Skip to main content

Latvijas Roma(čigānu) Penitenciārisms

Page 1

©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

NĒ – IESLODZĪJUMS – ROMA ! Atsauce obligāta izmantojot biļetenā smeltās idejas, domas un papildus informāciju.

Nr.17 Roma Psiholoģiskie Jautājumi - Latvijas, Eiropas un Pasaules Romu(čigānu) - Psiholoģiski bāzetā (mikro) apskata – aktualitāte,informācija,mikropētījumi,modelēšana, prakse darbībā – Biļetens. Materiāls ir autora radīts pauztais saturs, viedoklis, redzējums. Biļetena materiāls ir autora īpašums.

Daudzi Latvijas romi ir bijuši saistīti ar policiju; aizturēti; krimināli sodīti; apcietināti un atkārtoti atgriezušies uz 1|Page


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

STOP –ROMA – IESLODZĪJUMS –STOP - ROMA

pilnīga sociāli izslēdzoša(izolējoša) realitātes,tikpat dziļa mūsdienu apspiestības koncepta dzīvotspēja,vecu gadsimtu saknes un politiski pārbāzta(pārsātināta) nespēja, infantīls līderisms un izteikts etniskās psiholoģisks vājums ir to Šīs pazīmes ir vērojamas kā Latvijā, tā Eiropas kontekstā..līdzīgas saistības un attiecības ar Tiesību varu un sistēmu, apsūdzētājiem, aizstāvjiem(policiju, advokātiem, prokuroriem, tiesas sistēmu utml), kontrolējošām iestādēm. Ir jārunā par šo fenomenu kā romiem raksturīgu, kā daļu no čigānu domāšanas, uzvedības, emociju un reakciju, psiholoģiskām izpausmēm ikdienas ritmā, stresa situācijās, attiecībās un mijiedarbībā ar līdzcilvēkiem. Saiknee&Atveerta ir pārliecība par deviācijas uzspiesto raksturu, kurā izteikti iezīmējas nevērība, līdzekļu taupīšana, valstu politiķu nespēja un mediju ažiotāža. Kas pielīdzināms kā Termins deviācija etimoloģiski ir veidojies no latīņu izcelsmes vārdiem : “de” – un “via” – ceļš, kas apzīmē – “ novirzi no ceļa ”, “ne – ceļu” un kopumā sevī ietver 2|Page

sociāli novirzītu uzvedību. Devianta raksturs nepiemit darbībai kā tādai, tas atkarīgs no tā,kā uz to raugās sabiedrība un vērtējuma. Sociālā deviācija tiek skaidrota kā sociālā uzvedība, kas novirzījusies no noteiktas,sabiedrībā pieņemamās sociālās uzvedības. Kā kultūras, tā socioloģiskie, tā izglītības un psiholoģiskie, ģenētiskie raksturi vairākos antropoloģiskajos pētījumos ir pierādījuši par roma izcelsmi, migrāciju un pastāvīgo nacionālo valstu etniskām īpatnībām, kas skaidri norāda viņu subkultūrām un raksturīgo uztveri, domāšanas, emociju īpatnībām.


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

ir integrāla zinātnes nozare, kas pārklāj gan juridiskās darbības jomu, gan cilvēku personības un starppersonu saskarsmes jomu, jo tiesību normu piemērošana faktiski notiek nesaraujamā saistībā ar cilvēku mijiedarbību visdažādākajās situācijās. Juridiskā psiholoģija iekļauj vairākus novirzienus, tajā skaitā:

personu rehabilitācija, nolūkā nepieļaut noziegumu recidīvu); • Tiesu psiholoģiskās ekspertīze un poligrāfa ekspertīze arī ir viens no juridiskās psiholoģijas virzieniem.

Šokējoši,

ka

• Tiesību normu izstrādes psiholoģija; • Pārvaldes psiholoģija un jurista darba psiholoģija privātā jomā; • Kriminālā psiholoģija, kas pētī noziedzīgu nodarījumu subjektīvās puses apstākļus un deviantu uzvedību, kā arī viktimoloģijas problemātiku, pētot noziegumu upuru uzvedības likumsakarības; • Izmeklēšanas psiholoģija tiesu psiholoģija; • Operatīvās darbības psiholoģija likumpārkāpumu novēršanas psiholoģija;

un

• Penitenciārā psiholoģija (tā attiecas uz kriminālsodu piemērošanas jomu) un probācijas psiholoģija (t.i. sodu izcietušo

Dr.psych, profesore, Guna Svence runājot par „Pieaugušo psiholoģiju”1 uzsver, ka „ ..tālāk cilvēks atkārto, pilnveido to, kas izveidojies psihē iepriekšējos attīstības periodos”. Psiholoģe precizē raksturīgākos momentus kā būtiskāko pieaugušo psihes attīstībā ir sociālo lomu izpilde ģimenē, profesionālā jomā, pretenziju un reālo sasniegumu proporcionalitātes ietekme uz emocionālo stabilitāti.

1. Guna Svence, „Pieaugušo psiholoģija”,

3|Page


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Minēta vecumā raksturīga identitātes, autonomijas, vērtību meklējumi. Vecumā 2228.gadiem raksturīga sevis piepildīšana sociālajā vidē: karjerā, laulības dzīvē vai ģimenē. Šis vecuma periods ir aktīvs, darbīgs(orientēti uz sociālajām attiecībām) periods. Vidējie brieduma gadi- 40.gadi līdz 60.gadiem.Šie gadi ir visproduktīvākie.

2.Guna Svence „Attīstības psiholoģija”, Zvaigzne ABC, 1999.g., 149.lpp.

4|Page


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Vieta un piemineklis, kur 1944.gada 2. augustā norisinājās romu ģimenes nometnes likvidēšana

Spānijā Gitanos(roma) jau bija saistīti un datēti : Čigānu vispārējā ieslodzījuma vieta. 1749.GADĀ

5|Page


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Saiknee&Atveerta

gūst

priekštatu,

ka

jau

tolaik

–

romi/gitanos netika uzskatīti par pilvērtīgiem, līdzvērtīgiem cilvēkiem kā plašā sabiedrībai derīgiem. Minéti jau kopš 1749 gada Apvienotā Karalistē, 2014

tikai 0,1% cilvēku – no aptuveni 58 000 - nosauca sevi par "čigānu vai īru ceļotāju 93,6% reģistrēto romu ir Latvijas pilsoņi, aptuveni 70% no viņiem prot latviešu valodu. Lielākā daļa romu par savu dzimto valodu uzskata romu valodu. Latvijas romi nav kulturāli viendabīga kopiena. No seniem laikiem Latvijas teritorijā ir izveidojušās divas atšķirīgas romu iedzīvotāju grupas – latviešu romi (Lotfitka romá) un krievu romi (Xaladitka romá), kuru atšķirības parādās gan teritoriāli, gan lingvistiski, gan kultūras un tradicionālā dzīves veidā. Latvijā nepastāv romu kopienas getoizācija (teritoriāla vai reģionāla norobežošanās) - romi veido teritoriāli neviendabīgu grupu, kas aktīvi komunicē ar vietējo sabiedrību.Saskaņā ar 2011.gada Tautas skaitīšanas rezultātiem, Latvijā dzīvoja 6489 romi.

6|Page


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Attēlā: „Neatkarīgā policija apgalvo, ka romu (čigāni) nav izdarījuši nekādu noziegumu„ apgalvo ziņu avotā http://www.snouts-in-the-trough.com

ROMA – STOP – IESLODZĪJUMS! 7|Page


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Maķedonijā(vienā no Balkānu valstīm)

[..] sabiedrība pārņem kriminālās subkultūras paradumus. Sākot ar saskarsmi, beidzot ar leksiku. Sabiedrībā saradies pārlieku daudz švaļu, kuru likumpārkāpumi vēl pirms paaudzes vai divām pat noziedznieku vidē tika uzskatīti par pretīgiem. Būt «mazliet kriminālam» tagad ir pat memmesdēliņu mode. Noziegumi tiek pastrādāti «slavai». (Tiesību doktors, atvaļināts ģenerālis, Daugavpils universitātes profesors Vitolds Zahars; Minētā ideja apstiprinājās pētījumā(Romu tiesības uz izglītību: īstenošanas situācija Latvijā, 2011): Daudzās ģimenēs bija sajūtama “pēc cietuma atmosfēra”, kad mazi bērni savās attiecībās izmanto cietumam(vai saistīta ar likuma pārkāpumiem) raksturīgu uzvedības manieres, atbildes reakcijas, saskarsmes stilu; bērna paštēls iemiesojies autoritātes identifikācijā.

8|Page


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Ieslodzījuma vietu pārvaldes postpenitenciārā rehabilitācijas programma nespēj garantēt un pilnībā nodrošināt visas dzīves jomas (jeb atgriešanos sabiedrībā). Liels darbs un izdevumi jāiegulda pašorginizēti. Jānodrošina psiholoģiskā atbalsta programmas iznākot no ieslodzījuma vietas – apmeklēt psihologu, psihoterapeitus vai dažādas garīgas un sociālas rehabilitācijas programmas, no sociāliem dienestiem, baznīcas vai biedrību, ietvarā. Pazīstama biedrība ir . Sociālās rehabilitācijas centrs piedāvā sociālās izstumtības riska grupu un no ieslodzījuma vietām iznākušiem cilvēkiem kompleksu atbalsta programma. Čigāniem raksturīgi zemi ienākumi un sociālās apdrošināšanas trūkums, jo nav oficiālo darba attiecību.Lai arī valstī nav pieejama informācija par dažādiem sabiedrības veselības rādītājiem (slimību biežumu, zīdainu mirstību, dzīves ilgumu un invaliditāti) sadalījumā pa tautībām, ir pamats domāt, ka čigānu zemais izglītības līmenis, bezdarbs un sadzīves apstākļi (pārapdzīvotība, neveselīgs uzturs u.c.) ierindo čigānus riska grupās gan saslimstībā ar infekciju slimībām (piemēram, tuberkulozi), gan attiecībā uz slimību ielaistību. Galvenās iedzīvotāju grupas, kurām ir paaugstināts bezdarba risks : 

invalīdi;

bijušie ieslodzītie;

sievietes pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

2011.gadā notika īru cēļotāju un čigānu projekta aktivitātes, kura tika izveidota ( A study of Irish Traveller in Prison, 2011): par iespēju sūdzēties, meklēt sociālus risinājumus, apspriesti cilvēktiesību jautājumi, izglītojot ar kūltūru gan darbiniekus, gan pašus apcietinātos; veicināt stāstu veidošanu, dziedāšanu, tradīcīju izkopšanu.(HMP Ford Model of Good Practice Gypsy, Traveller, Romany, 2011 autori: Joseph Wenman, Jimmy Wenman, Frenny Green, Sean Price, Jessie Fuller, Aleta Blackall)

9|Page


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

No 4261 Latvijas cietumos ieslodzīto vairāk nekā 41% - 1761 ir latvieši. Aiz viņiem visvairāk aiz restēm sēdošie ir krievi, čigāni, baltkrievi, ukraiņi, lietuvieši un poļi.

Atbalsts Iļģuciema cietumā ieslodzītajām

romu

tautības

Autors: Elmārs Barkāns, kasjauns.lv

sievietēm 2015.gadā: Iļģuciema cietumā, kurā jau līdz šim notikuši dažādi

projekti

plānots

ieslodzītajām,

īstenot

„Notiesāto

/

projektu

romu

sieviešu

pilsoniskās apziņas veidošana, māksliniecisko

spēju

talantu

izkopšana

kvalitatīvākas integrēšanai

personības sabiedrībā

atbrīvošanās”.Visas romu

tautības

cietumā

un

notiesātās

sievietes

konfesionālo

pēc saņem

garīgo

aprūpi. Aptuveni 15 līdz 17 no viņām ir katoļticīgas un tiek regulāri aprūpētas.

Kāda 2 009 gada publikā cijā tika rakstīts, ka

Kādā 2009.gada ziņojumā tika minēts,ka no visām personām, kuras sauktas pie kriminālatbildības par noziedzīgiem darījumiem saistībā ar narkotikām, 12% ir čigāni – šajos darījumos dominē daļa no visām ieslodzītajām

10 | P a g e

Čigāniešu skaits ieslodzījuma vietās Latvijā ir apmēram ¼


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Roma(čigāni) uzrāda Latvijā 2011.gadā salīdzinājumā ar citām etniskām minoritātēm

STOP – IESLODZĪJUMS – ROMA ! 11 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

NĒ – IESLODZĪJUMS – ROMA !

12 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Attēlā: salīdzinājumā (no kriesās1.att.)1935.(jeb 51,1%) un 2016.gadā(jeb 33%)(2.att.) romi(čigāni) ir ieņem virsotni kriminālā pasaulē un noziedzīgās darbībās(to skaitā, ieslodzīti) Čigānu jauniešiem (vecumposmu īpatnība) raksturīga grupas neorganizētība jeb nejaušība, taču policiju darbības specifika pārstāv valsts, sabiedrības intereses un pilda darba grupas mērķi, lomas, pienākumus. Problemātika atklājas dažādu uzskatu, interešu, vecuma un mērķu grupu konfrontācijas (saskares brīdī) fāzes posmā, kad, viena puse cenšas otru pusi vadīt, organizēt. Pastāv būtiska atšķirība, ka viena no pusēm(vairakuma,lielaks cilveks skaits, vai „bagatīga”dzīves pieredze un darbibas „iemanas”, liela vecuma starpiba starp dalibniekiem uc.)sasniedz vajadzīgo refleksiju (apzinātības līmeni), bet otra puse to nesasniedz.Psihotehnikas kā: izteiksmīgas uzrunas formas, pierunāšana, solīšana, motivēšana uz cēlākiem mērķiem, materiālā ieinteresēšana,autoritātes izmantošana,

13 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

emocionālā un/vai fiziskā ietekmēšana(iebiedēšana), informatīva maldināšana(solot vienu, bet realitāte iznakumā cita) uml. Šie ir veidi kā uzvedināt, aktivēt, stimulēt, pārliecināt un/vai piespiest rīkoties lidzīgi vai pretēji,vai pilnībā „krist kārdinājumā” paš-organozējošas subgrupas.ArĪ Romi nav pašaizsargāti (vismaz agrākos laikos tā reāli notikās) no kā varas orgāna, kurā bija daudz veiksmīgu piespiedu veidu atzīties likuma pseidoparkāpumos un manipulācijas pratēju – miliču(policistu); stāvokļu iespaidā kā ilgstošas cietumvides iemītnieks, bieži izmantoja pašu tautiešu romu vājības(apzaga, iedzina lielos naudas parādos; izmānīja vērtīgas mantas – māju, zeltu vai automašīnu, tolaik čigānam modē bija zirgi); agrākos Padomju laikos

,

pēc

norunātā

datuma, pirms gada mutiskā vienošanās un sitot plaukstu viens otram, kas apliecina čigāna darījuma līguma faktu(štelli); kā Miliči(Policisti), tā čigānisociopāti(čigānu sabiedrībā bīstamas autoritātes,garastāvokļa un mantkārīgie), 14 | P a g e

daudzkārt ar varu atņēma un padarīja pakļautībā atkarīgus, emocionāli un ekonomiski nespējīgus un atkarīgus romus, kuri sevišķi bija nabadzīgākā daļa salīdzinājumā starp pašiem romiemfiziski, intelektuāli un atkarībā atkarīgos(alkoholā, narkomānijā) īpaši lauku romus, kuri vismazāk bija tiesiski aizsragāti. Milicija(Policija) vai nu bija uzpirkti vai ierobežotas iespējas palīdzēt. Tā saucamās

pārliecinot un iebiedējot mazīglītotam Romam, bieži izmantoja vina nespējā pretoties gan fiziski, gan tiesibu un likuma nezināšana. Latvijas romi daudzus gadus dzīvoja milzīgās baidēs no pārestībām; pēkšņi varēja izmainīties viņa dzīve īsā mirklī; agāk Latvijā darbojās latviešu un krievu čigānu kriminālās autoritātes; iespējams, kad kāds atceras no ziņām par dažādām slepkavībām; izpaužas arī recedīvista (cietumnieka domāsana)spējā sadarboties un izpildīt kādus uzdevumus –pēc pasūtījuma; aplaupīt vai sadabūt to, kas saimniekam iepaticiesnozagt automašīnu,


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

gleznas).Būtu vietā saprast kultūrīpatnības, kas agrāk saistījās ar biežo pārvietošanos uz citu vietu, jo, savulaik, tika pazemoti, fiziski ietekmēti, apsaukti un izturējās pret čigāniem visādi

cietsirdīgi.

Migrācija gadījumā

– uz citu rajonu vai pilsētu, no čigānu kriminālām autoritātēm un

milicijas(policijas) vienladzības un korumpētības. Šī apskata ietvarā Tiesību zinātnē ir pazīstama . Tās iedarbībā piespiež personu atdot viņam naudu vai likt darboties viņa interesēs (Uldis Miķelsons, Kriminālistika, 2008) Kontaktā ar policiju, viņu iespaidojamībā, čigānu tautības cilvēks var izsaukt autofobiskas reakcijas (bailes pašam no sevis, bailēs nespēj sevi kontrolēt, var sevi pilnībā noliegt) un atzīties gadījumos, kurus nemaz nav pastrādājis. Cilvēks sāk šaubities par seva patiesigumu, vairaku cilveku ietekme sak „ noticet tam ko liek atzities”(Viktīmā psiholoģija).

Sacītais norāda par autoagresivitātes slēptām tendencēm (А.Ю. Егоров, 2008). Policija ir varas orgāns un sistēma. Policijas vizuālais izskats, centrētas sarunas un izjautāšana, spēj ietekmēt un pārliecināt emocionāli labīlos(psihiski nestabīlos) pārliecināt pretēji(pret sevi),izmantojot psihotehnikas(balss tonalitāti un tempu, ritmiku, izteiksmi, intonācijas, vizuālo sejas un uzvedības ekspresijas) uml. LNT ZIŅĀS, 16.oktobrī tika ziņots ,ka Romi paverdzināja citus romus un latviesus, kuri ir Latvijas čigāni no XXX un XXX pilsētām, 2017

Daži jauni romi neizjūtot savu fizisko spēku, zaudē paškonroli, reagējot uz apvainojuma vai konflikta sitācijām, 15 biežāk un lauku rajonos, var fiziski sakropļot pretinieku; fiziskais spēks jeb iedot | P a mazpilsētās ge kādam pa galvu tiek uzskatīts kā īsts cilvēks(tā var būt sieviete, vīrietis, arī roma bērnu un jauniešu starpā); Fiziska iespaidošana un asu vārdu pātraukšana skaitās ka tu esi stiprāks, gudrāks un

varenāks...S&A laiks mainīties un pierādīt kulturālības pazīmes;


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Dažas Kriminālas iezīmes kopš bērnības

sākuma

 Mācību stundu kavējumi nekorelē ar mācību traucējumiem  Informācija, kas veicina asociatīvās saites, nostiprina esošo informāciju  Informācija, kas ir nesaistīta ar iepriekšējo pieredzi, neveicina kognitīvo procesu efektivitāti bērnības  Svarīga ne tikai spēja adaptēties, bet arī izvēlēties un veidot vidi, lai sasniegtu sabiedrībai un indivīdam vēlamos mērķus Psihiatrijas profesore, Dr.Med. Raisa Andrēziņa runājot par „bērnu psihiatriju”(uzvedības traucējumi) skaidro: [..] 16 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Jau 11 - 13 gadu vecumā vairāk vai mazāk uzkrītošā veidā visiem pusaudžiem sāk parādīties emancipācijas tendences.

Tas nozīmē - brīvību no vecāku kontroles un

aizbildniecības, neatkarību no skolas kārtības un disciplīnas, prasības

respektēt (cienīt) viņu tiesības un patstāvību.

13 - 15 gadu vecumā sāk izpausties apzināta vai neapzināta grupēšanās reakcija: veidojas neformālas pusaudžu grupas, kuras parasti nekādā veidā nav antisociālas. Šādās lielākās vai mazākās grupās visbiežāk tiek realizēta saskarsmes un sociālo prasmju apgūšana.Prepubertātes vai pubertātes vecumā, pastāvot nereti ilgstošai psihotraumējošai situācijai ģimenē, zēns vai meitene sāk infantīli vērtēt un pārvērtēt savas ģimenes materiālo stāvokli - vecāku algu, dzīvokli, mašīnu, vasarnīcu, savā maksimālismā izdarīdami pārsteidzīgus (sasteigtus) secinājumus, ka viņa vai viņas vecāki ir pēdējie neveiksminieki, strādā valsts iestādēs, saņem smieklīgi mazu algu, brauc ar vecu sagrabējušu automašīnu, dod pārāk mazu kabatas naudu utt. Seko opozicionāra, izaicinoša izturēšanās pret vecākiem, asi apvainojumi, pat agresivitāte un cietsirdība [..]Norobežojies no ģimenes un tuviniekiem, nespēdams iekļauties

vienaudžu grupā skolā, pusaudža uzvedība kļūst asociāla.

17 | P a g e

48.panta piekto daļu un 49.panta trešo daļu un likuma "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"  I nodaļā, 2.pantā ir teikts: *..+ var piemērot no 11.gadiem līdz 18.gadiem. II daļas 4.pants nosaka, kas sasniedzis 15.gadus vecumu [..] uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu*..+ Pie kriminālatbildības saucama fiziska persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi 14.gadu vecumu [..] (LR Krimināllikums, I nodaļa, 11.pants).


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Tiesībsarga pētījumā, 2008., Saskarsme ar policiju, psiholoģiskā analizē tika pamanītas šādas iezīmes, kas dod vēl plašāku ainu minētā

Saiknee&Atveerta

Roma aizturēja ( 1.att.),(vecumā līdz 30.gadiem) uzrāda 74% vīriešus un 26% sievietes, bet griezumā apcietināja ( 2. Att.) atklājas šāda situācija,vīrieši 86%, bet sievietes 26% (līdz 30.gadu vecumam)

Nr.17

apskatā.

Att. 1

Att. 2

Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? c. tevi aizturēja (vecums līdz 30 g.)

Kādos gadījumos esi saskāries ar policiju? d. tevi apcietināja (vecums līdz 30 g.)

14%

26%

vīrieši

vīrieši

sievietes

sievietes

74% 86%

Salīdzinājumā, genderu(dzimumu) atšķirības pētījuma apzīmējumā „sodīja” pēc 30.gadiem, pētījums atklāj šādu ainu: vīriešu īpatsvaru ar 53%, kas būtiski neatšķiras no sievietēm, kurām apzīmējums sodīja tika piemērots 47%. Var ticami pieņemt, ka starp roma vīriešiem un sievietēm apzīmējums un saistība apcienāja ir tuvu, līdzīga. Arī detalizētāku roma vīriešu salīdzinājumā, jo virieši saistībā ar policiju pētījumā dominēja visvairāk, ir jāatzīmē, ka pētījumā(Tiesībsargs, 2008) apzīmējuma kategorijā tevi apcienāja, 86 % vīriešu līdz 30.gadiem un 67 % vīriešu pēc 30.gadiem. Psiholoģisko izskaidrojumu, to starpā, par roma sieviešu un vīriešu vecumu atšķirībām, varat tuvāk iepazīties to psiholoģiskās īpatnības, latviešu zinātnieces Dr.psych., profesores Gunas Svences, 1999.gada vecumposmu skaidrojumiem. Pēc definīcijas - Norma – vispāratzīts un konvencionāli pieņemts paraugs, uzvedības vai rīcības šablons. 18 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Dr.ui.,krimimologs Andrejs Vilks uzskata, ka pakļaušanās sociālajām normām var būt dažādi nosacīta. Visbiežāk tiek sekots sociālajām normām tāpēc, ka socializācijas rezultātā tas ir kļuvis par mūsu ieradumu. Sakarā ar sociālās dzīves dažādajiem aspektiem dažādos kontekstos mijas normu ievērošana un deviācijas.

Jāņem vērā arī tas, ka sociālās normas nosaka sabiedrības vairākums, kas tiek uzskatīts par labu vai sliktu uzvedību. Minētā uzskatā, ir mēģinājumi saistīt un meklēt kriminogēno (ontoģenētisko) skaidrojumu, roma(čigānu) psiholoģiskās īpatnības jeb psihogēnās un sociogēno iekļaušanu.

Varm tikai teorētiski pieņemt, ka

a priori(sākotnēji) ir kulturāli atšķīrīgas pēc ģeogrāfisku atrašanās„latviešu čigāniem” — lotfitka roma un „krievu čigāni” — xaladitka roma (sociologs Deniss Kretalovs, ar likuma pārkāpumu saistībām, tomēr precīzas informācijas, kuriem ir lielāka kriminogēnā saistība latviešu vai krievu romiem Latvijā.

Psiholoģiskie stāvokļi un īpašību formēšanās, kuru nosacījumu veidošānās ir labvēlīga augsne: infantilisms un emocionālais autisms: dzīvo tikai šodienai, „iecentrājas” tikai uz vienu lietu, nenozīmīgu notikumu; par pagātni nav ko runāt, bet nākotni nav vērts vai bail pieminēt(Dr.psych., profesosore Guna Svence, 1999) .Personības socializācijas stadijas - socializācija faktiski turpinās visu cilvēka dzīves laiku. : socialisation) – personības tapšanas process, cilvēkam jau no dzimšanas pārmantojot cilvēces pieredzi un zināšanas, pakāpeniski iesaistoties sociālā vidē. Tikai socializācijā indivīds apgūst cilvēciskumu un atrod savu vietu sabiedrībā. Visintensīvāk socializācijas process norit bērnībā. Šajā procesā ļoti liela nozīme ir attīstības sociālai situācijai. Nelabvēlīgu sociālo apstākļu rezultātā var rasties antisociāla uzvedība, kam nepieciešama sociālā korekcija jeb resocializācija.(S.Stašāne, mag. paed.)

19 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Var izdalīt sekojošus socializācijas norises posmos: - aptver cilvēka organisma attīstības procesus, kuru rezultātā izveidojas organisma pamats; - ģenētiski uzdotās psihiskās matricas etapveida attīstības un pārvēršanas

-

process; -

- personības iekļaušanās sociālo institūtu un lomu sistēmā, kura nodrošina

cilvēka dzimuma reprodukciju un pēcnācēju sākotnējo socializāciju; -

- personības sociālā, profesionālā statusa veidošanās process sabiedrības

sociālajā sistēmā. Lielākai daļai cilvēku šis cikls ir viens no svarīgākajiem un noteicošākajiem posmiem personības veidošanā; -

– atbilstoši cilvēka vecumam tiek noteiktas lomas un statusi, sociālās

aktivitātes veidi Probācijas uzraudzība ir papildsods, ko piespriež tiesa vai nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu, kā piespiedu līdzekli, lai nodrošinātu notiesātās personas uzvedības uzraudzību, sekmētu notiesātās personas resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas novēršanu.(Ilona Kronbega, 2007.gada 30.novembris). Recidīvā noziedzība prasa īpašu uzmanību tāpēc, ka persona pēc pirmā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas jau ir nonākusi valsts uzmanības lokā un valsts jau vismaz vienu reizi reaģējusi uz noziedzīgo uzvedību, piemērojot kriminālsodu vai citus krimināltiesiskus instrumentus. Tomēr tie nav bijuši tik efektīvi, lai spētu novērst jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Noziedzīgais recidīvs ir konstatējams, ja likumpārkāpējs uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi jau ir bijis notiesāts par iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu un sodāmība par to nav bijusi dzēsta. Ir novērots daudz roma, kuriem ir piespriests probācijas uzraudzība, kas dažos gadījumos, īpaši gados jaunākiem, ir efektīvs audzināšanas (psiholoģisks un pedagoģisks, sociālo prasmju un iemaņas uzlabošanas) rīks. Labāk probācija kā apcietinājums ! 20 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Speciālais recidīvs ir konstatējams, ja persona, būdama sodīta par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu, izdara tādu pašu vai līdzīgu noziedzīgu nodarījumu

Ņemot vērā personas iepriekšējo sodāmību skaitu, izšķir vienreizējo un vairākkārtējo noziedzīgo nodarījumu recidīvu. Vienreizējais recidīvs ir gadījumā, ja jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījusi persona, kura iepriekš ir bijusi sodīta vienu reizi, savukārt vairākkārtējais recidīvs nozīmē, ka persona ir bijusi sodīta divas vai vairākas reizes. Jāatzīstas, ka nav reta parādība sastopama, kad recedīvā sodāmībai bija cieša saskare vairākiem, tās pašas ģimenes locekļiem; dažos gadījumos – vecvecāki, vecāki un bērni. No šiem novērojumiem arī cēlies apgalvojums,ka daudzās roma ģimenēs bieži smako cietumnieku manierisms un uzvedība, kas tieši(nepastarpināti) un organiski(dabīgi) inficē, pārņem un iemāca mazus bērnus...bērnu kompānijās mājas vide, bērnu dārzos, sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā…Arī dzīvē pieaugušajam esot, dzīves attieksmes un uzvedības modelis un dažādi scenāriji kā risināt dzīves jautājumus stresa situācijas, negaidītos apstākļos un lielās grūtībās.. Atņemot, piedraudot, nozogot.. Pārējo izšķir un nosaka

(sociāla zinātne par soda institūtu). Tā ir zinātne par

sodiem – penoloģija, kurai ir sava vēsture, tehnika, psiholoģija, filozofija un literatūrā.

13.pants. Nepieskaitāmība

(1) Pie kriminālatbildības nav saucama persona, kas nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt. (2) Personai, kas atzīta par nepieskaitāmu, tiesa var piemērot šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.03.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.04.2014.)

21 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

14.pants. Ierobežota pieskaitāmība

(1) Ja persona noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav bijusi spējīga visā pilnībā saprast savu darbību vai to vadīt, tas ir, atradusies ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, tai atkarībā no nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tiesa var mīkstināt piespriežamo sodu vai šo personu atbrīvot no soda. (2) Personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, tiesa piemēro šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.

Jau tolaik pētījumā Čigānu stāvoklis Latvijā(2003) bija minēts, ka 3 gadu laikā romi(čigāni) ik gadus veica 300 noziedzīgos nodarījumus.

STOP – IESLODZĪJUMS – ROMA ! 22 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Vīrieši biežāk veica zādzības, bet sievietes nodarbojās ar narkotikām. jāsecina, ka apskata īsais apkopojums sasaucas ar tautā pazīstamo sakāmvārdu: Mazs cinītis, gāž lielu vezumu(Mazās tautas pārstāvi atstāj iespaidīgas pēdas ikviena Latvijas un Eiropas sajūtās, atmiņās, pārsteidzot un šokējot tos ar kriminogēno situāciju un atmosfēru roma kultūrvidē, no skaitliski mazās roma(čigān)vides, kuri līdzigi konstaktējuši faktu un nonākuši pie atziņas). Ne tajā labākajā nozīmē ! Dzīve emigrācijā un multikulturālā vide ir visoptimālākie risinājumi,dotā apskata ietvarā, kas romus gan ieliek rāmjos un pakļauties vietējās valsts likumiem un to prasības ir drastiskākas, gan multikulturālā vide Latvijas romi jūtas kā baltie un dzīvo zināmas pakāpes komfortā, gan ne mazāk svarīgi, iespējac sākt dzīvi no jaunas lapas – cinīties, pūlēties, mainīties, kur tiek uzklausīti, pieņemti un saņemt atgriezenisko saikni – plašākas darba iespējas,

23 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

draugi un attiecības no tautām un valstīm, kuras, salīdzinājumā ar romiem, ir vēl sliktākā sociālā ikdienas dzīvē; dažādas plašāka izglitības apguves līmeņi – šauri kursi, konkrēti treningi tiešam darba vajadzībām. Roma kultūvide pārvēršas *kosmopolītismā, jaunas formas migrācija un dzīves uzskatu veidošanā kā globāla integrēšanās – plašāka, starptautiska, starpkontinentāla, multikulturāla, multiidetitāšu, starpnacionāla, starpreliģiska, kroskulturāla uml. kā garīga līmeņu, psiholoģiskās noturības un socialo dauzdimensiālām attiecībām cilvēka personības pašizaugsmē un to veidošanās kā jauna . Piemēram, kāds roma jauns vīrietis ir dzimis Latvijā, tomēr izaudzis Apvienotā Karalistē; viņš runā roma valodā un angļu valodā, tomēr nerunā latviešu un krievu valodā; viņam nav priekšstats, kas notiek Latvijā, tomēr, arī pilnībā neorientējas Anglijas politikā, tikai labi pārvalda anglijas ikdienas sadzīvi. Būtu jāpiezīmē, ka par augšminēto jautājumu apskatiem, un īpaši Latvijas romiem kā par ieslodzītiem, ir novēroti dzīvā saskarsmes praksē Saiknee&Atveerta autoram, pašam strādājot dažus gadus Latvijas ieslodzījuma vietā par cietuma psihologu.

Paskaidrojums: *Kosmopolītisms- Ideoloģija, pēc kuras cilvēks tiek uzlūkots par visas pasaules pilsoni un kas sludina atteikšanos no nacionālās suverenitātes, patriotisma un nacionālās kultūras.Dzīvo tur, kur vislabāk jūtas. Ignorējot savu izcelsmes valsti un nāciju, dažreiz arī savu etnisko piederību (noliedz romam esam).

 Izmantoti 39 informācijas avoti un resursi

24 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Satura Atbildīgā persona: roma pētnieks, psihologs Andris Tertats, Mag.psych. tertats@inbox.lv / facebook.com./draugiem.lv Iznākšanas gads un mēnesis: 2018.gada Jūlijs Biedrība “Jēkabpils NVO resursu centrs”, reģ.Nr.40008108696, Ziedojums "Vidusdaugavas NVO avīzei

STOP – IESLODZĪJUMS – ROMA ! 25 | P a g e


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

Roma(gypsies)

26 | P a g e

NO PRISON !


©Andris Tertats, Saiknee&Atveerta, Romu Psiholoģiskie Jautājumi, 2018

Roma(gypsies)/NO PRISON !NO JAIL !

27 | P a g e


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook