ČIGĀNU SASKARSME AR POLICIJU - TIESĪBSARGA PASŪTĪJUMS, 2008, A.Tertats pētījuma veicējs

TIESĪBSARGS birojam Dzirnavu ielā 16, Rīgā, LV – 1010

Diskriminācijas novēršanas daļa ZANE KRAUZE LĪGA BIKSINIECE

Romu psihologa

Mag.psych. Andra Tertata

Pētījums

ČIGĀNU SASKARSME AR POLICIJU Datu apstrāde, informācijas rediģēšanas asistente Bak.psyh. Agita Ţukova

Rīga, 2008

KOPSAVILKUMS Pētījums ir Tiesībsarga īpašums. Atsauce un atļauja no Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas daļu. Pētījums „Čigānu saskarsme ar policiju” ir pirmais šāds pētījums. Pētījuma process ir tik sareţģīts, cik paši romi jeb čigāni. Romu psihologs pētījuma saturā apskata, analizē un padziļina minētās tēmas, kuru izpratne ļaus noskaidrot aktuālo problēmu. Pētījuma satura struktūra paver daţādu zinātņu skaidrojumus, kas palīdz precizēt saskarsmes problemātiku čigāniem ar policiju. Darbā var iepazīties ar saskarsmes jautājuma analīzi no socioloģiskā, pedagoģiskā, politiskā, psiholoģiskā, klīniskā, juridiskā, kulturoloģiskā un antropoloģiskā skatījuma. Pētījuma metodoloģiskā struktūra ir adaptēta un aprobēta specifiski respondentu individuāli psiholoģiskās un sociālās uztveres īpatnībām; kultūras sadzīves vēsturiskumam; sociālās izziņas mītiski filozofiskās apercepcijas īpatnībām; etniskai minoritātei raksturīgiem fenomeniem, kas specifiski īpaši izceļ, pamatojoties uz pētnieka psihologa izglītību un piederību čigānu tautībai. Pētījums ir ļoti emocionāli, politiski, nacionāli, sabiedriski jūtīgs jautājums un vienlaicīgi vēl līdz galam neatrisināta problēma.

Tēma un saturs policija – čigānu tautības cilvēkam ir vislielākais bieds

(šausmas, ienaidnieks, izsauc agresīvu noskaņojumu). Pētījuma galvenie jēdzieni: policijas darbība, čigānu tautība, juridiski-psiholoģiskās attiecības, saskarsme,

cilvēks - tiesības attiecības,

iezīmes, konflikts, komunikācija, attieksme,

divas puses, interakcija, policija, amatpersona, likums, vara, tendences,

etnogrāfija, sociālā normas, autostereotips, hetereostereotips, jaunieši, vidējs briedums, vecāka gada cilvēki, sievietes, vīrieši, pusaudzi, incidents, destruktīvs, konstruktīvs, pieaudzis cilvēks, negatīvisms, starpgrupas, starppersonu attiecības, starkultūru attiecības, irracionālas domas, domāšana, domāšanas kļūdas, nenobriedis, patvaļa, agresija,

verbāla

komunikācija,

neverbāla

valoda,

starpdisciplinārs,

antroposocioloģisks, sociālipsiholoģiska parādība u.c. Pētījuma mērķis un uzdevumi ir noskaidrot čigānu saskarsmi ar policiju. Pētījuma ģenerālkopu veido 152 respondenti. Latviski un krieviski runājoši Latvijas čigāni. Tika apsekotas 17 vietas, kuru ģeogrāfiskā atrašanās vietas atrodas četros Latvijas novados: Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē. Pētījums sastāv no sadaļām: pētījuma būtība, metodika, pētījuma gaita un norise, pētījuma radītāji, datu analīze, kopsavilkums, rekomendācijas, izmantotie informācijas avoti, pielikums. Pētījumā tika izmantoti: 29 attēli, 4.tabulas, 86 .izziņs avoti, 19.pielikumi Pētījuma teorētiskā un iegūto datu analīze aizņem 102.lpp.

1

SATURS 1.

Pētījuma būtība ...................................................3.lpp.

2.

Metodoloģija..................................................... 18.lpp.

3.

Pētījuma gaitas un norises apraksts ................. 21.lpp.

4.

Pētījuma rādītāji................................................ 27.lpp.

5.

Saņemto datu analīze: .......................................54.lpp. Čigānu s a s k a r s m e a r

p o l i c i j u .......................66.lpp.

6.

Kopsavilkums ...................................................88.lpp.

7.

Pētījumā iegūtie secinājumi ...............................90.lpp.

8.

Pētījuma rezumējums.........................................96.lpp.

9.

REKOMENDĀCIJAS .......................................98.lpp.

10. Izmantotie

avoti ..............................................103.lpp.

11. PIELIKUMS

2

PĒTĪJUMA BŪTĪBA Pētījums „Čigānu saskarsmē ar policiju‖ ir Tiesībsarga pasūtījums un īpašums;

Diskriminācijas novēršanas daļa, ZANE

KRAUZES un

LĪGAS

BIKSINIECES personā un uzticēts pētījumu veikt pirmajam un vienīgam čigānu tautības psihologam, kuru pētījuma objekts ir čigāni

Latvijā un, pētījumā mēģina izprast un konstatēt,

atklāt un analizēt un atbilstoši, pēc saņemto datu vispārināšanas, secināt, saskarsmes barjeras, aizsargmehānismus un psiholoģiskās barjeras, kas traucē komunikācijas procesu un veikt tos labākus un efektīvākus uzlabojumus ar policiju, ar sabiedrību. Saskarsme ir cilvēka sociālās dabas izpausme un realizācija. Ir divas pieejas saskarsmes interpretācijā: socioloģiskā un sociālpsiholoģiskā. Socioloģiskā- saskarsmes process ir reālais, aktuālais konteksts, kurā notiek cilvēku mijiedarbība un nodibinās cilvēciskie sakari. Sociālpsiholoģiskajā pieejā saskarsme tiek definēta šaurāk. Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, nostādnes un attieksmes, aktivitātes pakāpi un darbību.(Silva Omārova) Pētījuma būtība ir mēģinājums saprast saskarsmi, taču ļoti lielu skaidrību, vai noziegumos Latvijā (Kristapsone, 2003) ir vainojami čigāni.Ja ir, tad cik lielā mērā. Vai, čigāns vienmēr ir vainīgs? Vai, atkal čigāns ir vainīgs? Vai,

kā parasti čigāns ir vainīgs? Un

saskarsme ar policiju ir neizbēgama. Autore pētījumā atklāj pavisam niecīgās atšķirības starp dzimumiem, tomēr, sieviešu noziedzīgumu struktūra saistās ar izdarītiem

smagiem

noziegumiem, kuri ir neţēlīgāki, jo viņas ir emocionālākas, afektīvākas un pusafektīvas noziegumu izdarīšanas brīdī. Autore parāda Latvijas pilsētu noziegumu līmeni, kurā ir redzams, ka Rīgā (32, 8), Jelgavā(31,7) un Rīgas rajonos(28,0)ir visaugstākais ranga līmeņi, laika periodā no 1995-2000.gadam. Saprotams, ka laiki ir stipri manījušies. Situācija var būt labāka vai vēl sliktāka. Pētījuma mērķis visā pilnībā ir atklājams „saskarsmi ar policiju” analizējot ļoti plašā diapazonā. Tie ir galvenie aspekti un faktori, ka piemēram, socioloģiskais skata viedoklis, čigānu etnokultūras viedoklis, multi-kulturālais skata

viedoklis un, psiholoģiskā viedokļa,

sociāli psiholoģiskā viedokļa, politiskās un ekonomiskās, vēsturiskā, valsts kā varas un policijas kā varas orgāna tiešas darbības, specifikas viedokļa. Ļoti būtiski ir aizskart jautājumu no klīniski psiholoģiskā, vecumposmu, ģimenes (mikrovides) nozīmes redzējuma.

Pētījumos nekad nav

minēts atroposocioloģiskais (antroposomatiskās iezīmes)

skaidrojums, kas sabiedrībā, bez pareiza un adekvāta situācijas novērtējuma bieţi vien čigānu 3

aizskar, pazemo, bet, nevis noskaidro patiesos apstākļus un meklē risinājumus vai čigānu indivīdam atvainojas un/vai meklē kompromisu.

Arī pedagoģiskās ielaistības sekas

(psiholoģiskā un sociālā atpalicība, aiztures, bremzēta uztvere, ļoti sensitīva reakcija, kavēta vai steidzināta domāšanas procesi, emociju infnatīlisms, sociāli negatavs u.c.), medicīniska rakstura īpatnības u.c., kas izpauţas kā psiholoģiska rakstura sekas vienā kompleksa veselumā,

kuru

atsevišķie un/vai kompleksās sistēmas principi un to mehānismu patvaļīgas/nepatvaļīgas darbības rezultātā, attiecīgas izpratnes noteiktā nozīmē un, kontekstā, atvieglinās saskarsmi jeb komunikāciju ar čigāniem. Izpratne ļaus situāciju pareizi novērtēt un objektīvi pieņemt lēmumu, lai sociālā gadījumā(sociālie dienesti, bāriņtiesas u.c.), izglītības iestādes(skolas, bērnu dārzi u.c.), psiholoģiskie dienesti(krīzes centri u.c.), juridiskie centri(advokātu biroji, juristu pakalpojumi u.c.), nodarbinātības centri( darba aģentūras u.c.), valsts varas iestādes(policija, tiesas, slimnīcas, pusaudţu iestādes u.c.), privātie centri un uzņēmēju komercdarbības sfēras, kultūras u.c. biedrības, pašvaldības organizācijas u.c.

pieredzes gaitā, t.i., a aposteriori,1

labvēlīgā sadarbības rezultātā nonāktu pie pareizas interpretācijas un atziņām, kuru ierosme aktivizētos un veicinātos kvalitatīvā attīstības perspektīvā. Pētījuma tēma ir ļoti jūtīga gan kā pašiem čigāniem, gan, domājams, pašai policijai. Pētījuma autors uzskata, ka Tiesībsargs uzticēja pētīt emocionāli visjūtīgāko un

psiholoģiski

vissāpīgāko sfēru kāda vien varēja būt čigānu vēsturē. Kā jau vēsturiski ir zināms, ka čigānu brīvība līdzinās putnu lidojumam.2 Varas pārstāvis- policists ir pirmā persona, kas ierobeţo un atņem šo „vēsturisko brīvību”. Pētījums nepretendē uz visām atbildēm, kas palīdzētu izskaidrot un saprast saskarsmi ar policiju, bet pētnieka kvēlā vēlēšanās ir parādīt pēc iespējami vairākos faktoros, kas aizver priekškaru uz sadarbību ar policiju un izsauc un nosaka rīcību attiecīgās situācijās. Latvijā čigānu vēsturei esot aptuveni 500 gadu. Nepārprotami ir tas, ka visas čigānu tautas-Krievijas, Ungāru, Rumānijas, Latvijas, Lietuvas u.c. pamata saknes ir Indija,(min arī Ēģipte). 3 Pētījumu analizējot cilvēciskā nozīmē, tad būtu jāatceras kari 1905.gadā, 1941.gadā., kas turpina saglabāt un sēt naida sēklu paaudţu paaudzēs. Čigāni, tāpat kā ebreji ar varu tika izvestu un iznīcināti. Čigāni tika „attīrīti‖ kā nezāles no sabiedrības. Un nesenā vēsturiskā kontekstā čigānu tautai ir pamatotas dusmas un naids pret tiem, kuru rīcība un atmiņas ir saglabājusi neizdzēšamas pēdas gandrīz katrā čigānu ģimenē. 1

Filozofijas vārdnīca, (A-Z), M.Rozentāla redakcijā, Liesma, 1974

2

Kārlis Rudēvičs, Čigāna sirds, dzejoļu krājums

3

Čigānu stāvoklis Latvijā, 2003 4

Pētījums ir paredzēts sabiedrībai un policijai, lai skaidrāk atklātu saikni starp policiju un čigāniem. Sakarā ar maz pētītiem jautājumiem specifiskos jautājumos čigānu tautā ir grūti definējams un stingri novelkamā robeţa starp „objektīvu informāciju” un „subjektīva informācija”4 traucē konstatēt

faktu, un turpmāk minētos gadījumos „saskarsme‖ precīzi

identificēt „saskarsmi‖ saskaņā pēc psiholoģijas vai sociālās psiholoģijas definīcijas. Pētnieks iesaka saskarsmes procesu saprast kā vispārīgu apzīmējumu līdzīgi

termini kā saziņa,

informācijas apmaiņa, komunikācijas process, domu apmaiņa utml. Domājams, ka tas skaidrojams ar to, ka čigānu tēma vispār līdz šim ir tikta analizēta pamatā no politiskā un sociālā redzējuma un mazāk no cilvēkresursu(cilvēkpotenciāla) redzējuma. Starp policiju un čigānu pastāv veselu virkne sistēma un kompleksu iedarbību, mehānismu,

kas traucē(deformē) priekšstatu par konkrētām situācijām un cilvēku

grupu(vecums, dzimums, uzvedības īpatnības, izskats u.c.). Svarīgas sadaļas kā diskriminatīva attieksme, kas visbieţāk mēdz parādīties slēpti(latenti) ir grūti konstatējama bez pierādījumiem. Arī stereotipiska attieksme(īpaši pastāvošie sociālie stereotipi), nevienlīdzības princips, kas atsevišķos gadījumos, stipri tiek pārvērtēta kāda cilvēka atsevišķa īpašība. Izplatīta parādība kā „klišejas‖, atšķirīgas intereses vai uzskati u.c. var radīt neiespējamu komunikāciju un var rasties konflikts, kas izsauc negatīvas sekas gan policijai, gan čigānu tautības cilvēkiem. Čigānu neizglītotības un dezinformētības, domāšanas kļūdas, kognitīva deficīta ierobeţojumi(domāšanas procesā nepiedalās kāda svarīga īpatnība- spēja vispārināt vai analizēt), nekompetence sfērās un jautājumos(nelasa

avīzes,

neskatās

TV,

„atrauts‖

no

valstī

notiekošiem

sociāliem,

ekonomiskiem, politiskiem u.c. procesiem) un to indivīdu kopējo datu summas aina atklāj izkropļotu priekšstatu par sabiedrību un policiju, tādējādi, saņemtās informācijas saturs neatbilst pietiekams un argumentēts. Pētījuma būtība palīdz apjaust un apzināt faktisko situāciju un noskaidrot saskarsmes būtiskākos aspektus un puses, kas sniedz norādījumus un ieskicē problemātiku un specifiskās attiecības.

Čigāni ir sabiedrības daļa. Tai ir jācenšas izzināt vietēja vai valsts mēroga

informāciju un normas. Ja paši čigāni nerūpēsies par sevi, tad nav neviens vainojams, ja paši ļauj rūpēties citiem par čigāniem. Nepamatota neuzticēšanās un pašu kūtrums pašus čigānus bieţi noved līdz pilnīgam absurdam, haosa, nabadzības, sociālas un psiholoģiskas mobilizācijas.5 Jau Eiropas ziņojumā ir teikts, ka „[..] bez sabiedrības vēlēšanās ziņot par noziegumiem un sadarboties ar policiju, policijas vadībā veiktas informācijas vākšanas rezultātā nevar sākt identificēt un efektīvi reaģēt uz lielāko daļu “ikdienas” noziegumu. Šai ziņā rasistiski motivēta 4

Turpat, Filozofijas vārdnīca, 1974

5

Pēteris Laķis, Socioloģija, Ievads socioloģijā, Zvaigzne ABC, 2002 5

noziedzība neatšķiras no citiem noziegumiem, jo policija ir atkarīga no sabiedrības vēlēšanās ziņot par incidentiem. Ja sabiedrība apšauba policijas spējas efektīvi reaģēt uz rasistiskiem noziegumiem, šie noziegumi paliks nereģistrēti un vainīgos nesauks pie atbildības[..](2005).6 Pētījumā par policiju, saistībā ar bērniem pusaudţiem analizēti apstākļi, kādos gadījumos visbieţākā ir savstarpējā saskarsme(2).Jau tolaik tika raksturots policijas darbība.”Policijas palīdzības vērtējums bērniem pret tiešiem apdraudējumiem ir visai kritisks, tai tiek pārmesta arī formāla attieksme (līdzjūtības un izpratnes trūkums), kas būtiski mazina upura vēlēšanos lūgt palīdzību. Neziņošana, baidoties no atriebības vai nevēloties saistīties ar policiju, liecina par sabiedrības neticību policijas un citu tiesībsargājošo iestāţu efektīvai darbībai.

Negatīvā

attieksme pret policijas darbību uzskatāma par sevišķi nevēlamu un nelabvēlīgu tāpēc, ka policisti ne tikai pilda tiešos bērna aizsardzības pienākumus pret apdraudējumu, bet visbieţāk ir arī pirmie valsts vai pašvaldību iestāţu darbinieki, kuri saskaras ar bērnu – upuri un var ne tikai paši sniegt palīdzību, bet viņiem ir arī jāorganizē tās saņemšana no citām institūcijām” (2002) (2). Pētījuma veicējs ANDRIS TERTATS, turpmāk tekstā „pētījuma veicējs” pētījumā „Čigānu saskarsmē ar policiju‖

ir vienisprātis ar 2003.gada minēto pētījumu, jo zināmas līdzības un

iezīmju atkārtošanos varēja pamanīt pētījumā „Čigānu stāvoklis Latvijā‖( 2003)(3) Pētījumā, balstoties uz izpētes materiāliem ir skaidri paskaidrots, ka čigāni visbieţāk tiek pieldzināmi kriminālam raksturam un visbieţāk pārkāpj likumu un tik pielīdzināti pie „sociālās riska grupas‖, cilvēku daļas, no kurām jāizvairās. Minēto pētījumu dati īsti nespēj sniegt skaidru redzējumu, kāda ir policiju saskarsme ar čigāniem. Tomēr skaidrojumi, konteksts un idejas sevī ietver tiešu vai pastarpinātu saskarsmi ar policiju. Pētījums ļoti skaidri sniedz norādes un virzienus, kādā čigāni būtu vairāk izzināmi, atsedz sabiedrībā un čigāniem vājākās puses ar mērķi risināt tās, lai minētās tēmas tiktu

precīzāk izzinātas(pētītas un)un izgaisinātu uzpūsto un ilgi turētās

aizdomas par čigāniem. Pētnieks lieliski apzinās, ka „cilvēciski normāla” saskarsme ir lielā mērā atkarīga no paša indivīda(ontoģenētiskām) īpatnībām un spēja socializēties. Prasme veiksmīgi integrēties sabiedrībā(sociumā), lai indivīds ir mierā(komfortā) ar sevi un apkārtni. Liela nozīme ir ģimenei, dzīves apstākļiem u.c., draugiem, skolai, masu medijiem u.c. Pētījuma ietvarā, darbs tiek apskatīts, analizēts un aizskarts pašas būtiskākās sfērās un centienā, skaidrojoši pamatoti un atklāt likumsakarības, kas traucē saskarsmei normāli funkcionēt. Pētījuma veicējs jeb adresants analizējot pētījumu iezīmē saskarsmes procesu divās atšķirīgās pusēs: viena puse, kultūras īpatnības, par ko ir daudz runāts un jau analizēts un noskaidrosies pētījuma gaitā un otra puse, varas orgāns. Šajā sakarā adresātiem pilnvērtīgai 6

Policijas darbs ar rasistisku noziedzību un vardarbību: salīdzinoša analīze, sastādītājs Dr.

Robins Ouklijs, EUMC ziņojumu/―Rasistiskā vardarbība ES-15‖ (2005. gada aprīlis)/ 6

uztverei būtu ieteicams priekšstatīt juridisko pusi, pētījuma nozīmē, varas orgāna(policijas darbības) juridiski-psiholoģisko pusi. Tās zinātņu disciplīnas skata punkts vērsts uz cilvēka piekrišanas problēmām un tiesību kā elementu vienotā sistēmā, t.i., ietver gan daţādu jomu normas, noteikumus u.c. un psiholoģiju(zinātni par cilvēka psihiskām likumsakarībām). 7 Čigāni ir etniska minoritāte(mazākumtautība). Tā analizējama etnospsiholoģijas (tikai minētai kultūrai piemītoša psihiskās likumsakarības un to izpausmes visā sabiedrībā-socioloģija) redzējumā. Juridiskā psiholoģija jeb policijas darbības virziens saistās ar cilvēku, grupu psihisko stāvokli, raksturu u.c., tai skaitā, kā jūtas un ko domā, cietušie, likumpārkāpēji, liecinieki.(Druţiņins, 2003).Juridiskās psiholoģijas kompetence ietver zinātniski praktisku sfēru, kura pamatā nodarbojas ar psiholoģiskām likumsakarības sistēmas pētījumiem „cilvēks-tiesības‖ un izstrādā rekomendācijas, virzienus, lai paaugstinātu to darbību. Policijas darbība ir viena no tām sfērām, ir vēl- bērnu tiesību, medicīnas, sociālā palīdzība u.c., kurās piedalās juridiskie aspekti. Juridiskā psiholoģija jeb policijas darbības virziens saistās ar cilvēku, grupu psihisko stāvokli, raksturu u.c., tai skaitā, kā jūtas un ko domā, cietušie, likumpārkāpēji, liecinieki.(Druţiņins, 2003).Juridiskās psiholoģijas kompetence ietver zinātniski praktisku sfēru, kura pamatā nodarbojas ar

psiholoģiskām likumsakarības sistēmas pētījumiem „cilvēks-tiesības” un

izstrādā rekomendācijas, virzienus, lai paaugstinātu to darbību. Policijas darbība ir tikai viena no tām sfērām, ir vēl- bērnu tiesību, medicīnas, sociālā palīdzība u.c., kurās piedalās juridiskie aspekti. Juridiskā psiholoģija (no latīnu val.- juri - tiesības) pēta psihisko parādību likumsakarības, psiholoģiskās zināšanas, tiesību regulēšanas un juridiskās darbības sfērās. Juridiskā psiholoģija jēdziens apzīmē kriminālo psiholoģiju(noziedznieka personības psiholoģiju u.c), tiesu psiholoģija, tiesību psiholoģija(indivīda un sabiedrības tiesību zināšanas u.c.), pilsoņu tiesību regulēšanas psiholoģija( pilsoņu tiesību attiecības, tiesu psiholoģiskā ekspertīze u.c.) utml. sfēras no juridiskā aspekta(М.И.Еникеев,2001). Piemēram, pētījuma lauks kā psiholoģiskās īpatnības noziedznieku impulsīvas darbības tiek regulētas zemapzinātas nostādnes, regulējot personības virzību. Tā tiek raksturota ka kopējs uzbudinājums, gatavība uz pašaizsardzību. Impulsivitātes izpausme ir afekta stāvoklis, stipra garīga saslimšana, kas raksturojas ka apziņas dezorganizētība. Juridiskās

normas

kā:

Vispārējā

konvencija

par

nacionālo

minoritāšu

aizsardzība(Eiropas Padomes Informācijas biroja informācija un Īpašu uzdevumu integrācijas lietās sekretariāts) II daļas 5.panta 1.punkts nosaka „puses apņemas veicināt tādu apstākļu radīšanu personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, kuri saglabātu un attīstītu to Ковалев Ф. Г. Психологические основы исправления правонарушителя. – Москва, Юридическая литература, 1968 7

7

kultūru, sargātu to identitātes būtiskos elementus, t.i., to reliģiju, valodu, tradīcijas un kultūras mantojumu‖; 6.panta 2.punkts nosaka „puses apņemas veikt tādus pasākumus, kas aizsargātu personas, kuras varētu pakļaut draudiem vai diskriminējošai darbībai, naidam vai vardarbībai viņu etniskās, kultūras, lingvistiskās vai reliģiskās identitātes dēļ‖; 10.panta 3.punkts nosaka ‖ puses apņemas garantēt katras personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes[..]pamatojot viņa vai viņas apcietināšanas iemeslus un jebkādu pret viņu vērsto apsūdzības veidu vai cēloni [..]‖.

Savukārt PREAMBULA, 28.punkts nosaka „nodrošināt, ka efektīvi tiek aizsargātas

nacionālo minoritāšu un tām piederošo personu tiesības[..] efektīva aizsardzība būtu jānodrošina tiesiskas valsts ietvaros [..]‖ . Uz pašiem čigāniem būt vērā ņemama izpratne attiecībā uz Latvijas sabiedrību, kas nosaka, turpat, III daļas, 20.panta 89.punktā, ka „personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, jāievēro nacionālā konstitūcija un cita nacionālā likumdošana.[..] Nacionālajām minoritātēm piederošām personām arī jāievēro citu personu tiesības[..].‖, mēģina ieviest kādu konkrētu skaidrību dzīvē, par kuras faktisko garantiju uz labāku rezultātu nevar neviens.

Par čigānu nacionālās piederības minoritāšu Latvijā tiek konstatētas pretrunas un

nepilnības, skaidri atklāta un pamatots Nacionālo minoritāšu konvencijā(Latvijas Cilvēktiesību centrs, 2006), pētniece Sigita Zankovska-Odiņa, nosaka, ka „nacionālās minoritātes‖, Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, valodas [..] ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru [..]. Šajā sakarā būtu vērts pieminēt pētnieces publisko ziņojumu 2007.gada februārī Integrācijas lietu ministrijā, kuras saturs stipri tuvi attaino čigānu situācijas faktisko stāvokli Latvijā. Ziņojumā izskanēja daţādās problēmu puses Latvijā, kas saistot ar „čigānu piedalīšanos‖, raksturojas kā nevēlama. Politiskās, izglītības un citās varas struktūrās un/vai sistēmā nav neviena no čigānu pārstāvja. Situācija valstī ir izveidota nesamērīgi sareţģīta, lai maksimāli grūtāk

„pie vārda vai teikšanas‖

pretendētu kāds ar citu ādas krāsu, migrējušais vai tautības pārstāvis, etniskās minoritātes pārstāvis, atšķirīgu uzskatu utml., kas neatbilst patreizējās valstiskās iekārtas tēlam. Iepriekš sacītais vedinu domāt, ka Latvijas varas augšējos plauktos pastāv kāda neredzama seja, kas regulē un nosaka, kam, kādam(-ai), kādā veidā u.c. attīstīties ekonomiskai, politiskai, sociālam(sabiedriskam), kultūras, vēsturiskam, izglītojošam, valstiski stratēģiskam(iekšpolitiski un ārpolitiski, tostarp arī etnopolitiski), demogrāfiski noteiktam paraugam, pēc Latvijas vai Eiropas mērauklas. Par policijas darbību izsakās laikraksta „Latvijas Avīzes‖ veiktā aptauja: Lasītāju balsis, kuru nosaukums skan „Šodienas policijas darbs tautu neapmierina‖, 2008.gada 25.februāra publikācijā.

8

Citāts: „zīmīgi, ka neviens no zvanītājiem neteica pateicīgus vārdus nedz vietējam policijas iecirkņa policistam, nedz kādai prokuratūras vai tiesu amatpersonai. Lielākoties zvanītāji bija sašutuši par minēto iestāţu darbinieku vienaldzību un bezzobainību daţādu likumpārkāpumu risināšanā”. Nesen veiktais pētījums, 2007. gada decembrī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs „SKDS‖ pēc Valsts policijas pasūtījuma, veicis Latvijas iedzīvotāju aptauju „ Attieksme pret Valsts policiju‖, kurā noskaidrots Latvijas iedzīvotāju viedoklis par Valsts policiju un tās darbu. 37% norādīja, ka šai institūcijai neuzticas („pilnīgi neuzticos‖ un „drīzāk neuzticos‖). Pētījuma rezultāti liecina, ka gan respondenti, kuri Valsts policijai „pilnībā neuzticas‖ (30%), gan tie, kuri "drīzāk neuzticas‖ (25%), visbieţāk savu attieksmi pamatojuši ar uzskatu, ka Valsts policija „slikti strādā‖ (ir daudz neatklātu lietu, vienaldzīga attieksme, nebrauc uz izsaukumiem u.tml.). Salīdzinot atbildes, var konstatēt, ka aptaujātie, kuri Valsts policijai „pilnībā neuzticas‖, bieţāk uzsvēruši, ka policijas darbinieki ir „rupji, vardarbīgi‖ (17%) (izteikts viedoklis, ka policisti piekauj aizturētos, aplaupa tos, izturas augstprātīgi), kā arī norādījuši, ka viņiem ir „negatīva pieredze‖ ar šo institūciju (16%). Šajā sakarā būtu vērts iezīmēt

jēdzienus kā

„negatīvisms‖, „agresivitāte‖, „diskriminācijas‖ iezīmēm, kas tiks minēts šajā pētījuma ietvarā. Aizspriedums ir negatīva attieksme pret kādu grupu un tai piederīgajiem. Tā ir

negatīvs

vērtējums pret čigāniem vispār, kā pret sociālu grupu Latvijā. Psihologs Gordons Olports ir norādījis, ka aizspriedumi ir saistīti ar kļūdainiem un neelastīgiem vispārinājumiem otra cilvēku uztverē( „visus bāzt vienā maisā, tos nešķirojot pēc piederības, nenoskaidrojot apstākļus, neanalizējot individuālos gadījumus).

Nav noslēpums, ka

zināmas bailes vai šausmas,

aizdomas, neuzticību iedveš čigānu cilvēku vai grupas antropometriskās(antroposocioloģiskā) iezīmes. Kas raksturo čigānus, visbieţāk kā maza auguma, melni mati, tumsnēja sejas krāsa, brūnas vai melnas acis, kalsnēji un, nabadzīga izskata, uzvedība skaļa, uzmācīga u.c. izsauc daudzos cilvēkos ksenofobiju(bailes no nezināmā) uz implicitīvās analīzes pamata. Antropometriskās(tikai čigāniem piemītošas ķermeņa uzbūves īpatnības, kas viņus viegli atpazīst attālumā, atvieglina uztveri u.c.) iezīmes ir līdzīgas visiem čigāniem pasaulē.

Ķermeņa

īpatnības zināmos gadījumos tūlīt atpazīst un precīzi izsaka un raksturo čigānu mentalitāti kā tautu atšķirības iezīmes. Negatīva informācija par kādu grupu, minētā gadījumā pret čigāniem, veicina aizspriedumu nostiprināšanos pret šo grupu. Tādējādi, attīstās savstarpējā nesaskaņa, pārpratumi, ignorēšana un tiek iedibināts naidīgums. Uzskatu ļoti precīzi apstiprina I.Šūlmanes un S.Kruka pētījums „Laikrakstu publikāciju analīzē‖, 2004./2005. Pētnieki slejā min „Sliktas ţurnālistikas praksē‖ : „esam konstatējusi dažus gadījumus, kad žurnālistu valoda un stils pauž augstprātīgu, nievājošu attieksmi pret publikācijas varoņiem”. Piemēram, laikraksts „Neatkarīgā Rīta avīze‖ nevajadzīgi identificē negatīvu darītāju 9

pēc etniskās pazīmes, bet „Vakara Ziņu‖ publikācijā ir izdarīts pārsteidzīgs vispārinājums, negatīvo individuālo uzvedību pierakstot visai sociālai grupa. Tātad, negatīvisma deva tiek uzturēta ar masu mediju starpniecību. Konfliktoloģija kā patstāvīga zinātne un saistības starp citām zinātnēm bāzējas uz socioloģiju, psiholoģiju un citām kompleks zinātņu disciplīnām un tā iegūst kompleksa raksturu. Daudzos, iespējams, var izsaukt sejā smīnu, kad uzzinās, ka arī čigāns var atrasties cietušo statusā(zinātne par Viktimoloģiju). Gadījums Rīgā, kad jauniešu grupējums „skūtgalvji” uzbruka divām pusaudţu meitenēm. Vai citas reizes, kad hin-hedi fiziski sit un aizskaroši uzvedas uz „visiem melniem”. Pārprastais nacionālisms ko periodiski kādas atsevišķas organizācijas, piemēram, „Visu Latvijai!‖, „gardiešu kustība‖ u.c., izsauc starpkultūras „attiecību saindēšanos”.Cietušos var klasificēt pēc daudzām pazīmēm, taču visnozīmīgākās ir cietušo sociālās pazīmes, kā arī psiholoģiskais raksturojums(36.lpp.)(Jana Zīle, 2002) Vārds “konflikts” minēts svešvārdu vārdnīcā un tulkots no latīņu valodas ―conflictus‖, kas, nozīmē ―saasināšanās, sadursme‖, tās ir domstarpības, strīdi, ķildas, kuru procesā rodas sareţģījumi. Savukārt psiholoģijas vārdnīcā dots šāds skaidrojums- ―attiecīgajā laikā un telpā pretrunīgu tendenču vai interešu sadursme, kad nepieciešama individuāla, grupveida vai institucionāla atrisināšana. Neraugoties uz to, ka konflikts ir neizbēgama un normāla sazināšanās forma.‖ Lai norisinātos konflikts, ir nepieciešamas vismaz divas pretēji darbojošās personas. Kad cilvēku rīcība ir virzīta uz savu interešu sasniegšanu, tad arī saduras pretējas intereses, un tas var ierosināt konflikta sākšanos. Visiem konfliktiem raksturīgs ir saspringums, kas liek mainīt uzvedību, piemēroties vai norobeţoties no konfliktsituācijas. Konfliktam var būt redzama vai arī neredzama norise, jo intereses un mērķi ir daţādi, kad viss tas summējas kopā , tad tas veido pretošanos esošai kārtībai. Konflikts var būt arī īpaša forma vēsturiskai virzībai. Konflikts rodas, ja pastāv konkurējoši vai nesavienojami viedokļi. Konfliktam uz cilvēku var būt divējāda ietekme, proti, pozitīva vai negatīva. Savlaicīgi neatrisināti konflikti noved pie konfliktu noslāņošanās, kas pasliktina situāciju, uzkrāj spriedzi, negatīvas emocijas, atsvešina partnerus, kropļo attiecības un noved pie to pārrāvuma. Savlaicīgi neatrisināts konflikts var izraisīt inertu ārējā konflikta pārcelšanu uz iekšu, kad cilvēks to sāk pārdzīvot kā iekšēju un slēpjamu, kļūst depresīvs vai agresīvs. Infertētu konfliktu ir ļoti grūti psiholoģiski koriģēt, tāpēc ir ļoti svarīgi apzināties patiesos konflikta iemeslus un savlaicīgi atrisināt radušos konfliktus. Nelabvēlīga konflikta atrisināšanas

10

(vai nerisināšanas) gadījumā uz konflikta pamata var izraisīties krīze. (Psiholoģijas vārdnīca, 1996) Intrapsiholoģiskais konflikts var veicināt neirozi vai suicīdu, bet interpsiholoģiskais- ģimenes vai grupas krīzi, starpgrupu konflikts- sociālo krīzi (Psiholoģijas vārdnīca, 1999) Pētījums „Čigānu saskarsme ar policiju‖ ir izpētes praktiskais pamatojums(vajadzība pēc dziļākas izpratnes) sociālās krīzes būtībai. Katras grupas konfliktu var iedalīt situatīvajos (veikalā, sab. transportā) un ārpus situatīvajos (konflikti ar kaimiņiem, skolā, ar radiniekiem). Starpgrupu konflikti- konflikti starp daţādu uzskatu grupām. Atkarībā no sadursmes pamata konflikti var būt destruktīvi un konstruktīvi. Destruktīvais konflikts- tā pamatā ir savstarpējās antipātijas, netiek atrisināts, abas puses turpina ieņemt nesamierināmas pozīcijas. Koflikta situācijas ”karstākais” posms izpauţas incidenta aktā.

Saskarmē ar čigāniem ir novērota parādība kā

pseidokonflikts. Tādos gadījumos

konflikts bez pamata tiek izvērsts, uzpūsts un ekspresīvi ģenerēts. Amerikāņu sociologs L.Kozers konfliktu definē kā ideoloģisku parādību, kura atspoguļo indivīdu un sociālo grupu tieksmi un izjūtas cīņā par objektīviem mērķiem: varu, statusu, ienākumu sadalīšanas pārmaiņu, vērtīborientāciju attīstību(Rasma Garleja,2003) Visticamāk, ka šāda attieksme ir skaidrojama ar pašaizsardzības mehānismu izmanotošanu filoģenētiskās dinamiskās attīstības rezultātu sekas . Vienam no oponentiem šķiet, ka abu pušu intereses ir nesamierināmas un nekādu kompromisu nevar būt. Incidents ir mijiedarbības situācija, kas palīdz tā dalībniekiem apzināties viņu interešu un mērķu objektīvo pretrunu. Incidents ir konflikta situācijas apzināšanas. Tas var realizēties vārdiski apsaukājot un/vai apsaucot un fiziski izrēķinoties un/vai iespaidojot. Konstruktīva konflikta gadījumā, kura pamatā ir pieeju pretrunīgums tiek atrasts produktīvs problēmas risinājums, bieţi vien notiek abu pušu tuvināšanās un attiecību nostiprināšanās. Konflikta atrisināšanā visbieţāk izmanto Tomasa shēmu: 1) Kompromisa taktika- tā ir saskaņas panākšana sadarbības ceļā 2) ―Cīņas‖, konkurences taktika, kad reizēm notiek vienas puses pilnīga

padošanās (vai

pielāgošanās) otrai vai iznīcināšana (pilnīga uzvara) 11

3) Starpnieku iesaistīšana, kuru lomā var būt profesionālis

kā autoritāti atzīst abas

konfliktējušās puses 4) Izvairīšanās taktika- viena puse tiecas aiziet no konfliktsituācijas, necīnoties par savu interešu realizāciju Pētījuma mērķa un uzdevuma kontekstā, rodas divu pušu taisnības. „Manējā taisnība‖ un „Tavējā taisnība‖, kas iezīmē grupas psiholoģisko uzskatu virzību veidojot distantas, kontaktgrupas un/vai starpgrupu fenomenus. Pēc pareizas piederības un būtības, profesionālas un cilvēkcieņas pilnas nostājas, grupu procesā(-os), ir garantējama situācijas objektīvs vērtējums, jo, kā zināms, ka, gan policisti, gan čigānu tautības indivīdi(izņemot nepilngadīgos, kuri ir pieaugušo

pārraudzībā), nobriedušas (psiholoģiski, sociāli un bioloģiski)personas adekvāta

rīcība nosaka: atbildību, iecietību, pašattīstību un integratīvu komponentu, kas ietver visus iepriekšminētos un katrā no tām pozitīva domāšana, pozitīva attieksme pret pasauli(G.Svence, 2003). Pretējā gadījumā,

gan policistos, gan čigānu cilvēkos, situācija „šeit un tagad”

traktējama kā konfliktējoša, neadekvāta vai pārmērīgi sakāpināta.(Vienam liekas, ka par daudz, bet otram, par maz.). Minētā pētījumā pielīdzināms tuvāk piemērojamāks termins naidīgā jeb afektīvā agresija, kas

robeţojas simboliskā veidā- izteikta vārdiski, apmelojošā veidā,

aizskarošš zemteksts, un ir tuvās attiecībās ar frustrētu psiholoģisko stāvokli. Iegūstama aina ko varam dzīvē novērot kā agresiju ar emocionālu uzbudinājumu, izteiktās dusmās, agresīvi noskaņoti cilvēki, neizpauţoties darbībā. Situācijās izpauţas kā vardarbīga attieksme un uzvedība, verbāli draudoša izteikumos; attieksmē un saskarsmē otrs tiek terorizēts, šantaţēts, psiholoģiski ietekmēts un draudēts, apelējot pie konkrēta cilvēka agrākās dzīves. Manipulēts uz cilvēku analfabētismu, garīga vai psihiski nenobrieduša, sociāli zemā statusa stāvokļa.(Pētnieka veicēja komentārs- iepriekš sacītais, nav izlēgts, ka nepastāv starp čigāniem(iekšgrupas līmenī)mikrosocioloģiskā skatījumā. Mērķis, lai slēptu pēdas, izvairītos no soda, iesaistot kādu(terorizējot, šantaţējot) no saviem ģimenes locekļiem). Raksturojums vairāk attiecas uz policiju, taču ir vērojams, ka atsevišķas iezīmes kā psiholoģiski ietekmēšana, vardarbība un manipulācijas ir vērojama pašu čigānu vidū, attiecībā uz radiem, kuri ir spiesti lūgt palīdzību policijā. Respondentu sniegtās atbildes norāda par agresijas veidu ko sauc par intropunitīvo agresiju.8 Saskarsmē policistam(-iem) ar čigānu(-iem) kļūst aktuāla situatīvi noteikta komunikācija pēc ievirzes liekot, šajā gadījumā, čigānam, vainu uzņemties pašam, ko nav pastrādājis. Minētā situācija prasa, lai čigāns uzņemas vainu par notikušo un atbildību par radušo situāciju. (Neizmeklējot situāciju, mums, policijas darbība vai tiem, kuri vismazāk izprot čigānu mentalitāti, nav saprotams, kas un, kuru iespaido, un kāds ir paredzamais rezultāts- „kas radās 8

Viesturs Reņģe, Sociālā psiholoģija, ZvaigzneABC, 2002 12

pirmais- vista vai ola!”).Minētais piemērs demonstrē un atklāj interakcijas mehānismu jeb cilvēku mijiedarbību saskarsmē- starppersonu lomas.9 Sabiedrībā valda nostiprinājies priekšstats un asociācija, ka čigānu mentalitāte visbieţāk ir saistāma ar pretsabiedriskām darbībām, kas visskaidrāk norāda saskarsmi ar policiju. Ir novērots, ka paši čigānu tautībai piederošie izteikti izvairās sadarboties ar policiju, neatkarīgi no policijas specifikas un struktūras, piemēram, Valsts policija, Pašvaldības policija, Kriminālā policija. Turpmāk tekstā „policija” kopīgs apzīmējums.10 Pētījums „Čigānu saskarsme ar policiju” ir pirmais šāds pētījums, kas paver plašāku priekšstatu par čigāniem. Pētījuma dati būtiski palīdz izprast komunikācijas procesu

un

respondentu uzvedību, reakcijas un attieksmi pret policiju. Latvijā un Pasaulē, čigānus saistot ar Likumu, visbieţāk asociējas ar negatīvu nozīmi. Pētījumā var noskaidrot respondentu uzvedības cēloņus un iemeslus, kuras izsauc attiecīgās reakcijas un veido „apburto loku‖ saskarsmē ar policiju. Pētījums paskaidro čigānu etniskās īpatnības, kuras būtiski ņemt vērā saskaroties ar indivīdiem, ģimenēm, vecumposmu vai ar attiecīgo dzimuma īpatnību. Lielu pozitīvu apvērsumu un skaidrības, kā zinātnisks pētījums Latvijā, sabiedrībā par čigāniem ieviesa

pētījums

2003.gadā „Čigānu stāvoklis Latvijā‖, kurš uzskatāms par pirmo nopietnāko, pārbaudīto pētījumu. Pētījums „Čigānu saskarsme ar policiju‖ ienes jaunu skatījumu pašiem čigāniem un Latvijai kopumā, mēģinot

noskaidrot policijas un čigānu faktisko saskarsmi un attieksmi.

Pētījumā „Čigānu saskarsmē ar policiju‖

svarīgi noskaidrot vai pastāv apstiprinājums

visizplatītākajiem aizspriedumiem un apgalvojumiem par čigāniem, ka, vai pastāv

viņu

„nosliece uz kriminālu uzvedību” un „noziedzību kā dzīves veidu”. Svarīgi ir noskaidrot saikni un likumsakarību, vai, kas kopīgs čigānu tautībai ar policiju. Skatījumā, no policijas puses, 2003.gada pētījumā, „Liela daļa policijas darbinieku apgalvo, ka pilsētas čigānus viņi īpaši nejūt un sevišķu problēmu nav. Lielās pilsētās čigāni izdara sīkas zādzības un laupīšanas tirgos, kā arī piekopj nelegālu tirdzniecību ar alkoholu un citām precēm. Policijas attieksme pret čigāniem ļoti bieţi nosaka apdzīvotas vietas lielums. Mazpilsētās, kur čigāni tradicionāli dzīvo ilgi, intervētie policisti apgalvo, ka čigāni problēmas nesagādā, to gan bieţi attiecinot uz vietējiem čigāniem” (Etnisko Studiju centrs, 2003). Pētnieks vēlas īpaši atzīmēt tos daudzos gadījumus, kuri nav tiešā sakarā ar pētījumu, tomēr viedokļi, kas parādās atbilţu veidā no respondentu sniegtām ziņām, ir skaidri jaušama to 9

Silva Omārova, Cilvēks runā ar cilvēku(saskarsmes psiholoģija-sociālā psiholoģija), KAMENE

10

www.vp.gov.lv(valsts policijas mājas lapa) 13

klātbūtne(latentais), to atsevišķu personu policijas darbā, bet visa Latvijas mērogā, to skaits ir līdzināms veselai grupai un klasificējams kā ļoti bīstams. Runa ir par policistiem, kuri profesionāli prot sadzīvot ar vairākām sociālām lomām gan pildot darba pienākumus ar policijas vadības stingro kontroli, gan pildot darbu bez policijas vadības stingras kontroles. Otrajā gadījumā pastāv atšķirības, kad „vadības groţi „ ir policistu rokās un turpmākie amata soļi tiek sperti pateicoties godkārībai, sirdsapziņai, izpratnei par morāles un ētiskām normām, cilvēkcieņa un iecietība un individuāli psiholoģiski stabils un līdzsvarots u.c. vai pretēji visam sacītajam. Ir zināmi nostāsti, ka policist paši mīl lietot alkoholu, rupji pārkāpt likumus, kļūt noskaņoti naidīgi, agresīvi un rīkoties patvaļīgi. Šādi policisti ir bīstami. Minētās kategorijas tipi ir dubultbīstamāki, jo atrodas starp divām pusēm, jo pašu uzvedība atbilst krimināla personības tipu raksturojumam. ―Ar novirzi no normas vajag saprast uzvedības vai personības attīstības neatbilstību sabiedriskām prasībām - morāles un likumiskām normām.‖( Ковалев Ф. Г., 1968) Piemēram, parciālais tips, t.i. ar daļēju noziedzīgu samaitātību. Šo cilvēku personība ir it kā divkosīga, kurā ir normāla sociāla tipa un noziedzīga tipa iezīmes. Arī sastopams, pirmsnoziedzīgais tips. Tas nozīmē, ka šā tipa cilvēkiem ir tādas morāli - psihiskas īpašības, kuras noteiktās situācijās, ja persona nokļūs tādā situācijā, izdarīs noziegumu. Tie varētu būt uzpērkami policisti vai samaksa graudā utml. Starp čigānu kā sabiedrības locekli un policiju kā valsts pakalpojuma sniedzēju un varas orgānu regulē attiecīgie juridiskie likumi(aizturēšanas kārtība, arests, sodīšana, civiltiesiskie, cilvēktiesību, nevainības prezumpcija u.c.). Policijas darbība ir ierindojama pie leģitīmās varas, kurai uzticēts cilvēka aizstāvība, drošība(fiziskā un emocionālā, sociālā), atmetot un izvairoties komentēt darba pienākumu pildīšanā aspektus vai sfēras, kas prasa , vai nu dziļākas zināšanas(kompetenci), rakstura un spēju pašaatjaunošanu(rutīna; streotipisks priekšstats; profesionālo pilnveidi), vai plašāks priekšstatu veidošana aicinot speciālistus(kopsadarbība ar attiecīgo jautājumu ekspertiem; jādzīvo līdzi laikam un situācijai valstī) utml. Policists ir valsts pārvaldes amatpersona — amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem(Valsts pārvaldes iekārtas likums, spēkā esošs no 2003.01.01, publicēts: Vēstnesis 94 2002.06.21.) Policijas darbinieks ir persona, kurai pieškirta speciala dienesta pakape. (15.06.2006. likuma redakcija, kas stajas speka 01.10.2006.)

Jau 2003.gada pētījumā vairāk tika minēti skaitļi, operēšana ar Latvijā pieejamiem resursiem par čigāniem, tad pētījums „Čigānu saskarsme ar policiju” salīdzinoši ar citiem 14

pētījumiem, par minētām kategorijām, mērķa un uzdevumiem, runā par konkrētām čigānu saskarsmi un konkretizē priekšstatu, kādai ir jābūt policijai, lai uzlabotu šo savstarpējo saskarsmi. Pētījumā „Čigānu saskarsmē ar policiju‖

svarīgi noskaidrot vai pastāv

tieša

konfliktēšanās ar policiju, vai pēc rakstura klasificējama „kā bīstama”, „nedroši” vai „neaudzināta uzvedība” , jo bieţi nākas dzirdēt vai lasīt par čigānu nacionālo minoritāti saistot minētās domas, idejas sadzīvē, publiskās vietās, pasākumos. Pētījumā varēs noskaidrot vai atklāsies pietiekams iemesls, vai policists balstījies uz objektīviem profesionāliem apsvērumiem un aizturējis respondentu vai vadījies pēc subjektīviem rādītājiem. Svarīgi atzīmēt, ka pētnieka paša nacionālā piederība ir čigānu tautība, kas palīdzēja daudz tiešāk un skaidrāk izprast pētījuma norisi. Pētniekam bija būtiski just savus tautiešus Jaunā skatījumā, vai ir saglabājusies solidaritāte, vai kopīgi risina ģimeņu, radu un draugu, vietējās pilsētas un rajona čigānu aktuālās problēmas ar policiju. Minētā aktuālā problēma „saskarsmes problēma ar likumu, ar policiju‖ Latvijā‖, to apliecināja.

pastāv jau daudzus gadus. Arī pētījums „Čigānu stāvoklis

Pētījumu vērtējot politiskā skatījumā, paliek aktuāli jautājumi, kā ar

baţām raksturo etnopsiholoģe, profesore Ilga Apine(2006)„ Latvijas izveidotais etnopolitiskais modelis- etniskā demokrātija- nozīmē nepietiekami demokrātiskas attiecības starp valsts struktūrām un minoritātēm‖.11 Jau sociologs Pēteris Laķis(2002)12 rakstot par „Varas eliti‖ min nevienlīdzīgās daļas, kura pamatojas atšķirīgā attieksmē pret varu, kas īstenojas visās cilvēces vēsturē. Mainījušās ir tikai tā izpausmes formas daţādos politiskos reţīmos. Svarīgi būtu atzīmēt, ka

visbieţāk čigānu izpratnē „vara” !!! (psihofiziska abstrakcija) ir fiziska vai

psiholoģiska(ietekmēšanas paņēmienu kopums), morālu normu vai kārtības veidotāji, kas neko neizsaka emocionāli un tai nepiešķir nekādu nozīmi un saturu kā tikai: pavēle – darbība; darbība- pavēle utml.

Tā ir kāda atsevišķa sociāla grupa, valsts vai privāta tipa iestādes,

individuāls cilvēks, kuri regulē un/vai vada un nosaka „emocionālo toni‖. Brīţiem priekšplānā – izvirzās kāds enerģētisks veidojums- grupējums, idejas un autoritāte, daţreiz, reāla persona, ar konkrētiem mērķiem, ar redzamiem un tautstāmiem atribūtiem. Tie var būt gan paši tautieši, gan policijas pārstāvji, gadījumos, kad saskarsme saistās ar sociālpsiholoģiskiem procesiem kā vesels organisms, funkcionējošs veselums. Grupas locekļiem ir „mēs‖ izjūta. Grupai raksturīgs sociāls veidojums, tomēr strīdīgs un diskutējams jautājums, vai

11

Apinis, Apine, Hanovs, Ilze Brands-Kehre(2006) RAKSTU KRAJUMS, kas izdots ar Īpasu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariata atbalstu Nacionālās programmas iecietības veicināšania ietvaros( 2005.-2009.). 12

Pēteris Laķis, Socioloģija, Ievads socioloģijā, Zvaigzne ABC, 2002 15

integrēta sociāla sistēma.

Čigānu jauniešiem(vecumposmu īpatnība) raksturīga grupas

neorganizētība jeb nejaušība, taču policiju darbības specifika pārstāv valsts, sabiedrības intereses un pilda darba grupas mērķi, lomas, pienākumus. Problemātika atklājas iepriekšminēto grupu konfrontācijas(saskares brīdī) fāzes posmā, kad, viena puse cenšas otru pusi vadīt, organizēt. Pastāv būtiska atšķirība, ka viena no pusēm sasniedz vajadzīgo refleksiju(apzinātības līmeni), bet otra puse to nesasniedz. Būtu vietā saprast kultūrīpatnības, kas agrāk saistījās ar bieţo pārvietošanos uz citu vietu, jo, savulaik, tika pazemoti, fiziski ietekmēti, apsaukti un izturējās pret čigāniem visādi cietsirdīgi. Loģiski un likumsakarīgi saņemt aptaujas datus ar respondentu

negatīvām atbildēm, īpaši,

novērojot pēkšņas reakcijas kā spontanitāti un viegli ietekmējamību vienam no otra. Åtsauce uz vecāku rekomendācijām vai citu čigānu noteikta uzskatu nostādni. Sacītais vēsturiski „pārkopējas” paaudţu paaudzēs ar spēcīgām, irracionālām bailēm, kas ietver pastāvīgu un ārkārtīgi stipru tieksmi izvairīties no kāda objekta vai situācijas. Emocionāli jūtīgākie sastopas ar paniskām atbildes reakcijām, tādējādi, mūsdienās, ir sastopama parādības, kuras neviens nav pētījis un analizējis (piem., čigānu baiļu saknes) kā piemēram bailes no sociālām situācijām(sociālās bailes).13 Kontaktā ar policiju, viņu iespaidojamībā, čigānu tautības cilvēks var izsaukt autofobiskas reakcijas(bailes pašam no sevis, bailēs nespēj sevi kontrolēt, var sevi pilnībā noliegt)

un atzīties gadījumos, kurus nemaz nav pastrādājis. Sacītais norāda par

autoagresivitātes slēptām tendencēm(А.Ю. Егоров, 2008). Deviācijas būtības saturs to pamato, atklājot un saistot tematiskās analīzes izklāstos(A.Vilks, 2001).14 Minētā pētījumā bija novērojama tipiska uzvedības manieres, kas, vienā gadījumā līdzinājās latviešu kultūrai, citā gadījumā, krievu tautībai, vēl citā, „jaukta‖. Ar „jaukta‖ tiek domāts uzvedības manieres un atbilţu paveidi kā „standartizēti”, „mums tā pieņemts”, „lai pareizāk izklausītos citu vidū” utml. Nepārprotami var

vērot apjukumu, kas saistāma ar neizteiktu adaptācijas spēju kādā

atsevišķā aspektā(izglītības, pašpalīdzības, pašnoteikšanā u.c.) vispārpieņemtā uzvedībā un saskarsmē Latvijas sabiedrībā kopumā. Tāpēc, veicot pētījumu, respondentiem nebija īstu skaidrību, kas ir pētījums, kāpēc tas ir vajadzīgs, kādu labumu pētījums ieviesīs čigāniem. Pie šīs kategorijas pieder sociāli aktīvā daļa, „ģimenes cilvēki‖, pašnodarbināti, kuri dzīvo uz vecāku atbalsta, vecuma un invaliditātes 13

Lails E.Borns, Nensija Felipa Ruso, „Psiholoģija‖, 1. un 4.daļa., RaKa, 2001., zinātniskā konsultante Mag.psych., Vineta Silkāne 14

Mācību grāmata, Dr.iur. Andrejs Vilks, Mag.iur.K. Ķipēna, Kriminoloģija, Nordik,

2004 16

pensijām un bērnu naudu. Pēdējā doma attiecināma uz to čigānu sabiedrības daļu, kuri vēl nestrādā, nemācās, nav bijuši ārzemēs, sociāli un ekonomiski turpinās nabadzība. Ne mazāk svarīgi izprast etnogrāfiju. Tā ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos

(etnoģenēzi),

izvietojumu

(etnoģeogrāfiju),

materiālo

un

garīgo

kultūru,

kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām. Līdzās etnogrāfijai pastāv etnoloģija, kas nodarbojas ar etnogrāfisko datu salīdzinošiem pētījumiem, kolektīvā kultūra, grupas īpatnības(in-group un out-group)(iekšgrupas un ārgrupas, starpgrupas

līmeņi),

neiecietība,

bi-etnisks(divas-),

poli-etnisks(daudz-)15

u.c.,

saistot

etnopsiholoģisko redzējumu politiskā, socioloģiskā, psiholoģiskā un antropometriskā (ķermeņa īpatnības un atšķirības) virzienos. Spējā piemērot iepriekš pārstāvēto cilvēka daţādās dzīves kompenentus,

procesus adekvāti, visus

integrēti un proporcionāli attiecīgās devās pēc to nozīmes un aktualitātes,

individuāli un vai/sabiedriskā sfērā, situācijā un apstākļos etnogrāfiski būtiski, ir kompetenta profesionāļa saskarsme un attieksme.

Pētījuma mērķis noskaidrot čigānu un policijas saskarsmes procesu un tās mijiedarbību Uzdevums  noskaidrot čigānu viedokli par policiju  noskaidrot policijas attieksmi pret čigāniem  noskaidrot savstarpējo saskarsmi  uzzināt čigānu vēlmi palīdzības saņemšanā no valsts 

uzzināt čigānu vēlmi attieksmē no policijas

METODOLOĢIJA Pētījumā tiek izmantota aptaujas metode: Tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

15

Vitālijs Raščevskis, Mag.psych.,

D.U. mācībspēks, konspekti(Etniskās psih.

problēmas), 2007 17

Pētījuma datu ieguves raksturs „Čigānu saskarsme ar policiju”

ir kvalitatīvs pētījums.

Pētījumā tiek mēģināts aptvert pētāmās parādības iekšējo būtību un struktūru, analizējot cilvēku teikto un viņa darbību saskarsmē ar policiju. Apjaustās un identificētās parādības jēga tiek skaidrota no pētnieka skatījuma. Pētījumā parādās paša pētnieka profesionālie skaidrojumi, centienā loģiskā sprieduma veidā parādīt strīdīgā jautājuma vai problēmas būtību un nozīmi. Konkrēto metoţu pielietojums ietver mēģinājumus noskaidrot cilvēku darbības motivāciju, atklāt viņu

uzskatu

un

pieņēmumu

sfēras

īpatnības.

Pētījumā

parādās

sabiedriskās

parādības(socioloģiska) raksturojošo pazīmju sakarība, kas rada citas pazīmes sinhronu variēšanu un tas liek domāt, ka starp pētāmajām pazīmēm pastāv iedarbība un šīs pazīmes ir savstarpēji saistītas. Uzdevumu robeţās ir jāatklāj vai pastāv kāda sinhronu (blakus iedarbības) pazīmes, kas noskaidro un atpazīst

apstākļu un kāda mazpazīstamu noteiksmēs. Pētījuma

„Čigānu saskarsme ar policiju” izpētes procesā tika izmantots kumulatīvo statistisko novērošanu(statiskā analīze) par pētāmo parādību, kuras laikā tika uztverti un izprasti uzskati, viedokļi līdz šim brīdim. Pētnieks izmantoja „ieslēgto‖ un „neieslēgto novērošanu‖(ņēma kopējo dalību ar respondentiem un vienlaicīgi distancējās, lai veiktu atbilstoši mērķi) . Pētījuma 16

validāti(drošību) un ticamību nodrošināja pētījuma sākotnējās metoţu (pārstrādes) izstrādes

adaptivitātes

fakts un pētnieka profesionalitāte integrēti un objektīvi informāciju saprast

psiholoģiski antropoloģiskā griezumā, t.i., tikai čigānu etnokultūras(etniskās kopības līmenī) kontekstā un tās adekvātā piemērotībā (izlobījumā no čigānu kultūras izpratnes konteksta, to piemērojot valsts vispārīgā nozīmē) attieksmē ar policiju

starp

psiholoģiski mainīgajiem

Latvijas valstī. Respondentiem tika pārfrāzēti jautājumi, kas nodrošināja pētījuma kontrolējošos apstākļus, kā piemēram „kā Jūs vēlētos” uz „kas būtu jādara” vai „ko Jūs domājat‖ uz „kāda ir Jūsu attieksme‖ u.tml., lai iegūtu ticamu un pārliecinošu uzskatu par jautājuma jēgu.17 Pētījums atspoguļo tikai vienas kultūras attieksmi

un tās uzskatus. Pētījumā „Čigānu saskarsme ar

policiju” tika izmantots etnogrāfiskā pieeja, dabīgie apstākļi. Parādās sajaukto mainīgo efekts. Pētījuma

socioloģiskais vērtējums tiek balstīts un

analizēts fokusējot skatījumus trejādi:

1.etniska minoritāte(izolēti kā sociāla grupa); 2. varas pozīcija –policija(likums, norma, kārtība, sodi u.tml.); 3.sabiedriskais konteksts un fons- valsts(politika, ekonomika, demogrāfiskā situācija). Sociālās psiholoģijas raksturojumi svarīgu nozīmi ieņem vietās, situācijās, saskarsmē starp dzimumiem un vecumiem, tautībām.

16

Statistika psiholoģijas pētījumos, Malgoţita Raščevska, Silvija Kristapsone, 2000 17 Maģistra darbs „Čigānu nodarbinātības īpatnības nodarbinātības sfērās‖, D.U.,2006 18

Pētījumā atklājas ģimenes loma un pētījuma gadījumā uz respondentu, sniegtām atbildēm, aptaujas laikā. Sociāli psiholoģiskie mehānismi būtiski atklājās attieksmēs un saskarsmes procesā ar policiju. Pētījumā „Čigānu saskarsme ar policiju” ir centiens atklāt saskarsmes punktu kritiskā un objektīvā vērtējumā, kas

mēģina atbildēt

uz pētījuma sākotnēju

uzstādījumu(mērķa un

uzdevumiem) robeţām un noraida jebkurus aizdomas, uzskatam, ka tās nolūks ir nomelnošanas un pārstāvēšana kādai no aprakstītai pusēm. Pētnieka nostāja uz problemātiku ir neitrāla. Daţādu speciālistu atziņas ļaus situāciju paskaidrot vajadzīgā nozīmē un kontekstā, lai, iespējami precīzāk raksturotu pētījuma gaitu. Ģenerālkopu veido 152 respondenti pēc nejaušas izlases. Pētījumā „Čigānu saskarsme ar policiju” respondenti piedalījās

vecumā no

14.gadiem līdz 70.gadiem. Psihologiem, policijai un pedagogiem ir pazīstami jēdzieni devianta vai delikventa uzvedība.18 Saskaņā ar psihofizioloģiskām izmaiņām 14.gadu vecuma periodā ,pusaudţiem ir novērojama konfliktēšanās parādība, ko varētu skaidrot kā neveiksmīgas attiecības ar sevi un sociumu (apkārtējo vidi).19 Rezultātā attīstās un veidojas ar to saistīti jēdzieni kā asociāla persona, sociāli neadaptīva persona, „riska persona”. 14.gadu vecumā, kā nosaka Krimināllikums(II daļas, 11.pants) un Bērnu tiesību aizsardzības likums(I daļas1.pants, IIdaļa u.c), Civillikums („Aizbildnība pār nepilgadīgajiem”), Administratīvo pārkāpumu kodekss(12.,23., 46., 167.,panti u.c.), LR Likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem‖, LR Likums „Par pašvaldībām‖, Latvijas Republikas Rīgas(pilsētu vai rajona) pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi‖, pusaudzis var atrasties tiešā saskarsmē un saistībā ar policiju (Valsts policiju, Pašvaldības policiju, Kriminālpoliciju, Bērnu inspektoru-štata vieta katrā policijas iecirknī). Pētījumā 70.gadi ir respondenta dalībnieka pēdējais vecuma periods. Pētnieks iesaka informāciju uztvert kā „vairāk iespējamu nekā neiespējamu‖, „ vairāk pozitīvi nekā negatīvi‖, „ pusfabrikāta stadijā‖, „īsti nenoteikta un/vai nediferentā kontekstā‖ u.tml.20 Rekomendējams saturu uztver pozīcijās, pēc rakstura tipa, ievirzēs(pozitīva vai negatīva), nostādnēs u.c., jo, bieţi respondentu atbildes formējās un precizējās pētījuma gaitā. 18

Andrejs Vilks, Deviantoloģija (mācība par uzvedības sociālām novirzēm), Tiesu namu aģent.,2001

19

Guna Svence „Attīstības psiholoģija‖, Zvaigzne ABC, 1999.g., 149.lpp.

20

Psiholoģisko testu un aptauju konstruēšana un adaptācija, RaKa, 2005

19

Pētījums ir iedīgļa stadijā, kuru ietiecams lasīt kopēji ar citiem pētījumiem, projektiem un publikācijām, piemēram, „Čigānu stāvoklis Latvijā, 2003‖, „Manā skolā mācās čigāni, 2006‖, "Čigāni vietējā sabiedrībā un skolā, 2006‖ „Psiholoģijas pasaule,10-12/2006- Vai čigāniem ir sava psiholoģija‖, „Latvijas romu gadagrāmata 2007.-2008‖ u.c. Pētījums „Čigānu saskarsme ar policiju” ir kvazieksperimentāls pētījums,21 jo pastāvēja zināmas grūtības, lai izveidot ekvivalentas(vienādas) grupas, jo pastāvēja subjektīvais mainīgais(sociālie slāņi, izglītības līmeņi, nodarbinātība, pieredzes u.c. atšķirības). Pētījuma dati tiek atspoguļoti kvantilē(latīņu val. quantum- cik, cik daudz) un parādīti procentile. Procentile 22ir mērījumu skalas vērtība, zem kuras atrodas noteikts procents bieţumu, sākot ar 1% un beidzot ar 99%. Procentile sadala variācijas rindu 100 vienādās daļās. Socioloģiskais apskats pētījumā atspoguļo saskarsmes, attieksmes un viedokļu līmeņus. Policiju kā varas un čigānu – palīdzības lūdzēja(saņēmēja).

21 22

Statistika psiholoģijas pētījumos, Malgoţita Rašcevska, Silvija Kristapsone, 2000 TURPAT

20

Pētījuma gaita un norise. Pētījuma organizācijas struktūra raksturojama kā: 1. Plānots un organizēts. 2. Stihisks, situatīvs un apstākļu nosacīts. 3. Kontrolēts, kas vistuvāk, precīzāk un skaidrāk atklāj pētījuma būtību, vajadzīgo mērķa uzstādījumus un semantisko nozīmi. Faktiskos datus. Pētījums

tika

uzsākts novembrī, 2007.gadā. Pētījumā

piedalījās 152 respondentu.

Lielāko daļu aptaujas rezultāti pamatojas uz čigānu tautības sniegtām atbildēm. Aptaujā piedalījās

2 latviešu tautības pārstāvji, vīrietis un sieviete, kuri savu dzīvi ir saistījuši ar

čigānu tautības dzīves biedru un nodzīvojuši vismaz 5.gadus. Ir kopīgi bērni un pilnībā dzīvo pēc vietējiem čigānu likumiem, tradīcijām. Pētījumā iesaistītie respondenti bija izvēlēti pēc NEJAUŠAS IZLASES. Cilvēki tika izvēlēti pēc galvenās prasības: lai atbilstu noteiktam vecumam, kas pēc LR likuma ļauj atbildēt patstāvīgi nodarītos pārkāpumu gadījumos. Pats pētījums ir vienkāršs un aizņem samērā īsu laiku. Taču pētījuma lielu laika daļu aizņem respondentus informējot par pētījuma nepieciešamību un tās mērķi. Zināma daļa pētījuma faktu pieņēma ar interesi un sagatavoti, bet otra daļa- nesagatavota, kurus vajadzēja vēl iepazīstināt ar pētījuma saturu, mērķi, nozīmīgumu.

Bieţi plānotie pasākumi neizdevās, jo bija jāsecina, ka

„čigāni bieţi maina telefona numurus‖ vai uz tiem neatbild, jo telefonu faktiski nav. Vairāki gadījumi apstiprina faktus, ka vienīgā iespējamā komunikācija bija mobilais telefons un tas pats bija ielikts vietējā lombardā. Tas saistās ar zemo ienākumu līmeni ģimenē vai konkrētam indivīdam. Pētījuma procesā skaidri bija jūtama spontāna, pēkšņa uzvedības un rīcības maiņa un vajadzēja palūgt, lai pabeidz iesākto aptauju. Tas saistās ar nepacietību un nespēju atcerēties vai loģiski izdomāt, lai aizpildītu pētījuma anketu. To visbieţāk varēja vērot jauniešos, kuriem „apnika domāt un rakstīt‖. Bērnu vecāki un gados vecāki tautieši kauninot dusmīgi, sekoja līdzi, lai aptauja ir korekti pabeigta. Izteikta domāšanas ierobeţotība un nabadzības līmenis(ekonomiskās grūtības) bija jūtams respondentu dzīves vietās, vairāk lauku rajonos un ciematos, ko apliecināja paša vārdi, bet arī redzētā apstākļi, sadzīves inventārs un iekārtojums, konkrētas attiecības pret priekšmetiem. Vienā tikšanās reizē, vienā dzīvoklī, sastapu bērnus, mazbērnus, mazmazbērnus. Cilvēku skaits sniedzās līdz 10 vai 15.

21

Pētījuma gaitā izmantoju šādas pieejas, kas iespējami tuvāk un precīzāk nodrošināja datu pareizību un izpētes procesu:1. formālo- kā pētnieks, jo veicu noteiktu mērķi un uzdevumu Tiesībsarga pasūtījums. Tomēr, saglabājot, iespējami, distanci, lai demonstrētu respondentu sniegto atbilţu svarīgumu. Šajā gadījumā pieminēju, ka kontaktējos ar čigānu līderiem un čigāniem Latvijā. Apceļoju, iepazīstos un uzturu attiecības ar čigāniem visā valstī. Ir darīšanas ar Integrācijas lietu ministriju. Šādi vārdi iedvesa lielāku 2. „oficiālo” pieeju. Kā 3. „no savējiem”- respondenta priekšā komunicējos ar savu tēvu, kurš atstāja savu viedokli, atsauksmes. Daudzi atpazina manus radus. Tas radīja lielāku ticamību „Ā !, viņš ir čigāns; savējais‖. Kā 4. „psihologs”- noderīga persona, kura var sniegt kādu labumu indivīdam un ģimenei. Divi jaunieši sūdzējās ka „dzīvē neveicas‖. Liepājas pusē sāka stāstīt kā veicas skolā. Dobeles pusē stāstīja, ka zinot „kas ir psihologs‖, jo bijusi kādu periodu krīzes centrā. Izmantoju pieeju, kas bieţi palīdz, lai iegūtu precīzākus datus un kontekstu, fonuetnogrāfisku

pieeju- 4.„uz vienas

rokas” (ieslēgta

un

neieslēgta

novērošana).

Kopā

pusdienojām, vakariņojām. Vairākās vietās gan piedāvāja nakts mājas, gan apstākļu spiesti uzkavēties ilgāk nekā bija ieplānots, jo lauku rajona apvidū ir transporta kustība, gan arī pārvietošanās

ierobeţots sabiedriskā

grūtības, jo pastāvēja liels kilometrāţas attālums.

Atsevišķā reizē pētījumu kavēja tumsa. Respondentiem tobrīd nebija elektrības vai vāji apgaismota telpa. Daţus vakarus lija lietus, kas traucēja pārvietoties īsākā laikā(stipri lija, dubļaini ceļi). Periodiski vajadzēja izmantot „lētākus taksometra pakalpojumus‖ ar kādu vietējo braucēju. Vienā ģimenē aptauja

tika paveikta 30 minūtēs, vienlaicīgi, aptauju piedāvājot

vairākiem, bet citā ģimenē, diennakts laikā tapa aptauja. Pētījuma norisi apgrūtināja atsevišķi respondentu, kuri neprata rakstīt, kuriem atkārtoti vajadzēja paskaidrot jautājuma būtību, kontrolēt situāciju un apstākļus, lai skaļi nekomentē un bieţi nestaigā. Aptaujāto skaitu veidoja pētījuma dalībnieki, kuri bija man iepriekš pazīstami, jau piedalījušies iepriekšējos pētījumos un tie, kuri ir atvērti sabiedrībai, nebaidās un nekautrējās runāt par savām problēmām un tie, kuri pārliecināti savos uzskatos. Daţos gadījumos pētījuma dalībnieki tika iepriekš sazvanīti, par manu ierašanos, citās reizēs, ar 18.gadus jaunu pavadoni apstaigājām un apbraukājām vietas negaidot, dalībniekiem to nezinot. Man kā čigānam un vienlaikus, kā pētniekam bija jāsaglabājas „vienā veselumā” vairākas pozīcijas- pētnieks, čigāns, ciemiņš, radinieks, situācijas organizētājs(uz pētījuma laika periodu). Šīs lomas savstarpēji veiksmīgi „mainīja viens otru‖, sadaloties minūtēs

un

stundās,

tikai

mainījās

tās dinamika, intensitāte,

psiholoģiskais un sociāli psiholoģiskais saturs, semantika.

22

Jautājumā „Ko Jūs domājat par policiju?” periodiski kādam izraisīja vētrainu reakciju, neatkarīgi vai iepriekš bijis ieslodzījumā, darīšana ar policiju. Izteikta vētrainā reakcija tika novērota situācijas novērojumā, kad jaunākais respondents stipri līdzīgi „pārkopē” vecāka respondenta uzskatu, t.i., atbild to pašu problēmu ar līdzīgu reakciju tikai no cita respondenta. Šādas un citas reakcijas izpaudās respondentu dzīvesvietās, kurās pētījuma respondenti bija sanākuši vairāk par 5 cilvēkiem. Organizatoriski pārņemot situāciju orientējos katrā no dalībnieka un izskaidrojoši, zināmā laika periodā, tika sasniegts vēlamais rezultāts. grūtības sagādāja, kad citās respondentu vietās,

Zināmas

čigāniem populāra parādība, kad kāds no

dalībniekiem, patstāvīgi aizpildot aptauju, skaļi komentē, emocionāli iesaucas un netieši sniedz gatavas atbildes citam, kurš ir tikai atbildes sākumā un grasās veikt aptauju. Periodiski mainot attieksmi vajadzēja respondentus pārliecināt un komentāriem iedvest „lietas nopietnību”. Bieţi tika izmantota

pārliecināšanas un manipulatīvās

tehnikas, kas

respondentus

iesildītu, pārslēgtu, konkrēti fokusētu uz attiecīgo tēmu kā piemēram, apelējot pie čigānam svarīgām lietām „Vai tu gribi, lai čigāniem klājas labāk?”, „Vai tev patīk, ka policija mūs nicina ? Neņem mūs galvā? ” , „Es tev piedāvāju jautājumus, kurā varēsi izteikties par policiju visu ko domā”, „Minētā aptaujā varēs izkratīt sirdi” utml. Arī tehnika: padarīt tēmu dotā brīdī svarīgu, aktuālu; tehnika „Tavs viedoklis šobrīd ir ļoti svarīgs, lai uzlabotu čigānu saskarsmi ar policiju” utml. Citā reizē, zinot cilvēkus un vecumu un tēmas jūtīgumu, uzsāku ar „Ievadvārdiem”. Piemēram, „es gribu uzzināt tikai ko tu domā par policistiem. Tavas atbildes dos padomus viņiem, kā pret mums izturēties‖. Tiem, kuri izrādīja lielāku iniciatīvu un uz tēmu „iekarsa” .Lai kontrolētu situāciju un nomierinātu psiholoģisko gaisotni uzdāvināju anketu kā simbolisku dāvanu un paskaidroju, lai zvana uz norādīto telefona numuru., atsaucas uz pētījumu un psihologa vizīti, par respondentam aktuālām problēmām. To vidū pārsvarā bija vīrieši un vecums no 25- 50 gadiem. Sievietes vismazāk ņēma dalību. Tās vajadzēja mazliet iekustināt, pierunāt. Minētā iezīme ir etniska īpatnība, kur ir ciemiņš, dominē vīrietis, bet sievietes vīriešu sabiedrībā ilgstoši uzturēties , tiek uzskatīts, ka ir nepieklājīgi. Lielāko skaidrību pētījuma norisē sniedza vidēja un vidēja vecāka čigānu respondentu -30 līdz 60 gadus vecums. Būtisks faktors ir tas, ka ļoti populāri ir kuplās ģimenes. Tāpēc ir sastopama parādība, ka neatkarīgi, kurā Latvijas vietā atrodies(arī pētījuma veicējam tai skaitā), atradīsies kāds brālēns un māsīca. Tiklīdz čigānu pārstāvis loģiskās analīzes gaitā noskaidros radniecīgu saikni, kaut vai, līdz vecmāmiņas un vectētiņa māsīcai un/vai brālēna, tad attiecīgais cilvēks, tai skaitā

pētījas

veicējs,

tiek

likumsakarīgi

„ierindots”

radu

saimē

kā

„asinsradinieks”(„savējais cilvēks)‖.

23

Katrā pētījuma norises vietā cilvēku skaits bija lielāks nekā „normāli” pieļaujams. Tīru pētījuma vidi („sterilu‖) nodrošināt nebija iespējams. Pētījums tika veikts neatkarīgi no tā, bet ņemts vērā būtisks apstāklis, saglabājot mērķtiecīgo raksturu un

pētījumā paredzētās

prasības- vecums un spēja izprast un atbildēt uz pētījuma jautājumiem, kas tieši vai daļēji palīdz saprast, vai atbildes, no kurām tālāk ir iespējams „izlobīt‖ pētījumā paredzētos terminus „attiecības‖, „saskarsmi‖ un „gadījumus‖ utml. ar policiju. Daudzi neprot lasīt un rakstīt. Tāpēc lielā ātrumā biju spiests fiksēt galvenās domas, tēzes, pozīcijas utml. uz

aptaujas

jautājumiem. Mēģinājumā, pētījuma procesa laikā iegūt asistentu, ar kuru palīdzību paātrinātu pētījuma gaitu un ietaupītu laiku un vairāk apzinātu čigānu tautiešus, beidzās neveiksmīgi. Tomēr ir pozitīvi, kad katrā pilsētā atradās kāds pārstāvis, kurš par nelielu atlīdzību, zinādams vietas un cilvēkus, centās situāciju atvieglināt. Latgales pusē kurioza situācija izveidojās, kad uzticēju iepazīšanos ar čigānu respondentiem kādam 16.gadīgam čigānu jaunietim. Laika gaitā noskaidrojās, ka patiesībā minētā pilsētā nevienu nepazīst, bet esot krievu, 14.gadīgs jaunietis, kurš „noteikti zinot‖. Tikšanās reizē, bija jāsecina, kad minētais 14.gadīgs jaunietis personīgi nevienu nepazīstot, bet „zinot, kur čigāni dzīvojot‖. Situācija bija jāpārņem pētījuma veicējam. Interesanti bija vērot respondentu tipiskās un netipiskās atbildes kā piemēram, tipiskās atbildes ‖viņiem mums jādod‖, „lai mums dod‖, „lai čigāniem palīdz‖ un netipiskas čigānu atbildes „ja pats būsi cilvēks, tad policists arī būs cilvēks‖, „lai laiţ bērnus skolā ‖ u.tml. Pēdējā doma raksturojama kā

paškritiska(saprātīgums). Tikai

neliels respondentu skaits bija

kritiski

noskaņoti, apskatot jautājumu(s) no vienas puses un otras puses. Paškritika ir analizēšanas prasme un māka izpētes procesā, kā arī īsa atbilde aptaujā par attiecīgo jautājumu. Neatkarīgi pēc Latvijas četriem novadiem un pilsētām respondentos bija novērojamas izteiktas stereotipiskas reakcijas un uzvedība: telpā skaļums, daudz cilvēku vienā dzīvoklī, pastāvīga staigāšana telpā, respondentu uzmanības novirzīšana uz sadzīviskiem tematiem, emocionāla trauksmainība, traucējumi, kas saistās ar dzīves stilu, mazi bērni u.c. Atsevišķas personas īpaši kritiski izsakās par valdību, čigānu līderiem, policiju un situāciju valstī. Liela daļa savus komentārus un spriedumus, uzskatus pamato uz daļēji dzirdēto un likumus(-u) faktiski nepārzinot. Vidēja vecuma respondentu, kuri ir bieţāk saskārušies ar valsts iestādēm(skolas, tiesas, slimnīcas)

kompetenti un atbilstoši parādīja likumu zināšanas.

Mazizglītotie citēja dzirdēto un redzēto TV vai radio un kļūdaini sprieda par situāciju, tai skaitā policiju, Valstī.

24

Ar respondentu atļauju pētījumā izmantoju videokameru, kas veicināja un aktivizēja respondentus „formālu‖ attieksmi pret pētījuma faktu, kā arī, videoieraksts fiksēja atsevišķus indivīdus citā aspektā, fiksēja kā aktīvus savas tautības aizstāvētājus, kā atklātus un godīgus, drošus valdības un valsts iekārtas kritizētājus. Materiāls apliecina respondentu faktiskos zemos sadzīves(sociālo) apstākļus un kā būtisks faktu materiāls, kas atklāti parāda par savu uzlabojumu cīnītāja garu. Videomateriāls noderēs veicot pētījumus psiholoģijā un sociālās zinātnēs. Kopumā raksturojot pētījuma gaitu un norisi var droši sacīt, ka pētījuma respondentiem parādās dziļa vēlme, liela vajadzība rūpēties par sevi un tiekšanās pēc pašpalīdzības. Daļēja atvērtība Latvijas sabiedrībai, kas liecina par pretēju, uzskatam, ka „čigāni ir noslēgta etniska grupa‖ un gatavi ieguldīt un saturiski to izmainīt. Par tās kvalitāti un kvantitāti ir jāveic atsevišķi pētījumi. Tomēr paliek aktuāli un neatrisināti jautājumi un problēmas, kas ir neaizskartas, kā arī, virspusēja psiholoģiska (emocionāla) un etniski „pašatjaunojoša” pēc ievirzes un pašu centības, lai uzlabotu sadzīves apstākļus, ģimenes mikrovidi un mikrosocioloģisko(ģimenes struktūra, modelis, lomas, attiecības, ģimenes vērtības u.c.) u.c. Izpētes veicējs, redzēto un dzirdēto, saprasto viedokli izskaidro ar kognitīvā deficīta 23

(izpaliek vajadzīgo spēju, īpašību, lai sasniegtu racionālu pamatojumu), kognitīvā

disonanses(pretrunīgas domas),

24

etniski piemītoši kultūras sensitīvo tipu

25

dotā laika periodā,

jūtu ambivalences, nepietiekama informācija un zināšanas u.c. psiholoģiskās teorijas nostādnēm. Tādējādi, bieţi pastāv konfliktēšanās tendences, jo reāli pastāv domāšanas traucējumi, domāšanas kļūdas, izpaliek radošā sfēra, nav paškritikas, emocionāli pārlieku jūtīgi. Starp policiju un čigāniem rodas attieksme no tradicionālajā sabiedrībā pastāvošā neformālā iedalījuma- „mēs” un „viņi” (Jana Zīle, 2002) Aptaujāto vidū ir vērojama iezīme kā „pirmsslieksnis atbildības sajūtai‖, (iezīmējas „nulles posms”), „Ja, ne es, tad, kurš tad rūpēsies par maniem bērniem”. Pētījuma veicējs pieņemot pirmssliekšņa iezīmi, ar to uzskatīdams pašatveseļošanas sākuma fāzi.

23

Aleksejs Ruţa, D.Universitātes mācībspēks, macību virziens „Sociālā izziņa‖ konspekti, 2006

24

TURPAT Maģistra darbs „Čigānu nodarbinātības īpatnības nodarbinātības sfērās‖, D.U.,2006

25

25

Tomēr pastāv daudz ir neskaidrību. Pretrunīgu un daudz pašironiju klātbūtne: domai „muļķim pieder Pasaule‖ pārfrāzējot simboliski varētu skaidrot kā „čigāns šobrīd kā „pliks pa nātrēm”, līdz šim izdzīvoju, tad arī turpmāk kaut kā izdzīvošu, kur viņi liksies, viņiem tāds darbs.. mēs dzīvojam Latvijā.. policija ir Latvijas organizācija.. Augstāks Spēks(parādība) visu saliks pa vietām... ” . Pastāv neapjaustu sfēru, kura tiek

identificēta pašā procesā, sev par lielu

pārsteigumu.26 Pētījuma psiholoģiskā gaisotne ļoti pozitīva. Daudzi smiekli un atraktivitātes. Cilvēki ļoti sirsnīgi. Tieši. Dabiski. Daudz lietišķi ieinteresēti. Viltīgi un noslēpumaini, cerībā un aizdomās, ‖ ..tev ir savs funktieris, paga, es tevi pārsteigšu vēl gudrāk.. Enerģiski un dzīvi tika pavadīts pētījums. Reti, saspīlējumā, īsi noreaģējot uz vienu vai daţiem jautājumiem, vai kādu pētnieka personisku pieeju izpētes procesa laikā. Taču draudzīga un ar cieņu. Ar lielām cerībām un „gaidīšanas pozīcijā‖ un „uz brīnumu‖, ka „policija un Valsts kaut ko darīs čigānu labā ”.

26

A. Tertats, Liepājas pilsētas un rajona laikraksts, Kurzemes Vārds, „Liepājas čigāni: vai mūsu brāļi un māsas? ‖, 2006 A. Tertats, Jelgavas laikraksts, „Izaicinājums Latvijas čigāniem‖, 2005 A. Tertats, Jēkabpils laikraksts, Jēkabpils vēstnesis, „Izaicinājums Latvijas čigāniem‖‖ A. Tertats, Latvijas avīze, „Čigānu „atveseļošanas” iespējas‖, 2006 A. Tertats, Ţurnāls , Sociālais darbinieks „Čigānu psihosociālā dzīve‖‖, 2007 26

PĒTĪJUMA RĀDĪTĀJI Pētījuma kopējie dalībnieki

69; 45% 83; 55%

sievietes vīrieši

Att. 1.Attēls attēlo gendera īpatsvaru. Vīriešu respondenti tika mērķtiecīgi izvēlēti, kas sniegtu plašāku un precīzāku raksturojumu par „saskarsmi ar policiju‖, par cik viņu saskarsme ir visbieţākā, tāpēc to skaits ir lielāks. Būtiski ir pieminēt, ka minēto respondentu skaitu veidoja arī invalīdi (gados jauni un gados vecāki cilvēki) un pensijas vecuma čigāni, bet liela daļa, kura faktiski nesaņem pensiju(kaut kāda iemesla dēļ). Populāciju veido liela daļa skolēna un skolas vecuma jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. Strādājoši un nestrādājoši respondenti. Respondentu vidū piedalījās neliels skaits no Krīzes centra, kuriem bija darīšana ar policiju. Minēto skaitu veido bijušie ieslodzītie. Respondentu skaitu neveido cilvēku daļa, kuri nespēj atbildēt un neizprot jautājumu tiešā jautājumā un/ pārfrāzēti, arī adaptēti(individuāli pielāgoti) jautājumu veidā. Nepiedalījās neviens, kuram ir dziļas garīgas vai hroniskas psihiskas saslimšanas. Pētījuma process gan sākumā, gan norises gaitā un beigu daļā tika vērots un stingri kontrolēts un iespēju robeţās regulēts vai respondentam lūgts, lai uz pētījuma brīdi situācija tiktu maksimāli „ideāla‖ un mērķtiecīgi virzīta. Pētnieks iezīmē līdzības čigāniem, kas kopīgs visā Pasaulē. Etnopsiholoģiskā līdzības kā grūtības pakļauties vietējām normām, pilnībā pārņemt vietējās valsts likumus un citu kultūras interpretācijā kā sociāli grūti adaptējams, nepakļāvīgais, daţreiz saucot par riska grupām. Kroskultūru skatījumā(pasaules mērogā), čigāni, līdz šim, efektīvi nav nevienam izdevies viņus „pāraudzināt”. Tas norāda par senām un ilgstošām tradīcijām, kas atspoguļojas nacionālā īpatnībā, bet ne-čigāni traktē kā „nepakļaušanos sociālām normām”.

27

Latvijas čigāni Latviski runājoši čigāni

Krieviski runājoši čigāni

29 jeb 19 %

123 jeb 81% 1.tab.

Tabula parāda faktisko dalībnieku skaitu, taču aptaujas procesā piedalījās daudz vairāk cilvēku, kuri nevēlējās rakstīt vai palikt anonīmi. Piemēram, vidēji, no 5 cilvēkiem aptaujā piedalījās 1-2 cilvēku. Vai no 10 -15 cilvēku, faktiski aptaujā dalību ņēma 7-10 cilvēku. Ciemojos daţās čigānu ģimenēs, kurā neviens neatbildēja uz aptaujā paredzētiem jautājumiem, aizbildinoties, ka „no mums neviens nav, kas normāli sniegtu vajadzīgo informāciju”. Pētījuma novērojums liek domāt par šādu ģimeņu nesaskaņu savā starpā, daţādi aizspriedumi vai nevēlēšanos iedziļināties lietas būtībā. Jāatzīstas, ka pētniekam visai bieţi radās jautājums „kam šī izpēte vajadzīga, ja ne pašiem čigānu cilvēkiem, bet tika sastapti ļoti bieţā stereotipiskā uzvedībā kā skeptiskā attieksme, pasīva vērošana un citu komentēšana‖. Tomēr šo pesimismu citu respondentu godīga un atklāta uzticēšanās kompensēja vērotājus un skeptiķus. Nacionālais raksturs mainās līdz ar laikmetu. Savu nozīmi nacionālam raksturam uzspieţ ekonomiskie un sociālie apstākļi, saimnieciskās īpatnības, valdošā kultūra. Pētījumā būtiski ir pieminēt nacionālā rakstura etniskos stereotipus, kas lielā mērā palīdz saprast un izskaidrot

saskarsmi un attieksmi starp

pētījumā izvirzītā mērķa un uzdevumu ietvaros.

Hetereotips paredz čigānu vērtējums par citu tautas tēlu. Autostereotips jeb pašvērtējums, kas atspoguļo raksturojumu tēlos

par savu tautu.

Pēc definīcijas hetereostereotipi vienmēr ir

negatīvi, bet autostereotipi vienmēr idealizētā raksturojumā. Pasaules čigānus, to starpā, latviski runājošos un krieviski runājošos čigānus Latvijā, atrazdamies citā novadā, visus kopīgi saista nacionālā rakstura arhetips. Arhetipa nozīme izpauţas emocionālā reakcijā un attiecīgā uzvedībā, kas akumulē tautas vēstures pieredzes, pagātnes psihisko enerģiju. Tieši izteikta arhetipiskais pamats nodrošina psihisko līdzsvaru. Čigāna dabu spilgti un precīzi stāsta čigānu inteliģences pārstāvji, piemēram, čigānu rakstnieks Juris Leimanis un gleznotājs un dzejnieks Kārlis Rudēvičs u.c. Pētījuma satura konteksta robeţas saistībā ar policiju tiek meklētas skaidrojoši apstākļi, paralēles un zināmas likumības, lai atklātu kādas līdz šim pavirši uztvertās un nesaprastās sociālās parādības. Hipotētiski vistuvāk tiek izmantota saistība ar deviāciju. 28

Tā tiek traktēta arī kā sociāla novirze, kuras pamatā ir vērtību orientācija, personu ievirzes, raksturs, individuālās normas un uzskati vai konkrēta uzvedība. Jurists A.Vilks precīzāk deviāciju indentificē pēc indivīda uzvedības un rīcības kritērijiem. Tās var būt gan pozitīvas, gan negatīvas. Pētījuma

nolūks ir noskaidrot

deviācijas negatīvo raksturu īpatnības un,

iespējamību, kā tās veidot pozitīvas.

Dalībnieku sadalījum s pēc sarunvalodas

29; 19%

latviski krieviski

123; 81%

Att. 2. Attēls parāda lingvistiskās īpatnības. Pētījuma gaitā neizpaudās nacionāli noskaņoti pret latviski runājošiem vai krieviski runājošiem čigāniem. Attieksme demonstrēja principu: vienā valstī dzīvo čigāni. Pretruna saskatāma apstāklī, kad savā starpā neveic kopīgus sadarbību plānus, maz(nemaz neciemojās) komunicējas savā starpā. Tās retās reizes, kad (Rīgā čigānu svētki Šarad vai Sabilē Urdenoro) notika kāds pasākums, čigānu tautieši savā starpā komunicējās ar savas pilsētas vai rajona pārstāvjiem. Vecāka gada pārstāvji, dzīves laikā bija izbraukājuši Latviju un pazina atsevišķus cilvēkus no citas pilsētas, kuri tad savstarpēji „atjaunināja‖ attiecības tieši pateicoties šim pasākumam. Ir jādomā, ka uzmundrināt un socializēt un ievest jaunas vārsmas, lieti noderētu, bieţāk rīkojot čigānu pasākumus, ļaujot pašiem organizēt un piešķirot mērķim finansiālo atbalstu. Pētījuma bilingvālās attiecības netraucēja iegūt vajadzīgo informāciju, pieļaujot domu, ka situācija varēja izvērsties īpaši valstiski nacionāli noskaņoti. Tika kritizēta valdība un policijas darbība, tā bija vērojama, gan latviski, gan krieviski runājošiem čigāniem. Pētnieks pieļauj domu, ka šādi pasākumi iedarbinās sociāli psiholoģiskos mehānismuspersonības labsajūtas un komforta psiholoģiju- labvēlīgāku attieksmi un sajūtu „ka tiek cienīts un novērtēts”(vajadzīgs)- sastapt savējos(supervizēties- apmainīties un dalīties ar pieredzi)uzlabosies ģimenes attiecības- lielāka aktivitāte un iniciatīva uz sadarbību ar organizācijām.

29

Viens kārtīgs un pastāvīgs atbalsts ietver etniskās kultūras īpatnības un tās psiholoģisko un sociālo „atveseļošanās procesa‖ uzsākšanos. Pasākumi „katru ārstēs‖ un saliedēs, veicinās čigānu štelles, savstarpēja dabīgi izveidojusies atbalsta grupa (psihoterapeitiskā nozīme). (Arturs Utināns, 2005) Attēls parāda lielāku latviski runājošo respondentu skaitu. Arī pētījumu procesā bija vērojama drošāka, pārliecinātāks sava „Es‖ izteiksmīgums un brīvāka savu uzskatu paušana savās atbildēs. Krieviski runājošo

čigāni ir deprimētāki, izvairīgāki un mazāk piedalās čigānu un valsts

aktivitātēs. Tomēr atradās daudzi no krieviski runājošiem, lai sarunu saturiski padziļinātu, taču atbildes saņēmu vispārīgākas nevis konkrētas. Tas liek aizdomāties par zināmu piesardzību „un ja nu visiem atklāsies, ko esmu teicis”. Respondenti, Latgales pusē, uzskata, ka „neviens viņus neņem galvā”, ka „Rīgas kungi, neizrāda nekādu interesi par krieviski runājošiem čigāniem”. Vispārējie novērojumi, pētnieks piekrīt, par baţām Latgales pusē. Kultūras aktivitātes un kopsadarbība ar citām čigānu biedrībām ir retāka nekā, piemēram, Kurzemē. Tādējādi, baţas un piesardzība ir izskaidrojama kā „nav kopējā čigānu spēka; nav brālības sajūtas, bet katrs par sevi‖. Nav kā agrāk – čigāni bija draudzīgāki un brauca bieţāk ciemos viens pie otra. Eksistēja „pleca efekts”. Nav tik izteikti, bet ir jūtama robežsvītra, kad latviešu čigāni bieţāk komunicējas ar latviešu čigāniem, krievu ar krievu čigāniem. Mazāk sastopami kopīgi projekti, biznesi, ģimenes, kad dibina attiecības un uztur tās latviešu un krievu čigāni sava starpā. Arī atbildēs šīs nelielās, bet pamanāms atšķirības ir jūtamas. Ja tomēr pastāv, tad tie ir uzņēmīgi cilvēki, mazāk ambiciozāki, labi orientējas situācijā, bieţi pārvietojas pa Latvijas pilsētām. Komunikabli. Tie saskarsmi uztver kā paša noteiktu, nevainojot citus- policiju, valdību, politisko situāciju.

Līdz 30 gadiem 70respond. jeb 46 %. No 30 gadiem 82 resp. jeb 54 % Pētījuma kopējo dalībnieku vecuma sadalījums

70; 46% 82; 54%

līdz 30 g.v. no 30 līdz 82 g.v.

Att. 3. Attēls parāda vecumposmu īpatsvaru. Pētījums veidojās uz lielu respondentu daļu 46% vecumā līdz 30.gadiem. Respondentu vidū atradās daudz jaunieši, kuri vaļsirdīgi piedalījās un palīdzēja veikt izpētes procesu. 30

Vairākās pilsētās gan jaunietes, gan jaunieši izprotot situācijas nopietnību piesaistīja arvien vairāk un vairāk respondentu no radiem, draugiem, kuri tobrīd ieradās. Centās, līdzīgi, viņiem paskaidrot un izstāstīt pētījuma praktisko jēgu. Ar jauniešu atbalstu respondenti informāciju saņēma precīzāk, momentos, kad situācija vai saņemtās atbildes likās mazsaprotamas vai

nesakrita saskarsmes līmeņi. Gan viena vecuma sadalījums, gan otrs,

savstarpēji apvienojoties izpētes procesā, uzsākot aptuveni vienā laikā, centās iedrošināt pārējos čigānu ciemiņus vai radiniekus. Arī pierakstīt vajadzīgo informāciju. Jāatzīmē, ka katra aptaujas anketa tika „ar acīm pārskatīta‖, lai anketu līdz galam pilnveidotu, lai nodrošinātu vismaz minimālus datus un informāciju. Stipri apgrūtināja process, kurš bieţi ievilkās, jo daudzi neprata rakstīt, rakstīja lēni, pa vārdam. Bieţi bija jāpārjautā, lai saprastu attieksmi „pēc nozīmes‖. Pētījums tika veikts Latvijas novados, kuru respondentu skaits atšķīrās, jo eksistē pilsētas, kurās vairāk apdzīvo čigāni, citur mazāk.

Latvijas novadu sadalījums

14% Zemgale 45%

18%

Vidzeme Kurzeme Latgale

23%

Att.4. Attēlā attēlota dalībnieku dalības ģeogrāfiskās īpatnības un atšķirības. Svarīgi bija nodrošināt noteikta vecuma posma uzskatus un pieredzi ar policiju, lai iegūtu plašāku redzējumu „čigānu saskarsme ar policiju‖. Pētījuma jautājumi respondentiem bija tieši, provocējoši un aizskaroši. Zināmā mērā, šāds pētījums, likās izaicinājums. Pozitīvi apstiprinājās visos novados, ka daudzi pētījuma respondenti jautājumus arī tieši uztvēra, ar izpratni un pētnieka privilēģiju „kurš tad to darīs, ja ne kāds no savējiem”. Pētnieka izglītība un profesija daudziem neko neizteica. Taču „piekabinot” attiecīgo terminoloģiju ”liela skola”, „kontakts ar valsti” , „zināšanas palīdzības saņemšanas jautājumos un kārtībā” utml. respondentu reakcija un aktivitāte izmainījās. Tika uzdoti vairāki jautājumi par bērnu pabalstiem, pensiju iespējām, par invaliditātes grupas saņemšanu. Vai mātes varot saņemt papildus pabalstus tādos un citādos gadījumos. Situācija veidojās ļoti līdzīgi visos Latvijas novados.

31

Gan pētījuma sākuma sadaļa, gan vidus un beigu daļā, lai iegūtu priekšstatu par saskarsmi un attieksmi pret policiju pētnieciskā vadīšana un organizēšana prasīja zināmu laika, enerģijas, uzvedības un spēju ieguldījumu un apstākļu kontrolēšanu, lai nodrošinātu objektīvu informāciju par policiju. Policijas tēma daudziem ir sāpīga tēma. Tā izsauc dusmas, naidu, agresiju un emocionālo saviļņojumu un atsauc atmiņā negatīvu pieredzi. Daudzi, kuriem izsauca reakciju(emocionāla vai darbības virziena maiņu) bija satopama Kurzemes un Vidzemes, bet mazāk Zemgales un vismazāk Latgales pusē. Visticamāk, ka lielu nozīmi pētnieciskā darbībā nospēlēja sastaptie cilvēki novados un pilsētās. Katrā vietā ir „labie un sliktie‖. Vienā pilsētā vairāk tikos ar „kriminālās pagātnes‖ un „maznodrošinātiem‖, bet citā pilsētā un novadā bija lielāks respondentu skaits „pieklājīgāki un izglītotāki ‖. Jāsaka, ka pētnieka mērķis bija savākt un atlasīt pēc novadiem, dzimumiem, pilsētām un vecumiem. Mazāki sociālie slāņi un veidojumi pašā kultūrā nebija izvirzīta kā prioritāte.

Pētījumu norises īpatnības pēc pilsētām Talsi 1 0.6 % Daugavpils 19 12.5 % Valkas rajons 10 6.6 % Liepāja 7 4.6 % Liepājas rajons 5 3.3 % Kuldīga 1 0.6 % Apgulde, Dobeles rajons 7 4.6 % Auce, Dobeles rajons 9 5.9 % Rīga 12 7.9 % Ventspils 5 3.3 % Valmiera 13 8.5 % Valdemārpils 5 3.3 % Jelgava 10 6.6 % Krāslava 3 2 % Jēkabpils 23 15 % Tukums 18 12 % Sabile , Talsu rajons 4 2.6 % 2.tab. Latvijas vietas, kurās tika veiktas aptauja un dzīvo čigāni. Rīga Aptauja tika veikta darba vietā, darba laikā, brīvā brīdī. Respondentes izprot aptaujas nozīmi un bez paskaidrojuma to izpildīja. Rīgas čigāni ir vairāk aizņemti. Ar respondentiem viegli sapratos no „pusvārda‖. Tūlītējs pasākums, kas aizņēma apmēram 30 minūtes. Četri jaunieši apmēram 25.gadīgi aptaujas rakstīšanu „vilka garumā uz divām nedēļām‖, lai gan apsolīja aizpildīt un atnest. 32

Tukums Aptauju veicu Rīgā darba vietā. Tobrīd bija vēls vakars. Ierados vietā, kur gan strādā, gan dzīvo. Uz personisko pazīšanos veica nepieciešamo aptauju. Ieradās Rīgā, lai bēgtu no bezdarbības Tukumā. Respondenti savā starpā ir tuvāki un

tālāki radi. Plānots pasākums.

Dzīvoklī, kur aptaujas dienā atradās ap 10 cilvēku. Māte, visvecākā ar pieaugušam meitām un viņas vīriem. Izturēšanās liecināja par „kārtējo aptauju‖, taču viņām zinot, ka „pētījums palīdz nonākt līdz patiesībai‖ un personīgi pazīstami, viņas pašas un pierunādamas savus vīrus rakstīja. Telpā skaļums, telpā pārvietojas līdz 10 mazu bērnu. Visi runā. Viens skaļāks par otru. Centienā atmosfēru uzlabot, periodiski izdevās. Jauna ģimene. Māte paralēli konsultējas par savu dēlu, kurš neapmeklē skolu un viņam draudot „tikšanās ar policiju‖. Viņas vīrs devās uz citu istabu, izvairīdamies no aptaujas veikšanas. Labprāt piedalījās minētās sievietes dēls un meita. Uzņēma draudzīgi un ar cienīgu izturēšanos. Plānota aptauja, daţas stundas iepriekš respondenti tika sazvanīti.

Auce Nejauša iespēja. Plānota aptauja. Nebija iespējams iepriekš sazvanīt. Dzīvo lielu attālumu līdz sabiedriskam transportam. Ierados vēlu vakarā. Vienā reizē sastapu brāļus un viņu sievas, bērnus. Trīs paaudzes. Lielākā daļa vīriešu, kuri anonīmi uzticējās minētās domas. Ar policiju uz „Jūs‖ attiecībās. Pavadīju diennakti. Ciemojos trijās ģimenēs. Manu aptauju uzņēma kā piedzīvojumu. Jautri. Ar humoru. Aucē sastaptie čigāni dzīvo nabadzīgi. To vidū arī jauni, normāla domājoši vīrieši un sievietes. Konsultējās par darba iespējām, organizācijām. Lūdzot konkrētas darba vietas, kur „vairāk maksājot‖. Minēja celtniecība, galdniecība, privātuzņēmumi. Sastapu vienā dzīvoklī vairākas ģimenes. To kopējais skaits apmēram līdz 15 cilvēku. Kā vēlāk izrādījās, sastaptie cilvēki dzīvo vienā mājā, bet ieradās tikai uz to brīdi, kad veicu aptauju. Viņi bija informēti par ierašanās mērķi. Liela nabadzība. Varēja vērot dzīvoklī netīrību. Mēbeles bija ļoti nolietotas. Divi mazi zīdainīši, kuriem tika dots kaut kāds balts šķidrums, kas neatgādināja bērnu putru. Respondenti runāja maz, bet uzmanīgi klausījās, ko „jaunu pastāstīs‖. Apgulde Ciemojos vienā

dzīvoklī, kurā mitinās divas ģimenes. Gaisma uz ģeneratora, kurš raţo

elektrību. Man par laimi tobrīd ģimenes galvai bija benzīns, lai nodrošinātu apgaismojumu. Periodiski gaisma raustījās, taču tas netraucēja veikt aptauju. Nabadzīgas ģimenes. Laipna un draudzīga. Uzturējos daţas stundas. Dzīvoklī valda liela netīrība, nekārtība. Ļoti sen iegādātas mēbeles. Jaunākam bērnam apmēram 9.gadi. Dzīvoklī bija sastopami apmēram 10 cilvēki. Sejas netīras, nemazgātas. Arī drēbes mugurā netīras. Māja atrodas tālu no centra. Dziļi meţā. 33

Bērni skolu apmeklējot. Izrādīju interesi par 14.gadīgu pusaudzi, māte sacīja, ka skolā neejot, bet „gaidot tiesu‖. Liepāja Sastapos ar vienas ģimenes daţādiem tās locekļiem: māti, civilvīru, dēlu un audţu dēlu, viena no māsām(kopā sešas) un vecākā māsa un viņas vīrs. Vienā istabā dzīvo, smēķē, gatavo vakariņas četri cilvēki.

Visi pieauguši un katrs, izņemot dēlu, strādā

valsts darbā, saņemot

minimālo algas apmēru. Trūcīga ģimene, bet pārtikusi. Labi raksturo aptaujas nepieciešamību un tās turpmāko nozīmi čigānu tautā. Draudzīga. Ar humora izjūtu. Skaļa.

Piedalījās atklātā videoierakstā, kurā atklāti izsakās par čigānu

diskriminācijas saistītiem jautājumiem. Ciemojos pie ģimenes, kurā ir viens pieaudzis dēls un divas mazas māsiņas un mamma. Dēls strādā gadījuma darbus, bet māte valsts apmaksātā darbā. Laipni pieņēma un veica uzticēto aptauju bez aizspriedumiem. Turpat, kaimiņos, aiz sienas, vecāka gada sieviete un pieaugusi meita ar savu meitu ignorēja manu uzaicinājumu piedalīties aptaujā. Minētās ģimenes pārstāvji ieradās paši, ziņkārības vadīti „kas tur notiek? Ko viņš jaunu pateiks‖, pēc kāda laika. Es atkārtoti piedāvāju piedalīties aptaujā, bet neapmierināti atteica, sakot „man no tā nav nekāds labums‖.

Priekule Jauna ģimene. Trīs mazas 4, 6 un 8.gadīgas meitas. Tēvs esot bērnu auklis. Māte ir visaktīvākā un runīgākā, kura strādā Priekulē noliktavās. Viņa konsultējās kā pārliecināt pagasta sociālās daļas vadītāju, lai pēc iespējas ātrāk piešķir mazlietiņ labākus apstākļus, citā dzīvoklī un mājā. Visas mājas vienādā stāvoklī, kuras atrodas stundas gājienā no autoostas: nokūpējuši griesti, sienas; dzīvokļa sēnīte. Oţ pēc pelējuma. Ļoti nabadzīgas mēbeles, virtuves iekārtojums. Tualete un vannas istaba sen vairs nedarbojas. Ūdens tiek nests no blakus mājas. Ūdens tiek atvests ar cisternu, kurš atrodas apmēram 200 no respondentes mājas. Pie mājas, lieli dubļi, bedres. Respondenti dzīvo trešā stāvā. Malkas apkure. Visa minētā ģimene pārtiek uz apmēram 100, Ls. Tēvs veicot gadījuma darbus. Lieliski prot labot televizorus, radio utml. Par nelielu samaksu tos labo vietējiem. Par policiju izsakās izteikti emocionāli. Kritiski. Nosodoši. Uzskata, ka policisti „visi ir vienādi‖.

34

Sabile Ļoti daudzi izvairījās plašāk un dziļāk

runāt par policiju.

Vajadzēja iedrošināt par

informācijas konfidencialitāti, ka informācija tiek vākta visā Latvijā, un uz šo fonu, minētie respondenti netiks identificēti. Vecāka gada respondenti bieţāk klusēja, izvairījās un izdomāja visādus iemeslus, lai neatbildētu: demonstrēja aizņemtību, atcerējās, ka jāiet uz veikalu, atklāti arī pauda negatīvu saskari ar policiju. Vairāk un vieglāk pētījuma izpētei padevās jaunieši no 14.gadiem. Viņi labprāt iesaistījās sarunās. Atcerējās savus un radinieku nepatīkamākos gadījums. Atsevišķi respondenti uzsāka jokoties, pārspīlēt notikumus, piedomāja klāt. Izturēšanās ar zināmu nenopietnību

Daugavpils Daugavpilī uzturējos vairākas dienas. Kā neveiksmīgu pasākumu varētu uzskatīt zaudēto laiku. Ir zināmi rajoni, kurā dzīvo čigānu ģimenes, taču pētnieka paša barjera dibināt kontaktu „no ielas‖ t.i., ierasties dzīvoklī un uzsākt vajadzīgo sarunu par aptauju, kuras jautājumu saturs ietver tiešas nostādnes par policiju likās pārgalvība un pārdroša. Tika meklēti risinājumi. Tie radās pēc daudzām stundām. Daugavpils čigānu organizāciju vadītāju laipnā pretimnākšana un viņu organizētībā, vakara pusē reāli tikos ar ilgi gaidītiem respondentiem. Cilvēkus sagatavotāja tūlītēji, ka neuzdeva liekus jautājumus. Viņu laipnā attieksme, uzvedība un rīcība lika saprast, „ja vajag, tad vajag, bez liekiem jautājumiem‖, „tātad dara labu darbu‖, „dara lietu mūsu labā‖ u.tml.

Pētnieks tika vadāts ar auto uz konkrētām mājām, ģimenēm, cilvēkiem. Cilvēkus

sastapām uz ielas, piebraucām pie noteiktām mājām un dzīvokļiem un sacījām „vēlāk piebrauksim, jo vajag piedalīties pētījumā‖, citi tika apzvanīti un informēti. Pētnieks sajuta savu nepietiekamo pieredzi pētījuma organizēšanā, minētie gadījumi radās un izveidojās ātri, viegli, pēkšņi, kvalitatīvi, bez liekām runām, lietišķi(par attiecīgo tēmu), kas tika noorganizēts pētniekam par labu, cerībā, ticībā un cieņā pret pētnieku kādam nolūkam pētījums paredzēts. Ir jāsecina, ka jāsadarbojas ar pilsētu čigānu līderiem vai vadītājiem. Viņus spēkos ir liels respekts. Pilsētu līderu savlaicīgi „sašķiros‖ cilvēkus un/vai ģimenes, pie kuriem ir vai nav lietderīgi ierasties un veikt kādu nozīmīgu darbību. Vairāki respondenti tika atpazīti no pasākumiem vai pētījuma aktivitātēm agrākās reizēs. Tas tikai pastiprināja un darīja lielāku uzticamāku iespaidu un pētnieka un respondenta saskarsmi. Daţu vecāku tēvi izteicās negatīvi par policiju. Aptaujas procesā bija vērojama uzvedība, ka grupā par policiju izteicās stipri kritiski un negatīvi, nosodoši, kad citās ģimenēs, ar indivīdiem tikos vienatnē „aci pret aci‖, par policiju bija vērojama mazāk izteiktas piezīmes. Situācijas vairāk tika analizētas, tika paškritiskāk vērtētas sniegtās atbildes. Pētījumā piedalās viens čigāns no Spānijas. Runāja krievu valodā.

35

Devies uz Spāniju daudzus gadus atpakaļ. Pieklājīgi un laipni, inteliģenti veidota diskusija un jautājumi par novērojumiem Latvijas čigāniem. Krāslava Plānotais noteikti neatbilda īstenībai. Daudzkārtējie zvani neatbildēja. Zvanot uz citiem dotiem numuriem, cilvēki atbildēji, ka „nesaprotot par ko tiek jautāts, ka viņiem neesot nekāda sakara ar to‖. Nejauša apstākļu sakritībā pētnieks devās gar māju, kurā bijis agrāk. Tiklīdz savstarpēji atpazina viens otru ar mazu čigānu meitenīti pētnieks sastapās ar viņas vecmāmiņu, mammu, vēlāk ar tēti. Ar dzīvoklī cilvēki pētnieku atpazina. Acīs vērojama „jautājuma izteiksme‖(ko tad šoreiz atkal grib no mums?). Aptauja nerealizējās, jo cilvēki bija emocionāli uzbudināti: dusmīgi, aizvainoti un apkrāpti, noraizējušies par savu ikdienu, tagadni un nākotnes perspektīvām uz čigānu līderiem un Latvijas valsti. Visa ciemošanās laiks minētā ģimenē tika pavadīts skaļā, paaugstinātā balss tonī, no vairākiem cilvēkiem, sūdzoties par grūto dzīvi. Viņi tika uzklausīti un mēģinājums sniegt atbalstu un psiholoģiska rakstura palīdzības. Rekomendācijas griezos pēc palīdzības attiecīgās organizācijās. Pēc cilvēku sacītā varēja skaidri domāt, ka minētā pilsētā „čigāni netiek ņemti pa pilnu‖. Ir aizdomas, par pilsētas domes patvaļu un tuva personiskā pazīšanās, kāda var būt nelielā pilsētiņā. Citā ģimenē, uzņemot labā noskaņā, tika brīdināts, ka respondente esot apslimusi. Vārds pa vārdam, laiks nesteidzina, kad respondente pati pieteicās, lai veiktu aptauju. Viņa iesaistīja savu dzīves biedru, mazmeitu, tikko atnākušo draudzeni, kaimiņieni, arī čigānieti. Situācija izvērtās pati, to neietekmējot, ļaujot ritēt laikam. Negatīvais pārvērtās pozitīvā noskaņā. Par policiju izsakās līdzīgi, ka tā ir negatīva. Policija ir negodīga, korumpēta, negatīva asociācija jebkuram čigānam. Minētās dzīvokļa saimniece un respondente konsultējās par, viņasprāt, diskriminācijas faktu. Viņas meita ir spiesti atbrīvot viņai piederošu dzīvokli, lai gan kārtīgi maksājot ikmēneša komunālos maksājumus. Abas dāmas, māte un meita, uzskatot, ka namu pārvalde rīkojas prettiesiski. Ieteicu, lai pārzvana norādītā datumā un laikā, kad pētnieks atgriezīsies Rīgā. Minētās sievietes nav atzvanījušas. Jēkabpils Jēkabpils pilsētā pētniecība un profesionālā darbība tikusi realizēta vairākkārtēji. Vairākas reizes vietējā televīzija un prese ir informējusi Jēkabpils iedzīvotājus par čigāna psihologa ierašanos, kad ikgadēji notiek kādi ar čigāniem saistīti svētki un pasākumi. Tur pētnieka darbība ir pazīstama. Aptaujā, salīdzinoši, piedalījās daudz cilvēku. Cilvēku atsaucība un draudzīgums pētnieciskā darbības procesā piesaistīja arvien vairāk respondentus un mazāk aizspriedumainībā un noraidošā attieksmē un skepticisms pret aptauju. 36

Komunikācija un aptaujas atbildes sniedza pēc paša iniciatīvas. Ciemojos vairākās ģimenēs, kurā atradās daudz mazu, skrejošu un skaļu bērnu. Cilvēki ar izpratni noreaģēja lūgumā mainīt izpētes procesam optimālākus apstākļus. Par policiju reaģēja „vienbalsīgi‖(kolektīvi) un raksturoja negatīvi, naidīgi un kritiskā vērtējumā. Sastapos ar latviešu un krievu čigāniem. Jēkabpils vadītājas laipnā un lietišķā izpratne paātrināja izpētes procesu. Gan pati vadītāja, gan iesaistītie jaunieši, ar kopīgu līdzdalību, kuri neprata lasīt un rakstīt centāmies daţu stundu garumā, iespēju robeţās, nodrošināt datu kvalitāti(patstāvīgi sniegtās atbildes, pareizi izprastas un attiecīgā kontekstā, racionāli un faktiski piedzīvotais, aizpildīti visi aptaujā apredzētos jautājumus). Īgnā attieksmē pret saturisko pusi, taču adekvāti saprotot aptaujas nozīmi sabiedrībā un pašiem čigāniem, no respondentu sniegtām atbildēm, bez pretrunām un lietišķa manierē gan informāciju sniedza, gan līdzēja organizēt cilvēku tipi, kuri bieţi konfliktē ar policiju. Dalībā piedalās bijušie ieslodzītie, kuru termiņš sniedzas pat līdz 18.(!)gadiem. Kopumā aptauja Jēkabpilī izdevās.

Valmiera un Valkas rajons Informācijas uz brīdi nebija. Pētnieka rīcība bija

spontāna, iracionāla, vadoties „pēc

situācijas‖. Rīcība pamatojas uz zināmu adresi Valmierā, kurā pētnieks bijis ciemojies agrāk. Neviens nebija iespējams sazvanīt. Telefona numuri mainījušies. Vēlāk respondenti paskaidroja, ka arī Valmieras čigānu līderis atrodas ārpus Latvijas. Ierodoties rajonā, kurā „dzīvo čigāni ‖, pēc atmiņas devos ciemos. Cilvēki īpaši nebija pārsteigti, jo pētnieka rīcību attaisnoja, ar pašu respondentu telefona numuru nomainīšanu. Draudzīgi un laipni uzņēma, aicināja pie galda. Daţi vakari tika pavadīt Valmierā ar vairākām ģimenēm, jauniešiem, lielākoties sievietes. Pēc plānota pasākuma devāmies uz tuvākām un tālākām vietām, kur „dzīvo čigāni‖. Rajoni un pilsētas nomales, kurās apmetušies privātmājās, dzīvokļos vai istabās sākuma respondentu radinieki: māsas, brāļi, mātes, bērni u.tml. Viens dzīvoklis atrodas bēniņos. Divu stāva māja, kurā dzīvo vairākas paaudzes un atrodas tālu no pagasta centra. Vēl tālāk no Valmieras pilsētas. Mājas izskats skaidri liecina, ka celta pašrocīgi, amatiera darbs. Telpā auksts un atbilstoši lauku ļauţu uztveres īpatnību iekārtojumam, čigānu tautas kultūras manierē. Arī izkārtojums un lietas mājas piekājē un blakus celtnes par to liecināja. Cilvēki aptauju uztvēra kā „kas tas par cilvēku ? ko viņš no mums grib ? ‖ ziņkārīgi vērojot un ieklausoties katrā manā vārdā. Valmieras pavadītāju ievadvārdi paātrināja un atvieglināja un precizēja izpētes procesu. Kā paši čigāni, periodiski, ironiski izsakās par saviem tuviniekiem, raksturojot viņus par trakiem vai jocīgiem, kuri neko nesaprot un nejēdz, sakot, „viņam nav jēgas jautāt..viņš ir tumšs no dzīves‖, neizglītots vai kā citādi. Vienā no mājām komunicējos ar 26.gadus čigānu jaunieti.

37

Pētnieks apstiprina minētā

respondenta kavētu uztveri, jo respondents prasīja jautājumus

atkārtot vai tos vienkāršot, bet pēc satura un konteksta un savstarpējo mijiedarbības mehānisma, sociālās nozīmības parādības līmeņa, personības rakstura īpatnības kvalitātes (vienīgais no respondentiem droši, precīzi un tieši raksturoja savu pieredzi ar policiju) pilnīgi nesaskan ar respondenta radinieku stāstījuma. Puisis bija psihiski orientēts uz sevi un laikā. Respondents atklāti un bez domāšanas uzticēja piedzīvoto, ka „policija sita un apsaukāja‖. Jaunietis labi orientējas apkārtējā vidē, tai skaitā „saskarsme ar policiju‖. Minētā situācija labi raksturo implicīvā personības saskarsmes barjeras. Cilvēks sprieţ par otru pēc paša iepriekšējās pieredzes. Arī pastāv izteikta populāra parādība kā spriedumi par otra cilvēku pēc analoģijas ar sevi, psiholoģiska barjera. Cilvēki saskarsmes procesā neapzināti projicē uz otru cilvēku paši savas personības iezīmes, attieksmes, vērtības, pārdzīvojumus. Voldemārpils Visvētrainākā Latvijas vieta, kurā visi sastaptie respondenti izteica dziļu negatīvismu saskaroties ar policiju. Respondenti izteica sūdzības par skolu, ka čigānu bērni tiekot visādi pakļauti briesmām, kas vedinot domāt par diskrimināciju. Ap 30.gadus veca respondente bija tik emocionāli aizskarta, ka personīgi devās Tiesībsarga birojā un iesniedza rakstisku sūdzību par skolu. Polija uz čigānu rakstiskiem iesniegumiem nereaģējot. Saskarsme un attieksme minētā izpētes vietā atklājās visnegatīvāk. Voldemārpils čigānu iedzīvotāji vistuvāk attiecības uztur ar Ventspils, Talsu, Sabiles, Kuldīgas un Kandavas čigāniem. Iepriekš minētās Latvijas vietas, pēc nostāstiem sprieţot, periodiski vakaros mēdzot notikt starpkultūru konflikti(latviešiem ar čigāniem un otrādi). Arī policijai ir vairāk pazīstami čigānu indivīdi, kuri „bieţāk ciemojas‖ policijas iecirknī. Raksturīgi minētās vietas ar to, ka tās ir mazpilsētas. Bieţi ir novērots, ka starp policiju un respondentiem izveidojas pat draudzīgas attiecības. Daudzus gadus dzīvojot vienā pilsētiņā vai ciemā, skolu vai bibliotēku vai izklaides pasākumus u.c. apmeklē gan čigānu bērni, gan policistu bērni. Daţreiz stipri traucējot, daţreiz palīdz un glabājot situāciju, kad ir tuvāk pazīstams policijas darbinieks. Piemēram, Dobeles pusē un Talsu pusē, dzirdēts ka policisti ir čigānu tautība, bet viņu izturēšanās un atlaides pret savējiem neesot nekādas. Paši respondenti uzskata pat ļoti riebīgas. Tas

ir paskaidrojošs iemesls kāpēc ir sliktas attiecības

pret savējiem tautiešu policistiem no respondentu puses. Pavadītāji veiksmīgi palīdzēja atrast respondentus un paskaidrot lietas būtību, kas ietaupīja laiku. Respondenti maz izglītoti, jo nekad netika apmeklējuši skolas, taču ļoti labi orientējās sabiedriskajos procesos par politiķiem, ekonomiskā, darba attiecības un veselības sfērās. Sastapos ar agrāk sastaptām reakcijām un attieksmēm citās pilsētās un Latvijas novados „ko tad mēs.. čigāni..‖, „mūs neviens negrib uzklausīt, jo nevienam jau čigānu problēmas neinteresē‖ u.tml. 38

Latvijas pilsētu un rajonu sadalījums 3% 12%

1%

13% 7% 5%

15%

3% 2%

1%

7%

5%

3%

3% 9%

Talsi Valkas rajons Liepājas rajons Apgulde, Dobeles rajons Rīga Valmiera Jelgava Jēkabpils Sabile, Talsu rajons

6%

8% Daugavpils Liepāja Kuldīga Auce, Dobeles rajons Ventspils Valdemārpils Krāslava Tukums

Att.5 Respondentu dalība salīdzinot pēc pilsētām Attēls parāda faktisko dalībnieku skaitu (procentos) sadalot pēc pilsētām un rajoniem. Piemēram, no Talsiem piedalījās tikai viena gados jauna respondente, tomēr lielāks skaits respondentu bija Daugavpilī, Valmierā, Liepājā un Jēkabpilī. Liepājas pusē salīdzinot ar citām pilsētām un rajoniem ir sastopami mazāks ģimeņu un cilvēku skaits. Liepājas pusē bija skaidri saprotams, ka reti izbrauc uz citu pilsētu, izņemot gadījumus, lai apciemotu savus radus vai uzsāktu jaunu dzīvi citā pilsētā. Daţiem, citas pilsētas saistās ar negatīvu pieredzi un attiecībām, to starpā, arī ar policiju. Kā parāda statistikas 2004..gada dati,

no kopējā skaita 7115

noziedzīgiem nodarījumiem, kurus ir izdarījuši 18- 24. gadus jauni cilvēki, no tiem vien, 3728 pastrādāti noziegumi. 39

Ir

jāsecina,

ka

vienlīdz

pilsētās

un

kontrole.(2005./03/06, konferences materiāli)

laukos

ir

vajadzība

stingra

policijas

Novērojumi parāda, brīţiem stipri atšķirīgu

uzskatu un attieksmes paušanu sadzīves situācijās. Pilsētu un lauku čigāni savstarpēji komunicē mazāk. Etniski raksturīgi un specifiski sociālās attiecības ir izveidojušas tāpēc, ka tas prasa lielu uzņēmību, liels finansiālais ieguldījums un citi tēriņi. Paši apgalvo, ka „čigāns vairs neesot tāds, kāds bijis agrāk”.

27

Rīgā jauna ģimene ir spiesta bieţi mainīt dzīves vietu, jo nav pastāvīgu

ienākumu un trūkst naudas dzīvokļa apmaksāšanai, kad jaunieši vairākkārtēji lūdz daţādo palīdzību no vecākiem un tuvākiem radiem(bagātas māsa un brāļa), sekojot atbilde, „lai ejot strādāt‖.

Attiecības čigāniem starp čigāniem ir

izmainījušās. Kurzemes pusē, tradicionāli

latviskā garā, tomēr ekonomiski zemāk, bet Latgales pusē, tradicionāli, krieviskā garā, vairāk situētāki. Vidzemē un Zemgalē daţādi. Interesanti bija vērot uzvedību un emocionālo reakciju, kura lielos vilcienos stipri līdzinājās. Par policijas tēmu runāja noraidoši, skaļi, dusmīgi, izdomāja iemeslu, lai atstātu telpu. Stipri kritizēja gan policiju, gan valdību. Policiju bieţi saistīja ar „valdību‖- viņi, tie, spēks, kuri nosaka cilvēka likteni. Tas saistās ar varas jēdzienu. Minētā pētījuma ietvarā, asociējot varu, saskatāms ārēja spiediena klātbūtni. Domājams, ka „jebkas, kas iejaucas no ārpuses” un „liek darīt to, ko čigāns nevēlas darīt” ir varas interpretācija vairums čigānu Latvijā.

Pētnieks uzskata, ka pamanītās baţas ir pamatotas, tas saistās ar

pretrunīgām domām, ka ir čigānu kultūra, bet pakļaujamies citu kultūru spiedienam. Tuvāks jēdziens minētā situācijā saistās ar asimilēšanos Latvijas kultūrvidē. Medaļas otrā puse, čigānu sociālais, ekonomiskais un psiholoģiskais stāvoklis ir tik zems, ka bērnu, jauniešu, ģimenes dzīve, vecu cilvēku vecumdienas, lai ir pilnīgi pretrunīgi kultūras nosacījumiem, kuras idejas ir vēsturiska nozīmē28, bet faktiski nederīga Jauniem laikiem,

1.

27

Maģistra darbs „Čigānu nodarbinātības īpatnības nodarbinātības sfērās‖,

D.U.,2006 2. A. Tertats, Vai čigāniem ir sava ―psiholoģija‖?(etnosocialās un etnopsiholoģiskās tendences Latvijā. (2006/10-12 3.

28

Čigāni

(Latvijas

meţos,

ţurnāls, Psiholoģijas Pasaule, mājās

un

tirgos),

čigānu

rakstnieks

Juris

Leimanis,„Zinātne‖, 2005 4. Latvijas romu gadagrāmata 2007.-2008., Kandava, biedrība „Rāma‖, 2007 5. A.Tertats, Vai čigāniem ir sava ―psiholoģija‖?(etnosocialās un etnopsiholoģiskās tendences Latvijā. (2006/10-12

ţurnāls, Psiholoģijas Pasaule,

6. Tertats, Liepājas pilsētas un rajona laikraksts, Kurzemes Vārds, „Liepājas čigāni: vai mūsu brāļi un māsas? ‖, 2006 7. Tertats, Jelgavas laikraksts, „Izaicinājums Latvijas čigāniem‖, 2005 40

saistās ar terminiem kā „krīzes centri‖, „piespiedu izņemšana no ģimenēm‖, „cietums‖, „pašnāvības‖, „izbraukt uz citu valsti‖, „narkomānija‖, „dzīvo uz vecāku rēķina‖, „vēl neprecējies‖, „bieţi dusmīgs un agresīvs‖, „iesaistās kautiņos‖ u.c. Rodas retorisks jautājums: vai čigānam(-iem) vajag palīdzību? Kāda satura palīdzību vajag ? Kas šo palīdzību sniegs? Kāpēc ir jāsniedz šī palīdzība? Cik ilgi ir jāsniedz šī palīdzība? Kam šī palīdzība ir vajadzīga? Kuriem pirmiem šī palīdzība ir visvajadzīgākā ? u.c. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, atbildes ir pētījuma vērtas. Jauniem zinātniekiem pētījuma objektu un pētījuma priekšmetu pietiks. Pētnieks, ar psihologa izglītību un Romu jeb čigānu pilot-pētījumu atklātām likumsakarībām, skaidri un nepārprotami saskata daudzas problēmas, kas norāda par pretrunām, nezināšanām, nepietiekamību; situāciju nepārvaldīšana un vietēja mērogā, līdera neesamību u.c., kas projicē pārpratumus, konflikta situācijas un saskarsmi ar policiju. Tādējādi, atklājoties psiholoģiskām barjerām otra cilvēku uztverē „spriedumi analoģijas ar sevi ” ,

„ patības stereotips” (Silva

Omārova) Jēkabpils čigāni izprot pētījuma nozīmi vairāk, tāpēc, ka bieţi tiek organizēti daţādi pasākumi čigāniem. Arī vietējā padome ir bieţs viesis kādā čigānu saietā. Policija un čigānu attiecības, respondentu atbildēs, atklāj skaidrību un robeţas, kas parāda pušu lomu noteiktību. Atbildes sniedz

policiju lielu ietekmi uz čigāniem. Piemēram, respondenta atbilde

„Nepaskaidrojot iemeslu, ienāca brutāli, pēc saviem ieskatiem visu izmeklēja, neko nepaskaidrojot” demonstrē spēku un varu. Daugavpilī, salīdzinoši, kontakts ar policiju saistās ar administratīviem pārkāpumiem vai darīšana ar ceļu policiju, piemēram respondenta sniegtā atbilde ” Par spekulēšanu”, „Sodīja mani par to, ka bija vaļā suns. Sodīja ar 90, Ls”. Ļoti līdzīgas atbildes bija novērojams visu pilsētu respondentu sniegtā informācijā par darīšanu ar policiju, jo neapmeklē skolu, pusaudţi lieto alkoholu un uzvedas pret sabiedriski, policijas kontrolē u.c.

8. Tertats, Jēkabpils laikraksts, Jēkabpils vēstnesis, „Izaicinājums Latvijas čigāniem‖‖ 9. A. Tertats, Latvijas avīze, „Čigānu „atveseļošanas” iespējas‖, 2006 10. A. Tertats, Ţurnāls , Sociālais darbinieks „Čigānu psihosociālā dzīve‖‖, 2007 11. Maģistra darbs „Čigānu nodarbinātības īpatnības nodarbinātības sfērās‖, D.U.,2006

41

DATI PĒC LATVIJAS NOVADIEM KURZEME

ZEMGALE

VIDZEME

LATGALE

Līdz 30

Pēc 30

Līdz 30

Pēc 30

Līdz 30

Pēc 30

17

12

39

26

19

18

Dalībnieku vecum a sadalījum s Kurzem ē

Līdz 30

Pēc 30

10

12

Dalībnieku vecuma sadalījums Vidzemē

Dalībnieku vecuma sadalījums Latgalē

Dalībnieku vecum a sadalījum s Zem galē

12 līdz 30 g.

līdz 30 g.

18

19

līdz 30 g.

10

pēc 30 g.

pēc 30 g.

12

pēc 30 g.

26

17

lī dz 30 g. pēc 30 g. 39

sievietes

vīrieši

14

14

sievietes

vīrieši

26

39

sievietes

vīrieši

15

22

Dalībnieku dzimuma sadalīj ums Vidzemē

sievietes

vīrieši

9

13

Dalībnieku dzimuma sadalījums Kurzemē

Dalībnieku dzimuma sadalījums Latgalē

Dalībnieku dzimuma sadalījums Zemgalē

15 vīrieši sievietes 9

v īrieš i

22

14

s iev ietes

13

vīrieši

26

14

vīrieši

sievietes

39

sievietes

Att.6.3.(a,b)

Att.6.1.(a,b) Att.6.2.(a,b)

Att.6.4.(a,b)

28 respondenti jeb 65 respondenti

37 respondenti

22

18%

jeb 24%

15%

Jeb 43% Att. 6

respondenti

Respondentu dalība topogrāfiskā salīdzinājumā pa Latvijas novadiem

Vispieejamākie respondenti jeb civilizācijas pazīmes saistot ar saskarsmi, komunikāciju 1.vietā- Zemgalē;

2.vietā- Vidzeme; 3.vieta-Kurzeme; 4.vieta-Latgale

Attēlotās vietas simbolizē novadu, kurās, potenciāli, visveiksmīgāk risinās konflikta situācijas(pārpratumi) ar POLICIJU. Situāciju kritiski analizējot, minētos novados ir lielāka „ čigānu saskarsme ar policiju‖, visticamāk arī, ka vairāk no tiesiski-pārkāpēja puses.

42

jeb

SILVIJA KRISTAPSONE(2003) skaidri parāda galvenās noziedzības rašanās faktoru grupas. Tās ir: Bioloģiskie faktori Psiholoģiskie faktori Sociāli ekonomiskie faktori Politiski, kultūrvēsturiskie un reliģiskie faktori. Pētījuma veicējs atklājot čigānu saskarsmi ar policiju vēlējās parādīt faktors, atseviškās vietās un reizēs, saturu padziļinot. COMMUNITY POLICING jeb policijas darbības filozofija ir saistīta ar uzskatu, ka, likumam paklausīgi iedzīvotāji ir ieinteresēti kārtības un mierīgas līdzāspastāvēšanas nodrošināšanā savā apdzīvotajā teritorijā un ir iesaistāmi šajā procesā. Dalībnieku sadalījum s pēc Latvijas novadiem

15%

18%

Kurzeme Zemgale Vidzeme

24%

Latgale

43%

Att.7 Pētījuma satura uzņēmīgākie čigāni un to iedalījums Kopējā Latvijas ainā un atsevišķos novados izteikti ir jūtama valentitātes klātesamība. Gan pozitīvā, gan negatīvi izteikta valentitāte, kas nosaka personības noteicošo uzvedību. Respondentos varēja manīt arī kognitīvo disonansi spriedumos29, to saistot ar policiju. Zinot to, ka pastāv aizspriedumainība pret čigāniem, kas vērtējams kā negatīva parādība, tomēr, respondenti pieļauj kļūdas, kas, pret pašiem izsauc dubulta agresiju. Kognitīvā disonse praksē saistās ar personības uzskatu neatbilstību sociālām normām(savstarpēji nesavienojami priekšstats). Piemēram, respondentu atbilde, „Par mums sūdzējās kaimiņi”, „Policija brīdināja, ja neies uz skolu, tad būs jāiet uz internātu” u.c. Tomēr valsts policijas darbinieks (1.pielikums), kurš minētā pētījumā pārstāv vienu pusi, pildot pienākumus, varas funkcijas, 29

Juris Pommers, Autovadītaju psiholoģija un ētika, ZvaigzneABC, 2002 43

visticamāk pārsniedz savas kompetences robeţas un subjektīvi noskaņots klasificē kā „pārkāpumu‖, toties, 3.pielikuma ir teikts, ka policijas galvenais pienākums ir : .. ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības.. Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu.. Respondentu atbildes sniedz patieso ainu, kas ir ne tikai pretrunā, bet pārsteidz „Es stāvēju, policists pienāca man klāt un sāka sist”, „Draugu kādā pilsētā sita piesienot pie staba, uzliekot roku dzelţus; sita tik ilgi līdz bezsamaņai. Salauza ribas. Atsita plaušas. Vēma līdz asinīm” u.tml. Starp čigānu pārstāvi un policiju, attiecībās parādās jēdzieni kā „varas orgāns”, „pakļaujas/nepakļaujas likumu normām”, „subjektīvais faktors” un „objektīvais faktors”. Komunikācijas procesā ir divas puses, kura uzskata, ka katrai no pusēm ir sava taisnība. Kuram taisnība un, kuram nē!? Situācijas vai gadījuma analīzi veic policija, kurai ir leģitīmās tiesības un tieši saskarsmes procesa pozīcijas aktīvo dominanti ir tiesīgas veikt policijai, tad, ja situācija tiek vērtēta kā nosaka (1.pielikuma) Policijas darbinieka ētikas un uzvedības kodekss: 5.1. objektivitāte; 5.3. godprātība…(1.pielikuma, II. daļas). Tieši minētais apstāklis nospēlē katra Latvijas pilsoņa, tai skaitā, čigānu tautības pārstāvja pasīvo lomu saskarsmē.

Pētījuma respondenti vecuma robeţa no 14.gadiem līdz 70.gadiem. Līdz 30.gadiem vecums 14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

25

27

28

29

30

gb.

8

11

8

8

2

3

6

4

2

4

2

4

5

4

2

2

3

%

10

14

10

10

3

4

8

5

3

5

3

5

6

5

3

3

4

3. tab. Pētniece Kristapsone(2003) norāda, ka novērtējot noziedzības situāciju, īpaša uzmanība jāpievērš nepilngadīgo izdarītajiem noziegumiem, jo nepilngadīgo noziedzība precīzi atspoguļo pastāvošās sociālās problēmas, nevēlamās un negatīvās tendences ekonomikā, kultūrā, izglītībā, masu informācijas līdzekļu darbībā un citās sfērās.

IZVILKUMI, KAS VISTIEŠĀK SAISTĀS AR MINĒTO PĒTĪJUMU: Likuma redakcija uz 01.05.2007. LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS Par policiju Šis likums nosaka policijas jēdzienu, uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu sistēma, policijas pienākumus, tiesības,

struktūru,

kompetenci,

policijas

darbinieka

tiesisko

aizsardzību,

darbības garantijas, atbildību, finansēšanas, materiāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un kontroli.

44

Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijas darbību. (Preambula ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.1996., 19.12.2002. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2006.) 1.pielikums-Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas un uzvedības kodekss: profesionālās ētikas pamatprincipos 5.1. objektivitāte; 5.3. godprātība… 6. Policijas darbinieks, pildot savus pienākumus ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības, rīkojas objektīvi un taisnīgi, ar savu izturēšanos un rīcību veicinot sabiedrības uzticēšanos policijai. 7. Policijas darbinieks, pildot savus pienākumus, nodrošina katras personas cilvēktiesību ievērošanu, neskatoties uz viņa tautību, rasi, dzimumu, valodu, reliģiju, politisko vai kādu citu pārliecību, vecumu, izglītību, sociālo stāvokli. 2.pielikums

Valsts policijas galvenie uzdevums

- savas kompetences ietvaros izpildīt administratīvos sodus un kriminālsodus 3.pielikums

Policijas galvenais pienākums

Ļoti būtiska ir uz savstarpēja sadarbība starp policiju un sabiedrību, kā arī iedzīvotāju uzticēšanās katram policijas darbiniekiem. 4.pielikums Iedzīvotāju tiesības saskarsmē ar Valsts policijas darbiniekiem Pieprasīt, lai izskaidro, ar kādām darbībām un kāds likums ir pārkāpts; Iedzīvotāju pienākumi saskarsmē ar Valsts policijas darbiniekiem 

Pakļauties policijas darbinieka likumīgajām prasībām, pat tad, ja tām nepiekrīt.



Policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis; likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām obligāti ir jāizpilda. Policijas darbinieka goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas traucē pildot dienesta pienākumus, ir sodāma. (No likuma «Par policiju» 22. panta.)



Par pretošanos varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai, ja tā izpilda tai uzliktos dienesta pienākumus, soda ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar arestu, vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. (No «Latvijas Krimināllikuma» 270.panta.

45

5.pielikums Ja iedzīvotājam ir aizdomas par amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai pilnvaru pārkāpumu Viņš var vērsties ar iesniegumu vai paziņojumu Valsts policijas Iekšējās drošības birojā. 6. pielikums Policijas darbinieku tiesības 

Pārbaudīt dokumentus personām, kuras tur aizdomās par likumpārkāpumiem;



Nogādāt policijas iestādē un administratīvi uz laiku līdz 3 stundām aizturēt likumpārkāpējus, lai noskaidrotu viņu personību, apskatītu vai izņemtu viņu mantas vai dokumentus, sastādītu protokolu, ja pārkāpuma vietā tas nav bijis iespējams;



Iekļūt dzīvokli bez tur dzīvojošo atļaujas (nepieciešamības gadījumā lietojot arī fizisku spēku) jebkurā diennakts laikā gadījumos, kad likumpārkāpējs aizturams nozieguma vietā vai apdraudēta cilvēku dzīvība



Lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelţus, naţus, sasiešanas līdzekļus, asaras izraisošas vielas, stekus, kā arī dienesta suņus, lai aizturētu un nogādātu policijas iestāde likumpārkāpējus, kuri ļaunprātīgi nepakļaujas likumīgām policijas prasībām (šos paņēmienus nelieto pret sievietēm, mazgadīgajiem un personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad tās izrāda bruņotu pretošanos, notiek grupveida uzbrukums, apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība);



Atstādināt no transportlīdzekļa vadīšanas personas, kurām nav dokumentu par konkrētā transportlīdzekļa izmantošanu vai attiecīgas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību;

7.Pielikums : KRIMINĀLLIKUMS Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā…. Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu

8.Pielikums: Administratīvo pārkāpumu kodekss.. 9.Pielikums Likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem‖ Izvilkums no likuma ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2005.gada 29.decembrim II nodaļa 10.Pielikums Alkoholisko dzērienu aprites likums Izvilkums no likuma ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2004.gada 29.janvārim.

11. Pielikums Bērna tiesību aizsardzības likums Izvilkums no likuma ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006.gada 1.novembrim

46

12.Pielikums Sociālo pakalpojumu sociālās palīdzības likums Izvilkums ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006.gada 14.jūnijam

Vispārīgie noteikumi 1.pants. Likumā lietotie termini 8) krīzes centrs — sociālā institūcija, kurā tiek sniegta īslaicīga psiholoģiska un cita veida palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām; 14) psihosociālā palīdzība — sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu… 13.Pielikums Kārtība, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem Izvilkums no Ministru Kabineta noteikumiem nr.726 (prot. Nr.64 27.§) no 16.12.2003. Kārtība, kādā veicama obligātā ārstēšana bērniem, kuriem radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, un kārtība, kādā sociālās korekcijas izglītības iestādēs bērniem nodrošināma obligātā ārstēšana no alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarības

14.Pielikums Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta piekto daļu un 49.panta trešo daļu un likuma "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" 14.panta otro daļu

Nenonoliedzami komentējot šo sadaļu nepārprotami var saprast, ka

komunikācijas

problēmas un/vai konflikta situācijas dotā mirklī „saskarsmes akta laikā‖ ir vecāku audzināšanas rezultāta

seku

faktiskais

atspoguļojums30,

kurš

pēc

tendence

ir

raksturojams

vai

pozitīvs(konstruktīvs) vai negatīvs(destruktīvs).31Ir jāpiekrīt tēzei par vēsturiskās kultūras nosacījumu izmaiņām un etniskās asimilācijas procesam vietējai varai, taču tas nav skaidrojums un pamatojums starppersonu vai starpgrupu nesaskaņai, lai katra no pusēm sasniegtu „ar katru varu” sev vajadzīgo rezultātu un situācija izvērstos INCIDENTĀ. Čigāniem rekomendējams pašiem noteikt savu dzīvi un situācijas, bet policijai- iekļauties likumu rāmjos, neitrālā izteiksmē, nediferencējot pēc kādiem „rāmjiem‖, kritērijiem vai demogrāfiskām normām, bet bieţāk aizdomāties pie neverbālo signālu korekcijas vai nepajaustām darbībām, kuras netieši(neapzināti) izprovocē

nervu sistēmā pārkairināto sensitīvo un

nekonstruktīvo čigānu pārstāvi. Ir jāuzsver, ka šādu personu grupā ir vairāki. Tādējādi ir saprotama impulsīva, iracionāla, uz emocijām balstīti idejas.

30

Jakovs Pliners, Grūti audzināmu skolēnu uzvedības korekcija, 2002

31

Silva Omārova, Cilvēks runā ar cilvēku(saskarsmes psiholoģija-sociālā psiholoģija), KAMENE

47

Šādu(-us) pārliecināt ir grūti. Īpaši, ja ir vairāki. Neverbālās tehnikas32 pieeja ir „mazāk sadusminošāka”,

lai

pamatotu

pārkāpuma

faktus.

Kriminologs

Andrejs

Vilks

„Kriminoloģija‖44.lpp.‖Konfliktu teorija un noziedzība‖ skaidro: [..]konflikts ir sociālās mijiedarbības process. Tā ir normāla parādība. No nepārvarētiem

psihiskiem un sociāliem

konfliktiem rodas noziedzība, pārkāpumi un uzvedības novirzes. Sociālajiem konfliktiem ir liela loma kriminālajā likumdošanā un tās realizācijā. Krimināltiesību piemērošana vienlaikus prasa arī sociālo konfliktu pārvarēšanu‖[..]Pētījuma nozīmē ir vajadzība dziļāk izprast respondentu atbilţu reakcijas, kas ir negatīvas. Vai nav dīvaini un nerodas jautājumi, par to, kas(būtība, negatīva pieredze, konkrēta attieksme, diskriminatīva izturēšanās, nicinājums, necieņa, neuzticība utt.) vedina respondentiem tik negatīvi izteikties un ļauties spontānai reakcijai? Vai nav pietiekams arguments par izteikto norādi, ja respondentu sniegtie dati ļoti izteikti sakrīt ar citu Latvijas novadu, pilsētu aptaujas datiem? Nebūtu korekti domāt, ka „visi čigāni ir normu pārkāpšanai tendēti‖. Kas var garantēt, ka policists(-ja) ir korekti pārvarējuši „psihiskos un sociālos konfliktus”, lai pamatoti uzskatītu, ka čigāns(-i) tiešām (objektīvi) pārkāpis likumus(-s) un attīstījis sevī uzvedības novirzes.

Par iekšējo konfliktu33, ko varētu attiecināt gan uz

čigāniem, gan policistiem, kas provocē konflikta situācijas ir

trauksmainības sajūta, kura

mazinās izmantojot aizsardzības mehānismus(Artūrs Utināns, 2005).Psihoterapeits skaidro, ka „ hroniski neatrisinātais neirotiskais konflikts ierobeţo izvēles iespējas, apmierinājumu gūšanu un rada ievainojamību‖. Dusmas mobilizē cilvēka enerģiju, iedveš pašpārliecinātības un spēka sajūtu, tādējādi palielinot spēju aizsargāties. Arturs Utināns arī paskaidro, ka, ja cilvēks izturas pret otru agresīvi, pēdējais kā atbildes reakciju sāk izjust bailes vai dusmas. Nav precīzu datu, kurš kuru provocē(izsauc) uz konfrontāciju, čigāns policiju vai, policija čigānu. Noteikti skaidrs ir fakts, ka situācija ir emocionāli negatīva, agresīva, nicinoša. Attieksme, saskarsmes iespējamība, viedokļi ir zināmi- sekas, bet cēloņi(-is), faktori , kas izsauc, nav pētījuma mērķis un uzdevumi. Nav izslēgta iespējamība par vajāšanas trauksmi34, kas piemīt čigāniem un uz šī pamata realizējas pašprovocēšanas mehānisms35.

32 33

34

TURPAT TURPAT

Juhans Kulbergs, Dinamiskā psihiatrija, Jumava, 2001

35

Apmācība psihologiem, „Par Agresiju un Autoagresiju: klīniski psiholoģiskie aspekti, pēc Sankt-Pēterburgas, psihiatra un narkologa, profesora ЕГОРОВ А. Ю.,14 -16.martam ,Rīgā (krievu val.) 48

Tas ir psihofizioloģisks(prāta un uzvedības kopēja darbība) mehānisms, kas ir raksturīgs čigānu kultūrai. Kultūras psihoemocionālais noskaņojums, hipotētiski(nav dziļu pētījumu) izpauţas kā stiprais nelīdzsvarotais(nesavaldīgais) nervu darbības tips ar spēcīgu ierosas procesu un mazāk spēcīgu aizturi(Pavlovs)36, ekstraverts(enerģija vērsta uz attiecībām, sīkām detaļām, situācijas procesu un tās izbaudīšana)(Jungs), suģestējamība (noskaņojuma injicēšanas iespēja), nepakļāvīgs(brīvības gars- arhetips), sadzīviski orientēta darbība(„šeit un tagad‖ mijiedarbība, vajadzība pēc taustāmības ) u.c. un konflikts rodas it kā „pats no sevis”, policists to tikai pastiprina, „piekabinot” likumu normas, definētus skaidrojumus un analoģijas. Rezultāts neizpaliek

bez agresijas verbālās un darbīgās. Tiek iegūta

savstarpējo sakaru traucējumus jeb disociācija37.

psihisko procesu

Tā var izpausties kā paškaitējuma

uzvedība(Личко, Попов 1989), kas parastā dzīvē tiek saprasta kā dzīves avantūra, kautiņi, noziegumi un seksuāla izlaidība u.c. Minētos un citus skumju secinājumu apgalvojumus apstiprina pētījumu mērķi: par sociālām risku grupām,

tolerance, darba attiecības,

diskriminācija, nodarbinātība, izglītības līmenis un apmeklējums, veselības stāvoklis, ieslodzījuma satura.

Dalībnieku skaits līdz 30 g. v. vecumgrupās 35

vecums / dalībnieku skaits

30 25 20 15

14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

30

vecums skaits

11 10

8

8

8 6

5

2

4

3

4 2

4

5

4

2

2

2

15

16

3

0 1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

17

vecumgrupu skaits

Att.8 attēls parāda jaunāko vecumposmu dalību iezīmes pētījumā

36

Vispārīgā psiholoģija, Bogoslavska redakcijā, 1978, (tulkots no krievu val. Profesors, Imants

Plotnieks u.c., 1978) 37

Juhans Kulbergs, Dinamiskā psihiatrija, Jumava, 2001 49

Attēlā ir redzams par aktīvu līdzdalību aptaujā. Pētniekam ļoti būtiski bija vērot un salīdzinot respondentus ‖jaunākos‖ un „vecākos‖ un saņemtā informācija ar 20 vai 30 gadu lielu starpību dos plašāku un dziļaku priekšstatu par čigānu etniskās izpratnes saskarsmes jēdzienu. 8 respondenti piedalījās gan 14.gadus veci, gan 16. un 17.gadus veci jaunieši, kas liecina par labu līdzdalību pētījumā. Tomēr, pusaudţi ir vecuma ziņā un saskarsmē ar policiju specifiska sabiedrības daļa, kuras profesionāli adekvāta identificēšana un diferencēšana(atpazīstot vecuma īpatnības, dzimuma, sociālo stāvokli, tautības, veselības stāvokli, psiholoģisko, sociālo, fizisko briedumu, juridiskā pārkāpuma piemērošanas raksturs, dziļums u.c., rakstura īpatnības dotā mirklī) nodrošinās vajadzīgo efektu. Psihiatrijas profesore Raisa Andrēziņa(18.pielikums) runājot par „bērnu psihiatriju”(uzvedības traucējumi) skaidro: [..]Jau 11 - 13 gadu vecumā vairāk vai mazāk uzkrītošā veidā visiem pusaudţiem sāk parādīties emancipācijas tendences. Tas nozīmē brīvību no vecāku kontroles un aizbildniecības, neatkarību no skolas kārtības un disciplīnas, prasības respektēt (cienīt) viņu tiesības un patstāvību.13 - 15 gadu vecumā sāk izpausties apzināta vai neapzināta grupēšanās reakcija: veidojas neformālas pusaudţu grupas, kuras parasti nekādā veidā nav antisociālas. Šādās lielākās vai mazākās grupās visbieţāk tiek realizēta saskarsmes un sociālo prasmju apgūšana Prepubertātes vai pubertātes vecumā, pastāvot nereti ilgstošai psihotraumējošai situācijai ģimenē, zēns vai meitene sāk infantīli vērtēt un pārvērtēt savas ģimenes materiālo stāvokli - vecāku algu, dzīvokli, mašīnu, vasarnīcu, savā maksimālismā izdarīdami pārsteidzīgus (sasteigtus) secinājumus, ka viņa vai viņas vecāki ir pēdējie neveiksminieki, strādā valsts iestādēs, saņem smieklīgi mazu algu, brauc ar vecu sagrabējušu automašīnu, dod pārāk mazu kabatas naudu utt. Seko opozicionāra, izaicinoša izturēšanās pret vecākiem, asi apvainojumi, pat agresivitāte un cietsirdība [..]Norobeţojies no ģimenes un tuviniekiem, nespēdams iekļauties vienaudţu grupā skolā, pusaudţa uzvedība kļūst asociāla.38 Zimbardo pētījumā pamanīja, ka zems pašvērtējums iespaido cilvēka sociālo uzvedību. Lūks un Zimbardo (Zimbardo,1986)

1.

38

TURPAT,

2. Bērns un kriminalitāte(metodiski informatīvo materiālu krājums), autoru kolektīvs Dr.iur. Andrejs Vilks u.c. , RaKa, 2001 3. Jakovs Pliners, Grūti audzināmu skolēnu uzvedības korekcija, 2002 4. Anita Vecgrāve, Kā uzveikt bailes, (palīgs vecākiem), Zvaigzne ABC, 1999 5. V. Seņko, darbs ar grūti audzināmiem bērniem (uzvedības normu ieaudzināšana jaunako klašu skolēniem), Zvaigzne, Rīga, 1978

50

Ignorēdams sabiedrības normas un likumus, noliegdams autoritātes - vecākus un skolotājus, pusaudţa uzvedība kļūst agresīva, naidīga, antisociāla, līdz pat kriminālnoziegumiem, kurus parasti izdara grupā vai pusaudţu bandā. [..]‖ Šajā sakarā būtu vērts pieminēt, ka LR Likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem” I nodaļā, 2.pantā ir teikts: [..] var piemērot no 11.gadiem līdz 18.gadiem. II daļas 4.pants nosaka, kas sasniedzis 15.gadus vecumu [..] uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu[..] Pie kriminālatbildības saucama fiziska persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi 14.gadu vecumu [..] (LR Krimināllikums, I nodaļa, 11.pants). (Lasīt sīkāk 18.PIELIKUMU) Bērnu un pusaudţu uzvedības traucējumu ārstēšanai jābūt kompleksai. Tā ietver ne tikai medicīnisko, bet arī psiholoģisko, sociālo un profesionālo palīdzību. Pedagogs

Jakovs Pliners(2002) min radošos paņēmienus „uz grūti audzināmiem

skolēniem‖(pusaudţiem), kuras veicina personības pozitīvo īpašību attīstību un negatīvo īpašību nomākšanu. Autors tos nosaucis par „radošiem‖ un „bremzējošiem‖. Kā pozitīvie var būt uzticēšanās, labsirdība, uzmanīgums, bet, kā bremzējošie paņēmieni, pedagogs runā

par

„varas

jēdzienu”,

„slēptās

darbības

paņēmieni”,

„sprādziena

paņēmiens”(strauja skolēna(pusaudţu) pārveide. Jakova Plinera piedāvātās idejas, manipulatīvā veidā visbieţāk tiek izmantots policijas darbā ar pusaudţiem, un kā tās koriģēt pedagoģiski psiholoģiskā pieejā(pusaudţu inspektora kompetence). Izmantojot skolotāja Plinera atziņas tie ir galvenie principi policijas darbā ar pusaudzi .Nav būtiski vai minētais jaunietis mācās, vai strādā, svarīgi atcerēties pusaudţiem(arī bērniem) raksturīgākās psihiskās vecumposmam īpatnības.

51

Dalībnieku skaits pēc 30 g.v. vecumgrupās 80 70

vecums / dalībnieku skaits

70 60 50 40 31

34 35 32 33

36 37

38

40 41

44 42 43

45 46

48 49

50

51 52

54 55

56

59 60

63 64

65

vecums skaits

30 20 10 2

1

3

6

4

1

2

4

4

3

2

5 1

6

1

2

2

13

15

17

4

1

2

1

1

2

1

1

1

1

1

1

0 1

3

5

7

9

11

19

21

23

25

27

29

vecumgrupu skaits

Att.9 attēls parāda vecāka gadu vecumposmu dalību iezīmes pētījumā Aizskarot vecuma periodu pēc 30.gadiem, tas norāda, formāli, pilnīgu pieauguša cilvēku briedumu. Attēlā varam redzēt, ka pētījuma dalībnieku vidējais vecums 34.gadīgi pārstāv 6 respondentu atbildes un vidēja brieduma gadi 45.gadīgi- 5 respondenti un 48.gadīgi- 6 respondenti. 11 respondentu atbildes sniedz vispārīgu priekšstatu par saskarsmi ar policiju vidēja brieduma periodā čigānu etnosociālā ujn etnopsiholoģiskā uztveres kontekstā. Savā ziņā, pētījums ir uztverams kā čigānu kultūras apvērsums. Psiholoģijas doktore Guna Svence runājot par „Pieaugušo psiholoģiju‖39 uzsver, ka „ ..tālāk cilvēks atkārto, pilnveido to, kas izveidojies

psihē iepriekšējos attīstības periodos‖. Psiholoģe precizē raksturīgākos

momentus kā būtiskāko pieaugušo psihes attīstībā ir sociālo lomu izpilde ģimenē, profesionālā jomā, pretenziju un reālo sasniegumu proporcionalitātes ietekme uz emocionālo stabilitāti. Zinātniece skaidri definē minēto periodu- pieaugušais periods ir vecums, kad indivīds jūt un uzņemas atbildību par savu dzīvi.40 Pētījumā piedalījās daţāds to vecuma periods, tāpēc būtu īsumā raksturojams precizējot to raksturīgākās īpatnības. Agrīnie brieduma gadi ilgst no 20.gadiem līdz 40.gadiem. Minēta vecumā raksturīga identitātes, autonomijas, vērtību meklējumi. Vecumā 22- 28.gadiem raksturīga sevis piepildīšana sociālajā vidē: karjerā, laulības dzīvē vai ģimenē. Šis vecuma periods ir aktīvs, darbīgs(orientēti uz sociālajām attiecībām) periods. Vidējie brieduma gadi- 40.gadi līdz 60.gadiem.Šie gadi ir visproduktīvākie.

39

Guna Svence, „Pieaugušo psiholoģija‖, RaKa, 2003

40

TURPAT,

Guna Svence „Attīstības psiholoģija‖, Zvaigzne ABC, 1999.g., 149.lpp.

52

Pārsvarā šajā periodā iestājas stabilitātes periods, stabilitāte, kādas nav bijis vēl nevienā attīstības periodā. Gan vīriešiem, gan sievietēm šajā vecuma periodā iestājas emocionālās krīzes. Šajā periodā viņu radītais un sasniegtais maksimums, cilvēki bauda dzīvi, „guļ uz lauriem‖, protams, tad ja ir par ko priecāties. Zinātniece skaidri parāda pie kā visu rezultāti vedina, viņa paskaidro, „ja pusmūţā nav nekas piepildīts, tad iestājas vispārēja neapmierinātība, negatīvisms, depresija, frustrācija(izdegšana), kas var pāraugt agresivitātē vai nu pret sevi (alkoholisms), vai pret citiem(ģimenes skandāli). Vēlīnais brieduma periods- pēc 60.gadiem. 70.gadi. Psiholoģijā šo vecumposma izpētes virzienu dēvē par gerontoloģiju. Ļoti maz, taču ir atrodami respondenti pāri 70.gadiem, kuri labprāt atbalstītu un aizstāvētu čigānu tautu pret negācijām un antagoniskiem pasākumiem, kas grauj čigānu pašcieņu citu vidū, kaut arī, lieliski apzinās, ka viņu domas netiks ņemtas vērā un sociāli ekonomiski ir maznoderīgi. Psiholoģijas zinātniece G. Svence raksturo vēlīno periodu ar līdzīgām psihiskām īpatnībām, ko var novērot pie bērniem- infantilisms un emocionālais autisms: dzīvo tikai šodienai, „iecentrājas” tikai uz vienu lietu, nenozīmīgu notikumu; par pagātni nav ko runāt, bet nākotni nav vērts vai bail pieminēt.

53

DATU

ANALĪZE

1.Vai Tev ir bijusi saskarsme ar policiju? Vai tev ir bijusi saskarsme ar policiju (līdz 30 g.v.) ?

32%

jā nē

68%

Att.10.1.

saskarsmes īpatsvars līdz 30.gadiem

Daţos gadījumos, respondenti policiju raksturo labvēlīgi, piemēram, „Policija pie mums griezās pēc palīdzības„, policija nāca pie mums konsultēties” u.tml. Diemţēl, tās ir tikai daţas atbildes, kas norāda izpratni un saskarsmes efektīvu rezultātu. To pamatā veido vecāka gada respondentu. Informāciju par daţādām personām policisti iegūst arī iniciatīvi. Tādos gadījumos policija darbojas kā aktīvā organizācija. Policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu Valsts policija vai Drošības policija un kurai piešķirta speciāla dienesta pakāpe. (15.06.2006. likuma redakcija, kas stājas spēkā 01.10.2006.)

Pašvaldības policijas darbinieks ir persona, kura ieņem

pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda šajā likuma noteiktos pienākumus attiecīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldības policijas darbinieka darba tiesiskas attiecības regulē Darba likums.(15.06.2006. likuma redakcija, kas stajas speka 01.10.2006.)( skatīt Likums "Par policiju"16.pielikums)

54

Vai tev ir bijusi saskarsme ar policiju (līdz 30 g.v.) ?

36% vīrieši sievietes 64%

genderu saskarsmes īpatsvars līdz 30.gadiem

Att.10.2.

Sievietes, salīdzinot ar vīriešiem, ir iecietīgākas un izsaka kritiskākus vērtējumus par labu policijai. Attēls skaidri parāda vīriešu lielāku saskarsmi un demonstrē attieksmi kā negatīvu pieredzi. Policija ir tikai kopējs apzīmējums.41 Zem šī nosaukuma slēpjas daţāda veida policija- bērnu inspektors, kārtības policija, ekonomikas policija, kriminālā policija, drošības policija u.tml. Lai pilnīgotu pētījumu ir jāveic atsevišķa precīzāka izpēte, ietverot konkrētus jautājumus vai metodikas, kas palīdz noteikt, ar kuras profesionālās darbības sfēras policiju, čigānu tautai ir darīšana, un, ar kuriem ir labāka vai sliktāka saskarsmes attiecības, līmeņi. Vai tev ir bijusi saskarsm e ar policiju (virs 30 g.v.)?

47% 53%

vīrieši sievietes

genderu saskarsmes īpatsvars līdz 30.gadiem Attēlā iezīmējās sieviešu pārsvars pār vīriešiem sniedzot atbildi „vai bijusi saskarsme ar Att.10.3.

policiju‖.

41

16.PIELIKUMS:

Likums "Par policiju"[..]

55

Sievietes bieţāk izsauc policiju, viņas ir drosmīgākas, lai uzzinātu vajadzīgo informāciju. Minētā gadījumā genders42 jeb dzimums tiek uztverts kā instruments, ar kuras palīdzību var sasniegt rezultātus.

Vai tev ir bijusi saskarsm e ar policiju (virs 30 g.v.) ?

15%

jā nē

85%

Att.10.4.

genderu saskarsmes īpatsvars pēc 30.gadiem

Attēlā redzams izteikts pārsvars salīdzinot ar sievietēm un salīdzinoši ar att.10.3.,

norāda

būtisku vecuma atšķirību saskarsmē ar policiju. Atšķirība pamatojas pieredzē43 un lielākā vajadzībā(nepieciešamībā) saskarties ar policiju.

42

Viesturs Reņģe, Sociālā psiholoģija, ZvaigzneABC, 2002 1.

43

Guna Svence „Attīstības psiholoģija‖, Zvaigzne ABC, 1999.g., 149.lpp.

2. Bērns un kriminalitāte(metodiski informatīvo materiālu krājums), autoru kolektīvs Dr.iur. Andrejs Vilks u.c. , RaKa, 2001

56

2.Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? a. Vērsos pēc informācijas Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? a. vērsos pēc informācijas (vecums līdz 30 g.)

28%

vīrieši sievietes

72%

Att. 11.1. genderu saskares atšķirības līdz 30.gadiem Respondu sniegtās atbildēs bija skaidri jaušama negatīvisms un formālisms. Piesardzībai bieţi atbildēja ”griezos tikai pēc informācijas”, daţreiz izskanēja oriģinālas domas, ironizēti kā „es interesējos, kur var dabūt darbu”, saprotot to, ka policijā darbu nevar atrast un piedāvāt. Tomēr iekšēji drošie un pārliecinošākie respondenti, kurus nesabiedēs nekādi apstākļi atklāti atzinās un dalījās pārdomās kā „bija izdarīts noziegums‖ vai „devos pēc padoma‖. Kā minēts 2.pielikumā [..]aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem[..]

57

Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? a. vērsos pēc informācijas (vecums virs 30 g.)

44% vīrieši sievietes 56%

Att.11.2. genderu saskares atšķirības pēc 30.gadiem Respondentu sniegtās atbildes(verbāli un rakstiski) parādīja policiju attieksmi „skats no augšas ”pozīcijas (Eriks Berns, 2000). Šāda attieksme demonstrē varu, uzpūtību un izteiktu pašpārliecinātību. Gados jaunāki respondenti sūdzējās, ka „tikai ieraugot čigānu vien..nemaz neuzsākot sarunu..”.Šajā situācijā būtu pieminēt pētījumu: Latvijas iedzīvotāju aptauja „ Attieksme pret Valsts policiju‖, kurā respondenti atklāti pauda sašutumu: „policijai neuzticos‖

b. Izsaucu policiju pārkāpuma gadījumā Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? b. izsaucu policiju pārkāpuma gadījumā (vecums virs 30 g.)

37% vīrieši sievietes 63%

Att.12 genderu saskares atšķirības līdz 30.gadiem Respondenta sniegtā ziņa „Man sita logus, tāpēc saucu policiju” parāda čigānu sadarbības iespēju izmantošanu ar policiju kā pienākošam Latvijas iedzīvotājam. Cik daudz čigānu ņem pa pilnu, tas ir cits jautājums. Interesanti un likumsakarīgi, ka čigāns var izsaukt policiju „pārkāpuma gadījumos‖. Sievietes ir drošākas, visās tautās un ignorē jebkurus kultūrā pastāvošos aizspriedumus, lai saņemtu nepieciešamo, visticamāk arī, pienākošo palīdzību. 63 % norāda par dzimumu izteiktību pie čigānu tautas. Pētnieks, uzskata, ka šī palīdzības meklēšana saistās ar goda un fiziskās drošības pasākumiem, kas, iespējams, tiek apdraudēts, nav noslēpums arī no „savējiem tautiešiem‖.

58

Ja kaimiņos kāds fiziski aizskars bērnu vai negodīgi uzvedīsies, arī tad, kā godīgam un apzinīgam cilvēkam, čigānu pārstāvis, neatkarīgi no aizspriedumainības uz policiju, ir gatavs atbalstīt izsaucot policiju. Novērojumi pētījuma gaitā parāda daţādo ģimeņu uzskatus, čigānu kultūras interpretāciju un viedokļus par valsti un policiju.(Mēdz sacīt, cik cilvēku, tik viedokļu. Tas neizslēdz kopīgās etniskās iezīmes viesim čigāniem)

c. Tevi aizturēja Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? c. tevi aizturēja (vecums līdz 30 g.)

26%

vīrieši sievietes

74%

Att.13.1. genderu saskares atšķirības „aizturēja” līdz 30.gadiem Respondentu sniegtās atbildēs „Aizturēja, sodīja un apcietināja par zagšanu” vai „ Aizturēja, jo nebija velosipēdu tiesības” parāda jauniešu(attīstības psiholoģijas) raksturīgās īpatnības. Kā zināms, ka līdz 30.gadiem ir vērojama jauniešu „dabiskā grupēšanās‖, kuras veidojas un pastāv sabiedrībā „pašas par sevi‖44 un veidojas mazas un/vai lielas grupas. Čigānu jaunieši tāpat kā, piemēram, latviešu, krievu, armēņu u.c. veido starppersonisku kontaktu jeb „face to face”45, kas, pašā būtībā, nav nosodāms, taču 74% jaunāku vīriešu nav sajūsmā, kad viņus aizturēja policija.

44

Silva Omārova, Cilvēks runā ar cilvēku(saskarsmes psiholoģija-sociālā psiholoģija),

KAMENE 1.

45

TURPAT,

2. Apmācība psihologiem, „Par Agresiju un Autoagresiju: klīniski psiholoģiskie aspekti, pēc Sankt-Pēterburgas, psihiatra un narkologa, profesora ЕГОРОВ А. Ю.,14 -16.martam ,Rīgā (krievu val.)

59

Jauniešu grupas veidošanās(neformālās) skaidrojama ar kopīgām interesēm, līdzīgiem uzskatiem un/vai problēmām, daloties savās pārdomās, konsultējoties ar vienaudţiem, veicot salīdzinājumus un izsaucot sacensības garu u.tml. Policija, cik zināms, minēto dabisko grupējumu interpretē pretējā nozīmē- potenciāls- noziegumu

perēklis, shēmas u.c.46 Nav

apstrīdami fakti un tiešām ir pretrunā ar pētnieka naivo priekšstatu par jauniešu grupu darbību, saturu un mērķiem, kad atklājās pretlikumīgas ieceres un stratēģiski plānoti pasākumi. Tomēr pētījuma ietvarā ir runa par „policijas saskarsmi ar čigāniem‖ un , pētniekam vairāk gribas domāt, kā arī pētījuma dati pierāda to, ka policijas izturēšanās, attieksme saskarsmes „tikšanās brīdī‖ jeb „face to face”(seja pret seju) ir nekorekta, rupja, aizskaroša, emocionāli vētraina, psiholoģiski ietekmējoša u.c. un agresivitātes izsaucoša. Zinām arī tas, ka, salīdzinājumā vīrieši un sievietes, tad šādus „dabīgās grupas‖ visbieţāk veido vīrieši nekā sievietes, kas, domājams skaidrojams ar bioloģiskām un sociālām sakarībām. Sievietes uzkopj māju, auklē bērnus u.c. Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? c. tevi aizturēja (vecums virs 30 g.)

40% vīrieši sievietes 60%

Att.13.2. genderu saskares atšķirības „aizturēja” pēc 30.gadiem Attēls konkrēti demonstrē pretrunas jeb kognitīvo disonansi un pētījuma respondenti sniedz atbildi, kāpēc čigānam ir saskarsme ar policiju: „Braucu autobusā bez biļetes”,, , „ Par spekulēšanu”. Policijas kļūdas vai pārpratuma gadījums ”Brāļa dēļ, viņi mani sajauca ar viņu” , kā līdzīgi, ja mēs, piemēram, ciemotos Āzijas vai Āfrikas valstīs, kad cilvēki vizuāli ir ļoti līdzīgi(antroposocioloģiskā atšķirība).

46

Guna Svence „Attīstības psiholoģija‖, Zvaigzne ABC, 1999.g., 149.lpp.

Bērns un kriminalitāte(metodiski informatīvo materiālu krājums), autoru kolektīvs Dr.iur. Andrejs Vilks u.c. , RaKa, 2001

60

Ir jāizprot kultūras īpatnības, uzvedības manieres, domāšanas veids, emociju specifika u.c. sociālā kontekstā, lai rastos pilnīgāks priekšstats par valsts atšķirībām no citas valsts.

d. Tevi apcietināja Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? d. tevi apcietināja (vecums līdz 30 g.)

14%

vīrieši sievietes

86%

Att.14 genderu saskares atšķirības „apcietināja” līdz 30.gadiem Respondenta godīga atbilde „Pirmo reiz sēdēju par kaušanos, aizstāvēju

mātes

godu” pētījumā parāda atklātību. 86 % respondentu skaitu veido liels skaits jaunieši/pusaudţi ar vētrainām emocionālām reakcijām, kas ir raksturīgs attiecīgos vecumos vairāk un/vai mazāk, atkarībā pēc viņa individuālām brieduma īpatnībām un, kurā ir kultūrnozīmīgs fons. Jaunāku vīriešu lielais pārsvars ir likumsakarīgs jautājumā „apcietināja”, kas saistās ar neprasmi risināt attiecības, sadzīves strīdus. Fiziskā, sociālā un psiholoģiskās likumsakarības (attīstības psihofizioloģijas akcents) un neprecizēta(nedefinēta) kultūras īpatnības, pedagoģiski ielaistība, dzīvesveida īpatnības, infantilisma klātesamība

uztur neapmierinājuma saturu zināmās

proporcionālās devās. Rezultāts ir redzams attēlā. vajāšanas trauksmi, kas piemīt čigāniem un uz šī pamata realizējas pašprovocēšanas mehānisms.

61

Kādos gadījumos esi saskāries ar pociju? d. tevi apcietināja (vecums virs 30 g.)

33%

vīrieši sievietes

67%

Att.15 genderu saskares atšķirības „apcietināja” pēc 30.gadiem Minētais jautājums ir izaicinājums un atkārtota brūču aizskaršana,47 vairāk tuviniekiem, kuru bērni, mazbērni ir tikai pirmā saskarsmē ar policiju „sākuma posmā‖. Tomēr, pētījums mēģina ieviest skaidrību, tāpēc mērķis sevi attaisno, piemēram, atbilde: „Mani paņēma pa it neko, sita, apsūdzēja, neatvainojās, kad uzzināja , ka neesmu vainīgs” palīdz izprast policijas attieksmi pret čigāniem. Attēls 10.4 parāda vajadzību pēc saskarsmes ar policiju. Att.15 parāda objektīvu iesmeslu (67 %), kas

norāda par

izteiktu

valentitātes

policiju(ne jau brīvprātīgi-autora piezīme). L A T V I J A S Cilvēka pamattiesības, 92.punkta ir teikts:

[..]

48

nozīmi, kas licis saskarties ar

R E P U B L I K A S S A T V E R S M E,

Ikviens

8.nodaļa,

uzskatāms

nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu [..]

par (vairāk

lasīt 17.PIELIKUMĀ) LATVIJAS POLICIJAS AKADĒMIJAS SATVERSME, 2002 jeb kā tiek sagatavoti Sabiedrības kārtības virsnieki. Īss tās citāds: [..] 6. daļas 98.punkts: personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja: „ ..tā notiesāta par tīša nozieguma nodarījuma izdarīšanu..‖ „..pārkāpusi dienesta reglamentā noteikto disciplīnu, kad piemērojams disciplinārsods..‖ ‗‘..tā ir izdarījusi rupju iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu..‘‘

47

Arturs Utināns, Cilvēka psihe(Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas), Nacionālais apgāds, 2005; 183.lpp, 185.lpp., 200.lpp. 2. Juhans Kulbergs, Dinamiskā psihiatrija, Jumava, 2001 1.

48

Andrejs Vilks, Deviantoloģija (mācība par uzvedības sociālām novirzēm), Tiesu namu aģent.,2001 62

e. Tevi sodīja Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? e. tevi sodīja (vecums līdz 30 g.)

14%

vīrieši sievietes

86%

Att.16.1. genderu saskares atšķirības „sodīja” līdz 30.gadiem Plaši izplatīta parādība Pasaulē starp čigāniem ir paražas un tradīcijas, kurās pietiekami precīzi ietvertas indivīda uzvedības normas un, kuras balstītas uz pragmatisko raksturu, piemēram, kāzu procesā līgavu zagšana un to izpirkšana. Jurists A.Vilks ļoti skaidri raksturo tās būtību, tie ir t.s. „likumīgo zagļu normas” vai „likumīgo zagļu goda kodekss”.49 86% norāda , ka valentā uzvedība(jeb deviantā) ir precizēta, tiesiski pierādīta, to parāda respondentu sniegtās atbildes, piemēram, „Tirgoju narkotikas‖, „ Zagšanas gadījumā”, „Esmu patreiz policijas kontrolē”. Respondentu sniegtā atbilde ‖Čigānu attieksme pret policiju ir nākusi „pūrā‖ jau daudzus gadus. No tēva tēviem‖, kas

norāda par„ patības stereotipu ”un tas nozīmē, ka

idejas(un uzvedība) ir vēsturiskā nozīmē50.

49

TURPAT 1. 50 Latvijas romu gadagrāmata 2007.-2008., Kandava, biedrība „Rāma‖, 2007 2. Maģistra darbs „Čigānu nodarbinātības īpatnības nodarbinātības sfērās‖, DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE.,2007 3. Čigāni (Latvijas meţos, mājās un tirgos), čigānu rakstnieks Juris Leimanis, „Zinātne‖, 2005 4. Kārlis Rudēvičs, Čigāna sirds, dzejoļu krājums, Latviešu Čigānu Nacionālā kultūras biedrība(nav uzrādīts-‘90.gadi)

63

Svarīgi ir aizskart jautājumu, ko čigāniem būtu rekomendējams loģiski izprast, ja ne paši, tad „kāds no savējiem, lai paskaidro‖, lai kriminālprocesā būtu aizdomās turētais un apsūdzētais, ir nepieciešams pierādījumu kopums, kas(aizdomās turētā gadījumā) dod pamatu pieņēmumam, ka visticamāk izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi minētā persona, lai būtu apsūdzētais- uzskatīt, ka tieši minētā persona izdarījusi konkrēto

noziedzīgo nodarījumu. Arī tad, lai

kriminālprocesā būtu aizturētais, jau ir nepieciešami atsevišķi fakti, kas dotu pamatu uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusi konkrētā persona.(Marina Sumbarova, 2006, rakstā: „Personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, tiesiskais stāvoklis‖, Latvijas policijas Akadēmija, Studējošie raksti, Nr.2) Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? e. tevi sodīja (vecums virs 30 g.)

vīrieši

47% 53%

sievietes

Att.16.2. genderu saskares atšķirības „sodīja” pēc 30.gadiem Attēls attēlo

dzimuma atšķirības un parāda vīriešu

īpatsvaru

ar 53%, kas būtiski

neatšķiras no sievietēm. Mans draugs pārbrauca pāri sliedēm ar mašīnu, bija pārkāpis satiksmes noteikumus; ceļu policists bija aizturējis un uzlika sodu. 16.PIELIKUMS Likums "Par policiju":10. pants. Policijas darbinieka pamatpienākumi Saskaņa ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir: 1) nodrošinat kartibu [..] 2) registret informaciju par [..] 4) saskana ar likuma prasibam veikt [..] 5) izpildit [..] 6) noverst un partraukt [..] 7) savu pilnvaru ietvaros [..] 8) apsargat, konvojet un uzturet aizturetas un apcietinatas personas [..] 9) saskana ar noslegtajiem ligumiem [..] 10) veikt pasakumus [..] 11) regulet [..] 17) izpildit tiesu (tiesnešu), prokuroru lemumus [..] 18) registret un uzskaitit [..] ( kas stajas speka 01.05.2007.)

64

Cits 15

6 4

4

3

saistās ar informāciju/palīdzību/saistīt a saskarsme

neapmeklē skolu

sadzīves rakstura situācijas;administratīvie sodi

pārkāpumi sabiedriskās vietās

1

ceļu noteikumu neievērošana

16 14 12 10 8 6 4 2 0

saistās ar dažādiem likumiem

%

Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju?

variants

Att.17 saņemto datu topogrāfiskā salīdzinājumā saskarē ar policiju „citos gadījumos”(kas netika iekļauts aptaujā) Cilvēku par pilnīgu nobriedušu un garīgi attīstītu var uzskatīt ar to brīdi, kad cilvēka psihē parādās pirmie tiesiskās apziņas dīgļi un kad persona sāk pilnībā apzināties savu rīcību un spēj pilnībā būt atbildīga par to. Kā jau analizēts, ka vismaz policistu divas puses objektivitāte un godprātība nodrošinās kārtību saskarsmes mijiedarbības procesā, jo tika iztirzāti jautājumi kādi ir čigāni, bet ja izrādās, ka policists „arī ir tikai cilvēks”

pildot profesionālo pienākumu,

kārtību, drošību, objektivitāti un godprātība ir pilnīgi izslēgta.

Nav noslēpums, ka ir policijas

daļa, kuri „kopā sadzer‖, „citādi izklaidējas‖, „cauri izlaiţ viegli‖ u.tml., lai gan policijas deţūrdaļā tika saņemts pieteikums, pēc tam, pa rāciju, izsaukums, lai „pārbauda informāciju.‖ Aptaujas presē, TV interakcija ēterā, daţādos saitos parādās informācija51, ka pret policiju kritiski izturas liela Latvijas sabiedrības daļa. Gadījumi, kad policists piedzēries nošāvis citus policistus; iesaistīts ar korupciju saistītos jautājumos; nav apcietinājis, jo bijušais klases biedrs; nav vajadzīgo cilvēcisko īpašību, lai kritiski nošķirt „emocijas‖ no „faktiskās situācijas‖; trūkst profesionāli organizatoriskās spējas, lai radoši(pārslēgtos) rastu izeju, dotā situācijā, klientam, ļoti svarīgā problemātikā.

51

Latvijas iedzīvotāju aptauja „ Attieksme pret Valsts policiju‖, 2007. gada decembrī ,Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs „SKDS‖ 65

Viegli nav policijai, ja ir jāaizpilda obligātus dokumentus. Katrā profesijā ir sava veida dokumentācija. 17. Attēlā redzams, ka 16 % ir saistīti ar daţādiem likumiem. Respondenti nesniedza konkrētas atbildes, tāpēc ir grūti noteikt, ar kādiem likumiem tie ir saistīti.

Lūdzu, pastāsti detalizētāk, kā norisinājās Tava saskarsme ar policiju? S a s k a r s m e a r p o l i c i j u . Piedalās 93 respondenti jeb 61%. No tiem 59 neatbildēja jeb 39 % Saskarsme ar policiju

16%

35% 11%

5%

1% 9%

2% 1% 5%

4%

1%

2%

3%

2%

1%

3% 1% policijas agresija respondentu pārkāpumi uz aizdomu pamata ar tautību saistītās aizturēja bez pamata policija ir ienaidnieki reāli draudi no policijas policija lūdz palīdzību čigāniem čigāni labi raksturo un sadarbojas ar policiju paškritisks vērtējums policiju saista ar informāciju par darbu, dokumentu nozaudēšana, pārbaudīšana negatīvs vērtējums par policiju policiju dzīvē izmantos ārkārtas situācijās policija saistās ar ieslodzījuma vietu policija uzliek nepamatotus aizliegumus pārpratuma situācija ar policiju neatbildēja

Att.18 respondentu atbildes topogrāfiskā salīdzinājumā, kas tieši norāda atbilžu raksturu par saskarsmi Svarīgi analizējot pētījuma priekšmetu –saskarsmi- „čigānu saskarsmē ar policiju‖ diferencēt pēc cietušo klasifikācijas(individuāli un/vai atsevišķi gadījumi) pēc demogrāfiskām pazīmēm: izglītības līmeņa, dzimuma,ģimenes stāvokļa u.c., kas, pēc autora domām, ieviesīs lielāku skaidrību, tādējādi, 66

mazot stereotispisku attieksmi „visus bāzt vienā maisā‖. E.Berns (2000)piedāvā vārdu „noglaudīšana”, kas nozīmē intīmā fiziskā kontaktā vispārīgā apzīmējumā un tā kalpo par sociālās darbības pamatvienību. Apmaiņa ar noglaudīšanām veido transakciju, kas ir sociālās saskarsmes vienība. Attēls spilgti attēlo „saskarsmi ar policija ”: 35 % norāda kā negatīvu vērtējumu par policiju. 16% respondentu pauţ uzskatu, ka policija ir agresija 11% godīgi atzīst, ka „saskarsme ar policiju‖ pašu pārkāpumu dēļ 9% aptaujas dalībnieki domā, ka saskarsme saistās ar tautību 5 % respondenti policiju neieredz un saskarsme saistās uz aizturēšanu bez pamata Likums paredz saskarsmi ar policiju, to starpā, ar čigāniem, tad, ja čigāns tiek uzskatīts par cilvēku

policistu

acīs.

Likums

regulē

saskarsmi,

to

pierāda,

Procesuālās

tiesības(15.PIELIKUMS), kurš skan šādi: Katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību[..] Likums regulē saskarsmi starp policiju un civiliedzīvotājiem, kā nosaka 7.Pielikums, 4.Pielikums, 3.Pielikums, pats galvenais ir 1. Pielikums un citi saistītie pielikumi. Paliek paša policista godprātība un spēja un prasmes profesionāli izmantot darba instrumentus(leģitīmā vara, amata persona, likumīgais spēks, iedzīvotāju cerība un ticība, tiesiskais un fiziskais spēks).Attieksme, dziļa interese, politkorekta izturēšanās, patiesa vēlme izzināt un psiholoģiski smalki just situāciju un cilvēku ir galvenais nodrošinājums konstruktīvai lietišķai profesionāli nozīmīgai informācijai. Sākotnējais uzstādījums(nostādnes) un personības spēja organizatoriski virzīt procesu ir sākuma mēģinājums uz dziļāku savstarpējās saskarsmes vaļsirdīgu interakciju(mijiedarbību) ar čigānu, jebkurā, apzinīgā, likumā noteiktā kārtībā, kas attiecas par vecuma normām.

Kopsavilkums: *pozitīva

saskarsme **Negatīva

***Neitrāla

ar policiju

saskarsme ar policiju

saskarsme ar policiju

9

89

10

6%

58%

7%

Uz šo jautājumu neatbildēja 44 respondenti jeb 29% 4.tab. Acīm redzams 58% respondentu sniegto atbilţu īpatsvaru saskarsmē ar policiju, kas demonstrē kādus reālus(faktiskas) vai iedomātas saskarsmes problēmas jeb barjeras. Jau aizsāktā tēma par fobijām ir faktiski īstenākais pamats saskarsmes traucējumiem. 67

Grieķu vārds fobos nozīmē iracionālu bailīgumu no ārējām situācijām vai kāda objekta. Lai no tā izvairītos, indivīdam lielā mērā jānopūlas(Juhans Kulbergs, 2001).Autors izdala „vienkāršas fobijas” un sociālā fobija. Sociālā fobija jau iepriekš tika apskatīta, bet „vienkārša fobija‖ ir radušās uz kāda iepriekšēja atbaidoša piedzīvojuma dēļ.52 Minētais iedalījums daļēji izskaidro saskarsmes procesa ar policiju(baiļu pamats) kā izvairīšanās no policijas, lai neprovocētu savu pašuztveri (Kulbergs. 2001). Saskarsme ar policiju.

6% 29%

pozitīva negatīva neintrāla neatbildēja 7% 58%

Att.19 respondentu atbildes topogrāfiskā salīdzinājumā, kas tieši norāda jautājumu par saskarsmi un sniedz skaidru attieksmi par policiju Pētījuma dati 58% sniegtās respondentu atbildes apstiprina izteiktu negatīvismu pret policiju, to starpā, ir pamats domāt kā pret varas orgānu. Tikai 6% atbildes sniedz pozitīvu attieksmi un saskarsmes attiecības ar policiju. Izteiktās atšķirības ir loģiskas un apstiprina pētnieka pausto uzskatu par saskarsmes barjerām un aizsargmehānismiem(antroposocioloģiskiem, psiholoģiskie, implitīvās, interakcijas gadījumos u.c.), kas deformē nevis uzlabo čigānu saskarsmi ar policiju. Minētie dati pauţ un atklāj uzdevumā izvirzītos punktus- attiecības ar policiju un policijai ar čigāniem. Mazā etniskā minoritāte Latvijā ir saspiesta kā pašu aizspriedumainības un sabiedrības kultivēšanas rezultātā. Mēs iegūstam, ka čigāns kļūst asociāla.53persona. Citādi izsakoties-nesabiedriska.54 Pretēja nozīme sabiedriskam.

52

A. Tertats, Vai čigāniem ir sava ―psiholoģija‖?(etnosocialās un etnopsiholoģiskās tendences Latvijā. (2006/10-12 ţurnāls, Psiholoģijas Pasaule, 1. 53 TURPAT 2. Bērns un kriminalitāte(metodiski informatīvo materiālu krājums), autoru kolektīvs Dr.iur. Andrejs Vilks u.c. , RaKa, 2001 54 Čigānu stāvoklis Latvijā, 2003 Laikraksts, Latvijas Avīze, 2008.gada 25.februārī, aptauja „Šodienas policijas darbs tautu neapmierina‖ 68

Bailes no policijas jeb personības emocionālais kodols pamatvilcienos izveidojas jau bērnībā(bērnu un pusaudţu psiholoģe, Dr.psych. Anita Vecgrāve)55 Psiholoģe dalās ar aptaujas rezultātiem uzverot, ka paši bērni aptaujās kā vistraucējošākām emocijā min bailes. Lai bērniem varētu palīdzēt pārvarēt traucējošās bailes, ir jāizprot to iemesli. Vai čigānu cilvēkam ir iespēja palīdzēt pārvarēt bailes no policijas, ja viņš neiet uz skolu, vai neiestājas darbā, dzīvo savas kultūras savrupībā.56 Animiska(mītiska domāšana) uztvere un bailes, to savstarpējie mehānismi rada totālu pretrunu un haosu. Nebūs pārspilēti teikts, ka gan čigāni, gan policija saskaras ar t.s. atzinības badu, kad netiek pienācīgi novērtēti, kad tas visvairāk nepieciešams.

3.Vai policija Tev teica, ko drīksti un ko nedrīksti? Vai policija Tev teica, ko drīksti un ko nedrīksti?

5% 26% "jā" līdz 30 g.v.

30%

"nē" līdz 30 g.v. "jā" no 30 g.v. "nē" no 30 g.v. neatbildēja

12%

27%

Att.20.1. attēls parāda starpgrupas(starpkultūras) saskarsmes līmeņa attiecību Minētā attēlā ir iespēja savstarpēji salīdzināt un aizdomāties, vai pastāv diskriminatīva atklāta attieksme, vai tās nepastāv. Starp „jā‖ un „nē‖ ir atšķirība tikai vienā 1%(līdz 30.g.v.), kas neko neizsaka, bet tomēr parāda „snaudošu‖ jeb neprecizētu informāciju, kad attieksmē, kā uzvedības procesā,

55

Anita Vecgrāve, Kā uzveikt bailes, (palīgs vecākiem), Zvaigzne ABC, 1999

56

КАЛИНИН ВАЛДЕМАР ЗАГАДКА БАЛТИЙСКИХ ЦЫГАН (ОЧЕРКИ ИСТОРИИ КУЛТУРЫ И СОЦИАЛЬНОГО РАЗВИТИЯ БАЛТИЙСКИХЦЫГАН) МИНСК ЛОГВИНОВ 2005 2. Баклен (2003) Чигане//гранд/Москва 3. Eriks Berns, Spēles, ko spēlē cilvēki(cilvēku attiecību psiholoģija), zināt. Redaktors dr.psych.Viesturs Reņģe, SIA Birojs 2000 Plus 1.

69

īpaši atklāti dominētu kāda etniska diskriminējoša darbība. Tad ir jāpieļauj, ka tā pastāv profesionāli un korekti slēpti, netieši, nonākot pie secinājuma tikai etniski diskriminējošās attieksmes analīzes ceļā. No 30.g.v. dati parāda 12% „jā‖ un 30% „nē‖. Tomēr uzskata, ka pastāv atklāta diskriminācija. Jāsecina, ka čigānu kultūrā pastāv paaudţu(vecumposmu) konflikta iespējamības bieţums. Vai policija tev teica, ko drīksti un ko nedrīksti? (respondentu sadalījums)

5%

22%

34%

līdz 30 g.v. vīrieši līdz 30 g.v. sievietes no 30 g.v. vīrieši no 30 g.v. sievietes netabildēja

20% 19%

Att.20.2. attēls norāda pētījuma dalībnieku piedalīšanos. Visaktīvāk pētījuma dalību ņēma vīrieši līdz gadiem- 34% un vīrieši no 30.gadiem- 20%. Sievietes mazāk piedalās uzskatu paušanā(22% un 19%). Domājams, ka atšķirība saistās ar drosmi pateikt par policiju 57skaļi un nebaidoties atklāti izpaust savu uzskatu.

1.

57

Apinis, Apine, Hanovs, Ilze Brands-Kehre(2006) RAKSTU KRAJUMS, kas izdots ar Īpasu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariata atbalstu Nacionālās programmas iecietības veicināšania ietvaros( 2005.-2009.). 2. Guna Svence, „Pieaugušo psiholoģija‖, RaKa, 2003 3. Aleksejs Vorobjovs, Sociālā psiholoģija, (teorētiskie pamati), Rīga, 2002

70

4.Vai policija Tevi uzklausīja, ņēma vērā Tevis teikto? Vai policija Tevi uzklausa, ņem vērā Tevis teikto?

7% 19%

"jā" līdz 30 g.v. "nē" līdz 30 g.v.

31%

"jā" no 30 g.v. "nē" no 30 g.v. neatbildēja 33% 10%

Att.21.2. Attēls parāda saskarsmes hetereostereotipiskās attiecības 33% un 31% parāda par personu un grupu atstumtību, zemākām un/vai savādākām „outsidera‖ sociālo veidojumu.Dati saskan ar Pētera Laķa sociālo stratifikācijas esamību.(24.attēls) Psiholoģes Nucho un Vidnere(2003)uzskats labi palīdz paskaidrot attēlā redzamos rādītājus un sniegt atbildi uz respondentu datiem 31% un 33%, kas saturiski saistās ar policistu saskarsmes procesa attiecībām ierodoties uz notikuma vietu, vai apcietinot uz ielas, vai izņemot vaininieku no mājām u.c., autores komentē: balss kvalitāte saskarsmes brīdī, piemēram, runājot ātri, vai nezināmos terminos rada lieku uztraukumu un saspīlētus pārpratumus. Sejas izteiksmei ir jābūt piemērotai tām problēmām, kas tiek runāta dotajā brīdī. Ķermeņa pozīcija un fiziskais attālums ļoti bieţi ir fafiliārs kontakts ar čigāniem, necilvēcisks, prasts u.tml., kas tikai norāda par policistu bravūru. Nav „Jūs‖ pieeja, ko pierāda uzrunas forma un attieksme(„Tu te man neāksties..‖) Tā demonstrē policistu pašpārliecinātību, pašapmierinājuma sajūtu, „kurš tad, ja ne viņš..” vai arī, „es taču pazīstu viņus..” u.tml. tonizējošas sajūtas, kuras līdz konkrētiem pierādījumam, nav pamata uzskatīt par noteiktu. Apsūdzību veic prokurori nevis policija. Ir jāveido

vai jāizkopj psiholoģiskā attieksme cilvēkiem „uz aizdomu pamata‖ nevis kā jau

‖noziedznieks‖, „lielāka iespējamība, ka noziedznieks‖ u.tml. Objektīvi(likumsakarīgi, uz faktiem, pierādījumiem) nevis subjektīvi(ambīcijas, stereotips, nepatika, savas pieredzes balstītām aizdomām).

71

5.Vai vari uzticēties policijai? Vai vari uz ticēties policijai? (respondentu sadalījums)

4% 22% 23% līdz 30 g.v. vīrieši līdz 30 g.v. sievietes no 30 g.v. vīrieši no 30 g.v. sievietes netabildēja 30%

21%

Att.22.1. Gendera hetereostereotipiskās saskarsmes attiecības Kaut neliels, bet tomēr ir, to cilvēku kategoriju, kuri novērtē policijas darbu kā normālu darbu, kā jebkuru citu „parastu darbu‖: Pozitīvi, bez viņiem neiztikt ; es uzticos policijai, bez policijas būtu haoss vai arī ļoti slikta „policija čigānam ir bieds‖, viņi neko neņem vērā. pretrunīgi vērtējama un

Etniski

klasificējams tie apstākļi un situācijas, kuras raksturojamas ar

imperatīvu raksturu(kā obligāts), ja vēsturiski ir zināma čigāniskais dzīves veids ir „brīvības gars‖, tad policija var šo brīvību liegt. Baţas ir uzskatāmas par pamatotām. 4.pielikums: varas pārstāvis pretošanās viņam ir sodāma[..]

Vai vari uzticēties policijai?

4% 18%

30% "jā" līdz 30 g.v. "nē" līdz 30 g.v. "jā" no 30 g.v. "nē" no 30 g.v. neatbildēja

26% 22%

Att.22.2. attēls atklāj vecumposmu hetereostereotipisko saskarsmi ar policiju Respondentu sniegtās atbildes norāda par klasisku komunikācijas paveidu „kā pret mani, tā es pret viņiem”(„ar mani viss ir kārtībā un ar tevi viss ir kārtībā”), „labāk ar viņiem vispār nekontaktēties,, „policija čigānam ir bieds”(„es esmu slikts, tu arī esi slikts”),

72

„viņi nekad nesapratīs čigānus” („ar mani viss ir kārtībā, bet ar tevi nav” )pēc amerikāņu

psihologa T.A.Harisa58 uzskata, ka uz saskarsmi iespaidu var atstāt arī

partneru dzīves pozīcija(scenārijs.)Minētais salīdzinājums bija transaktīvās analīzes dzīves pozīcijas.

6.Ja kāds Tevi uz ielas, mājās, darba vietā, skolā sistu un grūstītu vai lamātu un kliegtu, vai Tu vērstos policijā? Ja kāds Tevi uz ielas, mājās, darba vietā vai skolā sistu, grūstītu, lamātu vai kliegtu, vai Tu vērstos policijā? (respondentu sadalījums)

4% 22% 36%

līdz 30 g.v. vīrieši līdz 30 g.v. sievietes no 30 g.v. vīrieši no 30 g.v. sievietes netabildēja

20% 18%

Att.23.1. attēls atspoguļo gendera autostereotipisko priekšstatu Pētījuma dalībnieku atbildes parāda nostāju, ar kādu ir sastapušies savā pieredzē saskarsmē ar policiju „Lai attieksme būtu vienāda ka pret visām tautībām‖; „Viņus jāmāca, lai izturētos labāk pret čigāniem‖ . Ir pretrunīgi, taču svarīgi uzvērt, ka pastāv šāda iespēja: Ja iedzīvotājam ir aizdomas par amatpersonas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai pilnvaru pārkāpumu[..]5.Pielikums .

36% un 4%, vai arī 20 % un 22% norāda par viktīmām

sekām. (Zīle, 2003).

58

Silva Omārova, Cilvēks runā ar cilvēku(saskarsmes psiholoģija-sociālā psiholoģija), KAMENE Jana Zīle, Cietušais krimināltiesisko zinātņu skatījums, Latvijas Vēstnesis, 2002

73

Ja kāds Tevi uz ielas, mājās, darba vietā vai skolā sistu, grūstītu, lamātu vai kliegtu, vai Tu vērstos policijā?

4% 21% 22% "jā" līdz 30 g.v. "nē" līdz 30 g.v. "jā" no 30 g.v. "nē" no 30 g.v. neatbildēja 20%

33%

Att.23.2. attēls parāda saskarsmes vecumposmu autostereotipisko priekšstatu Lai kādi nebūtu pētījuma rādītāji svarīgi atzīmēt, ka pusaudţi vai jaunieši lielā mērā ar savu uzvedību, domājot loģiski, ir spējīgi apdraudēt vairāk, salīdzinājumā ar pieaugušiem. Viņu nepietiekamā pieredze un zināšanas, pārgalvība un impulsivitāte, kā vecumposmu īpatnības vienmēr savlaicīgi ir jāparedz. Saskarsmei ir jābūt līdzsvarotākai, iejūtīgākai, praktiskākai un pedagoģiski audzinošākai. Ja saskarsmes partneris lielos vilcienos orientēsies kultūras īpatnībās, ir lielāka varbūtība, ka saskarsme notiks psiholoģiski smalki tonēti un regulēti, kas ir pretēji- skarbi, familiāri, formāli, aizskaroši un dominējoši. 21% un 20% apstiprina par viktimioloģisko(cietušā statusa) parādības esamību.

59

1. 59 Juris Pommers, Autovadītaju psiholoģija un ētika, ZvaigzneABC, 2002 2. Pega Pikeringa, Strīdi nesaskaņas konflikti (no angļu val.tulkojusi Renāte Punka), Jānis Roze, 2000 3. www.psihiatrija.lv 4. Pētījums: „Bērnu – noziedzīgo nodarījumu upuru- tiesiskā un sociālā aizsardzība‖ , 2002 5. Guna Svence, „Pieaugušo psiholoģija‖, RaKa, 2003 6. Jana Zīle, Cietušais krimināltiesisko zinātņu skatījums, Latvijas Vēstnesis, 2002

74

7.Vai policija pret Tevi ir izturējusies nicinoši, pazemojošiapsaukājusi, izsmējusi, izteikusi draudus, uzsvērusi Tavu piederību pie čigānu tautas utt.? Vai policija pret Tevi ir izturējusies nicinoši, pazemojoši apsaukājusi, izsmējusi, izteikusi draudus, uzsvērusi Tavu piederību pie čigānu tautas utt.?

4% 18%

30% "jā" līdz 30 g.v. "nē" līdz 30 g.v. "jā" no 30 g.v. "nē" no 30 g.v. neatbildēja

26% 22%

Att.24 attēls parāda antropometriskās(antroposocioloģiskā) iezīmju dominanti Minētie dati un citu atbilţu varianti vedina uz domām par policijas attieksmi, kas izpauţas sociālā nevienlīdzīgā stratifikācijā,60 saistībā tādējādi, ka „čigāns jau nav cilvēks, jo viņam nekā dzīve saprātīga nav: ne darba, ne izglītība,; sabiedrībai nederīgs‖(autora piezīme) . Piemēram, respondenti sevi pielīdzina „ Slikta saskarsme ar policiju, tāpēc, ka čigāns ” .‖ Nepaskaidrojot iemeslu, ienāca brutāli, pēc saviem ieskatiem visu izmeklēja, neko nepaskaidrojot ‖ Ienāk mājās un lika pistoli pie pieres, neskatās , ka tobrīd bija mazi bērni, Nepatiesi tika apvainots čigāns par kautiņu, lai gan sakāvās cittautieši, devos viņu aizstāvēt, Vienā vakarā, bez iemesla apstājās busiņš, no kura izkāpa 5-6 cilvēki, viens no tiem uz mani uzsauca „ ei tu čigāns‖ un teica, ka esot komandantu stunda. Aizveda uz iecirkni un daţādi izsmēja manu tautību. 60

Brigita Zepa, Aija Zobena, Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā, Latvijas Universitātes Socioloģijas katedra, 1996 Jana Zīle, Cietušais krimināltiesisko zinātņu skatījums, Latvijas Vēstnesis, 2002

75

Baiļu emocijas traucējumu gadījumos visbieţāk rodas fobijas(Artūrs Utināns, 2005) Antropometriskās pazīmes61(balta izskata, tumsnēja, melnīgsnēja izskata, tumsnējiaziātiska; „narkomāniska izskata( organisma funkcionāli traucējumi)”; „anatomiski neattīstīti”(neattīstīta ķermeņa konstitūcija); pēc Krečmera līdzinātos ķermeņa tipi kā astēniskie,

pikniskie,

atlētiskie,

bet

tomēr

kulturāli

specifiskās

iezīmēs(jaukta

konstitūcija).Sacīto pilnā mērā apstiprina ziņas par čigānu kultūrā gadsimtiem pastāvēto paradumu, kad katram bērnam ir savas iesaukas jeb palamas. Visbieţāk jau kopš bērnības līdz sirmam vecumam. Piemēram, „budzis‖, „līkais‖, „kuka‖, „ola‖ u.c. Interesanti, ka palamas var sastapt arī citās pilsētās, gan, pazīstot tos pašus cilvēkus ar minētam iesaukām jeb palamām62, gan svešam čigānam, tā ir tikai sakritība. Palamas nozīme pamatojas uz negatīvu un/vai pozitīvu atsevišķu ieradumu, iezīmi raksturā. Ārējais izskats, paradums, nodarbošanās, intereses u.ml., kas kaut kādā veidā to ir pamanījis un „ienes tautā‖. Bērnu vārdi pamatā ir indiešu, krievu, brazīliešu, arī latviešu. Piemēram, Tahīrs, Rada, Milāna, Jogita u.c.

Kāds jaunietis, Suradţs, reiz stāstīja: „Vienā vakarā, bez iemesla apstājās

busiņš, no kura izkāpa 5-6 cilvēki, viens no tiem uz mani uzsauca „ ei tu čigāns‖ un teica, ka esot komandantu stunda. Aizveda uz iecirkni un daţādi izsmēja manu tautību. Informācija var izpausties ne tikai vārdos, bet arī t.s. bezvārdu signālos. Balss tonis, temps, arī šāda bez vārdiem sniegta informācija ir jāievēro. Tā ir informācija, kuru čigānu indivīds vēl nav ietērpis vārdos, un varbūt viņš nemaz nav spējīgs to izteikt vārdos, jo viņš pats to vēl skaidri neapzinās(Nucho, Vidnere, 2003) PROCESUĀLĀS TIESĪBAS nosaka, ka ‖Katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. (LR Satversme 92. pants) „

61

J. Prīmanis, „Ievads antropoloģijas metodikā‖, Valters un Rapa, 1937.

1. 62 Latvijas romu gadagrāmata 2007.-2008., Kandava, biedrība „Rāma‖, 2007 2. Čigānu stāvoklis Latvijā, 2003 3. Maģistra darbs „Čigānu nodarbinātības īpatnības nodarbinātības sfērās‖, DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE.,2007

76

8.Vai policija pret Tevi ir pielietojusi fizisku vardarbību? Vai policija pret Tevi ir pielietojusi fizisku vardarbību? (respondentu sadalījums)

3% 18% 34%

līdz 30 g.v. vīrieši līdz 30 g.v. sievietes no 30 g.v. vīrieši no 30 g.v. sievietes netabildēja

26% 19%

Att.25.1. attēls atspoguļo faktisko saskarsmi, kuru pamatā ir ksenofobiskas iezīmes(sabiedriskā, sociālpolitiskā skatījumā) „Mani sasita policisti, tāpēc, ka gāju ar alus pudeli un uzlika soda naudu 25,Ls” , Kāda respondente, bērnu māte, gadījumu stāstīja ar šausmām, un lielā neizpratnē :Pusnaktī aizturēja manus bērnus, pagalmā. Vecākus par to neinformēja. Moraliski ietekmēja bērnus, lai atzīstas tur, kur nav vainīgi. 6. pielikums Nogādāt policijas iestādē un administratīvi uz laiku līdz 3 stundām Lietot fizisku spēku, šos paņēmienus nelieto pret sievietēm, mazgadīgajiem un personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm, izņemot gadījumus, kad tās izrāda bruņotu pretošanos, notiek grupveida uzbrukums, apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība); 34 % un 26 % pilnīgi skaidri norāda par cietušā statusu. LR Satversme, “Cilvēka pamattiesības”, 8.nodaļa, 95 punktā ir teikts: Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut neţēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.

77

Jau sabiedriskais centrs Providus ir pamanījis, ka pastāv policijas patvaļa63 un „katrā nodaļa ir atklājami pārkāpumi”. Pētījuma ietvarā, minēšu daţus atspoguļotos pārkāpumus policijas darbā:

 Nepieklājība (incivility)  Nomācoša/dominējoša uzvedība (oppressive behavior)  Rasu diskriminācija( biežāk, vairāk slēpta-latenta, nekā pret melnādainiem, autora piezīme)(racial discrmination)  Procesuālās darbības pārkāpumi  Aresta, tajā skaitā arestēšanas laikā vai tūlīt pēc tam  Kriminālās izmeklēšanas laikā  Sadzīves konflikta laikā  Aizturēšanas laikā  Nopratināšanas laikā policijas iecirknī  Identitātes noskaidrošanas laikā  Mājoklī  Policijas iecirknī  Aizturēšanas vietā u.c.

63

Ilze Ruķere, Sūdzību izskatīšana un policijas atbildība, Sabiedriskās politikas centrs „Providus‖, 2004, 45-46.lpp. 2. Jana Zīle, Cietušais krimināltiesisko zinātņu skatījums, Latvijas Vēstnesis, 2002 1.

78

Vai policija pret Tevi ir pielietojusi fiziksu vardarbību?

3% 21%

24% "jā" līdz 30 g.v. "nē" līdz 30 g.v. "jā" no 30 g.v. "nē" no 30 g.v. neatbildēja

23% 29%

Att.25.2.attēls parāda fobisku trauksmainību kā sociālo baiļu pastāvēšanas fakta iespējamību policijai kontaktējoties ar čigānu tautības cilvēku „Pret mani policija izturējās ļoti slikti‖‖, „viņi man sita un izturējās ļauni‖, „Jā ir gadījums ar manu brālēnu, ka viņu sita‖, „Vispār Ventspilī policija ir riebīga. Viņi sita brālēnu, ka viņam palika zilumi‖. Sabiedriskais centrs PROVIDUS(2005) raksta, ka pastāv „Iekšējo sūdzību izskatīšanas mehānismi‖ jeb vairākas iekšējās institūcijas, kas izskata sūdzības par policiju. 1. rajona policijas pārvaldes un iecirkņi 2. Valsts policijas Rīgas Galvenās policijas pārvaldes personālsastāva inspekcija 3. Valsts policijas Iekšējās drošības biroja personālsastāva inspekcijas 4. Iekšlietu ministrijas Galvenā inspekcija 5. Sūdzību par pašvaldību policiju var iesniegt konkrētās administratīvās teritorijas pašvaldības policijas priekšniekam

79

9.Kāda ir Tava attieksme pret policiju ? Kāda ir tava attieksme pret policiju?

7%

6% 3%

7% 9% 6% 1% 3% 6%

3%

1%

16% 16%

4%

12%

neintrāla attieksme sievietēm līdz 30 g.v. pozitīva attieksme sievietēm līdz 30 g.v. negatīva attieksme sievietēm līdz 30 g.v. pašvērtējums sievietēm līdz 30 g.v. neintrāla attieksme vīriešiem līdz 30 g.v. pozitīva attieksme vīriešiem līdz 30 g.v. negatīva attieksme vīriešiem līdz 30 g.v. agresīva attieksme vīriešiem līdz 30 g.v. pozitīva attieksme sievietēm pēc 30 g.v. negatīva attieksme sievietēm pēc 30 g.v. pašvērtējums sievietēm pēc 30 g.v. neintrāla attieksme vīriešiem pēc 30 g.v. negatīva attieksme vīriešiem pēc 30 g.v. negatīva attieksme saistot ar tautību vīriešiem pēc 30 g.v. neatbildēja kopā

Att.26.1. attēls atklāj čigāniem piemītoši kultūras sensitīvo tipu saskarsmes īpatnības saskarsmē ar policiju Aptaujā skaidri iezīmējas sociālā mobilitāte64, kas izprotams ar uzvedību un emocionālo attieksmi no paaudzes uz paaudzi, brīţiem pat vairākās paaudzēs, piemēram, „čigānus uzskata par nederīgiem man riebums saglabājies kopš Padomju laikiem‖, čigānam pret policiju ir naidīgs iesakņojums kopš agrākiem laikiem jāciena tautība, imitācijas reakciju, iekš-gupas īpatnības(in-group)65

1. 64 Pēteris Laķis, Socioloģija, Ievads socioloģijā, Zvaigzne ABC, 2002 2. Brigita Zepa, Aija Zobena, Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā, Latvijas Universitātes Socioloģijas katedra, 1996 65

Silva Omārova, Cilvēks runā ar cilvēku(saskarsmes psiholoģija-sociālā psiholoģija), KAMENE Aleksejs Vorobjovs, Sociālā psiholoģija, (teorētiskie pamati), Rīga, 2002

80

Kāda ir tava attieksme pret policiju (respondentu sadalījums)

7%

līdz 30 g.v. sievietes

18%

20%

līdz 30 g.v. vīrieši pēc 30 g.v. sievietes

22%

33%

pēc 30 g.v. vīrieši neatbildēja

Att.26.2. attēls atklāj intropunitīvās agresijas noslieci Pētījuma autors domā, kā kultūras socioloģiskais skatījumā, pētījumā izpauţas darbības, rīcības un uzvedības stereotipizācija paudţu paaudzēs, respondentu sniegtās atbildes, tiešā jautājumā „Kāda ir Tava attieksme pret policiju‖ skan atbilde. , „es viņus neieredzu”, „ļoti slikta”.

81

10.Kas ir jādara, lai policija labāk izturētos pret čigāniem? Kas ir jādara, lai policija labāk izturētos pret čigāniem? (sievietes līdz 30 g.v.)

7% 7% 1% 3% 1%

vispārcilvēciskās vērtības ievērošana saistot ar čigānu tautību negatīvi noskaņoti paškristiski noskaņoti attiecības ar policiju saista ar valdību pārējie

81%

Att.27.1. attēls precizē vai pastāv „pleca efekts” čigānu kultūrvidē saskarsmē starp savējiem Respondentu

sniegtās atbildes skaidri liek noprast par policijas varas patvaļu. Policija

pārstāv sabiedrības intereses, tai piemīt zināma vara, ietekme, kura daudzos gadījumos var izvēlēties. Bez policijas formas tērpa svarīgi saprast, ka policists pirmkārt ir tāds pats cilvēks kā mēs visi ar savu raksturu, stiprām un vājām pusēm. Policists ar pieredzi saskarsmē ar čigāniem jau būs laikam sapratis, ka liela nozīme saskarsmē ir nepieciešama cilvēciska attieksme un pieeja. Čigānu kultūras īpatnības sadzīviskā uztvere jeb pirmatnīgums66 (Jungs) ir vienkāršības apliecinājums ikdienas situācijās ar čigānu. Tas nebūt nenozīmē, ka čigāns ir sociāli, ekonomiski vai psiholoģiski atpalicis, pārākā pakāpē(, viņa uztvere un domāšanas būtība saskarsmē ar cilvēkiem, policiju, ir skaitliska jeb kvantitatīva. Prasme uzklausīt, kulturāla izturēšanās un apveltīta empātiska, profesionāla korekta izturētība var sasniegt tādu pašu kvalitatīvu(principiāli) rezultātu un efektu kā parastos gadījumos.) Kā iepriekš jau tika iztirzāts, kad daudzi vēsturiski, kultūras u.c., arī sabiedrisko spiedienu rezultātā, pētnieka tautības brāļi un māsas, mākslīgi padarīta par rīcības nespējīgiem, nemaz neiedziļinoties problēmas būtībā. Čigāniem ir savas biedrības, kuras ir likumu kārtā dibinātas un pārstāv kādus savus mērķus, domājams, ka tautiešiem ir jārada arī iespēja tikties(konsultēties), lai risinātu ar dzīvi saistītus jautājumus, tai skaitā ar policiju.

66

Maģistra darbs „Čigānu nodarbinātības īpatnības nodarbinātības sfērās‖, DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE.,2007 82

Pilsētu vai rajona čigānu biedrība ir vidutājs starp cietušo(darītāju) un vai/policiju. Vajadzīgā saskarsmes līmenī un izpratnei, čigānu biedrība risinātu daudzas problēmas, ka situācija nenobristu tik tālu, ka cilvēkam nebūtu jāpārkāpj likums, jākonfliktē un/vai netur ļaunu uz policista un otrādi. Tāpēc Valstij būtu jārada daţādi mehānismi(vieglāks ceļš), kas iedarbinātu „problēmas ratu‖‖. Pētījuma veicējs ir novērojis čigānu biedrības parastā grūtības, kas traucē normāli funkcionēt biedrībai:

pastāvīgs

finansiālais atbalsts un otrs, birokrātiskā pieeja,

dokumenti, sīka un detalizēta atskaite. Svarīga ir pozitīvas informācijas ziņošana par policiju, gan par pašiem čigāniem. Iezīmējas lielas pretrunas, politkorekti būtu neizpaust nacionalitāti, ta nī pat laikā tiek izteiktas vēlmes, lai pozitīvi aktivizētu un veicinātu konstruktīvu sadarbību. Tā ir ţurnālistikas, masu mediju prakse, kā šo jūtīgo, pretrunīgo situāciju sintezēt Jaunā gadsimta67, pašiem čigāniem un Latvijas iedzīvotājiem, Eiropai saprotamā veidā

Respondenti

sniedz daţādas atbildes par minēto problemātiku: „Lai čigāns nezog”, „Lai policisti(-s) uz ceļiem lūdzas 101 reizi atvainošanos”,

„Paši tiekam galā”, „Vismaz kaut reizi uzticēties

čigānam un vienmēr nekritizēt”, „Izturēties cilvēciski, nevis kā mēdz notikt- aiztur, piekauj un laiţ vaļā” utml. Iepriekš jau tika apskatīts autostereotips jeb pašvērtējums, kas atspoguļo raksturojumu tēlos par savu tautu. Pēc definīcijas hetereostereotipi vienmēr ir negatīvi, bet autostereotipi vienmēr idealizētā raksturojumā. Arī pētījuma autoram ir savs viedoklis , ka ir jāievēro likumu, ieviestu diskriminācijas pārkāpuma soda sistēmu, parādīt paņēmienus kā atklāt diskriminācijas faktus, čigānu gadījumus „izlaist‖ caur čigānu ekspertiem, tādā veidā, mazinot pārpratumus gadījumos ar čigāniem. Šajā sakarā ir vērts pieminēt-

4.pants. Administratīvā procesa

principi

(1) Administratīvajā procesā piemēro šādus vispārējos tiesību principus: 1) privātpersonas tiesību ievērošanas princips (5.pants); 2) vienlīdzības princips (6.pants); 3) tiesiskuma princips (7.pants); 4) tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips (8.pants); 5) patvaļas aizlieguma princips (9.pants); 6) tiesiskās paļāvības princips (10.pants); 7) likuma atrunas princips (11.pants); 8) demokrātiskās iekārtas princips (12.pants); 9) samērīguma princips (13.pants); 10) likuma prioritātes princips (14.pants); 11) procesuālā taisnīguma princips (14.1 pants). (Valsts pārvaldes

iekārtas likums, spēkā esošs no

2004.02.01, Publicēts:Vēstnesis 164 2001.11.14.)

1. 67 Policija un sabiedrība, Latvijas Policijas Akadēmija, 1997 2. Policijas un sabiedrība (mūsdienu metodes), pasniedzēja rokasgrāmata, 2003

83

Kas ir jādara, lai policija labāk izturētos pret čigāniem? (vīrieši no 30 g.v.)

attieksmi saista ar tautību

10%

viedokļi par policiju 7% 5% 5% 4% 1%

68%

rekomendējoši viedokļi pašvērtējums nav komentāra priekšlikums pārējie

Att.27.2. attēls precizē cik jūtama robežsvītra starp heterostereotipa un autostereotipa uzskatiem saskarsmes procesā ar policiju ‗‘Čigāniem pašiem ir jābūt pieklājīgiem.‘‘; ‗‘Nevajag zagt un laupīt, tad policija arī būs cilvēki‘‘, ‗‘ Čigāniem jābūt pašiem zinošākiem ‗‘, ‗‘Čigāniem pašiem jābūt mierīgākiem, lai mierīgāk dzīvotu ‗‘, ‗‘ Čigāniem pašiem jābūt pieklājīgākiem‘‘ , ‗‘ Viņus jāmāca, lai izturētos labāk pret čigāniem‘‘. Respondentu sniegtās atbildes parāda paškritisku vērtējumu par saviem tautiešiem. Tiešām interesanti bija vērot

jaunas metodikas izveidi mācību

sistēmas ietvarā, apmācot jaunos policistus, ar mērķi, kā policijai uzlabot savu tik nesimpātisko statusu sabiedrības acīs. Metodikas(tehnikas) izstrādē bija atslēgvārdi, kuri saslēdz, rosina alternatīvus, novērtē faktisko stāvokli. Pētījuma veicējs ir apmierināts ar iepazīto materiālu : MŪSDIENU METODES

68

Piemēram, atšķirīgas izpratnes, sadarbībai

nepieciešamie apstākļi, policijas tēla uzlabošana un kontakta nodibināšana- simboliskā veidā, risina jautājumus, gan ar daţādiem uzskatiem, daţādu ādas krāsu, seksuālo orientāciju, dzimuma, nacionalitāti utml. Termini demonstrē skaidras problēmas nozīmi, stratēģisko rīcību, algoritma sistēmu.

68

Policijas un sabiedrība (mūsdienu metodes), pasniedzēja rokasgrāmata, 2003 84

Kas ir jādara, la policija labāk izturētos pret čigāniem? (respondentu sadalījums)

9%

līdz 30 g.v. sievietes

19%

līdz 30 g.v. vīrieši no 30 g.v. sievietes

33%

21% 18%

no 30 g.v. vīrieši neatbildēja

Att.27.3.attēls atspoguļo „nulles posma” esamību etniski „pašatjaunojoša” Respondu sniegtās atbildes: obligātās prasības un piespieda kārtā, lai apmeklē bērniskolas, pieaugušie- darbu,Lai parāda mūsu labās puses. Sabiedrības iesaistīšanas mehānismi daţkārt tiek paredzēti nozaru likumos. Efektīvai sadarbībai , starp čigānu biedrībām un policijas, valsts iestādēm, nepieciešama informācija. Kā Z.Miezīte (2003) uzskata, tad ir vajadzīga 1. organizatoriska rakstura informācija; 2. pamatinformācija; 3. dokumenta projekta publicēšana. Respondentu

sniegtās atbildes:



Es gribētu, lai pret čigāniem stingrāk izturētos



Čigāniem vajag visu paskaidrot, Lai policijas priekšnieks vairāk pieskata savus padotos, policija paši bieži ir iereibuši



Lai policija likumīgi izturas



Policistiem ir jāstrādā pie čigānu jautājuma



Policisti ir jāsoda par pārkāpumiem



Policisti ir „jāņem pie dziesmas” par pārkāpumiem



Policistiem ir jāturas pie likumiem, kas visiem cilvēkiem ir vienādi

85

SECINĀJUMS %

pauţ sniegto saturu:

33% vīrieši no 30.gadiem uzskata.. 21% vīrieši līdz 30.gadiem uzskata.. 19% sievietes līdz 30.gadiem uzskata.. 18% sievietes no 30.gadiem uzskata..

11. Ko Tu gribētu, lai valsts izdarītu priekš čigāniem? Ko Tu gribētu, lai valsts iz darītu priekš čigāniem?

7%

7%

3%

4%

2% 3%

7%

12% 10%

1% 1% 10% 18% 15%

vispārcilvēcīgu attieksmi sievietēm līdz 30 g.v. nav viedokļa sievietēm līdz 30 g.v. lūgums pēc konkrētas palīdzības sievietēm līdz 30 g.v. par čigānu tautas labklājības sievietēm no 30 g.v. lūgums pēc konkrētas palīdzības sievietēm no 30 g.v. par čigānu tautas labklājības vīrieši līdz 30 g.v. lūgums pēc konkrētas palīdzības vīrieši līdz 30 g.v. nav viedokļa vīriešiem līdz 30 g.v. pašvērtējums vīriešiem līdz 30 g.v. par čigānu tautas labklājības vīrieši no 30 g.v. lūgums pēc konkrētas palīdzības vīrieši no 30 g.v. nav viedokļa vīriešiem no 30 g.v. priekšlikumi vīriešiem no 30 g.v. neatbildēja

Att.28 attēlā izpauţas etniski „pašatjaunojoša” klātbūtne, kas atspoguļo konstruktīva vai destruktīva rakstura saskarsmi ar policiju saskarsmes procesā. Čigānu vēsturiski filozoviskā priekšstata

mērķtiecīga kritiska izvērtēšana veicinās

praktisku sākuma posmu sociālai integrācijai, tādējādi, domājams, 86

ka atspoguļotās informācijas atgriezeniskums būs vairāk jūtams psiholoģiskā nozīmē un no šīm un citām likumsakarībām izrietoša augšupeja. Ir jāpiekrīt, ka katras personības mērķis ir savu spēju attīstīšana un integrācija līdz robeţai, kas atbilst viņa iedabai. Tas, protams, ir garš ceļš pa labirintu, ka to psihologs Jungs dēvēja par longissima via.69 Tai varētu sekot altruistiska izturēšanās, iecietība un prioritāšu izvirzīšana, reāla darbība, un visticamāk, ka iespēju robeţās var sniegt minimālu strukturētu un saturīgu dzīves sajēgu. Sasniedzot attiecīgo brieduma posmu, ir vairāk paļāvības un uzticamība, ka kontakts(saskarsme) ar Latvijas sabiedrību, to starpā ar policiju, mazāk gaidāms. Taču visbūtiskākais ir tas, ka katrs čigānu tautības pārstāvis, paredzams,

kvalitatīvi izmainīsies. Pašpaļāvība, vērtības nozīme un

sabiedriskā apziņa ikkatrā pieaugušā čigānu indivīdā iecementēs atbildības sajūtu. Radīsies virziens un mehānismu „laimes radīšanas”70 cikls, kuru ieguvēji būs gan indivīda līmenī, starpgrupu līmenī, starpkultūru līmenī. Starp majoritāti un minoritāti.

18% vīrieši līdz 30.gadiem norāda par paaugstinātu pašvērtējumu 15% vīrieši līdz 30.gadiem norāda rūpes par čigānu tautas likteni 12% vīrieši no 30.gadiem vairāk rūp čigānu tautas liktenis 10% sievietes no 30.gadiem par konkrētu palīdzību( sniegt vairāk- bērna naudu, sociālo palīdzību, atbalsts ģimenei), ko valsts(ministrijas) var piedāvāt likuma kārtā„kā visiem‖ vai „čigāniem īpašā kārtā‖

10% sievietes no 30.gadiem vairāk rūp čigānu tautas liktenis 7% sievietes līdz 30.gadiem vēlas saņemt vispārcilvēcisku cieņas pilnu attieksmi 7%

sievietes

līdz 30.gadiem vēlas saņemt kādu konkrētu Valsts

atbalstu, kas pienākas „kā visiem” vai „čigāniem īpašā kārtā”

69

LU, Filozofijas un Socioloģijas institūts, Tagadnes izaicinājums, 1996

70

Stefans Lermens, Laimes Jaunā psiholoģija, SOL VITA, 1995 87

Respondentu izteiktās domas: Ir jāpierāda, ka neesam vainīgi, Tāds jauninājums, ka policijas attieksme mainīsies, nekad nenotiks; Es domāju, ka policijai par čigāniem, godīgi, nemaz neinteresē; Cik esmu saskāries tad, policija čigānus neieredz(…)rajonā; Būt policijas pusē!? Tādus cilvēkus es neieredzu; Uzlabot dzīves līmeni, sniegt palīdzību iekārtojoties darbā ;Nezinu; Grūti pateikt.

KOPSAVILKUMS

Pētījumā atbildēja.

31%

39%

vīrieši sievietes neatbildēja

30%

Att.29.1. datu kopsavilkuma secinājumu aina, kas paredz domu prognozēšanas iespējamību, ka čigānu dzīve turpinās ritēt, vēsturiski „pārkopējas”. Respondentu atbildes par policiju: 

Ir jāpierāda, ka neesam vainīgi



Tāda attieksme kāda ir patreiz, tāda nemainīsies



Tāds jauninājums, ka policijas attieksme mainīsies, nekad nenotiks



Es domāju, ka policijai par čigāniem, godīgi, nemaz neinteresē

88

Respondentu atbildes uz jautājumiem.

5% 48% 47%

atbildēja "jā" atbildēja "nē" neatbildēja

Att.29.2. mistikas klātbūtne(animisma)...Augstāks Spēks(parādība) visu saliks pa vietām... Irracionāla sprieduma pieskaņa. Uz kognitīvā deficīta pamata, kur cēloņi meklējami nepārzinot un nepārvaldot pietiekamu informācijas(juridisko, sociālo, psiholoģiska, sociālās palīdzības saņemšanu, vietējās pašvaldības un ciema)klāstu un plašumu, cilvēks „izdomā un rada” pats savu priekšstatu balstoties uz to informāciju, kas ir viņa rīcībā. Le Bons , "tautu likteņus nosaka viņu raksturs, bet ne valdības formas"(1998) No objektīvās psiholoģijas viedokļa personība ir psihisks indivīds, kas pret apkārtējiem ārējiem nosacījumiem izturas kā pašdarbīga būtne (Millers-Freienfelss,1934). Tā pastāv no divām cieši savienotām ―pēdu‖ kopībām. Viena saistīta ar organisko, bet otra- ar sociālo sfēru; atkarībā no tā, kura tām pārsvarā, tiek noteikts personības egoistiskais vai altruistiskais virziens Tas, kas cilvēkam ir vajadzīgs parasti atrodas ―ārpus cilvēka‖. Minētais raksturojums apstiprina pastāvošo priekšstatu par analfabētisma uzskatu, kas parādās citos pētījumos. Kāda respondente, apzinoties faktisko čigānu stāvokli un labdabīgi noskaņota rekomendē „Ieviest obligātās prasības un piespieda kārtā, lai apmeklē bērni- skolas, pieaugušie- darbu”. Vairāki, vecāka gada aptaujas dalībnieku, vairāk sieviešu dzimums, izsakās , ka „jāuzticas „viens otram””. Liels respondentu skaits, kuru uzskati veidoja pētījuma secinājumu „negatīva attieksme pret policiju‖ stingru uzskatu vadīti iesaka „ievērot tādu pašu cieņu, ka pret citām tautām un, lai nediskriminētu”. Respondentu skaits, kuri uzskatus pauda īpaši emocionāli, impulsīvi, pārmetoši izsakās pētījuma kontekstā, pret policiju, „ lai saprot, ka čigānam nav skola, ka, tas vēl neko nenozīmē, ka viņi nav cilvēki‖.

89

Secinājums Lai parādītu un atklātu pētījuma būtību, pētījuma saturu, pētījumā „čigānu saskarsme ar policiju” bija dziļa vajadzība padarīt svarīgu tās puses un sfēras, aspektus, faktorus, kuru atsevišķās darbības ar kopējām sistēmām, iespēju robeţās, paskaidro un izskaidro, saskarsmes barjeras kā sociālā, tā psiholoģiskā, tā starpgrupu un starpkultūras griezumos. Pētījums ir tik sareţģīts, cik ir sareţģīti ir čigānu situācija „ šeit un tagad‖ skatījumā. Pētījums parāda visu vecumu grupu respondentu datus un viedokļus. Dati atspoguļo daţādo dzīves pieredzi un saskarsmes līmeņus un attiecību formas. Dati parāda faktisko iespējamību, ka „čigāns ir tikai cilvēks‖, ‖čigāns ir tāds pats cilvēks kā jebkuras tautības pārstāvis‖ un ir gatavs uz sadarbību, atbilstoši, ja pret čigānu ir pareiza pieeja un iejūtība, pieņemot čigānu „tādu kāds viņš ir‖; attieksmē un saskarsmē ar cilvēcisku izpratni var sasniegt vērtīgus rezultātus. Pētnieka bezaizspriedumainība ir galvenais faktors dibinot attiecības un lietišķu saskarsmi ar savas tautības cilvēkiem. Respondentu sniegtās atbildēs, aptaujā, bija skaidri jūtama vaļsirdīga, tieša, nepiespiesta atmosfēra, īstena. Pētījuma saturs, konteksts un augsta uzticamība varēja realizēties sasniedzot nekritisku nostādni saskarsmes procesa laikā. Pētījuma perioda laikā respondentu sniegtās atbildes ģimenes lokā vērojamas parādības kā sociālais kūtrums, sociālā facilitācija, deindividuācija, grupas polarizācija, konformisms un kolektīvisms. Īpaši izceļas parādības kā grupas norma(paraugs, vadošais sākums), iekšgrupas neobjektivitāte. Minēto parādību klātbūtnes efekts periodiski destabilizēja situāciju un, iespējams, noteica, kādām bija jābūt

respondentu sniegtām atbildēm.

risinājuma paraugus un sasniedz vajadzīgo efektu, izmantojot,

Līdz šim, daţādos

interpretējot un skaidrojot

likumsakarības un fenomenus no čigānu kultūras vēsturiskā aspekta, psihiskām un sociālām īpatnību

skatījumiem,

kas

robeţojas

ar

mazāk(nepētītām)

pētītiem

aspektiem.

90

Pētījuma gaitā gūtie galvenie secinājumi Dati atspoguļo respondentu dominējošo atbildi minētā jautajumā 1. Vai Tev ir bijusi saskarsme ar policiju?

85% atbild uz jautājumu “jā”. Ar atbildi „nē” tika saņemtas 32 % gadījumos. Saskarsme ar policiju visbieţāk bijusi vecumā līdz 30.gadiem (68%) un vīriešu dzimumam (64%) vairāk nekā sieviešu dzimumam. 2. Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju?

a. Vērsos pēc informācijas 72% vīrieši līdz 30.gadiem un 56 % sievietes no 30.gadiem. b. Izsaucu policiju pārkāpuma gadījumā 81 % vīrieši līdz 30.gadiem un 63 % sievietes pēc 30.gadiem c. Tevi aizturēja 74 % vīriešu līdz 30.gadiem un 60 % vīriešu pēc 30.gadiem. d. Tevi apcietināja 86 % vīriešu līdz 30.gadiem un 67 % vīriešu pēc 30.gadiem e. Tevi sodīja 86 % vīrieši līdz 30.gadiem un 53 % vīrieši pēc 30.gadiem Lūdzu, pastāsti detalizētāk, kā norisinājās Tava saskarsme ar policiju? Mini konkrētus gadījumus, kad Tu vai citi čigāni kontaktējās ar policiju!

Atbildes var sagrupēt šādā secībā: 1.vietā -saistībā ar daţādiem likumiem- dati skaitliski parāda visvairāk 2.vietā -pārkāpumi sabiedriskās vietās

91

1.vieta un 2.vieta atšķiras ar to, ka „pārkāpumi sabiedriskā vietās” ir divas reizes mazāk par „ pārkāpumiem, kas saistās ar daţādiem likumiem” no kopējo atbilţu skaita, bet pārsniedz 2-3 vairāk par pārkāpumu ganījumiem, kas saistās ar skolas neapmeklēšanu.

S a s k a r s m e

a r

p o l i c i j u sniegtās atbildes parāda šādu ainu un tendences:

35 %

negatīvs vērtējums par policiju

16 %

policija izturas agresīvi

11% 9%

pašu respondentu pārkāpumi

respondenti atbildi saista ar tautību (tieši un netieši ironizē, iesniegumus neņem pa pilnu, diskriminējošaattieksme un izturēšanās pret čigāniem)

5% 5% Tikai

policija respondentus aiztur uz aizdomu pamata pašu etniska īpatnība raksturojama ar naidīgu attieksmi pret policiju

4%

respondentu raksturo kā “labu un pozitīvu” attieksmi pret

policiju. 3. Vai policija Tev pietiekami skaidri un saprotami izskaidroja Tavas tiesības?

30 % « nē » no 30.gadiem 27% « nē » līdz 30.gadiem 26% « jā » līdz 30.gadiem 92

4. Vai policija Tevi uzklausīja, ņēma vērā Tevis teikto?

33% « nē » līdz 30.gadiem 31% « nē » no 30.gadiem 19% « jā » līdz 30.gadiem 5. Vai vari uzticēties policijai?

30 % „jā‖ līdz 30.gadiem 26% „jā „ no 30.gadiem 22% „nē‖ līdz 30.gadiem 6. Ja kāds fiziski vai morāli aizskartu tevi, vai Tu vērstos policijā?

33% „nē‖ līdz 30.gadiem 22% „nē‖ no 30.gadiem 21% „jā‖ līdz 30.gadiem 7. Vai policija pret Tevi ir izturējusies nicinoši, pazemojoši- apsaukājusi, izsmējusi, izteikusi draudus, uzsvērusi Tavu piederību pie čigānu tautas utt?

30% „jā‖ līdz 30.gadiem 26% „jā‖ no 30.gadiem 22% „nē‖ līdz 30.gadiem 8. Vai policija pret Tevi ir pielietojusi fizisku vardarbību?

29% „nē‖ līdz 30.gadiem 24% „jā‖ līdz 30.gadiem 23% „jā‖ no 30.gadiem 9. Tavuprāt, vai čigāni ir pietiekami atvērti sadarbībai ar policiju? Vai čigānu attieksme pret policiju ir pietiekami laba un atsaucīga?

Lielāko respondentu viedokļi (58%) izsaka negatīvu saskarsmi un attieksmi pret policiju. Liela respondentu daļa vispār nepiedalās minētā jautājuma apspriešanā. Tikai 6 % uzskata, ka policija “ir vajadzīga un dara savu darbu labi un noderīgi” .

93

Attēlotā secība atspoguļo mijattiecībās ar policiju :

saskarsmes

35 %

negatīvs vērtējums par policiju

16 %

policija izturas agresīvi

11%

un

attieksmes

nozīmīgumu

pašu respondentu pārkāpumi

10. Kā, Tavuprāt, vislabāk risināt problēmas policijas saskarsmē ar čigānu tautības cilvēkiem?

Respondenti nevarēja iedomāties un sniegt saprotamu atbildi, kas policijai būtu jādara, lai mainītu savu attieksmi un uzlabotu saskarsmi. Sniegtās atbildes sniedz priekšstatu un norādes policijai par minēto jautājumu :

7% lai, izturas ar cilvēkcienīgu saskarsmi un vērīgums attieksme(verbāli, neverbāli un zīmju simbolu veidā)

7% lai, izvairās saistīt « saskarsmi ar policiju » tautību 3% paškritiski apzinās « savu vainu »

94

11. Ko Tiesībsargs var darīt minēto problēmu risināšanā?

Respondenti nevarēja iedomāties un sniegt saprotamu atbildi, kas policijai un valstij būtu jādara, lai mainītu savu attieksmi un uzlabotu saskarsmi. Sniegtās atbildes sniedz priekšstatu un norādes policijai un valstij par minēto jautājumu :

10%

lai publiski neizceļ un nesaista ar tautību, mentalitāti, etnisku grupu(īpatnībām)

7%

lai stingrāk kontrolētu policijas darbību un nepieļautu patvaļīgas darbības

5%

lai vairāk un bieţāk informē čigānus par viņu iespējām, tiesībām, likumiem utml.

5%

paškritiski apzinās « savu vainu », izsaka cerīgus vēlējumus čigāniem

95

REZUMĒJUMS: 1. ČIGĀNI JŪT REĀLAS BAILES NO POLICIJAS

2. ČIGĀNU TAUTIEŠI DZĻI CIEŠ „PAŠI NO SEVIS” 3. RESPONDENTU PAUSTĀM BAILĒM IR SPECIFISKI DZIĻŠ ETNISKA, SOCIOLOĢISKA, PSIHOLOĢISKA UN POLITISKA RAKSTURA PAMATOJUMS 4. ČIGĀNU SASKARSMEI AR POLICIJU IR IZTEIKTI NEGATĪVA ASOCIĀCIJA UN SATURS 5. POLICIJAS ATTIEKSME UN SASKARSME PRET ČIGĀNIEM IR PĀRDROŠI FAFILIĀRA UN ATTIECĪBĀS NAV „JŪS” PIEEJAS KONTEKSTA 6. MIJIEDARBĪBAS PROCESĀ, PASTARPINĀTI UN SUBSENSORI POLICIJAS UZVEDĪBA DEMONSTRĒ FORMU UN AMATU KĀ VARU UN PĀRKĀPJ VISUS IESPĒJAMOS LIKUMUS 7. ČIGĀNU KULTŪRĀ IEZĪMĒJAS PIEKLĀJĪGAS UZVEDĪBAS KULTŪRAS „PIRMIE ASNIŅI”

8. ČIGĀNI PALĪDZĪBU SAPROT KĀ „REDZAMU UN TAUSTĀMU” 9. ČIGĀNIEM IR PLAŠI IZPLATĪTAS KĀ MĪTISKI UZSKATI UN „NAIVAIS PSIHOLOGS” TIPS, KAS DEFORMĒTI UZTVER UN NOVĒRTĒ REALITĀTI (OBJEKTIVITĀTI)

96

10. RESPONDENTU ATBILDES UN EMOCIJAS SKAIDRI PARĀDA ATTIECĪBAS: ČIGĀNS + POLICISTS= NEKAD NESAVIENOJAMS 11. KULTŪRAS FILOĢENĒTISKI VEIDOTAIS CEĻŠ LĪDZ MŪSDIENĀM IR RADĪJIS SOCIOLOĢISKU UN POLITISKU PROBLĒMU, KAS SAGLABĀJIES AKTĪVĀ REŢIMĀ BEZ RISINĀJUMIEM. MINĒTĀ KULTŪRAS AUGSNE IR IEMESLS SEKĀM, BET NE PROCESA NOTEICOŠAIS FAKTORS. 12. Latvijas sabiedrĪBA BIEŢI PAMATOTI CIEŠ NO ČIGĀNU TAUTĪBAS PĀRSTĀVJA RĪCĪBAS SEKĀM. 13. IEPRIEKŠSACĪTAIS NORĀDA PAR TIESISKU VALSTI, HUMĀNISMA IDEJU UN POLICIJAS KĀ AMATPERSONU PAŠA KOREKTA IZTURĒŠANOS. VISI TRĪS NOSACĪJUMI IR GALVENIE BĀZES PUNKTI, KURI VEIDO, ORGANIZĒ UN NOSAKA ČIGĀNA DZĪVI

REKOMENDĀCIJAS 97

1. IZVĒRTĒT KRITISKI PIRMS PIEŅEMT LĒMUMU PAR

ČIGĀNU TAUTIEŠA TURPMĀKO LIKTENI. 2. ETNOPOLIKAS VEIDOTĀJIEM PRECĪZI IZSTRĀDĀT

DIKRIMINĀCIJAS FAKTA, DESTRUKTĪBAS DARBĪBAS, ETNISKI UN TĀS KONTEKSTĀ, ATKLĀŠANAS FAKTA STRATĒĢIJU UN TEHNOLOĢIJU(KAS JURIDISKI BŪTU KĀ PIERĀDĪJUMA FAKTI) 3. KATRS SABIEDRĪBAS LOCEKLIS, ORGANIZĀCIJAS

KULTŪRA IEŅEM „MĒS”, „MŪSU”, „SAVĒJAIS” „MŪSĒJAIS” POZĪCIJU. 4. APGŪT ETNOPSIHOLOĢIJAS KURSU UN

IZPRAST GALVENOS JĒDZIENUS 5. APGŪT SOCIOLOĢIJAS KURSU, PAR SABIEDRĪBAS

UZBŪVI, PAR ETNISKĀM MINORITĀTĒM 6. APGŪT KULTUROLOĢIJAS KURSU, PAR

KULTŪRAS VĒSTURISKO IZCELŠANOS UN TĀM LIKUMSAKARĪBĀM MŪSDIENAS SKATĪJUMĀ 7. APGŪT PSIHOLOĢIJAS KURSU, PAR GRUPAS

PSIHOLOĢISKO VEIDOŠANOS, PAR PERSONĪBAS PSIHOLOĢISKO VEIDOŠANOS 8. PIEAICINĀT ORGANIZĀCIJĀ EKSPERTUS 9. SADARBOTIES AR ČIGĀNU EKSPERTIEM

98

10. SADARBOTIES AR ČIGĀNU BIEDRĪBĀM 11. IEPAZĪTIES AR PROFESIONĀLI PĀRBAUDĪTIEM

PĒTĪJUMIEM: DATU BĀZĒS, PĒTNIEKA ATZIŅAS, PROJEKTI, PILOT-PĒTĪJUMI 12. VEIKT UN UZKRĀT MASU MEDIJOS PUBLICĒTOS

RAKSTUS, FAKTUS UML.ORGANIZĀCIJAS LĪMENĪ VEIDOJOT DATU BĀZI

13. DELIĢĒT SPECIĀLI NOZĪMĒTU DARBINIEKU,

KURŠ APGŪST VAJADZĪGO INFORMĀCIJU UN ORGANIZĀCIJĀ PREZENTĒ KOLĒĢIEM APGŪTO MATERIĀLU 14. ORGANIZĒ SPECIĀLU APMĀCĪBAS SEMINĀRU

DARBA GRUPAI, KURIEM BIEŽĀKA SASKARSME AR ČIGĀNU TAUTĪBAS PĀRSTĀVJIEM 15. IEKĻAUT PROFESIONĀLĀ APMĀCĪBAS

PROGRAMMĀ OBLIGĀTU MACĪBAS DISCIPLĪNU(SPECIALIZĀCIJA)

16. ĪPAŠI APGŪT STRESA, PSIHOLOĢISKĀS

PAŠAIZSARDZĪBAS, SASKARSMES UN KONFLIKTA RISINĀŠANAS TEORĒTISKI-PRAKTISKĀS IEMAŅAS. ATTĪSTĪT RADOŠĀS SPĒJAS, ELASTĪGO DOMĀŠANU UN EMPĀTISKĀS SPĒJAS. 99

17. POLICIJĀ -VISMAZ REIZI PUSGADĀ ORGANIZĒT

SUPEVĪZIJAS PAR ”SASKARSMI AR ČIGĀNIEM” 18. IZVAIRĪTIES NO PUBLISKIEM KOMENTĀRIEM

NOSAUCOT TAUTĪBU, IZŅEMOT , ORGANIZĀCIJAS SPECIĀLI SAGATAVOTS PĀRSTĀVIS 19. NACIONĀLOS RĀDĪTĀJUS ORGANIZĀCIJĀ

DEFINĒT PAR „DIENESTA VAJADZĪBĀM” UTML. 20. KATRS POLICISTS KRITISKI IZVĒRTĒ SAVUS

PRIEKŠSTATUS PAR ČIGĀNIEM. 21. IEPAZĪTIES AR REĀLIEM ČIGĀNIEM NEVIS

BALSTĪTIES UZ PIEŅĒMUMIEM. 22. KATRS POLICISTS DARBOJAS SAVAS

KOPETENCES IETVAROS(ROBEŽĀS) 23. POLICITAM BALSTĪTIES UZ JURISDISKI

ATZĪTIEM UN LIKUMĪGI PAMATOTIEM PIERĀDĪJUMIEM 24. POLICISTA PRASME NODALĪT PERSONISKĀS

DOMAS NO LIETIŠĶĀM DOMĀM, ATTIECĪBĀM 25. POLICISTA PRASME UN SPĒJA PROFESIONĀLI

ATŠĶIRT CILVĒKA VĀJĪBA VAI BAIĻU SEKAS VAI TOMĒR FAKTISKS NOZIEGUMS AR REDZAMĀM PAZĪMĒM 100

26. ATTĪSTĪTA POLICISTA SPĒJA UN PRASME

NOVĒRTĒT UN IDENTIFICĒT SITUĀCIJU, KAD SITUĀCIJA IR ČIGĀNU(-A) NOZIEGUMA MOTĪVA VADĪTA VAI PAŠA POLICISTA PROVOCĒTA(IZAICINĀTA) 27. ĪPAŠI APVELTĪTAM AR ALTRUITISKĀM,

DRAUDZĪDZĪGĀM, TOLERANCES (KOREKTĀM) UN KONSTRUKTĪVI VIRZOŠĀM NOSTĀDNĒM 28. POLICISTA SPĒJA DOMĀT UN PROFESIONĀLI

STRĀDĀT SASKARSMES PROCESĀ KĀ „CILVĒKS AR CILVĒKU”. 29. KATRS POLICIJAS DARBINIEKS KRĀJ POZITĪVU

PIEREDZI 30. VALSTIJ RADĪT BEZMAKSAS IESPĒJU APMEKLĒT VESELĪBAS SPECIĀLISTUS

31. VALSTIJ ATBALSTĪT MATERIĀLI NODROŠINOT PASTĀVIGU PSIHOLOGA(PSIHOTERAPEITA) APMEKLĒJUMU ČIGĀNIEM VISĀS LATVIJAS PILSĒTĀS.

32. VALSTS PIEDĀVĀ VIENREIZĒJU „AKCIJAS TIPA”

PSIHOLOGA(PSIHOTERAPEITA) 1-5REIZES APMEKLĒJUMU, IESAISTOT KVALIFICĒTUS SPECIALISTUS.

101

33. VALSTIJ KONTROLĒT UN ORGANIZĒT, PIEŠĶIRT FINANSĒJUMU, BIEŽĀKIEM PASĀKUMIEM, AKCIJĀM, PROJEKTIEM, PĒTĪJUMIEM U.C., KAS VEICINA, POPULARIZĒ UN NOSTIPRINA VISAS MINORITĀTES LATVIJĀ. VEICINA IECIETĪBU, LĪDZCIETĪBU UN STARPKULTŪRAS SADARBĪBU.

34. ATBALSTĪT UZŅEMĒJUS, KAS PRAKTISKI NOSTIPRINĀS INTEGRĀCIJAS, SOCIALIZĀCIJAS UN ADAPTĀCIJAS PRINCIPUS, RADOT DARBA VIETAS, LABKLĀJĪBAS LĪMENI UN NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS.

35. IESTRĀDĀT SISTĒMU IZGLĪTĪBAS JOMĀ, KAS NOSKAŅO TAUTU KOPŠ BĒRNĪBAS SAISTĪBĀ AR ETNISKĀM MINORITĀTĒM

36. VALSTS MĒROGĀ IZSTRĀDĀT(PĀRSTRĀDĀT) MASU MEDIJU DARBĪBU, KAS SAISTĀS AR ETNISKĀM MINORITĀTĒM.

37. LATVIJAS ČIGĀNU VADĪTĀJS PIEDĀVĀ UN

ORGANIZĒ LATVIJAS ČIGĀNU BIEDRĪBU VADĪTĀJIEM ETNO POLITIKAS IDEJAS, KAS SAGLABĀ UN RADA INOVATĪVAS IDEJAS ČIGĀNIEM . 38. LATVIJAS ČIGĀNU BIEDRĪBU VADĪJI APZINA

SAVAS PILSĒTAS ČIGĀNUS, ORGANIZĒ SAPULCES UN IZSTRĀDĀ MŪSDIENU UN ATBILSTOŠU RĪCĪBAS STRATĒĢIJU Izmantotie avoti : 1. Metodiskie

norādījumi

eksperimentālā

psiholoģijā

un

psiholoģiskā

pētījuma

metodoloģijā, asoc.prof. Irina Plotka 102

2. Pētījums: „Bērnu – noziedzīgo nodarījumu upuru- tiesiskā un sociālā aizsardzība‖ , 2002 (KOPSAVILKUMS) 3. Psiholoģisko testu un aptauju konstruēšana un adaptācija, RaKa, 2005 4. Datu ieguves apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos, prof. Aivars Lasmanis 5. Čigāni (Latvijas meţos, mājās un tirgos), čigānu rakstnieks Juris Leimanis, „Zinātne‖, 2005 6. A. Tertats,

Vai čigāniem ir sava ―psiholoģija‖?(etnosocialās un etnopsiholoģiskās

tendences Latvijā. (2006/10-12

ţurnāls, Psiholoģijas Pasaule,

7. A. Tertats, Liepājas pilsētas un rajona laikraksts, Kurzemes Vārds, „Liepājas čigāni: vai mūsu brāļi un māsas? ‖, 2006 8. A. Tertats, Jelgavas laikraksts, „Izaicinājums Latvijas čigāniem‖, 2005 9. A. Tertats, Jēkabpils laikraksts, Jēkabpils vēstnesis, „Izaicinājums Latvijas čigāniem‖‖ 10. A. Tertats, Latvijas avīze, „Čigānu „atveseļošanas” iespējas‖, 2006 11. A. Tertats, Ţurnāls , Sociālais darbinieks „Čigānu psihosociālā dzīve‖‖, 2007 12. Valsts programma „Čigāni (Romi) Latvijā‖, 2007-2009 gadā 13. Latvijas romu gadagrāmata 2007.-2008., Kandava, biedrība „Rāma‖, 2007 14. Nacionālo minoritāšu konvencija(Eiropas pieredze Latvijai), Latvijas Cilvēktiesību centrs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts, 2006 15. Brigita Zepa, Aija Zobena, Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā, Latvijas Universitātes Socioloģijas katedra, 1996 16. Mazizglītoto mazākumtautību jauniešu integrācija darba tirgū, Baltic Institute of Social Sciences, Rīga, 2006 17. Čigānu stāvoklis Latvijā, 2003 18. Viesturs Reņģe, Sociālā psiholoģija, ZvaigzneABC, 2002 19. Statistika psiholoģijas pētījumos, Malgoţita Raščevska, Silvija Kristapsone, 2000 20. Bērns un kriminalitāte(metodiski informatīvo materiālu krājums), autoru kolektīvs Dr.iur. Andrejs Vilks u.c. , RaKa, 2001 21. Sigita Zankovska-Odiņa, Publiskais ēnas-Ziņojums, 2007.gada februāris 22. Policijas darbs ar rasistisku noziedzību un vardarbību: salīdzinoša analīze, sastādītājs Dr. Robins Ouklijs, EUMC ziņojumu/―Rasistiskā vardarbība ES-15‖ (2005. gada aprīlis)/ 23. Policijas un sabiedrība (mūsdienu metodes), pasniedzēja rokasgrāmata, 2003 24. Ilze Ruķere, Sūdzību izskatīšana un policijas atbildība, Sabiedriskās politikas centrs „Providus‖, 2004 25. Studējošo raksti, Nr.2, Latvijas Policijas Akadēnimija, Rīga 2006 103

26. QUA vadis policijas iecirkņa inspektor?, Zinātniski prakstiskās konferences materiāli, 2005.g. 3.jūnijs, Rīga, 2005 27. Pēteris Laķis, Socioloģija, Ievads socioloģijā, Zvaigzne ABC, 2002 28. Filozofijas vārdnīca, (A-Z), M.Rozentāla redakcijā, Liesma, 1974 29. Latvijas iedzīvotāju aptauja „ Attieksme pret Valsts policiju‖, 30. 2007. gada decembrī ,Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs „SKDS‖ 31. Policija un sabiedrība, Latvijas Policijas Akadēmija, 1997 32. Zinta Miezaine, Valsts pārvalde un NVO līdzdalība-efektīvu sadarbības modeli meklējot, Sabiedriskās politiskās centrs „Providus‖, 2003 33. Latvijas Policijas Akadēmijas SATVERSME, Latvijas Policijas Policijas Akadēmija, Rīga, 2002 34. Silvija Kristapsone, Noziedzība Latvijā, RaKa, 2003 35. Maģistra darbs „Čigānu nodarbinātības īpatnības nodarbinātības sfērās‖, DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE.,2007 36. Ilga Apine., Ievads etnopsiholoģija,(2001)

RaKa

37. Vitālijs Raščevskis, Mag.psych., D.U. mācībspēks, konspekti(Etniskās psih. problēmas), 2007 38. Andrejs Vilks, Deviantoloģija (mācība par uzvedības sociālām novirzēm), Tiesu namu aģent.,2001 39. Intervēšanas prasme, Aina O.Nucho, Māra Vidnere, RaKa, 2003 40. Silva Omārova, Cilvēks runā ar cilvēku(saskarsmes psiholoģija-sociālā psiholoģija), KAMENE 41. Aleksejs Ruţa, D.Universitātes mācībspēks, macību virziens „Sociālā izziņa‖ konspekti, 2006 42. Arturs Utināns, Cilvēka psihe(Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas), Nacionālais apgāds, 2005; 183.lpp, 185.lpp., 200.lpp. 43. Lails E.Borns, Nensija Felipa Ruso, „Psiholoģija‖, 1. un 4.daļa., RaKa, 2001., zinātniskā konsultante Mag.psych., Vineta Silkāne 44. Mācību grāmata, Dr.iur. Andrejs Vilks, Mag.iur.K. Ķipēna, Kriminoloģija, Nordik, 2004 45. J. Prīmanis, „Ievads antropoloģijas metodikā‖, Valters un Rapa, 1937. 46. Aleksejs Vorobjovs, Sociālā psiholoģija, (teorētiskie pamati), Rīga, 2002 47. Guna Svence „Attīstības psiholoģija‖, Zvaigzne ABC, 1999.g., 149.lpp. 48. Guna Svence, „Pieaugušo psiholoģija‖, RaKa, 2003 49. Izglītības iniciatīvu centrs, Jēkabpils,(2006) Manā skolā mācās čigāni// Jēkabpils 50. Viesturs Reņģe, Mūsdienu organizāciju psiholoģija, Zvaigzne ABC, 2007 104

51. Barbara Šota, Sarunas(rokasgrāmata), BALTA eko, 2002 52. Stefans Lermens, Laimes Jaunā psiholoģija, SOL VITA, 1995 53. LU, Filozofijas un Socioloģijas institūts, Tagadnes izaicinājums, 1996 54. Jakovs Pliners, Grūti audzināmu skolēnu uzvedības korekcija, 2002 55. Juris Pommers, Autovadītaju psiholoģija un ētika, ZvaigzneABC, 2002 56. Georgs Felzers, Motivēšanas veidi (faktori, kas ļauj gūt panākumus psiholoģijas atziņas praksē) ZvaigzneABC 57. G.Breslava red., Psiholoģijas vārdnīca, Mācību grāmata, 1999 58. Laikraksts, Latvijas Avīze, 2008.gada 25.februārī, aptauja „Šodienas policijas darbs tautu neapmierina‖ 59. Diskusija: Kā uzlabot sabiedrisko drošību ? Lasīts 2008.gada janvāra mēnesis 60. Juhans Kulbergs, Dinamiskā psihiatrija, Jumava, 2001 61. Jana Zīle, Cietušais krimināltiesisko zinātņu skatījums, Latvijas Vēstnesis, 2002 62. V. Seņko, darbs ar grūti audzināmiem bērniem (uzvedības normu ieaudzināšana jaunako klašu skolēniem), Zvaigzne, Rīga, 1978 63. Rasma Garleja, Darbs, organizācija un psiholoģija, RaKa, 2003 64. Pega Pikeringa, Strīdi nesaskaņas konflikti (no angļu val.tulkojusi Renāte Punka), Jānis Roze, 2000 65. Kārlis Rudēvičs, Čigāna sirds, dzejoļu krājums 66. Anita Vecgrāve, Kā uzveikt bailes, (palīgs vecākiem), Zvaigzne ABC, 1999 67. Voldemārs Veics, Uzvedības kultūra saskarsmē, 2.daļa,RaKa, 2000 68. Apinis, Apine, Hanovs, Ilze Brands-Kehre(2006) RAKSTU KRAJUMS, kas izdots ar Īpasu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariata atbalstu Nacionālās programmas iecietības veicināšania ietvaros( 2005.-2009.). 69. Eriks Berns, Spēles, ko spēlē cilvēki(cilvēku attiecību psiholoģija), zināt. Redaktors dr.psych.Viesturs Reņģe, SIA Birojs 2000 Plus 70. Vispārīgā psiholoģija, Bogoslavska redakcijā, 1978, (tulkots no krievu val. Profesors, Imants Plotnieks u.c., 1978)

71.

Ковалев Ф. Г. Психологические основы исправления правонарушителя. – Москва, Юридическая литература, 1968.

72. Apmācība psihologiem, „Par Agresiju un Autoagresiju: klīniski psiholoģiskie aspekti, pēc Sankt-Pēterburgas, psihiatra un narkologa, profesora ЕГОРОВ А. Ю.,14 -16.martam ,Rīgā (krievu val.)

105

73. КАЛИНИН

ВАЛДЕМАР

ЗАГАДКА

БАЛТИЙСКИХ ЦЫГАН

(ОЧЕРКИ

ИСТОРИИ КУЛТУРЫ И СОЦИАЛЬНОГО РАЗВИТИЯ БАЛТИЙСКИХЦЫГАН) МИНСК ЛОГВИНОВ 2005 74. Под редакцией Леви(1970) Емоциональний стресс; перевод под редакцией Мясищева// Медицина 75. Баклен (2003) Чигане//гранд/Москва 76. www.vp.gov.lv(valsts policijas mājas lapa) 77. www.psihiatrija.lv 78. www.google.lv 79. www.tm.lv (tieslietu ministrijas mājas lapa) 80. www.romi.lv 81. www.apollo.lv 82. www.dialogi.lv (Nesēdi tumsā!)Latvijas pilsoniskā alianse 12.06.2006 15:30 83. www.inbox.lv 84. http://community.livejournal.com/romanykultury/ 85. http://www.rosbalt.ru/2007/09/27/417411.html 86. NEWSru.com

106

107