Skip to main content

Roma bezpajumtniecība maija mēnesis nr 15 sainee&atveerta tertats

Page 1

©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Saiknee&Atveerta-

Page |1

Latvijas, Eiropas un Pasaules

Romu(čigānu) - Psiholoģiski bāzetā (mikro) apskata – aktualitāte, informācija, mikro-pētījumi, modelēšana, prakse darbībā – Biļetens. Materiāls ir autora radīts pauztais saturs, viedoklis, redzējums. Biļetena materiāls ir autora īpašums. Atsauce obligāta izmantojot Biļetenā smeltās idejas, domas un papildus informāciju.

Nr. 15 Romu Psiholoģiskie Jautājumi „bezpajumtniekscilvēks bez pajumtes, bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis”, kā arī atrodami sinonīmi – klaidonis, ielaszēns, ielaspuika, izstumtais, vientulis, savā vaļā

Roma Bezpajumtniecība

Mēs neviens neēsam pasargāti katru dienu no dažādām dzīves likstām. Dažādas sociālas situācijas, emocionāli pārdzīvojumi un vājas spējas domāt un pieņemt pareizākos un atbilstošākos lēmumus, visticamāk, var nospēlēt pret mums pašiem. Minētie pieņēmu un apgalvojumi ir gan pārdroši, gan uzbrūkoši pretēji pieņemtiem uzskatiem, bet arí patiesi un īsti, objektīvi. nolūks sākt diskusijas un rosināt aizdomāties par šiem dzīves jautājumiem. Nav pamats uzskatīt, pieņemt vispārināt un vienādot uz visu Roma tautu, tomēr vairāki gadījumi Latvijā par šo problēmu; maza sabiedrības daļa, tikai roma problēma – cilvēki, kuriem nekā nav; izolēti no pamatsabiedrības, to skaitā, pašiem romiem nav īstas drosmes uzņemt savā kopienā šos tautiešus.

1


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Page |2

Saiknee&Atveerta vēlas atgadināt un darīt zināmu par šo mikrogrupu, kuras izveidošanās ir gan objektīvi, tā cilvēciskā faktora nozīme. ir nodarbošanās un izvēle, nodarboties ar to vai nē. uzskata gan iekšējās loģikas saistības, gan atšķirības ar Roma Bezpajumtniecību. Apskats izvērš plašāk pēdējo domu, kurā ir saskatāmas citas dzīves attīstības scenāriji, likumsakarības, faktori. Īpaši roma jautājumi ir īpaši jūtīgi un kliedzoši daudzās dzīves jomās. To skaitā arī pastāvīga dzīves vieta. Pēc pasaulslavenā amerikāņu psihologa Abrahama Maslova, minētais apskats koncentrē uzmanību uz divām galvenām visu cilvēku ikdiena pamata vajadzībām. Kopā ir 7 līmeņi. Ja nav atrisinātas pirmie divi, tad cilvēks loģiski, gribēdams nespēj, nevar, vai ļoti apgrūtināts iekļauties nākamā vajadzību limenī jeb hierarhijā. Pirmais līmenis-Fizioloģiskās vajadzības:uzturs, miegs, atpūta, kustības, elpošana, komforts u.c. Laba pašsajūta un veselība. Iespēja uzturēt labu veselību un ārstēties. Iespēja veltīt laiku sev. Tīra vide. Apmierinātas materiālās vajadzības: pārtika, apģērbs, mājsaimniecības tehnika, sava dzīvesvieta. Iespēja labi atpūsties. Miegs. Klusums; Otrais līmenisDrošības vajadzība:būt drošam, pasargātam no neveiksmēm, bailēm, agresivitātes; Labi atalgots darbs. Saticīga ģimene. Vecāku atbalsts. Līdzsvars dzīvē. Draugs, kuram var uzticēties. Sajūta „es gribu un es varu‖. Spēja ietekmēt apstākļus, nevis pakļauties tiem. Sapratne no citu puse. Drošības, stabilitātes sajūta. Valsts garantijas, valdība, kas domā par tautu.Likumdošana: personas sociālā un politiskā drošība.Pārliecinātība par nākotni. Spēja orientēties apstākļos.”Galvenā

problēma, kas saistīta ar pajumtes trūkumu, joprojām ir valdību nespēja atvēlēt nozīmīgus resursus, lai pilnībā īstenotu ikviena tiesības uz adekvātu pajumti.” ”Bezpajumtniecība liecina par to, ka sabiedrībā tiek netaisnīgi sadalīti.. mājokļa pabalsti.” Roma Bezpajumtniecības īpatnība neatrauti sasaistās ar Fizioloģiskām un Drošības vajadzībām = Nav stingra un regulāra pārstāvniecības(nelokāmi likumi vai roma līdera vadonis- ) + kļūdaina(nepietiekama) domāšana un vāja(pārlieku stipra) situācijas pašuzveršana

Dzīvē bieži var novērot roma attiecības, paaudzes, individuālās dzīves dinamiku. Tās nereti izgaismo fizioloģisko un drošības vajadzību nozīmīgumu, dažreiz tās apgrieztā veidā mainās vietām, jo izdzīvošana, atbalsts, komunikācijām ir piešķirta lielāka prioritātes nozīme. Šeit izpaužas roma kultūras īpatnība – atšķirīgas vajadzības un to pārklāšanās citās līmeņu augstumos. Tādēļ daudzas roma ģimenes, liels skaits ģimenes locekļi, dzīvo 2 šauros dzīves apstākļos. Nereti arī trīs paaudzes.


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Page |3

Sabiedrības(pilsētas, ciema) negatīvās noskaņas; nezina tiesības un likumus; neprot atrast īstos vārdus, lai sevi atspēkotu; pēc ieslodzījuma; garīgi traucējumi; naivi uzticīgi; pārlieku atvērti; paaudžu upuri; informācijas noplūde; sociālas klišejas, paša kļūdas lēmumos un patmīlības sajūta , u.c. kā arī pašu radinieku un amatpersonu puses. Roma psihiskā dvēsele nevietā pielāgojas un vāji prot palīdzēt paši sev.

Tukuma pašvaldības policisti apsūdzēti par to, ka 2007.gada 14.janvārī dežūras laikā ārpus pilsētas izveduši tukumnieci Ernu Hauku un atstājuši bezpalīdzīgā stāvoklī, neraugoties uz sievietes psihisko stāvokli, kā arī to, ka viņa atradās alkohola reibumā un bija auksts laiks. Sievieti 15.janvārī atrada mirušu.( LETA, 2009) Jelgavā ir kāda daudzbērnu ģimene, kura spiesta dzīvot neapskaužamos apstākļos. Astoņu cilvēku ģimene dzīvo 18 kvadrātmetru dzīvoklī, visa ģimene guļ uz grīdas, bet bērni mācās pie virtuves galda. Drīzumā ģimenē būs pieaugums, tad katram ģimenes loceklim būs tieši divi kvadrātmetri(TV3, Bez Tabu, 2015)

atsauc

..Visā Eiropā pilsētu ielās redzamie čigānu tautības ubagotāji ir beidzot atvēruši acis Eiropas pilsoņiem un lēmējpersonām par viņu likteni(Neatkarīgā Tukuma Ziņas, 2008)

atmiņā paša autora publikāciju, kurā

nosacīti, tipoloģizēts čigānu individualitātes un viņu psiholoģiskās īpašības, kuras autonomi

pašaktivizējas (augsne augt)

mijiedarbībās, lietu un parādību saistībās un mijattiecībās

uzpeld un to

raksturs parādās cita līmeņa un kvalitātes dinamikā – dziļāka…

3

kādās


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Page |4

Ir vajadzīga kāda niecīga (zemākais psiholoģiskais slieksnis) ietekme, svārstības, noskaņa, uzruna vai attieksmes veids un forma, emocionāls klimats uml., lai sāktos mīklas rūgšana..šīs pazīmes ir spējīgas izprovocēt dusmas, naidu, garastāvkļa izmaiņas un noskaņu ģimenē.Autonomā pašaktivizēšanās ietekmē attīstās nesaskaņas ģimenē un izmaina uzskatus; situācija dramatizējas līdz nepazīšanai. Viss likumsakarīgi veicina dziļāku rūgšanu un noved pie citu apsūdzībām un pašapsūdzībām..Viss beidzas ar fizisko ietekmi, pašanāvībām, projecētu psihisku saslimšanu, sagrozītu un kļūdainu domāšanas veidošanās. Bieži Pārprastā Kļūdaini Interpretētā Roma

un

Neizzinātā, noved

līdz

. Minētais gadījums tieši attiecas uz

, tas ir gadījumā, kur persona tiek nostādīta

sliktākā

situācijā

vairāku

diskriminācijas

pazīmju dēļ. (http://cilvektiesibas.org.lv, 2012) Zemāk minētā publikācija ļauj iepzīties ar roma psiholoģiskajām un sociālām īpatnībām no iekšpuses.

4


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

A.Tertats,Čiganoloģija jeb romanoloģija Latvijā sociālās psiholoģijas skatījumā. Psiholoģija Mums. 2011.gada Nr. 3. 40.-49. lpp

5

Page |5


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Page |6

Daudziem bezpajumtniekiem ir nepieciešama valsts palīdzība, lai tie spētu Latvijas Valsts dažādie pasākumi piedāvāt integrēties sabiedrībā, lai varētu atrast darbu, nodrošinātu sev pastāvīgu mājokli, sakārtotu savu dzīvi. Valsts piedāvā sociālās mājas, patversmes, bezmaksas zupas virtuves, taču bezpajumtnieku skaits mazāks nekļūst. Bezpajumtniekiem ir vajadzīgs arī morāls atbalsts, jo nereti bezpajumtniekiem ir arī problēmas ģimenē. Sociālu problēmu var definēt kā pretrunas starp cilvēka dzīves vajadzībām un to apmierināšanas iespējām konkrētā sociālā sistēmā, kā rezultātā pazeminās vai tiek zaudētas cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas. Bezpajumtnieki apvieno sevī vairākas smagas sociālās problēmas, tāpēc palīdzēt šajai sabiedrības grupai ir grūtāk nekā, piemēram, bezdarbniekiem. Problēmas bieži rada bezpajumtnieku nevēlēšanās pieņemt sociālo dienestu palīdzību, jo ir pieraduši pie sava dzīvesveida un atzīst to par labu. Daudzi nevēlas nakšņot patversmē, jo tur nedrīkst uzturēties personas alkohola reibumā. Latvijā ir aptuveni 370 000 trūcīgu cilvēku (2006, Labklājība Ministrija) To skaitā ir personas bez noteiktas dzīves vietas, tā saucamie “bomži”. Par bezpajumtniekiem uzskatāmi tie cilvēki, kuriem nav pastāvīgas, noteiktas dzīvesvietas, kuri klaiņo, iztiek, piemēram, no žēlastības dāvanām vai ēdienu pārpalikumiem. Kā minēts Latvijas Republikas likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” – „persona ir bezpajumtnieks, kurai nav dzīvesvietas un kura gadu izmanto sociālo patversmi pēc savas pēdējās dzīves vietas.” Latviešu skaidrojošajā vārdnīcā var atrast skaidrojumu Vārdam „bomzis” gan ir stipri negatīva pieskaņa, kas izsaka arī to, kāda attieksme valda sabiedrībā pret maznodrošinātiem ļaudīm. Bezpajumtniekus var iedalīt divās grupās- tie, kas ir reģistrēti patversmēs, un tie, kas patversmes neapmeklē un naktis pavada kāpņutelpās, dažādos graustos un citur. Bezpajumtniecība ir sociāla problēma, ar kuru nākas saskarties ik vienai pilsētai. 6


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Page |7

Čigāniem ir zemāki ienākumi un sliktāks veselības stāvoklis nekā vidēji valstī.(2003) Avots: pētniece Ilze Skrodele-Dubrovska 2010.gada

Attēlā: ierasta lieta, ka Romi tiek blakus pielidzināti ar Bezpajumtniekiem

7


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Page |8

pauž netiešās diskriminācijas pazīmes visos tos gadījumos, kuros mazā teritorijā dzīvo liels romu ģimeņu locekļu skaits un atbildīgās iestādes un amatpersonas ir informētas par to, bet ikreiz aizbildinās, ka

Saiknee&Atveerta

, kurus piešķirt, īpaši, romu jaunām ģimenēm. Latvijas roma trīskārtēju apgrūtīnājuma parādības saistību ar multiplo diskrimināciju apliecina, ka pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma, nespējot plānot savu dzīvi objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ, Morālā un psiholoģiskā atbalsta trūkuma dēļ, viņi nespēj tikt galā ar vienkāršām sadzīves grūtībām. Pētījums: no ieslodzījuma vietām atbrīvoto personu iespējām iekļauties darba tirgū, Rīga, 2005.gadā

Roma Bezpajumtniecība

grūtībās izteikti saskaras ar Multiplo un Netiešo diskrimināciju = jāpārvar trīškāršu psiholoģiskās grūtības, jau pie zināmām grūtībām; atbrīvojoties pienāk vēl citas, ieslodzījuma vietā, jaunas grūtības

Latvijas Bezpajumtniecības problemātiku plašākā salīdzinājumā, mēs varam iepazīties ar Rīgas patversmes klientu anketēšanas datu apkopojumu, 2003.g. februārī, (54 sievietes (26%) un 157 vīrieši (74%)

. 8


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Page |9

Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas: ar minēto krāsu uzsvērts Roma Bezpajumtniecības 1. sociālā neaizsargātības iespējamības pakāpes, kā arī 2. psihoemocionālā neaizasargātības un

3.problēmas padziļināšanās =

 pensijas vecuma personas (īpaši sievietes un vientuļie pensionāri);  pirmspensijas vecuma personas  daudzbērnu un nepilnās ģimenes;  bērni;  invalīdi un personas ar funkcionāliem traucējumiem;  bezdarbnieki (īpaši ilgstošie bezdarbnieki);  bezpajumtnieki;  romi;  ieslodzītie un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas;  cilvēku tirdzniecības upuri; 9


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

P a g e | 10

 no psihoaktīvām vielām (alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām) atkarīgās personas;  personas ar nepietiekošām, zemām vai darba tirgum neatbilstošām zināšanām un prasmēm;  trūcīgās personas.

Avots: Dominējošie un nedzirdamie minoritāšustāsti: Latvijas gadījuma analīze Andrejs Berdņikovs, Dr.sc.pol., LU SZF SPPI, 2011

10


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

P a g e | 11

Par pajumtes trūkumu ir minēti daudzi iemesli, kuru dēļ cilvēki Polijā kļūst par bezpajumtniekiem. Tādi ir, piemēram, darba zaudējums, parādi un problēmas ģimenē. Tāpat trūkst aprūpes namu veciem cilvēkiem, invalīdiem un HIV inficētajiem. Daudziem bezpajumtniekiem ir psihiskās vai fiziskās veselības problēmas, un daudzi no viņiem cieš no kāda veida atkarības, visbiežāk tā ir atkarība no alkohola. Lielākā daļa sieviešu, kas ir palikušas bez pajumtes, ir pametušas vīru vai aizbēgušas no tā, ir padzītas no mājām vai arī ir nodarbojušās ar prostitūciju. Šķiet, ikviena bezpajumtnieka pagātnē ir kāds skumjš

Belgradā dzīvo vairāk nekā 100 000 čigānu. Tās ir nepārtrauktas sociālās problēmas pilsētā. Viņam ir maz atbalsts no valdības un viņiem ir grūtības integrēties modernā, serbu sabiedrībā. 90 procenti romu dzīvo ārkārtīgi nedabīgos apstākļos. 90 tūkstošiem romu dzīvo nabadzīgos apstākļos. Atrašanās vieta: Kralja Milana, Belgrada, 2008. gada 7. novembris

Avots: https://www.alamy.com

11


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

P a g e | 12

No Rumānijas 22 miljoniem iedzīvotāju čigāni, pēc dažādām aplēsēm, ir no 500 000 līdz 2 500 000. No viņiem aptuveni trešā daļa dzīvo zem nabadzības līmeņa.Daudziem nav pieejas pamata pakalpojumiem un pat nav identifikācijas kartiņas. Parīze, Budapešta, 2017. gada 9. novembris: pagājušajā vasarā Francijas iestādes piespieda atgriezties mājās - 4538 romu sievietes, vīriešus un bērnus ( European Roma Rights Centre) Tūkstošiem Itālijā dzimušu romu bērnu cieš no juridiskā statusa un pamata tiesību trūkuma, lai gan viņu ģimenes Itālijā dzīvojušas jau gadu desmitus. 2016. gadā Francijā vairāk nekā 10 000 romu (vairāk nekā sešas no 10 romu ģimenēm, tostarp gados vecāki cilvēki un mazi bērni) tika izlikti no savām mājām — daļa vairākas reizes —, turklāt lielākoties ziemas vidū un nenodrošinot nekādus citus mājokļus(2017., ziņojums) Bulgārijā 2016. gada februārī bija izdoti 514 nojaukšanas rīkojumi pret dzīvojamām ēkām, no kurām 500 (97 %) piederēja romiem. 201 no šiem rīkojumiem jau bija izpildīts. Šajos gadījumos romiem — arī bērniem un neaizsargātiem ģimenes locekļiem — netika piešķirts nekāds alternatīvs mājoklis, līdz ar to viņi kļuva par bezpajumtniekiem. Romu apmetņu likvidēšana notika masveidā. Romi netika iepriekš brīdināti par rīkojumu izpildes datumu, un vairums nevarēja vispirms izvākt savas mēbeles un personiskās lietas. Daļa zaudēja arī savus personu apliecinošos un citus dokumentu(2017., ziņojums)

12


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Spānijā (2016) 

 

viena trešdaļa romu iedzīvotāju Spānijā cīnās ar nabadzību un sociālo atstumtību kā divas galvenās problēmas; Saskaņā ar "Spāņu romu kopienas mājokļu karti 2007.gadā" joprojām ir 4% romu mājsaimniecību, kas dzīvo graustu un 12% neatbilstīgajos mājokļos. Nepietiekama piekļuve sociālajiem mājokļiem Ekonomikas krīze negatīvi ietekmē romu ģimenes. Daudzām ģimenēm šodien ir grūtāk atļauties izmitināšanas izdevumus nabadzības dēļ, kā arī palielinās tiesu izdots izlikšana no dzīves vietām.. Romiem, kuriem ir īpašumtiesību dokumenti viņu mājām, ir mazāks par3% iedzīvotāju. Sociālie dienesti, kas atbildīgi par palīdzības sniegšanu cilvēkiem mājokļu iegādei un bankām, mazāk atbalsta romus. Turklāt mājokļu segregācijas dēļ dzīvo vairāk nekā 12% no tiem izolēti rajoni ar nepiedienīgiem un zemiem standartiem. Saskaņā ar Romu integrācijas indeksu 2015. gadā 1% romu ir bezpajumtnieki, 4% nav tekoša ūdens un 9% nav elektrības.

Turcijā (2014) 

 

P a g e | 13

Latvijā (2015)

2005. gadā paziņots, ka romu tautības iedzīvotāji Turcijā saskaras ar ievērojamu diskrimināciju, un valstu mediji konsekventi attēlo tos tādos veidos, kas atbalsta negatīvos stereotipus. nabadzīgāku mājokļu nekā citas grupas valstī; Ziņojumā bija norādīts, ka romu jauniešiem, izņemot mūziķus, praktiski nav pozitīvu paraugu paraugu un ka romi, kas guvuši panākumus, kopumā uzskata, ka ir nepieciešams noslēpt savu etnisko identitāti. Cilvēki ir cietuši no pārvietošanās un bezpajumtniecības dēļ piespiedu izlikšanas no valsts un īpašuma atsavināšanas. Nabadzība un bezpajumtniecība rada nopietnas sekas romu bērniem; Küçükbakkalköy un Kagythane, UYD ziņoja, ka romu bērni, kuru mājas ir iznīcinātas, nevar apmeklēt skolu, jo vietējā varas iestāde atsakās izsniegt uzturēšanās apliecības, kas ir nepieciešamas; Kāda pret-romu organizācija Turcijā sadedzināja vairākas romu mājas. Policijaviņus neapcietināja.

“Pārskats par finanšu līdzekļu izlietojumu romu integrācijai periodā no 2007. līdz 2012. gadam”,faktiski mājokļu pieejamības nodrošinājuma jomā sistemā , uzlabojumi Latvijā līdz šim nav veikti , lai arī jau iepriekš veiktajos pētījumos ir secināts, ka romutautības iedzīvotājiem ir ierobežotāka piekļuve mājoklim un viņi dzīvo zemākas kvalitātes un labiekārtotības līmeņa mājokļos salīdzinājumā ar citiem Latvijas iedzīvotājiem. Secināts, ka: romiem mājoklis privātā īpašumā ir vidēji retāk nekā pārējiem Latvijas iedzīvotajiem;romu mājokļa vietas izvēli reizēm nosaka arī pašu romu savstarpējās attiecības;  lielai daļai romu mājokļa uzturēšanas iespējas ir ierobežotas;  zemie un neregulārie ienākumi ir viens nobūtiskākajiem mājokļa pieejamību ierobežojošiem faktoriem;  sabiedrībā pastāvošie aizspriedumi par romiem kā nevēlamiem īrniekiem un kaimiņiem;  romu neprasme to atrast un pilnvērtīgi izmantot pieejamos informācijas veidus;  4,4% aptaujāto romu dzīvo mājokļos, kurš pieder viņam pašam vai kādam citam mājsaimniecības loceklim un par kuru vēl aizvien tiekmaksāti kredīti;  daļai romu ir zemas mājokļu apsaimniekošanas prasmes;  beidzamo triju gadu laikā dzīvokļa pabalstu ir saņēmusi vairāk nekā puse aptaujāto romu (53,7%)

Mums līdzpilsoņiem vajadzētu saprast, ka šiem cilvēkiem pirms tam agrāk normālas dzīves . Katram ir savs bēdu stāsts, kāds ģimenes pārstāvis, draugi un profesija. Mums vairāk būtu jārunā par Roma Bezpajumntniecību Latvijas uun Eiropas kontekstā. Mums katram

iespējami, vismaz

mēģināt, uzrunāt situācijā

nonākušo un atgādināt, ka viņam ir iespēja griezties pie kvalificētiem ,atbildīgajās iestādēs un konkrētiem speciālistiem, kas izmainītu, ja ne viņa domāšanu, tad 13


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

P a g e | 14

ikdienas pelēcīgo, grūtsirdīgo un nomākto ikdienu..jo arī

http://www.bezvests.lv

http://www.vp.gov.lv

Valsts policijas palīdzības tālrunis – 110; Bezmaksas; Diennakts Darbojas zvanot gan no mobilā, gan fiksētā tālruņa Savieno ar jebkuru dežūrdaļu ; Visas sarunas tiek ierakstītas

Izmantoti 26 dažādi avoti un resursi Satura Atbildiga persona: psihologs Andris Tertats, Mag.psych. Privāta mājas lapa/dienas grāmata/Bolgs http://www.romapsychologyandristertats.com

tertats@inbox.lv / facebook.com./draugiem.lv Iznaksanas datums un gads: 2018.gada Maijs Biedrība ―Jēkabpils NVO resursu centrs‖, reģ.Nr.40008108696,

14


©Andris Tertats,Saiknee&Atveerta,Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Ziedojums "Vidusdaugavas NVO avīzei"

15

P a g e | 15


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook
Roma bezpajumtniecība maija mēnesis nr 15 sainee&atveerta tertats by Andris Tertats - Issuu