņš uzskata, ka vienkārši jādzīvo sev.

Egonam ir patīkami vērot savas ģimenes sasniegumus - bērni turpina viņa iesāktos darbus, meita strādā programmēšanas jomā, pateicoties Egona sniegtajām zināšanām un motivācijai.

Mantojumā bērniem un mazbērniem viņš nodod zināšanas redzesloka paplašināšanai. Egons uzskata, ka ir svarīgi, lai bērniem būtu plašs zināšanu loks, tad tiem būs iespēja izvēlēties savu dzīves ceļu.

Vizma bijusi skolotāja - mācījusi fiziku un matemātiku.

Viņai patīk tautas dejas, Vizma arī daudz lasa, apmeklē teātra izrādes, darbojas dārzā un pieskata mazbērnus.

Viņa glabā servīzes, kafijas krūzītes un praktiskus suvenīrus. Vizmai patīk dabiski koka, māla un stikla trauki, jo katram ir sava tekstūra un estētiskā vērtība.

Visuzticamākais instruments Vizmai ir pildspalva un kalendārs, lai gan viņa uzskata, ka plānošana nav veselīga, tā uzliek važas un nesniedz brīvību, taču Vizma plāno savu laiku un darāmos darbus.

Bērniem mantojumā Vizma nodos kristāla traukus un linu

VIZMA / 76 / VALMIERA audumus. Meitām ļāvusi izvēlēties, kurus traukus viņas vēlas, bet mazbērniem veidojusi loteriju. Dažkārt viņa pati uzdāvina lietas mazbērniem, lai viņi paši izlemj, ko ar tām iesākt.

Vizma uzskata, ka jaunieši mūsdienās ir drosmīgi un zinātkāri, taču nespēj būt uzticīgi viens otram un glabāt noslēpumus. Vizma uzskata, ka fotogrāfijas ir atmiņām bagātākās. Dažreiz viņa kavējas atmiņās, bet tas uzdzen skumjas, jo nevar atgriezt to, kas senāk bijis.

Dzīvē Vizmai ir svarīgi, lai mazbērni iegūtu izglītību un viņiem būtu labklājība un dvēseles miers. Vizma ir laimīga, ka dzīvo Latvijā, jo tā ne tikai atrodas ģeogrāfiski mierīgā vietā, bet arī lolo jaukas tradīcijas - saulgriežus, Jāņus un citus svētkus.

Modra studējusi jurispridenci, taču padomju laikā viņas diplomu anulēja, līdz ar to par juristi strādāt Modra nevarēja. Savas dzīves laikā viņa strādājusi par medmāsu, aukli, skolotāju un telefonisti pastā.

Modrai patīk strādāt dārzā, mazgāt veļu, adīt cimdus, taču nepatīk gatavot ēst. Modra apgalvo, ka viņai nekas nepieder un nebūtu žēl ne no kā šķirties, taču viņai patīk vecās, ierastās lietas.

Modrai svarīga ir viņas veidotā vide, viņa ilgi dzīvojusi pašreizējā dzīves vietā, tāpēc nekur nevēlētos pārvākties.

Modra apmeklē pirti, un apgalvo, ka viņai patīk kārtīgi nomazgāties.

MODRA / 83 / RŪJIENA Viņai ir svarīga rīta avīze, kur visbiežāk viņa lasa par politiku. Modrai patīk arī skatīties TV - Panorāmu un koncertu “Daudz Laimes”, kur dzied viņas iemīļotais Normuds Rutulis.

Atmiņās Modra kavējas naktīs, kad nenāk miegs. Atceras, kā strādājusi bērnu novietnē, rūpējusies par bērniem tas bijis ļoti labs laiks viņas dzīvē. Ja Modrai būtu bijusi iespēja, viņa būtu radījusi pusduci bērnu.

Modra apgalvo, ka viņai pašai neko nevajag, svarīgi, lai mazbērniem ir labi un viss pietiek, lai viņi mācās, strādā un kļūst par labiem cilvēkiem.

Dievam Modra netic, viņa apzinās, ka būtu labi ticēt augstākam spēkam, bet, kas jaunībā apgūts, to vecumdienās grūti mainīt. Tāpat ir labi.

Jausma strādājusi par radiotehniķi, programmu dispečeri 39 gadus pavadījusi darbā Latvijas radio.

Jausmai patīk braukt ar riteni, pļaut zāli, darīt lauku darbus, veidot rokdarbus un lasīt grāmatas.

Jausma labprāt šķiro lietas un no tām atbrīvojas, taču vīrs daudz ko glabā un labprāt krāj grāmatas un senus Ļeņina rakstus.

Jaumai patīk māla trauki un īpaši tie tiek izmantoti svētkos - lai rodas latviska noskaņa.

Jausma ļoti rūpējas par foto albumiem, jo tie viņai ir svarīgi. Jausmas mamma sarakstījusi grāmatu par savu dzīvi, un viņa atzīst, ka tas ir ļoti vērtīgi. Pati Jausma nav liela rakstītāja, taču ļoti interesējas par savām

JAUSMA / 77 / RŪJIENA saknēm, veido dzimtas koku un ir ieinteresēta arī citu cilvēku radu rakstos. Jausma labprāt stāstītu jaunajai paaudzei par veciem laikiem, bet viņi ir steidzīgi un tiem nav laika klausīties.

Jausma ar vīru rūpējas par divām mājām, dara saimnieciskus darbus un ceļas agri, lai var vairāk padarīt. Par māju jārūpējas, lai to saglabātu kā mantojumu tuviniekiem.

Jausmai būtu grūti atstāt savu dzīvesvietu, jo viņa ļoti pieķeras vietai - kādreiz Jausmai patika dzīvot Rīgā centrā.

Viņai ir svarīga nacionālā piederība un pēctecība - katram cilvēkam jābūt savai vietai un zemes gabalam.

Juris bijis inženieris - elektroniķis.

Salabojis vismaz 4000 televizorus. Strādājis arī par montāžistu. Patīk VEF tehnika, jo tai ir laba kvalitāte. Jurim patīk remontēt elekrtrotehniku, reizēm labprāt pagatavo ko jaunu no detaļām.

Juris saņēmis mantojumā māju, par kuru ļoti rūpējas.

Instrumentiem naudu netaupa, iegādājies daudz, jo, saimniekojot pa divām mājām vajag, lai tie vienmēr ir pa rokai.

Juris glabā lietas un neko nemet laukā, jo nekad nevar zināt, kad tās noderēs.

Jurim vienmēr ir kāds stāsts par lietām, kas viņam

JURIS / 75 / RŪJIENA pieder, kur tās iegādātas, kā iegūtas un cik senas tās ir. Juris ir zinātkārs un savas zināšanas labprāt izmanto, atstāstot interesantus gadījumus no dzīves.

Dzīvē viņam ir ļoti svarīgi saglabāt pēctecību, tāpēc Juris veido arhīvu un kolekcionē senas grāmatas, kas nu jau kļuvušas reti eksemplāri.

Jurim peder arī Glika Bībele, tā viņam ir ļoti svarīga, jo tā ir sena vērtība - relikvija. Viņš Bībeli laiku pa laikam izceļ gaismā, parāda viesiem, lepojoties ar unikālo ieguvumu.

Arnolda nodarbošanās ir galdniecība un kokgriešana.

Viņš raksta arī dzejoļus. Arnolda dzeja ir skanīga un asprātīga. Dzīves gudrības, notikumi, savi novērojumi ir dzejoļu sižeta līnijas pamatā - tieši un trāpīgi vārdu virknējumi, atskaņās un rīmēs.

Arnolds ir slimojis ar tuberkulozi, tas bijis smags posms viņa dzīvē, cīnoties starp dzīvību un nāvi.

Arnolds slimojis divus gadus un šajā laikā nevarējis strādāt. To esot bijis grūti pieņemt, jo darbs viņam ir ļoti svarīgs.

Arnolds ir radošs savā profesijā, vienmēr atrod asprātīgus risinājumus un idejas.

Instrumenti ir svarīga viņa dzīves sastāvdaļa – Arnolds

ARNOLDS / 62 / RĪGA daudz par tiem zina - to pielietojumu, vēsturi un senos nosaukumus. Visuzticamākie priekšmeti ir instrumenti, apgalvo Arnolds. Viņš uzskata, ka ir liels meistars un pats izgudro instrumentus. Arnolds strādā viens un uzskata, ka tā spēj būt daudz oriģinālāks, nekā tie, kas strādā lielā kolektīvā.

Kolekcionē senas ēveles, kuras lietojuši meistari pirms viņa.

Mantojumā Arnolds nodos zemi, māju un darbnīcu – viņam ir svarīgi, lai īpašumi paliek ģimenē.

Jaunajai paaudzei no vecākās vajadzētu saņemt mantojumā latvietību, teritoriju, valodu, kultūru un tautu.

Arnolds uzskata, ka vajag likvidēt datorus, jo tie degradējot pasauli.

Silvija ir pensionāre un dzīvo pansionātā. Viņai ir 6 bērni, bet diemžēl visi izklīduši pa pasauli. Silvija strādājusi lauksaimniecībā - darījusi lauku darbus.

Viņai ļoti patīk gatavot un skatīties TV detektīvfilmas un seriālus. Lasīt grāmatas diemžēl nevar, jo nesen pārcietusi acs operāciju. Silvija pansionātā dzīvo 8 gadus, bet dzimusi un mūžu pavadījusi Rīgā. Daudz lietu no mājām līdzi nav paņēmusi, taču lietas, kuras viņai pieder, ir ļoti svarīgas un no tām būtu grūti šķirties.

Silvijai patīk, ka viņai ir sava personīgā krūzīte, lai gan pansionātā trauki esot koplietošanā.

Silvija vienmēr līdzi nēsā pulksteni, viņai ir ļoti svarīgi zināt laiku, lai vienmēr paspētu būt vajadzīgajā vietā un laikā.

SILVIJA / 71 / PĻAVIŅAS Silvijai patīk kavēties atmiņās un atcerēties jaunības laiku.

Silvija apgalvo, ka viņai mantojumā bērniem nav ko nodot, un bērniem no viņas neko nevajag – viņiem esot pašiem sava dzīve un vajadzības.

Pansionātā Silvija cenšas palīdzēt visu, ko vien var, bet pamatā viņa pārvietojas ratiņkrēslā un palīdz orientēties apmeklētājiem.

Silvija uzskata, ka galvenais dzīvē ir darbs un pārticība, cilvēcība, kolektīvisma sajūta un rūpes par apkārtējiem. Bet mūsdienu jauniešiem vajadzētu būt kārtīgiem un pieklājīgiem, ar cieņu pret vecākiem cilvēkiem.

Pēteris bijis šoferis un elektriķis. Bijis precējies, bet sieva mirusi. Pēterim ir dēls, bet šobrīd viņš ir pensionārs un nu jau divus gadus dzīvo pansionātā, jo nav spējis apmaksāt kredītsaistības, līdz ar to viņam ticis atņemts dzīvoklis.

Septiņus gadus bijis akls, bet gadu atpakaļ pārcietis operāciju un spēj atkal redzēt ar vienu aci. Pēteris ir iztaustījis visu pansionātu un pazīst katru stūri.

Pazīst katru cilvēku pēc soļiem un balss.

Ikdienā viņš pastaigājas pa pilsētu un bieži sēž pie dzelzceļa stacijas.

Pēteris vienmēr līdzi nēsā cigaretes, šķiltavas un saliekamo kabatas nazīti.

PĒTERIS PAULIS / 63 / PĻAVIŅAS No materiāliem viņam visvairāk patīk koks, pavasarī, kad atguvis redzi, Pēteris, atceroties jaunību, uztaisījis liepas koka svilpīti.

Pēteris ļoti bieži kavējas atmiņās par jaunību, katru rītu pirms celšanās guļ un sapņo nomodā.

Kādreiz Pēteris kolekcionējis markas, bet šobrīd nezina, ko ar kolekciju iesākt. Viņam ļoti interesē grāmatas par vēsturi, patīk zīmēt un makšķerēt.

Pēterim uz galda vienmēr ir ziedi, tos viņš iegūst no draudzenes, kuru bieži apciemo. Pēteris ziedus dala arī pansionāta iemītniekiem, lai istabās mājotu dzīvesprieks un patīkama ziedu smarža.

Rita studējusi meleorāciju, tūrismu un alpīnismu.

Viņa nodarbojusies ar pāru akrobātiku, strādājusi par alpīnisma instruktori, apbraukājusi lielu daļu Padomju Savienības un joprojām nodarbojas ar slēpošanu.

Studiju gados bijusi ļoti aizņemta, vienmēr kustībā, braukājusi pa ārzemēm, piedaloties konkursos.

Vīrieši Ritu nekad nav interesējuši, jo viņa pati var visu izdarīt. Ritai svarīgi ir dzīvnieki un augi, jo tie ir jūtīgi pret vidi, uztver enerģijas - tie ir dzīvība un kustība.

Rita nav domājusi par mantojuma nodošanu, jo viņai nav bērnu, taču savas vēsturiski vērtīgās lietas (fotogrāfijas, gleznas) Rita nodod muzejiem un skolām.

Ritai materiālās lietas nav svarīgas, viņa spētu pārvietoties uz jebkuru vietu, līdzi neņemot neko,

RITA / 82 / PĻAVIŅAS taču plaukti ir pilni ar daudz senām lietām, kas katra ir saistīta ar savu stāstu un notikumu. Rita kolekcionējusi akmeņus no saviem ārzemju braucieniem.

Viņai ļoti tuvi ir tautiskie audumi, sienas segas, spilveni un citi rokdarbi.

Rita daudz atmiņās nekavējas, viņai nav tam neesot laika.

Dzīvē Ritai ļoti svarīgi ir palīdzēt tiem, kuriem vajag palīdzību. Rita bieži dodas uz pansionātu, sarunājas ar cilvēkiem un palīdz tiem risināt dažādas problēmas.

Ritai ir labs kontakts ar jauniešiem, viņa tos nenosoda un daudziem ir kļuvusi par uzticības personu. Tomer viņa uzskata, ka mūsdienu jaunatnei vairāk jāmācās atbildības sajūta.