Nr. 11
2017. gada februāris
Nr. 11 Romu Psiholoģiskie Jautājumi
Saiknee & Atveerta Šajā reizē apskata Roma (čigānu) “dvēseles darbības motoriku”= prāta un ķermeņa vienotā darbības ideju. Saiknee & Atveerta Psihodinamikas procesu raksturo čigānu situācijas un dzīves jomas; psihodinamikas izpausmes gadījums rezultējas kā individuāla roma psihoemocionālā tipa, dzīves pieredzes un tuvākas kulturvides. Tiek “iesildīta” tematika, jo būtiski aktuālas iekšējās likumsakarības, zināt, vismaz, tā ieskatu, jo jebkuri ieguldījumi “Romu Jautājumos” – psihodinamiskas zināšanas paredz un ietver plašāku kompetenci – par
Tā ir darbība cilvēka prātam, kurā vienlaicīgi piedalās romu cilvēka fiziskās izpausmes iespejas, intelektualas prasmes un noteiktā maniere un iespējas sabiedrībā sasniegt vērtīgu ieguvumu no iesākstās darbības. Šīs darbības var realizēties
intelektuālā un fiziskā darbībā. Saiknee & Atveerta izdala kā būtiskus psihodinamikas elementus, lai noritētu psihodinamikas process: veselības rādītājs (psihiskā un ķermeņa), prāta dotumi (intelektuālās spējas), ārvidē (apstāklļ, vietas nosacījumi) un cilvēka prasme atbilstoši “pievienoties” domāšanas un ārējās sociālās vides kustības (enerģētiskais potenciāls - astēnisks vai hiperaktivitāte). Psihodinamiskās aktivitātes
gadījumi pie čigāniem ir
īpaši or ģināli un pētījumu vēr ti. Viņu
jūtamais balss skaļums un intensitāte, ātra runa un vietā izmantotie uzsvari; dusmu emocionālā demonstrēšana; pieticīga vai krāšņas krāsu izvēle apģērbos; romu sievietēm īpašs matu sakārtojums; romu īpatnējais kustīgums un manierīgums utaml., raksturo čigānu psihodamiku. Kopēja Sociālā situācija saista un raksturo čigānu psihodinamisko dažādību, kura ļoti zīmīgi atšķiras no dotās apstākļu situācijas. Romu migrēšana un re-
emigrēšana un migrācija dzīvē, rada tās dažādību. Romu sievietes un vīrieši dvēselēs jūtu un emociju izpausmēs, sociālās kontaktēšanās veidošanās un mazās grupās īpaši slēgti vai pretēji atklāti, tieši atstāj savu iespaidu sabieddrībā. Sarunās Čigānu psihodinamika
ir in-
teresanti, kustīgi, vizuāli pievilcīgi skaisti, spriedumos virspusēji, naivi un gudri, un dzīvespriecīgi, nepiespiesti viegla uztvere, varbūt pēkšņi situatīvi, psihodiamiski maninīgi un pat impulsīvi, strauji; uzskatos un kopā ar Dinu esam Operas un Baleta teātrī uz izrādi Sikspārsnis, 2016
apgalvojumos pretrunīgi, absurdi, domāšanas vispārīgi; talantīgi, elstīgi un mainīgi , adaptīvi, kas dažreiz pamatoti vedina radīt un stāstu spilgti izkrāsoti pārstāstīt anekdotes izteiksmē, un joki un nostāsti, kas ro-
miem pašiem un plašāk citu tautu acīs rakturojas kā Komisks vai Traģisks tēls. Mums šīs r akstur a iezīmes un psiholoģiskas manieres ir dabīgas un īstas, pašsaprotamas, organiskas, patiesais Es. Saiknee&Atveerta saredz līdzības,
vai, par mums čiganiem spriež,
izlemj mūsu vietā, un tiesā mūs, ka mūsu psihodinamiskās atšķirības raksturo kā slimas, neadekvātas un pataloģiskas ?! Saiknee&Atveerta pieņēmums lieliski saskan ar psihoterapeita Viestura Rudzīša uzskatu, ka, lai arī latvieši un romi ir dzīvojuši viens otram blakus jau gadsimtiem, par viņiem zināms ir ļoti maz. V. Rudzītis
šo nezināšanas plaisu izskaidro ar latviešu nespēju pieņemt atšķirīgo romu dzīves uztveri un romu spēju būt brīviem, kas latviešu skatījumā ir “kaut kas briesmīgi nepareizs”. Šķiet, ka arī šajā pētījumā paši romi ir Māris (Latvijā) un Konsuela(no Lietuvas roma organizācijas)
mēģinājuši pielāgoties “pareizajiem uzskatiem”, un savus uzskatus atklājuši tikai tādā griezumā un jautājumos, kurus autore un sabiedrība vēlas dzirdēt. Neformala noskana Romi ikdiena biezi dzied, spele gitaru, sintizatoru. Biezi klausas veco stila muziku. Biezi 90-to un 80-to gadu muziku. Latvijas zinatniece, muzikologe, Dr.Ieva Tihovska, petot Latvijas ciganus ir konstatejusi, ka, ciganu dziedāšana un deja ir integrēta čigānu savstarpējās komunikācijas daļa. Galvenais dziedāšanas un dejošanas situāciju konteksts ir svinības. Dziedāšana un tradicionālā deja tajās nav tikai pacilājuma vai kopības sajūtas izpausme, individuālo kvalitāšu izrādīšana, priekšnesums. Šie izturēšanās veidi piedalās
Balkanu valstu ciganu Karaliene: Esma Redžepova-Teodosievska kopa ar kadu romu
čigānu sociālās struktūras uzturēšanā, normām atbilstošā dzimuma, vecuma un citu sociālo lomu, kā arī savstarpējās cieņas izrādīšanā.
Night Party Life- Romu psiholoģiskās īpašības un uzvedības manieres diskotēkas mikro sociālā vide. Radžus Bogdanovičs jeb DJ PACO Romi mīl ballītes! Izklaidējas dažādās formās un jebkurā vecumā! Jebku-
aizsardzības stāja; poza pauž “gatavību kaujai”
ra radu vai “vecu draugu” ciemošanās tiek veltīta īpaši psihodinamiska atšķirīga uzvedība, manieres un pat pārģērbjas (pr ecinieku ier ašanās, gados vecāku romu ierašanās, radi no liela attaluma, īpaši cienīta un autoritatīva ciemiņa ierašanās). Diskotēkas ** vidē satiekas daudzi romu jaunieši. Rīgā, La Rorocca klubā un Daugavpilī, Moskva bieži var sastapt jaunus pārīšus vai indivīdus. Dažreiz tieši iepazīstas un veidojas draudzīgas attiecības. Starp indivīdiem un starp ģimenēm. Nakts Klubu
piedāvātā mūziku repertuāra un atmosfēras gaisotnē saasinās vai notiek izmaiņas psiholoģiskā staāvoklī, apstāklī, nejaušību apstākļu kopums, starppersonu attiecībās, atvērta un slēgta mikrogrupu formēšanas utml. kuri nereti aktivizē jaunus kontaktus un attiecības vai pasliktina savējo vai tuvāko līdzgaitnieku reputāciju. Nakts Klubi ir vieta, kur “sevi parādīt un citus satikt. Gados vecākiem čigāniem vel jutama “pieskaņa” no Padomju (PSRS) bieža uzvedības izpausmes forma romu bērniem un jau- laikiem saglabājusies tirgošanās manieres ir aktuālas vēl mūsdienās. Tomēr, mūsdienās jaunieši pratuši saglabāt kultūras īpatnības - tirgošanās prasmes; niešiem, kuri demonstrē iepuiši biežāk tirgojas (andelējas) ar automašīnām, mobiliem telefoniem, kšēju un ārēju stiprumu; vērtīgām sadzīves mantām - savā starpā vai izmantojot sociālos timekļus. tomēr, realitātē, tam nav nekāda sakara(neapmeklē Skolas vide, kur ā mācās daudz r omu bēr ni un jaunieši ir vēr ojamas etregulāras sporta nodarniskās īpatnības starp latviešu un citiem mazkaumtautību bērniem. bības). Pozēt šādi raksturo Nav noslēpums, ka ieslodzījuma vietās mēdz ieklīst un atkārtoti (recidīvs) at“domāšanas un dzīves stigriezties, kur romi satiek viens otru un veidojas “savs īpatnējs uzvedības un lu”, kas parāda roma bērna domāšanas stils ”. Psihodinamiska dažādība paplašinās un veido arvien un jaunieša “vidējā uzsarežģītākus un mūsdienu “prasībām” personai vai sociālam veidojumam, vedības tipu” kā normu. subkultūrai, cilvēku aliansei piemērotāko un komfortāku uzvedības stereotipiju, uzvedības kultūru un psihohodinamisku specifikāciju, kuru var atklāt dziļāk pētījot un izsekojot. Nabadzīgi romi izdzīvošanas jautājumos cīnās par bāzes jeb fizioloģiskām vajadzībām (Maslova koncepcija), bet turīgie čigāni mētājas ar zeltu un iegādājas īpašumus. Pilsētu romi biežāk veido saskar smi ar dr augiem un r adiem star p čigāniem. Viņu psihodinamiskas īpašības un īstenums ir biežāk un spilgtāk verojams salīdzinot ar attālāku pilsētu un lauku romiem. Laukos pielāgojas ciema un rajona prasībām. Viņi jūtas izolēti. Mazāk droši, neaizsargāti. Arī tādēļ visdrīzāk ir labāki vai vajāki par pilsētu romiem. Sazināšanās un uzvedības mijattiecības starp izglītotiem un maz(nemaz)izglītotiem čigāniem ir ner eti psihodinamiski diskriminatīvas vai ekspluatīvas, manipulatīvas.
psihologs Andris Tertats kopā ar romu žurnālistiem un etnogrāfi, pasākumā Serbijā: notiek spontāni radusies, kādam iniciējot, dziedāšanu, plaukšķināšanu un dejošanu autobusā, kas mazina garlaicību gaidot, autobusam stāvot uz vietas..
Romu organizēts pasaules Romu Kongress, kurā piedalās visaktīvākie Romi no visas pasaules. No Latvijas piedalījās psihologs Andris Tertats un Nevo-D, Daugavpils, čigānu vadītājs Vajčesalvs Ņefjodovs.
Romu psihodinamiskās izpausmes vietas
Romu Psihodinamiskā fenomenoloģijai svarīgi fakti un saistību īpatnības kas veido likumsakarību kontekstu:
“Izglītības jomā vajag pēctecību: ja vecāki paši nav
Pētījums Latvijā parādīja skolotāju bažas - skolas
ilgi mācījušies, viņi nesaprot, kāpēc bērni jāsūta
noorganizēt vecāku sapulces čigānu
klases
praktiski nav iespējams.
skolā,” Mareks secina, ka ”nācies diezgan daudz pacīnīties ar savas ģimenes uzska-
Kādā pētījumā bija minēts, ka vienā klasē mācās
tiem.Pamatskolu pabeidzis 18 gadu vecumā,
bērni un jaunieši ar lielu vecuma atšķirībām,
vidējo izglītību ieguvis 22 gados, pēc tam de-
un vāja vecāku pašu ieinteresētība izglītības
vies uz Sv. Gregora skolu un Lutera akadēmiju.
jautājumā. Romu ģimenes nepilngadīgu bernu skaits ir
vislielākais uz 2015.gadu: 24,5% vecumā lidz 14 gadiem 14,7 % vecumā no 30 lidz 39 gadiem 6,9 % vecumā no 60 lidz 69 gadiem Vizmazāk romi dzīvo Vidzemē 7%, bet visvairak Kurzemes reģionā -29%. Kāds Latvijas avots atklāj, ka 16,6% aptaujāto romu ir ofiāciāli noformēta invaliditāte
No 5178 strādāt spējīgiem čigāniem, 12,5% no darba spejīgiem čigāniem ir r eģistr ejušies Nodarbinātības Valsts Aģentūrās. Šis rādītājs ir daudz augstāks nekā valstī kopēji - 8,9%. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš: ka bērnu vecākiem ir iespēja izvēlēties – sūtīt savus bērnu romu klasē vai arī parastajā skolā. Ventspils vakara vidusskolas romu klasēs pašlaik mācās 83 romu skolēni, bet citās skolās – 63 audzēkņi.
2003.gada salidzinājums parāda novadu īpatnību atšķirības, ka Daugavpils īpaša etniska situācija ir ietekmējusi arī šeit dzīvojošos čigānus: čigāni šajā apvidū nepr ot latviešu valodu un viņu bērni pārsvarā apmeklē skolas ar krievu macību valodu. 2000 -2002.gada no 105 reģistrētām laulībām 54% ir jauktas tautību laulības. 2003.gada čigānu dzimstības pieaugums bija 3 reizes lielāks nekā latviešiem un krieviem, bet 2015.gadā - romu mirstība parsniedz divas reizes vairāk kā dzimstību.
Pec Eiropas Komisijas secinājumiem, romu bērni ir " neproporcionāli to Foto: http://romatimes.news
daudz, kas atrodas speciālajās skolās paredzēts garīgās bērniem" … Pastāv dinamiska uztvere,
attiecības, slava romu vidē starp “gudvaro”(gudriem) un “dilnu” (mulķiem) čigāniem. Romu psihodinamikas jēdzieniskais saturs konkrētā saistība: 1. individuālais psiholoģiska rakstura tipoloģija 2. stresa līmenis - sociālais, psiholoģiskais, bioloģiskais 3. fiziskais veselības stāvoklis un/invaliditāte 4. kognitīva/intelektuala/pielietojuma spējas realitāte 5. integrācija/ adaptivitāte/kritiskais raksturs gadījumos Psihodinamiska nozīme iekšēji(psihiski) un ārēji (ķermeņa darbības) pauž ČIGĀNU INDIVIDUALITĀTES ĪPATNĪBAS PSIHOMOTORIKAS saistību plašumus, dziļumus un tās izmantojamības adekvātuma. Pretēja nozīme, kas dabīgās īpatnības nesaista čigāniem īstas un organiskas, bet psiholoģiski vājās; vairāk sliecās aktualizēt hipostresu kā psihodinamikas nepietiekmību, holeriskas dabas raksturs - emocionāli sakāpināts un dziļi neapzināts; vajdzirdība kā nepietiekamas kvalitātes informācija; vājš (zems)sociālais intelekts, jo roma cilvēkam, iespējams, vērojams izteikts egoisms un Egomānijas pazīmes; psihodinamikas stīvums un ierobežota pasaules uztvere.
Attēls: parāda lidzīgu ainu starp roma sievietēm un viriešiem, tomēr, Maķedonijas valstī, roma vīrieši vairāk pamet izglītības iestādes.
Čigānu psihodinamikas vērojumi*** mūsdienu tendences: Tukumā Jaunais pāris stāv priekšā - galda galā un uzņem sveicējus, kuri pasniedz dāvanas. Sveicēji iedzer un sauc tostu par Jaunlaulātajiem. Citi iedod buču uz vaiga, citi paspiež roku, daži cieži apskauj katru Jaunlaulāto. Vīrieši sēž pie atsevišķiem galdiem un sievietes pie cita. Alkohols ir svarīga svētku sastāvdaļa pie bagātīgi klātiem galdiem. Ciemiņi dejo kad vēlas.Pieceļas un izvēlas deju partneri un raiti, saskanīgi dejo. Var dejot jauna meitene ar gados vecāku vīru, vai jauns puisis ar gados vecāku dāmu. Dejas beigās izsaka pateicību viens otru apskauj un mīļi sabučo.Kāds Jaunlaulātais pāris dodas ar smalkām automašīnām uz kapiem pie sava tēva un vectēva, kas simboliski pauž “saņemt svētību” Laulības dzīve. Jaunas meitas skaistās un krāsainās kleitās. Puiši pievilcīgos apģērbos vai kas īpaši izceļas uz apģērba fona. Kādā kāzu pasākumā, vecākas gados dāmas sakt saukt: rūgts, rūgts; pec tā Jaunlaulātie, mazliet kautrīgi - saskūpstas. Kāzu procesā var vērot latviešu manieres tomēr bieži izmanto un dzied krievu dziesmas. Savā starpā runā čigānu valodā.Jestri un jautri, kādās kāzās, sadevušies aplī un viens otru, rindas kārtībā katram viesiem liek dejot un izdancina. Vieta tiek noīrēta kafejnīcā vai restorānā. Video skatīt zemāk: ludzu iekopet https://www.youtube.com/watch?v=Meqjcl3XcFg&t=4709s https://www.youtube.com/watch?v=CFdm8Q_BlMg
Tukumā un Slokā. Sievietes sēž atsevišķi no vīriešiem. Bērniem ir atsevišķs bēru galds. Skumjas un sēras kā pārdzīvo romi Latvijā. Raud. Pieskaras uz dažām sekundēm mirušajam. Pieliec galvu uz mirušā krūtīm. Smēķē turpat pie galda. Runā latviešu, čigānu valodā.Video ierakstu pavada skumja latviešu izpildījuma melodija. Bēru izvadīšana notiek pēc Pareizticīgām reliģiskām tradīcijām. Bagātīgi klāts galds. Turīgāki romi paši organizē bēres, bet nabadzīgie romi - pašorganizējas. Kāds uzņemas iniciatīvu un savāc nenoteiktu summu “cik katrs ir spējīgs atvēlēt” un dažreiz pašvaldības sociqalais dienests ir pretimnākošs un piešķir papildus līdzekļus. Kopējā summa veido Bērēšanas procesu.Vieta tiek noīrēta kafejnīcā vai restorānā. Video skatīt zemak: ludzu iekopet
https://drive.google.com/file/d/0B0ARZdg_dzElNlB5TVFDVmlvZWs/view
https://www.youtube.com/watch?v=Ven5bKnuwlE https://www.youtube.com/watch?v=FPXTIFrYFdU&t=336s Apzīmējums ** psihologs Andris Tertats mīl apmeklēt diskotēkas - pabijis daudzos Latvijas diskotēkas klubos (Liepājā, Rīgā, Daugavpilī u.c.) *** psihologa Andra Tertata radi un draugi Satura Atbildīgā persona: psihologs Andris Tertats, Mag.psych. tertats@inbox.lv / facebook.com./draugiem.lv
Saiknee & Atveerta
Iznākšanas datums un gads: 2017.gada februāris Sadarbībā ar biedrību “Jēkabpils NVO resursu centrs”, reģ.Nr.40008108696, Ziedojums "Vidusdaugavas NVO avīzei"