regulāra mēneša

čigāniem(romiem) Latvijā/Ārzemēs –maksa –visi pakalpojumi

grupas

(formāla/neformāla)

individuāla

(pāra) psihosociāla

ģimenes psiholoģiskā klimata

terapijās virzīta pieeja (nostiprinoša/ proritāra/vīzijās)

ārkārtas krīzes(sociālas psiholoģiska/ ārstniecīska)

adaptācijas (attiecības/sko las darba vietā)

daudzfukcionāli (klīniskā/nodarbinātība/ speciālās vajdzības u.c.)

dzīves veicinoša (pašattīstība/ paškorekcija/ pašmotivācija)

Uz pakalpojumu sadarbības Līguma pamata ! Attālināti /Jūsu dzīves vietā/saskaņotā vietā; nosūtīt ziņu: ROMPSPAK uz Skype: andris.tertats3;

WhatsUp/VIBER/IMO -+447908469154; konsultacija2030worldroma@gmail.com

2020

Pakalpojuma nozīme ROMIEM (čigāniem): Vai esmu gatavs maksāt par pakalpojumu?

Pasaule un Latvija mainās neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies, vai nē. Katrā pakalpojumu jomas nozarē savā tempā pilnveidojas piedāvājumu klāsts, varētu likties, ka pakalpojuma jēdziens romu gadījumā ir pretstatā jēdzieniem –piedāvāt palīdzību un atbalstīt. Šī raksta kontekstā tam ir cita nozīme. Visbiežāk pakalpojums saistās ar iztikas vajadzību, nabadzību, minimuma nodrošināšanu u.c. Tas ietver kritiskas palīdzības vai izstieptas rokas fenomenu, kuru mēdz risināt cilvēku grupas, organizācijas, valsts vai pašvaldība. Inovatīvā izpratnē rakstā ir vēlme izgaismot romu pašpietiekamību, kurā autors saskata romiem cienīgas pašaprūpes spēju un spēju patstāvīgi izvēlēties dažādus pakalpojumus. Pakalpojums uzņēmējdarbības izpratnē ir dažāda veida palīdzības sniegšana fiziskām vai juridiskām personām par atlīdzību. Pakalpojumus pēc veida iedala, piemēram, juridiskās, finanšu, vadības u.c. konsultācijās. Īpašs akcents būtu liekams uz sociāliem un psiholoģiskiem pakalpojumiem. Pēdējos gados aktualizējas

nepieciešamība nošķirt uzskatu, ka roma ir tikai pakalpojuma ņēmējs, bet uzsvērt, ka

viņš/-a var būt kā piedāvātājs (iniciators). Līdzšinējā pierastā prakse cieši saista

romas ar atbalsta/palīdzības saņemšanu indivīdam un ģimenei, kuri atrodas sociālā darbinieka un bāriņtiesas uzraudzībā, kuriem LR likuma izpratnē no LM un VM ir tiesības šos pakalpojumus saņemt saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos noteikto. Pamatotu pozīciju aizstāv Latvijas Tiesībsarga birojs. Latvijā veidojas jauna izpratne par jēdzienu sabiedriskais pakalpojums –tādā rakursā, kas raksturo attiecības roma un pakalpojums. Pakalpojuma jēdziens nezaudē savu sākotnējo nozīmi, vienlaikus paplašinot jēdzienu roma kā pakalpojuma saņēmējs. Subjekta nozīme paplašinās: tas vairs nav līdzšinējais pabalsta pakalpojuma saņēmējs. Tā ir pilnatbildīga, patstāvīga, maksātspējīga persona ar regulāriem ienākumiem –pašapzinīgs roma pārstāvis, kurš motivēts personīgi meklēt psihologa vai psihoterapeita, sociālā darbinieka, fizioterapeita u.c. garīgas, mentālas un fiziskās veselības jomas dažādos pakalpojumus, jau kā pilntiesīgs pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procesa dalībnieks. Pārlapojot dažādo publiski pieejamo informāciju, varam pamanīt, ka, piemēram, 2015. gadā ir bijuši aktuāli tie paši romas skaroši jautājumi: izglītība, diskriminācija, nodarbinātība, dzīvošana zem iztikas minimuma, maznodrošinātā statuss. Un tomēr, pirmo reizi Latvijā izgaismojās vārdu salikums roma un pakalpojums, to sāka lietot pētījumā “ROMI Latvijā, 2015”.

Sadarbības būtība starp romu pakalpojuma saņēmēju un profesionāli

pakalpojuma sniedzēju (darījums starp roma un profesionāli) kļuvusi īpaši svarīga, pēdējos gados aktualizējoties akūtiem jautājumiem, neraksturīgiem Roma kultūrvidē.

Šīs problēmas ir

jaunas un mūsdienām raksturīgas. Tās ir gadiem slēpušās aiz pašu romu kultūras plīvura un pēdējos gados “uzpeldējušas virs ūdens”. Pašu ielaistas. Bez jau esošajām ar HIV vai STS saistītām veselības problēmām, parādījies suicīds (zināmi 8 romas); pilnīga vecāku nolaidība, romu bērnu sociālās krīzes gadījumi, emigrācija un remigrācija (vai šo pārvietošanos var vēl saukt par marginālo pazīmi?); sociālās dzīves un psiholoģisko (emocionālo) jautājumu nerisināšana, arī tad,kad pakalpojumi ārzemēs tiek piedāvāti; romu jaunās paaudzes motivācijas vilnis (mācās un pabeidz skolu) un augstas ambīcijas kļūt par profesionāli un iegūt augstāko izglītību; ilglaicīgi un uzticami darbinieki vienā darba vietā u.c. Ir nepieciešams stiprināt pakalpojuma jēdzienu un saturu

romu kultūras izpratnē, lai

kliedētu stereotipus, rosinātu pašiem uzņemties vadīt savu dzīvi, audzināt pašiem savus profesionālus pakalpojumu sniedzējus, tādējādi noņemot šo slogu no valsts institūcijām un NVO. Jākliedē priekšstats, ka roma pakalpojuma saņēmēja lomā skan kā lamuvārds, jo viņam nekad nav naudas tāpēc, ka nekad nestrādā, tāpēc, ka neiet skolā u.tml. Asimilācija daudzu gadu laikā ir paveikusi daudz, bet arī iedragājusi, ļaujot personībā ieplūst krieviskai vai latviskai mentalitātei. Tiesībsargs jau savulaik konstatēja, ka integrācija nav devusi efektu (2017). Pakalpojumu efektīvāk var sniegt kvalificēts roma citiem romu pārstāvjiem, protams, neierobežojot arī izvēles iespēju. Romu tautības konsultants ar lielāku izpratni spēs palīdzēt jaunām romu ģimenēm, invalīdiem, senioriem, sniegt savas kopienas pārstāvjiem garīgus vai izglītojošus pakalpojumus. Familiaritāte var būt vienlaikus gan nepieklājības izpausme, gan efektīvs tūlītējs komunikācijas veids, kas pieļaujams tikai romam ar romu. Ikviens roma (čigāns) a’priori to zina, ka nepastāv formāla, birokrātiska, speciāla norma čigānu oficiālās savstarpējās sarunās –tās pamatā ir pieklājība, cieņa, autoritāte, godbijība, kam visam ir labestības un cilvēciskuma aura, pie tam ar viscaur klātesošu humoru. Pakalpojuma piedāvātajam ieteicams ņemt to vērā. Ārzemēs dzīvojošiem Latvijas romiem maksas pakalpojums ļauj skaidrāk apzināties savas iespējas, izvēlēties labu pakalpojumu un profesionāli un patstāvīgi kontrolēt savu finansiālo stāvokli, kas, savukārt, ne vienmēr iespējams citai romu daļai –romiem pašā Latvijā. Tas ir ciešā atkarībā no bērnu skaita, piešķirtā LR pilsoņa statusa vai NVO labas gribas darbiem u.tml. Pakalpojuma ideja gan attīsta, gan izglīto, gan rosina uz

patstāvību Latvijas roma (čigānus), arī socializē (padara par līdzvērtīgu valsts pilsoni). Mehānismam piedāvājums (pakalpojuma sniedzējs) + saņēmējs (pakalpojuma

pieprasītājs) + maksa = pakalpojums nepieciešams piešķirt dzīvību un funkcionalitāti. Vēsturiskā skatījumā romu kultūrvidē “štelles” nu jau transformējušās

mūsdienīgās izpausmēs. Atsaucoties uz 2015. gada pētījumu “ROMI Latvijā”, nākas secināt,

ka

romi ir uzskatāmi par nabadzības riskam pakļautu iedzīvotāju grupu. Secinājums ļauj iztēloties romu ģimenes un indivīdus ar daudzām emocionālām, psiholoģiskām, sociālām un sociāli ekonomiskām grūtībām visos līmeņos, dažādās pakāpēs. Jācer, ka šī aktualitāte mazināsies tuvāko gadu laikā. grūtību

Šajā apskatā īpaši vajadzētu akcentēt Roma ikdienas sadzīves sociālos pakalpojumus, kas

ietver pasākumu kopumu

–psihosociālu rehabilitāciju (sociālās rehabilitācijas virziens, kurš attiecas uz personu un tās ģimeni un kura mērķis ir nodrošināt atbalstu psihosociālo problēmu risināšanā). Šajā darbā apmācīts roma profesionālis (sociālais vai aprūpes darbinieks) piedāvā pakalpojumu kompleksu individuāli un/vai grupā (sistēmiski ģimenē, kad mātei, tēvam, bērnam atsevišķi, vecvecākiem individuāli nepieciešams aktualizēt viņu gadījumam sociālus risinājumus).Te ietilpst arī monitoringa pasākumi pēc izrakstīšanās no

slimnīcas

(romi bieži bēg vai attiecas nenopietni pēc izrakstīšanās no stacionāra). Pie šiem pakalpojumiem pieder sava veida aizsardzība (romiem ir savs nerakstīts cieņas un prestiža likums) vardarbībā cietušam bērnam. Pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma (nav retums, ka atgriežas) vairāk nepieciešams rūpēties par cilvēku pakāpenisku reintegrēšanos sabiedrībā no pašu Roma puses. Anglijā pieejamo psiholoģisko pakalpojumu piedāvājumu klāstā romiem ir iespējams saņemt tādu pakalpojuma veidu kā cilvēciskas pārrunas lai kliedētu vientulību vai šaurākā nozīmē apmācību, konkrētas problēmas gadījumā

konsultatīvu/izpētes palīdzību u.tml. šādā izpratnē: gan, kā

klients — fiziskā persona, kura saņem psiholoģisko palīdzību vai psihologa konsultācijas, vai kuras psiholoģisko izpēti (novērtēšanu) veic psihologs, vai par kuru psihologs sagatavo savu atzinumu; gan kā pasūtītājs — fiziska vai juridiska persona, kura saņem psihologa profesionālās darbības pakalpojumus. Pakalpojums ir ierasta rutīna, ja roma tam savlaicīgi gatavojas (koncentrējas uz risinājumu un ir gatavs sadarboties ar roma speciālistu), ieplāno darba kalendāru un nosaka prioritātes, piemēram, doties uz aptieku vai apmeklēt konsultantu un

saņemt

pakalpojumu. Roma psiholoģiskā uztvere mēdz būt nejauša, spontāna, stihiska. Pakalpojuma organizācija var palīdzēt izkopt un koordinēt prasmes savlaicīgi plānot dzīvi. Pakalpojums arī nozīmē saņemt profesionālu palīdzību –maksas vai bezmaksas. Autora pieredze rāda, ka roma psiholoģiskās un sociālās nozīmes komunikācijas

prasme un pieredze nav noformējusies, ka nav

efektīvi saņemt tos pakalpojumus, kurus piedāvā valsts vai NVO, profesionāļu privātprakses. Vāja pakalpojumu izmantošana, kuru varētu traktēt kā nepilnīgu izpratni par pakalpojumu, atklājas dažādos Latvijas pētījumos: 2003* (centrālā ideja: romu situācijas raksturojums), 2008* (centrālā ideja: saskarsmes līmeņi un formas), 2011* (centrālā ideja: roma izglītības situācija),2015*(centrālā ideja: cik efektīvi izmanto valsts piedāvātos pakalpojumus). Kopš 2016. gada Kultūras ministrija ar Eiropas Komisijas atbalstu attīsta Latvijas romu platformu, kas ir koordinācijas mehānisms, dažādu pušu sadarbība, komunikācija, pieredzes apmaiņa un informētība. Romu platforma organizē dažādu profesionāļu un romu mediatoru (koordinatoru) praktisko palīdzību.

Roma kādu iemeslu spiesti nav maksimāli uzlabojuši savu dzīves līmeni, arī tad, ja

Latvijas valsts pakalpojumi piedāvāti bez maksas vai atvieglināti. Jāveicina pašu romu profesionāļu

pakalpojumu esamība; jārosina pašiem romiem piedāvāt un aktualizēt citiem tautas brāļiem pakalpojumus: juridiskos, sociālos, izglītības, psiholoģiskos, medicīniskos u.tml.