Vēja Zvani 1981 / 7. izdevums by aljavalde

VEstule lasitEiiem Milie lasitEJil Ar l/6.ia Zvant ? redakcija eavE 5i gada sastEvE izbeidz aart$u. faunatnes lurnELa izdoEana ir praeijuei daudtz laika un dauclz pElu, bet preti devusi ziiEmu gara velilzi un, galvenais, prieku par padarito darbu" Mfisu ceriba ir bijuei -- noetidft AIJAg Zurnilu uz atingriem, kvalitEtivien pamatiem. Par cik lnums tas b[tu izdeviea, pateiciba pienEkar redakcijae daudzajiem 'rd.arba r$iemtr, bet jo ipaEi nEkelinieclskajai vaditEjai Dainai-Vitrungai un ekspeditorei,/raa6fnrakstftajal 1vs16i Avai-KramEnai. VairEki valdes locekli -- M-aris GraudigE un lfarlie Cerbul-is it seviEfi -- lr tliuEi ateaucigi redakcijae atbal'6titeji.- Par to lie1"s paldlee. Fateicarnies ari (3acer) plaEajan lasitdjr.r pulkanr, kae visE visunE loti ratni un klusi ge-ma preti mEsu raZoJunu. NoiEl*r ti", ndcotnE at<tiv0< piedalities 5i Zurn-ala bet gan veidoEanE. trie-3gggi nav privEtuzg6muner - T a6u j aunat ne e i zdevuAoerikas i auii6G-Ipa;uns. nan ir griti aizstEvEt un iztirzEt jaunie&u intereaes, ja paEi jaunieBi no sevj.s maz liek ilzirdEt. NovElan ari mEsu tlarba turpinEtaiiemr nEkamajaro redaktoranr un redkotEfijai, daudz laimes un tikpat daudz eekmju.

Atvadotiesr

. c

$-'taaz

atbiLdicais redakt016.

VEstule lasftEiiem.

V. VLJK pilnsaPulc6 piepemtEs rezol[iciias.'12

ALJA's darbibas iespe-ias

Tsreiz un Tagad ALJA CeturtaiE dekEdE:

Vispasaules ? Kongress.

"ArvTds un Mlirsitâ‚Źii':

..ALIS P."

VEstule Redakcliai.

TrTsreiztrTs 1981.

V. VLJK levads:

Sports.

rnodelis.

AtkEti RunEiot:

V. VI-JK atkldSanas runa,

V. \'LJK.

Sadarbiba, V!-JK rikoiot, un kongresa laikE.

V. VLJK no benha.

Saruna ar Raimondu Paulu.

Atgrie$anes vEl neredz6tE 25 zgmg"

10 1

ALJA's darbibas iespEjasToreiz

1. Kad no VEciJas DP nometn6m latvieJi ieceAnerikE, tad latvieBu bErni un jaun-ieBi ]oja runija tikai latriski. Jau ar 1954. iadu 1atvi e,Eu kolo ni j as dibinEj a-s 1 atvi e du j iunatn es pa5darbfbas pul,ci5Li, u2 to pamatbizes rad,6s AL-JA

laJ a.

ke latvie6u jaunatnes darbfbas

hoordine--

2. IatvieBu jaunatnes pu1c14a 2-l sarlkojuni gadn koloni-j5 bija eaidfti u[ kupli apuekl6ti. Tautiedi, arI tokil-aE organi zacijas nedalftl atbaletlja jaunatnes, arf ALJA paEdarbfbu. jo tad Aner:lka AIJA bija vienigE latvieEu jaunatnes orgaalzEclja. Apm6ram

lfdz

kEdan 1962.63. gada:1, AIJA AnerikE

rfkoJa 1-2 jauaatnee dlenas. Iur pulcinEjEs apk6rtdjo kolon1.ju jaunatne. gadus

Jal.rnatnes dienas ar divi dienu prograrmu: pa_ neldiskusijS:n, paBu jaunfeBu rui"iii"ku ca_ j-enu un mfzik-a1iem priekEnesuni em un jaunatnee bal1i: cik tEs bija-skaletas Uaffes! -T"d uz iau+alle-s sarlkojuruLern, ALJA jaunatnes dienEn u1l SJ,.J+ kongresiem gEja v61 nnesapErotar 1at_ vr.esu jaunatne. ZEri, te meltenes, kf jbunatnes dlenu, td ALJA-kongresu ballEs'teralas tez sava partnera - brivi.

Latuie8u koloqljis tautle8l 1:. tikai sqvas lokal. Es - organi zdci j apmeklEEanal.

rezervdjEs u."ffo6 J"r" ""

tgeq..gada ALJA statutu grozfEanal. lid? bj.edru kartes izpErdeva caur

ALJA

[o1oni.ju titvteBu

"iff i S|TH::"illitH33i j ":l61ear;fl:::,*;3i"'fl5i", 5o0 Jaunle$i un ap zoo r"iii,iiialii.JFri e trLnalts, Sr.

un Tagad

1^ Tezem.iu latvieBu b6rni un iaunlg$i runa i6z"res ia1oa5, pat vairumE latvieEu fj-men6s. To 1ai ilustrS-Dr. L. Streipa lasltais referEts skautu. saidu sanElsnS, KanEdS, kur tas uzsvEra: taeia Srpus Latvijae dzivo ap 20rO0O b6rnu lfdz t6. eadu vecuman' bet no tien tikai zooo.- runi f atriski /"Lat.fi- i a AmerikErl

.aart'a./ 2. kfdu 1950. gadu latriedu iaunatnes-pul-ipuArptBarrbiira siplaka, tas sklra ari AI,JA-u. rtsavasfi l,atvie& koloruijis diblnEja t{ saukt6sveidobEzi flnansidlo lokilEs organizEclJas, -V*Lrums latvie6u tad iot no sarikojunlem. uz rrsavastr organ:iz[cijas artiU t iaj*--s"lrE"ii "o1g?3.g.31

iarlkojunlem. Tas nav rriss! org-arri-Ar 1950 gadlen, Baznlcas or6aa1zicijas jaunatnes pulci-

z6ja- savis baz:lfcas KristigEs $us un saietus. DV organi-z6ja DV jaunatnes paBaartlbas pulei;;"-ffi "uietu". [r,;l ti.et ignor6tp. vienigE I"*:-viauao u,Jl .jaunie5u sapulc6danis i,r AIJA konaresos un tE ba116. bet 1â‚Ź stasta paEi iauka tagad vairums nieBi. kongresa dalibiiekt, iaunf6du iErodoties jau ar- savu rrdraudzenirr

i,i- iiiia"6io. dala izredz6to ir arerikEgi. TA dazkErt lafvieBu meiten6m nerodoties dejas 1aL aanco vienas paBast gltsiii.a ;*i;*; 'oar 2?. AlJa koneresa bal1i Mi&eapo1d. Tikiioz iistunot mu-dlka, 16 ttpfrfditr aizlet dejott ka11 lidzi o., ttper.lEarr, ko 1a:- tas dara?

gada ALJA kongresaa, ALJA darbo3. Lidz 1964. uz ias te oivi pak5piu orga:rizEcija, proti-, iulcinien kE-bfzii. IIz AI,JA kongresu ik 5 kongre-

i,i-eOr{ deleEEia v-ienu-iauni-eti uz ALJA s11. Tad AIJA-kongresE sanEca jau 'refitsttp5rstdvii. PEc atreferdjuniem no toouicinu -reize,'ii-eil ALJA deleeEtlem un prese6, tad AI,JA koner6si ir biiudi lotl intensivi: bez referdtu irlalsidan6s ii notikuEas konstruktivas pane]diskusiias paf aizvaditE un nEkoBS-gada ALJA darbfbu. beZ liekiem rezolficiju pIu<iiero, jo ALJA dai'biba noritEja uz rrietas caur pulci4iem.

Ar 1954.g. ALJA kongresa grozitien statfltlem AIJA- ti[ri p5rvErsta par biedru biedrfbu. 1Jz ar,]l tonir'eiu tiet aicinEts un ir pilntiesfgsar balstipsibEst ikviens ALJA biedrs. Eledri veicinEtEJi kongresi var iemt dalTbu, bet nav balstiesigt. lf ?3i, S. " "*i*,h:i 3I ";i "i:-Effil i :*3[i rezolflcijasrpi-e "$"SX pieBemfas-.rO' AiJR koneresE patukEas-ALJA i<as6s?..../

ALJA GeturtaiE dekEd6: modelis _ v-.. Amerikas latrr-ieBu jaunatnes ap(ALJA) sastEv no atsev-ienlba .J.. . : Y. v16ItI-em OLedrl-em. sl-e bl-edrl-

biedri ir informEtl par kandiddtiem un i-esniegtEn iezolEcijEm, tie savos vi6t53os jaunatnes pulci4os par kandiiiEtiem nobalso un rezultEtus nosfita centril-ai balsu skaitf8a.nas komisijai, kura tad visas balsis saskaita un pazipo uzvarEtEjus. Savos jaunatnes pulcipos ALJAs biedri tad arf pErrunE visas iesniegt-as rezoI[cijas un iece] de)-eg5tus, kuri tad viEus un vigu uzskatus pErstEv6tu delegEiu kongresS. be!-egEtu skaits atkarfgs no tE, cik jaunatnes pulcipE ALJAs biedru - jo vaarts< biedru, ja vairE< deteg5tu. (Piemâ‚Źranr; par katriem desmit ALJAs biedri-em vlens delegSts). Ja kongresd nevar ierasties no kBdas pi-1s6tas pilns deJ-eg6tu skaits, tad drikgt dot mand5tus citiem kongresa deleg6biem. Nevienam delegHtern, toiiesu nedrlkst bfit va-irBr par diviem mandatj-em, Tad notiek deleg6tu kongress. Lidz kongresa l-aikam visi jaunie valdes locekli ir iev6i6ti un attiecfg6s valdes amatPelsonas ir ieceftas" Kongresf pjedalEs biedri, biedru veicin6teji un de1eg5ti, bei_ balsiiesfgi ir tikal ieleg6ti. Kongress notlek katrE apgaball tikai ik pa trfun gadiem, Jo kongreea vietu malna katru gadu no apgabala Bz apgabafu. .Delegatu Kongresa parspraez vasas rezolficijas, kuras forrnulEtas apgabala sapuIc6s, un par tdm nobal-so. Kau! gan kongresa galvenais notfits ir apspriest rezolu-cijas, biedru iesniegtEs iegtEs rezolricljas iesp6ja deleg5tiem tiek dota iespdja pdrp6c vajadzlbas pdr rezolficijas pEc PEc 'tEim sapulc6m visas uzst6- Tezo gadijuditis rezolilcijas, kE ar1 kan- str6dEt, un atsevi6$os Pl-elemtas formul6t jaunas. iaunas. rie4emt6s didEtu saraksts, tiek publicEts mos forrirul6t ALJAs izdevumd, 1ai biedrus in. rezolfcijas uzdod valdei izPilgar.visu. triju apgaba- dit, pEc iespEjas izmantojot -flormEtu_ j auiatnes puIcilu. sakarniekus, lu sapu-Lcu darDaDu. imatpersonas un biedrus.

ll.ekas, ka PilnsaPulces princips ln6rikas aPm-eros ir vajE t-5pgc, ka prinsaPulce-neoareizi atspoguio biedru vel68;;;-;" te6siaii.ki i.erobeZo ir or-ganiz6ti savEs pile6t6s biedru flazdallbu. Pilnsapulc6 viet5jos j aunatnes pulciryos. piedalls maz6 procents Amerlkas "Br-edru6, Kurl_ dzlvo pr_lsetas kur organizEta jaunatnes pulci- iatvieEu jaunieBu, (palasti vi et-Eio pi)-s6tu nils6tu JiaunieEi')) un ga nav, pieskaita pie tuv-akEg vietEjo pilsEtas jaunatrres puIci4g. Sie tie nosaka visas Amgrikas aPbalsti bal-EtL Sie balstieSio sj.o vi enTbas likteni. jaunatnes pu1clryL nav tieEi atvi-enlbas labi .ini" i"""ieBi ti"Zi navjautE karigi no ALJAs 16mumiem, betn aktuSliem jaut6* iniorme*ti par aktu511em c"r.ile, sadarbojas ar RriAu xi inform6ti aulonomas orEatu-zacl-Ja6 caur .iur'li.em un tdp6c nevar Preclzi rr. pat savas domas izteiktn. Otra padievdlSti em sakarni eki em, wlsur M4. oI'uuIYtrl4 JqqIrvReizi gada biedri savos pulciirobl6ma l. nepiedalEs !i: Aa\1. !r"3^i:iii:' kongresd, Xiem. kuri 4os iev6l delegEtus, kuri sai-esaistities in eifiti oi.iiti aktivi iesalstitj-es ir tiekas delegEtu kongresS, lai liJli aartibS un tfs noteikdalemtu par apvienibas dar-blbu. nd. ic viss ir tik koncentrEts ALJAs priekBeals ir 15 loceklu valder^ no kqi_a9. aalu larv6i ira- ea&=[ertaja kongresS. tru gadu. Valdi parvel pe-c seAr nohiku Eoe irfikumus izlidzikojoEE plEna: iiit.-*e" esan formui6iuti prieALJAs <larbibai. i'Ifisu i<Etikumu oiv-iem PirmaiS EactA i-ev51 uz -. . Y-,. gadi-em priekS6di, formul6.iumE ALJAs darblba .ir sekret6ri un ;i;g-.k lJitrt" ar atsevidgiem informici j as .no zares vadltEju. fev6l6tE va-l-de tad sev iece] uz iaunatnes pulciniemn 1ai PaPladivien gadiem poiftikas un irul- EinEtu-iesi6i a.' 3 aunieBiem ietfiras nozares_vaciitEjus. Seko- saistlties- Ri;ns darbfbE. Sai6 . {, gada joE-a ievel atkal uz diviem formulEiumd arl ietilpst rrad5gadlem vicepriekEs6di, kasieri, bas kontinuitEte, kas Paireiz6bi-edrzini un apk5rtraksta redak- iai struktfirai iiekas v6ja. iissvarieek. tomdr. dis plEns toru. 1ev61Et-a va-l-de tad sev izmanto deles6tu sist6mu lal iece] izglitlbas nodalas vadipErvar6tu pilnsaPuices leogrEdivi-em tEiu uz Katru Aadien. .. . Gt.. ". ' ieve-ldti un l-ai gadu tiek tris BeogrE- tiskos ierobeZojumus veicinEtu informdci jas iznailu fisko apgabalu pErst6vji. starn visiem Amerikas latvieEu iaunieBiem. Ceram. ka sekojoALJAs darblba tEtad risinEs pa Eals r:riekdlikums irismaz izraitri jiem EeogrEfiskiem apgabaliem - rietumos, vidj-en6 rro atr- s1s n6pietnas un konstruktfvas pErrunis, un ka tE Pamata idestrumos. Visna2 seBas neriElas jas tiks-nopietni aPsv6rtas pirms paredze-tl delegEtu kongresa, katr5 apgabal5 notiek iurpmEkaj ai- ALJAs darbibai. lirr_ eKsIl_Kum6 :

eadskSrt6jd apgabala sapulce. Sajds sapulcds biedri uzstS.rla kandid5tus attleclgajlem valdes amatiem, un ievEl sava apg.abal.a p?rst6rri (va.]-des locekli). Apgabala sapulc6s arl tiek formulEtas rezolficijas, kuras tad iesniedz delegEtu kongresam ap-

Mums

stl_prl-n asana.l-.

Kad ALJAs

PSteris sorfidTs Edvins nriii-s

1981. g. vasarE Rietumkrasta Vasaras Vidusskolas Kursa audzin5t5ju eenin6r-a. Dr. J. Trap5na vadfb6, ,p-arrunEj-am AIJAs struxruru. SaJas parlunas mes dzird6jdm daudz un daZ5du ieteikumu, kA ALJA1 vajadzPtu riarboti6s. Uzklau6{i5T Eos ieteikumus . v- un e6a:n n-akuAi pie seKoJo6aE atz,!\aJJJ.

\Gsturle Redakciiai

Atlauilet man pastEstlt personibus- ve-ro jumui, ka Ri etunvEci.i5 uzturEja kErtibu publiskos vEcu sarikojumos: te6tros, koncertos un deju vakaros starP 194r. - 19r8.gadu. Raksturlgl, ka policists bija ]oti reti redzamso 1l gados'tikai divi reizes redzEju kEdas personas agresivu ricibu - trauku P16&ni vai citu apdraudEdanu. Interesanta biia reakcija, kad n-akoE5 nirkll pie valnigE traucis vlri no vis6n pusEm, un katrs sita tikai vienu Piauku na vanoil,a vaigu. vai ausi.- l-ai -t-a-r-arr vi 6tu dolu' nEko Eam. 56p6s un apmulsuma apstrEdEtais be-ga uz durvim, cik Etrl vien spFja. Otrrei2 varrdElis izrdva nazi. lal pretotos. Tad sekoja no aPk6rttik iamatl-gi -kazv6lieni nazis iz,[rita un st6voSiem, krita ari pats virs. Cetri v1* ri to sagriba aiz rokEm un kEj-am, izsvieda pa durvtm uz 1e-las kE kEdu nevajadzfgu Priek6qe!q. Ari tad policistu nere-

NE, TqLERANqE, BET AKTTVA PRET. OSANAS NEVEI.AMIM4 ELEMENTIIIM

GRozA

st[-vorr,i.

A. Inkas intervijE I'Veja

Zvanlrl

par ALJAs 28. kongrgsu Va5ington6 un apstEkliem CixEgEr_1iek domatr ka orgall]-zactla.]- lruKst piem6iotu statfitu, 1ai uziurEtu kFrtfbu un element6ro discipltnu.

nedrlkstam alzmirst stdvokli, ka tagaddjE ALJAs vadiba ir kE oadzis acis ffigas sakaru komitEjai. Nebilsim pErsteigti, ja REgas vasaras.kupsu da-l-ibniekj- (vismaz daVt) ir slepenibE apn5cfti, ka graut esoEo varu. DZ. ktrrtibu un p6rgemt Barrons gr5matE rtKGBtr- izdota ttGrdnatu Draugsrr ir sa1975. kopotas daudzas p5rbEdz6ju 1iecfbas par Maskavas rafin6tEm metodEm. kuras pi elieto briv6s oasaules sabiedrfbas teroriz6ts"nri. Ja Maskavas reZlmum uziicleas personas pa6as nespBj sabj-edrl.bas vadfbd, iefiitr6ties v. ietekm6t vEjEka raktad cendas stura jaun-le8us uz nekirtib&n M6's

(

dzeJu.

dodienas apst-aklos, . cu-emiEt,

vdiie likumi. nepietl-ei(o saas ooiicistu un- cietumu skaits 4oiieaznietrus nespdi ne audzin6t, ne izo16t" Atliek tikai-stingEi,q"""" un sabieorisk5 a9"i dzinlEana. apkarcio'- iauniesu izlaidiba6 pitt s'ak';: E. K6rlis Purkalitl-s

sapulc6s).

1r nepareizi, ia ALJAq kongresos un a,natoi atlauj 4uda1Itbs jaunlediem bez rakstiska vecEku atbildlbas solfjuna. fr nepate:-zi, ja organiz6cija sanaksE bi-edru nodaritos postf jumus, necen5oties tos piedzft no vai-nlgajiem, val vipu vecEkiem. I?aoq apstfl<]os. dau94 vlglgbeK.t_e Jaun].e6l-

nel_esraJas

A]Jdar

A. Inkas rlclba Vaili,ngtonE ALJAs kongresS noorghnizEt neodrtrauktu patrulu dienestu ir pareizaii ce1E, kE ieturEt disciplfnu un kdrtlbu arf turPma]t.

V. VLJK: levads latvieBu Jaunatnes konBreEe. Koa8ress var pienent reZolficljas, bet atsei,iBtE:n apvienlb6n tEs jfiaPstiprri., ri:. tas k]ttu sai-etigas. LJAA. DALJA,' LNJAK- EiroELJA.'AustriU pas. i asr Dieuvid-Aner-

VLJK- Vispasaules

ita6 un Kanddas jaunatnes aP-

nlenlbas. VLJF- Vispasaules latvieBu jaunataes fonds. Rad5s P6c Pirmd kongresa BerlIn6r las 1ieIvalstu"spiediena ddf (un krievu u tika P-arcelts uz d61 ) tika-p-arcelts s0dzltu d6l) 6uo Eanovenr. Rj-etumvEcii6. Anoitns zie&otEj s (Rietunvlcljas valdfba? ) pieBlEra latrrieEu jaunatnei 50TOOODU.

Br{vfbas fonds- Fonds, kas vEc lldzeklus ciral Par brivu Latviiu, i,ren. fradrldes akglial. i-s5o'rinatsa katran. PEreniedz i-rttjorru do1Eru tagad. Holotova RibentroPPakts- 2. pasaules karE sadallJa BaltiJas ialstis ieteknes sf5rds starp PSRS un VEciJu. 45 baltieEi un krlevu diei'dents A. Salarove lioza PSRS to aaulEt. RletunvEcija arl nav Eo lIgunu atcdlusi ! TE atzLst serl Par Hltlera vald:lbas likual'go P6ctecl. lanis skudra- Arest6ts par baznlcu u.c. priek8netu fotografS' Eanu

LatJurls Bfineisters- SlePeuEs. vieiu sociEldenokrEtu (LSD) partiJas vadtEJs R165. Pdteric Lazda tloco- Soditl Par n""iooaU"tisku darblbg. Lazda atrodas PsihiatriskE elinnIcE"

Latvlj5.

runa atkla5anas V. VLJKa"-fa"Uigar.,1. ka L-VLJK Rasna

lif

rii.fr rfcfuae konitejas Priek6sE'de. lad.ia referEtu, kurE vina]starp-citu. arf n:indja vad"l:;+Hi EF"'' ilStj*r,*i3i":' bija tikai teor6tiskas nora'des, ue[ tEs satur ari [l,JK garu.

Lai ateEdin'atu 5. VLJK dalTbniekie!,, Badi ir P{{ nEr}ir nolasidu Eis vadlinijas. 1- PanEkt kulninEciiu' tas ir, t o autreaan na1En savesi koPE 1ab6*o un spectgako, kas nums 1r. .iaunos u8r.slinlekusr aktlvlitis. dornEtE.jus. dzejniekust apvienlfbu darbini6kus, audzin5taJus. 2-- Tzvei-dot kongresu kE katat izEtoru. kur intenslvE savstarp6jd siskarE vej-dojan jaunu spbku, donas, darbus. kE latvisku t'. v6iaot k5ngresu ii"aauoi"mrr, iiot, kurE latar varam J-zpr4str ko nums nozf,rn6 bu-t latrrleEiem. 4. Denonstr6t savu politisko nost6ju, praslbas. jau nin-eju, iIs vadllnfjas, ki s}<erelst mets, sklce, tikai ir -"-"' t"., t"rl:-"'e Pie VLJK riko-

var. Xrr.". (atra vadlinfja atlieclgitirri izturtota PEc pasa. noskalota rikotEja -1zvetes v"i pi,r"orrf gajiem uzskatiern' VLJK noteikti 1r kulnin-aciia. gi:: "-5i# ?r+#'"' i E,Xi- l*i " saveo xoPa tdts. VLJK noteikti rfn zi;e;;; "il"elus,tPrturien kas Pa6.t.a:LK n6t un redzEt trindas latrri eEu i aunatni-saiskq !g ta. kas tai ir svarigl, ka 1ILJK Pieda-Las aoia. TEPEC,iisi-em kootinentien i."n"t"" no f"" i" kaut kas nodnlgE<st. titrr attiecEgas jaunatnes ""xa apvienfbas PaEas kongre66.- 'las t<6 n6s Eeit l. VIJK sPlieqrPlT, ut"--""f taais- visal p-ar6iai. .!atemi graclJa.

vieEu babiedrfbai

VLJK piedalEs jaunieBi-no-visE:n pasaules nal-*r, tas notelkti arf 1r kata]-i-zEtors. Princio5 vfrds katali zntors tseit ii nevietE: to es ki klmibls varu droBl nora-tift. P6reiTdp6c..

Zar: VtlX ir 1le1s reaktors, maisa-s aaZEau norirzieiru, aaftrdu i-zcelsnju jaunieEi, un' forsEti kontakt6ties v'iena:n ar otru, tie mazli.et parv6rdis, ltzzi,ia ko vai-r6k par eavien tautas br{iem un nEs5m. 5. VLJK dal-fbnieki! rllcltas kon1!eja ir g$dEjusi.g"I t ?!r9.rbet jumE pasj-em taJa Lr Javaras

kuri

j 1

ir Gade.iiet.-]-aj- 5. kulmindciJa - jo EI-,kulnindcija atkartga no jums paBj-em. NeesVJ,JK jums

iet kautr{g:i. Ejiet klEt un uzdodlet JautfJunusl Prasiet ko clti- domd. kE tas lidzinds I fl t5i,+{:,' *'ub *:?uj 8li' 5fi 3' nro-i5n nerriens nedzls. VE-I-ak tipogrEvar6ft pa avlzâ‚Źm mfisu fijas ginl dzenEs 'riens otrg Pa papfra 1apfu. VLJK dod tie6as kotunikEcijas iesp6jas aci- Pret acl" ko nerriena avlze jeb grdmata nesp6.i pan6rt. Iznantojlet -Xo ieipEiu n-akarnajfs Piecas

cLLena6.

VLJ Kongresa P6a51a-s dlvas vad-

kongresu izveiaot Ld latrrisku PErdzfvoiunu un kE forunu.- kurE denonstrdt savu nolltisko nostEiu un Prasftas. itmetot sl'hunai-nfru Ple ma1as, konstatEsirn, ka kaut arf nuPat atkltrtals k6ngrePs saucas Visoasaules latniedtr jaunatnes Longres", un ari-tor- k3 vErdam ItViSpasaUle6rr, pec daZU apnnau d6n-a:n. esot itkrie '"34tt Pieiarta (i5 pareizE<r }!kr. Pasau-

iiniias-ieteii

1es). f ahts Pa-Lielr ver JoProJan tas.'ka Eaitkorgresd nePie{a1is' nerriens LatYiiE dzf,vo joEs jaunletis. Sim aPst-aklin 1r ;i;rdj- ienesl1. un vEt jo vairEr^ Eo daZ5do-ieneslu lztulkoj;;i.- Nesribu deit aPgr{ttndt

B_:,

Foto: E. Risbergsr

publiku ar ka-diem Personlgign iaskaidrojuniem Par tor-kE dI situdci-ia radusies un kapect bet lfdi Eai tafta:- dienal tE vEl joprojfu nav atrisinata un labota. M6s,

VLJK da]-1.bnieki., esan

daLi no ernlgrantu paauctzes pecne,i6.iiem. kis vdl nav asirnil-eju8i6s, un.m-usu rindas ar katru gadu sa[azLna6.

{dau" novâ‚Źroiumue .Par savdn -aPrind-an ir izteiku5as arl[ Pa6ae en:igrEci j as Paaudzes orgar:.zaciiis, un ti-e-nag nekag jau1s.

i.5"iiti

varb-ut $51et tasr ka

ltEti-ir

nenovdrEani.

izzudfbas aptur6B-anas Procesa pat Pdc 35 trj-nda trj-ndas ieso6.ias v61 Pat iesp6.ias eadien nav noskaldrotas un aPdenogrlflsho 1dk, denogrEfisk Jo. 1iik, ?ii-atis. Jo, nroce6u likuiEbam nevar 6puroties pretf: to iedarbe [D rezll-

aeini

lEcija!

grocesu

dr+lil.

vel-cl-na noverEaEaf- 6 ap6uall.ll_6. ka Latrrija, kEda tE Eodlen vdi

par netlru, 1rr.1Iko,uzskatFna kas kaunlgi ir jtrpaskaut lauka zen teplla nalas. Sie psihololiskais netlrfbas koncepte ad apgritina tie6i

tien jaun:ieEi-em, kuri v6t nav asimil6ti. Aft tiegu ieskatu Latui.ias iiE:-stai6 istenfbS. jo Eiai kontaktl-ar Latvijui turl enee lat-rieEiem. Latrii i drukEto aviZu un eraratu lasflura un izplat1Saia n4v {ietani ieteiiani. Ja tEdus'v6las uzsE<t, tad personas un oreaniz6ci.ias. kas to dara, ti;k rrisadi ki-rtizdtas-. sair konstruktlrri bet aiemZFf Lie1-ako tiesu neracionEli. Sf krltika radugies psiholo}lsku

Atliek jauta-t, val- eni.grdcljae kontinuit5tei'ir absolfti neplecie8amo atbaletft tlhai oirmo variantu. tas i-r- saraZot ci1v6kue, [url, nepiafid"r't ne6rtus jautEjunus, btfs ar mieru k][t par da]u no tn materifl.i nostabilize-tE, bet. gartrufE tenpla, ko-m6s.Eglt frr. lclelumos esan 6ev uzDuveJu6t. jaunatnes Nav nosl6pums, l1a 9. :

apvienab6s, -.l.paEl BiropE, sasttrv tEdas personas, kur6a ir praslbas un v61mes, kuras 1j-eld<E tiesa enigrfcijae organlzdci_ju nav a! nrierlr ja nu ne tiedi izpildit, tad-vai nu atkldti ignordt, vai nollkt atliekano pro jektu nap6s. Sfs organlzlclJas tad 1r tie {orumi, ku1u pasp-arn6' notiek Eo jauirie5u diskusijas ur ar-

gunent6ci J as. rezultdt5. VLJK ir tE rieta. [Ea-i apst6rli noliek trindas . . kur v. teorEti- 61en sE]. 1r Jasalralr Kopa neapneasimil6to' otr5s paaudzes nierinEtajiem ci-1v6klero, jauaalu fBglg6jos apst8rlos. rue sr-em aI prasaoam par 6avu 6tarp klusanu par Parel-zl-em, I atv:i etlbas' ap1i- ecin=aJanu tElabi-em, neaktivlemr bet solidl.en latrriskas izcelsnes ieze- dos veidos, kas valruman enigrEcijas giganizfclju, E];iet. miedu modeliem, vai- personEm, ai zspri edunu

kuras uzstEda nee-rtas prasibas par LatviJu.

nav Pa Prglamr va1 KaEra z15lanav probl_emas, kuras ir aktuall tieEi taaad jicilE

Latvlekis lzglftfbas problen?-

tlka. kas nav tf, patl lieta kE j autijuns-, .t<d. t I at gi e Eus. -17f,orunaJoEs6 â‚ŹELno latv-j-slrj. vaJ]grantu b6rnu nas4s, 1r p6d6jalaikf guvusi fpa5u uznanftu. Referiti par latvlsko audzin6da4.p, lpsiflfpu un. tl? pieliei.ofanu latvie$u rakstu un 6arunu valod6 ir 5. VLJK pirnEs di-enas kodole. UzzinEsin par

enigrdcij ae koplbas mErauklu l-atrriedu valo das j aut6Junos. Otrajd un treXaji kongresa dienE noklausfsimJ-es devumus par politisklen fgktoriem, kas i-e-

spaido latviesus trindEr Latriji. un ar:f to6r kas no Latrijas o6de-ii laika ii izbraukuEi. i'iusiersrdes arf kultfrae jautEjunl-en.

Ceturtaji kongresa dienE

p6c

reliliskE ievada notiks jaunatnes apvlenl.bu panelis un 5. VLJK pilnsapulce - vlspasaules nE-

kongrlsa. sE^tle, ko nobeigsin

a c[L en a. st taa 1r tE programna, kura6 ietvaros muns ir i-an6Blna izdonEt. ko nEs fsti Sribamr va:L tas, ko nuns dod, ir labs, Piesemins jeb kattfgs, un arI iELzvirza milsu prasfbas.

arnal

tm i "ti

N-r

l ^x

.N N

\l N N

Izejot no koagresa nosaukuuaa, ricftas koniteja ir pfilSjusies

iesai-sttt p6c iesp6jas dauciz referentu un panelistu no .iauni-eJu aprindffi.. ArI jaj6- jautFjumf piesaistft tieEi jaunlef,us. 11 1ieIas grfltfbasn Jo nav vaiie tik rieEl-i tiabiit b.ttiecigF gada Sijunl jaunatni, kura ir_ Ioppeten!a. gg ,,:isp$ spF"iiga publikas priekEE uzstS.iles. $emsinto. kn brl[ d:inEjumu par

frfi

su nErotnes izredz6m.

VI,JS 1r plnmals ,.. LatvieEu Jaunatnes

Vispasaules koneress. kas rfkotq latviedu fpldurna" teritori j Er pi elietdot kus;pdmas lel.pa8 releralu noElauE]. 6ana.l_ q,p 0?4,6ji dallbnieku izguldin?6ar1al.

ilorm611 nav i-erast6

rtrkot konferences un sasaitas. kura-s pa-

redz6ti pfri pIr 25O'dalibniikiem. laukos" no iezen& attEtr-Ek . v . . ... . . rrstraume-nutr civili?5cijas. ie6u

fier$ priekErocaba ir tE, ka ne6 6eLl -SL esaln KOpar I1e]-ZF kaistti. un visas nodarb?bas notiek vienS' apkdrtnE.

$nus pi1s6tas trok8pa un smacfgf galsa. M6s esan

lznantosim trstrauminufi saimnieGY c]' Da6 prell-mnaEsanu un 1n-eslll.l]IP"l l+ gfitu ve-rtEgas atzigas l"atv].sKa v]-oea

Mdrls Bite Foto: E. Risbergs,

V. VLJK VKonpress. :- --Visoasaules i t " - --' -skalsv]-dus-Angi_r_Jas D3v" lpasutaJa t'Straum6nostr, noritEja draurnE dziga sadarbibaA gdlsotn6. Prograrnma piebliv6ta ar referiti-em un pErrunu grup5n, atst6ja maz lai-ku jaunu draugu iepazfSanai voleja laukumd va.j. kluba telpEs. rrS6st, s6st, Est un s6si, sEst,_ 6st.rr TH var6tu raksturot 5o tom6r augstv6rtigo sa-lstoBo progra.lnnu. Kongresa kulnin-acijal - pilnsapulcei -. bija atstdta nepilna diena. PEc 1iela rezolficiju biruna I. k9ngres{ ViljanstaunE, Eorei-2, ierobeZot6 laika d6,1,, knapl tika cauri ar mazu rezoiriciju skaltu pie ta:n v51 piepenot daZas bez jebk6diem, val ninin6fiem, paskaidro jumi en.

"S6$t, sEst, Est un s6st, s6st, Est."

Sapulci lietiEIti vadija E6f1s Levits no .Vdcijas. Dienas k-artibi sevidlpi degpunkti neizc61Es. Izsakoties riclbas komitejas priek8sEdEt5ja Andra Me1lakaula vEr*ien: rrEs redzu, ka kongresa dallbniekos 11 1161a solidaritegett. Pilnsapulce ga:r nepie46na Eo un lidzigue lzteJ-cienus kE istu zi-projumu" To nEkarnE d:lenh papildi-n5.ja rtc. kono loceklis MEris Bite. raksturojot priekBzirnlgo saiarblbu ar LJAA, neeksistEjoSo ar DALJAtu un trficlgo ar LNJAK un ALJAru, ALJAr-ai b[tu jdatzlst, ka zem blju6d VL";-K pErstEvjai JEfa Kanc-ana, lL dzdarbfba iiongresa lietEs. bi j a pilnig"i pErtraut5ta uz par16 mene6r_-em un zem pa6rei ze-j,Es pri ekE6des turp:.n5j ls ar daZiem korespondences trtkuniem. Raugoties no cita rieriokla. tom6r ar1 i5saka. ka varufit'tiltu bijuEi-valra[ aartu neiku no ASV, ja reklSma nebfitu

kav6jusies no ELJAS j-eceltEs rlcfbas komltejas puses. v-.Iepriek6eja kongresa protokols neblja atrodams (kaut kur Asv?), Pijg !iL.* pEris kopijas -

no r-eprr-eKseJa }rongresa rezol-ucij-aa. VLJF kases stEvoklis, ($2orooo) gan uzrakstfts uz tEfeles,bfitu bijis rriegldr pdrskat6ms no lapinas. ALJAs kongresos ir pieierirts-tE aartt Eim trim pieninEtEm lietEm. Tas ir labin VLJF darblbu raksturoja tIs pri ek3s6d6tEj s KEr1l s-Kangeri s. rrValda dlletantisns un neprofe610na_La p]-eeJa VLd.F' darE].Da. fE tiek lzmantota savtlgos noI[koE. VLJF valdes 1ocek1leu

bfitu jEb[t neitrdlienrr, nevis aizstEv6t tikal savas apvlenlbas intereses. Viens pierne-rs tan b[tu, kad ALJA l1gi pastEvdja uz plLnu samaksu no foada

{ I

* t;

r ,I

pal ,+. \ILJK radudos $9,OOO 1ztrGkuau. ?agad AI,JA San s?al erlnlJusiee sagreat pusi no 6ts guEEaE Eo IILJF. Ao Zen5,tis, foncia kae'ieris, solijies to iznaksEt. VLJF iest5jies BrIvIbas fonda.

tlka pi-e4emtas politiska rak6tura rez61ilci-jas, ka izsaka solldarit6t:- ir [5 bal-tieBu nenorandu, prasot Molotoya-Ri-bentropa siepen6 pakta atcelSanu. Faredz6tae demonstrEci jas vi-sE pasaulE naijf - saehagd ar VEcijas kapitulEcijas dienu. ti legfistot 1iel-aku pre6es i6vErfbu" Bez pretbalefn tlka pie$enta^ 997o]!ci j a- prasot brTviPu polltisklieslodzftiem: Zani-m Skudrarn, P6terim Lazdara, Ivaran

Grab6nan, Jurim BEu.eistaram, Dainln Llenanin un dauriz citiemn Kongress arI iete1.ca katrai apvlenfbai rfkot vlsnaz vi-enu sa-

nlkojumu par labu VLJK trls gadu 1aik5. 51s Vl,Jli p5c pEdEjEn zifSn tuvojls nul1es iztrfrkunam fEc ttStraumenu'r vadibas gandriz $2r000 atvEl6juma defic]-Ea 6e8sana1.

PLe46ma rezolficiju atbalstit kultfiras eakarus starp aprdenfbim, piendram Anglijas rok-grupas."Ardlds un Hilra'itgiirr ZieneLamerikas turneju pa Jauno gadu* leteica VLJF atbaletu topoEajal Rtgas karteit kas ti[rs i6spiesta ALJAs gE'd:bA. Lai gan bija negatlvff<a Eaieo-_ tne pret kultfras sakarj-en nekl asrak. tondr ALJA p6rstErie atgEeint3ar. ka..var rlsties bistana atsveBinEEaa6s no Lattrijas bez mlninEliem sakariem" EIJAs bledre Rita Brfivere Piebilda, ka fllnas un i-zst&des no Latr,:lJas bfitu velcinEmas.

Foto: E. Risbergs, 248 dal.lbni"ekl noe164z? kongre- v61 lzskanEja LondonE Platsi denonstr6cii-a- pie PSRS sfitnlecl6u dzledot rrlleYs evEtf Latvlbas un D.V. klubi Ple alus .iuir. Ndranals VLJK ieteikts g1-aze s. i-atipodos, AustrElijEr 1984.H6ris oraudlnJ 1985.g. gadnija-. Kongresa gare

SabiedrEbd, VLJK rikoiot, Sadarbiba

nepiecieEane j6dz-

iens Vispasaules kongreoa iedzf rrin6Eanal pi enEc1 g-a limenl, kA tA panatdona or{in-al.i izskan6ja; savesi k-o-pE spFjfg-akos triudas jaunieEus, ciarboties kd.kalalizatoran Jaunu ideju vel

sana.

nEryi, g-ateicoties d[cfbae pfligien attaisno j 5s, pabrfnflai gan var arL.drusku tleeo I5,a $au$.2 gie I'sp6jlgtet!r. JauraLesr. r-r DlezJ- Y-l-en rae pa6r-, kas v:irzija sabledrisko donu Viljarostaunag ua {lorejas konka tlkal Breeo6. Rodas baZael t?Jaun{m J:-e.

komi-tej hs'

Eedaudz

no Etn

ldeJEntt

aofiltrE ltdz atserlElrEn aprleuft&. un cik dau<iz n6 &n-idei& tiek no atsevlEkin vald6n ieveetas praksE? KE p5-eradru der p1Ep1a6t gaa ne parleaa

un kongresa !aik&

1Inenl LNJAK,A an ALJATE ur tuvojEs nu11ei DALJA!A. VEstulee aeretL netika atblldEtas. Kad atbild6Ja, tad noraksti netika slitlti cliErn aprrienlb-aur un atseviEH. rfcTbas koniteJas loceglglgpE_ pakta atceltanu, tlkskll kiietni p6rprata vieau otru dr{zElr tsteaota. ii6nstat6junu- f aj 6s v6drl 6e' i-asaka. ka-rrismaz v'lenal v6stulel LabEka_eadarbfbg togaa U[tu paaeils atblldes tor:is blja nevei clndj uri pt aEf,ru-aaftbni eku rrl-etE" ReklEnae plakEtlen neska$tu, kas b-utu nodroEinills pi t ZieneLanerik-a 1 alcl gl plailtku b6zl turpnakai 6adarbf- arfenEko tl$,a darft-E pErC. VLJK PoPu. etarp apvlenlb-au ke tdd&. !+t SI ggcia pleredze rEfija, ka tt larlze6anaL. sevldk! tur, kur Jau ielr-lekE tlekoties reraonfri. eandrf z nepastav personftl kontaktl visi &-e pirpratuil'aonentEll pErpratuni- un v'tenk-arda v6&iu pazfid. Tis ienov6rB koresponneatbild6daaa 1r krtetnl stiibet norEda uz gr&a. CleEa sadarblba ar ELJAJ bences tr[kunus, vleak r& eri-ti. rlofbas koaltejas 1ocekllen no- i".a""ufu". zsakotl es" sadarbiba daZfdu slfd6ja paratlgt no prt6t8ztn:- valetu jauiieEu starpE kongresd gas Austr6llJae LJAA p.z zeuiu. blJa laba. .Gan dr{2fu, Elropas jauno ldeju VLJK rezolflcijE, p5-egent {V. EodJ"enas Latv-ljas ortogrEflju izdevunos. Jecer. Jauaqlnes ka fi Eada rezolfrciJ'a attiecfbd uz d6noustrleijdn, prasot Molotova-Ribentropa _

Jaunle8u paEu starpE zobgalfS-

par ttsakarnieien konentfrlen klâ‚Źntr un rf soclSldenokritienrt nav rlenn6r tikal hunora PiegarEas. J,Eapzinde taUu, ka ;tri iaC-a, sitot ne tikaj-ttffi15'iPar vlenu-kleAeli rrien. 1o Ku1t[ras zlnat?5i'r lati [ie]ells ar{ jEsit' 1ai sabruktu aP6pie6tfba6 vaili. T?tPat Latvl-

jis apspiestible nfiri iagaZr Ei[ot pi itaZia-am vietEn no daZSain i'arstfn. iz,nantoiot katâ‚Ź eadfjund attiecf-so sitienu. - E*an-jauki, varbtt mazliet kE 16ta, hunoilstiska analolija, bet varbrltton6r )oti prectza.

EI 94. 15.1p. k-ads komente-tEjs izteiiEs. ka TTELJA rezolu-ci-ias apgii vi6ng otrutr. TE neb[[ nav. Pat 5\ietani pretrunfgas rezolfici.ias- atti.ecftE uz Latviju var noriait uz plaEa diapazoaa pieeju .tis darbibi.r rklg 6a6lrar ar r-cteJarn r-eprr-eI{.6eJa paragrEfS.

Sapra8anis nekad nebfis pi1nfp., bet sadarbfba var tfit pistdvisi. Gan turpmEka iecietfba un stereotipu- iznicinEBana. gaa starp kontj-ientien, garl stir! oatiaEil

polltiskEm nosliecdm novedfs uz i+fg$u darbfbu. jagnatnes ap-

vLen].Da6, l-ai. pall-eBaa Jaunalne bfitu katilizators jaunEn idejEn,

nevis sekotEja, vai iedzilinEJu61es savstarp6jos strtdos racto6a ctarba vt-eta.

ttEris eraudigY

Foto:

V. VLJK no benha Kongresd qddvletas, B5:-"t,

tf3a

saglabEjudae no sp65u'i.ntirzrl ciJas laikiem. Tfs panatfg'i p[rbaudfja vaigu lzturIbu. Semot vEr6, ka kdda AIJA da11b: niece bija raketurojusi kongresa 6altu, 5a Ka frsEst, EeEt un Un e6 6st, "6e6t, s6st 8aLlu, k5. s6st, sEst un tstrrr koka pIEkjEtqp, snftee, uz,kgrEn. uz kqrEn bija jEtgp, vlsnaz neatlava vl_snaz nealJ'ava kadam ceret uz ienlg ienledanu.'Nes NeskatotieE uz 6'0, Kongress lielE_mErd not{ tEJa gare..... /i sadarb].bas qa-r$. sadarblbag6tarp g1&E - starp.J,1elake kontinentSlE $IvEdanEs biJa pie zolftes galdai

Andris Me11akauls, atklEjot kongresu, piedlfra atbild:Ibu .. par skalto laiku '?ufisu latvleEu dievigau eabarbfbE ar nicftEju Gun5ru Abakuku". MIris Bite turplnlJa: t'Rfcfbas konlteJa 1r uztaisfjusi kat1u. b.et Jums tanf je;eres." VinE cildinEja Straum5nu izolSciju - "attil-=ak no lezenieEu civlliz5cijas ieteknesttu kas seknEs VIJK m6rlu Ea6nLeg6anu.

14.

Pinnis.

val-odas deAenerEclju pa rchicurtrl -rUIZa BErzlya rrPleninekLi plen6rE:r, dzlrd6tl iztelcieni

fiek nodzledEta trDievs, svEtf LatnlJstt straujE tenpE lt ke raksturf6l J aunatnes spaxf6ueaxr un eatuzlasnam. kas valda atklEBani. No zl4ojumlen lzriet, ka kongresE ar bf,s friziere, nisiga, oficiE-E apnflotEja tien,kai' pietrfikst nltes - nflestibas, un bErnu dErze. kas ttatrodae

IJust apskatiesrr, rrEilly direarr, Hhouorr, Ittal-stt nflestlburr u.c. Vaj agot censties p6c tlrlbas. Panelle rrTre;i tri-ndarr ieealtl.ja nesenus izbrauce-jus no Latii.jas. Izskan6ja dorna, ka rrcilple bEratr. v6lii LatviiE. neskatotlee uz griito stEv5t ii, rr prieclgiri ReferEtos un grupu dlskueijds un izpalfdzfgEkltt. lzriet vaj-rirl {onu graudi un interesanti briii. iiek piezi- Jura RozfBa referiis ari guva n6ts, ka Auetrilijas liele nedalitu uzman?bu. Tas sakarlcentios latrrieEu laulIbao ar gE kopv6rt6Junf izteica to, ko cittautie$iar ir 50% no kopdaudzi esam Pie 6eYLs klusi doskaita, bet mazos tuvojas lO0%. nEju8l, bet nesp6iu5i izteikt. Llgas Rupertes referEte konsta-J. Rozftis: lrl,atrrieBu trindae t6ja, ka ASV caurne-rs ir 83% kultrira liekas neveikla,rr konjaukio 1aulIbu. servatlva un Emieklfga. don-an Par Par izglftlbu un bgrnu audzlnS-Par tipj-ska jaunieda nJa sfids, tad sfidst Eanu ruu5jot, nEk ierosinEjuns koncertien: tulkot trSâ‚Źeane Streetr,, pleteik- kEds 1abun6 tro tar ja es tur tiee stud:ijEm Rfg6, jo piepraai ze ju. rr sfjqms, pEc runEt5jas dom5n, kuliilras eeklunu: 'rM[su radis gpiedienu piegemt trimdas -Par ir puritEri-ska EauIa, kultfirai auru-esuar J kas alzsedz dzil,f,ras ju-tas _ " -v ntrau }rul.lura. " panelf tika Be-rnu audzi-nEEanas iepazistin5ta dallbiiece ar de- -LatvieJu pop-n[zIka: Viena i-etrien b6rnlen. Elausitiju plrzlne ir trveclku kuugu Patika mE reakciJa bj-ja smi-ekll un tad skatfties Jaunlku neitu vakartikaa aplausi - vai tas bija tErpo s. rr patiess rEdItEjs par nlsu Istalatrriskuni -Dzej a:'rKlldeilekl Jan Julam 61na JaulaJur[a? (Pi6n. 1165!ert, rtru,inaLzerr) pErdr bieZi parEdEs trindas Dalfbnieks OjErs Roz1tls uzsdra 'jaunatnes dze;5.tt savu stEstijunu pienimot, ka vipg b6rns. esot 2*.gadus v_â‚Źcs - -Rok-nfrzika: Bokgrupa riArvido pEhEti atskanEja sievas balss un MfirsitdJitt rfdfja, ka ttkulno audience6i rrNE - 1|1tt Tika tfrra sp6J sniegt vienotfbuil. demonstr6ta iecepte b6rnu au-J -rtHErauklal nfisu kult-urai J d]-ut t Vlspirns ziepes, ciaina6anai. to rldit ka muns navJ katrns J. . 1ai citiem nebfitu nePatfkarni sveEtautieEu draugiera. rr skatities, tad Elbele, pirE61, pa69ro SranaEa, aDece un peo:6 kult[ra niet-Latviia: ttl,atvi.'i g1 zagara. pi1 soiiska ( Eauia). 1. parspiti tan tur daudz kas vErtigs ro-

"Taisft mflestibu" Baiba Kangarer run5jot 1odu. uzsv6ra- nePieci.e izskiust sveEv.Srdus no rDaZas JaunleEu grupas

I^^

-rrDaudz Czejas Sr!m3t3s., kurasesnu satEmis no Latvijas manS uztverE' ir tirais b1e|1s. It

par vaanfbu

vaLodae.

uzskata

si*s

fti

Foto: E. fiisbergs.

kazalrr ir viens no rrisvErtfgEkajien darblen, ko esmu sastapi-s vispEr. It A. Gra8a konentdre: ttJa kultflra nevar raetles apspieetibas aPst-aklos, tad rourns visp5r nekSdas kulifras nav. Galu ga16 LatvlJa bijusl brfva tl-kai- 2? eadus.rr ... rtMiisu galvenais Izdevuns ir paplldinEt kulttiru LatviJ 5. rt PolltiskE p18rsn6' lnteresi 1zraisfja polu arodbiedribas rrsolidari-tElqrr plrstEvls un afgElu partiz5gu 1 ttguerlllatr ) pErstErrie. Poli-s teica:

intelektufr,i bija par "Polijas daudz ieerinudi teori.id. Arvisu intELektu5lo doniHanu nekas nav panil<are. Pan*<t kaut ko var uienfgi ar prasfbdmr,.nevj-s ar sadarEibu. J[b[t paEaPzilal un stEjair ka nuus nav ko

baLdlties.rr !. p5rstEvis novdlEja, 1al arl Sis lidziga kustlbat Latvije rastos bet tai ttitb-ut panatotai uz Latvijas iaErs vesturiskEs pieredzei.?r viBl paBi no Poliias

loti v6-i-as. bet nedrikst proPoEanddt, lidzfgas .kustibas A,ustruneiropn KopE ta laika rrsolidaritnteetr kongress jau pErkEnls Eo pa$cenzfiru uu-atLt-eti^izteicis EEau vElEdanos" Afg5nu pretestfbas clju skaldroia vinu plrstRvis. Tas ari 6tasti-.la par BeALnaJu[u-em g-LaDr baltie5u karavirus, non4<ot grist6, darot zinEnu partizS}iem, ka- tie iznain6ni- ^robeZpuirkti pret i.eroEiem. Sis tom6r ir i.arE. kur nem6dz daudz karavfw. rus gusta Bemt - drr-zak nosauJ. -.-

,i.

Kongress .r'straumdnos't izskanEj ar brlnidl*IgFn, brivdabas pus-

ar-rla5u skatu uz Vidusanpliias liukien. ltEkirfbas stirp- aaEEau zemju ;aunl-eFien iikEs naz&as pEc kopigt nodztdienEm

Yote Lalka. TdE vdl ekstet6Je. bct Eodlen t6s varbilt uav tik knasas kE agr$e" EEds KanEdae ael-lbnleue iztelcleso liEs Jfitoe dauda }ablk, kad redzul ka vakar Ete trez'H-artlaa Bâ‚Ź&aE n6clzl.ecl l-aoaK naka ne8.t' [a nu vlen - dzledEja, dlskutEg'a ua ap cerat[6 bEa vi-eas aFleguv6Jae leeuvE.ias cerami vlerfbae no VtrJK domu izaalgas,

MEris GraudlgB

W. VLJK pEH*tsaBuBcB pieffiemfiffis trsaolffic$ias 1o 5"VLJK p1l"nsapu1ce noig-mj,

ka arf jaunatnes aprienlbHm (41{Ar n"i;1, r,x.r4E; LJAAL JDATJA) JErfipEias pg* VIJT uziurEdanlr resp. jEgEdE par Lo, lai- VLJF pa$atkapitEls pieaugtu, visuaz neea.naziudtos, KE to aPvienlbas dara, atst6ts v-i31 zlPE. ieteic e. 5"trrLJK nilnsapulce i-j aunatnee aDvaenabam ve]-ci-naI apvlenlstarp apvLenrKaru6 slarp kulttras sakarus bln, pien. ansambla rrArvfde un mur6iteJL" 1figunu'p6c aizdevuma no V!JF.

5OO

'TS0LIDATI?.ETE"

cinu par poiu ti esi-

elrHdnj-eku denomEtiikEru-

ba!0.

5. YL,jK pilsapuie es l6nunos 5. VLJK pllnsapulce nolemj, kp iidz 5"VLJK rlfco tou:- iz.reidoEana:i i-nforuEciju par jauri5ko attistlbu plaaotE 5.I,LJK lieta

91 5"VLIK PilaeaPulcg 59]i$arf* z6jas ar 1979.8. 45 baltieSu NEgele" Adreset iesnie6to nemorandu atcelt 1959. eniegs Gun6rs 19 McIvor Sto g, Stanlina-Hitle.ra Paktu, ieCheltenhamt Yi-c. 3192 skaitot.plepeao Pielikumu. PieAustr&i j 5 Drasan 5o pakiu ateaukt" ilosEtIt rei:oi[ciJu: (plevieno-. jot..nenorandu un pakta,]topijas) 161n.: (o3\583-3t)5o

iifi 3 "ili}; nI?'ilf Iffi ',i3t*

ill

Konferencel. 10. 5.WJK pilnaPule e ietelc ,.WJK pilneapulce ieteic 3. -i Jaunatnee apvieni.bEn rlkot deaunatnes LprienitEn atbalstit 1982.9. maijE Pie ti,Jr r:-ra"virmu topoBri rrpoliti- nonatr5cijas prasot F:R. 6[tnlecfbEm, Vicijas iesPiekuru dgas-kertel sEaltt , I/.F.R" anu16t Molotova-klbenapmar6. dis ALJA - $eooo trora fEuma elepeno paktu. 4. 5.VLJK pilnsapulce noleni Preies uinan?bai- Eis dBnonstrE6.VIJK rikot Austr6lijE no 2 clJas var e.{rlst1t ar vfcu kaPlIldz ] gad:Lem pEc 5.VLJK. tul Eciju. 5. S.WJK pilnsapulce ieteic 11. 5.YfuIK pllsapulce eYelc Af5.vL.lK rlkot 1981./84. gadu eeni-sienae tautu- t6s drosutgaj 6 ntt6 un uzdod kongreea ricibas cI+E pret Krieviias inPerijas i{o;itei ai i zstridEt attiectbas okupdiij as bruqotiem sp6kiero.. ar Aue[ril"lias kultfiras dienu TE kateeoriski'no s.9da latvleEu rfcfbas koaiteju. i auni eE[ i esaistfianu MaskaYas igrgslJf rget af gfol-etEnu. rJaJ E 5. !.VLJKSiInsapulce Protest6 netlra kara noa6a[o falv]-e6u Dret cj.lvelta lLea].Du BarKaPudzivals sp6cs. Tas uztautas pj-Bprasa J. un LatriiE il-en par pienEkumu katram 1at1lek Lazdas, P. sl<udras. tileala. Z. rrletin censtiee aizkav6t latu- [u(.ii,novlda. T. ftfiaas, I. .i aunieEu lesalstfEanu Gi.ab5ni. brElu-spallpru, i. B[- vie5upiet AfgEnistEuas tautu. meisterA. D.- Lismg4a3 J. Vinle- kari Brfvf6ae uzvara Afg-anist5ntr var Xa un ciiu latvj-e6u Polftislq,l nozlmdt arl! brfvibas uzvaru i.eslodzlto t[lItEiu atbrfvo Eanu KniegiJ no leslodzliuma PSRS eodu none- tautam. as imlerii ae aPePl estEm tn6s resp. pslchiEtriskEs k1IBl-lcas. 12. 5,VLJK pilneaPulce aPsveic un atbalsta RletunInl.dlgaaae aici-na ?. 5,VLJK pilnsapulce unl.verglt6tes lat\riedu va]-o Cas citas latvieEu sabiedriskEs kursus. Gpat atbalstan un organizdcijas palidzEt segt cel-anaudas- i zmailsas ti en skp16- svelca.n }{lnsteree augstskol aa ka tEds 1982. em Jaunj-e6somt udejoiiem ni6n un studEioEd ,iauniediem, profektur-cgrot, * a,3 .1 e -: i r.a r:,: .! r.itj'r': ''-.: pi.ec.*:'.-.r pi.ei;f *-, i"l.se kas v51as t<am EEgs olteri-als atiralsts 13. 5,(f,,3K pj-lneapulce lelel.c pleciedams. D]" eCLe6a.us. jlunltnes apviedbEn rlqnu relil gaai, plin. 6adu mrJE koplgl 8. 5"ULJK pilnsapulce eolidari- izdot rlspasaulee jaunatnes aPz6ias ar demokrEtlsko strfrinlerrlenfbu infornEciias laPu, ko ku-kustibu PolijE uu atbaleta katra apnlenlba lzsfitftu irlsien brfvo arodbledribu apvj-enlbas earrlern bi-edrlem.

?. VL{L pllnsapulces

zinHdanal-

pi eeemtEs rezoLf, ci ^i as

l. ,.VLJK pll-nsapuice ietelc katral Jaunatnes apvlerfi.ba1.

rIkot, vienu sarTkojumu gad5 par labu VLJf, 2. 5.VLJK pllnsapulce iesaka vi-sin jaunltnes ipvlenlbEm rikot viemaz rlenu earlkoJumu ! gadu iatkE starp VLJ$ kurO at]ikuns paliktu V-LJF VLJE r{kosaRa1.

Wispasaules ? Kongress ttD"args prieksrr iztelcEs vi-ena no Kaliforr,-1jas, kad vaic"aju, kad6], nebrauks uz VLJK V" Otrs, no P6nsilvEnl.'i as norllca: rrKas tas vispEr ir?tr Labs ir, trvlJ-lfrt no zImE Vi.spasaules Latvi6Eu Jaunatires Kongress un tas noti. ka t-bf gada auguste An6lijas Daugavas Vanagu fpa6um5 Straum6nos. Vi-spasaules kongresst Tu vaicS? Tad jau vajadzEja

un p6c Sfm izOarftEm atliek maz lai-ka Anglijas b:aucienam. JEs laika trilkunu ari minEja gan-

driz visi.

lalka trukums i-r re51i iemesli nebraukdanai. bet ALJAi neiespEjami do situdci;u uzlabot. Pie di-viem cj-tiem Naudas un

r,iedal-ities arl savam 1-e'rurnam i auniedu no Zlemela:nerikas. Bet Tu saki" ka nepazfsti nevienu, vai labi, ji vienu vat di-vus, kas tur aizktllEs" Kur tad palika ta- (vispaeaulerr? Pirrnals fakts; VLJK domEts latvie8u jaunieBiem no ylEeq briv6s paiaules. Otrai-s fakts: VLJK ir qvarlgs notiku.ms trimdas jaunieEu sabiedriskaiF. politiska.iE un ku1tur61ai5' a2rv6, tEd6] svarlg.1, ka to apmeklS daudz jaunie-

iil{}"

ffi &-; .t../.

Euo

Hdisi.

Tre*als fakte: no Zie'relameri-

kas. pi-edal-fjds relativl 6Kaars Jaunlesuo

iriecfgs

e,w

:i:ri.i.:;'!

! Mekl6iot ieneslus. intervEiu 15 aktivus latvieEu jauni6Eusl piecus no austrumkrasta, piecus no vidienes, dLvus no rietumkrasta un vienu no KanEdas. Vieni6ais savstarP6ji kop5.'jais - visi biia VLJK 5 nevalr-aki no diem bi-lriuc6ii. VLJK, kur v-igiem iuBi uZ iv,paticis. tlri labi Gandrfz ,i"a., no pirmEs lIdz trl spadsnitai ai lntervi j ai, dzirddju piemin6tu naudas ir[KedSf?

k-a svariEd*o iemeslu nekumu. la -

braukdaaai. Nauda daudziem bijao- bet t5. aizg?la cit6m l,iei-au, pien6ram: tris jaunieBi tc izlietoia lztikal, viena nodi-viem pirkusi -at-ziet nesen maEinu,krEj.a, 1ai skolai, viensvar6tu apmektiit RletuprmiCigarras Universitltes latviedu zlemas kursus. Daudzi min6ja, ka 1ieko naudu izlietoja, aPmeklEjot Toronto dziesmu iv6tkus, kI ari citas izdaribas BinI koirtinentS. Lai tiktu uz AngliJur bfitu bijj,a j6atsak6s no tiem Priekiera, un retais bija ar nieru to darft. Va-lrEk nekE puqe to minEja, ka nebfitu brauku8i tikal"uz kongresu AnglijE, bez Pacelosanas arT citur pa Elropu. Un tas Jau izdevumus dubultotu, pErslogo jot naudas sltuEcliu. tot,i turri saistlti ar naudas SautEjumu ir -.jaunieEa -.jaunieBa brlvHTa f veidl" veldi. s4\4o laika !i-zmanioBanas Z,l4ar vU DaIaD kE visi Lnterv6tie 1r aktfui ! &Ad

sava valrEkumg . savas tad valrEkums 1atrle31. atrrl eE3-, tadvasaras pavadl.ja, strEdEiot vasaras vidussl1ol6s, vai aPmeklEj;t ft-"iil*iEie*,"" kur-sus, KE strEdEiot vasaras daudzi zina. strEdEjot vidusskoiEs. oersonlgte izdevupEisniedz len5rumgso len5rumuEr mi bieZi nEisniedz D{ ^ ;;; i';^;;; neilgst na'i'l cst- ntEl$i-o rnBE,l{ tanl ?asaxA rre 1

YIUUDmUIaOa

Psr

ovlrE!v

*sqv!

dfr

Foto: E. Risbergs,

rrErunien gar valutu pleEtrE&tt un t1e 1r Informicljai un fr.azbraucEju trfikums. Tur tas suns rr apritts! Ja iaur sludinE$anu, hudinEBanu, lnformEcijas piegadi un kopbraucienu organi-

EvartgEkai8r tf1It aiz naudas un lalka triikuroc.

sarlkoJunus"

ALJAI vajadzEtu savEkt un

public6t infornEclJu- par lldolumien. cenEn; celodanas 1esp6jgn un-grupu iiaojuniem, kE arl i espEj amdm etlpendiiEn. pleejamu pAtalsltu VLJK z6danu un plerrilclgu, daudz bfitu leln3, Sfitlt informiciiu vidEjas teresEti brauc6ji. Un, Jo vaipaaudzes organlz6clJan (pat r8r ieinteresEto, io vaj.rEk jo dievkalpojunos lai lzsiudina), brauktuj Jo valiEk brauktu, 1at tds ieeaistftu un B{itu PIalielEras iespEjasr ka katram d6hu atbalstu. Tad ari bfrtu k5.ds draugs vaj. diaudzerflte arI vlegldl sajent stipendj-ias. talsttos 1Idzi. Latrrietis ble. iz4. Katr5 lat.rie$u centr"a raudzit vismaz vienu jaunidit kae to kongresu personfgi PoPulariz6tu un kfidftu uz koPlgi-em lido jumien. aLai{u. 5. Rtkot VLJK .informEcijas vakarus tatvieEu centros. JaunieEu noskaSojums par VLJt( AgrEk un vairEk izmantot biia vlsund poliifv". Llel6kE 6. iaiEu, sniedzot rakstus iJ" ir"aaf.ii intereii uz tEdu av!-z;-,seviElf-bil$esr.pat, ja UrEur.tr-u" izvdlE starp ALjAE Yl.it un VLJft kongresu vairums izvEl. tilrqi no rfdfbaG komitejas. Ei6s VLJK. rrrtutr#iJ[*1fi'";- priekls6|a kdjas 1ie1? pirksta' ka Vlspasaules kongresos valda uzsvErt kul-tur5lo un ,opi.t-?.. .Vairdr iJrfti-"r." er"u. "t'i""a,-i";pai tu sab-i edri sko r . 1 3'. neatbaiditu ;a; ;;ild;- ;; rrj-;ek InfornEcl j as trlikumr ekslstencl pierEda tas, ka, kaut vlsi intervEtie biia labi informEti par JaunleBu :-zOartUEm, vlens nezlnEja,kad VLJK V b[s, viens nezin?ja, kur un kad bris, un viens pat nezinEja, kas tas VLJK citl iiteicEs, ka 1r. Diudzi EaubEs va1 caurnEra jauni-etis (1fdzu atsaucles, caurra6r I ) daudz ko zlna par to VLJK. fnfornacija par kop6jiem lidojumi-em rrisplr nebijar kE arI briika zinas par ieip6jfo apmeizdarfbas k16t ciths latvieBu t InformEcijas Bo vasafl -.Eirop6. vi-egla pieeja:riba padarltu celoJumu uz VLJK daudziem re-

piedalftiei nek-a Al,JAs kongre- po-Lltis61 neaelnlereselos. sos. IntervijEs dzird6ju daudz

**f *:gl"ii:fe

liffil'xftiff ,ru, ar kongresu panEkt; kEpEc to i""tiiui;.-;S"Z--Ar".Eur." rispEr riko. Daudzi zina kad t;" [; daift". un rCeru. ka Latvietis bieii nav Vi.lX-n"UUtu tiA" (k6 A1,jls tron- un kur, bet Isti nezina, k5pe-c Iai pats brauktu' at5hirams no altas..." gress)." Rfkotdji, lemlet vErE! No intervijE:n izlobIf,u vair-akus VLJK rfkotljiem j5+S ve-r5 ieit nav argfirams no aitas, jo, ieteikunus,ko jauniesi un orga- mes1i, k5p6c iaunieSi nevar kur draurj-'neiet. tur. Di6vi tikt uz konglesiem, un__pd-c iene8kpo". Ko- ni-z5cijas varplu dartt VLJK ;;;fi;;"iig spEi_as tig j5lErvai.- VLJK ia"of 1ab5. situdciias il""[u u, itsi-firl".oi bailes. "v"8" otru Vj-ens *izat Pgp]]7r1?Fr. jo nedomEju, ka tie [EIu parautu l1dzi. un ariZ-jiu vi-si- 1. M6findt kongresa laiku no- tdm6ti tikal uz polftisko eliti likt lidztekus citam 1le1am Nez ifr"{ato" p6ri okeEnam!latvie8u sarfkojumam tanf kon- Tu vaicEr--kEpdc pats nebiju ,r"r,rn :-aif<s diudzlem i"". U"t -i,raZt""u.ai" 'i;';r;;ir-;;;t";; tinentE. sludlnat tos relzE, VLJK-V?. KE Tev ien6csprdtE Iai cilvdki var6tu_ izprEnot ea- oraslt lllt 4fryi" jaut5jumu? i"Ur.",oJroa iemesis pa8i ""tr"uEos" r]z re,lzit:. wJf vi! ri[li]i"-:.riaii:i"-[a'i""X'J"--l;'"1#":liE'j;IA:+3ff14'*5;.,"

"a."-cE+Jiumu,-iestaitot

KErlls Cerbulis

'Aru[ds un MUrsitEii" ttArvids un MrlrsitEjitt ir dancoir Eanas muzika. rrMfirsitEiitt tififtiegrr nuzika un rrskarr rauzika. Tie ir ttpqnktt nuzlka un ttrg.ggaett nufia, un v6lreiz danco

6ana6 rol<nuzl-xa.

ttyfla5itijilr r rrHarvey Waittineerrr' parriiUs' tulko jums, spEla savil,Bot vispasaules konr-ets ktrds- cits sqrikosieiu afI'Mrirsitdii" jums. radiiudi iavu versiju trsex pistolsrr dzlesmal rrAnarchY ln the United KroEao.tt, prltl t'LatvleJu anarhi.ia". i(ongresa kult[ras kritikis pieninE.ia. ka t'Mfirsit6ii lekt ag16sinEja t50-cilv6kienrrlatyiesu Aneli.i as

un leiE un kliegt inarhija"] Ti nebfit nav Po1lt1ska pi6zime, bet Sq4.nor3aija, ka atralsot savas iutas 6ie Ee pEE

cilvEki lzrddlJa vienotlbu.

dom5iu. ka tddu par5&lbu nEs kongieia pilnsapulcE neredzEsinll Cito s mai.gi<os gabalqp rrlrlflraltdiitt pazobojEs Per Carlza un DiEnas- lielaiEn svinlbEn Pie pazlstanEs 5oto gadu dziesmas irDian4rr neldiJas. Rainonda D51es eaba15 trBrE[a a6inistl

galven;ls dziedltijs, Alvare trSvunkatr. par5d:Ija. ka rijan ir ari daudZpirelga 6aiss. Satirlsko pi-eeiu turpinEJa SabaJr,E rrEs eribi dancot ar Inan-tt Ledlnsklrr bi-eli ar 'rdzlEiti t"Gii ,rigramati-sk1 Sandriz lu nozim:i unttVilclena dzlesnar?: irecfzltr t'sEZu vllcigndr t$-kE nEko$r vel-u vakara, tresa Pagasla" erupE spelE pleci AngliJas rrgit6jirr un Austris Graeis no va-

cljas.

M.G.

-l

F J

aF ><

-l^ UJ

Z E. F

N N

N E

"ALES p',n

-fr \ (-\

el ao\

ItAlis P.tr ir Zviedrijas rokgrupa ar traillcionild,ru rokmuziku, -toti.es tE ir daudz saiieriftEka un izcelae ar vai-rf,r-am izcilEro

TE mazi-iet orilinEidzi-esmEm. ttAkacirr. ateEdina Amerikas Koigresa rokmuzikas r:aktI ri1iera*biJa uzdots uzstlties !irmaiiem in tdd6l ekatl.td'ii vEI rr6uij, Isti- I'iesiluEi" ke v61-ak rtlffirsitEjl emrrn

f{.ri muzik-a1i ttAlis Poit ir vienk5rgi- labAra grupa, ]ai gan nesniedza tik lie1u daZddfbu. Var6tu saukt rtAlie P.rr Par rrnooietnEkutf ArJPu! bet tas neno'zimâ‚Ź, ka tifika filustigas" Pie-

eias- TieEi otradi. No straujitdi rotrmfizikas patikarnu PErmainu radi.ia daZie rrbiuzalr gaba1i. Dziesm5s "Ri85 pirmoreizrt Ittia Mariat' u.c. izcelas Gundara Rulla vokSlie-solo- ug rrM5riort Rozenbacha varena bungoaana.

Jfismiei arI tika uzYemts satiriskal-s lasijums Par ALJAs konAresa bojEiumiem (me1d. DYlanra ilKnockine on Heavents Doorrr). VFt Erup=a sp-e16 "metElmeitarl Aina un P6tiris Rozenbachs. Cerams, ka Portland6 un_citur

Trisreiztris PirmE Trf ereiztrls nometne notlka Garezer1 no J981. gada_

16,-23. augustam. Sai nometne piedalijEs apm6ram trisdesmit lektorj- un lJO dalibnieki no 5 11dz 85 gadu vecuman, individu-aLi un ar Aimene-m. no dzives vietEm aadEaos ASV un Kan6das apvidos. Vist-al-fil6 vied4a bi j a no AustrElijas. Trisreiztrls nomet1u mdrli-ir radit latvisko vidi latviesiem aal5dos vecumog rin dot tiem iespE.ias latvisko zinEdanu papraEiieEa-nai, latviskSs kopfbas 1 'J ' latvisko sajfitas veicj-n-a6anai, iimenu stinrin6Eanai un l-atviEko arauozibu sekm6s'anaj-. Lai Eos m6rkus sasniegtu, TristreL,trfs vaciibas ioka izstrEddt6s programmas ietvaros Eovasar nonetnes dalibniekl var-eja m6c?tles vien-a vai dj-v6s ievirz6s, ik dienas noklauslties divue kopreferEtus, pi edalities kop6jfs vakara piogrammls, un, izpildot i-zsniegtEs aptauj as, arl Ka i?,vert-e! s1 aada nomelnL v .Da-Li-dzet p]-anol na}(o so. .l\omernes m6rlu- sasniegEanai ne mazEk svarlga bija kop6jd dzlve no-

1981 tur metnes apstEklos, kas, veicinEja divErn ievirz6mr.attiecTgi dieno vienu viiabus pavadot EdamzEles dziesmas un sarunas rind6 stEvot un pEc vakara pro- nas posmiem. Arammu beigEm. lroti svarfgi Eija arI tas, ka Trlsreiztrfs biia s16gta nometne, ku5as dallbnieki bija vi-ena sa-lme ar kopEjiem darbiem un Privil6fii5m- konEiiem Priekiem un bedamt f,oo8j, iaivisxo p"ardzivojumu un xoi6iiem Iidzgaitniekiem. PaffdzEia tas, ka- nometne notika GarezerE, ka$ ir mazS's Latvijas slava un ar ko kaut k6d? veidf identificF.i as 1ie1a dala. Ziemelanerik6 dzivoioEo aktivo Iat- ' vieIu. PalidzEja ari tas, ka Garezera personils r-uP1gt un viesnl.llgl SEddia Par Trfsreiztrls saimes fizisko labklEiibu. KomiskE iznisumE kEds anonl.ms (un apal,St) Trisreiztrls dalibnieks iiteikumu kastE bija atstdjis lakonisko secinEjumu : rrPai daudz labs 6diens.rr Ieviriu nodarbtbas notlka katru dienu no 8z5O - 11;J0 un no 'l :00 - 4:00. Katrs nometnes dallbnieks, izlemot bErnus, varEja pieieikties uz vienu vaJ-

gruPa ( 26 sIi e}-akd pi - eauguEo da-l-Lbnieki ) Piedali i 5s rotu

kalEanas ievirzE. kuru vadlja Juris Klavind ar- PalTgiem 01kertu Kutceri. Aleksi Alunanu in Aieksaldru'PariPu. Pa ducim da]ibnieku m?cijds baltos darbus un citus rokdarbus Otilijas MeZules vadlbd un..koka aPdari rie Vernera Rinkuia un koklu ileistara KErLa staBko. Edmunds Mednis astoPiem dallbniekiem mEcI.ia Edas'.aPdari un Lilija Treiirane sedem datlbniecEm - * jostu un celal4u auSnrievldu. '""". d"fri arrttnieki no Gundegis Penifes m6cljEs keramiku un t6ds pats skalts au6anu stel-16's no Ausmas SiliPas.

Latvisko Aimenu..seminErS Intas *fitinas-AdamoiriEas un Solveigas Miezites vaafb5 PiecialijEs 1'1 daltbnieki. kam6r Par latvisko dzivolanu no praktiskS viedokla 14 dallbniekiem mEcIja Sarmlte Vilka un Elga Pone.

irA :6 AJ

O-t w 4}-\\\\\" t lt"Uto"tla(s,1,/z{/{o'?r,

a*Tr4:t1",,-:i:l-i:**a Ar 40" 40 dalrb"'un'"'1pli;if,ii'

\' ':

esam

l3i*E;Iii%h,'3:'ilffi:":ii!r,

redzlvojuBies nonetneo -

:il-:1.,53$

+sil:'d:i?:i?:li!

:**H$"_'ffi1:fl"y:'ffi-:'$+3, ;i;":*,t:r:Si:fi fr3ifi*T',B: B'"+3 l:f ,'ilil'S,ito"ieku bEr- rr*i"-vaatu, un sestdj.en pirmas kotaie rronvaraa z-a1E. .viss gadu vecumE. Jo va- ffii:.;i;t;i"*no*ut""" beigq sa- ?ai;'i.i;i:'-r.*e" darbs cizina ;i;; ,-1J dlia Sandra Kronite-Slpola ar ;i;;;;;;Vakara prosrammEs E"lr,r int6nslva.j-a nometnes prooautsi:'il?li revu puiiaz-u, ;H?ilHI;Xffaia,l'1f,"3?i33u:lXXr:t*::"lEeB3'r?E*e",EiX: pones un u" ia:i-ii!" ii "r-*ii "p"taia;"5:".1;sr:t;#,"1"H:f:;li Hi:$_ffi*fir"t"[!qlfr-

ii[*rc.i1[;tti.r+i$[rt;;_ ]d4"-],*2t!i".ffii]i:i'il;ii"

l$iEEiiE."'i;r"r,-aiiJa,-r"t ser"

Iiitru,-""liiei"-,riililm.:l;.. [l"Hl:"6"i-"i"i't"iIta-Jiil- ftqriii:':-."*?irh$l:!f,3."iares vadltEia Jul: ai"'ig-vra"'ispadEiis Nonetnes - tit;;r.,Bi6tli:*trtiSliliuS'-^-- *^o,., nroEramm-am v-e1 varE;E;i;""i";;;i;klmetus' vat<arE r*-41i'*iHflt;if:-s;i*fi i;';:Itl;e'l?f,i#ilil;-"'iqtirieca;Eni-i3"'3lrt*,']i'tli.:: ruri,'.r?::Td-fiiEti"il fr:i#;id-E1,:l nogo[1es i[b:-i trDragons and dungeons". ggn ci iiti.

r.iiii"-rro"irturu igdlja

bija,;,"1*ir"lffifii[ffi"

Eu melod*

ju par,- ko

;;-;;;;";;!a-t,,i"-i.iT".'"t""ii"ti'lil"-ia"i Eiecha-Zemzara"'ref"'i5r F

ousaudZu dePresiiu

r.:*li=

il. i{,,[*t#i;iflt-ii:h#-[:i;

pirmals koprerer,tu cikls darbfbu koordin5tors Tu Ir:15 un otrs 5:'*f.* iiiiii"*x8* n'"r*i!t'a*uJEauu pasEi<umus kE """*"f" m"farn pulclnat atkal EirotrimdE ;tavokli LatviJE, azi-ea-alanu- r'."

leslgIl"i:ot$l: t#if;9.."*l!ti"gi"ili [#fir"" iffi r"r?5ffi ArEma- ixlr;I;#*"ixl "#i:Til; ililvff iii3. tikai' 1a1 pEtltu iiaiq,

tes attistfbas problEmdn, So1f1-- '" itiiilbto nantoJumi^un N,ro;gaa Trlsreiztrfs notlks veiea yiezlte - par bâ‚Źrng a9: l3:=p; iiiins;;"-i;!,+"F{dtiefr,iisl ;ii+i*;*i:iir,"t"t'3fiiei":: i#fiffi,l"f:f;l;tlFiallftl: Ruperte Par latvie il;'niH;34;:Iq:fl|?ti;l'=' Itn"ry'.ii3*,-"r..,ii,,. referdtos aPskStlj

iljliffiit:i?ili;ii$:liir;.i_

Ruperte un E"rtt$a-

lz?i; ti6sil?iri' ?i:i:'::li!*F"litli:'i$iiiii' Hlfi.;rg:Hlieru:Ili;ru::x ;frpi:fali'": no Augustes Beltes ,hrrsreiitrls nometne ir klEstu iugu r"frri'""-firi,; rotErm, ot'lija Flllri,;"';:-*tH:'ki:::ti,tili:a'AUi":il*u::'iffirll:: ffi:i?i;;ii"-3i3r-Ta":iii;'gi :; ;:"qlir"fi ;; i;;;" ";ail-i;i rrl,atmes val nelai-t iii+iffi +irdr:ilt$t::ii. ih.:illtffi ;:,leni;ti::ll"r' ra"Eaa"u citas publikEcijas *iit"i6r"" kontinuitatei, 1atsr

ilga no g:00- "" ;F;;;i.;-l;i"n-ii;;;lg"ioioo,-.ByEtai"o""'i?f;Je "" IiJ5;;ktrlt,;rT:%fr-lelyusmei.tr" ieb ar1 lai- vie iepazlEanE", pi"rii.il']-[a'ii" tautas't'l ri patiti ;;i k;;5. dziesmu vakars r"iiIil-olEil" ?:ig*-FCavis ^i J^ r;::'E;;1,t*,,,r, TupeSu Jajrl-6

vakara progranrna' vadiba. otrdien

;ii;

.r Lr -^6,^r - !r ol.oi or-

:f;1;iil"tr,:i3rtHi*.Ethil+1il:ia3ii,ii::iH;ird:t,, cilva{ien un iras-akuy}-em bagdti sas dzlesmaa, un t"lfiai"ri-zigis tlkko lrlezltie vadlJa tiir[l!-iliiili-n- neddla. Likai, ka tik

r^.aun , 1981 i.{"r"i^r,t"rs '1982 vadlt63a"

Sports Latvijas sportisti joprojfr izcelas pasaules nErogd. Sis vasaras UniversitEdS. t.i.. sludentu olimpiEdE, stait6;a seBi Latvijas pErstanji, kuru starpE bija Biropas basketa meistars Vglters, olinpiskais V.rldl" 6$epa mesanas zel_ta medalists Dainis K[Ia un volejbolisti Bori-ss KolEino. Rai-monds Vilde un Sergejs Buti. Nesen5 starptautiski turnfrE RIgE Latvijls voleja 1z1ase vElreiz p&spEja spe-cfgo Kubu un ari pSRS Ii iz1asi, Soreiz sp61E5ot bez detriem izlases pErst{vjiem. to starpE olimpiskE dempioia p6ve1a Selivanova, kas startE PSRS I

iz1as6.

ArI Zj-emelarnerikE latvieEi izcelas voI-ej5. ASV izlase Saa Diego trenljas {ndrejs Dumpis un Aldis BEqzi4E. anare3am startEjot ti cff65an, vi6nfbal ir bijis sp6cfgs bloks un labi panhumj-. Ari Karrdda lzlases lfmenI sp6tE' Vilis Ozo1s, kas nesen ti-ka izraudzits kd-1abEkais sp6-lEt6js korporEciju saclkstEi ltilv6kos. Pasaules junioru ritegbraukdanas meistarsaclkstds 'ari zeltl ieguva divi latvieHj-. M5rtluJ Palejs un Dainis crantinJ" Latvi j as populErdca.j 5 skatitE.ju sportE, ledushokejS, jau vai.rikus gadus Padonju i2lases uzbrucEjs, Helmuts Balderis palldz6ja "krieviemrr pieveikt KanEdas izlasi- Kaa6das kausa izcinS. revanBB;otieq par zaudEjumu nlet kanE*i eBi em pri ekdspel e-s. T5 pat arf ASV iziase tika p6i-

x. lar.nts hu1a. n*epratdla

Volejboli.sts PEvels

Seli-

vaiovs .

sp6ta.

M. G.

CentrE uz paaugstindjuma: Latvij as velosipEdist i MErtigE Palejs (pirmais no kreisEs) un Dainis GrartipE (pirmais no labEs).

Atklafi RunEiot: saruna ar Raimondu Paulu

deenitgadigaiE mfizikas skoli' Pianists un nobeidzu JEzePa Wtola Valsts konservatoriju art atkleti runEjot, izcilibu un man bija paredz6ts PaPildinEtiesj taiar*' Maskavas konservat ori E' tieBi kE pianistarn un es to neizdariju.' To ee 6odien noZ6loir mans Ju, jo klavieres tomEr kaut kE vigas eG un instrumento es bet vairEk, visu par cienu

PEc tam es PErg-aju kE

Zvani: Jis esat milzikae G;E-iarbfties ]o gadu. Kuri no Eiem gadiem ir bijuBi tie VEia

visint eresartd<ie?

Pauls: Rajon-a aPmEgacu vidu ;;,ro str"p tad, kad es sdru Riun beigEm,""Edesmito gE rikot 6avus autorkoncertust kur pilnfbE Pirmo reizL divda]igE koncertProgrammEarParEdiratvieiA" i"rrtt"" dziesmas Eu aiejnieku vErdiem, tas ir, Raimonds

latvieEu progranna no sEkuma lidz galam. Tas izralsija toreiz neredz6tu Publikas interes:, un es Pavisam neilgE laik-a nospElEju EgE vien aPmEram P0 tE iauktoe 6avuo autorkoncertue Saios koncertos skanEja dzLesmas daZEdu

manas

latvieEu dzie-

izPildiiumE. Es uzskatu, fa tae zinemE mErE bija tEis renesanses Periode 1atvie8u vieglai mEzikai, visPErt -- ea runEBu tikai Par latvieEu vieglo mfrziku, Jo ar noPietno es estnu uz .IEsr 1ai 8an,ea vigu ]oti cienu. ta ka seEdeskaut kur aP

aEtE.'iu

gadu beigae, seEdesmit eePtlto gadu notika tie mani Pirmie autorkoncertl' YZz IG iils iesEk-at savu Pro-

miio

jau tanis gados 'rsaPinosrr ar i:-"gro nlfizlku un Pats sEku sP6lEt-ka pianists savoa dLeza or$estroe un aizrEvos konservatoriias laik-a ar deju mEziku un ..1 *n tad aizgEju Pilnigi Pa 6o

liniju.

VZz

No kE

jfis skaitEt tos

fr-aus? JEs nupat nosvin6;Et

jubileju.

Pau1s: Atklati run-a:ott man-fr pat vairEkieE... Patst* irispaasmit gadu veca Raimonds

vlgi s6ku pelnit, jo mani veca-

ki. bija vienkEr6i strEdnieki. M6e dzivojEm tE -- izdzivojEm' TEvs man UiSa vienkErBs atsl6dr nieks, faktiski stikla PiltE;e' !,l6te n6ca no laukiem. Mums bija iEsitas un jEm6Sina PaEiem iz' Eistiu. un tE trisPadsrnit gadu vecs eE jau Pirmo reizi sEku sp616t -- 1)z ba}1Em -- lai vier ker6i varEtu noPelnit sev aP$6rbam un te talak. Un Para16li ari m6tei bija ]oti grilti' jo man bija mEsa, kd tagad ir Latvi;6 loti PoPulEra: tE ir Edite-Vifnere, viena no labEkEm mileu gobelEnu

meistarEm. Pa-

teicoties mana tEva un m6test teiksinr tEdai nilzigai milestibai pret mEzikur viSi tomer panEca to, ka m6e visi tEs ekoTas EtionEf6 m-uziSa karjeru? jau bitu tagad JO gadu atPaka]' lae beidzErn. ia, 5, rElina, iznEk, ka jis YZz iG jils raketurotu to jilsu bijat 1l gadu vecs. E-ilraaee posmur kas sEcies ar Ei iada 3uUitejas koncerbe-riju? gadu Raimonds Paul's: Cetru Raimonds Pauls: Nu, ko -- velk "e,""**-""i-E,''*PielikaPie klavierEn. Tas iznEca aPmEjau uz pensiju. Man Lr +> Saol'{ ram Eetrdesmi.tajE gadE' PEc no kuriern es uz skatuves esmu kara es mEcijos Emil-a DErziSa vismaz bijis jau nu faktiski lO R' Paula .gadu ... JEsak ir PErsl6gties' dzied SkraetipE Dailee teEtra aktieris Imants SP'rild[s' U' Foto: aziesmas.

Es jau atteicoe no aktivae koncertu darbibaa. Han bija agrak tie bstrEdes aneambli vieEdi, popgrupas un lielor$estri. No tE ee esmu tagad atteicles, jo es vienkErBi varu vairEk atlautiee ar1 tiri materiElE zipE etrEdEt mEJEs un darft to, kae man patik. lEpEc arf izskaidrojana mana sadarbiba ar teltra aktieriem. Es rakstu ]oti dau& teEtriem mfizikas un rakstu kinofilmEm mfrziku, tA ka man darba pietiek. TEAu aktivu koncertdarblbu es diezgan rnaz, nu! varbfit pddEjE laikd te ar Skra+ tigu vairEk. JEsEk piebremzE-

ties.

Paulsj #-ff;mu

labprEt, jo atkarigs no "Zidaejniekiem" "i Man ir jEtiem gaida, teiksim, (kad) Peteram vai ziedonim nav l-aika (un) vi-

Eqfqon@e

gi tur ar saviem darbiem frenasr un man bfrtu vajadzigs Etri, bet, nu, e6 nezinul es j[tu, ka man nav ne mazEko dotibu 6ajE ian-

rE. Varblt tas arl pareizi" DziedEt ari es nemEku, lai gan daudzi man te no tautie3iem ir teiku6i, ka viSi mani neskaita par komponistu -- es esot labs dziedEtEjs. Es savu milEu neesnu dziedEjis nekur. Varbfit uz platEn (kaut ko) 3-idz galam neizlasa"

Jfrsu jubilejas koncerisEri VZz Vai jile izvElatj.es autoruq jils tonEr uzstEjEties kopE Jeb vai autori izvElas jls, jeb jume tE ir tEda abpueEja vai ar LiepEjae ansmbli Credo. Kd- mij iedarbe? jfis izto sadarbibu dE veidE veidojEt? Raimonds Pauls: Nu, jEsaka tE: kad ma]l]. vel. nevlens nepazlpa, Raimonde Pauls: Nu, vispEr, to tad es pats izv6lEjos' tagad Jubilejas koncertsEriju es jau man daudz ir piedEvEjumu no negribEju ofi.ciEli saukt par iu- dzeJnieku puses. Ir ci-1v6ki, bileju. VienkErBi ee gribEju kuriem ee etrEdEju jau i1gu6 pierEdit, ka piecos vakaros var ar gadus, kE JEnis Peters, fmants katru vakaru spElEt citu prog- Ziedonis, Vizma BelEevica, nu, rarnmu. Seit es p6c 20 gadiem sakot, ar vErdu tas, kas atgriezos arI pie dLeza mfizj.kas ir labEkais mlsuviss dzejE todien. Es vienu vakaru sp6lEju dEezmEBez tan, kE jils maniet, es pEzikas koncertu, vienu vakaru es dEjos gadus esmu daudz spe-lEju ar aktieriem kE pavadi- strEdEjis ari ar loti latvi.eEu klatEjs -- pirmajE da|6 bija lmants sisko dzeju, ar tEdiem dzejnieSkrastigE, otrajE dalE Dailes kE Poruku, Austru Skujilrur teEtra (at<tieri), tre6ajd vaka- kiem BErdu: dzejnieki, kuri-, Frici rE ea pavadiJu zEnu kora konmanuprEt, ir pelnfju6i, lai vi(UniversitEtes) aulE. certu Kaut kE dzeju gu izmantotu. Tas bija pilnlgi jauns, man nepretruna pret mEsdienu, man ir pierasts Eanrs, CeturtaJE va- tE saukto, moderno dzeJu. Man karE LiepEjas ansamblis Credot prieki un viga neder -dziesmEm ]oti populEra vienfba tagad RfgE vairEkkErt jau to es esmu LatvijE, izpildija manu autor- teicj.s: tas, ko tie jaunie progranmur tani skaitE tEdu raksta; mani neaizskar, man nelielu darbu kE Spe-Iu nakts Dun- kEdas emocijas vi3a ne(izraiea). tes krogE., tEda kE batdder 8&-_ Jaunj.eBi varbilt tur ir savdd6ki reEgTti forna, un pEdEjE vakarE tE ir vigu dariBana, bet man ir es vigas visas aliku kopE. Ta dziesmE svarigs dziesmu teksts kE troksnis bija liels. un dzejas kvalitEte. Es uzskaYZt Jils esat vislab-ak pazlstu, ka tur ir daudz, kas ir pEr ffi's kE dzejnieku darbu kompo- ejo6e, 1ai gan varbilt vipu vidE, nEt6js. Vai jils kEdreiz ari teikeimr pEdejos gados ... ari manE darblbE parEdijEs tEds nerakstEt vai nevElaties rakstit m&iku paEsacerEtiem tek- dzejnieks kE Leons Briedis,

YZt

stiem? Raimonds lguls; NE, man absoffil*;lne_[A'"s dotibas. Ja es kaut ko atceros, tad tEs ir tikai rupjEs dainae. YZz Jieu sirde dzilumoe nav tada velesallas ...

vlens no, manuprEt, tagad

paEi.en

pamatigEkajiem.

VZz Vai pastEv tEds jEdziens ItBaltijas dLeza skolarr? Ko tas apzimE un kEda jums tur loma? Raimonds Peu1e: Nu, atklEti rrr nEjot, mEs jau uz dteza sEkEm

visu savu karjeru. Eo negribu te lielitiesu bet es oavE laika! kad biju students, rakstiju no rRagnetofona: man bija visi Oskara Pitersona klavieru oolo, Erola GErnera klavieru solo un te taiak. fs (to) zinEju absolfrti, 3'o tas man interesEja. Es vigru tikai v6lEk pametu, jo nebija t'ddas vajadzigEs reakcijas no prablikas un parEdijEs visa tE Bitlu kustiba un tE telAk un viss tas noEda. Mums bija daudz labu m6zi$u, mB savE faikE sEk6m eavu karjeru ar Saules iele-ig6 sgerlEdi" Daudz rn6s felctiski atdarinEjEm un tad uzspElEj&r, kE nu m6s mEcEjEm, bet daZi no mumE iznEca ari ]oti labi profeeionEii milzigi. Tagad ari Rigd ir varbfrt ne daudzn bet, nu, aotopus, desmit varEtu salasit, kae spEIE labu dZeza mfiziku. VisEdE zigE. YZz Pier:Eram Fiesta. Raimonds Pau1s: Straume, jE -- Vilnis Straume, BirkEne, m6s k6dus

Itl

RaubiEko, Rozenbergs -- tie visi ir manuprEt, ne jau kaut kEdi superzvaigznes, bet visEdE

zigd normEli ... YZz Tj.e j.r palikusi LatvijE. Vai pastEv plEsma no republikas uz Maekavu?

Raimonds Pauls: NE, tie nav .....:..'..'_..'._ aizgEju5i. Tur, pa dZeza liniju nE. Mums cenEas aiziet prom baletdejotEji un tEdl, kae var taisit karjeru, kuram Rigas, teiksim, opera bfrtibA ir par

6auru.

YZz

PiemGram

rokmfiziSi; ari praktieki izjuk4

l'lodo ansamblis

jo ...

Raimonds

Pauls: Izjuka, j6.

llan bija ]oti labs tEds Eiropas klases bundzinioks, bet tur pErpirka vj.enkdrEi tEpat, kE pie jume pErpErk -- piedEvE labEkus apstB<]us un tE man vipB aizg-aja ... Tur bija ]oti labi mfizigi. VZz Vai, pEc jfrsu izpratnes, tagad pastEv tEds ansamblis, kas lidzinEtos biju6ajam Modo? riairnonds Paule: Nu, grfiti ir spriest. Muns izdevEs savaktiee kopE t-adan laban ansanblim, bet nu or. vigi vioi jilk Etri. MEs

I Skats no R. Paula un I. Skrastiga koncerta T-oronto. Foto: P. SprildEs. tE, nu, ja noturas gadu_vai p"- :1:.ll,l.ri1li-:::.:: vzz un jums liill::l, Otru, tad jau tu vari bilt prie- laK!16K1 lntonaclJas latv1esu. :-.IaJaIn

tE ar

tEm

1ie-

"' cigs. Un tad sEkas bieEi v:.en k]frdos, !o-es jiltu, ka..] varbilt es Raimonds.Fauls: JA, ie ... bet es nezinu, man liekas, tE slavenE latviskEE6anEs un vipa dabff ka mfrsu tautas dziesma diemZEl korosElu efektu. Ja panEkunu rivE6anEs, tur vienam vi3E populEra atbrauktu, nav citEs tautEsr_vi3a 6is ansambJ-is, tEun vienan *rraf, vairEki ir pat saaafEe ... tE kE &nerika6 1?":_- M63 vi33 nevararr nekEdigi te' garantEju., vipan bfrtu fanBavienotajEs Valstis ... drau- izvilkt kaut kur tAlek. MEs tastiski panEkumi, jo vi5r6 spEtikai paEi savE ..o ur tad jau IE ]oti bagEtigi un milzit<Eli dzes. m6s pa6i puei rsam aizmirsu6i. skaisti. KatrE koncertE tas uz yg l","ikologi.komentEju6i' ka DiemlEl daudz-as tEdEs saie6anEs ovEcijEm iet. Nu, tur stridas, tEpat kE stridas par visu 1atJfrsu dZeza klavieru kompozlci- tE m6s dziedam no lapigEn... 1atsadzirdana kE bfitu it vie6u folkloru ... un es esmu JEs vZz Va' tas tie.dm tatviiE tE personiSi preti, teiksim, mums vieEu tautas dziesmu ietekme -r Dai1e "' eB tEds ansamblis "io-ti"f.i mandma. ^ .-"". diatonikas ietekme eeot-k;1il Tas Paurs: uzskatun_ka absolrtjnotiek. nepareizi j6su vai tas ir *arpggds. atkal no otras puseq ir, tE trri latvie6u forklorai apzindti vai ar "iiia, ,agi"at Bet jEsaka pe-dEjos gados ir atkal Bet tas ir ]otiun tE tel*. ";ifrd ietirpinEt roLro"lJ'-";]fi;;:,a-^t.:EtkEds eEcies, tEds tautisks sareZfiti. Viena lieta ir foliirkaut tus vai folkloras ,Urif."" If"_ Neviens nevar saprast, loru dzieddt kaut kur. Otra ;;i mentus dzeza xorp.ri"ii;; ly". " kas notiek. lieta -- vipu_parddit uz skaestrEdes milzikE? vai koklEEana vEl aizvien jm; Raimonds pauls: Atkrdti-runEior{+ 4' " e-rpiern'IE:"1il*"i:*.1ifi""un mazEk runEjarn par to man bija mEr$is viens. Es par pa dabiliu to, starp citur ... par dziesmu saturu, par 8a1v! Raimonds Pauls: Nu, mums ir kErtlgi savE laikE, ka ee it ke ffi'ns.n6arblfs, kas ir ideEls. dainin. TErpi ir aeUet$igi, pie latvieEu tautas dziesmas TE ir tE SpErite: eeEas, asto- vigi ir izaomdti un, atltiti pieliku ritmu apakE6, nu, tas paa meitenes, kas spE16, lai runESot, prasti izzisti no pirirr pieliku ritmu, ne jau polku gan jilsu Jansonu Andrejs uzska- keta. Neviens nezina (un) es Muros jau vairEk nekas cits bu- ta, ka tEs kokles nav pareizi. netieu, vai. tas nabaga latvietibE nav ka ta polka. Bet es Es neesmu t-ads speci6lists, es tis kEdreiz, kam bija tikai 1imE$inEju to druscig savEda( tai- y1s2iny, bet man liekas, ka tE nu krekls un pastalis, vai visit. Man profesionEli metEs kokle dod virtuoz1 zi$ daudz gam bija tik grezni tie tErpi.. virsil, Iai gan, atkalt publikE vair6< iespEJu. Andrlje saka, Varbfrt es ari klldos, bet maa paLika |oti populErs tas mans ka labEk vajag ar to vienkErgo, liekas, ka tas linu krekls ir dneanblis. It seviE$i tautas cik tur ir:.'piecas, se6ae sti- vis tas tautiskAkais ... un td k[te smaka. deju kolektivi mE$inEja to' vi- gae.

nu jEmE$ina ar vigu kaut ko. Un tEpEc man ir viens no tiem jau-

YZt Turpinot iePriekB uzsa(to 6ru p* estrades m-uziku .. ' Li5i" uz (grie$u estrddes "s.o m-uzikas komponista) Mikis Teodorakis konlertu un, cik es tE pavirBi eaprotu, lan !$iet.r-ka ?eodorakis savE milzikE it ka mE(inot apvienot sengrie$u rit,,rI * tA tAlA(' PiekombinEjot klEt modernds mEzikas, PoPm[zikas elementus. Ja es Pareizi saprotu, jEe mE$inEt kaut ko II. azigu pand<t latvieEu estr6des nizikE.

Pauls: JE, bet mwns G grE-Muns ir grtti ar to' eg nezinu ... Y?,z Vai tas ir iesP6jani, teoRaimonds

ffii"ta

pficsnE?

Paule; Es nezinut var xa-xaae suPertalants

-iffitl' tur izdaris. faut ko

Bet "'

ne Jau jEgem m[s tur Par Pleme'

ru, teikeimr ari zviedri neko nav panil<u3i, lai Eavu ... tA nacionElE milzika ir vigiem deernitreiz nabadzfgil<a vEl Par mfisEjo. Mums ir daudz no milzikE1as bagEtlbae. Muns ir dainas 6kaista6r tas ir kaut kEda unikEla lieta, .bet tas PasaulE arl nekur nav diezgan vai Pareizi propagandEta. Bet nan ir grEti, kad es cen6os. Vot es eemu simtiem skatljiee tEs latvie3u tautas dziesmas, kuras m6s neviens neztnEm, cauri. l'lan ir

jEdomE tlk ilgi' kEdu ritmu ... ja es palremu tur kaut kEdu mo-

dcrau, tad

rnan Pasakar

ka tas

ir no amerikEpiem, vai, ja ee pagemu tur kaut ko savEdEku, vai tur XEas itElu ieepaids, vii franEu iespaids, vai kaut kEds tur no tiem ... Mums tE Polka -- viga ir (bet) vispEr or. â‚Ź6 uztraucoer ja es vigu redzut jo tur, nu ... man visPEr ir brinume, kE

musrs

bErni dzimst

ar EitEm garlaicigEn, visEm tEm lietEm. F.e vienm6r nesu cauri viena m-usu tE ansarnbla vaditdju Vina saka -- urarl bEs jauna Es saku -- Eoreiz p.ig.*rt. no kuras puses nE<siet -arE sudnalinEs? VienE ProgrammE no XreiiEe, otrE no 1abEs... Bett nu, neko citu mEe nevaram darit tdda nums tE tautas mEzika ir,

nil<iem darbiem manuPrEt, kas mums vi36 visEdE zig6. ... Es ierakstiju Plati ar z6nu kori. Vigi dzied6ja kon-

bils tas' ja

jau bitu ideEli, bet nu pagaidEm tas nav. VZ: KEdus impulsus jilsu rado6am darbam devusi tie6E saskare ar Ziemelarnerikas kontinentr?

certE latvie6u tautas dziesmas manE apdar6. Es speciEli P"S6nu tEs populErEs latvieEu tautas dziesmae, lai viSas sEk caur zEnu kori skan6t, kaut kEdE veidE parEdit citEn tautEm, 1ai paklaus-as, varbilt , ka var

gaditiesr kar ee negarante-ju par to, bet varbfrt gadisies tE' ka var ieinteresEt. Es zinu, piemEram, pa Azi.ju m6s esam dziedEjuBi daudziem citiem

klausitEjiem un to vienmEr uz urrE. Nu dabfgi, neaizmirstiet' ka to dzied seEu lidz astoSu gadu puiEeli un vigu seEdesmit vai pat lidz astogdesmit" Tad pats paskats tautiskos terPos un tEds simpatieks. Katrs tur i.r aktieris pats par sevim jau un m&rsliniekus vigus jau skaita un ndk ar tEdu ... Ee pat no sEkuma to nezinEju. Kad bija mans koncerts, ee tE daZien paspiedu roku. Es nezinEju, ka es aizvainoju tos pErEjost jo tas, kam ee PasPiedu rokut otrE dienE nerunE ar tiem citiem. VipE jau Lt izreiz slavens. TE kE-tas tE. Nu, redzEsr nu' Paklausfsimiesr kas tur iznEJ<st ,nan td plate ir jau ierakstita' EI gaaa- beigEs viSai ir jEiznEk Es vinu Jansonam iedevu Paklau6ftie; un vigB ]oti atzinigi tE izteicEs.- Nu, tur ir tEdas

dzj-esmas X-a Ej* ggYLIte.' *ri? pie Dieva un tE talak' bet viPi Ed-d'ffid; tie puiae;t, uzreiz pavisam ;.. VarbEt vajag atrast pareizu izpildftEjuf es arr nezinu, varb[t vajag... dziesmu aiznest pasaulE var labo dziedEtEjs. to jfis redziet: visa amerikE3u mfizika, itElu m[zika iet pasaulE d6l -- kae vigu tal aa -- tikai populErst labs daj.e' dEtEjs. A musls tEda solista az:.eaEtE5a, teiksim, manE ianrE gandriz kE nav, ar ko mEs varEtu ieinteres6t. Viss vienalga -- vigB varEtu varbilt PEc taru dziedEi anglu valodE, vaiepEpur vai itElu, tE nav svarigr,'U"t svarigi ir, 1ai viSE to

misu dzieemu varEtu aiznest

lidz cittautu klausItEJiem. Tas

Foto: F. SpridZs. Raimonds Paule: Tas ir konkrEbraucienu, ffi-;"u, mums nav ja? Atkleti runEjotr vienst fas ir koncertturneja. oEksim ar to. MEs braucam kE faktiski tilristi. Mums tE }Edza, ka, cik nu ir iesP6jarnst kur mEs varamr lai m6e satiekamies ar latvieEu oabiedribu un, lai mEs par6dEm, ko mEs varan' Mums diviem teEtrl tE Programma tEda nav -- mums ir orSestrlo' mums ir dekorEcijas. MEs 6eit pa diviem mESinEm radit vismaz to vfziju, to iliziju Par totkE mEs iaisEm to Progiramnu' Ko mums devusi &nerika? Es tikai par sevi te gribu runEt. Mani visu laiku aicinEja braukt. Te vienu laiku bija tEda mode -dzivot pa mEjEmr izsaukt uz Pri vEtiem izeaukuniemr es to negribEju daritr es varu tikai tadt ja es varu dzivot ... Es nekad nebfrEu atkarlgs nekE. Es tE n+ varu iejusties uzreiz: teiksiq

galigi sveEs cilvEks man pasaka -- tu ledusskapi pafrem to un to un tE talek. Ee tE nevaru. Un tEpEc m6s Eito brauci-enu ... Ko nuns tas pagaidEm ir devis -manuprEt mums ir devis daudz. Pi::mkdrt m6s pavir6i, tomEr kaut ko mEs redzan. OtrkErt man liekas, varbilt es rnaldos, ka mums

izdevEs tom6r noskapot sev

par labu daudz. Es negrib6tu. 1ai vi.pi brauc uz Latviju, Diere pa6arg, tEda nav mEsu polftika, bet lai attiecas pret nums varbilt ar vajadzigo cielru, ka me-s pie vigiem atbraucEm ar vistTrEkiem nodomiem -- parEdit to, Muros absol-uti c!. ko m6s mEkam. t+-tr]. nexaal. lel.r Ka mes v1sI n+ varam parEdit pilnibE to, bet vismaz vienu dalu no tEn kE m6s strEdEjarn un ko m6s darEm. Un .o6c publikas atsaucibas, cik mEs tE jEtam ... ir tEda uzpemBana, m6s varam par tor marr l-iekas, bilt ]oti apmierinEti. Neviens pagaidEm uZ muns nav EEvis ...

Foto: U. SprEdEs.

VZt, Daudziem no Eiemelamerikae

*ffi

,*"d'

$k"L.L-,

d ,"#"" ffi; {' *f

#:f,w"s

..1

# q.

B#ffi

latvie6u jaunie5iem jilsu darbi ir kluvu6i par konkrEtu Latvijas sinbolu, kas vigiem palIdz6jis uztur6t savu latvisko identitEti. Vai starp jilsu korr pone-ta5Em dziesmEm vai darbiem bfrtu tAd6r kuru j-us ipaEi gri-

bEtu novEle-t Biern jaunie6iem, kE vi.giem piem6rotu?

Pau1s: Redziet, te jaunieEu probl6ma ir vairEk kE sabiedriba(s proble-ma) un grfiti var 6aprast, kad mds runEJan, ko ir devusi ... Es par to domEjis neesmu. Es rakstijis esmu dziesmu, Ja man te dziesma ir izdevusies, ja viga ir atstEjusi kaut kEdu i.espaidu ne tikai uz vidEjo, vecEko paaudzi bet it seviB$i uz tiem paEien jaunieEiem, tad es esmu kaut ko -- kaut kas man ir izhEcie. Man tEds moments barbilt bija, ko ee &aimonjtq

r& &e

dziesmai ir 1ie1-aka noztme nete, a.u-i.gj-, tEdu BlEgeru mEzi,-* f.rt, X"""Pusgadu noturae, vai'r8< vai mazdc, un Paztd" Mum6,

teiksim' man ir laimEjies" Man ir kEdas divas, tris tddas izdevuBEs dziesrnas, kail tiek dzie dEtas, kE to kEdreiz rakstija'

i*t"i.ja vienkEr6i

stEvEja kEiE."

--^ S*fti.ias .j-urai, un tE tele}E li". * ;ail;;T-1raru bfrt tikai priecies. Es domdju' ka mums j-r vai-ril< vajadzigst mums raksta daudz m-uzikast bet maz vila skan, maz viPas Paliek' Te- ir t6 runa Par to leaeaanu tautE, ko m6o nezinEm "" Es reakcinekad nedom6ju, ka tEda ia bfrs I4anai' dzimtenei'

!'or- Paldies Par interviju" VZ redakcija izsaka PateiEu.t Ztlt!a1" lidzstrEdnie*ei NiEffitai Par atltauju izmantot daZus vl-Itas materiElus.

dzlvE nekad nevaru aismiret" ?as ir Dziesnu sv6tkoe, Pirmo reLz!, kad dziedEja Manaijlgi, :' tenei .". lai gan dziessta blJa fr?&*stita priekE tiem sauktiem viegliem. Pirmo reizi vigu-iearilaa;* Lap6onoks un m6s tE lcautrigi ar saviern estrEdeeesPata o6*i"ti"*, i4 to skatuves

Fotol U.

SprfrdZs"

tautrigi Pateicur ka m6s to veitam latvieEu sirntgades " ' nn cilv6ki v61 tE jocigi, zini"t. f."a nav Pieradu3i, kad

estrddesr tada viegiE koncerta tEda dziesma' Ne"krnEs "aXS"l viPai bija ka* ka teikt, ,utai" kEdi 1ieli PanEkuni' Bet' Pec irt. ,',o milsu izPiidijurna dzies** p-"tgai", P#i koru cirifenti tur iztaisija, kori'm es neesmu vinu ratsti5is. ViSu izbalscja Loiim un tE ieg6ja' Nebija vairs neviena sarikojuma tEdao kur to dziesmu nedzieddjat arrunEEanu Priek5E-un tE

iz"I"-i" tafar<" Jo varbit te ide61i To Petera' aevE" ari teksts neviens nezina, kas tie bija nar momentiem, Un es uzskatut ta aro&i vien BEda rakstura

,e,d%=

I1lrfilT,,:ffi

Atgrie5anEs vEI neredzEtd zemE pE, nekE vi4i tur. Es nov6lu katram trimdas jaunietin to Ialml , un. .i prieku. kEdu es atk}SJU Latvr-Ja, Jaunr-eSu pul-cr-9a. lonEr ziraloti daudz, un mfisu Baurnes un uzskati par mEkslu Visi tiE/i. diezsan Eatorita a-V vFLEda:ros celot, bet izleLca no maplen draugiem neneviens G -v izLetca vFlEdanos atstEt dzim-Vteni dzivei sve65s zem6s. Atceros tie5os va-rdys, ku5us man pateica riens ml].d aiaugi, mums skrienot pa Vecrigas ielEm: ItJf. es Erib-etu pacelot ...var-

Nobeigums:

rr,ili

rtfilJ,tl'

,jl Uz preses nma

junta:

es,

grafikas studenti" un grafi$is Gun6rs Krollis.

Piris reizes ar trolejbusu a-izbraucu rr..ciemos atkal pie citj-em

g'i, brfnum- j,aukl, latviski, jauni latviedi. SfS reizes atceros ar ni-lzIgu sajfisnu un i1g6n. Sagentds v6stules no viniem atdzivi-na v. j aunieBlem: sirsnf

svedu Eaism5 austos notikumus.

SedeJam mazs Darl-861 €o3r[e oz€r5m. Man iznEca daudz st5stit

par dejienas dzivi, itseviE|jpar latvisko dztvi. Vigi klausfjEs ar interesi un sirsnibu, un izrEdfja milzfgu prieku par to,!- ka AmerikE ir tomEr prdvs jauni.eBu, kas runE skalpulks dru latviedu valodu un brauc, jeb ari cer braukt, uz Latviju. Starp diskusi j-am. daudz dziedEjEm, un viens pulsis..pavadija uz kitEres (kufu rrild gandrlz pazaud6ja, kad staig6jEn dziedad&ni pa Vecrigu' un vi4am pieEErEs tris nepitikami krievu j auir.ekli ) . Vl spEr , vi si kl Ete6o6r-e l-zrac[Jas a]-era ozaeoat5ji-, un es varEju klausities Gandrfz visi. Latvijas jaunieti 1r izslEpuBi pe-c rrisddas i4formEcijas io riLtumiem. Bie?i ar savien draug'iem diskutEju par mBrsfas virzienu un n6lotni, un man i-znEca loti daudz stEstft - 9. Y-'.oar daZdaLad5m izstdddm un mdkv, tiek atzfsliniekien, ,kas Seit ti kritihu-aprind5s, TI izna-ca rrj-enu reizi sEd6t krog5, dzert, sm6|6t, un tik stEstit, stEstIt. LfizA sprosts, un no nanis tecEja stdsti un fakti, un draugu acis kvd.oja asa un laimiga uzmanlba. Par AkadEmiju vigl

pirg5j6s, un. sEkum5 brinf;Es, Kapec es graDeJu tur vj-spar stude-t. Savai situEcijai vipi jaunas dzi-esmas. GalvenokErt vi4i dziedEja nesen sarakstltas dziesrnas, bet mums patie$5n vi sskai-stEk izndc a tautasdziesmas. Es arf nfcfju vin.i-em .daudzas tautasdziesmai- it6eviEfi .1 jau!as, Kuras Dr-Ju mac1Ju61e6 natnes dziesmu sv6tku koncertigr, Nekad neizna-ca viliem iemEclt nozfnfgo dziesmu rtZeme, zefiett. bet to es viniem nodziejgtg vijos'.1ie1u, 1ie95iur-yI 1u pretlmnak6anu. Vigi, no savas pu6es, dziedEja mln Edgara Liepipa dziesmipu par lEciti, \u1a tur ir loti populEra fprEEs aprindds. Tik siltus cj-1vekus ir dzTve grfti satj_kt. Vi1i,ir bez aizspriedumiem. bez sl-epsan5s. TrimdE ir itsevi-Hci gr[ti jusiies tik e-rti un at-[fati itarp latriedu ;aunieBiem. Man bija t5ds iespaids. ka m6s ls ir2m€mEni es vairak sivE star-

bfit'vieni, civus gadirs pamEtaties pa pasauli, bet es nekad nevarEtu pavisam pamest Latviju. TE bfitu mana nEve.r! Tas mani iik Erk-artigi sgtricinSja ug alzkustindja. Sajos iauniesos mlta lepnums, un milziga t6vzemes nllestiban TE ir vi4u pirm-a un vienig5 zeme. Un to milzlgo, noslSpto spEku vili iestaroja manl. -v Bez Baub5ln, ir arl nelaimfgi jaunieEi, kugu dziv6m nav nek5du.perlu. Atceros vienu apm5kus-os pEcpusdienu, kad stEvdju pie l,esina ielas un fotogrEf6ju Brivibas pieminekli. Uz sol-a. netElu no manis. s6.-.l i . .. - -t pur.Kas, oeJa cerrr_ varDut l4il gadus veci. Viens man pasauca, vai es negribot vi-1us nobildEt, un es, protans, ar 1ielu. pri gl9.vipus sasSdinEju, un IoEoEraIeJu. uzzLnaJusl-, ka es esmu no Amerikas. tie salta manl- ar J.Lelu zr_ni{ar]- bu un jautribu iztaujdt.' Acfmredzot, Amerika, itseviEli $ujuorka, vilus fascinEja- un no j autEjumiem varEj a.,manlt, ka vi4i bija dzird6jugi vairak negatlvu z14u nekl labu 213u. Man vi4i iepatik5s, palaidnfgi. 'ta uz J aunl_ , sp].l].gl_ , sva_l_g:1 . soliga vip.i tupEja, p1pEda.mi papiiosus, tedi ki padzlti no skolas, nerEbnfbu d6J,. fzspfirus].en mall_em, 6artl-em var-8Len, tie biJa puikas- p6c daZiem gadien, vfriedi. TE mes visi smiedamies aj- zklunkuro j 5m uz manEm mI'-an, un puikas rievEs J

lzstEZu telpEs, un atradu ilotl g:Lmdus. NqtlEe vlsdda imugulEdaudzus. lndividuill lnteresan- 6a:ra un arldele6ara. tue dar6us. PlakEtu..mEkslai HfeE 1r 1ie1a PiekriBana. Lat- dsas universElveikals ir nazg viias dailanatnieki ir daudzl ;;; ventllEciias, Pieblrp:-infsi plsaulee lfnenf (kera- ;1i;: nepacletfgienr' fgnlen ;6t; "" ar dusufglen, noilrte.-eoLel6nos un audunos itrclrcE.'ilen.-un iare-Te vare; it,tuH.em iErdevEiiem. ;ardevE.iiem.--Te sevi&ri). Nevar arl :-gnor6! il;;H;, 1 abo s' R[ gas,/Latrri i as fo to grafus. Ta noplrkt vlsEdus krEmus. ja velkala ai veikala allest Vinu nEksla ir augsti v6rt6jama. hinda-s BkErsoia un r]411n1,e] rldziniekireliae nfizejd atrodas daudzj- iz- pa_kugl[ri stfin;f stfinEs Xurtrt' "" cili nfisu tautas vecmeistaru apiukusi un zinkErr;rI-;'" ... darbj-. ipatn6iE fr-lozo f a,/ g;lezr ga Anerlkas ueltene. notS.ii Nikolaja R6richa 1glabat AnelikAru baznicE ir lerikota un skalsti krievu gleznotaiu .iainieE-u diskot-eha, un di-vas darbi. man PiedEvEja biletes ieizes ffgas uz 1et neaPnika I"lan ne.kad bet neizprotamr -., trâ‚Źaiziet. fascimani Viss li"1o tirgu. Disko nizika PaElaik aizpiiu. tirgotEii. nEj"- ealnenokErt ltir iofi populSra Latvijir Starp krdeainiem ziedu PUS;rem Eiiopas disko (kas, varEja atrast ve} I<rasaLnaxas ""riEki ir- vdl neve-rtigEks ,anupi5t. Pullu tirgus man itserinekE- aneiik5nu disko). Bez ""jri.pitixa. io vecEs m5rnulas, Eti disko loti ibcienita ir -elekbIatls itEvESi iinqag:' vienaziedus, mfzuka, un bieZi dzirtronistt5 kus otrai, PledlvS,danas bi ja galvilnotcErt latvietes. $fi3$ eH**fi'tE :';lf,:'""il$Lku izlietoja ari televizas Pro-

tE1ar. nepeitraukti mEJot man. vilieri liloj6q n-a!a] noreibis krievs ddas raEtellr,vicinEdams savu pasi, kuPu vi46 gri.beia-

pErdot. Skats man l.j.lra lielu lEci, aP kuSu bizoja-'bites. Kas notiks ar Eiem z6ni-ero? Dievs zLrr... z6n:ien

domEt n-ar

Savu d.raugu atmi-Dae nEsEju Pie

sevis kE tEdas svEtbil{es. attEluns (kulE nan vairs neliekas IieIs) nesP6jir apmlglot,gaismu, kuPu vi31

Laaks un

h&JI dâ‚ŹVUEa ooo

Bliu ciemos Pie valrdci-em roicsliniekien' kuliem noteikti ir r JFa.i-.arives' uzskati neki fi"eraaoE:-emrt cilvdrriem. Palika tEal-ie"paids. ka vi-4i arf, dzfvo drusci"n 1a6il. Visas Els iir.Eu"a" riav vErts atstfstlt. sn6fEts, -iiti aauaz dzerte,LatviJas mak6sts, diskut5ts.

filn-an, Pieg. LlelFrancuza .JeanIt-iir"r iarre n-uziku un Aagliias l.1ten Parsonq Projgktu augstii.r ver vdrtE Estrddes muzika :oprojam popul-ara (es dodu. Priegranm5n un-

v5rdes .iostai.

kEroku Raimonda Paula agrataL mtzikai). Jaunajien kqmPonlstiem. tii ir ieinteres6ti eleki"oni"ta mrfzikd, !r 4eiqsPdjanq ui* i"Jatilras :';:i'JaH ; :t ; i:' 3"*:'fi (

slinieki :-r Pretlnndr'oEi un vi1Tas.-kas visvalr5k lfiegri eZu, it informEcl jas "i1t:-. iem t"ltur"I Tik'loti ]oti nocier6kE j i :'# 3: ;fi #1 *"llt !f i "ErEii

tas- lai-kraksti.) par .'launakaJaltl attfstlb-aur mdi,slaE kustibi. Manupr-at, spoZilrie Padonju Latviias mEkslinieki. kadus PasPe-

ju-iepazit f,sajI iaik5, ir:-BorissS6rzild, Maiia Tabakar lilvi.ia EndzelIna. Auseklis Bau6|eLlea Purmale un l4lervalnieks. -F5fi""( abi 'rhiperreSlisti" ) ai" Pauluka o'iirs Ebols. Felicita (ialvenok5rt izcelas ar sarrien Man ir oistelu zinEiumiefo). par jauno Mqiijerai ceribis .A,rga1i, un Par savu draugg uJtru PEtersonu (kautgan v14e.P""laik atrodas krievu armj.ia). Ir ari loti izcili PlakEtisti. Vis'ipatne-i5kais no tiem ir fIn4ns' Blunbergs, ku15 art- ir.

troti labs scenografs. -tsIunoerEa aart:- sakausE tfro mil<sIu, Iilo.zofiskor ull PlakEtu vien-ir kErEitu. Vil- bez Blumberga izciii plakEtigti GunErsunZemJueals. Laimons Senbergsr iis Dirriters. Bet rigi Jau nav ,ri"nIgi". rasPEju aPbkatft plak6iistu izstEdi rrlesnfcas

sintezatorus).

Man

a Konseryatorii as stuitrakstii dents tr... Mutr paEam laikarn ir sP-6efn.pi"piiifrs sainis: uz nelie-k-adas eai aiaratEras uz i". t-rrio"i vai klints oke-an6 xaut vieriu reizi sPSLEt (ar savien tuvtrrajiem nEzll;j"em) sau1ei norietot. Vismaz Pusstundu ne? ..c 'Jus ... Utopiia, vaixur Veco seju riev6s slEPEs daudzrl es dabtju i"rtiiigt: instrumentu. vasaru noplautie saules stiebri, ir" es., 5o Arp-Omni?pazi-na smagunu zemes un rokas ku{:6 draugar 6ava no aiznEmos arf skatiun auglibu. Patika g Eidus krdja naudu. 1ai tEdu dienvidnieid-en, kulities uz Ke zi$m; Pie. eiekjEs grana-ar arbilziem un tirEo ka salta, alJaiLoti. tronikas -nopi;Efu. das-56oliemr un ar nilzig-a-lo, piedau.'i dsl . ils Eo instrumeEtubi_ja_tun-a"tUi""iitai Vi4i vinogen._ Apalam uz ierakstu, tE kE EEdalni. ar spi-l-gtan, nelnan klas 49 !3."-i"' riss"aranZdjUns, un nart natiem, un-melniem acilm jEizdona ga1va. Llelar<,a bija rriBus ka,dienoatika iedoroEties ir instruments. - Es ildu krloo iemitniek[rs, meZoni- pr6blFna cerdjisr ka kad6 esmu vienmE:: eus dusnEs. klusus PErdomu brivarEtu mums PalItautieEiem no Eos. akmeuu cilvEkus. Krievu dz6't. .'io salfdzinqEi, juns tas tj-riotEii'un krievietes ar][ ir titiat uienkArEi'-kE mums titrEs iiteresanti, ar savEn nooirki sa1d6.'iumu ...rr Puisis, un rok5m, sarkan-an milzfsaien platEm. sErtEn sei5m. Paviljoios $ata-s iek'sE un ara putni, un caur naiba.iiem stiklien slidEia iekEi vEsa saisna. .Tirgii vi6nmEr blia burima. un Eur tur gagas ri-ndis. C$t5-ti5gus stil-

ri bija

sabrauku6as maErnas,

r"irs al' f l iu, nomalesr vl-ILnaqam,as meitenEn " atdot siedzenus par -n-akqtnes iztdEs[fEanu. Man BIs EigEnie-

ttIH, :t ::"

tes nepatika. Vilas likEs Eausrolai viltfAag un rietfras. lirEil-varE-ia 6trast- rrisEdas lietas. Ei.i" ari veceniJu pu1cigi, kugi pEiaeva skaistus. izrakatitus

t<uid oaBlaitr ituaE Latvijas konseivatoriiE' komPo zlci j as nodalae {. kuriE, ir Pirnais, koDe-'ar saviem draug:iem, kuFS

ir- ieskaloiis Latnii6 elektroniskis mfrzlkas dlsku. Cerur ka noshaldrot -tleE]ar laj-ku laiku varesu varE8u nosi<al:Latrot -tieBi v:-spie.me-rot5$ais, vlsp;-e.merora tfitu f."= kas+-r'-x^ v:-n* butu vinam ..tarrfi clli,/iaunaeSL un tad' n6s, tautieFi,/iaunle t"iraa. v#dsi, vilan un citiem sa6aizoal-idzdt izpa-1

ar instrumentu

dEEan I dEtsanu

Llekas. ka Latv:ti6 uzPlaukst etnlskie ansanbli (drodvien vispazf,stamdrais no tien ir

Ska;ldiniekl).

Mfrzlkas dzfge

LatviJE ir darbiga un .radoEa.

korte Lt bez EaubEn ur oasaules lfnena. Ir v61ars iest uz Latvi3u ar{ JaunEk-as nfizlkas platei. Es, Pieu&an, Ava SoI

alzvedu anerlkEga Steve Reich ieska4otu platl, un kautko 4o

t.s.

tineu

iaverr'n[zlkae.

oat k-a ar eleznie cIbu. tE arf iuns rr jEdenEas lepaZfstinit Latvlias jaunos nilzifus ar tot kas uzrodae vigu 1auka, rletuIno6o No vairdku laikrqkstu zinEn var spriest, ka PaEE KrleiiiE notiEk int6resantas lietas .iaino komponistu darbE, klasisfis n[zlkLs Iauki.

neviene lzskaidroJuns Ej.n neaavu tEvoci., patlkanajan pEreteiguna-m. Ieuz BLzE operu Karne- sriezanlea ienllotaiE kafeinlcE

Uz operu alzgEJu

dlrl|entu, rlao Karraenas ugunfgo lonu d4le- VeldzTtE, bet u6sri6ijas rrinat. gEja lzdziedlJusies, pErdr au-VErdus taupfgt da1fjAh. Draugs arl biJa saEutis. Savas dusnie gfgg. un loltEq. zvledrlete. BrIZlem baidfjos par vigas-pdz- atrieglot uzskr6j dm Baste jkalnE. 6varu. KErla ZarLt,a dziedaEana un tad_ lejE un apkdrt, sniedaniee kE bErni. 3a:-iifu slapji. maal neaizrauj (bet tas droElPecpusdienE sEdEJu mEsfcas MEvien tEp6c, ka Pavarottl 1r ra6 un uinas vfra Gundra istabE nani lzlutinEJis ar savu eg!e1lsko balsi). y"_d3gig Egali.. {,ra_zEs sdd6ja brj-n1.slSIga s;ierie_te_Vlzga-, un Ap oktobla otro ned6]u aiz6iju runaJan par 60 rnrtzl_go 5o1ru. AtplEsu nEtes otro v6stu1i. un uz KultEras sakaru konitejas btroju lepazities ar ta-s priekE- sd<u to rrinai iasft. un 1a6f.iu s6dl JinJ. Aneraudu, ka- arf apndtes dzdj61i, un pfuBgi es ia::un{ties par savas vizas pagar- 1iizu, un karstes asarai bira, j-nEdanu. PasEdEju pie viyra bira, leca Erd no dzlliem avonellgu laiku, runEdana par savu tien. Vizna ar]f raudEJa. TE darbq AkadEmijE, uD par to, ko nts tur sddEjfr, raudot urr Enâ‚Źjotles. VakarE aizbraucEq cieviep6r-biiu n1e{zfvo jusi, un tad arl- pa-runaJan par vl-zas no6.r_En j-znEca bSiqa dzerXana, 1ietu. Anerauda kunge teicat 6nEKe6ana un lunedana. Es paja Akadlnija un Kultiras minis- tie8Em jutos briesniei. . Man trija butu ar ni-eru nanl pi-ebija jdbrauc projfin no ffm mEjfu, bet nebiju vdl grlbfga 4emt uz v61 vlenu mEnesi, tad 6s vlzu varEtu pagarinEt. Att5s atst5t. Pat uisi brfnidgvadijos, un g5ju mEjds ar ceri- gle smiekll nani nomEca ulr Eogu slrdi-. cijar, jo likEs, ka tikai ne6sn bljg sEkusi juities kE istds N6<anaJi dJ.ena iepazlnos ar.. naJ a6. nkaa6nijas rektori va].di mElerur.unrvigd uzSEmis kErtqt pa- PAdEjAE paris dlenas blJa Joti garinEAanu. Apm6ram nedEJu Enagae un skalsta6 .." Ar dzilu ilrm. r{za- o fiiiil-i izbeidzds. e1pu,,ieri1ku. sevf Rfgas skagas, uzziniJu, ka DLElere taisTjdssnarzaE, sDaxas, netLrur[u6, let personfgi uz Kultflras mlni- p11kos zaru6, gulbjus, krievue striju eaglemt oflciil-u apstipri- un 1atr1e6u6, namu6, ilebesis nfjumu. LikEs, ka vise blja un elpu v61 neesmu izlaldusl. nok?rtots. TEs dlenas vakarE rakstlJu gagu v6stuli uz Anerj-- IIz Ameriku: Vdla vakara stunda. Stdvu neku. savai- kiroenel. vEstfdana 1a65s zlnaE. ka bttu EIqE irie_tfi-u no vi.lciena, tas Aoaas--iEl_a4 uz Ta11inu. Ap manl grozEs naz v61 ileiu m6nesi..." Tadu prieks lzrEdijas felalclgs. radu bar-s, un blakus stEv-drauNdranaji ritd mani pa.modlnEJa Bi. M[el6as lEkE kE dzlrksietelefona zvansr un pazlSoJuns, 19s _ap ngnl_. Tie 1r pdadjte udrkli HieA. Sev-f nejtrtu-itin ka es nevar6ju-palikt llgEk. .' Blja JEs-ak kErtot atpakalce]{ uglro: Z{ enlgs vEJE siaigE sar un pirn- rllclerriem, un si_rds parnizEn .., TE blJa_ceturdlena, apklust. Dzlrdu ledui kalnus dlen bija jEdodas uz Tal1lnu. tF*{ duci.nam. Es sadalos, un Juto,s ttptekra=ptqrr un nospl-esta,, Tumdas debesls El"aca suagus otra Rlta - Laina - noglEsti nanu_val_gu, un tad pazEd apgaliidejus u? qg+6 le15m, un nani griezEp jautdjuml, dusnas,'TFvoneemot6 kEpfu telpE. -Un tad'ft-lci-ens n"n.i- 1T6o pron. E[gas sapradana. pelEki u-deol. cls salerLE-s, un gEJa'uz Kultil- tofBr ndJ, nEj, un tad sisting6t, un nakts uzduras uz tor!ras ninistriju aprunEtlee. r. len un vald. Ifi.lo c1Iv?ku sirTon6r nekas nelfdzEja. Han Jas tzgalst. lika sapraqt, ka fst-a lzlEmfia bl Jue'i 1 ekElletu mini-strl j a. Zene lerauj sevf lal.ka .kanolu. un alznutulo. Vlrs meZlea meL Ihr ee aA.iu -Uzuz ekolu ar divainu gloJas pagEtne, tagadne un nEkielErn darca gal.fu sajfltu] natslnas, c11v6ku sejas pazlbEja 3li;'.HJ"i,ffi"Brl."8 iinil.o" un nozuda lEsEe. SkolE _. neerir,aEln_Ja6 debesl6 vlrmo. zlnu. DeJas va1r6 6lradaE. lilaveJu --. vlens no daudzijlem gaiteni ar cigaretlr {a -skatl- !1'esmu b6rgten, kufu t{dte Latvi-ja atjos ara pa logu uz sudrabaino no sava klEpJa sve$rna. parkur un uz bil.o katedr[Les latZatkEpjos ar karetdm. aukst-an siluetu. (i adata diirEs nands Es trfs6o.- !i"t, Ifet tufisa, un plaukstEs,-GtrJa acls, sirdf. Clk zetre da1.ect. ibsurdit !a5in studenti, skolotEji, un es vllus apekaudu, Es tecllus rrlen tecEiu. Atradu vienu draueu-r-ina zinETlva zeies 6ribEdanai ' "sanae.k13s5, un vild gin_eta_ Bri1l1an tEva zeme. 6aYu darour Un SaJan jlra. JulI lEnEm stal8Ejot. Enles abi jocf61. Tatu nebiJa , u_

Biju uz vairEkE:n te5tpa i.zrndEn.

Akade-nlski teEtra nazaja zElE uzveda lugu Lauva sniegd, par,

kuras iestudEjumu vardja- tie5Em jfiemot. IzbaudlJu arE Ef teElra rihajE zE1i-gzjautrinoXo DZordi,a B6rnardr Soia (George Bernard Shaw) lugu Velna n?cek1is. kuras.darblba notiek ko.LI AnerikE. PirmajE c61loniElE ienS sEa6ju.j-espiesta starp gadienvldligien, tumdacal-ni-em vigl uzileklefr, un nezr, kE tvdra hunoru? Dalles te6trI v. biju uz detr5a izrEdQh: Mdcfbu trauksue ( diezgan qp261o jana, beziidz,l9a luga), Serloke Holns ( BrodveJa lzhlaldojoEE stilE), l,llndaugs ( galvenaj.s aktieris pird< bieZi. sajauca teketu), un Andersons un Millere (Leldes Stumbres neistardarbl, un IpatnEJi- lestuddts, ar nidnA1Am, bet efektfg-an, dekorEci jan). VEl druscif pa! izrad6n: biJu arf uz ftl6as baleta izrEdl, ku5E deJoJa Maskavas vies16latvletls Hdris Llepa. Vleinteresant&.a1S no darblen biJa nodernais bal-ets Laeot Blaunani, Br Jura Karlaona efektlgo

IlnEra Blunberga rienirEidin un spEcfgtrn de[orEcijtrn (nilzfgs, kinEtieks 6atsnas aplie).

nfrZlku, ..un

r a uaa

Rf,te Lalma hrmpFtere

\27

SludinE!umi JaunieEi! Atbalstiet 6tudentu mitnee b[vEtanu KalamazE kureu ziemas programmai! Ja Tu gribi nEtt talkE pie bflvdarbiemu pleaakies pie Dr. ValZa Mui'Znieket 615-)45' 4211" Ja nevari ziedot laiku, Eu vari ziedot naudu. Nav jdbtt miljonEranr! Katre jaunietis var nopirkt ttsimbolisku $ieSeli" par $2. Nauda sItEma Anerikas LatvieEu apvi.eniuai, e.:."4.: P'0' Box 4J2 Rockville, Md. 20850

Butn m zanrem

ul]

met-

ii .!.id*

IdI

HAZPUISINB

biadrua.

'rl-krektrin pErdodanri: FRm LAT\rIA FitCM COM}{UNIST utt. DaZEdEs krEsEs. Lildzu pasiltinot

uzdot eavu pirmo un otro krEsas izv61i" Lielurni":

AUA,-a

aavar nazajan brElitlm kruetbErnan -- vai bEraarnl $AAPUININS iznEk katru m6nesi. $r8 SaaE. GEdE

CPPRESSION

pal'idz audzinEt Jauaue

per

I"1AZPIITNIryU

rnEaigai

Paefitinena

-ena: $l par krek).u + $'1 B[tiEanai (neatkarigi no skaita). Ja gribi taisit demonstrecj,ju un gribi 1ie1&u kvantumu, atraksti un var6si dabfit atlaidi. L. I" GraudipE ,ln \1. Center Sl. Mi)-waukee r. \ll 53210 " S,l{oLnXL.

no Latvian Childrenra Xagazine Inc. 7012 Church St. Morton Grove, I1I. 6ool] TeI.: )12-955-1646

Redakcija pateicas par piesiltitajiem

t/ND.sE$#:E

..@

iRrFffiEE*

izdevumien: JaunE Gaita, Briviba, Darba Jaunatne, Pa Dejas Celu, IJAA ZurnEls, IXJAs Informa6ija' LARAs Lapae, Lejputri ja7 Zurn-als.

ASIRIDA JANSONS

Irovel Coordinolor

t?28 L.<id A,enre

r C.'elard,

Ohio 4al r5

2r6

TotO

AtseviEbas burtnicae

cena:

$5. I

ffiffi

OAWK suo

gAFMS!E"",

oooo

Og OO

PryEo@6aN8.o*

www%,,, ffi6mu""" ooo €flREAYo5ilEm," pffi"n"o s H

ffi;ffiBtrs re 17 akru zemes gabals,

kur k3.rtigi izprieeEties.

@t@.DzEt; 96.;"4;ffiboa {b Qror." brivlaik') palidziba

@Ka$BE

ar cela

Ja vai adz!.s.a vai izk6ito$aiu,'dari

Inform6eija un pieteik8anes Mdc.

izdev-r:miem

zinEmu - ceram t'alidz6ct

J-Enim

$ilEnam vai L. Ivaram

Graudiqam

RnlreT0s f,ii*"k"31'*,1's3zz2 ii?3"Ii"3:Til IeraEanis no SvEtdienas vakara Lldz Pirmdienas

rlta. Beigsies

Ceturtdienas rltE SikEka informdcija un dienas k6rtiba

baznicE (414) 258-8070 mEjEs (414) 873-0883

(414)

!5,'o

444-2077

... urt J€z u s s6c -rj a ; na cret , i.esLrn

::f"'

riieni- paBL uE rdeu

vietu KUr vdrahft atp0slies'""

nlusEtiu

kret"!i.* e';. 6.8[

LU DZU

NO6*.rg6T

t-l &TSsrTr

o$o#ffiffiffi

lodz u stuffi$&fr I6 ko

r$ b$ffie? 8E!

m6noocffi

**,, qb*,&&& n*u qffi'f€lkubqB ?

Neesl maqa- n'wl Apniekll oahteAriskd" 51. ianvdri. &rba lcmiildr.^ Difaqh -no Jtt6a Krarrrtnq, Irvako informdciiu (uz)'1b7-"7155. 1.1.

l l

Grand (qPidu lq+vic5u bicdriba un iauna{nes pulci4i I l(okncse' r[lgo:

'lorttgobo

lqffiono,

gottL

\r*b SoP,bot

b'ba 5o+ G.eaad Ave' N'E' SArcurns I : 00 va Kora LatvieSu

,P Pirr*lasTga leniu rnEzira ^Jeeia , i5

jaunie3iem

biedribes

bredeic.n

Tuvara ,^J3r"6.?';i, . puaiqas ,(ers) 4s4-6rso + Gaaa;*r pt nrh{tiijdmJ J. Zicncs : (oO}4SS-?+EA TAP : 3ouno Sadu iesr ld'-$rn Oarez{d , nagavilu izbra'ukumd ' dz redzilSanos f , Koknese "

].nrs

,gi.

981

mai

jtrnlJ

Mini izdevums JAUNIEZVANI

iznak 6 x gade ar Amerikas Latvie5uJaunat.

nes Apvienlbas atbalstu un tiek pavairotr 1500 eksemplaros.

Redakcija:

Eduards Avots,

U$s Sprtrdis, Ingrida Zirne.

jaunajiem lasltlijiem.

KO MAN NOZIME BOT JAUNIETIM

Dace Rudene

AMERIKAIJU SABIEDRIBA. Jebkuram jauniebrauc6jam Amerikas Savienotas Ka lai es audzinu savus b€rnus? valstis jejauta sev: jimlca savas tautas valoda un brltu man vi4iem Vai jeb vi4us audzinlt amerikS4u lab6k vai butu kultrlrd, paraZas? Imigrantiem, kas veces aizmirstot kultlrS, pasaulc, savus dzives aplai uzlabotu ierades Jaunaji lab8kas sekmes lai iegrltu skaidra: izvele bija st5klus, zeml, tiem bija pilnigi bcrniem Jaunaja un saviem sev jiieklaujas Srs zemes kultrir5. Toties latvie5iem, kas atstlja Latviju p€c Otrn Pasaules karya, izv6le bija daudz citdd5ka. Vi4i uzskatija savu uztur€Sanos rietumos kd isu trimdu, no ku4as vi4i eer€ja atgriezties atbrivot[ Latviji. So ceribu dcl trimdinieki neaizmirsa savu latvietibu, m6cidami saviem berniem latvieSu kultiiru un valodu, un dibinot aktivas latvie5u organizacijas visS brivaj6 pasaul€. Griba uztur€t nacionalo identiteti bija stipra: lai gan abi mani vec6ki atstija Latviju seSu gadu vecuma, mana mesa.un es, abi esam audzin5ti latviskl Simen€ un vienm€r mnjSs esam runaju5i latviski. Tomdr laika tec€jum6 cenbas uz neatkarigu Latviju ir samazinSjuSis. Es esmu nonacis dzives posm6, kad man ir sev jiprasa, ku4u kultlru es izv€l€Sos un, n5kotn€, kulu saviem b€rniem. Reili skatoties, ir j5atzlst, ka brltu neiesp€jami dzivot dzivi tira latvie6u kultnra: es esmu dzimis Savienoto Valstu pavalstnieks, un man ir jiiet skoid un v€lek jastreda Amerika. Tomdr es ticu, ka varu uztur€t dzrves stilu, ku16 es saska4oju savu darbu ameriki4u kulttrri ar savu latvisko identitEti, piedaloties latvieSu sarikojumos, lasot latvieSu gr6matas, kE mani vecSki to ir dariju5i. Es saprotu, ka gmti ir uztur€t lidzsvaru starp Sim divim dzives pus€m: esmu nov€rojis pie vairikiem latvie5iem, pat ja tikai drusku uzsve1 vienu kultrlru vair6k par otru, ta beig8s 4ems virsroku pir otru.

YASARAS PRIEKI

Tur koka zem zariem un lapam danco uasaras prieki, Tihai cietsirdim noshatoties tie ir lieki..

Tur sarhanhrutits lizdiryu sauu pret nedienu uArigi sarga aai izturAs tu, had uznahs aAba barga?

Ik oga kruma karo gaida ih ziedlapina smaida

ik lapirl.a koka zara, ih taurenits smilga gaqa ih putns saua bara, it aisi zina, kas ir uasaras prieki...

Vai zini to ari tu,

par dabu lielahu par uisu ualdnieku. ho Dieus radijis

Vai tarbut teaim aasaras priehi ir liehi

Pat ja es sp6tu noturet So lidzsvaru, vai tas ir to polu v€rts? Pesimistiskam nov€rotEjam var likties, ka visas zrmes norada uz latvie5 tautas drizo iznik5anu. ApslEptn pArkrievo5anas programma, kas tiek Sodien izvesta Latviji un, grUtak nov6rojamais, bet tik pat sp€cigais pirtautoSanas process rietumos spieZ konstat€t, ka latvieSu tauta driz pazudis divu lielvaru kaus€jamos katlos. Izliekas, ka bUtu tiri laika siSana sevi saistit ar tik acimredzama zaud1tu lietu. Tom€r es neticu, ka latvie5u tautas liktenis ir bezcen-gs. Bet pat ja tE butu, es latvieSus nepamestu. Esmu audzinats latviska vidc

un man ir stipras saites ar latvie5ir tautu. Ja k8ds man p?"esa manu naeionalit*ti, es atLrildu, ka esuru iatvietis, ne amerik5nis. Ir daudz racion;*iu ierneslu, k*pec rnan bultu j*uztur mans latviskurns, kB pierneram: vajadziba uzturEt kultur&Iu daZddibu aizvien vienmui*k6 pasaul€, bet tas neko nenozirn6tu, ja es dzilak neizjustu savu latvietibu" Varbtt tieS8m ir neiesp€jami vien6di sekrnigi veidot savu karjeru un kopt latvie*u kultflru. Varhut pec desrnit gadiern nebts iesp€jams irtrast pietieko5i daudz latvieSu, Iai uztur€tu patiesu kulturas dzivi. TornEr, manas j[tas pret latvie6iern nezudrs. Ja man netrEtu kdds ar ko sarunities latviski, es nejustos pilnigs" Fagfrju5i vasar5 k&ds draugs man prasija, vai ja viq$ par*ditos pie rnanEm durvirn p6c divdesmitpieciern gadient, mani b€rni v€l mn6tu latviski? Es ceru un ticu, ka tas t& bns!.." f uris Haud;eps, Beaerinas tasara;

sholas sholnieks,

Vigas atgriez&s blidi4a un Maruta dornEja: Ja k5ds iztaisitu trepes, tad var6tu uzkipt lidz griestiem un tur ietaislt caururnu, tad saule spidctu pa canrurnu iek58" Maruta savas dornas pateica Annelei un Annele gaja pie sava t6va, lai tas uztaisa tnepes. Nako6a dien5 bija sv6tdiena un neviens nestrSd*ja. T€vs uztaisija trepes, uzkapa lidz griestiem un izcirta tur caururnu un saule sflka spidet Ziernas pils€tn. Visi priecij8s, tikai \cni4i raud6ja, jo saule izkares€ja vi4a sniega troni. Annele un visi pils€tas iedzivot6ji priec6damies teica: * Faldies! Un s&ka rakt 5o caurumu liel*ku un v€l liel8ktt' Karins, Subaia Bostanas latu. skala Iesniegts Bostorr,as DVA rakstu darbu sacensibai.

Rito Zandberga

Iesniegts Eostonas DVA rahstw sacensibai.

I' ANT AZT I A P AR

AV AS ARI

K&du dienu Maruta staig5ja pa rneiu. Viqa bija |oti prieciga, jo pavasaris bija klat! Putni dzied, saule spld, un vSjB ir silts. Maruta priee6dam*s par skaisto dienu apsed*s uz akrnens. To pa$u bndi akmens saktlstEjas un iesvieda Marutu dzill, turnda eaurume. Telek un dzilAk vi4a krita, kam6r sasniedza bedres dibener. Maruta saka kliegt: "- Falidzi rnan, es esm'rr: 5eit, IejS! Bet neviens nedrindeja. Viqa s5ka turns8 rauciat. Tad vi4a dzirdeja k6du ruNeraudi, masiB, es esmu tava draudzene. n8jarn: vdrds ir Annele. Mans * Mani sauc Maruta, Eukst0ja meitene. - Kur m6s esarvr? Es nevaru neko redz€t,, Seit ir tik tumSs! esam Ziernas pils6ti, Seit r:ekad neiespid sauleu -te ir1t!,6s tileai sveces un }ampas, teica Annele. * Nae rnan lidz, un tu redz€si, eik nepatikama ir Ziemas pils€ta, Annele teica un sa4ema Marutas roku. Dzeitena gaisrna bija pirrn8 lieta, ko Maruta ieraudzija. Tad vi4a iev€roja, ka Annele bija augurnE loti isa un 5da vi4ai bija balta kE s4iegs. Tad vi4as pien5ca pie mazas budi4as. Annele teica: - Si Uudi4a bfis tavej6. Kapec? Es tak dn-z ie$u m8jis, Maruta jautaja. -* Maruta, tu busi Seit ilgu, ilgu laiku.! Anneie atbildeja un aizgija. Palikusi viena, Maruta sika raud8t, bet drizi vien Annele atgriezas un stlstija Marutai, ka Ziemas pilseti nav vasaras, vai pavasara, bet visu laiku ir tikai ziema un aukstums. Annele skuma par to, ka viqa nekad neredzEs saules. Annele aizveda Marutu uz pils€tas centru. Maruta redz6ja, ka t'isi eilv6kistridija, bet iiels, resns $€ni4$ sodcja uz sniega tro4a un kliegdams knnrand€ja str6dniekus.

ERLNI'MA CLIEMEZIS

Katru gadu siltos vasaras ntos rnes gejem pastaig6ties pa jfrfas krastu. Tur rn€s atradern skaist,us glierneius. K6du dienu, kad es skr€ju pa smiltrm, es ieraudziju lielu skaistu gliemezi. Tas bija violets un ar za|5m svltrdm. Es brinijos un aizskr€ju rnij6s ar gliernezi kabatS"

T6ti, m6miq, re<izi ko es atradu! ?as ir loti skaists gliemezis. Vai es drikstu to apskatit? Es pieg*ju pie t6ta, apls€dos vi4am kl6pi un iedevra gliernezi. ?etis skatijis taja arjoclgu seju. ir vainas, t€t? -* Kas ln{ekas, bet es gribu tev kaut ko pastEstlt. Kad es biju rnazs, rnans t6tis man pastist-rja stistu par vienu gliernezi. Vi4i teica, ka glier*ezis bija viol€ts un ar za\im svitrim un kg vi4am bija mazs, sarkans punkti4S | .kreisajS pusc, tapat ka uz Si gliemeZa" Tas, kas 5o gliemezi atrod, bus loti lainrlgs cilv6ks. Tu esi tn laimigE! Sis gliemezis var darit daudzus brinumus, ko visgudrakais cilvOks pasaulE nevar€tu izdarit. Tev ir t6 sapraSana un iek*ejais speks, lai ar sav6rn dornam tu vari pateikt vitlarn, ko darit. Gliemezis var izdarit tikai vienu brinurnu un tad tev jisviei tas jurye'"

Es piec€los no t€va klepja, aiznesu gliemezi uz savu istabu un noliku to uz plaukta" Aps€dos uz savas grrltas. Viss bija tik kluss, ka es var€ju dzirdct, ko rnani vecEki sarun6jds. Vi4i runija par savu raZu un, ka, ja nebfis Iietus, tad nekas neaugs. taika pare$ot6js bija teieis, ka lietus nav gaidams pirrns divarn nedelam. Es domaju un skat$os uz savu gliernezi un savis domas ltdrtl tam' lai butu lietus. Visa diena pagaja un nekas nenotika - lietus neiija" Atnica turnsa un es aizgiju gul€t. Nakti rnani parnodi-

naja liels troksnis" Piesteigusies logam redzeju ka list Iietus... Kad tCtis sadzirdeja lietus troksni, vi43 priecajas

loti

riti pirms visi uzc€ias es pa4€mu giiemezi, jlqmaiu un laiva iekapusi iesviedu giiemezi uz aizgaju jnqa domadama, kas bus nSko5ais, kas to atradis, kaut NAkoSA

ta varetu but atkal es... Rite Zanrlberga,

Bo.st. latu. .shola.

Ie.sniegts Bostona.s

D.V.A rahstu darbu sar.ensibai.

Vita Foldi DABAS ASARAS Lielus lt.rt meia.

Piks uiegLi, Ka putrtu spaluas, Krit uz kokn lopim. Lietum stajot, saules C

raha.s

aur mahoryiem snie gdamas

l,lorau,i asaras ,\'lo lapu un puftu i,aigicm...

ATBALSIS SOunoSfiemn oufonfiemn Zinaida Lazda

S/EI/A

SMAR.ZA

.\'o talam Latuiias plat'am .Siena .smaria kup gaisa.

Ka dumi celas' no zemes, biti no ziediem maias. .\'rs Djti medoirtu stropi Nc.s

L'n reibina gaj0jam gallu. Zalu duisele.s lido l'ar dzirrl?t lairlbni pat i.

Ingrida Zirne

.fAUt'ilESI PIEDALAS "LATI' I ESI' .5PEr,IALAS OU,VlPI ADE\ \PELF\ Si gada 1., 2. un 3. maija notika "LatvieSu SpeciSlds Olimpi5des Sp€les" MeZvidos. Grand Rapidu latvieSu jaunieSu pulci45 "Koknese" rikoja io izbraukumu. JaunieSi galvenokdrt bija sabrauku5i no Milvokiem, Klivlande-*, Kalamazu un Grand Rapidiern. Daiibnieku nebija pirik daudz, bet tie, kuqi bija, teica ka bija v€rts atbraukt. Tie, kas jau piektdieni ieradas, vareja paest vakari4as un iepazities ar citiem pie ugunskurya. Sai vakari Ivars Graudi45 parundjas ar jaunieEiem par reIi$iskarn lietSm. NAkam6 ritd tulit p€c brokastlm bija paredz€tas daZddas lekcijas. So programmu vadija ALJA's vice-priekSsedis Miris Graudi45 no Milvokiem. Lektori st5stija par vairakEm lietam: Sarma LluiZniece iepazistin5ja ar notikumiem AustrSlijas iatvieSu nometnes un Janis Grants stSstija kas notiek 2 x 2 nometn6s. Abi rndija siidites par Sim nornetnem. Sandra Sipola vadija paneii par paSreizejAm latvieiu skolem AmerikS. PanelI piedaiijns Laura Puri4a, Aldis Kubuli4S un Alnis Cers, katrs stastot par skoias sastevu un kas butu jddara, iai atbalstitu skoiu darbu. P€cpusdien6 sakas "01impi5des" saclkstes. Dalibnieki paii sastidija savas komandas. Komandas ieguva punktus piedaloties daZdd6s speles. Rikoteji bija izdonlnju5i daZSdas sacensibas: matratu svieSana, [tdens balonu [erSana, "frisbee" golfs, [irSu kauli4u sp]auSana (pat pari basketa Iaukumaml) un nakts volejs. Visas grupas ari sacent5s uz lauka SlSCrSlu g5jienA. Pusdienas laiki visAin komandam tika izdotas lapas ar miklSm un jautijumiem par tatvijas vesturi un feografiju. Kad sporta speies bija izspeletas, grupas dalibnieki gudroja atbildes Biem jautajumiem, lai iegttu v€1 punktus. DaZi pa So laiku gaja mazgdties Me2vidu pirti. Vakzrr6" balles laiha, tika izzi\oti vinnesti - pirma vieta "fiziski" un pirma vieta - "menteli. " Bal1e visiem gnja tiri iustigi. Niko55 rit:' jaunieii sahartoja savas ttrs uz savu pusi. Likas, manta,q un dev5s uz majarir ka visi bija apmierinati. --'lad, tie ku4i nebija atbrau-

kuSi, var sakt treneties

LLz

LatvieSu

SpeciAlo

OlimpiaCi 1982. gadel

ATSKATS uz.f auno Zuanu 2 ' numuru'

jauni autori: Sandra Jaunajos Zvanos sik zvanlt aekal Mara Gulena (Be(Toronto), Str;ce (Toronto), Anita Tanne verina), Andra Raudzepa (Beverina) un Miris Strautrmanis' Ingrida Zirne un Gun6rs eazers irjau veteraqi'

Apcere

E.s

un t,ecahtt dzirntene Sandra Struce izsaka diezgan

atklati savas domas, izjntas un uzskatus par m[su Tevzemi' Tas var interes€t katru, kas domi un pEtI mosu jaunas pa' audzes probl€rnas un noska4ojumus. Labi ir paradita paral!€le, ka jadzivo latvieiiem Kanada un Krievija - sveinieku starp6.

Otra apcerâ‚Ź Skaidra sl'rds Anite Tanne aizskaS dzilakus moriles un filozofijas jautnjumus. Kur autore guvusi ie'

rosmi Sadam tematam? Ja viga ir garigi apdevineta un daudz par Sidiem jautajumiem interesGjusies un lasijusi, tad no Anitas Yar ari nlkotne ceret sa$emt lrdzigas aPceres. Var6tu eri btrt, ka ierosme nlkusi no kada teologa vai skototaja stastijuma. Ari tad Anite ir to labi veikusi.

grafiski un kvalitauvi izcilr. Ansanblis rrdijis lri savu "Mljl," kes eii bijusi drtmes mlkslas

ekspermentilo lugu Sedevrs.

Rigas konservltorijas znle 29. martl noticis Volfgenga Darzi4a kamermtrzikas koncerts ar komponista trimdas gadu darbu etska4oianu.

Marrs Gulenas Naglaka un jargtarpir,tJ ir dzejolis mo' dernl izteiksmo (er salauztam rindam, brivos ritmos, pat daii kommeti iSnoreti) un ar leikmetrgu saturu. Vi4a var cerGt kidreiz uz Jaunls Gaites lappusom. Seubos, vai Treju Vtrtu lasitljiem tidr dzejolis impones, bet reizi tak 5ie varti butu jletveg arr leikmetigakiem literariem darbiem!.

Nesen iznicis dzeinieces Astrldas Ivaskas izlases dzejofu krajums latvie5u'un englu valode Atmatas mala (At the Fallow's edge), ko leba tultojumi veikusi Inare Ccdri4e, kas lebi ptrvalde latvielu un englu valodu. Krljume lappuses labaja pusc ievietoti dzejoli latvieiu, bet krcisejl

Ari teitlu recenze4ti ntkotnc bfrs vajadzigi, un Ingrldai virzienl ir lebs sikums, jo vi4a ir labi izsekojusi Zitneiirje -Gramatuedibas kluda fabulai un ja kads, izradi irrides labi nesapratis, lai pirlasa 6o kl izrldi minGja, nosletijies,

Aprile sakuma Rtgt notikusi Marti4a Ztvertr pecpusdiena, kugi apskafitas M. Ziverta lugas un ektieri lasijuti Io lugu fragmentus. Piedalijies arl .utors. l7 gedus vecais Austrelijas latvieiu jaunietic Iments Baumanis ar riteni devies cauri pla3ajam tukrnesim no Melburnas uz Pertas latvieSu kultEres dienlm, nobreucot 18 diennaktrs 3700 km. Karstuma del vi43 breucis vairtkpa Yeseklm nakum.

atstastljumu. Andres RaudzcBes dzejolis KapsAla - liekas neParasts temats, Ipaii jaunietei. Bet tad jezina, ka Beverinas nometne robeiojes ar leuku kaps6tu, kugu jaunieSi, kaut caurejot, ir veroju5i. Andra savas izjfrtas ir izteikusi labi izvelctos vardos, elâ‚Źfiski noskapi un tejl ir ari dzilakas domas' Betja kads par to Saubls, lai klusuma parlasa 5o dzejoli' Par Gunira Cazett humoreskam jau ir tik daudz labu virdu teikts iepriekBeje numuri, ka ir grtrti' ko labiku vel pateikt. Mlga Strautme4a Kluss aakars ir gandrlz vai dzeja

prozl: daudz vlrdu gleznu (Dievs miligi glauda

savu aiz'

miguSo pasauli), ipatnGji, nenodeldeti salrdzinijumi (meness bije tik dzidrs un apal5, un dzelteni balts ka krejums)' ArI nobeigume virdi ir ar dzileku nozimi: - Ari cerlba mani sirdi atkal dzivoja! Titad visiem Seit pieminctiem autoriem ir rakstisanas un dzejas talanti - tilt nepemetiet iespejas tos talak koPt'

EdA.

KULTURAS CHRONIKA

pusC anglu velode.

LNJAK polrtiska senlintri, kas noticis Sidrabenc un bijis aicintts eri PBLA pr-dis I. Spilners, nobeigumt izdarita aptauja par jaunitnes nacionilpohtiskiem uzsketiem, kull noskaidrojies, ke t.s. konservativo un liberilo uzskatu pirstivji bijuii vienada skaita. kuga

Iznikusi ilgi geidita Austrilijas prof. T. Fenela Latvieiu valodas gramatika anglu valodl, kas doolta latvieSu velodas studijam universitetes. Gramatika ir trijos sajumos un maksi 177 dolarus. Sis grlmatas iespieianai ari ALA sava laiki pieS|ira $5000.Bostonas D.V. apvienibas izsludinitaji rakstu darbu sacenstba piedaliju5ies l0 jaunieSu. Atzinlbas rakstus ieguvuSi Daina Ozola, Sarma Ozola, Andra Raudsepa. un Rita Zandberga. Godalgas sa4ema: Ilze Melngaile, Karlna Subata, Annija Reinberga, Andris Grots, Valda Veide un

Paulis Raudseps. Dalus rakstus publicejam Zvanos.

(Izvilkumi

no periodiskiem izdevumiem).

.Zviedru apgads Fripress izdevis Yeronikas Strelertes dzejolu izlasi, ko zviedru valoda atdzejojusi pati dzejniece, P. joh.r"otts un J. Kronbergs. Pirms tam 5is pats apgids izd"evis arr Vizmas BelSevicas un Imanta Ziedo4a dzejolu izlasi zviedru valode. Baibai Muzikantei (dzim. 1942.9. Valka) Mona5a universitate Melburni pieS\rrusi doktora gradu (Ph'D') lat' vie5u valodi. 19?6.g. B. Muzikante studejusi pie prof' V' Ru$es Drevi4as Stokholmas universitato' B' Muzikante paiiaik strida par anglu velodas skolotaju Vacija un akuvi derbojas turienes latvieiu sabiedrrba.

Zviedrijas jaunieSu "m11. ansamblis" jauna reiisore Jula RoziSa vedlbe apciemojis Austreliju ar folkloras "Litvie3u tautes mfrzikes uzYedumur" kls bijis etno'

'-:-r

--.:'//

Jaunajos

.-t (

iii.

Kur tu esi palicis Tautmili?...

4. nrs., 1981.g. j[lijs,augusts un septembris

Mini izdevums JAUNIEZVANI

iznak 6 x gada ar Amerikas LatvieiuJaunat-

nes Apvienibas atbalstu us tiek pavairoti 1500 eksempliros-

Redakcija: Eduards Avots,

U$s Sprudis, Ingrida Zirne.

Jaunie autori

jaunajiem lasitiijiem.

Ingrlda Cubtna KO MUMS DOD DZIESMU SVETKI Latvie5u tauta ir vienm6r bijusi dzieddtdju tauta. Kad latvie5i gaja darbd,viTi dziedaja, lai darbs liktos viegldks un prdts prieclg6ks. Ta vir.ri varEja vieglak p6rvar€t verdzlbas laikus. Jau tautas Atmodas laikmet6 latvie5i sav6ca ap 213,000 tautasdziesmu. Tds sak&rtoja Kri5janis Barons savos se5os Latvju dainu sOjumos. Tagad jau ir savdktas 900'000 tautasdziesmu. Sodien latvieBi no vis6m pasaules pu' s€m brauc uz dziesmu sv€tkiem, lai turpin6tu latvie5u skaist6s tradicijas. Dziesmu svEtki pardda mums pa5iem, ko esam darlju5i savd kultoras dzlvO' tie dod arl daudz prieka. Kad dziesmu sv6tkos latvie5i sabrauc kop6 un visur dzird latviesu valodu un dziesmas, liekas, it ka mes butu maz6 Latvija. Sis kopigums savi|4o latvie' 5u garu un naciondlas jutas, dara cilv€kus lepnus, ka vili ir latvie5i. Sr kopeja sabiedrlba satur un aicina Iatvie5us kopd trimd6. Tas veicina tautie5us piekopt mosu tradicijas, veidot savu kultoru, rlkojot latvie5u

sarlkojumus. Dziesmu svetki

dod arl

i:t.f;t

iesp€ju

vecdkiem un vecvec6kiem satikties ar pazi46m no agrdkiem laikiem un atjaunot draudztbas. M€s, jaunieSi,varam satikties un iedraudzEties ar latvie5u jaunie5iem no vis6m pasaules mal8m. Tas dod mums iesp€ju sarunities arl ar draugiem mtrsu t€vu valoda. Dziesmu svetkos ir iespejas iedzilinaties mosu tautas kultora un tradicij6s. No tautasdziesmdm, pa' triotiskdm dziesmdm un dzejoliem, ko dzirdam rakstnieku rltos un sv€tku koncertos, mEs uzzin6m,ka sen' latvie5i dzlvoja un groti stradaja. No tautas deju liel' uzvedumiem varam redzilt, kd latvieSi pavadlja savu brtvo laiku priec6damies. No gleznam mums ir iesp€-

ja redz€t Latvijas dabu, mdjas un nodarbo5anos'

* JAUNIESI NES BZIESMU SVETKU KAROGU

Dailarnatniectbas izst6d€s ir redzami latvieSu raksti' no rotas lietas, darba rlki, audumi un v€l citas lietas' dzlvi ikdlenas kuq6m mes varam saprast senlatvie6u un izpriecas. Dziesrnu sv€tku sarlkojumos var redz€t un drirdet ar1 jauno latvie5u darbus' Tas par8da' ka jaunie5i arr ir spejrgi ieturet un turpin6t latvieSu ku}-

t0ru. Beidzot, dziesmu sv€tki savelk latvie5u cilv€kus kop6. Tie dod interesi turpinet latvieSu valodu un ir-"il"ijut. Sv€tki dod berniem un jaunie5iem tadr't dornu, ka ir vOrts m6clties latvie5u valodu' Dziesmu ir sv€tkos cilv0ki nsk pie atzi4as, ka latvju tauta loti

bag8ta un spejrya past6v€t' Kultoras bag6Uba puE*u katru latvieti par bagatu' Tas latviskais gars' to ikkatrs sajot dziesmu ev€tkos, v€I tEl&k savilBo cerlbu" ka Latvija kadreiz atkal kl.os brlva'

EDUARDA AVATA INTERVIJA AR GA&EZERA SKALNIECI _ ANDRU SZENTIVANYI 1. Kd.p1c jfi.sw $imene dztuo Saud.i Arabija?

M€s dzlvojam Arabij8,jo rnanam t€varn

tur ir

darbs.

2. Kdda skald Jfr.s m.d.cijdties pagd.juld ziemd?

cita skola' Marika rn6clj6s Coior&do Rocky Mountain School, Colorado' un es vietEj& amerik64u skola, Dahran6' SI skola beidzas ar devlts klaei. foI€s ar m6su rn6clj&mies katra

3. K.a,f&s iernd.cijd.ties latuisk'i lasit un rakstit? M€s ar m&ti piestr&d6jem katru vakaru trls ga' dus. Palldz0ja art Gayezers. Mana rnEsa g6ja vienu gadu IVtrinster6run es tur tagad mdcl5os' Ar rakstlbu nnan v€i arvienu ir greHbas.

Ingrida Cubtna, v-sk. 3. kl.

Ga6ezera

SAi.'LES R!ETS Andra Szentivanyi, tevs ungars, mAte latviete, mdc6s Minsteres limnazijd

Es nekad neaizmirsl5u dienu, kad gaju staigBt pa rneIu. Nezinu kapec, bet Saje diena jutos vientula, tuk6a - it ke kaut kas man6 dzlv6 trGktu. No rlta lija lietus, bet tagad meZs bija pavisam mierlgs. Nejutos ne karsti, ne auksti - jutu tikai'ka dztvoju un elpoju. Es apjaudu skaidri un gaiSi, ka es esmu. Apkart lokodarnes,iev€roju, ka meZs jot rnan lldzi" Uz katra koka, katras lapas Sopoj8s suhga, spirgta zaluma dva$a, elpa. Katra lapa cent6s par6' dlt savu lpatnlbu ... Apst6jos ... Nemaz nesp€ju el' pot. Saule riet6ja. Lapas kfuva sarkanas. Slapja zale spldEja rasa. Putni divindja. Tum5i koku stumbri st6v€ja stalti un diIi. Vairs neredzu slkumus, bet izjotu visu brlni5klge skatu. Kad beidzot aizeju no meZa, zinu, ka esmu t&da pati ka lapa. Es esmu lpatn€ja, vienreizeja. Vairs nejutos vientuia un tuk5a. J0tos lairnlga, ka esmu dafa no pasaules, kaut arl slka, bet tom€r piederu lielaja brmi5lllgaja pasaule. Ilze Grendze, Garezera u-sk' 4' hl'

4. Vai Jums bija iespAja satihties q'ri ar

ard'bu

bErniem un cik draudzi.gi uiry'i biia pret Jums?

MOs dzlvojam maeE Amerik64ru pils€t8' Sint piIsEtE dzlvo arl daudzi arEbi no daZadam ar&bu zem6m. Pa lielakai dalai Saudi Ar6bu berni iet saudi skoles. Tie ardbu berni, kas iet mosu skol& ir |oti arnerik6niz€ju5ies" M€s visi satiekam |oti labi' Es esmu viesojusies arl saudi meitepu skola. Mani tur uz4ema loti sirsntgi. Meitenes un skoloffijas bija jau" kas un drar:dzlgas. ViTes nerun6ja angliski, t8p6c rnan ar viEr&m bija jeruna ar&biski.cik nu es protu' Saudi Arabija rn€s esam viesi un mos tur draudzxgi uz9em. hrlan tur patlk dzlvot, es tur esmu uzaugusi t6s ir manas m6jas.

Ingrida Cazere

ir 22 g. u. stwdente Minnesotas uniuersitd.ft" Md,cds iurnalistiku un ud.cu uolodu" Ingrida

Cd.zere

Dzied jaunieiu ansamblT "Dzirkstele" ' mdca Mineapoles latuieiu skotd.. Pagd.iu\d oasard strdddia redakcijd "Toleda Blad.e." Ir md.cijwsies 3 gadus Gayezera uasaras uidusskold., apmehlajusi 2 x 2 nometni un Rieturnmidigd.nas h.ursus. Piedal.d.s ari Minesotas latuiedu ted,tTa izrd'

dfls. Pieder korpord.cijai "selga." Pdc uni,uersitdtes beigianas cer strdddt pie "Amerihas Balss" rad.ia raidij urniem u ai hddd. laikrakstd.

ejot nepakluptu. Piec6l0s, izslejas stalts un dev6s, kE pats sev iestEstlja, savg "uzvaras g6jienE.,, \rinE piegeja saldi srnarlojolai botnei klat un ar elegantu Iestu vaicEja: - Vai j0s mani pagodinatr.e ar So deju?

viga atteica.

Certbas pagalam! Gundars gandrz vai pa$tba.

Bet vi4a turpinija laipnE balsr lUdzu apsEdies, parun6sirnies! Es esmu Lilija. Ee -ffi ieroaldrjos Einr viet& un nu nezinu, ko ies&kt. Dejot neprotu. Tie6i gribej6s ar kedu tEpat pat0rz0t! Atguvies no pirmE trieciena, Gundare pies€des Lilijei blakus un teica: Jauki iepaztties! Sdeni g6us Gu.

trngrida C1zere

ar 5o s&k jaunu humoresku sEriju.

KO TESAKS| AR ETSELr? Dumain8 un tum$[ diskoteka dardeja ska]a rnazika. Visapk[rt studenti sm€k€ja, saskandin&ja gl&zes un sm€jas. Viens otrs pat gul€ja srnaidtdams zem galda. Visi bija tlkam6 orn6. Visi, iz4emot vienu. Gundars sodeja viens pie sava galdiTa, sallcis pari alus glazei un dromi v€roja p6rejos. Vir;5 bija 5e atn6cis ar cerlbu atrast idetlo meiteni, Isto mllestlbu. Starp viet€jEm latviet€m vi45 to nebija atradis; t[s vir.r5 pazina p6r8k labi un ffidel tas likas neinteresantas. Bet ar amerikEnietEm arl kaut kd nebija laimEjies. Un p{rdom8jot savas ne' veiksmes ar sieviet€rn, Gundars eavieba seju skaba grimasE un tikko nesaka raudat. Un tad Vi4a ienEca, vai pareizak botu teikt ielidoja. Ak, tu er;$elis! Ar mlkstiem' blondiem matiem, s6rtiem vaidzi4iem un saulainu smaidu. Slaida un graeioza vi4a lik6s SinI piesmakutraje pekle ka neviet6. Gundars no SIs brtni5[tges paredlbas nespe' ja acis atraut. par sievieti! - vrn.5 dvesa. - St nu - Veclt, kas jo 5I ir mana IstE! nevar, mani noraidlt Nu vir.r5 gatavojas. Pagremoja koZleni, lai dva6a nesmird€tu p€c alus, ruptgak sasEja kurpju saites, lai

Go? ! Vai, eik eksotisks vsrde! vr$a jusmoja. Gundars kautrlgi pasmardtja. Pirmo reizi m0lt viB$ sag€rna komplirnentu par savu vf,rdu. Farasti to izsm€ja un araerikEgi vlqu dalreiz saukAja grar ,,Gu Gu " Ga Ge." Vi$E turpinaje: - Ka tas gadtjies, tilij, ka tu- neproti dejot? - &{aha kol}edta dejo5ana nav nt}auta. Eju la. be, kristtga skol6: "$v€to ery$elu akademije",, Thr murns m6*a,k& pareizi dzlvot. Tade| nelarnEjamies, nedejoj am, nesr,a€S€j am trn, galvenais, nedaepam. Dzer. Sana ir eilv€ees lielakais posts! Far &o nav Saubu! Gundars brtdi epklusa. Dejot, smekffi un dssr6 viBam tie5i patika. Srs lietas vi4l6 uzskatlja gandrrz ke dalu no Xatvie5u kultaras! Bet paskatljies Lilijas skaistajas aels, vips viBai pievienojes: - Pareizi! Cigaretes? Fui! Alkohole? Fui! viqs nosp|Ev6s. TBdi mesli nu gan rnani gatrIgi nepieveik! * Un tom€r ... Lilija domrgi teiea $ie likums pret dejo5anu m&n vienrngl licies mazliet muiktgs. DejoSana ir tikai tada jauka lekasana, vai ne, Gu?

Protams! Fnklau, Lilij, uzdejosim viesru! Nezinu ... es tie$trm modern8s dejas neprotu .". tikei baletu kf,dreia mSeljos "." - Lai dejotu modemx&s .'ej&8, nekas nav jEprot! Kusties ka gribi! tikai klausies notrsika un ieturi ritmu! Lodzu Lilij, tikai vienu! Un trabsirdtga Lilija, kas draugu lugumus nekad nespEja noraidlt, sekoja Gundaram dejottju juceklt. Gundars s[ka kust€ties kr prat6js, bet Lilija st&v6ja samulsusi. droli - Gundars vi4lr mudinaja. - Dro5i, Kusties, ka tev pa6ai pattk! Dari vienalga ko! Un tad vi4a saka! Pac€l6s uz pirkstu galiem, aizv€ra acis un l€ni vieinaja rokas aug$up un lejup, kE mirsto5ais gulbis. Gundars piesarka. Trakais skukis ta0u dejoja baletu!

Ne jau t4, Lilij! - vi45 uztraucies sauca. Bet - Diskotekas mtlzika bija parak skala, lai viTa ko

velti.

dzird6tu. Vipa bija aizr6vusies sava pasaulE. Nu vila skr€ja pa visu dejas zeli, Iaiku pa laikam kE stirna gyaciozi Iecot gais6, reizem drEmatiski metoties zemE, reiz€m m€$inot uzlekt citiem dejot6jiem uz pleciem, tos netl5im gdLot gar zemi. P6rejie jaunie5i v€roja baleta dejotaju ar valejam mut€m. visi majas! - kads sauca. - Tai nav zaudejusi savas "marbeles!" - sauca ir Vr+a cits. Ta ieTemusi LSD! apgalvoja tre5ais. - LSD! Zvaniet trako namam! - ffi ceturtais kliedza. Gundars nu nevar€ja nociesties. VilS izmisis un apkaunots skrEja Lilijai pakal, notv€ra vir.tu un ar varu rava projlm no dejas grldas. Kad vir,ri bija atkal apsedu5ies, Lilija nevainlgi jaut6ja: Vai es labi dejoju, Gu? Gundars atv€ra muti, lai virru izbdrtu, bet tad vi.r5 paskatljds viBas milrgaj6 seja un teica: - Tu dejoji - brlni5klgi, t,ilij! Tu p6rsteidzi visus! Kaut ko tddu m€s neviens negaidljam!

Un ar to vakaru sf,k6s gara s€rija randilu - ja tos var€tu par randigiem saukt. Godga Lilija veda Gundaru uz baznlcu, uz veco |auZu mltn€m, pat uz parkiem, lai salasltu nomestos paplrus. Un Gundars

allal gSja ltdzi ka uzticlgs sunltis, bez

kadam

jo vir,'S hdz auslm bija iemilejies dailaja Li' lije. Gundars vi4as klatbutne ne lam6j4s, ne sm€kE' ja, ne dzlra. Nebija viegli. Dalraz vi9am siekalas saskreja mut6 iedomEjoties konjaka gleztti, bet ierunEm,

Gundars turejas.

K6du vakaru Gundaram gadtjas pavadlt vienam sav6 dzlvoklt. VinS bija zin6m6 mErE pateiclgs, ka Lilijas nebija kl6t, jo nu viIr5 var€ja brtvi papriecEties pa savai modei: ar vec6m dZtnam kajas, ar cigareti mut€ viTS gatavoju v3[sdRas. Nule, ka Gundars iz4€ma picu, no krdsns un alus "sikspack" no ledusskapja, k6ds zvanlja pie durvlm. Gundars gdja atv€rt, tad Sausmas sastinga - Vai td varetu but Iiilija? Virra redzEs alus "sikspeku"! Tad bus beigas! vin5 dom6ja. - Hallo? ! Gu! - keds sauca aiz durvlm. Maigo balsi Gundars ttrht pazina. Nu vr45 mazliet jau drebeja. - Kur paslept "sikspeku? " - viBS domdja. to redz€s, vi?a notur6s mani par Zopu! -LiktJa Lilija skapl? Ne, tur nevar. Var gadlties, ka drebju Lilija tur noliks m€teli. Ledusskapt? Ne, varbtrt viBa tur ieskatlsies, meklejot Edamo vai dzeyamo ... Hallo? - atkal atskaneja E4$ela balss. - Acumirkli! - Gundars sauca p6nik6. Beidzot vif5 Etri iemeta sikspeku kr6snl, aizsita krasns durvis ciet un skr€ja caur dzlvojamo istabu ielaist Liliju. Tad apstdjEs, - cigarete v€l mut€! ViUS to nometa zeme, uzrnina ar kaju un pasp€ra zem dlvana. Nu vi.r5 ievilka elpu un atv€ra durvis. - Labvakar, Gu! - sauca Lilija. - Atntrcu t6pat paciemoties! - S-s-sveiki! - stostljds Gundars. Abi aps€dds uz dlvena, katrs pieklajgi sav6 ga16. Gundars pied6vtija picu ,un viTi omultgi Eda un runajas. Pec kada laika iestsjas klusums, un Gundars nodomdja, ka nu butu tstais laiks pirmo reizi nobudot 5o 64geli. Vir,'S pabtdtjas Lilijai tuvak. VEI tuvak. Pavisam tuvu. VilS sagrtrba vi4as roku. klust silti! - teica Lilija. - Man Man karsti! - dvesa Gundars. - Bet man patie56m silti! - Tas no mllestlbas! - teica Lilija. sauca Gundars. - Ne, tas nav no mtlestlbas - bet - dlvans deg! Dtvans deg! TieSam, tanl storl, zem kuya Gundars bija nometis cigaretes galu, dlvans bija aizdedzies. Suri dumi un mazas liesmi4as Saudtjas gais6. Ko lai dara? - sauca Lilija. - Se! Sit ar spilvenu Un abi pagraba dlvana spilvenus un sita dego5ajam dlvanam ilgi un sparlgi. Pat tik sparlgi, ka spilveni parphsa un zoss spalvas lidoja pa gaisu ... Beidzot uguns bija izdzesta. Vien6 dIv6na storl atst6jot neglttu pelnu dupu. Gundars ar Liliju noguru5i, sasvldu5i un aizelsuSies atgdzds dlvana. "kondiks" - murmin6ja Gundars. - Velna Ka lodzu? - O-o-o...6-aa- es teicu, nelga elekrillis. Neprot ievilkt vadus un mums sagadaja ugunsgrEku!

Lilija aizdomtgi paskatljds rz Gundaru,

bet

neteica nekd.

Butlba bija romantisks brtdis. Abi sedeja cie5i kop6 un v€roja zoss spalvas, kas lidoja pa visu dzlvokli. T6s atgidinsja sniega pdrslas Ziernassv€tkos. Gundars aplika roku Lilijas slaidajam viduklim un ieskattj6s vi4as debe5lrtgajes acls. ViDu trlco5as lopas tuvojes... BUM _ BUM _ BUM - KRAKS _ KRAKS!! Kaut kas eksplodeja!

Abi ieskr€ja virtuv€, no kurienes spr6dziena

ska4a nEca. Gundars. - Dievs pasarga! - sauca sauca Lilija. ir noticis? Kas te Krdsns durvis atlauztas, pdrspr6gu5as

DRAUDZIBAS SOLIJUMS Mds lft.irdrnies: Veci, mili, neatuietojami, Stundam rundju{i Par neko un uisu ko, Pilnigi iemilEjulies uiens otra DuAselAs ...

alus

kanniqas m€tdjds pa visu grldu. Alus putas un dzeltEnais Skidrums bija iz5lakst€jis uz grldas un sien6m. Briesmlga alus dvinga sitds nasls. Aius eksplozija nebija ghts skats. Velna milti! teica Gundars.

Lilija lenam, neticlgi

E. Freimane

pacela vienu sabojaLu

kanni4u.

Alus! Tas ir alus! - vr4a raudultgi teica. Lielas dusmu asaras ripoja pEr vilras sArtajiem vaidzi4iem. Gu! Tu esi plegurs! Un tas uguns .!. Laikam tu esi arl plpmanis! Es tev uzticEjos! Es dom6ju, ka tu biji godtgs! Tu meloji! Tu nelieti! Tu ... tu krupi! Un vi4a pakera savu somigu un atst6ja dzlvokli, nikni aizcir zdama durvis. - Bet, Lilij ... - Gundars sauca pakaJ, bet Lilija bija jau projam. Gundars noptrtds.

Nu ja - vi45 nodom6ja. - Ar tik godtgu siene sm€!€, ne dzer, ir gruti satikt. Ja pats kas vieti, neesi e4$elis, ko tu ar el$eli iesaksi? Pec pdris ned€ldm Gundara milestlba pret Liliju bija pilntgi izgaisusi. Bet virtuv€ alus smaka nebija izgaisusi. Td v€l turEj6s m€ne5iem. Kad viesi atn6ca, tie allaZ vaic6ja Gundaram, ka SI smaka te gadrjas. Tad Gundars savilka seju grimas€ un teica: - Nu! par to labak nerundsim! 10?

SARUNA GABEZERA

Eiks: - Tu uairs negretno koileni? )agmara: - NA'A! Gramatikas skolotd,ja man deua pddAjo bridind.iumu ..., bet es tagad. to daru pa es koiu pEc dziesmas dziedd.{anas stundu, takts un pld.tu muti. Visi domd., ka es dziedu ... lihs: Td. gan laba ideja!

Mds lPrrd.mies Uz nezind.mu laiku Ar neizlemtu atkalredzddand,s uietu, Atstadami uiens otru

Ar tilksto{ Piemirld.m Un atmiltd.m. Mas !ft,irdmies Ar sdqiu Pilndm sirdirn {J n i aunib as md.kolr.ainiem sapltiem' S olij d.m ne k ad ne aizmir s t, uienmEr rakstit, bieii zuanit, Solij amie s atkal satiktie s. a*+

Sodien saskatijd.mies Pdi b aznicas laukurnam. Viena balst izsaucdm uiens otra ufr'rdu' Steidzamies uiens otram Pretim, KurPdm klfrPot dublos, Ieskatijd.mies uiens otra acis Un ar shLPstu un asaru Noglaudijd.m uiens otra sirmos natus. E. Freimane, Capzera v-sk. absolvente. xxxxxx xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx xxxxxxx xxxx

xx x x xx xxxx

xxxxx xx x

Ja gribat but inform€ti par trimdas literaturu un makslu, abonEjiet TREJUS VARTUS vienrgo regulari iznako5o Zurnilu. Tr*j" vertu lidzstriidnieki: prof. Edg. Andersons, Dr.H. Biezais, Dr. Nik. Boiars, I. f)ankere, AnSl. Eglitis, Ed. Freimanis, Egils Kalme, Laima Kalniqa, Viktors Kalniq5, fanis (enir1S, N. Karlsons, V. MeZezers, [.. Ozolkalne, prof. A. Rubulis, Ed. Trlters, Pauhne Zallne,J.KlidzEis u.c. Gada abonomente

nri)Vnakea $ 25.-

Paraugnumun piepmfins por

1.-

uz odrcei:

n. Krfiklitis 511

Charlee St.

E. Lensing, tll48823 xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx xx x x

No Jaunatnes Atbalss

T ts A L S I

Andreis Eglttis

JAUNAJIEM

Souno3fienn oufonfiean Jenis Klidzejs. JAUNIE ZVANI SAT STANET

Jauno latvie5u autoru nodala trurnala "Tleji Verti" pasniedz laslttjiem divus iepriecinEjumus rei' z€: Pirmk6rt "Treju Vartu" redakcija un Amerikas Latvie5u Jaunatnes Apvientba ir atradu5as konkr€tu'

realu kopdarbu veidu jaunieSu interesu iesaistl5anl izteikt savas domas un jotas latvie5u rakstos; otrkErt' ka visjaunEkas paaudzes meitenes un z€ni domE un runa par sevi, savu apk6rtni, par latvielu valodu un par savu tEvu un vect€vu dzimteni Latviju un iatvie5u balss skan€jumu. No vi4u vidus dienas var

rasties Zurn6listi, redaktori, &ejnieki, prozisti un arl polttili, kas, pieaugu5i' neaizmirsls savu tEvu dzimte' ni. Vel ir jdpiemin, ka p€ujumu statistika par etniskam kultur8m rida, ka divu valodu dom6tlji un

runaEji gOst pla5Ekas apdlvinf,tlbas spEjas un ir daudz izturlgf,ki pret dzlves spiedieniem

(

stress)'

Bija patlkami laslt jaunos autorus "Jauno

ZYanu" I. numura.

Sandra Struce, labe valoda un redzlgu rakstE "Es un manu vec6ku jaunietes -dzimtene,"iejutu savl izjot savu vec6ku dzimte' viUa k6 sttsta, ko saBem no Lat' fotografijdm, ni caur vEstul€m un vijus. Vi4a ir domajusi un cer€jusi satikt savus dau' &os radus Latvijt, ..." visvairEk brEl€nus un masl' cas. ViBi ir tib, kas mani vieno ar vecf,ku dzimteni'" Meiten€ ir dzlva tGvu dzimtenes sirds' A n i t a T a nn e, tEpat ks Sandra Struce, nEk no Toronto vidusskolas 4. klases. SavE rakstE "skaidre sirds" vi4a runa par sirdsapzi4as un hdzju' tlbas trokumu Sodienas pasaule. Vi4u interesE teolo$ijas un filosofijas problemas. "Par daudz ir virs zemes moku, nevainlgo apspie5anas, citu apsmie$anas, .savtlguma..." Iejota citu s8pEs un rop€s Anitu tipat arl Sandru var izveidot par redzlgEm sevi un citu izteicej8m rakstos. I n g r I d a Z ir ne raksta v€rtEjo5u reportEZu par Toronto jaunie5iem "Toronto latvie5u iaunie5i t€lo." Tas ir st6stljums par Toronto $imnazijas Teet' ra uzvedumu. Kom0dijas "GrEmatvedlbas kluda" saturs un atsevi5lo t€lotlju lomas un sniegumi ap' raksttti Isi un koncentr€ti, par katru pasakot to zImI' g8ko. TE ir labas Zurnalistikas iezlme. Ir cerlba, ka reiz Ingfldas Zirnes rakstus lasl,oigl lielas avlz€s un Zur:rilos.

Kur

ir tos sP€ks, kas Pacels mfrs?

Vai nezinat, tie esat ifrs. Pulks pedeiais, ko oYa vest Jums karogs P€d€iais ko nest. Jas vaids, ntdb, nebeigs riet, jums v€l no kaPiem Prett smiet. Tas karogs iums, ko Plei un skaul', uz t€vu zemes iduaPraui. Kas iodien uzcelts, llgtdls, grfrs' un iaund

Latvija

td bfrsit

i^s!

Beverhas 3' kl' skolniece' sevi izteic simbolisk[ dzeja. Rakstot dzeju rodas iespeja izlietat kr6sas un ska4as, kas skan cilv€k6 paIE un visa dzlve ap to. Vi4a to ir meklEjusi un atradls v€l vairik. Valodas instrumenta izjuta Mara jau jarrtar' tagad s6kusi skan€t: ..."bija salidoju5i - visi pi4i - kas ar zalam spuldzem - spldinaja - vienu iecu jaAu dziesmu." Tas pedejas rindas parEda, ka MErB mostas jauna latvie5u dzejniece' Rauds€PE, Beverlnas 1' kl' Anna skolniece, n6k ar pErdomu dzejoli "Kaps6t6"' Vir.ra s0d uz akmens kaps€tE. Kad baznlcas zvans atskan' cilv6ks, kas dus savE mierd zem akmens, nEk kg gars, stdsta, m6ca, droSina. Dod Annai daudzas atUild"t un arl ja:rnus jautf,jumus' "Vieglie dzlves jau' ffijumi ir atbildeti, bet grotos neesmu v€l neesmu sev prasljusi ..." Godlga attieksme pret Sodienas kompliceto realitati. Ar to taps Annas {,audsepas dzejo}i ne-

Mtra Gulena,

kotn€.

6r s

C az er s, nak pie lasttEjiem ar hupie Hillbilijiem'" Vir.ra st[stl' "Rolands mora st8stu jums ir, var€tu teikt, apal$ un kustlgs, kE jau humo' ra rit€jum6 jebut. Var manlt, ka valodas tec€jums un pareizE v6rda lik$ana tE IstajE viet8 nesagedA gruttLas. Saltdzin6jumi tr6plgi: "...vi4as v€ders kratlj6s ka galerts." Tada ir karttga smie5anas. Gunaram ir talants, ko vErts izkopt ffilEk. Humora trokums lat' viesu rakstos ir briesmlgs. VecBkai paaudzei tEs par&tvojumi nelauj bieli pasmaidlt, kur nu v€l par smie' Gun

Banos.

6ris

trautmanis,

Gagezera vidus'

skolas 4. kl. skolnieks, sniedz noska4u ainavu "Kluss vakars," r6dot pa5u Gayezeru, apkartnes kokus, de' besis, m€nesi, rnainlgu gaismu un tumsu,fidz ar to paSa noska4as. Ta Maris ir devis dabas un izjutu ese'

ju un radtjis,ka cilveks ar visu to, kas vi45 ir, tom6r t un paliek visa moZIgE lieluma dala' Vifr5 devis lat' vie5u topiejotu ar dabu. DroSi vien, tas vi4t iedzimts no vecakiem, ku;i 5o iejutu caur saviem vecEkiem mantojuSi no Latvijas zemes un debeslm'